ELVI jaunÄkÄ avÄ«ze - BT 1

AKCIJA SPĒKĀ 

8.06. - 28.06.2012. 

NR.8 

99 

3vecā cena 

4,76-5,59 

PIKANTAIS SIERS 

45% 

Cesvaine 

1 kg 

3,99 Ls/kg 

Сыр 

99 

1ALUS CĒSU 

NEFILTRĒTAIS 

4x 0,5 l/alk. 5,4% 

1,00 Ls/l 

Пиво 

KLASISKAIS 

CŪKGAĻAS 

ŠAŠLIKS 

Rēzeknes gaļas 

kombināts 

1 kg 

2,99 Ls/kg 

Свиной 

шашлык 

99 

2vecā cena 

3,99-4,29 

Alkohola lietošana kaitē jūsu veselībai! 

Modē 

krāsas 

Savējo padoms 

Laika 

prognoze 

Jāņiem un 

vasarai 

Savējie līgo! 

Raimonds 

Pauls svinēs 

Rīgā, uz bruģa 

Savējo saruna 

Pilskungs 

Agris Liepiņš: 

Jāņos tika 

ieņemti 

izcilākie bērni

1 99 

vecā cena 

3,59-3,89 

DOKTORA DESA EKSTRA 

Rīgas Miesnieks 

1 kg 

1,99 Ls/kg 

Колбаса 

59 

vecā cena 

12,35-2,49 

99 

vecā cena 

13,35-3,49 

2 59 

vecā cena 

3,09-3,39 

PUSŽĀVĒTĀS GRILLDESIŅAS ČORIZO 

GPU Nākotne 

1 kg 

2,59 Ls/kg 

Полукопченые колбаски 

25 

vecā cena 

12,09-2,29 

SVAIGI CĀĻU STILBI 

Putnu fabrika Ķekava 

1 kg 

1,59 Ls/kg 

Свежие куриные ножки 

2 49 

vecā cena 

2,89-3,19 

KŪPINĀTI VISTAS ŠĶIŅĶĪŠI 

Ramatas 

1 kg 

1,99 Ls/kg 

копченые куриные окорочка 

0 54 

vecā cena 

0,79-0,82 

HANZAS RUDZU MAIZE 

Hanzas Maiznīca 

700 g 

0,77 Ls/kg 

Ржаной хлеб 

CĀĻU PUSSPĀRNIŅI 

SARKANAJĀ MARINĀDĒ KIKA 


500 g 

2,50 Ls/kg 

Куриные крылышки в маринаде 

299 

119 

vecā cena 

vecā cena 

3,59-3,79 

1,79-1,99 

CĪSIŅI BĒRNIEM TĪĢERĪŠI 

GPU Nākotne 

1 kg 

2,49 Ls/kg 

Cосиски 

99 

vecā cena 

3,75-3,95 2KŪPINĀTA GAĻA ZEMNIEKU 

GPU Nākotne 

1 kg 

2,99 Ls/kg 

Копченое мясо 

CŪKGAĻAS RIBIŅAS GRILĒŠANAI 


1 kg 

2,99 Ls/kg 

Свиные ребрышки для гриля 

CĪSIŅI AR SIERU 

Rēzeknes gaļas kombināts 

440 g 

2,70 Ls/kg 

Сосиски с сыром 

PIEDĀVĀJUMS SPĒKĀ, KAMĒR PRECE IR VEIKALĀ!

