vienotības avīze nr. 3
vienotības avīze nr. 3 vienotības avīze nr. 3
10. lpp. POLITISKĀS APVIENĪBAS VIENOTĪBA OFICIĀLAIS IZDEVUMS Valdis Dombrovskis tiekas ar Hilariju Klintoni 2010. GADA JŪLIJS Nr. 3 Jaunākie partiju reitingi 2. lpp. 15. jūnijā vizītes laikā Vašingtonā LR Ministru prezidents Valdis Dombrovskis tikās ar Amerikas Savienoto Valstu (ASV) Valsts sekretāri Hilariju Klintoni, ASV viceprezidentu Džo Baidenu un citām augsta līmeņa politikas un finanšu sektora amatpersonām. Tas ir spēcīgs politisks signāls par ciešām ASV un Latvijas attiecībām.Tiekoties ar H. Klintoni, remjers ir pateicies ASV par konsekvento okupācijas neatzīšanas politiku, stratēģisko partnerību, kā arī par atbalstu Latvijai ceļā uz NATO. H. Klintone ir uzsvērusi Latvijas dalību starptautiskās drošības stiprināšanā un izteikusi atzinību Latvijas valdības un sabiedrības paveiktajam ekonomiskās krīzes pārvarēšanā. Latvijas valdības vadītāja vizīte ir pamanīta arī vairākos Foto: MK arhīvs ietekmīgos ASV medijos, atzinīgi novērtējot, ko Latvija ir paveikusi ekonomiskās krīzes pārvarēšanā. Kopš ASV prezidenta Baraka Obamas stāšanās amatā V. Dombrovskis ir pirmais Baltijas valstu premjers, kuram ir bijušas tik augsta līmeņa tikšanās. Atklāts VIENOTĪBAS birojs! 13. lpp. No nevienlīdzības līdz uzticībai Intervija ar VIENOTĪBAS līdzpriekšsēdētāju Aigaru Štokenbergu 2. lpp. Foto: AFI
- Page 2 and 3: 2 PREMJERA POZĪCIJA KAS IR VIENOT
- Page 4 and 5: 4 ZIŅAS Nodokļu plāns izpildīts
- Page 6 and 7: 6 PRIORITĀTES Skolai ir vajadzīgs
- Page 8 and 9: 8 VIENOTĪBA Rīgā Katru nedēļu
- Page 10 and 11: 10 Ekspedīcija Rīgā 1. Blakus a
- Page 12 and 13: 12 PAR AKTĪVU SABIEDRĪBU Domāt,
- Page 14 and 15: 15. jūnijā Eiropas Parlamenta dep
- Page 16: Jūlija politiskie horoskopi JUBIL
10. lpp.<br />
POLITISKĀS APVIENĪBAS VIENOTĪBA OFICIĀLAIS IZDEVUMS<br />
Valdis Dombrovskis<br />
tiekas ar Hilariju Klintoni<br />
2010. GADA JŪLIJS Nr. 3<br />
Jaunākie<br />
partiju reitingi<br />
2. lpp.<br />
15. jūnijā<br />
vizītes laikā<br />
Vašingtonā<br />
LR Ministru prezidents Valdis<br />
Dombrovskis tikās ar Amerikas<br />
Savienoto Valstu (ASV) Valsts sekretāri<br />
Hilariju Klintoni, ASV viceprezidentu<br />
Džo Baidenu un citām augsta<br />
līmeņa politikas un finanšu sektora<br />
amatpersonām. Tas ir spēcīgs politisks<br />
signāls par ciešām ASV un Latvijas<br />
attiecībām.Tiekoties ar H. Klintoni,<br />
remjers ir pateicies ASV par<br />
konsekvento okupācijas neatzīšanas<br />
politiku, stratēģisko partnerību, kā arī<br />
par atbalstu Latvijai ceļā uz NATO.<br />
H. Klintone ir uzsvērusi Latvijas dalību<br />
starptautiskās drošības stiprināšanā un<br />
izteikusi atzinību Latvijas valdības un<br />
sabiedrības paveiktajam ekonomiskās<br />
krīzes pārvarēšanā. Latvijas valdības<br />
vadītāja vizīte ir pamanīta arī vairākos<br />
Foto: MK arhīvs<br />
ietekmīgos ASV medijos, atzinīgi<br />
novērtējot, ko Latvija ir paveikusi<br />
ekonomiskās krīzes pārvarēšanā.<br />
Kopš ASV prezidenta Baraka Obamas<br />
stāšanās amatā V. Dombrovskis ir<br />
pirmais Baltijas valstu premjers, kuram<br />
ir bijušas tik augsta līmeņa tikšanās.<br />
Atklāts<br />
VIENOTĪBAS<br />
birojs!<br />
13. lpp.<br />
No nevienlīdzības<br />
līdz uzticībai<br />
Intervija ar VIENOTĪBAS<br />
līdzpriekšsēdētāju Aigaru<br />
Štokenbergu<br />
2. lpp.<br />
Foto: AFI
2 PREMJERA POZĪCIJA<br />
KAS IR<br />
VIENOTĪBA<br />
Politisko partiju apvienību<br />
VIENOTĪBA 2010. gada 6. martā<br />
nodibināja politiskās partijas „Jaunais<br />
laiks”, „Pilsoniskā savienība”<br />
un „Sabiedrība citai politikai”. Apvienības<br />
uzdevums ir sākt Latvijas<br />
politisko un sabiedrisko spēku saliedēšanu,<br />
balstoties uz kopējām<br />
vērtībām un vienotu organizāciju.<br />
Apvienības mērķis ir radīt jaunu politisko<br />
kultūru Latvijā, platformu, uz<br />
kuras strādāt ikvienam Latvijas iedzīvotājam,<br />
kam svarīga pārticīga,<br />
godīga un eiropeiska Latvija.<br />
Apvienībā ar tām partijām, kas<br />
kopā cēlušās pret negodīgu valsts<br />
varu un patvaļu, pret meliem un<br />
tautas apzagšanu, pret nodevību<br />
un divkosību, mēs kļūsim trīskārt<br />
stiprāki. VIENOTĪBA – tas ir pagrieziena<br />
punkts Latvijas politikā.<br />
www.vienotiba.lv<br />
Meklē<br />
jaunumus<br />
VIENOTĪBAS<br />
mājaslapā!<br />
KONTAKTI<br />
Apvienība VIENOTĪBA<br />
K. Barona 3, Rīga, LV-1011<br />
Informatīvais tālrunis: 67280351<br />
Biroja tālrunis: 67280352<br />
Fakss: 67280353<br />
E-pasts: birojs@vienotiba.lv<br />
Partija „Jaunais laiks”<br />
Z.A.Meierovica bulvāris 12,<br />
Rīga, LV-1050<br />
E-pasts: sekretare@jaunaislaiks.lv<br />
Partija „Pilsoniskā savienība”<br />
Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050<br />
E-pasts: birojs@pilsoniska-savieniba.lv<br />
Partija „Sabiedrība citai politikai”<br />
Audēju iela 8 (2. stāvs), Rīga, LV-1050<br />
E-pasts: birojs@parmainas.lv<br />
Foto: MK arhīvs<br />
Esam ekonomiskās<br />
augšupejas sākumā<br />
Valdis Dombrovskis<br />
Ministru prezidents, JL<br />
Kaut arī vēl tikai pirms gada<br />
Latvijas valsts ekonomisko grūtību<br />
pārvarēšanai atsevišķi pašmāju un<br />
ārvalstu ekonomikas komentētāji prognozēja<br />
visnotaļ negatīvus scenārijus, kā arī<br />
spekulācijas ap lata devalvāciju turpināja<br />
virmot ne tikai vietējos, bet arī starptautiskajos<br />
ziņu kanālos, šī brīža objektīvie rādītāji<br />
liecina par gluži pretējām tendencēm.<br />
Ekonomika uzrāda pirmās atkopšanās<br />
pazīmes, lats joprojām ir stabils, bezdarbs<br />
mazinās, un tiem, kas cerēja VIENOTĪ-<br />
BAS vārdu sasaistīt ar pagalam neveiksmīgas<br />
valdības un valsts vadīšanas paraugu,<br />
šī iecere nav īstenojusies.<br />
Tomēr, tuvojoties vēlēšanām, iekšpolitiskā<br />
spriedze un partiju konkurence pieaug.<br />
Šī vasara būs karsta gan tiešā, gan pārnestā<br />
nozīmē. Tomēr mūsu argumenti ir stiprāki<br />
par populistiskiem priekšvēlēšanu solījumiem<br />
vai safabricētiem nomelnošanas<br />
stāstiem. Mūsu argumenti ir objektīvi dati,<br />
kas liecina, ka pagājušā gada smagie lēmumi<br />
valsts finanšu sistēmas stabilizēšanai ir<br />
VIENOTĪBAI augstākie reitingi<br />
Ja Saeimas vēlēšanas<br />
notiktu jūnijā,<br />
par politisko partiju<br />
apvienību VIENOTĪBA<br />
balsotu 16,2% vēlētāju,<br />
liecina „Latvijas faktu”<br />
pētījums. Parlamentā<br />
iekļūtu arī “Saskaņas<br />
centrs”, Zaļo un Zemnieku<br />
savienība, kā<br />
arī vēlēšanu apvienība<br />
“Par labu Latviju”. Citas<br />
partijas nepārvarētu<br />
nepieciešamo 5% balsu<br />
barjeru un 10. Saeimā<br />
neiekļūtu.<br />
25<br />
20<br />
15<br />
10<br />
5<br />
0<br />
18,5%<br />
Saskaņas Centrs<br />
16,2%<br />
Vienotība<br />
11,3%<br />
Zaļo un Zemnieku<br />
savienība<br />
5,3%<br />
Par labu Latviju<br />
4,4%<br />
TB/LNNK un<br />
Visu Latvijai<br />
bijuši pamatoti un jau šobrīd dod gaidītos<br />
rezultātus. 2010. gada operatīvā mēnešu<br />
statistika rūpniecības, mazumtirdzniecības,<br />
nodokļu ieņēmumu un ārējās tirdzniecības<br />
jomā liecina par to, ka 2010. gada<br />
1. ceturksnī tautsaimniecības ekonomiskās<br />
aktivitātes kritums ir apstājies.<br />
Arī Finanšu ministrijas rēķinātais ekonomiskās<br />
aktivitātes indekss liecina par to,<br />
ka valsts ekonomika pamazām atkopjas no<br />
recesijas. Sezonāli izlīdzinātais iekšzemes<br />
kopprodukts šī gada pirmajā ceturksnī,<br />
salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pirmo<br />
reizi divu gadu laikā ir pieaudzis. Tas norāda<br />
uz lūzuma punktu ekonomikā un ļauj<br />
cerēt, ka arī turpmākajos ceturkšņos IKP<br />
kritums nav gaidāms.<br />
Šie dati ir pirmais vērā ņemamais apstiprinājums<br />
tam, ka Latvijas valdības<br />
uzņemtais kurss – tautsaimniecības izaugsmes<br />
atjaunošana caur eksportu – darbojas.<br />
Latvija, veicot sāpīgas reformas, ir<br />
spējusi samazināt darbaspēka vienības<br />
izmaksas, kas veicina Latvijas konkurētspēju<br />
reģionā. Ir skaidrs, ka mūsu valsts,<br />
pārvarot krīzi un grūtības, dodas pareizajā<br />
virzienā. Vienlaikus, protams, ir jāatceras,<br />
ka bez veiksmīgas pasaules ekonomikas<br />
atkopšanās nebūs iespējama arī Latvijas<br />
pilnīga iziešana no krīzes.<br />
Ārējam pieprasījumam atjaunojoties<br />
un pieaugot uzņēmēju konkurētspējai,<br />
eksports jau sesto mēnesi uzrāda stabilu<br />
pieaugumu. 2010. gada aprīlī, salīdzinot<br />
ar 2009. gada aprīli, eksports pieauga par<br />
33,4%. Aprīlī turpināja būtiski uzlaboties<br />
koksnes un tās izstrādājumu eksports, uzrādot<br />
78% kāpumu pret iepriekšējā gada<br />
attiecīgo mēnesi. Aprīlī turpināja palielināties<br />
elektroenerģijas eksporta apjoms,<br />
kas, salīdzinot ar iepriekšējā gada aprīli,<br />
palielinājies gandrīz divas reizes. Strauji atkopusies<br />
arī metālapstrādes nozare, dzelzs<br />
un tērauda izstrādājumu jomai pieaugot<br />
par 92% pret iepriekšējā gada atbilstošo<br />
mēnesi. Jau vairāk nekā pusgadu aptuveni<br />
trešdaļa no dzelzs un tērauda izstrādājumiem<br />
tiek eksportēta uz Āfrikas valstīm,<br />
bet pēdējos mēnešos eksports pieaug arī<br />
uz Eiropas valstīm.<br />
Maijā mēneša griezumā bija vērojama<br />
deflācija, patēriņa cenām pazeminoties<br />
par 0,1% pret šī gada aprīli; šāds rezultāts<br />
jāvērtē pozitīvi. Salīdzinot ar iepriekšējā<br />
gada maiju, patēriņa cenu līmenis ir krities<br />
par 2,3%. Sadalot sīkāk pēc ietekmes –<br />
lielākais īpatsvars cenu līmeņa kritumam<br />
ir posteņos mājoklis, ūdens, elektroenerģija,<br />
gāze un cits kurināmais, kas veido<br />
0,72 procentpunktus (gada pazeminājums<br />
ir 4,9%); pārtikas produktu cenu krituma<br />
īpatsvars ir 0,63 procentpunkti (gada pazeminājums<br />
– 2,8%).<br />
Iekšējā tirgū cenu līmenis ir stabilizējies –<br />
nevar izdalīt kādu patēriņa groza posteni,<br />
kas būtiski atšķirtos salīdzinājumā ar iepriekšējo<br />
mēnesi. Vēl arvien ir vērojama<br />
deflācija pakalpojumu sektorā, kurā iepriekšējos<br />
gados bija novērojams straujāks<br />
cenu pieaugums nekā preču sektorā.<br />
Apkopojot visus iepriekš minētos skaitļu<br />
faktus, jāatzīst, ka Finanšu ministrijas<br />
budžeta ieņēmumu prognoze šim gadam<br />
ir bijusi pilnīgi pamatota un izsvērta, jo<br />
pirmajos piecos mēnešos kopējā nodokļu<br />
ieņēmumu izpilde ir 103% no plāna.<br />
Ir pamats domāt, ka pozitīvās tendences<br />
turpināsies arī nākamajos mēnešos, kas<br />
ļauj cerēt uz 2011. gada budžeta konsolidācijas<br />
kopējās summas korekciju virzienā<br />
uz leju.<br />
Tomēr šis ir tikai sākums izejai no krīzes;<br />
priekšā vēl ļoti daudz darāmā, kam nepieciešamas<br />
zināšanas un politiska drosme.<br />
Te nav vietas populistiskiem solījumiem<br />
un brīnumu receptēm. Brīnumzemes solītāju<br />
Latvijas pēdējo gadu vēsturē ir bijis<br />
gana daudz, un diemžēl tādi nepārstāj kāpt<br />
uz politiskās skatuves arī šajā priekšvēlēšanu<br />
laikā. Tomēr mēs visi labi atceramies,<br />
ka vēl tikai pirms pusotra gada valsts bija<br />
uz bankrota sliekšņa. Tādēļ būsim gudri<br />
un mācīsimies no pieļautajām kļūdām!<br />
Viss ir mūsu pašu rokās.<br />
2,7%<br />
PCTVL<br />
23,4%<br />
Nav izlēmis<br />
14,6%<br />
Nepiedalīsies<br />
vēlēšanās<br />
Dati: Latvijas fakti
LĪDERA POZĪCIJA<br />
2010. GADA JŪLIJS<br />
3<br />
No nevienlīdzības līdz uzticībai<br />
Intervija ar VIENOTĪBAS līdzpriekšsēdētāju Aigaru Štokenbergu<br />
Latvijas iedzīvotājiem ir ļoti dažāds<br />
labklājības līmenis. Tik dažāds,<br />
ka bija iemesls aicināt uz interviju<br />
VIENOTĪBAS līdzpriekšsēdētāju<br />
Aigaru Štokenbergu, lai runātu<br />
par sociālo taisnīgumu un sociāli<br />
atbildīgu politiku.<br />
Sociālajai nevienlīdzībai ir tālejošas<br />
sekas – tā ne tikai atsvešina un<br />
sašķeļ dažādas sabiedrības daļas,<br />
bet arī rada neuzticēšanos valstij un<br />
politisko kūtrumu, samazina dzīves<br />
ilgumu un sabiedrības veselību, kā<br />
arī rada ekonomiski neracionālu<br />
patēriņu. Aigars Štokenbergs<br />
uzsver, ka viens no galvenajiem<br />
apvienības uzdevumiem ir<br />
mazināt milzīgās atšķirības cilvēku<br />
labklājības līmenī Latvijā un veidot<br />
spēcīgu vidusšķiru, kas ir valsts<br />
stabilitātes pamats.<br />
Sabiedrībā pastāv būtiskas sociālās<br />
atšķirības, cilvēkiem ir ļoti dažāds<br />
dzīves līmenis. Kā nodrošināt sociālo<br />
taisnīgumu, kad visur jūtamas krīzes<br />
sekas un valsts budžets tiek dramatiski<br />
samazināts<br />
Sociālais taisnīgums iet roku rokā ar<br />
nevienlīdzības izskaušanu. Ja sabiedrībā ir<br />
milzīga nevienlīdzība, tā sāk izpausties arī<br />
cilvēku pašsajūtā, veselības stāvoklī, dzīves<br />
ilgumā. Kā ekonomists es arī teiktu – tā<br />
pasliktina darbaspēka stāvokli, līdz ar to<br />
nevienlīdzībai ir arī pilnīgi konkrētas sekas<br />
ekonomikā.<br />
Turklāt nevienlīdzība noved pie neracionāla<br />
patēriņa. Ar to es domāju nevajadzīgu,<br />
neekonomisku naudas tērēšanu.<br />
Ja sabiedrībā valda mantas kults, vēlme<br />
izcelties ar lielāku māju, dārgāku mašīnu<br />
vai apģērbu, tas rada nesaprotamu patēriņu.<br />
No ekonomikas viedokļa ir neracionāli<br />