0 99 

vecā cena 

1,59-1,69 

1 69 

vecā cena 

2,09-2,29 

89 

vecā cena 

3,39-3,59 2ŽĀVĒTA KRŪTIŅA 

PIRTNIEKA 

GAUMĒ 

Rēzeknes 

gaļas 

kombināts 

1 kg 

2,89 Ls/kg 

Копченая 

грудинка 

DŪMOTA DESA GARDUMS 

Ramatas 

360 g 

2,75 Ls/kg 

Копченая колбаса 

SVĒTKU PILNDŪMU DESA 

NÕO Cepeškungs 

285 g 

5,93 Ls/kg 

Копченая колбаса 

0 79 

vecā cena 

0,99-1,09 

0 79 

vecā cena 

0,99-1,09 

99 

vecā cena 

3,29-3,49 1PUSŽĀVĒTAS 

PĀRGĀJIENA DESIŅAS 

Rēzeknes gaļas kombinats 

1 kg 

1,99 Ls/kg 

Полукопченые колбаски 

22 

vecā cena 

00,45-0,48 

MELDERA BALTMAIZE 

Hanzas Maiznīca 

300 g 

0,73 Ls/kg 

Белый хлеб 

0 42 

vecā cena 

0,54-0,57 

KRABJU NŪJIŅAS VIČI 

Vičiūnai Lat 

250 g 

3,16 Ls/kg 

Крабовые палочки 

0 52 

vecā cena 

0,76-0,79 

AUKSTI KŪPINĀTA SĀRTĀ 

SIĻĶES FILEJA VIČI 

Vičiūnai Lat 

240 g 

3,29 Ls/kg 

Копченое филе сельди 

TOSTERMAIZE LĪGA 

Latvijas Maiznieks 

500 g 

0,84 Ls/kg 

Хлеб 

MUIŽAS SALDSKĀBMAIZE 

Fazer Latvija 

600 g 

0,87 Ls/kg 

Кисло-сладкий хлеб 

29 

vecā cena 

11,89-2,09 

PIKNIKA DESIŅAS AR SIERU 

Rēzeknes gaļas kombināts 

440 g 

2,93 Ls/kg 

Колбаски

0 57 

vecā cena 

0,69-0,84 

SIERS MOZZARELLA 

BELLEZZA 

125 g 

4,56 Ls/kg 

Сыр 

99 

vecā cena 

23,59-3,99 

89 

vecā cena 

01,09-1,19 

0SIERS BRIE 

PRESIDENT 

125 g 

7,92 Ls/kg 

Сыр 

99 

vecā cena 

1,22-1,49 

85 

vecā cena 

1,05-1,19 0SIERS DOR BLU 

100 g 

8,50 Ls/kg 

Сыр 

49 

vecā cena 

00,64-0,69 

SIERA PRODUKTS KRIEVIJAS 

50% 

1 kg 

2,99 Ls/kg 

Сырный продукт 

0 59 

vecā cena 

0,72-0,89 

KEFĪRS vai PIENS VALMIERA 

2% 

Valmieras Piens 

1,5 kg/1,5 l 

0,59 Ls/kg/l 

Кефир или молоко 

079 

vecā 

vecā cena 

4,19-4,39 0,85-0,89 

BIEZPIENS BALTAIS 

9% 

Tukuma Piens 

180 g 

2,72 Ls/kg 

Творог 

0 52 

vecā cena 

2,09-2,29 0,62-0,69 

KAUSĒTAIS SIERS 

Limbažu Piens 

2 veidi 

200 g 

2,95Ls/kg 

Плавленый сыр 

1 29 

vecā cena 

1,49-1,66 

SIERS PHILADELPHIA 

200 g 

6,45 Ls/kg 

Сыр 

SVIESTS LATVIJAS STANDARTS 

82,5% 

Tukuma Piens 

175 g 

4,51 Ls/kg 

Сливочное масло 

TUKUMA SKĀBAIS KRĒJUMS 

20% 

Tukuma Piens 

400 g 

1,30 Ls/kg 

Сметана 


0 11 

vecā cena 

0,13-0,14 

0 49 

vecā cena 

0,59-0,64 

0 36 

TOMĀTU MERCE KEČUPS NR.1 

400 g 

0,90 Ls/kg 

Томатный соус 

0 32 

vecā cena 

0,39-0,45 

BIEZPIENA SIERIŅŠ KĀRUMS 

3 veidi 

Rīgas Piensaimnieks 

25 g 

4,40 Ls/kg 

Творожный сырок 

0 19 

vecā cena 

0,26-0,29 

VALMIERAS ORIĢINĀLĀ 

TĪRKULTŪRA 

3 veidi 

Valmieras Piens 

460 g 

1,07 Ls/kg 

Напиток 

3JĀŅU SIERS 

Rankas Piens 

1 kg 

3,99 Ls/kg 

Сыр 

99 

vecā cena 

4,99-5,29 

0 59 

ZAĻIE ZIRNĪŠI TASTE LAND 

690 g 

0,86 Ls/kg 

Зеленый 

горошек 

1 15 

vecā cena 

1,42-1,59 

MĀJAS SALDĒJUMS 

2 veidi 

Ingman Saldējums 

100 ml 

3,20 Ls/l 

Мороженое 

JOGURTA DZĒRIENS BALTAIS BALANCE 

5 veidi 

Tukuma Piens 

100 g 

1,90 Ls/kg 

Йогуртовый напиток 

0 56 

vecā cena 

0,69-0,76 

59 

vecā cena 

0,79-0,82 0MARINĒTI GURĶI BLIK 

720 ml 

0,82 Ls/l 

Маринованные огурцы 

PROVANSAS MAJONĒZE FRANCIS 

500 g 

2,30 Ls/kg 

Майонез 

ĶIPLOKU TOMĀTU MĒRCE 

SPILVA 

510 g 

1,10 Ls/kg 

Томатный соус

4 29 

vecā cena 

5,79-5,89 

SIERA KŪKA AR MELLENĒM 

Staburadzes konditoreja 

800 g 

5,36 Ls/kg 

Торт с черникой 

0 65 

0 95 

vecā cena 

1,22-1,35 

MILTI 

FLOURINA 

2 kg 

0,33 Ls/kg 

Мука 

GARGRAUDU 

RĪSI DOBELE 

1 kg (8x125 g) 

0,95 Ls/kg 

Рис 

1 69 

vecā cena 

2,29-2,49 

0 99 

vecā cena 

1,24-1,32 

99 

vecā cena 

5,99-6,69 3MALTA KAFIJA 

JACOBS KRÖNUNG 

500 g 

7,98 Ls/kg 

Молотый кофе 

89 

vecā cena 

2,59-3,99 1KRĒJUMA ZEFĪRS 

1 kg 

1,89 Ls/kg 

Сливочный зефир 

1 25 

vecā cena 

1,77-1,89 

REKLĀMA 

DABĪGA ŠĶĪSTOŠA KAFIJA 

LIEPĀJA CLASSIC 

100 g 

16,90 Ls/kg 

Растворимый кофе 

FAZER PIENA ŠOKOLĀDE 

ar lazdu riekstiem 

200 g 

6,25 Ls/kg 

Молочный шоколад 

0 95 

MEDUS KŪKA 

Latvijas Maiznieks 

350 g 

2,83 Ls/kg 

Медовый торт 

ĀDAŽU ČIPSU KOMPLEKTS 2+1 

3 veidi 

225 g (3x75 g) 

4,22 Ls/kg 

Комплект чипсов 

75 

2SĀĻIE CEPUMI PIKANTIE 

ar kaltētiem sīpoliem 

Karaliskie kārumi 

1 kg 

2,75 Ls/kg 

Солёное печенье 


0 49 

vecā cena 

0,55-0,63 

0 49 

vecā cena 

0,59-0,64 

59 

vecā cena 

0,78-0,87 0MULTIAUGĻU NEKTĀRS 

GUTTA 

1 l 

0,59 Ls/l 

Мультивитаминный напиток 

55 

vecā cena 

0,62-0,69 0KLASISKĀ 

LIMONĀDE LIMPO 

1,5 l 

0,37 Ls/l 

Лимонад 

039 

vecā cena 

vecā 

0,52-0,59 

BEZALKOHOLISKS ENERĢIJAS 

DZĒRIENS STARTER 

3 veidi 

0,5 l 

0,98 Ls/l 

Энергетический напиток 

0 49 

cena 

0,62-0,67 

RĪGAS KVASA 

DZĒRIENS 

1,5 l 

0,33 Ls/l 

Квасовый напиток 

0 45 

vecā cena 

0,65-0,69 

ALUS LĀČPLĒSIS GAIŠAIS 

CIDO GRUPA 

0,5 l/alk. 5% 

0,78 Ls/l 

Пиво 

0 99 

vecā cena 

1,47-1,55 

ALUS PIEBALGAS SENČU 

0,5 l/alk. 4 % 

0,98 Ls/l 

Пиво 

ALUS CĒSU PREMIUM 1 PINT 

skārdenē vai stikla pudelē 

CĒSU ALUS 

0,568 l/alk. 5,2% 

0,79Ls/l 

Пиво 

ALUS CĒSU LIGHT 

CĒSU ALUS 

2 l/alk. 4,2% 

0,50 Ls/l 

Пиво 

69 

vecā cena 

00,92-1,04 

CIDO FRUTTO VĪNOGU-ĀBOLU NEKTĀRS 

1,5 l 

0,46 Ls/l 

Виноградно-яблочный нектар 

Alkohola lietošana kaitē jūsu veselībai!

99 

vecā cena 

6,89-7,19 4VERMUTS 

MARTINI BIANCO 

1 l/alk. 15% 

4,99 Ls/l 

Вермут 

79 

vecā cena 

00,95-1,09 

2 49 

69 

2vecā cena 

3,55-3,85 

ALKOHOLISKS KOKTEILIS 

CĒSU DŽONS PINA COLADA 

CĒSU ALUS 

0,5 l/alk. 5% 

1,58 Ls/l 

Алкогольный коктейль 

2 59 

vecā cena 

3,25-3,49 

ALUS CĒSU PREMIUM 

CĒSU ALUS 

6x 0,5 l/alk. 5,2% 

0,83 Ls/l 

Пиво 

49 

vecā cena 

3,65-3,89 2LIĶIERIS CANARI PINA COLADA 

0,35 l/alk. 16% 

7,11Ls/l 

Ликёр 

2 79 

vecā cena 

3,19-3,45 

DZIRKSTOŠAIS VĪNS 

RĪGAS ŠAMPANIETIS 

SALDAIS 

0,75 l/alk. 11,5% 

3,72 Ls/l 

Игристое вино 

8 99 

vecā cena 

11,09-11,49 

4,19-4,39 

ITĀLIJAS VĪNS TAVERNELLO 

2 veidi 

0,75 l/alk. 11% 

3,59 Ls/l 

Итальянское вино 

GRUZIJAS VĪNS MARANI TELAVURI 

2 veidi 

0,75 l /alk.11,5% 

3,45 Ls/l 

Грузинское вино 

4 79 

vecā cena 

2,09-2,29 6,09-6,49 

20 % 

- 

atlaide 

VISIEM 

SIDRIEM 

LUCKY DOG 

*izņemot Lucky Dog sidrs Sweet Kiwi 5% 1l 

сena pie preces norādīta ar atlaidi 

KALIFORNIJAS VĪNS CARLO ROSSI 

2 veidi 

3 l 

3,00 Ls/l 

Калифорнийское вино 


STIPRS ALKOHOLISKS DZĒRIENS 

BALZAM BELORUSSKIJ 

0,5 l/alk. 40% 

9,58 Ls/l 

Крепкий алкогольный напиток 


7 99 

vecā cena 

13,49-13,99 

4 29 

vecā cena 

4,99-5,39 

79 

vecā cena 

7,49-7,99 5VISKIJS SCOTTISH LEADER 

0,5 l/alk. 40% 

11,58 Ls/l 

Виски 

99 

vecā cena 

14,49-14,89 9VISKIJS KILBEGGAN 

0,7 l/alk. 40% 

14,27 Ls/l 

Виски 

3 99 

vecā cena 

4,99-5,39 

RUMS BACARDI 

2 veidi 

0,7 l /37,5% 

11,41 Ls/l 

Ром 

3 69 

vecā cena 

4,45-4,89 


ARSENIČ UPEŅU 

0,5 l/alk. 40% 

8,58 Ls/l 


5 99 

vecā cena 

9,29-9,79 

LATVIJAS ORIĢINĀLAIS DEGVĪNS 

0,7L /alk. 38% 

5,70 Ls/l 

Водка 

4 99 

vecā cena 

6,49-6,99 


BONAPARTE 

0,5 l/alk. 38% 

7,38 Ls/l 


29 

vecā cena 

6,19-6,79 4DEGVĪNS 

ZELENAJA MARKA KEDROVAJA 

0,5 l/alk. 40% 

8,58 Ls/l 

Водка 

99 

vecā cena 

914,49-14,99 

DEGVĪNS 

RUSSKIJ STANDART 

0,5 l/alk. 40% 

11,98 Ls/l 

Водка 

BRENDIJS 

J.P. CHENET X.O 

0,5 l /alk. 36% 

9,98 Ls/l 

Бренди 


DEGVĪNS FINLANDIA 

0,7 l/alk. 40% 

14,27 Ls/l 

Водка

4 PERSONĀM 

Gatavošanas laiks: 30 minūtes 

Marinēšanai: 20 minūtes 

Šašlikam: 

1 kg cāļu kājas 

2 ēdk. sinepju 

1 tējk. sāls 

4 ēdk. cukura 

0,5l nefiltrēta alus 

Cāļu gaļas 

šašliks 

alus marinādē ar briedināta kuskusa 

salātiem un zaļumiem 

Recepte tapusi sadarbībā ar pavāri Evu Bodnieci 

Salātiem: 

200 g kuskusa 

4 īsie gurķi 

daudz zaļumu pēc 

izvēles (piemēram, dilles, 

piparmētra, pētersīļi, 

koriandrs, baziliks, lociņi 

vai jauno puravu lapas) 

Noderīgi 

Kuskusu var aizvietot ar vārītiem rīsiem vai griķiem, kas dod sātu. Svarīgi salātiem iespējami daudz 

pievienot zaļumus, kadi vien ir pieejami, jo tie dod svaigumu un bagātīgu garšas niansi. 

1. Cāļu gaļai izgriež kaulus, 

gaļu sagriež vidēja lieluma 

gabaliņos. 

4 PERSONĀM 

Gatavošanas laiks: 15 minūtes 

8 zefīri 

200 ml saldā krējuma 

500ml tīrkultūras ar 

liepziediem un cidonijām 

zemenes 

svaiga piparmētra 

2. Kopā sajauc sinepes ar 

cukuru un sāli, līdz cukurs 

izkusis un ierīvē cāļu gaļas 

gabaliņus. Tad pielej alu. 

3. Kuskusu ieber lēzenā 

bļodā, pieber šķipsnu sāls 

un pārlej ar vārošu ūdeni 

tik daudz, lai tas būtu tikko 

nosegts, lauj uzbriest 5 

minūtes, sairdina. 

Piknika 

deserts 

ar zefīriem un zemenēm 

4. Kuskusu iejauc ar 

sagrieztiem zaļumiem 

un gurķiem. Gaļu ver uz 

iesmiem un grilē aptuveni 

10 minūtes. 

Recepte tapusi sadarbībā ar pavāri Evu Bodnieci 

REKLĀMA 

Noderīgi 

Piknika desertā zefīrus vari 

aizvietot, piemēram, ar 

cepumu gabaliņiem, bet 

zemenes aizvietot ar citām 

pieejamām ogām. 

1. Zefīrus sagriež kubiņos 

vai saplēš nelielos 

gabaliņos ar rokām. 

2. Saldo krējumu lej 

burciņā vai traukā ar vāku 

un intensīvi krata, līdz 

tas sabiezē un sajauc ar 

tīrkultūru. 

3. Zemenes bļodā saspiež 

ar dakšiņu, piparmētru 

lapiņas saplucina vai 

sagriež. 

4. Trauciņā vai krūzē 

liek zefīra gabaliņus 

un piparmētru, pārlej 

ar tīrkultūru un saldo 

krējumu, virsū liek 

saspiestas zemenes. 


1 69 

vecā cena 

1,99-2,19 

1 29 

vecā cena 

1,59-1,79 

39 

vecā cena 

11,89-2,09 

VEĻAS MĪKSTINĀTĀJS 

LENOR 

2 veidi 

750 ml 

1,85 Ls/l 

Смягчитель белья 

1 19 

vecā cena 

1,69-1,89 

HIGIĒNISKĀS PAKETES 

ALWAYS ULTRA NIGHT 

14 gab. 

0,12 Ls/gab. 

Гигиенические прокладки 

1 89 

vecā cena 

2,29-2,79 

IKDIENAS HIGIĒNISKĀS 

PAKETES DISCREET 

2 veidi/ 60 gab. 

0,02 Ls/gab. 

Гигиенические прокладки 

1 25 

vecā cena 

1,49-1,69 

REKLĀMA 

TUALETES PAPĪRS SERLA 

8 ruļļi 

0,15 Ls/gab. 

Туалетная бумага 

OGLES 

GRILAM 

GRILLMASTER 

12 l 

Древесный 

уголь 

0 13 

sākot no 

LĪDZEKLIS 

KUKAIŅU ATBAIDĪŠANAI OFF! 