tērēt aizvien vairāk naudas tikai tādēļ, ka<br />
gribas izcelties.<br />
Nevienlīdzība norāda uz lielu plaisu<br />
starp bagātajiem un nabagiem.<br />
Jā, un šī plaisa jeb labklājības polarizācija<br />
atspoguļojas pilnīgi konkrētā ekonomiskajā<br />
rādītājā – Džini indeksā. Latvijā<br />
Džini indekss ir ļoti augsts, tātad atšķirības<br />
iedzīvotāju ienākumos mūsu valstī ir ļoti<br />
lielas. Salīdzinājumam – tādās labklājības<br />
valstīs kā Dānijā un Zviedrijā šis indekss ir<br />
25, bet, pēc Pasaules Bankas prognozēm,<br />
Latvijā ekonomiskās krīzes ietekmē tas var<br />
sasniegt pat 41,3. Tas ir ļoti augsts rādītājs.<br />
VIENOTĪBAS mērķis ir šīs atšķirības<br />
cilvēku labklājības līmenī samazināt.<br />
Mūsu kaimiņiem igauņiem tas ir izdevies.<br />
Iespējams, tieši tāpēc viņiem ir viendabīgāka<br />
sabiedrība, kas vairāk uzticas valstij<br />
un politiķiem.<br />
Ko Latvijas gadījumā nozīmē sociāli<br />
atbildīga politika<br />
Tas nozīmē pēctecību un uzticēšanos.<br />
Ja šobrīd runājam par krīzi uzticībā valstij,<br />
valdībai, politikai, tad sociālā atbildība ir<br />
viens no veidiem, kā nodrošināt ilgtspējīgu<br />
valsts attīstību un uzticēšanos politiķiem.<br />
Tikai tad, ja spēsim parūpēties par<br />
saviem vecākiem un vecvecākiem, saviem<br />
bērniem, slimiem cilvēkiem, par visiem,<br />
kas paši par sevi nevar parūpēties, tikai tad<br />
mēs radīsim cilvēkos uzticību valstij un sajūtu,<br />
ka viņi šai valstij ir vajadzīgi.<br />
Kā to panākt Spēcīga sociālā politika<br />
vienlaikus nozīmē arī atbilstošu valsts<br />
finansējumu.<br />
Vienīgais ceļš, kā sasniegt vienlīdzīgāku,<br />
sociāli atbildīgāku un veselāku sabiedrību,<br />
ir izmaiņas nodokļu sistēmā.<br />
Patiešām, tiesības iet roku rokā ar<br />
pienākumiem. Kā motivēt vai varbūt<br />
piespiest maksāt nodokļus<br />
Ja vispārīgi runā par to, vai gribam maksāt<br />
lielākus nodokļus, sākotnējā, spontānā<br />
atbilde var būt – nē, negribam! Bet, ja analizējam<br />
konkrētas cilvēku grupas, šo cilvēku<br />
vēlmes un vajadzības, aina kļūst cita.<br />
Piemēram, uzņēmēji. Viņi ir ieinteresēti<br />
maksāt nodokļus, jo tādējādi līdz<br />
ar konkurētspējīgu izglītības sistēmu ir<br />
pieejams izglītotāks darbaspēks, līdz ar<br />
efektīvu veselības sistēmu – veselāks darbaspēks.<br />
Arī labāka infrastruktūra. Un<br />
šo visu var nodrošināt tikai ar valsts finansējumu,<br />
ar darboties spējīgu nodokļu<br />
sistēmu. Cits piemērs – jaunās māmiņas.<br />
Viņām šajos jautājumos ir uzņēmējiem<br />
līdzīga motivācija. Māmiņas vēlas pediatra<br />
aprūpi saviem bērniem, bērnudārzus.<br />
Iedzīvotāju vairākums, ņemot vērā viņu<br />
vajadzības, ir ieinteresēts, lai valstij būtu<br />
vairāk naudas!<br />
Es gribu arī uzsvērt, ka nerunāju vienkāršoti<br />
par nodokļu celšanu. Nodokļus arī<br />
labāk jāiekasē.<br />
Sociāli atbildīga politika asociējas<br />
ar stabilu vidusšķiru. Ja Latvijā tādu<br />
beidzot izdotos izveidot, kā šāds cilvēks<br />
dzīvotu<br />
Pirmkārt, jārunā par atskaites sistēmu.<br />
Latvijā, spriežot par sabiedrības labklājību,<br />
esam runājuši tikai par IKP pieaugumu uz<br />
vienu iedzīvotāju. Tā nav pareiza pieeja,<br />
un šādi rādītāji neko nepasaka par cilvēku<br />
reālo dzīvi. Latvijā nenoliedzami ir bijusi<br />
samērā strauja izaugsme, bet tā nav skārusi<br />
visas iedzīvotāju grupas vienlaikus.<br />
Iedomājieties – ja Latvijas sabiedrībai pievienotos<br />
miljardieris Bils Geitss, statistiski<br />
mūsu bagātība vidēji uz vienu iedzīvotāju<br />
strauji pieaugtu. Bet reālajā dzīvē mēs katrs<br />
nebūtu kļuvuši ne par kapeiku bagātāki!<br />
Atbildot uz jautājumu par sabiedrības<br />
vidusšķirai raksturīgo, tā nozīmē, ka absolūtais<br />
sabiedrības vairākums – vismaz 80% –<br />
spēj apmierināt savas veselības, drošības,<br />
izglītības, kultūras un citas vajadzības. Šī<br />
sabiedrības daļa – vidusšķira – ir mugurkauls,<br />
kas valstij nodrošina stabilitāti.<br />
Vidusšķiras esamība nodrošina arī patriotismu<br />
un interesi iesaistīties politikā.<br />
Ja cilvēkam jādomā tikai par to, kā izdzīvot<br />
līdz rītdienai, kā dabūt zupas šķīvi vai<br />
nopirkt bērnam apģērbu, viņam nav laika<br />
domāt par politiku, iesaistīties sabiedriskās<br />
organizācijās un darīt dzīvi labāku.<br />
Jautājums, kas pēdējā laikā interesē gandrīz<br />
katru Latvijas ģimeni, ir pensijas.<br />
Vai pensionāri var justies droši, ka viņu<br />
pensijas netiks samazinātas<br />
Pensionāri var būt par to pārliecināti.<br />
Viss manis iepriekš minētais vislielākajā<br />
mērā attiecas arī uz pensionāriem. Varu<br />
apliecināt – pensionāri par savām pensijām<br />
var justies droši. Vienīgais izņēmums<br />
varētu būt tie pensionāri, kuru pensijas ir<br />
lielākas par 1000 latiem. Tie, kas saņem<br />
lielās pensijas, un šādu pensionāru Latvijā<br />
ir ļoti maz, varētu maksāt lielākus nodok-<br />
Foto: AFI<br />
ļus situācijā, ja tiktu ieviests progresīvais<br />
ienākumu nodoklis.<br />
Jūsu iepriekš minētās idejas Eiropā<br />
ir saistītas ar modernu sociāldemokrātisku<br />
virzienu. Latvijā ir vairākas<br />
sociāldemokrātiskas partijas, kuras<br />
vismaz vārdos aizstāv sociāli atbildīgu<br />
politiku. Kāpēc jūs savu mērķu īstenošanas<br />
iespējas saskatāt tieši sadarbībā ar<br />
partneriem VIENOTĪBĀ, nevis ar kādu<br />
citu partiju<br />
Šo ideju ģenēze politikā tomēr nav tik<br />
vienkārša. Tā nav tikai sociāla ideja, tā<br />
nenāk tikai no sociāldemokrātiem un ir<br />
diezgan sena un iesakņojusies. Valstīs,<br />
kur varam runāt par labklājības valsti un<br />
sociāli atbildīgu politiku kopš Otrā pasaules<br />
kara, sociāli atbildīgās valsts līnija ir<br />
izturēta visās jomās un cauri gadu desmitiem.<br />
Piemēram, Vācija un Zviedrija – tur<br />
sociālā atbildība pret sabiedrību ir īstenota<br />
neatkarīgi no tā, kas bijis pie varas – labējie<br />
vai kreisie, konservatīvie vai liberāļi.<br />
Sociāli atbildīga politika savā ziņā atrodas<br />
ārpus vai pāri ideoloģijām. Ziemeļvalstīs<br />
sociālās valsts pamatā 1928. gadā ir ielikta<br />
tautas vienošanās „Folkhemmet” jeb<br />
„Mājas tautai”.<br />
Kāpēc jūs uzskatāt, ka tieši VIENOTĪBA<br />
spēs šīs idejas vislabāk īstenot<br />
VIENOTĪBAS spēks ir tajā, ka esam<br />
dažādi un spējam diskutēt, likt kopā savus<br />
priekšstatus par valsts attīstību, konstruktīvi<br />
diskutēt un atrast vislabākos risinājumus.<br />
Mēs šeit spējam pārstāvēt visu to<br />
ideju spektru, kas pastāv sabiedrībā. Tās<br />
ir konservatīvās vērtības, kas vairāk saskatāmas<br />
„Pilsoniskajā savienībā”, liberālās –<br />
„Jaunajā laikā” un „Sabiedrībā citai politikai”,<br />
un arī eiropeiski sociālas idejas. Tās<br />
ietver gan tirgus konkurenci, gan spēcīgas<br />
vidusšķiras izveidošanu un solidāru sociālā<br />
atbalsta sistēmu.
4<br />
ZIŅAS<br />
Nodokļu plāns izpildīts<br />
Šī gada pirmajā ceturksnī nodokļu<br />
plāns izpildīts par 99,9%, liecina Valsts<br />
ieņēmumu dienesta informācija. Valsts<br />
pamatbudžetā iekasēti 397,2 miljoni<br />
latu, kas ir 104% no iepriekš plānotā<br />
nodokļu apjoma.<br />
Rīga – Eiropas kultūras<br />
galvaspilsēta<br />
Eiropas Savienības Izglītības, jaunatnes<br />
un kultūras ministru padome apstiprinājusi<br />
Rīgu par 2014. gada kultūras<br />
galvaspilsētu kopā ar Zviedrijas pilsētu<br />
Ūmeo. Abām pilsētām būs jāveido savstarpējie<br />
kultūras sadarbības projekti.<br />
Latvijā Rīgas kā kultūras galvaspilsētas<br />
otra sadarbības pilsēta būs Sigulda.<br />
Palielināts ES<br />
līdzfinansējums<br />
lauksaimniekiem<br />
Piektdien, 18. jūnijā, Ministru kabinetā<br />
notika Ministru prezidenta Valda Dombrovska<br />
un Latvijas lielo pilsētu domju<br />
priekšsēdētāju kārtējā tikšanās. Tās laikā<br />
premjers informēja, ka ar starptautiskajiem<br />
aizdevējiem panākta vienošanās ES<br />
struktūrfondu projektu budžeta līdzfinansējumu<br />
palielināt 100 miljonu latu<br />
apmērā, bet tiešmaksājumus lauksaimniekiem<br />
– 100,5 miljonu latu apmērā.<br />
Atbalsts skolēnu<br />
pārvadājumiem lauku<br />
apvidos<br />
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu<br />
ministrijas ziņojums liecina, ka šogad<br />
skolēnu pārvadāšanai lauku apvidos atvēlēti<br />
vairāk nekā pieci miljoni latu. Tos<br />
paredzēts izmantot gan transporta izdevumu<br />
kompensēšanai, gan jaunu autobusu<br />
iegādei. Šogad valsts budžetā piešķirti<br />
5 862 542 lati, savukārt 2011. gadā<br />
atbalsts palielināts līdz 718 502 latiem.<br />
Apstiprināts<br />
valsts plāns bērnu<br />
aizsardzībai<br />
Valdībā apstiprināts plāns „Bērniem piemērota<br />
Latvija 2010.–2012. gadam”. Tajā<br />
paredzēta virkne pasākumu, lai valstī<br />
veicinātu veselības aprūpes un izglītības<br />
kvalitātes uzlabošanu, mazinātu fizisko,<br />
emocionālo vardarbību un diskrimināciju<br />
pret bērniem, kā arī nodrošinātu<br />
bērniem drošu vidi un infrastruktūru.<br />
No septembra – valsts<br />
apmaksāta vakcinācija<br />
No šā gada pirmā septembra Latvijā tiks<br />
sākta valsts apmaksāta 12 gadus vecu<br />
meiteņu vakcinācija pret cilvēka papilomas<br />
vīrusa (HPV) infekciju. Pasaulē<br />
līdz šim veiktie pētījumi pierādījuši, ka<br />
vakcinācija ir efektīvākā profilakse pret<br />
minēto vīrusu, kas var izraisīt saslimšanu<br />
ar dzemdes kakla vēzi.<br />
VALSTISKAS AKTUALITĀTES<br />
Valdībā paveiktais<br />
Iekšzemes kopprodukta izmaiņas<br />
150<br />
120<br />
90<br />
60<br />
Latvijas ekonomikas lejupslīde beigusies<br />
%<br />
15<br />
10<br />
5<br />
0<br />
-5<br />
-10<br />
-15<br />
-20<br />
Apgrozījums mazumtirdzniecībā pieaug<br />
200<br />
150<br />
Eksports<br />
Iekšējais pieprasījums<br />
Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda,<br />
ka šā gada pirmajā ceturksnī IKP (pēc sezonāli<br />
izlīdzinātiem datiem) pieaudzis par<br />
Pēc straujas iekšējā pieprasījuma samazināšanās<br />
2008. gada beigās un 2009. gadā<br />
tā pieauguma temps kļuva daudz mērenāks.<br />
Tomēr 2009. gada otrajā pusē, kad<br />
ārvalstu tirgos ekonomiskā situācija stabilizējās,<br />
jau otro ceturksni novēro eksporta<br />
Mazumtirdzniecības apgrozījums<br />
(sezonāli izlīdzināti dati pret 2005. gada decembri)<br />
100<br />
2007 2008 2009 2010<br />
apjoma pieaugumu. Uzlabojoties situācijai<br />
ārējos tirgos, eksporta apjoma pieaugumu<br />
var paredzēt turpmāk.<br />
Ekonomikas izaugsmi ietekmējošie faktori<br />
(sezonāli izlīdzināti dati pret 2005. gada 4. ceturksni)<br />
Ārējais pieprasījums palielinās – starptautiskās organizācijas<br />
norāda uz pasaules ekonomikas atveseļošanos<br />
Iekšzemes pieprasījums nepieaug –<br />
ienākumu samazinājums, nodarbinātības samazinājums, augstais bezdarbs<br />
I II III IV I II III IV I II III IV I II III IV<br />
2007 2008 2009 2010<br />
Straujā ekonomiskā lejupslīde Latvijā<br />
ir apturēta. Kā liecina jaunākie statistikas<br />
dati, pozitīvās tendences būs noturīgas. Arī<br />
mazumtirdzniecības apgrozījums pamazām<br />
palielinās, piemēram, aprīlī (pēc sezonāli<br />
izlīdzinātiem datiem) mazumtirdzniecības<br />
apgrozījums bijis par 6% lielāks<br />
nekā pagājušā gada decembrī. Tas liecina<br />
par ekonomikas atlabšanu, tomēr jāatceras,<br />
ka par krīzes pārvarēšanu runāt vēl pāragri<br />
un arī turpmāk pieņemtajiem lēmumiem<br />
jābūt profesionāliem un atbildīgiem.<br />
0,3% (salīdzinot ar pagājušā gada ceturto<br />
ceturksni) un tas ir pirmais ceturkšņa pieaugums<br />
pēc astoņiem secīgiem ceturkšņiem<br />
ar IKP samazinājumu. Tas liecina,<br />
ka valdības rosinātajām brīžiem smagajām<br />
reformām redzami pirmie rezultāti.<br />
IKP pieauguma tempi<br />
2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015<br />
milj. Ls<br />
Prognoze<br />
Latvijas darbs<br />
novērtēts arī<br />
starptautiski<br />
Arī Eiropas Komisijas jaunākajā pārskatā<br />
par 27 Eiropas Savienības valstu ekonomiku<br />
secina, ka Latvijā situācija sākusi<br />
stabilizēties un nākamgad Latvijas ekonomikā<br />
atjaunosies izaugsme – gaidāms, ka<br />
IKP pieaugs par 3,3%.<br />
+3,3%
PRIORITĀTES<br />
2010. GADA JŪLIJS<br />
5<br />
Eksports kļūst par Latvijas<br />
tautsaimniecības jauno reliģiju!<br />
Artis Kampars<br />
Ekonomikas ministrs, JL<br />
Foto: Andrejs Požarskis<br />
Gada sākumā partijas „Jaunais<br />
laiks” kopsapulcē runāju par eksportu<br />
kā tautsaimniecības jauno<br />
reliģiju – „vienīgo un patieso, ar kuras piesaukšanu<br />
ceļas un aizmieg ikviens Latvijas<br />
uzņēmējs”. Tagad, gandrīz pusgadu pēc<br />
šī vēlējuma izteikšanas, ar gandarījumu<br />
pārliecināmies par šīs tēzes dzīvotspēju –<br />
aizvien vairāk uzņēmēju prātus pārņem<br />
eksports.<br />
Pēdējā gada laikā Latvijas ekonomikā ir<br />
notikušas būtiskas strukturālas izmaiņas –<br />
treknajos gados tautsaimniecības galvenais<br />
dzinējspēks bija iekšējais pieprasījums, bet<br />
tagad par tādu caur ārējo pieprasījumu<br />
kļūst eksports. Statistikas dati liecina, ka<br />
eksporta augšupeja ir sākusies 2009. gada<br />
beigās un 2010. gada četros mēnešos preču<br />
eksports ir par vairāk nekā 20% lielāks,<br />