2 veidi 

50 ml/65 ml 

37,80 Ls/ 29,08 Ls/l 

Средство от насекомых 

VIENREIZ- 

LIETOJAMO 

TRAUKU 

KOMPLEKTI 

Комплекты 

одноразовой посуды 

79 

vecā cena 

1,09-1,29 0ZOBU PASTA 

BLEND-A-MED 

125 ml 

6,32 Ls/l 

Зубная паста 

59 

vecā cena 

2,99-3,29 2SKŪŠANĀS ŽELEJA 

GILLETTE SERIES 

2 veidi 

200 ml 

12,95 Ls/l 

Гель для бритья 

VISĀM PALMOLIVE 

DUŠAS ŽELEJĀM 

30 % 

- 

atlaide 

*сena pie preces norādīta ar atlaidi

DALĪSIMIES ELVI PRIEKOS ARĪ www.draugiem.lv/elvi-veikali 

un Twitter@elvi_veikali 

Sirsnīgi sveicam visus savējos: 

Līgas un Jāņus! 

savējais 

cilvēks 

Kurzemnieks Jānis no Elvi: 

Nu tāds es i’! 

Ar īsteni kurzemniecisku piesitienu runā: ar šai pusē tik ierasto 

plato ē vārdā „ēst”, ar kurzemnieku ierasto izteicienu „tā viš’ i’ ”, 

skaļš, atraktīvs un smejošs Savējo avīzei atklājas Kuldīgas Graudu 

ielas Elvi pavārs Jānis Arājums. 

Savējo avīze viesojas Kuldīgā, gan lai aizgūtu kādu ideju Jāņu 

nakts cienastam, gan lai tuvāk iepazītu vienu no savējiem 

gaviļniekiem: Jāni. 

Godalagots pavārs 

Jānis pavāra darbu iemīlējis jau no mazotnes: pēc 

skolas bieži iegriezies pie savas mammas darbā, 

kas strādājusi Skrundas kulinārijas veikalā. „Man 

tur patika: iestājos durvīs uz virtuvi, tur vienmēr 

bija liela rosība, allaž kaut ko gatavoja, katli vārījās. 

Tajos laikos tika gatavots ēdiens kolhozam. Skatījos, 

mācījos, pa laikam gāju arī palīgā,” viņš atceras. 

Gaužām loģiska likusies profesijas izvēle: Jānis 

pabeidzis Skrundas arodskolu kā pavārs-konditors. 

Skolu beidzot, pēkšņi nācies vienas skolasbiedrenes 

vietā piedalīties Latvijas pavāru konkursā, kur 

sacentušies jaunie absolventi. Pašam gluži negaidot 

iegūta godpilnā pirmā vieta. „Tas bija 1994. gadā, kad 

bija tie trūcīgie laiki. Mums bija jāgatavo tā, lai ir lēti, 

no dārzeņiem un lai pēc iespējas mazāk produktu ietu 

zudībā,” stāsta viņš. Toreiz esot gatavojis citrona krēmu 

un dārzeņu zupu. Jānim izdevies, jo viņš dārzeņu 

zupu gatavojis, atsevišķi karsējot pienu un tikai tad 

pievienojot dārzeņus. Citiem piens, kopā ar dārzeņiem 

vārot, gājis kunkuļos, jo bijis skābs, un nekas nav 

sanācis. Toreiz Jāni esot bijuši gatavi ņemt bez 

iestājpārbaudījumiem Rīgas 1. pārtikas augstskolā, 

bet tā kā jau tolaik esot sācis strādāt, augstās skolas 

gājušas secen. 

Bez šefpavāra goda nosaukuma 

Kurzemes pusē Jāni kā labu pavāru zinot jau sen, viņš 

Kuldīgā strādā jau vismaz 16 gadu: bijis gan oficiants, 

gan pavārs viesnīcā Jāņunams. Elvi pavadīti nu jau 

astoņi gadi. „Te i’ superīgi strādāt,” Jānis saka. Tas 

tāpēc, ka darbs nav vienmuļš. Nākas gatavot ēdienu 

Elvi Gravas ielas bistro, tāpat arī veikala siltajām un 

aukstajām vitrīnām, kā atslodze no ikdienas darbiem 

ir Elvi pakalpojums: izbraukuma viesību rīkošana, 

kad dažkārt Jānis ierūcina mašīnu, iekrauj tajā 

īpašos viesību gardumus un pats brauc apkalpot 

viesus. Ir klāti galdi gan kāzām, gan pilsētas domes 

pasākumiem, braukts pat uz Ventspili, gādājot par 

gardumiem Swedbank pasākumam. Kopā šeit Elvi 

strādājot 17 pavāri, un, lai gan Jānim nav „goda 

nosaukuma” - šefpavārs, teju visi šefpavāra darbi tiekot 

darīti. 

Viņa uzkrātā pavāra pieredze lieti noder, palīdzot 

kolēģiem atvērt jaunus veikalus, Jānis jau vairākus 

gadus pieņem arī pavāru eksāmenus. „Tad skatos 

un liekas: cik tad sen pats beidzu šādu skolu, kad 

arī pašam rokas trīcēja, šķīvi nesot,” saka Jānis. Viņš 

domā, ka mūslaikos ir interesanti mācīties: pavāriem 

ir gan jaunas tehnoloģijas, gan plašas iespējas apgūt 

citzemju virtuvju gudrības arī ārzemēs. 

„Es tāds uz jokiem i’,” 

īsteni kurzemnieciski sevi raksturo 

Jānis Arājums. 

Vai šajos laikos jaunus kolēģus Kuldīgas pusē ir 

viegli atrast Jānis teic, ka gan Kuldīgā, gan Skrundā 

arodskola joprojām māca pavārus, bet daudz jaunu 

kolēģu neesot. Vai nu tāpēc, ka, sākot strādāt, jaunie 

pavāri saskaras ar pirmajām grūtībām un nobīstas 

(„Atnāk praksē un saka: ak, te taču smagi jāstrādā. 

Protams, kā citādi”), vai arī daļa dodas uz ārzemēm 

strādāt. Pavāri, kas esot Kuldīgas Elvi, Jāņaprāt, esot 

labākie tās puses profesionāļi, kas kopā strādā jau 

daudzus gadus. 

Kas patīk pavāra darbā, jautājam Jānim. Viņš atbild, 

ka tā ir iespēja uzreiz sajust atdevi: bieži vien sanākot 

cauri veikala zālei nest tikko sagatavotos gardumus, 

piemēram, tikko izceptos ķiplokgrauzdiņus, pat

Foto: Infoeksperts un no J. Arājuma personīgā arhīva 

Ik gadu uz Jāņiem satiekas visa ģimene, un 

tad Jānis kā jaunākais no pieciem brāļiem 

var rādīt kādu savu pavāra meistarstiķi. 

Pavāra Jāņa Arājuma 

Jāņu šašliks 

Jāņa meistarstiķis esot šašliks, ko Elvi pircēji 

esot ļoti iecienījuši un kuru sezonas laikā 

nākoties taisīt daudz jo daudz. 

Lai arī Jānis 

ir konditors, 

kūkas tagad 

vairs tikai 

uz savām 

jubilejām 

paša un viesu 

priekiem 

uzcepot. 

nepaspējot vēl lāgā nolikt uz letes, kad tie jau ir izpirkti. Šeit cilvēki pazīst cits citu 

sejā, tāpēc arī mēdzot Jānim nākt klāt, izteikt komplimentus, paslavēt, ja kaut 

kas garšojis, pakritizējot arī. Nesen esot apkalpojis kādu augstu amatpersonurīdzinieku 

pasākumu, kurā mājastēvs pieteicis, ka apkalpošot Kuldīgas labākais 

restorāns - Elvi. Tas esot bijis augsts pagodinājums. 

Vai pavārs var labi nopelnīt, sevi pabarot Jānis atsmej, ka darbs vienmēr ir siltumā 

un vienmēr esi paēdis, bet, nopietni runājot, teic, ka cītīgi strādājot, nopelnīt var, 

bet tas jau attiecoties uz jebkuru darbu. 

Kuldīgas Elvi pavāru gatavotajam ēdienam esot pavisam cits smeķis, jo - kā nu ne: 

bieži vien ogas, sēnes ir arī pašu lasītas, tās tiek sasaldētas arī ziemai, un vēl tagad 

klienti varot ēst, piemēram, gaileņu zupu. Jānis pats esot liels sēņotājs un arī citiem 

iesaka: sēnes apcept sviestā ar mazliet sāls un tad - saldētavā iekšā. Varot ēst līdz 

nākamajai sēņu ražai. 

No pašu lasītajām dzērvenēm sanāk gards dzēriens: ūdens ar dzērveņu ogu, 

citrona šķēlīti un piparmētru lapiņu. 

Kurš kareivis gan nesapņo kļūt par ģenerāli Arī Jānim ir sapnis: kādreiz atvērt 

savu restorānu (esot pat noskatījis vietas Kuldīgā): tādu, kur klienti var savām acīm 

redzēt, kā top ēdiens, paši izvēlēties ēdiena sastāvdaļas. 

Jānis iesaka izvēlēties kakla karbonādi, jo tā esot sulīgāka, 

ar cauraugušu treknumiņu. Gaļu griezt tik lielos gabaliņos, 

kā īkšķi ar rādītājpirkstu kopā saliekot. 

1 kg gaļas vajadzēs 12 g sāls un 150 g cukura, tos labi 

iemasē gaļā, tad pievieno sagrieztus sīpolus, piparus 

(melnos vai citrona piparus), aptuveni 200 g 9% galda 

etiķa, kādu tējkaroti citronskābes, pieber divas tējkarotes 

Santa Maria garšvielu Perselāde, to visu kārtīgi samaisa. 

Kad gaļa samīcīta, pievieno pāris tējkarotes eļļu, samaisa 

un liek uz 24h vēsumā. 

Kā saka Jānis, ja pagaršojot marināde drusku cērt mēlē 

un ir salda, būs labi! Viņš parasti sāk cept šašliku lielā 

karstumā, lai uguns „aprauj” brūnumiņu un tad jau 

pamazām izsutina sulīgus gabaliņus (nepārcep kā oglītes, 

jo tad gaļa paliek sausa). 

REKLĀMA 

Plaša ģimene 

Kuldīgu par savu pastāvīgo dzīvesvietu Jānis sauc jau četrus gadus, te ir arī viņa 

jaunā ģimene: dēls mācās Kuldīgā 9. klasē, un pavisam nesen pasaulē nākusi vēl 

viena atvase. Kad ikdienā garas stundas pavadījis darbā, Jānis, mājās pārnākot, 

ar lielu gatavošanu neaizraujoties, šo pienākumu ikdienā uzņēmusies viņa 

dzīvesbiedre, bet brīvdienās gan viņam patīkot palutināt savējos, tad arī varot 

paeksperimentēt. 

Jānis nāk no plašas ģimenes: viņi ir pieci brāļi un trīs māsas (Jānis ir jaunākais no 

brāļiem un otrs jaunākais ģimenē). Jānis vienīgais no ģimenes saistījis dzīvi ar 

pavāra arodu. 

Viņš domā, ka, iespējams, par Jāni nosaukts tādēļ, ka to laiku modīgie vārdi brāļiem 

bija jau tikuši: Māris, Gatis, Zintis, Uldis, un laikam arī šo svētku dēļ. Tagad jau 

nevarot sevi iedomāties, nesot citu vārdu. 

Kā tradīcija gadu gaitā ir ģimenes pulcēšanās uz Ziemassvētkiem un Jāņiem 

mammas mājā Skrundā, kur tagad dzīvo divi no brāļiem. Mamma kā īsta Jāņa 

māte allaž gādājusi par cienastu: raušiem, savulaik siets arī siers un darīts alus, bet 

aizvadītos gados bērnu starpā esot tāda kā sacensība: ko jaunu gardu pagatavot. 

Brālis no Rīgas atved paša marinētas ribiņas, māsa: akniņas, Jānis atnes šašliku un 

sanākot tādas kulinārās „izvirtības”, kad visiem esot jāgaršo un jāvērtē. Vērtētāju 

sanākot plašs pulks: ja visa ģimene sapulcējas, esot ap 35 cilvēku. Šajos gados Jānis 

jau ir uztrenējis savu „pavāra degunu”: uzreiz jūtot, vai ir labi, vai kaut kā pietrūkst, 

bet „neesmu liels kritizētājs, un arī katram cilvēkam atšķiras garšas, gaume, tāpēc 

savu viedokli vienmēr paturu pie sevis”. 

Kādi ir labi nosvinēti Jāņi Viņš atsmej, ka bez lietus, protams, bet Līgo vakarā parasti 

satiekas ģimene, krietni paēd un padzer, tad pēc pusnakts ejot uz zaļumballi, kur 

sagaida pirmo sauli. Otrā rītā lēnām mostoties, iet atveldzēties -peldēt uz Ventu. 