nekā tas bija attiecīgajā periodā pirms<br />
gada.<br />
Eksporta veicināšana ir bijusi mana<br />
prioritāte kopš pirmās darba dienas Ekonomikas<br />
ministrijā. Uzsākām prioritāšu<br />
maiņu valsts atbalsta finansējuma saņemšanai,<br />
to koncentrējot uz apstrādājošo rūpniecību<br />
un eksportu. Piemēram, šogad nepilni<br />
80 miljoni latu piešķirti uz eksportu<br />
orientētas ražošanas attīstībai programmā<br />
„Augstas pievienotās vērtības investīcijas”.<br />
Sākotnēji šai programmai bija paredzēti<br />
tikai 35 miljoni latu, bet, redzot iesniegto<br />
projektu augsto kvalitāti un eksporta potenciālu,<br />
par 50% palielinājām programmā<br />
pieejamo finansējumu.<br />
2009. gadā un līdz šī gada beigām Ekonomikas<br />
ministrija valsts atbalsta instrumentu<br />
veidā būs nodrošinājusi 350 miljonus<br />
latu ekonomikas sildīšanai, kurā liela<br />
daļa finansējuma ir novirzīts tieši apstrādājošās<br />
rūpniecības un eksporta atbalstam.<br />
Minētais finansējums kopā ar piesaistītajām<br />
privātajām investīcijām sasniegs<br />
670 miljonus latu. Šis ir vislielākais valsts<br />
nodrošinātais atbalsts uzņēmējdarbībai<br />
20 gadu laikā. Piemēram, 2008. gadā šādā<br />
veidā Ekonomikas ministrija nodrošinājusi<br />
tikai 20 miljonus latu.<br />
Svarīgs ir katrs<br />
cilvēks<br />
Jāmaina attieksme<br />
pret politiku<br />
Solvita Āboltiņa<br />
VIENOTĪBAS līdzpriekšsēdētāja,<br />
JL priekšsēdētāja<br />
Foto: AFI<br />
Mūsu valsts vēsturē ir brīži, kas<br />
atmiņās un vēstures piezīmēs<br />
paliks kā laiks, kad, stāvot krustcelēs,<br />
esam pieņēmuši visnozīmīgākos lēmumus.<br />
Nešauboties esam izlēmuši savu<br />
un savas valsts likteni. Laiks, kuru caurvijusi<br />
ārkārtīgi spēcīga pašaizliedzība un vienotība.<br />
Laiks, kad, kaut arī jautājumu bijis<br />
vairāk nekā atbilžu, cilvēki ticēja idejai<br />
dzīvot brīvā valstī, riskēja ar nezināmo un<br />
cīnījās, būdami pārliecināti, ka ikvienam ir<br />
jāiesaistās, ir jābūt tur, kur mainās vēstures<br />
līkloči. Laiks, kad valdīja nepārprotamā<br />
sajūta, ka svarīgs ir katrs cilvēks.<br />
Divdesmit gados esam piedzīvojuši lepnumu,<br />
redzot, ka salīdzinoši īsā laikā spējam<br />
uzbūvēt savu valsti. Esam piedzīvojuši<br />
arī vilšanos, skaudri izjūtot varas cinismu<br />
un nerēķināšanos ar tautu, politiskās varas<br />
saplūšanu ar uzņēmēju eliti, kas valsti bieži<br />
vien redz tikai kā finanšu shēmu, barotavu<br />
tiem, kas vēlas ātru peļņu.<br />
Par šādu Latviju man vienmēr ir bijis<br />
kauns.<br />
Taču Latvija ir kaut kas cits. Latvija, ar<br />
kuru mēs lepojamies un kurai ticam. Spējīga,<br />
apņēmīga, spēcīga un cienīta. Latvija,<br />
kurai ir noticējuši Eiropā un pasaulē. Latvija,<br />
kurai ir jānotic arī mums.<br />
Jā, vienoties vienmēr bijis grūtāk nekā<br />
strīdēties, un ceļš uz jaunu politisku vienošanos<br />
nav ātrs. Taču mēs esam atraduši domubiedrus<br />
– cilvēkus, uz kuriem paļauties.<br />
Šobrīd. Un turpmāk. Lai mainītu priekšstatu<br />
par to, kas ir politika Latvijā.<br />
Vienotība nav aprēķināma, izkalkulējama<br />
un izmērāma nedz naudā, nedz<br />
varā, kas kā tendence iezīmējas citu politisko<br />
spēku darbībās. Vienotības panākumu<br />
atslēga ir sabiedrības pieprasījums,<br />
iesaistīšanās un līdzdalība. Vienotības<br />
mērķis ir valsts, kurā tautai nav jāizvēlas<br />
ārkārtēji līdzekļi, lai paustu savu viedokli.<br />
Valsts, kurā vara šo viedokli uzklausa un<br />
ņem vērā. Valsts, kurā kopīgas intereses un<br />
pārliecība par kopīgo mērķi ir priekšplānā,<br />
bet to realizācija uzticēta godīgiem un zinošiem<br />
cilvēkiem.<br />
Kaut esam piedzīvojuši arī kļūdas, tas<br />
noticis savā zemē. Un līdzīgi kā pirms divdesmit<br />
gadiem, arī tagad ar vienotu spēku<br />
un atbalstu Latvija var plaukt par taisnīgu,<br />
godīgu un pārtikušu valsti, jo tās cilvēki<br />
spēj atšķirt graudus no pelavām. Izšķirošos<br />
brīžos mēs neuzdodam jautājumus, nestāvam<br />
malā, bet iesaistāmies. Rīkojamies.<br />
Svarīgs ir katrs cilvēks. It īpaši šodien.<br />
Artis Pabriks<br />
VIENOTĪBAS un SCP valdes loceklis<br />
Viena no lielākajām problēmām,<br />
kas jebkurā sabiedrībā katastrofāli<br />
iedragā pašus demokrātijas pamatus,<br />
ir negodprātīgi un savu personīgo,<br />
mantkārīgo interešu dzīti valsts vadītāji<br />
un ierēdņi. Jā, atzīstu – Latvijā ir korupcija.<br />
Tajā pašā laikā tā ir mazāka nekā dažās<br />
labās citās Eiropas Savienības dalībvalstīs.<br />
Nianšu, kas mums būtu jāmaina vai jāuzlabo,<br />
ir daudz. Piemēram, kāpēc Latvijā ir<br />
tik liela vēlme saistīt biznesu ar politiku<br />
Tāpēc, ka politiskajā sistēmā pieļauta ļoti<br />
liela kļūda – partijas saņem finansējumu<br />
tikai no ziedotājiem. Līdz ar to tās kļūst<br />
par kabatas partijām cilvēkiem, kurus interesē<br />
vispirms iedot naudu, bet pēc tam<br />
teikt, kas būtu jādara. Manā izpratnē tieši<br />
tā ir korupcija.<br />
Foto: IMAGINE<br />
Protams, nevar un nevajag aizliegt ziedojumus,<br />
tiem ir jābūt, taču valdībai un iedzīvotājiem<br />
jāsaprot, ka demokrātija nenāk<br />
par brīvu. Par demokrātiju ir jāmaksā, partijām<br />
saņemot finansējumu no valsts budžeta,<br />
kas padarīs tās kaut vai nedaudz politiski<br />
neatkarīgākas un ierobežos atsevišķu<br />
cilvēku ļaunprātīgo ietekmi. Šis jautājums<br />
beidzot obligāti ir jāsakārto. Diemžēl tagad<br />
gan izskatās, ka lēmums partiju sponsoru<br />
interesēs vēl par gadu tiek atlikts.<br />
Tajā pašā laikā arī neticības aura, kas ir<br />
ap politiķiem un politiku kopumā, Latvijā<br />
nav pozitīva. Sabiedrība, pirmkārt, netic<br />
politiķiem, otrkārt, netic politikai. Tāpēc<br />
maz ir gudru, prātīgu un godīgu cilvēku,<br />
kas vēlētos iesaistīties politikā. Kurš tad<br />
valsti pārvaldīs, ja neviens to negrib darīt<br />
Ir jāmaina sava attieksme pret politiku.<br />
Nevaram tikai gaidīt, kad politiķi mainīs<br />
savējo. Mums, tautai, ir jābūt spējīgiem domāt<br />
politiskās kategorijās un sevi jāizglīto,<br />
citādi neuzticēšanās aura pastāvēs mūžīgi.<br />
Starp citu, šī ir viena no lielākajām problēmām<br />
ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē.<br />
Savu jaunību saistu ar Latvijas Tautas<br />
fronti, ar atmodas laiku. Arī mans ideāls<br />
ir aktīvs pilsonis. Tāpēc neesmu politikā,<br />
lai nopelnītu lielo naudu vai bīdītu kāda<br />
personīgās intereses. Esmu studējis politoloģiju,<br />
un šī vide man ir tuva. Esmu mācīts,<br />
mācījies un pats mācu, ka cilvēkiem<br />
ir jāiesaistās darbā sabiedrības labā. Vēlos<br />
redzēt, ka valsts, kurā dzīvoju, kļūst labāka.<br />
Ja kaut kādā veidā varu dot tajā arī savu<br />
ieguldījumu, tas ir labi. Varbūt izklausās<br />
naivi, bet manā izpratnē līdzdalība politikā<br />
tomēr ir ideālistiska. Tu vari bēgt no<br />
savas valsts, bet patiesībā jau bēdz no sevis.<br />
Mums nevajag bēgt no sevis, savas problēmas<br />
ir jārisina!
6<br />
PRIORITĀTES<br />
Skolai ir vajadzīgs<br />
mūsu atbalsts<br />
Priekšā lieli<br />
izaicinājumi!<br />
Sarmīte Ēlerte<br />
PS biedre<br />
Mērot 650 bērnu zināšanu progresu<br />
pirmajos piecos skolas<br />
gados, tika secināts: bērni no<br />
nabadzīgām ģimenēm uzrāda zemākus<br />
rezultātus nekā tie, kas nāk no vidusšķiras<br />
vai bagātajām ģimenēm. Salīdzinot pirmo<br />
skolas gadu ar piekto, atšķirība testu rezultātos<br />
dubultojās. Tomēr šis stāsts nav par<br />
Latviju, bet Baltimoru un ASV, kurai<br />
Latvija sabiedrības nevienlīdzības ziņā<br />
(Džini indekss – 41, ASV – 46) pietuvojas,<br />
attālinoties no Eiropas tradīcijas (31).<br />
Hopkina universitāte pētījumus turpināja,<br />
pārbaudot bērnu progresu ne tikai<br />
mācību gada beigās, bet arī sākumā. Rezultāti<br />
rādīja pavisam citu ainu: zināšanu<br />
progresā bērni no nabadzīgajām ģimenēm<br />
mācību gada laikā pat pārspēja bagāto ģimeņu<br />
atvases.<br />
Foto: Sarmītes Ēlertes personīgais arhīvs<br />
Skola ir pats nozīmīgākais brīdis, kad<br />
valsts var iejaukties, katrā paaudzē atkal no<br />
jauna izlabojot sociālekonomisko apstākļu<br />
noteikto nevienlīdzību, dodot līdzvērtīgas<br />
starta pozīcijas tālākai dzīvei. Tas, cik labi<br />
kurš to spēs izmantot dzīves sacensībā, ir<br />
katra paša atbildība, bet skolas kvalitāte ir<br />
valsts atbildība.<br />
Bērni mācās tik labi, cik labi viņi tiek<br />
mācīti, secināts nesen, aprakstot Somijas<br />
izglītības sistēmu, kas ir labākā pasaulē<br />
(OCDE dati). Tā balstās skolotājā un uzticībā<br />
skolotājam. Latvijā skolotājiem ir<br />
mazas algas un liela neuzticība. Daudz izpildāmu<br />
birokrātisku papīru, mūžam mainīgi<br />
priekšraksti un neskaidrs sabiedrības<br />
pasūtījums – kas tad īsti ir 21. gadsimta<br />
skolas uzdevums.<br />
Apzinoties gan katra bērna atšķirīgās<br />
spējas, gan ģimenes iespējas, skolotāja uzdevums<br />
ir diferencēti strādāt ar katru bērnu.<br />
Tas ir iespējams, un to prot mūsu labākie<br />
skolotāji. Skolas mērķis nav iemācīt<br />
noteiktu zināšanu apjomu, bet gan panākt<br />
maksimālu pievienoto vērtību katra bērna<br />
attīstībā. Zināšanas ir līdzeklis, bērns ir<br />
mērķis.<br />
Mēs nevaram paredzēt, kādas zināšanas<br />
būs vajadzīgas tiem bērniem, kuri šogad<br />
sāks iet skolā, bet skaidri zinām, ka viņiem<br />
jāapgūst māka un iemaņas dzīvot 21. gadsimtā:<br />
spēja analītiski domāt, prasme mācīties<br />
visa mūža garumā; māka sadarboties,<br />
būt uzņēmīgiem un radošiem. Visiem<br />
Latvijas bērniem ir labi jāzina latviešu,<br />
angļu un vēl vismaz viena svešvaloda, labi<br />
jāapgūst informācijas prasmes. Un vēl – līdzās<br />
ģimenei skola ir vieta, kur bērnam jāmācās<br />
piederības sajūta Latvijai, māka būt<br />
labam pilsonim demokrātiskā valstī. Skolai<br />
vajadzīgs atbalsts, mums ir jāsaliedējas<br />
ap savu skolu.<br />
Atis Lejiņš<br />
sociāldemokrāts<br />
Aktīvajā politikā ienācu pavisam nesen<br />
– līdz ar „Lietussargu revolūciju”,<br />
kad redzēju, ka Latvija neiet<br />
pareizo ceļu, bet tajā brīdī Tautas partijas<br />
nekaunība pārsniedza jebkuras saprāta robežas.<br />
Tad arī es sev teicu: „Pietiek skatīties<br />
no malas! Ja gribu, lai Latvija mainās,<br />
jāiet un jācīnās!”<br />
Mana izvēle par labu sociāldemokrātijai<br />
bija loģiska – cik vien sevi atceros, esmu<br />
bijis pārliecināts sociāldemokrāts. Un arī<br />
sociāldemokrāti šodien ir nonākuši sarežģītā<br />
situācijā, kurā vienīgā pareizā izeja ir<br />
visiem rietumnieciski demokrātiskajiem<br />
spēkiem nākt kopā, aizmirst par sīkām<br />
domstarpībām, personīgām antipātijām<br />
un vienoties darbam, lai Latvija jau drīzā<br />
nākotnē Eiropas saimē iederētos ne<br />
vien formāli, bet arī pēc labklājības un<br />
demokrātijas augstākajiem standartiem.<br />
VIENOTĪBA neapšaubāmi ir kļuvusi par<br />
to lietussargu, zem kura pulcēties patiesi<br />
demokrātiskiem spēkiem!<br />
Mums visiem kopā priekšā stāv lieli izaicinājumi.<br />
Lai gan ekonomikas zemākais<br />
punkts ir aiz muguras, valstī ir jāturpina<br />
konsekventas reformas. Valsts pārvaldei<br />
jākļūst modernai, pēc iespējas mazākai un<br />
mobilākai, nodokļu politika jāveido taisnīga<br />
un progresīva, lai spekulanti Latvijā<br />
justos apdraudēti, bet ražotāji un eksportētāji<br />
justu valsts atbalstu, politiskās partijas<br />
jāatsvabina no oligarhu un baņķieru naudas<br />
važām, lai lēmumi tiktu pieņemti sabiedrības,<br />
nevis „Parex” vai AŠ 2 interesēs.<br />
Latvija jau pavisam tuvā nākotnē var kļūt<br />
par alternatīvās enerģijas ražotāju lielvalsti,<br />
mēs varam ne vien atteikties no Krievijas<br />
gāzes importa, bet paši eksportēt enerģiju<br />
un celt savu labklājību. To apliecinājis ne<br />
viens vien eksperts un zinātnieks. Tikai, lai<br />
tas viss notiktu, mums nepieciešami politiķi,<br />
kuri ir gatavi uzdrīkstēties, kuriem pirmajā<br />
vietā ir Latvijas valsts intereses, nevis<br />
savas un savu čomu vajadzības.<br />
Neskaitāmas reizes tiekoties ar<br />
VIENOTĪBAS politiķiem, esmu guvis pārliecību,<br />
ka mēs kopā varam paveikt visu iepriekš<br />
minēto. Es uzskatu, ka sociāli atbildīgai<br />
politikai ir jābūt par vienu no Latvijas<br />
valsts stūrakmeņiem – tam jāparādās jau<br />
nākamā gada budžeta veidošanas procesā.<br />
Šoreiz budžets ne vien jākonsolidē, bet<br />
konsolidācijai jābūt taisnīgai pret sabiedrību.<br />
Tam piekrīt vairākums VIENOTĪBAS<br />
politiķu, tādēļ arī esmu atsaucies partijas<br />
„Sabiedrība citai politikai” līderu aicinājumam<br />
startēt vēlēšanās kopīgā sarakstā. Tas<br />
man ir liels izaicinājums, kuru esmu gatavs<br />
uzņemties Latvijas labā!<br />
Atbildība par savu nacionālo valsti<br />
Foto: AFI<br />
Ģirts Valdis Kristovskis<br />
VIENOTĪBAS un PS priekšsēdētājs<br />
Latvijas tālākā nākotne lielā mērā<br />
izšķirsies šoruden – 10. Saeimas<br />
vēlēšanās. Tā nu patiešām ir noticis,<br />
ka pēc 20 atjaunotās neatkarības<br />
gadiem Latvija atkal ir nonākusi krustcelēs.<br />
2. oktobrī norisināsies izšķirošā cīņa<br />
par to, kādās rokās mūsu valsts nonāks.<br />
Šī vēlēšanu cīņa norisināsies starp mūsu<br />
partijām, kas aizstāv nacionālas valsts<br />