Tradicionālajā Jāņu nakts pliko skrējienā Kuldīgā Jānim nav sanācis piedalīties, jo 

šī nakts vienmēr pavadīta Skrundā ar savējiem, un tagad arī esot kļuvis prātīgāks, 

nez vai skrietu.

savējo 

saruna 

Lielvārdes 

pilskungs Agris 

Liepiņš uz sava kara 

zirga: darba dzīvē – 

karikatūrists, 

bet sirdī – īsts 

senlatvietis. 

pilskungs 

Agris no Lielvārdes 

Agris Liepiņš 

• Uldevenes pils idejas autors un īstenotājs, kurš 

tomēr 11. gadsimtā negribētu dzīvot, jo „nav jau 

garantijas, ka būtu valdnieks; bet karagūsteknis’’ 

• senlatviešu pili vēl uzturēšot, kamēr viņa zirgs 

Topolis būšot dzīvs; gadi 5-6 vēl sanāk 

• Pilī ieguldīto naudu un laiku nav skaitījis: „Kāda 

jēga no tās skaitīšanas” 

•Divu meitu tēvs un divu mazbērnu vectēvs ( 

beidzot izrāvies no sieviešu kompānijas, jo nu 

Agrim ir mazdēls) 

• Sieva par pils būšanu esot „’sen jau atmetusi 

cerības” 

• Pazīstams karikatūrists, kura darbi bijuši vērojami 

gan avīzēs (Lauku Avīze, Dienas bizness) gan 

izstādēs, gan grāmatās. Viens no pazīstamākajiem 

darbiem: „Nerātnās dainas ar bildēm” (2007) 

• Šajos Jāņos iznāks Agra Liepiņa sarakstītais 

vēsturiski erotiskais romāns „Lielvārdes Katrīna” 

(Lata romānu sērijā), kas stāsta par 17. gadsimtā 

dzīvojušu reālu personu - Lielvārdes meiču, kas 

kā ragana tika sodīta ar nāvi. Sulīgs, latvisks 

dzīvesstāsts ar visai nerātnu noskaņu, kāda tajā 

laikā esot valdījusi visā Eiropā. 

Uldevenes pils 

• Senlatviešu pils rekonstrukcija (11.-12. gs) - 

vērienīgākais koka cietoksnis Baltijā 

• Atrodas Lielvārdē, Daugavas krastā 

• Pieejama apmeklētājiem nedēļas nogalē: 

ceturtdien - svētdien. Ziemas sezonā slēgta 

• Informācija grupām un apmeklētājiem: 29465792 

(Agris Liepiņš) 

Foto: SIA Infoeksperts un A. Liepiņa personīgās bildes. 

Līgo svētki ir vistiešākā mūsu tautas saikne ar senatni, kad atceramies 

sentēvu tradīcijas un sajūtam pagātnes dvesmu. Jāņu priekšvakarā 

gribam pastāstīt jums par cilvēku, kurš jau no bērnības ir „saslimis” ar 

seno latviešu dzīves izzināšanu un nu jau 15 gadus ir Baltijā vērienīgākās 

senlatviešu pils īpašnieks - mākslinieks Agris Liepiņš. 

Viņa izlolotā Uldevenes pils Lielvārdē gan neslejas 

pakalna galā, kā tas nāktos īstam 11.-12. gs. koka 

cietoksnim, taču pārējais, pat pils mērogs, esot 

tāds, kā tas faktiski varējis būt pirms 10 gadsimtiem. 

Agra Liepiņa 200 kvadrātmetru plašo pili pat varot 

uzskatīt par tam laikam lielu. 

Agris pats ir no mākslinieku aprindām - Latvijā 

pazīstams karikatūrists, kura pamatdarbavieta nu 

jau 20 gadus ir biznesa laikraksts „Dienas bizness’’. 

Lai gan smalkas cunftes pārstāvis, Agris par savu 

vaļasprieku izvēlējies īstenu vīru cienīgu nodarbi 

- gan baļķi pašam jāstiepj, gan jāpieliek roka pie 

cietokšņa būvēšanas. „Diemžēl nav jau man to 

karagūstekņu, ko izkalpināt,” smej pats Agris. Tiesa, 

arī tajos senajos laikos valdniekiem nekādas īpašās 

atlaides neesot bijušas, pašiem nācies visos darbos 

piedalīties. 

Mēs (Savējo avīze) arī tūlīt tiekam pielikti pie darba: 

jānovērš pilskunga zirga Topoļa uzmanība, kamēr 

viņam tiek iebarotas pretcērmju zāles. Pat Agra 

zirgs ir īpašs - esot vests no Žemaitijas Lietuvā, 

jo Latvijā dabīgie, zemās šķirnes zirgi, kādi bijuši 

senlatviešu kara zirgi, vairs neesot atrodami. 

„Vikingu laika zirgi bija stipri mazāki kā šobrīdējie, 

jo bija daudz kustīgāki kara laukā, tos lielos sāka 

audzēt jau vēlāk - zemniecības laikā,” skaidro Agris. 

Agris ir labs stāstnieks, un, kad viņš stāv savas 

pils vidū, saģērbies senlatviešu drānās, nevilšus 

sajūties kā daļa no senās pagātnes. Iespējams, ka 

daļai viņa stāstu, tāpat kā pašai pilij, talkā tiek ņemta 

arī mākslinieciskā fantāzija, bet Agra zināšanas par 

tiem senajiem laikiem ir patiešām pamatīgas, kas 

tiek nodotas arī pils apmeklētājiem, kuri šo brīnumu 

apbrīnot brauc pat ar autobusiem. 

Tā dzīvoja 

senlatviešu kungi 

Kāpēc pilij ir tāds nosaukums – 

Uldevene, nevis, piemēram, Lielvārdes 

vai Agra pils 

Uldevene bijai pēdējais Indriķa hronikās minētais 

Lielvārdes valdnieks. Tā kā mana pils arī ir Lielvārdē, 

tiesa gan ne tajā vietā, kur atradās senlatviešu 

pilskalns, nosaukums tika dots par godu šim 

valdniekam. Mēs gan īsti nezinām, kā mūsu 

valdniekus tolaik sauca. „Ķēniņš”, „karalis” - tie ir 

svešvārdi, bet vārds „virsaitis” vispār ir lamu vārds, 

ko ieviesa vācu baroni, tādējādi nicīgi norādot, 

ka mums nekādi valdnieki nemaz nav bijuši. Es 

gan pieturos pie domas, ka mums bija kungi un 

dižkungi, līdzīgi kā Lietuvā, kur bija kunigaiši un 

dižkunigaiši. 

Vācu baroni bija tie, kas pirmie Latvijā uzsāka 

arheoloģiskos izrakumus, jo tolaik - pirms apmēram 

150 gadiem - tā bija tāda modes lieta. Un liels bija 

viņu pārsteigums, kad izrādījās, ka šeit nebija 

nekādi nabaga atpalikuši ļauži dzīvojuši. 

Kādas tad bija mūsu senču bagātības 

Latviešiem ir piederējušas lielas bagātības, kas 

uzkrājušās, „sēžot” uz svarīga tirdzniecības ceļa 

- Daugavas. Šis ceļš sākās Skandināvijā. Pirmā 

apmešanās vieta bija Visbijā, bet šaipus Baltijas jūrai 

pie Daugavas bija tam laikam milzīgs tirdzniecības 

centrs Daugmalē, nu ne mazāk svarīgs kā šobrīd 

Amsterdama. Daugmale bija stratēģiski izdevīga 

vieta, jo šeit Daugavā atradās glumā krāce, kurai 

nevarēja pārbraukt, kuģi bija jāvelk pāri vai 

jāmaina, lai dotos tālāk pa Daugavu uz šobrīdējo 

Baltkrievijas teritoriju, no kurienes pa dažādiem 

upju ceļiem devās jau uz tālākiem galamērķiem. 