intereses, un starp promaskaviskajiem<br />
spēkiem, kas Latviju grib atmest atpakaļ<br />
Krievijas ietekmes ķetnās, un oligarhu<br />
spēkiem, kuriem vienīgā interese ir piepildīt<br />
savas kabatas par jebkuru cenu.<br />
Mēs gribam, lai Latvijā valdītu gudra<br />
ekonomika, zināšanu izcilība, godīga<br />
konkurence un lai tas viss darbotos tautas<br />
labā, nevis atsevišķu cilvēku bagātības<br />
labā. Mēs gribam, lai Latvija attīstās tā, ka<br />
tajā ar prieku paaudzēm ilgi gribēs dzīvot<br />
ne tikai mūsu bērni un bērnubērni, bet<br />
vēl daudzas nākamās paaudzes.<br />
Mēs gribam, lai plaukst mūsu valoda,<br />
lai ģimenes paliek Latvijā un tie, kas<br />
aizbraukuši pasaulē meklēt darbu, brauc<br />
mājās. Mēs gribam, lai Latvija kļūst slavena<br />
ar saviem lieliskajiem izstrādājumiem,<br />
ko pazīst un pērk visa pasaule, mēs gribam<br />
modernu un vienlaikus tradīcijām<br />
bagātu Latviju.<br />
Lai to visu sasniegtu, Latvijai beidzot<br />
nepieciešama tāda valdība, ko veido nevis<br />
saskaldīta koalīcija no pretrunīgiem<br />
politiskiem spēkiem, bet vienots spēks.<br />
Mēs gribam veidot valdību, kas ir spējīga<br />
strādāt no vienām Saeimas vēlēšanām<br />
līdz nākamajām, un visu darbu var veltīt<br />
tautsaimniecības izaugsmei.<br />
Pašreiz vairs ne brīvais tirgus, bet tieši<br />
valsts ir galvenais attīstības garants, tieši<br />
no valsts sagaida tālredzīgus risinājumus,<br />
prasa atbildīgu un mērķtiecīgu rīcību. Šādos<br />
apstākļos tieši uzticami tautas priekšstāvji,<br />
atbildīga valsts administrācija,<br />
kādu piedāvās VIENOTĪBAS deputātu<br />
kandidātu sarakstā iekļautās personības,<br />
ir galvenais garants sekmīgas valsts ekonomiskās<br />
un sociālās politikas izvēršanai,<br />
izglītības, veselības un citu vajadzību nodrošināšanai<br />
pienācīgā līmenī.<br />
Veidojot VIENOTĪBU, mēs esam uzņēmušies<br />
ļoti grūtu uzdevumu. Katra<br />
mūsu partija ir apņēmusies ziedot uz<br />
kopējā altāra daļu no savām ambīcijām.<br />
Taču mēs saprotam, ka tikai apvienojoties<br />
varēsim apturēt valsts izlaupīšanu un<br />
Krievijas ietekmes palielināšanu Latvijā.<br />
Ja mēs būsim vienoti, mēs būsim neuzvarami.<br />
Mums ir jāuzvar nākamajās vēlēšanās!
7<br />
RĪGĀ<br />
Uzdevumi VIENOTĪBAI<br />
Veseli cilvēki – stipra valsts<br />
Kārlis Strēlis<br />
Rīgas domes deputāts, JL<br />
Viena no problēmām, kas Rīgā jārisina<br />
steidzami, ir sporta attīstības stratēģijas<br />
izstrādāšana. Veselības pamatā ir<br />
dzīvesveids, tāpēc jāpieaug pašvaldības<br />
atbalstam kustību nodrošināšanai<br />
visos vecumos, akcentējot tautas sporta<br />
nozīmi. Jāveido ārpusskolas un sporta sistēma,<br />
kas jau sākumskolas vecumā bērnu<br />
iesaistītu sporta, deju, mūzikas, mākslas<br />
un citās nodarbībās. Nepieciešama Mežaparka<br />
teritorijas sakārtošana, tam jākļūst<br />
par sporta un atpūtas centru, pulcinot cilvēkus<br />
gan dziesmu un deju svētkos, gan<br />
plānotajā slēgtajā Nacionālajā stadionā.<br />
Sekojot Dānijas paraugam, Rīgā jāpāriet<br />
uz sabiedrisko un velotransportu!<br />
Lai veselība nav mums nieks,<br />
Lai kustībā ir mūsu prieks!<br />
Lai atrastu daudz kustībvietas,<br />
Sakārtosim sporta lietas!<br />
VIENOTĪBAS vērtība ir cilvēks<br />
Sarmīte Veide<br />
SCP biedre<br />
Pamatuzdevums ir nodrošināt vienlīdzīgu<br />
un drošu veselības aprūpes pakalpojumu<br />
pieejamību katram Latvijas iedzīvotājam.<br />
Pilnvērtīgi funkcionējoša veselības<br />
aprūpes sistēma var nodrošināt Latvijas<br />
iedzīvotāju cilvēkresursu pastāvīgu atjaunošanos,<br />
tā ir pamats cilvēku dzīves kvalitātes<br />
un pozitīvu dzīves izjūtu un emociju<br />
radīšanai, tā ir pamats cilvēku paļāvības<br />
un uzticības veidošanai valsts politikai<br />
un pārvaldes sistēmai, kurai rūp katra<br />
Latvijas sabiedrības indivīda veselība un<br />
sociālā drošība.<br />
Uzlabojot veselības aprūpes sistēmas kvalitāti,<br />
nodrošinot savlaicīgu medicīnisko<br />
palīdzību, attīstot profilakses pasākumus<br />
un veidojot iedzīvotāju izpratni par veselību<br />
un veselīgu dzīvesveidu, var sasniegt<br />
garāku pilnvērtīgas dzīves mūžu.<br />
Lielais darbs vēl tikai priekšā<br />
Dainis Rītiņš<br />
PS biedrs<br />
Rīgai kā Latvijas galvaspilsētai ir sevišķa<br />
loma kopējā Latvijas valstiskuma<br />
veidošanā. VIENOTĪBAS uzdevumus es<br />
saredzu daudz plašākā kontekstā nekā<br />
vien Rīgas domes darbu.<br />
Pirmkārt, Latvijas iedzīvotāju ticības<br />
atjaunošana savai valstij. Iedzīvotājiem<br />
jāpārliecinās, ka nodokļi tiek tērēti racionāli<br />
un visas sabiedrības interesēs. Otrkārt,<br />
jaunu darbvietu radīšana. Treškārt,<br />
progresīvā ienākumu nodokļa ieviešana.<br />
Tāpat jācenšas motivēt izbraukušos Latvijas<br />
iedzīvotājus atgriezties Latvijā, kā arī<br />
jāveido atklātas un konstruktīvas<br />
attiecības starp latviešiem un<br />
krievvalodīgajiem, pārtraucot savstarpējos<br />
apvainojumus un pretenzijas. Tā vietā<br />
jāveido sadarbības modelis, kur neviena<br />
no pusēm nejūtas apdraudēta, pazemota<br />
vai izmantota.<br />
Mērķtiecīga veselības aprūpe<br />
Hosams Abu Meri<br />
SCP biedrs<br />
Iedvesma nākotnei<br />
Ingūna Rībena<br />
Saeimas deputāte, JL<br />
Iespējas, kas jāizmanto<br />
Rasma Kārkliņa<br />
PS biedre<br />
Esmu ārsts un katru dienu uzklausu cilvēku<br />
sūdzības. Gadu gaitā esmu sapratis,<br />
ka veselības aprūpes sistēmā nauda netiek<br />
sadalīta proporcionāli. Uzskatu, ka pēc<br />
iespējas jāsaglabā samazinātais nodoklis<br />
medikamentiem, bet līdzīgi kā citās<br />
Eiropas Savienības valstīs jāpalielina akcīzes<br />
nodoklis cigaretēm un alkoholam.<br />
Tāpat beidzot jāpieliek punkts vairākus<br />
gadus ilgušajai, bet nesekmīgajai veselības<br />
aprūpes sistēmas reorganizācijai, nodrošinot<br />
konkrētu plaša profila slimnīcu<br />
skaitu, lai ikvienam iedzīvotājam neatkarīgi<br />
no dzīvesvietas būtu iespējas risināt<br />
gan akūtās veselības problēmas, gan ārstēt<br />
hroniskās slimības. Rīgā jāmeklē risinājums<br />
ambulatorajā veselības aprūpē, kas<br />
kompensētu šobrīd tik garās rindas gan<br />
pie ģimenes ārstiem, gan valsts apmaksātajiem<br />
speciālistiem.<br />
„Vienīgā, liktenī iekaltā,<br />
Sirdī man<br />
Ir tā.<br />
Rīga…”<br />
Vēl tagad ausīs skan Mārtiņa Brauna mūzika<br />
un vārdi, lai arī nākamgad jau desmit<br />
gadi mūs šķirs no Iedvesmas pilsētas –<br />
Rīgas gadsimtu jubilejas.<br />
Toreiz, trīs neaizmirstamajās 2001. gada<br />
augusta dienās, Dievs mums parādīja<br />
un pierādīja, ka arī tā – tik skaisti – var<br />
dzīvot.<br />
Izrādījās, arī tādi mēs esam – brīnišķīgi,<br />
labestīgi, draudzīgi, nesavtīgi, radoša gara<br />
pilni. Visi kopā.<br />
Rīkodama šos svētkus, es toreiz ļoti ticēju,<br />
ka Rīgas 800 gadu jubileja mūs iedvesmos<br />
jaunam, kvalitatīvi cita laika lokam.<br />
Es joprojām tam ticu, tikai tagad saprotu:<br />
lai atspertos, mums bija vajadzīgs laiks.<br />
Nesenie Saeimas balsojumi ir pierādījums,<br />
ka demokrātiskā valstī parlamentam<br />
ir atbildība gan par likumiem, gan<br />
par to, ko ieceļam par ministriem, tiesnešiem<br />
un ģenerālprokuroru. Redzam,<br />
ka šobrīd arī KNAB ir krīzes situācijā un<br />
steidzīgi jāmeklē veidi, kā to stiprināt. Es<br />
savu balsi vēlos atdot un valsts amatos<br />
redzēt godīgus un spējīgus cilvēki. Līdzīgi,<br />
kā to līdz šim darījuši VIENOTĪBAS<br />
politiķi. Darbu ir daudz – nekavējoties<br />
jāievieš pasākumi, kas veicinātu nodokļu<br />
ienākumus, bet mazinātu ēnu ekonomiku.<br />
Tāpat jāveicina mērķtiecīgāka<br />
Eiropas Savienības fondu apguve, jo tas ir<br />
viens no svarīgākajiem tautsaimniecības<br />
dzinējspēkiem. Jāstiprina gan mazā, gan<br />
vidējā uzņēmējdarbība, tomēr neaizmirstot<br />
arī par pilsoniskās sabiedrības<br />
iniciatīvām.
8<br />
VIENOTĪBA Rīgā<br />
Katru nedēļu Rīgas domē notiek partiju „Jaunais laiks” un „Pilsoniskā savienība” deputātu kopfrakciju sēde, kurā piedalās arī partijas<br />
„Sabiedrība citai politikai” pārstāvji. Mēs, VIENOTĪBAS politiķi Rīgā, diskutējam par aktuālajiem jautājumiem, kā arī regulāri iztaujājam<br />
amatpersonas. Esam tikušies ar „Rīgas satiksmes” vadību, domes Ārlietu nodaļas pārstāvjiem, kā arī Rīgas domes priekšsēdētāju<br />
Nilu Ušakovu. VIENOTĪBAS Rīgas pārstāvjus vari satikt VIENOTĪBAS birojā Rīgā, K. Barona ielā 3.<br />
Ilgtspējīga Rīgas<br />
attīstība<br />
Rīga – Eiropas<br />
pilsēta<br />
Komercizglītība<br />
jāsāk no skolas<br />
sola!<br />
Zaļo gaismu<br />
godīgumam un<br />
zināšanām!<br />
Lolita Čigāne<br />
PS biedre<br />
Guntis Stirna<br />
SCP biedrs<br />
Foto: IMAGINE<br />
Olafs Pulks<br />
Rīgas domes deputāts, JL valdes loceklis<br />
Juris Zvirbulis<br />
JL biedrs<br />
Rīgā saplūst valsts intelektuālie resursi un<br />
ekonomiskā aktivitāte, tomēr citu pilsētu<br />
iedzīvotāji savu pilsētu veidošanā iesaistās<br />
daudz vairāk. Tur iedzīvotāji viens otru<br />
pazīst, sadarbojas savā starpā, kopā ar<br />
pašvaldību veicina savas pilsētas attīstību.<br />
Rīgas pārvaldība iedzīvotājam ir tālu –<br />
nav Rīgas pilsētas avīzes, nav nevalstiskas<br />
organizācijas, kas apvieno un pārstāv<br />
iedzīvotājus. VIENOTĪBAS Rīgas nodaļa<br />
var šos trūkumus atsvērt, kļūstot par<br />
vietu, kur domāt par pašreizējo pilsētas<br />
pārvaldību, meklēt ceļus tās uzlabošanai<br />
un veidot ilgtspējīgu pilsētas attīstības<br />
redzējumu.<br />
VIENOTĪBAS notikumu kalendārs Rīgā<br />
1. jūlijs VIENOTĪBAS valdes sēde plkst. 16.00<br />
7. jūlijs<br />
JL politiķi tiekas ar „Latvijas Mazturīgo atbalsta biedrību „Dace””, Dārzciema ielā 6–1<br />
JL politiķi tiekas ar „Mazo un vidējo uzņēmēju rīcības apvienību”, Ulbrokas ielā 40a<br />
8. jūlijs VIENOTĪBAS valdes sēde plkst. 16.00<br />
14. jūlijs<br />
No pasaules līderiem dzīves kvalitātes<br />
jomā pirmajā piecniekā ir divi mūsu tuvākie<br />
kaimiņi – Helsinki un Stokholma.<br />
Pārvaldes struktūra tajās, gan kvalitatīvi,<br />
gan kvantitatīvi, būtiski atšķiras no<br />
Rīgas. Kvalitatīvi ar reālu lēmējvaras un<br />
izpildvaras nodalījumu. Kvantitatīvi – ar<br />
mazāku deputātu skaitu.<br />
Ņemot vērā Rīgas īpatsvaru un nozīmi<br />
Latvijā, ir nepieciešams īpašs likums<br />
par galvaspilsētu Rīgu, kurš politiski<br />
nostiprinātu daudz augstāku sabiedrības<br />
iesaistīšanu, apkaimju aktivitāšu<br />
stimulēšanu un jau sen nobriedušās<br />
Eiropas pilsētām atbilstošās strukturālās<br />
pārvaldes izmaiņas.<br />
JL politiķi tiekas ar „Rīgas pensionāru savienību”, Pērnavas ielā 1<br />
JL politiķi tiekas ar „Latvijas vecāku apvienību”, Ģertrūdes ielā 19/21–3<br />
JL politiķi tiekas ar „Asociāciju bērnu drošībai”, Skolas ielā 3–105<br />
15. jūlijs VIENOTĪBAS valdes sēde plkst. 16.00<br />
21. jūlijs JL politiķi tiekas ar Latvijas Invalīdu biedrību, Ēveles ielā 14<br />
22. jūlijs VIENOTĪBAS valdes sēde plkst. 16.00<br />
28. jūlijs JL politiķi tiekas ar NVO resursu centra vadību un lielākajām Rīgas NVO, Ģertrūdes ielā 19/21–3<br />
29. jūlijs VIENOTĪBAS valdes sēde plkst. 16.00<br />
Tādas uzņēmējdarbības attīstībai, kas<br />
radītu jaunas darbvietas un palielinātu<br />
samaksāto nodokļu masu, ir vajadzīgs<br />
ne tikai pamatkapitāls, bet arī zināšanas.<br />
Šobrīd vidusskolās ar uzņēmējdarbību un<br />
finanšu instrumentiem saistīto priekšmetu<br />
ir nepamatoti maz. Tas ir viens no iemesliem,<br />
kādēļ Latvija ievērojami atpaliek<br />
no vidējiem Eiropas Savienības rādītājiem<br />
mazo uzņēmumu skaita ziņā. Neskatoties<br />
uz to, ciniski tiek slēgta vienīgā Komercģimnāzija<br />
Rīgā. Esmu pārliecināts, ka tā<br />
ir ne tikai kārtējā solījumu nepildīšana,<br />
bet klaja ļaunprātība. VIENOTĪBA valsts<br />
uzplaukumu saskata ekonomiski izglītotā<br />
jaunatnē, tāpēc rūpēsimies par komercizglītības<br />
pilnveidošanu Rīgā.<br />
Nepabeigtais, tomēr dārgākais tilts Eiropā.<br />
Veloceliņi, kuru izmaksas līdzinās automaģistrāļu<br />
tāmēm. Korupcijas ēna pār<br />
katru jaunu objektu. Biļešu kontrolieri,<br />
kuri atzīst fizisku sodu piemērošanu. Tā<br />
nav mana Rīga! Pilsēta, kurā atbildīgos<br />
amatos strādā godīgi cilvēki. Cilvēki,<br />
kuri Eiropas Savienības struktūrfondus<br />
izmanto jaunu darbvietu radīšanai, nevis<br />
bezizmēra kabatu piepildīšanai. Cilvēki,<br />
kas spēj ne tikai uzsākt, bet arī pabeigt<br />
pilsētai svarīgus objektus, kas neslēpjas,<br />
bet regulāri atskaitās iedzīvotājiem. Tādu<br />
es gribu redzēt savu Rīgu. VIENOTĪBA ir<br />
godīgu cilvēku nākotne, un katra nākamā<br />
minūte ir jauna iespēja mainīt dzīvi!<br />
Informācijas precizējums<br />
VIENOTĪBAS jūnija avīzes kalendārā bijām iekļāvuši arī citu rīkotāju organizētus publiskus pasākumus reģionā, par kuriem informācija ir atrodama pašvaldību mājaslapās un kurus<br />
silti ieteicām apmeklēt. Ceram, ka viss plānotais izdevās, un arī turpmāk aicinām iedzīvotājus apceļot Latviju, sportot, dziedāt, svinēt un baudīt kultūru kopā reģiona skaistākajos<br />
pasākumos!<br />
Precīzu informāciju par pasākumu vietu un laiku, lūdzu, meklējiet mūsu mājaslapā www.vienotiba.lv vai zvanot uz biroju: 67280352.
JAUNIEŠI POLITIKĀ 2010. GADA JŪLIJS<br />
9<br />
Nereti var šķist, ka politika – tā<br />
ir tikai pieredzējušu un dzīvē<br />
jau daudz sasniegušu cilvēku<br />
nodarbe. Tomēr tā nav tiesa.<br />
Politikā iesaistās daudz jauniešu,<br />
kuriem ir savas idejas par valsts<br />
attīstību vai vismaz interese par<br />
apkārt notiekošo un vēlme tajā<br />
dalīties ar saviem vienaudžiem.<br />
VIENOTĪBU veidojošo politisko<br />
partiju – „Jaunā laika”, „Pilsoniskās<br />
savienības” un „Sabiedrības<br />
citai politikai” – jauniešu organizācijas<br />
ir kalve nākamajiem politiķiem<br />
un jauniešu interešu klubi<br />
vienlaikus. Dažiem tās kalpo<br />
kā atspēriena punkts politiskās<br />
karjeras veidošanai, dažiem –<br />
kā iespēja kļūt par pilsoniskas<br />
sabiedrības daļu, aktīvi paužot<br />
savu pārliecību un ietekmējot<br />
sabiedrības dzīvi.<br />
Iespējas, darbojoties<br />
partiju jauniešu<br />
organizācijās<br />
• Ar savu aktīvo darbošanos vari<br />
uzlabot situāciju jebkurā sevi<br />
interesējošā jomā<br />
• Vari sākt veidot savu politisko<br />
karjeru<br />
• Gūsti pieredzi semināru, diskusiju,<br />
atpūtas pasākumu, sporta<br />
spēļu vai jebkura cita pasākuma<br />
organizēšanā un vadīšanā<br />
• Iesaistoties debašu kustībā,<br />
attīsti runas mākslu, iemācies<br />
prezentēt savas idejas un pamatot<br />
viedokli<br />
• Satiec domubiedrus un saturīgi<br />
pavadi laiku!<br />
Uzzini par VIENOTĪBAS<br />
jauniešiem vairāk<br />
internetā<br />
• Partijas „Jaunais laiks” Jaunatnes<br />
nodaļa – www.jljn.lv<br />
• Partijas „Pilsoniskā savienība”<br />
Jaunatnes nodaļa –<br />
www.pilsoniska-savieniba.lv<br />
• Partijas „Sabiedrība citai politikai”<br />
Jauniešu organizācija –<br />
www.scp.lv<br />
• Politisko partiju apvienība<br />
VIENOTĪBA – www.vienotiba.lv<br />
Jāpalīdz savai<br />
zemei<br />
Fricis Vilnis<br />
SCP Jauniešu organizācijas<br />
valdes loceklis<br />
Pirms pieciem gadiem toreizējais premjers<br />
A. Kalvītis sacīja, ka mums priekšā<br />
septiņi treknie gadi. Tomēr, laikam ritot,<br />
aizvien biežāk izskanēja runas par nestabilo<br />
ekonomikas stāvokli valstī. Daži eksperti<br />
brīdināja par krīzi, tomēr premjers<br />
A. Kalvītis un Latvijas Bankas prezidents<br />
I. Rimševics solīja, ka „Baltijas tīģeris piezemēsies<br />
labi”. Inflācija kāpa, iecienītākais<br />
saldējums kļuva arvien dārgāks, un sāku<br />
just, ka kaut kas nav īsti lāgā. Pamatojoties<br />
uz sabiedrības neuzticību, 2007. gadā Kalvīša<br />
valdība atkāpās. Un sākās runas, ka<br />
iepriekšējā valdība daudz ko nav izdarījusi,<br />
bet tagad visiem jāsavelk jostas! Sāku<br />
interesēties par politiku arvien vairāk.<br />
Galu galā – kas te notiek Naudas nav,<br />
budžetā ir sensacionāls iztrūkums, turklāt<br />
mūsu finanšu ministrs A. Slakteris nemaz<br />
neprot normāli sarunāties ar citu zemju<br />
žurnālistiem. Lai gan varbūt izklausās<br />
naivi, man bija jāpalīdz savai zemei! Iestājos<br />
partijā – „Sabiedrībā citai politikai”.<br />
Daudz ko esmu sapratis no jauna, daudz<br />
ko mācos! Lūk, arī atslēga – līdzdalības<br />
jēga demokrātijā!<br />
Rīgā no 7. līdz<br />
12. jūnijam tika īstenota<br />
kampaņa „Laiks mainīt<br />
ieradumus”, kuras laikā<br />
rīdzinieki tika aicināti<br />
nesmēķēt <br />
Savu nākotni<br />
mēs veidojam<br />
paši<br />
Rolands Irklis<br />
VIENOTĪBAS valdes loceklis,<br />
PS Jauniešu nodaļas pārstāvis<br />
Nereti politiķi vienkārši ignorē jauniešu<br />
auditorijas, jo neredz tajās vēlētājus. Un<br />
daļēji tas ir pamatoti – jaunieši ir vismazāk<br />
aktīvā vēlētāju daļa. Ja gribam tikt sadzirdēti,<br />
nedrīkstam palikt mājās vēlēšanu<br />
dienā, nedrīkstam izlikties, ka politika<br />
uz mums neattiecas. Jau šodien politiķu<br />
pieņemtie lēmumi nosaka, kādas ir mūsu<br />
izglītības un karjeras iespējas, kāda būs<br />
mūsu valsts tad, kad vēlēsimies veidot ģimeni,<br />
kādu pensiju saņems mūsu vecāki.<br />
VIENOTĪBAS jauniešu organizācijas dod<br />
iespēju ikvienam jaunietim iesaistīties<br />
politiskajā procesā un izprast to. Tāpat tā<br />
ir arī iespēja satikt jaunus domubiedrus,<br />
izglītoties, kā arī lietderīgi pavadīt brīvo<br />
laiku. Jaunieši ir mūsu valsts nākotne, bet<br />
to sakot nedrīkst aizmirst, ka savu nākotni<br />
veidojam jau šodien. To nedrīkstam<br />
aizmirst arī mēs, jaunieši. Mūsu atbildība<br />
par Latvijas nākotni nesāksies pēkšņi kaut<br />
kad pēc desmit vai divdesmit gadiem.<br />
Tā ir mūsu visu atbildība un iespēja jau<br />
šodien. Tā ir mūsu iespēja veidot Latviju<br />
par zemi, kurā ir prieks dzīvot, par zemi,<br />
ar kuru varam patiesi lepoties.<br />
Kampaņas „Laiks mainīt<br />
ieradumus” organizētāju<br />
pārstāvji Jānis Lucaus,<br />
BTA valdes loceklis un<br />
viceprezidents, Ivars<br />
Bandonis, JL, un Andrejs<br />
Žagars, sporta zāļu tīkla<br />
„Atlētika” attīstības direktors,<br />
pēc preses konferences<br />
Par veselu<br />
sabiedrību!<br />
Ivars Bandonis<br />
JL Jaunatnes nodaļas valdes loceklis<br />
Vasara ir laiks, kad cilvēki sev dod dažādus<br />
solījumus attiecībā uz īpašībām,<br />
ko sevī grib mainīt. Dažs apņemas ēst<br />
veselīgi, cits – sākt sportot vai iekopt dārziņu.<br />
Šādas apņemšanās, pat ja nesasniedz<br />
vēlamo rezultātu, ir vitāli nepieciešamas<br />
mūsu personības un gribasspēka attīstībai.<br />
Tieši tāpēc Rīgā no 7. līdz 12. jūnijam tika<br />
realizēta kampaņa „Laiks mainīt ieradumus”,<br />
kuras laikā rīdzinieki tika aicināti<br />
nesmēķēt. Apmaiņā pret cigaretēm bija iespēja<br />
saņemt sporta kluba apmeklējumu.<br />
Šīs kampaņas mērķis ir ne tikai mudināt<br />
nesmēķēt, bet padarīt cilvēkus brīvus no<br />
saviem kaitīgajiem ieradumiem – atkarībām.<br />
Īpaši vēlos uzsvērt pēdējā laikā arvien<br />
populārākās atkarības jauniešu vidū:<br />
datoratkarību, narkomāniju un pārmērīgu<br />
alkohola lietošanu. Manis nosauktais<br />
jau tagad ir reāls bieds Latvijas veselības<br />
aprūpes sistēmas nākotnei. Jauniešiem<br />
atkal un atkal ar savu labo piemēru jārāda,<br />
ka alkohols un cigaretes nav nekas labs.<br />
Vēl vairāk: tā vietā jāmudina sportot un<br />
jāpropagandē veselīgs dzīvesveids. Novēlu<br />
visiem spēku un izturību mainīties pašiem<br />
un palīdzēt citiem. Par veselu Latviju!<br />
Kāpēc iesaistījāties<br />
politikā<br />
Ilze Grīnberga<br />
JL Jaunatnes nodaļas projektu<br />
direktore<br />
Jaunā laika Jaunatnes nodaļā esmu kopš<br />
pagājušā gada vasaras, un jau pirmajā<br />
sēdē sapratu, ka šeit notiekošais mani<br />
patiesi aizrauj. Jaunieši ne tikai organizē<br />
pasākumus, tā gūstot jaunu pieredzi un<br />
paziņu loku, bet arī piedalās partijas darba<br />
grupās un pauž savu viedokli, tā iesaistoties<br />
arī lielās politikas veidošanā.