Šodienas valodā runājot, Daugmale bija tobrīd 

milzīgs loģistikas centrs, uz kuru strādāja visi 

apkārtnes ciemi. Nezinu, kāpēc mēs šobrīd visiem 

par to plaši nestāstam un nelepojamies

Bet kā izdzīvoja tie ciemi, kas bija 

tālāk prom no Daugavas 

Kā jau vikingu laikiem raksturīgs, galvenais vīriešu 

darba stils bija sirošana, jeb, vienkārši sakot, 

laupīšana. Bet šādi koka cietokšņi nodrošināja 

cilvēku aizsardzību no tālaika uzbrucēju ieročiem 

- šķēpa, zobena, bultām. Šādus cietokšņu taisīja 

ļoti plašā teritorijā - Skandināvijā, Polijā, Baltijā, 

Krievijā. Cietokšņa mērķis nebija noturēt ilgstošu 

aplenkumu, jo tobrīd sirotāju stils bija - ātri uzbrukt 

un ātri doties prom ar laupījumu, bez politiskiem 

mērķiem iegūt jaunas teritorijas. 

Kā ritēja dzīve senlatviešu pilī 

Parastie ļaudis cietoksnī patvērās tikai sirotāju 

uzbrukumu laikā, bet miera laikā tur dzīvoja 

valdnieks ar savu dzimtu - kopā apmēram 30-40 

cilvēki. Senlatviešu ģimenēs bija daudz bērnu - 

vidēji 10, no kuriem gan tikai kādi 6 izdzīvoja. 

Interesanti, ka baltu teritorijā valdnieka pils 

sastāvēja no daudziem maziem namiņiem, ko arī 

kā īpašu faktu savās piezīmēs bija uzsvēruši tālaika 

arābu ceļotāji. Turklāt mājiņas pils iekšienē nebija 

lielas - parasti 3x3 vai 4x4 metri, bet 4x5 metri jau 

skaitījās milzīgs nams. Tolaik pat valdnieki nevarēja 

atļauties lielākus namus, jo tos gluži vienkārši 

nevarēja apkurināt. Mājas tika celtas kā dūmistabas, 

bez skursteņiem. Lai uzsildītu namu, tika iekurināts 

akmens pavards, tikmēr ļaudis dzīvojās pa āru, 

pēcāk pa durvīm un vēdlodziņiem izlaida dūmus, 

bet siltumu uzturēja sakarsušie akmeņi. Visas sienas 

gan bija melnas no sodrējiem. Latgalē vēl tagad var 

atrast tā saucamās „melnās” pirtis, kas darbojas pēc 

līdzīga principa. 

Pakalnē pie cietokšņa izveidojās ciemi vai pilsētas, 

kur dzīvoja amatnieki un karavīri, tur arī notika 

lielākā ekonomiskā aktivitāte. Pavalstnieki uzturēja 

valdnieka saimi nodokļu veidā, lai gan arī pašiem 

valdniekiem varēja piederēt savs „bizness”, 

piemēram zirgaudzētavas. 

Senlatvieši un ģimene 

Kādas attiecības valdīja tālaika 

valdnieku ģimenēs 

Viduslaiku sabiedrība bija izteikta vīriešu sabiedrība. 

Arī ģimenē valdīja patriarhālas attiecības ar stingru 

vīriešu dominanci. Vecākā dzimtas vīrieša lēmums 

bija likums. Sods par dēla nepakļaušanos tēvam 

bija izraidīšana no dzimtas, un tajā laikā tas bija 

pielīdzināms nāves sodam, jo izdzīvot varēja tikai 

kopienās. Nav kā tagad: dzīvošu viens pats un 

mierīgi ar’ dzīvo! 

Taču meitas roku gan lūdza mātei - galvenokārt 

tāpēc, ka dzimtas māte bija sava veida ģenētiskā 

datu bāze, kura kontrolēja, lai nesaprecētos pāri 

ar radnieciskām saitēm,o pie sirotāju dzīvesveida 

neizbēgami tādas situācija varēja rasties. 

Vai sievietes arī varēja kļūt par 

valdniecēm 

Nav zināms, vai tā laika sievietei bija arī kāda 

politiska teikšana, jo nav dzirdēts, ka baltu 

teritorijā būtu bijušas sievietes - valdnieces, 

kamēr skandināviem gan tolaik bija arī sievietes - 

karalienes - ar valdīšanas tiesībām. Skaidrs gan, ka 

nelaimīgs bija tas valdnieks, kuram ģimenē nebija 

dēlu, jo tas bija dzimtas turpināšanas jautājums. 

Bija kādi īpaši paradumi ģimenes 

veidošanā 

Tolaik arī baltiem pastāvēja tāda lieta kā līgavu 

zagšana. Līgavas tika vestas pat no diezgan lielas 

tālienes, piemēram, Skandināvijas, kam bija ļoti 

racionāls pamats - lai jauktos asinis. Protams, 

nolaupītās līgavas vīriešu kārtas radinieki dzinās 

laupītājam pakaļ, cenšoties meitu atgūt. Somu 

ugru ciltīm bija nerakstīts likums - ja sieviete vienu 

diennakti bijusi ārpus mājas, tad gan viņu atpakaļ 

vairs neņēma, bet ja ņēma - tad tikai verdzenes 

statusā. 

Jāpiebilst, ka baltiem nebija daudzsievības. Skarbajā 

ziemeļu klimatā tā nemaz nevarēja pastāvēt, jo būtu 

grūti nodrošināt tik lielas saimes izdzīvošanu, kā arī 

būtu pārāk daudz mantinieku, kas pretendētu uz 

mantu. Protams, gan jau kādi grēciņi vīriem gadījās 

sirotāju gaitās vai ar gūsteknēm, taču tas uz ģimeni 

neattiecās. 

Resns cilvēks bija 

brīnums 

Vai vizuāli senlatvieši atšķiras no 

mūsdienu latvieša 

Tolaik cilvēki bija mazāki: vīrieši - 1,65-1,67 m gari, 

sievietes nedaudz mazākas. 

Vidējais dzīves ilgums bija salīdzinoši neilgs - ap 45 

gadiem, 36 gadi jau skaitījās cienījams vecums. Taču 

toreiz cilvēki ļoti sargāja savu veselību. Nestaigāja 

ar pliku jostas vietu, vilka siltas zeķes, bijās no 

caurvējiem, jo visas slimības bija nāvējošas. Šobrīd 

mēs tā vietā, lai paļautos uz sevi, paļaujamies uz 

medicīnu. 

Interesanti, ka tolaik nebija resnu cilvēku - ja kāds 

gadījās, tad to izrādīja kā brīnumu. Pie tādas darba 

slodzes resnuļi vienkārši nevarēja būt. 

Un ko saimnieces cēla galdā savai 

saimei 

Senlatviešu barības pamatā bija dabas dotais. 

Apmēram divas trešdaļas no pārtikas nodrošināja 

medības un zveja, un tikai salīdzinoši nedaudz 

deva pašaudzētie augi un lopi. Dārza lauciņi tolaik 

nebija lieli, un maize noteikti nebija bāzes produkts 

kā mūsdienās, jo vienkārši tik daudz graudu nebija. 