10<br />
Ekspedīcija Rīgā<br />
1.<br />
Blakus attēlā<br />
redzamajam<br />
namiņam<br />
atrodas<br />
iespaidīga ēka.<br />
Uzdevums:<br />
kas šobrīd<br />
ir šī nama<br />
saimnieks<br />
Ir sākusies vasara, un<br />
pienācis īstais brīdis<br />
apceļot un iepazīt tuvākas<br />
un tālākas vietas Latvijā.<br />
Mēs aicinām jūs sameklēt<br />
fotogrāfijās redzamās<br />
vietas. Atpazīstiet objektu,<br />
kas attēlots fotogrāfijā<br />
un aprakstīts komentārā<br />
zem tās! To visu varat<br />
atrast tepat vien, Rīgā!<br />
Pareizās atbildes gaidīsim<br />
līdz 31. jūlijam uz e-pastu<br />
konkurss@vienotiba.lv. Būs<br />
arī balvas!<br />
5.<br />
3.<br />
2.<br />
4.<br />
Apmēram 600 metru attālumā<br />
austrumu virzienā no attēlā redzamās<br />
skulptūras atrodas cita – sākotnēji<br />
veidota no koka, bet šobrīd tās<br />
oriģinālajā vietā atrodas kopija.<br />
Uzdevums: kā sauc koka skulptūru<br />
7.<br />
Kādā zaļā skvērā netālu no Rīgas<br />
centra atrodas pirmais Latvijā celtais<br />
piemineklis amatniekiem. Uzdevums:<br />
kuru ielu krustojumā atrodas minētais<br />
skvērs, un kurā gadā tika atklāta<br />
skulptūra<br />
Attēlā redzamā baznīca ir viens no<br />
skaistākajiem luterāņu dievnamiem Rīgā<br />
un Latgales priekšpilsētā. Uzdevums:<br />
kā sauc šo baznīcu, un kādas Rīgas ielas<br />
to ieskauj<br />
Šī skaistā ēka Rīgas centrā sākotnēji<br />
celta kā pilsētas pirmais teātra nams.<br />
Uzdevums: kā tautā dažkārt mēdz<br />
dēvēt attēlā redzamo ēku<br />
Attēlā redzams fragments no kāda<br />
Rīgā labi zināma un redzama objekta.<br />
Uzdevums: kas ir šis objekts, un kādi ir<br />
tā izmēri<br />
6.<br />
8.<br />
Pirmās vēsturiskās<br />
ziņas par ciematu šajā<br />
Rīgas daļā ir jau no<br />
13. gadsimta, bet<br />
jau 18. gadsimtā tas<br />
kļuvis par turīgo ļaužu<br />
vasarnīcu rajonu<br />
un atpūtas vietu.<br />
Uzdevums: kas ir<br />
attēlā redzamā ēka, un<br />
kādas ielas to ieskauj<br />
Attēlā redzamā ēka, kas ir lielākais šāda tipa objekts Ziemeļeiropā, atrodas netālu<br />
no svarīga ceļa, kas ved ārā no lielpilsētas. Uzdevums: kas šobrīd atrodas šajā ēkā
PAR AKTĪVU SABIEDRĪBU<br />
2010. GADA JŪLIJS<br />
11<br />
Mūsu domas materializējas<br />
Laima Muktupāvela, rakstniece, publiciste<br />
Ir jānotic!<br />
Valdis Valters, Eiropas un pasaules čempions basketbolā<br />
Laiks vākt zāļu tējas!<br />
Jūlijā un augustā pļavās zied<br />
visdažādākie ārstniecības augi. Ir<br />
īstais laiks ievākt tējiņas ziemai! Zāļu<br />
tējai nav noteikti jābūt rūgtai – tā<br />
vislabāk iedarbojas, ja tiek gatavota<br />
nelielās devās un labi garšo.<br />
Tikai neaizmirstiet – saslimšanas<br />
gadījumā jāvēršas arī pie ārsta!<br />
Kumelīšu tēja. Kumelītes, neskatoties<br />
uz necilajiem ziediņiem, ir ļoti iedarbīgs<br />
tautas medicīnas līdzeklis. Šī maigā tēja<br />
būs iedarbīga saaukstēšanās gadījumā,<br />
tā nomierina un palīdz bezmiega reizēs.<br />
Kumelīšu tvaika peldes sievietes izmanto<br />
skaistumkopšanā. Ar vēsu tēju var mazgāt<br />
seju, kā arī apmazgāt brūces, ievainojumus<br />
un iekaisumus. Lai saldāks miedziņš,<br />
kumelīšu tēju var pievienot ūdenim, kurā<br />
vanno mazu bērniņu. Kumelīšu tējā var arī<br />
mazgāt matus.<br />
Kliņģerītes ziedi. Šo krāšņo augu liek<br />
gan vāzē, gan izmanto kulinārijā un dziedniecībā.<br />
Kliņģerīte palīdz kuņģa, divpadsmitpirkstu<br />
zarnas čūlas, žultsceļu, žultspūšļa,<br />
aknu, acu, ausu, smaganu iekaisuma<br />
gadījumos. Tēja iedarbojas nomierinoši,<br />
pazemina asinsspiedienu un stimulē sirdsdarbību.<br />
Foto: Andrejs Požarskis<br />
Mani iepriecina, ka tieši šobrīd cilvēki<br />
Latvijā sāk atcerēties un lietot<br />
vārdu „patriotisms”, tēvzemes<br />
mīlēšana. Lai arī tik daudziem no mums<br />
radi vai draugi laimi meklēt dodas uz ārzemēm,<br />
šeit esam mēs, kas tic Latvijai un<br />
bērnu izvēlas audzināt patriotiskā garā.<br />
Man bieži iznāk apbraukāt Latviju, un<br />
manu sirdi pilda gandarījums, ka arvien<br />
biežāk dzirdu sakām: „Vēlamies dzīvot valstī,<br />
kas ir mūsu pašu veidota!” Tātad arī vēlēta.<br />
Kuram gan citam, ja ne mums pašiem<br />
par savu valsti jācīnās saules mūžu<br />
Savu redzējumu cilvēki izteikuši tik<br />
daudzos viedokļos, bet galvenie ir šādi:<br />
sabiedrība vēlas, lai Latvijā valdītu taisnīgums;<br />
lai reālajiem darba darītājiem nebūtu<br />
jānodarbojas ar politiku; bet galvenais –<br />
lai ievēlētie deputāti būtu spiesti atbildēt<br />
par saviem solījumiem un lēmumiem.<br />
Savukārt, ciemojoties pie ārzemju latviešiem,<br />
redzu, ka cilvēki bez savas valsts<br />
var iztikt, tomēr ikviens sociologs jums<br />
pierādīs, ka valsts bez cilvēkiem, gan nespēj<br />
eksistēt. Pirmajā vietā ir cilvēks un<br />
tikai pēc tam ir valsts, ko radījuši neviens<br />
cits kā paši cilvēki. Tāpēc likumsakarīgi<br />
būtu, ja šā gada rudenī par galveno kļūtu<br />
vēlētājs un tikai tad būtu politiķi un Saeima,<br />
kuriem savu padarīto vai nepadarīto<br />
darbu un solījumu izpildi jāspēj skaidrot<br />
ikvienam sabiedrībā. Nez kāpēc tas atkal<br />
un atkal ir jāatgādina!<br />
Uzskatu, ka domas ir materiālas. Ja<br />
gribam dzīvot labi, neķengāsimies, ar<br />
vārdiem, aizdomām un nievām necirtīsim<br />
krustā paši sevi vai tos, kuri domā un<br />
dara!<br />
Mums ir cilvēki, kuri spriedumos par<br />
valsts labklājību un galvenais – darbībā<br />
un rīcībā – tomēr ir saglabājuši racionālo<br />
kodolu. Ideju, ieteikumu, spriedumu un<br />
viedokļu ir daudz, turklāt tie dod konstruktīvus<br />
risinājumus, bet diemžēl šie ieteikumi<br />
bieži vien paliek vien virtuvēs. Tāpēc<br />
nebūsim kūtrie latvieši, kā mūs mēdz<br />
dēvēt itin bieži. Nedzīvosim aizdomās, ka<br />
tikai atkal kāds kaut ko nesačakarē. Būsim<br />
gatavi viedokļus un spriedumus teikt skaļi<br />
un valsti veidot tādu, kādā vēlamies dzīvot<br />
mēs paši un kādu vēlamies mūsu bērniem<br />
un bērnu bērniem.<br />
Piparmētru lapas. Pretēji ierastajam<br />
piparmētru tēju nav ieteicams dzert ikdienā!<br />
Tā satur ēteriskās eļļas un, lielā daudzumā<br />
vai bieži lietojot, var izraisīt gan<br />
trauksmainību, gan grūtsirdību. Šai tējai<br />
ir patīkama garša un smarža, un to lieto<br />
kā spēcinošu līdzekli pret spēku izsīkumu,<br />
reimatisma, kā arī zobu sāpju ārstēšanai.<br />
Liepziedu tēja. Šī tēja ar medu vai zemeņu<br />
ievārījumu mums asociējas ar vecmāmiņas<br />
rūpēm. Tai piemīt patīkama garša<br />
un smarža, palīdz pret saaukstēšanos un<br />
klepu. Var lietot arī gadījumos, ja vakarā<br />
nenāk miegs!<br />
Pelašķa laksti. Senajā Romā un Grieķijā<br />
pelašķus sauca par herba militaris – militāro<br />
augu, jo tā pretiekaisuma īpašības jau<br />
sen izmantotas brūču dziedināšanā. Griež<br />
visu ziedkopu ar nelielu kātiņu un žāvē<br />
plānā slānī uz papīra lapām vai auduma.<br />
Pelašķiem piemīt antiseptiska iedarbība,<br />
tie rosina ēstgribu, palīdz pret saaukstēšanos,<br />
drudzi, pazemina temperatūru, aptur<br />
asiņošanu un veicina brūču dzīšanu. Pelašķus<br />
nedrīkst lietot grūtniecības laikā!<br />
Vīgriezes. Šo tēju lieto mazās devās, tikai<br />
šķipsniņu uz krūzi, un tai ir ļoti nomierinoša<br />
iedarbība. Ieteicama arī kā sviedrējošs<br />
līdzeklis saaukstēšanās gadījumā. Ievācot<br />
Kaut arī brīžiem šķiet, ka lielākā<br />
daļa Latvijas sabiedrības paradusi<br />
būt mājās sēdētāji, šo kūtro domāšanu<br />
un attieksmi ir iespējams mainīt. To,<br />
iespējams, nevar panākt uzreiz, nepieciešami<br />
gadi un gadu desmiti, tomēr mums<br />
ir jāmainās – jākļūst aktīviem, jādomā un<br />
jārīkojas. Jānotic. Mēs taču spējam domāt<br />
un pieņemt izsvērtus lēmumus.<br />
Kādu es vēlētos redzēt Latviju un tās cilvēkus<br />
Gribu redzēt valsti, kas skaidri zina<br />
virzienu, kurp ejam. Valsti, kam ir skaidra<br />
nākotnes vīzija, un tā tiek pietiekami izskaidrota<br />
sabiedrībai. Manuprāt, ekonomiskās<br />
situācijas piesaukšana nav pietiekams<br />
arguments, atrunāties var vienmēr.<br />
Tieši otrādi – šis ir īstais brīdis, lai problēmu<br />
risinātu, domātu un definētu, kādi<br />
un kur mēs būsim, piemēram, pēc desmit<br />
gadiem. Un kļūtu tādi, kādi paši vēlamies.<br />
Šobrīd ļoti daudz jauniešu brauc projām<br />
no Latvijas, un viņiem to nevar pārmest,<br />
jo bieži vien šeit viņu zināšanas un darbs<br />
netiek pietiekami novērtēts. Politiķiem ir<br />
jāsaprot, ka, iespējams, labākie no jaunās<br />
paaudzes aizbrauc. Uz to būtu jāreaģē, tomēr<br />
ir sajūta, ka tas nevienu neuztrauc.<br />
Nav pat precīzu skaitļu, cik cilvēku pēdējo<br />
gadu laikā Latviju ir pametuši. No otras<br />
puses – var jau vainot valsti, tomēr, ja vien<br />
pats meklē, vienmēr var atrast iespējas un<br />
variantus un kalt savu laimi pats.<br />
Es esmu savas zemes patriots un noteikti<br />
būtu pēdējais, kas aizbrauktu. Tāpat,<br />
manuprāt, Latvijā ir pietiekami daudz<br />
cilvēku, kuri būtu gatavi sēsties pie galda,<br />
Foto: AFI<br />
nogriež ziedkopas galotni; daļa ziedu var<br />
būt arī pumpurā.<br />
Meža aveņu tēja. Gripas un nopietnas<br />
saaukstēšanās gadījumā nekas nevar<br />
būt labāks par šo tēju ar ievārījumu. Meža<br />
avenes satur cukurus, organiskās skābes,<br />
C un B grupas vitamīnus, karotīnu, ēterisko<br />
eļļu.<br />
Ķimeņu tēja. Ķimenes satur ēteriskās<br />
eļļas, kas piešķir tējai spēcīgu un izteiksmīgu<br />
smaržu un garšu. Lielisks līdzeklis<br />
gremošanas traucējumu gadījumā. Ķimenes<br />
arī plaši izmanto kulinārijā – cepot<br />
maizi, sienot sieru, konservējot, sautējot<br />
un vārot.<br />
Mārsila laksti. Ļoti garšīga un iedarbīga<br />
tēja apaukstēšanās gadījumā, ar anstiseptisku<br />
un pretiekaisuma iedarbību. Mazina<br />
klepu, astmu, bronhītu, veicina atkrēpošanu.<br />
Lieliski garšo kopā ar lauku medu!<br />
Foto: AFI<br />
domāt un meklēt risinājumus neatkarīgi<br />
no Saeimas vēlēšanu iznākuma. Un ne jau<br />
ar saukli „gāzi grīdā”! Ir cilvēki, kas būtu<br />
gatavi cīnīties par valsts izaugsmi, jo citu<br />
pieņemto lēmumu sekas diemžēl pietiekami<br />
jau esam izbaudījuši.<br />
Tas ir tāpat kā basketbolā – ir jācīnās<br />
par uzvaru līdz pašai pēdējai spēles sekundes<br />
simtdaļai. Uzvarai ir jātic katram<br />
spēlētājam, jo veiksme nostājas blakus<br />
stiprajiem. Un komandai ir jābūt vienotai<br />
un cīņasspara pilnai. Tad būs arī gaidītais<br />
rezultāts.<br />
Kā pareizi tējas uzglabāt<br />
• Tēju uzglabā tumšā vietā istabas<br />
temperatūrā.<br />
• Var izvēlēties auduma maisiņus,<br />
stikla, metāla, māla vai keramikas<br />
traukus.<br />
• Nepiemēroti uzglabāšanai ir polietilēna<br />
maisiņi – zālītes neelpo un<br />
viegli vairojas kaitēkļi.<br />
• Tējiņu krājumi jāatjauno katru<br />
gadu!<br />
Kā pareizi vākt augus<br />
• Augus vāc saulainā laikā, lai tie saglabātu<br />
vairāk ēterisko eļļu.<br />
• Augus zāļu tējām ieteicams vākt<br />
dienas pirmajā pusē pēc rasas nožūšanas.<br />
• Zālītes jāievāc vietās, kur blakus<br />
nav autoceļu.<br />
• Pēc vākšanas tās nemazgā.<br />
Kā pareizi zālītes izžāvēt<br />
• Tējiņas jāžāvē, sargot no saules, jo<br />
tās ietekmē noārdās daudzas aktīvās<br />
vielas.<br />
• Kaltējot tējiņas, vasarā pietiek ar<br />
siltumu, kas ir dabā.<br />
• Kaltēšanai izmanto vietas, kur ir<br />
laba gaisa cirkulācija.
12<br />
PAR AKTĪVU SABIEDRĪBU<br />
Domāt, runāt, darīt<br />
Intervija ar veselības ministru Didzi Gavaru un Veselības ministrijas parlamentāro sekretāru, Saeimas deputātu Jāni Reiru<br />
Veselība ir viena no jomām, kas sabiedrībai<br />
ir visnozīmīgākā. Ja cilvēks atzīst –<br />
jā, veselība ir svarīga, ko viņš var savā<br />
labā darīt<br />
D. Gavars: Pielikt vienu karotīti mazāk<br />
cukura pie tējas Tā var rīkoties, un jau būs<br />
labāk. Bet es šo jautājumu gribētu traktēt<br />
plašāk. Ir jāiziet cauri trīs posmiem. Vispirms<br />
dzimst doma. Tad tā izlaužas – par<br />
domu parunā ar sevi, savu ģimeni, kolēģiem.<br />
Un tad seko rīcība. Tātad, kas ir pārdomāts,<br />
pārrunāts un izlemts, tas ir arī jādara.<br />
Bet nenobriedušā sabiedrībā nemitīgi<br />
iztrūkst kāds posms. Domā–runā–nedara.<br />
Runā–dara–nedomā. Domā–dara–nerunā.<br />
Rezultātā nav nekādu konsekvenču. Mēs<br />
runājam vienu, darām otru, no politiķiem<br />
prasām trešo. Politiķi no tautas prasa vienu,<br />
paši dara otru, apsola trešo, izpilda ceturto.<br />
Kāpēc tā notiek<br />
D. Gavars: Šajā mēnesī, kopš esmu<br />
amatā, esmu sapratis – kopums, kas sastāv<br />
no daudzām labām detaļām, galu galā<br />
tomēr var būt slikts. Gan individuāli, gan<br />
politiski un ierēdnieciski veselības jomā ir<br />
bijis daudz labu un pat izcilu lietu. Problēma<br />
ir tā, ka procesus var raksturot kā<br />
Brauna kustību. Proti, procesi ir haotiski,<br />
nevis vismaz zigzaga – kur viens beidz, tur<br />
nākamais sāk. Pat pareiza darbība, ja tiek<br />
sākta no citas vietas un iet citā virzienā,<br />
rada tikai haosu. Sistēma it kā sastāv no<br />
pareiziem elementiem, bet nedarbojas! Tā<br />
ir patiesā Latvijas nelaime. Igauņi, piemēram,<br />
nekad nav atmetuši visu iepriekšējo,<br />
katru reizi sākot no citas vietas. Viņi ir kļūdījušies,<br />
viņi ir maldījušies, tomēr tikuši uz<br />
priekšu. Esmu apņēmies ministra amatā<br />
šo haosu neveicināt – netiks sāktas nekādas<br />
reformas vai straujas darbības, pirms<br />
tās nebūs kārtīgi pārdomātas, izsvērtas un<br />
apspriestas.<br />
Kas īsti notiek ar veselības budžetu<br />
Šķiet, ka haoss valda arī tajā.<br />
D. Gavars: Brauna kustība, kā man patīk<br />
to dēvēt, rada apstākļus, ka neko vairs<br />
nevar paspēt. Vienīgais, kas atliek – ātri<br />
piesēsties un padomāt par budžeta cipariem.<br />
Rezultātā pie mums veselības sis-<br />
tēmā viss ir reducējies uz budžetu un tā<br />
gudrāku vai ne tik gudru, godprātīgu vai<br />
negodprātīgu lietošanu. Bet tā ir neauglīga<br />
vecā tipa domāšana. Kamēr visi runās par<br />
budžetu, bet nerunās par pacientu vajadzībām<br />
un Latvijas vietu Eiropas un pasaules<br />
kartē, tikmēr uzlabojumu nebūs. Ir jālauž<br />
vecie stereotipi. Veselības nozare jāievirza<br />
tā, lai tās darbību sākums būtu pacientu<br />
vajadzības, nevis budžets.<br />
J.Reirs: Politiskās konsekvences ir bijušas<br />
aplamas. Piemēram, Igaunijā veselības<br />
budžets varbūt tikai reizi ir bijis mazāks par<br />
4% no IKP. Bet Latvijā – kad jākonsolidē<br />
budžets, valdība nezin kāpēc uzreiz meklē,<br />
kā nogriezt veselībai, bet neskatās, kas vajadzīgs<br />
sabiedrībai. Turklāt nav jau arī tā,<br />
ka šeit viss ir bijis labi, tikai par maz. Ne<br />
tikai veselības finansējumam jābūt daudz<br />
lielākam, bet tas arī jāplāno citādāk – lai<br />
finansējums nokļūtu tieši pie pacientiem,<br />
nevis sistēmas administratīvajai uzturēšanai.<br />
Administratīvais aparāts veselības sistēmā<br />
mums ir vismaz pusotru reizi lielāks<br />
nekā Igaunijā.<br />
Kas notiks ar slimnīcu skaitu Latvijā<br />
J. Reirs: Ministrs jau tagad ir apturējs<br />
slimnīcu reorganizācijas pabeigšanu, kas<br />
paredzēja visas valsts teritorijā atstāt tikai<br />
desmit slimnīcas diennakts neatliekamās<br />
medicīniskās palīdzības sniegšanai. Analizējot<br />
pacienta vajadzības, ir skaidrs, ka<br />
pašreizējā sistēma ar 22 neatliekamās medicīniskās<br />
palīdzības slimnīcām ir optimāla.<br />
Līdzekļu ekonomija, kas rastos, atstājot<br />
tikai desmit šādas slimnīcas, neatsvērtu tās<br />
vajadzības, kas ir cilvēkiem visā Latvijā.<br />
Varbūt šāda reorganizācijas plāna motīvs<br />
bija līdzekļu ekonomija<br />
D. Gavars: Ja tādā veidā slimnīcu tīkla<br />
reorganizāciju turpinātu, vienīgais, ko iegūtu<br />
– pacientam faktiski nepieejamus veselības<br />
pakalpojumus. Automātiska slimnīcu<br />
skaita mazināšana nerisinās nozares<br />
problēmas, drīzāk ir jāmazina gultu skaits<br />
un slimnīcā pavadīto dienu skaits, jo tikai<br />
neliela daļa pacientu top veseli gultā. Viņiem<br />
daudz vairāk ir nepieciešama veselības<br />
aprūpes pieejamība tur, kur viņi dzīvo.<br />
J. Reirs: Mēs varam apstiprināt, ka<br />
slimnīcu tīkls nemainīsies, jo tas atbilst<br />
Latvijas iedzīvotāju vajadzībām. Slimnīcas<br />
politiska spiediena rezultātā netiks slēgtas.<br />
Protams, vienmēr ir iespējami brīvprātīgi<br />
procesi, kad slimnīcas pašas vēlas apvienoties.<br />
Kā vēl nodrošināt pacientam pieejamu<br />
veselības aprūpi<br />
J. Reirs: Svarīga ir iesāktā neatliekamās<br />
palīdzības dienesta apvienošana un tā darbības<br />
uzlabošana. Ātrā palīdzība ir operatīvs<br />
dienests krīzēs un tādās nelaimēs, kuras<br />
ir neparedzamas – nav zināms, kur un<br />
kad kaut kas smags notiks, cik lielas mediķu<br />
brigādes būs vajadzīgas. Dienestam jā-<br />
būt vienotam, un tā darbiniekiem jābūt ar<br />
operatīvā darbnieka statusu – tas nozīmē<br />
papildu sociālās garantijas cilvēkiem, kas<br />
strādā augsta riska apstākļos.<br />
D. Gavars: Izskanējušās spekulācijas,<br />
ka drīzumā ātrā palīdzība brauks pie pacienta<br />
no 200 kilometru attāluma, ir meli!<br />
Dienesta izvietojums pārklās visu Latviju,<br />
un ātrā palīdzība pie pacientiem brauks no<br />
tām pašām vai blakus vietām. Bet pakalpojums<br />
būs labāks, jo dienests būs aprīkots ar<br />
modernām sistēmām un daudz operatīvāk<br />
spēs ierasties uz izsaukumu. Lielu nelaimju<br />
gadījumā uz Ogri, Jēkabpili, Liepāju vai<br />
jebkuru citu vietu operatīvi varēs ierasties<br />
arī citas brigādes un sniegt atbilstošu neatliekamo<br />
palīdzību.<br />
Jau darbojas vienotais izsaukuma numurs<br />
113, un ātro palīdzību nepastarpināti<br />
var izsaukt arī no mobilā tālruņa – gadījumos,<br />
kad cilvēkam nepieciešama palīdzība,<br />
viņš var kontaktēties arī tieši un vairs<br />
nevajag atkārtoti sniegt informāciju un<br />
gaidīt, kamēr savieno. Tas būtiski uzlabo<br />
medicīnisko pakalpojumu pieejamību un<br />
kvalitāti.<br />
Jūs, Gavara kungs, ministra amatā esat<br />
nonācis no privātā sektora un neesat<br />
saistīts ar politiskajām partijām. Kas jūs<br />
pamudināja pieņemt lēmumu kļūt par<br />
ministru tik saspringtā laikā, kad jebkuru<br />
nozari ietekmē ekonomiskā krīze un<br />
vēlēšanu tuvums<br />
D. Gavars: To, ko es tagad teikšu, nevajag<br />
glorificēt, bet atbilde ir viena – man nav<br />
vienalga, kas notiek ar šo zemi. Ja mazliet<br />
sabiezina krāsas, jāsaka – visam turpinoties<br />
tā, kā gājis pēdējos 20 gadus, Latvijas patiesajai<br />
neatkarībai ir atlicis mēnešos rēķināms<br />
termiņš. Ja cilvēki turpinās izlikties,<br />
domāt un dzīvot kā līdz šim, atbalstīt esošo<br />
politikas veidošanas virzienu un paņēmienus,<br />
mēs savu valsti būsim zaudējuši.<br />
Ja es kādreiz gribu likties blakus savam<br />
vecamtēvam, ja gribu teikt, ka arī es kaut<br />
ko savas dzīves laikā esmu labu izdarījis,<br />
man bija jāatsaucas aicinājumam kļūt par<br />
ministru. Varbūt man viss neizdosies, bet<br />
es būšu darījis – savai tautai, saviem līdzcilvēkiem<br />
un šai zemei, ko kuras esmu nācis.<br />
VIENOTĪBAI pievienojušies<br />
„Lietussargu grupas”<br />
dalībnieki<br />
Jūnija pirmajās dienās apvienības<br />
VIENOTĪBA partijā „Pilsoniskā savienība”<br />
iestājās „Lietussargu grupas” dalībnieki<br />
Sarmīte Ēlerte, bijusī „Delnas”<br />
vadītāja, viena no „Meierovica biedrības<br />
par progresīvām pārmaiņām” dibinātājām<br />
Lolita Čigāne, politoloģe Rasma<br />
Kārkliņa, Latvijas institūta direktors<br />
Ojārs Kalniņš, juriste, Latvijas pārstāve<br />
Eiropas Savienības tiesā Kristīne Drēviņa,<br />
jaunatnes politikas veidotājs, Izglītības<br />
un zinātnes ministrijas Politikas koordinācijas<br />
departamenta Jaunatnes politikas<br />
nodaļas vadītājs Andris Grafs, Nacionālo<br />
bruņoto spēku pulkvedis, bijušais Saeimas<br />
un Valsts prezidenta drošības dienesta<br />
vadītājs Raimonds Rublovskis, Pasaules<br />
Dabas fonda Latvijā direktors Uģis<br />
Rotbergs, Dagdas novada deputāts Juris<br />
Viļums un uzņēmējs, „Jelgavas tipogrāfijas”<br />
valdes priekšsēdētājs Juris Sīlis, kā arī<br />
„SEB bankas” padomnieks ekonomikas<br />
jautājumos un premjera Valda Dombrovska<br />
ārštata padomnieks Andris Vilks.<br />
Foto: Sarmītes Ēlertes personīgais arhīvs
NOTIKUMS 2010. GADA JŪLIJS<br />
13<br />
Tirdziņu kalendārs jūlijā<br />
1. jūlijs<br />
• Apceļo Latgales amatniekus! – „Zalta<br />
rūku ceļš Latgalī”. No 15. maija līdz<br />
15. oktobrim<br />
• Brāļu tirgus Rīgā pie lielveikala „Maxima”<br />
Slokas ielā 115<br />
2. jūlijs<br />
• „Spices” Lauku labumu tirdziņš Rīgā<br />
3. jūlijs<br />
• „Spices” Lauku labumu tirdziņš Rīgā<br />
8. jūlijs<br />
• Amatnieku svētki 2010, Vērmanes<br />
dārzā Rīgā<br />
9. jūlijs<br />
• Amatnieku svētki 2010, Vērmanes<br />
dārzā Rīgā<br />
• Jūras svētku tirgus Ventspilī<br />
• „Spices” Lauku labumu tirdziņš Rīgā<br />
10. jūlijs<br />
• Jūras svētku tirgus Ventspilī<br />
• Ogu tirgus Saldū<br />
• Saldus amatnieku dienas<br />
• Tirgus Madonā<br />
• „Spices” Lauku labumu tirdziņš Rīgā<br />
11. jūlijs<br />
• Jūras svētku tirgus Ventspilī<br />
16. jūlijs<br />
• „Spices” Lauku labumu tirdziņš Rīgā<br />
17. jūlijs<br />
• Stādu gadatirgus Salaspilī<br />
• Saimnieču tirgus Ludzas amatnieku<br />
centrā<br />
• Ikmēneša tirgus Vangažos<br />
• Baznīcas ielas svētku amatnieku tirdziņš<br />
Dobelē<br />
• „Spices” Lauku labumu tirdziņš Rīgā<br />
23. jūlijs<br />
• Ogu festivāls Rīgas Centrāltirgū<br />
• Gadatirgus Dagdā<br />
• „Spices” Lauku labumu tirdziņš Rīgā<br />
24. jūlijs<br />
• Annas dienas gadatirgus Salacgrīvā<br />
• Annas dienas tirgus Saldū<br />
• Ogu festivāls Rīgas Centrāltirgū<br />
• „Spices” Lauku labumu tirdziņš Rīgā<br />
30. jūlijs<br />
• „Spices” Lauku labumu tirdziņš Rīgā<br />
31. jūlijs<br />
• Seno arodu diena Ludzas amatnieku<br />
centrā<br />
• Vasaras gadatirgus Lielvārdē<br />
• „Spices” Lauku labumu tirdziņš Rīgā<br />
Sagatavots pēc www.tirdzini.lv informācijas.<br />
Aicinām VIENOTĪBAS birojā!<br />
Foto: Andrejs Požarskis<br />
Jūnijā politisko partiju apvienība<br />
VIENOTĪBA vēra durvis savam<br />
atklātā tipa birojam. Birojā noritēs<br />
VIENOTĪBAS priekšvēlēšanu kampaņas<br />
darbs, ik nedēļu tiksies apvienības<br />
valde, rosīsies jauniešu organizācijas,<br />
konferenču zālē noritēs<br />
semināri un prāta vētras. Ik dienu<br />
birojā iespējams satikt Saeimas un<br />
Rīgas domes deputātus, deputātu<br />
kandidātus un citus aktīvus biedrus<br />
un atbalstītājus! VIENOTĪBA savu<br />
darbu veidos atklātu un dinamisku,<br />
tāpēc ir izveidojusi atklāta tipa biroju,<br />
kurā notiekošais būs labi pārskatāms<br />
arī visiem garāmgājējiem.<br />
8. jūnijā Rīgā tika atklāts<br />
VIENOTĪBAS birojs<br />
VIENOTĪBAS biroja ēkā savulaik<br />
pieņemts lēmums par neatkarīgas<br />
Latvijas proklamēšanu<br />
K. Barona ielā 3 – ēkā, kur politisko partiju<br />
apvienība VIENOTĪBA atklājusi savu<br />
biroju, – savulaik ticis pieņemts lēmums<br />
par neatkarīgas Latvijas proklamēšanu.<br />
1918. gada 17. novembrī Rīgas Latviešu<br />
amatnieku biedrības telpās astoņu latviešu<br />
politisko partiju un Latgales pārstāvis<br />
izveidoja Latvijas Tautas padomi, kas nākamajā<br />
dienā – 18. novembrī – proklamēja<br />
neatkarīgu Latvijas Republiku.<br />
Biroja atklāšanā uzstājās<br />
dziedātāja un dziesmu<br />
autore Ieva Akurātere<br />
Biroja atklāšanas svētkos varēja<br />
cienāties ar VIENOTĪBAS rupjmaizi<br />
un atstāt savu vēlējumu viesu<br />
grāmatā<br />
VIENOTĪBAS līdzpriekšsēdētāja<br />
Solvita Āboltiņa:<br />
Šajā ēkā, pateicoties vēlākā Valsts prezidenta<br />
Gustava Zemgala laipnībai, 1918.<br />
gada 17. novembrī – dienu pirms valsts<br />
dibināšanas – tikās un nozīmīgu lēmumu<br />
par neatkarīgas Latvijas proklamēšanu<br />
pieņēma Latvijas Republikas nākamie dibinātāji.<br />
VIENOTĪBAS kontekstā zīmīgs<br />
ir arī kāds cits fakts. Toreiz klātesošie<br />
pārstāvēja gandrīz visu politisko ideoloģiju<br />
spektru, šie cilvēki bija pat pretējos<br />
uzskatos par ļoti daudziem jautājumiem.<br />
Taču viņu mērķis bija viens – brīva,<br />
neatkarīga Latvija. Šie valstsvīri, neskatoties<br />
uz dažādu politisko pārliecību, spēja<br />
vienoties par pašu galveno – neatkarīgas<br />
valsts dibināšanu. Arī mēs VIENOTĪBĀ<br />
esam dažādi, ar daudzveidīgām idejām un<br />
gatavi debatēt, strīdēties, pierādīt un argumentēt.<br />
Taču mūs vieno kopīgas vērtības,<br />
un mērķis mums ir viens – brīva, neatkarīga<br />
Latvija, ko pārvalda godīgi politiķi.<br />
Un šis mērķis nekad nevar būt par zemu.<br />
VIENOTĪBAS līdzpriekšsēdētājs<br />
Aigars Štokenbergs:<br />
Demokrātija bez debatēm, viedokļiem un<br />
pārliecināšanas nemaz nav demokrātija.<br />
Kad aicinājumi pēc viena, neapspriežama<br />
politiskā piedāvājuma kļūst pārāk uzstājīgi,<br />
es gribu, lai cilvēki atcerētos tos<br />
50 gadus, kad mēs dzīvojām zem padomju<br />
okupācijas varas. Tad bija viena ideoloģija,<br />
nepastāvēja dažādi viedokļi, bet par diskutēšanu<br />
represēja. Tad bija vadoņi un butaforiskas<br />
vēlēšanas. Tagad mums ir brīvība,<br />
mums ir sava valsts, un mums ir jāspēj novērtēt<br />
vārda brīvību, viedokļu un politisko<br />
uzskatu dažādību. Mēs esam apvienojušies<br />
VIENOTĪBĀ nevis tādēļ, lai kļūtu vienādi,<br />
bet tādēļ, lai liktu kopā savus priekšstatus<br />
par valsts attīstību. Lai konstruktīvi diskutētu<br />
un atrastu vislabākos risinājumus.<br />
Šī gada laikā ir pierādījies, ka, nebaidoties<br />
no viedokļu dažādības, uzsākot diskusijas<br />
pat no šķietami pretējām pozīcijām, ir<br />
izdevies panākt pareizos risinājumus valsts<br />
izvešanai atpakaļ uz stabilitātes ceļa.
15. jūnijā Eiropas Parlamenta deputāti pulcējās piemiņas brīdī pie<br />
memoriālās plāksnes padomju deportāciju upuriem. Baltijas valstu deputāti,<br />
tostarp Inese Vaidere un Sandra Kalniete (PS), kā arī Krišjānis Kariņš (JL)<br />
turpina aktīvi atgādināt visai Eiropai par staļinisma režīma noziegumiem un<br />
netaisnībām, ko pieredzēja daudzu tautu cilvēki<br />
30. maijā SCP valdes loceklis Aleksejs Loskutovs un VIENOTĪBAS<br />
Daugavpils reģionālās apvienības vadītājs, SCP biedrs Aldis Cimoška<br />
aktīvi piedalījās starptautiskā mākslas festivāla „Augšdaugava 2010”<br />
sporta aktivitātēs<br />
Ekonomikas ministrs Artis<br />
Kampars (JL) Mazo un vidējo<br />
uzņēmumu nedēļas ietvaros<br />
apmeklēja arī automātisko<br />
pārnesumkārbu remonta rūpnīcu<br />
SIA „RECRO” Cēsīs<br />
1. jūnijā Atis Lejiņš pasniedza<br />
Askolda Saulīša dokumentālo<br />
filmu „Parāds Afganistānai”<br />
Afganistānas aizsardzības<br />
ministram Abdulam Rahimam<br />
Vardakam<br />
Trešajā Baltijas atklātajā mediju regatē 19. jūnijā Ventspilī piedalījās arī<br />
VIENOTĪBAS komanda: VIENOTĪBAS līdzpriekšsēdētāja Solvita Āboltiņa,<br />
Saeimas deputāte Silva Bendrāte un „Jaunā laika” jaunieši – Kristīne Laure,<br />
Edijs Ostrovskis un Ivars Bandonis<br />
SCP biedri VIENOTĪBAS gājienā Kandavas novada svētkos<br />
VIENOTĪBA Daugavpils reģionālās<br />
apvienības vadītājs, SCP biedrs<br />
Aldis Cimoška iejūtas bruņinieka tēlā<br />
Latgales dziesmu svētkos<br />
Saeimas deputāte Sarmīte Ķikuste<br />
(JL) atrāda tikko no keramikas krāsns<br />
izņemto gatavo VIENOTĪBAS vāzi
Politiķu hobiji 2010. GADA JŪLIJS<br />
15<br />
Ceturtdiena – zivju diena!<br />
Ainars Latkovskis<br />
Saeimas deputāts,<br />
JL valdes loceklis<br />
Bieži jau negadās loms, kuru vērts<br />
iemūžināt. Kaislīgiem makšķerniekiem<br />
ir divas iespējas – sabučot zivis<br />
un atlaist vai iepriecināt ģimeni ar<br />
maltīti. Pirmo iespēju izmantoju visai<br />
bieži. Ar bučošanu gan nepārspīlēju,<br />
jo reizēm gadās noķert divus dučus<br />
pliču, asaru un raudu, kuriem vēl<br />
jāpaaugas.<br />
Īsts makšķernieks ģimeni iepriecina ar<br />
gardu maltīti. Galvenais – gatavošanas procesā iesaistīt visu ģimeni. Izķidātas un uzvārītas<br />
zivis atasako (pie darba lieku visus trīs bērnus!) un samaļ. Pievieno 200 g kūpinātas<br />
cūkgaļas, lielu sīpolu, četras ķiploka daiviņas, izmērcētu baltmaizi, un visu vēlreiz<br />
samaļ. Pievieno olu, sāli, piparus, kārtīgi sajauc un cep kotletes. Katlā, kurā vārīju zivis,<br />
tikmēr ir atdzisis gards zivju buljons, klāt lieku dārzeņus un vāru fantastisku zupu.<br />
Apvienot lietderīgo ar patīkamo<br />
Edgars Krūmiņš<br />
SCP Liepājas nodaļas<br />
vadītājs<br />
Mūsdienās saspringtā dzīves<br />
ritma dēļ, kad lielāko daļu<br />
aizpilda darbs un sabiedriskā<br />
dzīve, hobijiem atliek<br />
aizvien mazāk laika. Mežs,<br />
daba un tās miers, laiks<br />
pārdomām man ir atelpa<br />
pēc ikdienas radītā noguruma.<br />
Bet ir vajadzīgs arī kaut<br />
kas, lai fiziski un garīgi būtu<br />
iespēja izlādēties. Tieši šo Foto: Agnita Dreiblathena<br />
iemeslu dēļ mans hobijs ir saistīts ar aktīvo atpūtu dabā. Tas ir vai nu bezceļš ar kvadraciklu,<br />
vai ūdens motocikls jūrā. Ja braucu pa mežu ar kvadraciklu, nospraužu mērķi,<br />
līdz kuram tikt, un uz priekšu, kaut dubļi līdz ausīm! Bieži to daru kopā ar dēlu, jo tas<br />
ir arī laiks, ko varu veltīt saviem bērniem. Ja jūra, tad noteikti ar lieliem viļņiem. Laba<br />
recepte stresa noņemšanai – ūdens motocikls, peldveste, atklāta jūra ar viļņiem, vēja<br />
ātrums ne mazāks kā 12 m/s, un uz priekšu!<br />
Domas skaidrībai<br />
Silva Bendrāte<br />
Saeimas deputāte, VIENOTĪBAS<br />
un JL valdes locekle<br />
Esmu izaugusi rotu kultūrā, jo<br />
mani vecāki, augstākās kategorijas<br />
Tautas daiļamata meistari, ir<br />
dzintara un sudraba rotu darinātāji.<br />
Agrāk nedomāju, ka arī pati<br />
aizraušos, tomēr nu arī es brīvākos<br />
brīžos darinu rotas sev un citiem<br />
par prieku. Tā ir mana meditācija<br />
skarbajā politiķes ikdienā un lieliskas<br />
zāles pret pagurumu.<br />
Liekot kopā sīkās pērlītes, gudrojot,<br />
izjūtot un veidojot rotu, nepieciešama<br />
pacietība, rūpība, koncentrēšanās<br />
un iedvesma. Pērļošana liek prātam<br />
nomierināties un domai noskaidroties.<br />
Galu galā tas palīdz ne tikai atpūsties<br />
no darba, bet arī no jauna koncentrēties.<br />
Jāatzīst – pacietību prasošā<br />
nodarbe ir spēcīgs impulss pašapziņas<br />
celšanai, kas īpaši šajā laikā ir noderīgi<br />
un vairo dzīvesprieku, neļaujot<br />
ikdienai pārvērsties par lielu rūpju un<br />
nopietnības rievu pierē.<br />
Spēks atbrīvo prātu<br />
Artis Pabriks<br />
VIENOTĪBAS un SCP valdes loceklis<br />
Austrumu cīņas ir mans hobijs jau vairāk nekā 20 gadu. Atšķirībā no boksa, kur cilvēku<br />
iemāca profesionāli izmantot dūres, karatē ir ne tikai sava ķermeņa pārvaldīšana, bet<br />
arī dziļas ētikas un morāles<br />
normas, kuru pirmsākumi<br />
meklējami zen budismā un<br />
Japānas aristokrātijas – samuraju<br />
– morāles kodeksā<br />
bušido. Patiesībā lielākā daļa<br />
šo vērtību ir universālas un<br />
pazīstamas arī Eiropas kultūrā.<br />
Studējot, piemēram, manis<br />
pārstāvētajā skolā Shinjinbukan,<br />
ir iespējams apgūt uz<br />
vērtībām balstītu domāšanu,<br />
ko var lietot gan uzņēmējdarbībā,<br />
gan politikā. Tomēr tas<br />
nav galvenais, jo Austrumu<br />
cīņas to ideālā izpratnē ir<br />
veids, kā kļūt par labāku cilvēku.<br />
Un vai tad katrs no mums<br />
dvēseles dziļumos to nevēlas<br />
Foto: Inga Saleniece<br />
Mana Dundaga<br />
Gunārs Laicāns<br />
PS biedrs<br />
Vēlos bagātināt sevi<br />
Sanita Stelpe<br />
VIENOTĪBAS biroja vadītāja, PS biedre<br />
Kolēģi un draugi jau zina, ka<br />
man patīk vākt un apkopot<br />
dažādus materiālus. Manās<br />
mapēs ir atrodamas publikācijas<br />
par „Pilsonisko savienību”<br />
jau kopš tās dibināšanas.<br />
Taču mans lielākais un<br />
sirdij tuvākais vaļasprieks ir<br />
muzejs, pie kura ierīkošanas<br />
strādāju. Mani novadnieki,<br />
dundadznieki, to jau iesaukuši<br />
par „Gunāra Vecmuižas<br />
stalli”. Kad „stallis” būs gatavs,<br />
tur būs apkopota plaša<br />
ekspozīcija par Dundagu un<br />
tās cilvēkiem.<br />
Mūsdienās bieži vien cilvēks ar vārdiem „brīvais laiks” apzīmē nevis laiku, kad nestrādā,<br />
bet laiku, kad neatrodas savā darba vietā. Savukārt hobiji kļūst arvien nozīmīgāki,<br />
jo tas ir veids, kā atpūsties un sevi<br />
pilnveidot šodienas saspringtajā laikā.<br />
Es labprāt lasu grāmatas un ceļoju.<br />
Gan viena, gan otra nodarbe man ļauj<br />
nomainīt vidi, kurā atrodos darbā,<br />
uzlādē un bieži vien palīdz sakārtot<br />
domas.<br />
Ceļošanai izvēlos kā Latvijas āres, tā<br />
arī pasaules plašumus, bet grāmatas<br />
dalu divās kategorijās: vērtīgās un<br />
garšīgās. Gluži tāpat kā daži ēdieni,<br />
dažas grāmatas var piederēt pie abām<br />
šīm grupām. Ja ar tādu sastopos, esmu<br />
patiesi laimīga!<br />
Svarīgi, lai katrs no mums atrastu savu<br />
veidu, kā vienlaicīgi gan atpūsties, gan<br />
bagātināt sevi, vienalga, kā – ar zināšanām,<br />
pieredzi vai labām emocijām!
Jūlija politiskie horoskopi<br />
JUBILĀRI<br />
Aktīvākie politiķi, kuri savu<br />
dzimšanas dienu svin jūlijā<br />
1. jūlijs Artis Strautiņš<br />
3. jūlijs Miervaldis Ziediņš, Valdis<br />
Gavars<br />
4. jūlijs Raimonds Čudars<br />
6. jūlijs Džordžs V. Bušs, 43. ASV<br />
prezidents, Vaira Paegle<br />
8. jūlijs Gunita Ansone<br />
9. jūlijs Dzintars Adlers<br />
10. jūlijs Pēteris Rožinskis<br />
15. jūlijs Deivids Milibends, britu<br />
politiķis, Edgars Jaunups,<br />
Ilze Vergina<br />
17. jūlijs Angela Merkele, Vācijas<br />
kanclere<br />
18. jūlijs Nelsons Mandela,<br />
Dienvidāfrikas Republikas<br />
prezidents, Raimonds<br />
Nipers<br />
21. jūlijs Rinalds Sīlis<br />
24. jūlijs Ingūna Rībena<br />
26. jūlijs Liene Liepiņa, Edgars<br />
Laimiņš<br />
28. jūlijs Aigars Pētersons, Dace<br />
Broka<br />
29. jūlijs Inga Priede<br />
30. jūlijs Arnolds Švarcenegers,<br />
Austrijā dzimis ASV<br />
kinoaktieris un politiķis,<br />
Juris Sīlis<br />
31. jūlijs Kārlis Stars<br />
100 GALVAS RUNĀ<br />
Sarmīte Ķikuste jau septiņus gadus ik<br />
dienu pieraksta Latvijas politiķu Saeimā un<br />
publiskajā telpā izteiktās frāzes; šogad klajā<br />
nākusi arī viņas veidotā grāmata „100 galvas<br />
runā”. Lai tautas priekšstāvju spilgtākie jaunie<br />
izteicieni nepaliktu ēnā septiņus nākamos<br />
gadus, S. Ķikuste tos regulāri publicēs<br />
VIENOTĪBAS mājaslapā www.vienotiba.lv<br />
Lūk, daži no pēdējā laika spilgtākajiem:<br />
Auns: Darba jomā visražīgāk paies<br />
mēneša vidus, pārējā laikā opozīcija<br />
būs pret tevi sazvērējusies. Nekautrējies<br />
izmantot vairākuma atbalstu! Iespējams,<br />
kāds apsvērs nekustamā īpašuma iegādi,<br />
cits nomainīs auto pret modernāku. Nesmādē<br />
pirts procedūras!<br />
Vērsis: Aktīvs un veiksmīgs laiks.<br />
Iekarosi savu vietu partijā, veicināsi<br />
karjeras izaugsmi. Piemērots brīdis komandējumam<br />
vai atpūtas braucienam pa<br />
dzimtajām ārēm. Vēl jaukāk, ja izdodas<br />
apvienot lietderīgo ar patīkamo. Izveidosi<br />
daudz noderīgu kontaktu.<br />
Dvīņi: Centies rīkoties pēc plāna, citādi<br />
nonāksi laika trūkumā. Profesionālajā<br />
jomā iespējams kāpums, piemēram, tiksi<br />
izvirzīts par ministra amata kandidātu.<br />
Tomēr atvēli arī laiku atpūtai, pēc iespējas<br />
biežāk pavadi laiku svaigā gaisā!<br />
Vēzis: Būsi nolēmis pievērsties aktīvam<br />
priekšvēlēšanu darbam, pat par spīti<br />
vasarai un atvaļinājumu laikam. Brīvajos<br />
brīžos tevi interesēs filozofiskas lietas<br />
un psiholoģija. Atpūtai izmanto Latvijas<br />
lauku tūrisma iespējas!<br />
Lauva: Vari cerēt uz sadarbības<br />
partneru un sponsoru atbalstu plānu<br />
realizēšanā. Par spīti aktīvajam darbam<br />
politikā, noteikti velti laiku privātās dzīves<br />
sakārtošanai, nekautrējies tev simpatizējošam<br />
cilvēkam paust savas jūtas.<br />
Jaunava: Tu izrausies priekšgalā,<br />
būsi aktīvs, daudz paveiksi. Tomēr raugi,<br />
lai taviem pūliņiem būtu tautas atbalsts<br />
un opozīcijai nebūtu iemesla tevi nomelnot.<br />
Iespējams, attiecības ar mājiniekiem<br />
neveidosies, kā cerēts.<br />
Svari: Diez vai visu laiku pavadīsi,<br />
risinot ar politiku saistītos jautājumus,<br />
gan jau paspēsi izbaudīt arī vasaru: satiksi<br />
draugus, izklaidēsies. Arī mīlas jomā<br />
gaidāmas izmaiņas. Bet esi piesardzīgs,<br />
neuzsāc dienesta romānu!<br />
Skorpions: Uz brīdi noiesi no<br />
politiskās skatuves, lai pēc tam atgrieztos<br />
ar izcilu piedāvājumu. Varbūt šobrīd plāno<br />
kādu projektu vai vienkārši nedaudz<br />
atvelc elpu pirms izšķirošā balsojuma.<br />
Jūlija nogale piemērota atpūtai ar mīļoto<br />
cilvēku.<br />
Strēlnieks: Daži atpūtīsies, baudot<br />
atpūtu pie jūras vai ezera, citi aktīvi<br />
gatavosies darbam parlamentā un ķersies<br />
pie iestrēgušu problēmu risināšanas. Tomēr<br />
mīlas lietām laiks vienmēr atradīsies!<br />
Mežāzis: Būsi samērā sabiedrisks,<br />
daudz laika pavadīsi kopā ar koalīcijas<br />
partneriem, spodrinot partijas tēlu. Iespējamas<br />
patīkamas pārmaiņas! Arī ģimenes<br />
locekļi tevi atbalstīs un pievērs acis uz<br />
biežo prombūtni.<br />
Ūdensvīrs: Opozīcija novērtēs<br />
tavu aktīvo darbošanos, tāpēc centīsies<br />
nepieļaut svarīgu lēmumu pieņemšanu.<br />
Svarīgākos ilgtermiņa darbus plāno jūlija<br />
otrajā pusē. Attiecības ar laulāto var nonākt<br />
strupceļā, ja pārāk ilgi būsi dzīvojis<br />
ilūzijās.<br />
Zivis: Būsi radoši un optimistiski<br />
noskaņots, pozitīvi uzlādēsi arī frakcijas<br />
biedrus. Labs laiks, lai piedalītos publiskā<br />
pasākumā, piemēram, politiskajās diskusijās.<br />
Tomēr atceries: pēc labi padarīta<br />
darba nav grēks arī atbilstoši atpūsties!<br />
Uzmini mīluļu saimniekus – VIENOTĪBAS politiķus!<br />
1.<br />
Horoskopi veidoti, izmantojot SIA „Horoskopu pasaule” astroloģiskās prognozes katrai horoskopu zīmei.<br />
Vasara, bērni, drošība<br />
14. jūlijā plkst. 12.00 videočats ar iekšlietu ministri Lindu Mūrnieci<br />
Skaties www.vienotiba.lv un uzdod savus jautājumus!<br />
2.<br />
Valdis Zatlers: „Premjera izvēle nemēdz<br />
būt skaistumkonkurss, kurā žūrija noskatās<br />
priekšnesumus un saliek atzīmes.<br />
Gribētos likt saprast gan politiķiem, gan<br />
ikvienam pilsonim, ka katrs pats būs tas<br />
vērtētājs, dodoties pie vēlēšanu urnām.<br />
Ja kādam ir vēlme skriet pa priekšu šim<br />
procesam, tad viņš ačgārni jūdz ratus un<br />
zirgu.”<br />
Mareks Segliņš: „...Anta Rugāte nav no<br />
tiem melīgākajiem deputātiem...” par<br />
A. Rugātes izrunāšanos LTV raidījumā<br />
„Kas notiek Latvijā”. Tur deputāte<br />
apgalvoja, ka nav balsojusi pret amatpersonu<br />
algu publiskošanu, lai gan Saeimas<br />
stenogramma liecina par pretējo.<br />
Andris Šķēle: „Katram vīrietim jāuzņemas<br />
atbildība par trim bērniem. Tev<br />
piedots tiks, ja nevarēji, bet nepiedos, ja<br />
negribēji.”<br />
Komentārs diena.lv: „...tikai par formulām:<br />
matemātiski, divas vienības saskaitot,<br />
iznāk summa, nevis kvadrāts. Un 0+0=0!”<br />
3.<br />
5.<br />
4.<br />
Atbildes:<br />
1. Bruņurupuči – Karīna Korna, VIENOTĪBAS un SCP valdes locekle.<br />
2. Vācu aitu suns – Edvards Smiltēns, SCP valdes loceklis. 3. Kaķis –<br />
Inese Muhka, SCP valdes locekle. 4. Jorkšīras terjers – Ingūna Rībena,<br />
Saeimas deputāte, JL. 5. Krievu toiterjers – Jānis Reirs, Saeimas<br />
deputāts, JL<br />
www.vienotiba.lv<br />
Izdevējs: Politisko partiju apvienība VIENOTĪBA Reģ. <strong>nr</strong>.: 40008158358 Redaktors: Gunda Reire Redakcijas adrese: Aspazijas bulvāris 24–10, Rīga, LV 1050<br />
Tālr. 67323325 Fakss 67323315 E-pasts: birojs@vienotiba.lv Metiens: 309 000 eks. Iespiests: SIA „Poligrāfijas grupa Mūkusala” Reģ. apl. <strong>nr</strong>.: 000703372<br />
© Anotāciju un citēšanas gadījumā atsauce uz VIENOTĪBA ir obligāta, pārpublicēšana iespējama, tikai iepriekš rakstveidā vienojoties ar politisko partiju apvienību VIENOTĪBA.
Change language