Senlatviešu klētiņā bija daudz mazu apcirknīšu, kur 

bija vieta katrai kultūrai: auzām, miežiem, rudziem, 

kviešiem un lēcām. Lai gan visi pazīstamie mājlopi 

tolaik jau bija pieradināti, taču izskatījās tie savādāk 

– cūka bija līdzīga mežacūkai, govs – pusmežonīgs 

radījums, kuram piens bija, cik bija. 

Jāņos tika ieņemti 

izcilākie bērni 

Vai jau pirms 10 gadsimtiem tika 

svinēti Jāņi 

Jāņi ir mūžseni, tie bija vieni no būtiskākajiem un 

vecākajiem svētkiem. Taču senatnē tie nebija nekādi 

Jāņu svētki, bet gan senlatviešu priesteru – krīvu - 

svētki. Jānis senatnē bija priesteris, kas vadīja Jāņu 

rituālu. Krīvi – gan vīriešu, gan sieviešu dzimuma 

- bija enerģētiski spēcīgi zintnieki, pravieši, kuri 

spēja strādāt ar enerģijām, svētakmeņiem. Šim 

amatam jau no bērnības tika apmācīti izcilākie 

tautas pārstāvji. Jāņu rituāls krīviem bija sava veida 

senatnes gēnu inženierija. 

Tu puisītis, es meitiņa, 

Jāsim abi pieguļā, 

Tu, puisīti, mietu nes, 

Es tā mieta caurumiņu. 

(latviešu nerātnā t.dz.) 

Agra Liepiņa skats 

uz nerātnajām 

tautasdziesmām 

Ko tad krīvi darīja Jāņu naktī 

Tā kā krīvi nedrīkstēja būt laulībā, tad vienu 

nakti gadā – Jāņu naktī - piedaloties abiem krīvu 

dzimumiem, tika radīta nākamā talantīgo priesteru 

paaudze. Jāņu nakts tam tika izvēlēta gan tāpēc, 

ka tas ir enerģētiski spēcīgākais laiks, kad daba ir 

pilnbriedā, gan svarīgs bija bērnu dzimšanas laiks 

– pavasaris, kas jaundzimušajiem deva lielākas 

iespējas izdzīvot. 

Bija gan viena problēma – senlatviešiem ārpus 

laulības dzimušie skaitījās „bastardi” – nicināmi 

cilvēki ar grūtu likteni. Tāpēc vajadzēja šos bērnus, 

kas radīti ar noteiktu uzdevumu, pasargāt, lai 

neviens viņus nevarētu apvainot. Tā nu viņiem 

tika radīts īpašs statuss – Dieva bērni. Tautas 

dainās vēstītais „es redzēju Dieva dēlu, rudzu lauku 

līdzinot” varēja nozīmēt, ka tika redzēts priesteris, 

kas nolīdzina enerģijas. 

Kā tad vienkāršā tauta tika pie 

jāņošanas 

Protams, ka arī pārējai tautai gribējās sajusties kā 

izredzētajiem. Acīmredzot bijis kāds brīvdomīgāks 

valdnieks, kas varas grožus palaidis brīvāk, un 

ļāvis šo nakti izbaudīt arī vienkāršajai tautai. Un šī 

tradīcija – Jāņu nakts brīnuma un papardes zieda 

meklēšana, ir labi izdzīvojusi arī līdz mūsdienām. 

Vīriešu doma, ka šajā naktī viņam katra sieviete var 

piederēt, - tā ir vīriešu ģenētiskā atmiņa kopš tiem 

senajiem laikiem. Nakts, kad visi atlaiž grožus un 

pēc tam nožēlo (smejas).

savējie 

līgo 

Kad klāt ir 

gada īsākā 

nakts... 

... tad klāt ir vasaras saulgrieži, un ar dziesmām 

un dejām, siera rituļiem, alu un ugunskuriem 

tiek svinēti Jāņi. 

Pēc seniem ticējumiem, 

vasaras saulgriežu laikā 

saule, sasniegusi savu gada 

kulmināciju, kādu laiku līgo jeb trīs 

dienas „stāv uz vietas”, t. i., iešūpojas 

debesu jumā savam tālajam 

ceļojumam uz ziemas pusi. Tā kā 

šajos svētkos izsenis ir bijusi saistība 

ar laika ritumu un sauli, tiek godāts 

apļa simbols: apaļš ir siers un maize, 

pīrāgi - galdā, arī vainagi ir apaļi. 

Šis ir mistisks laiks, kad augiem, 

rasai un ūdens peldēm tiek 

piedēvētas dziedinošas, veselību 

un auglību nesošas īpašības; šis ir 

arī laiks, kad uzdarbojas ļaunie gari 

un raganas. Jāņu svinību pamatā 

ir zemkopju tautu zemes auglības 

kults, saules un falla kults. 

Lai gan „īstie” vasaras saulgrieži būtu svinami 21. 

vai 22. jūnijā (kā nu kuru gadu iekrīt astronomiskie 

saulgrieži, kad ir gada visīsākā nakts un visgarākā 

diena), mūslaikos Jāņu svinēšana notiek 23. un 

24. jūnijā, kad kristīgā baznīca šo dienu piesaistīja 

Jāņa Kristītāja dzimšanas dienai, ko Romas katoļu 

baznīca svētī 24.jūnijā. 

Daudzas Jāņu tradīcijas ir izturējušas laika pārbaudi 

un tiek piekoptas arī mūsdienās. Cik daudzas no 

tām pielietojat Jūs Visticamāk, ir sarūpēta malka 

Jāņugunij, tiks vainagi meitām un arī Jāņiem, tiks 

gādāts mielasts un sakopta apkārtne un mājas 

pušķotas ar meijām. Čaklākie dziedātāji ne vien 

dziedās un līksmos tuvējā zaļumballē, bet arī 

paši apstaigās kaimiņus un tos brangi aplīgos. 

Bet kā Jums veicas ar peldi Jāņu rītā, dziedinošo 

drogu vākšanu un ar papardes zieda meklēšanu 

Un ko katra no šīm Jāņu izdarībām nozīmē 

Vainags un Jāņuzāles 

Vainags ir apļa formā, tāpat kā Jāņu siers un 

Jāņuguns, un simbolizē sauli. Vainagu vīšanai 

izmanto dažādus ziedus un ozolu lapas. Jāņu zāles 

ir dalītas t.s. puišu un meitu zālēs. Puišu Jāņu zāles 

ir dadži, usnes, nātres, meitām – vībotnes, vērmeles, 

papardes un pļavu puķes. Ticēja, ka no trejdeviņām 

puķēm un zālēm pīts vainags pasargā no nelaimēm 

un slimībām, atvaira skauģus un nelabvēļus. Ozolu 

vainagi tiek puišiem un saimniekam, tie solīja zirgu 

un bišu svētību. 

Tomēr Jāņotājiem der teju jebkura zālīte, īpaši - 

madaras, ņerbules, debestiņas, āboliņš u.c. Ar tām 

izpušķo istabas, sētu, pagalmu, tās vij arī vainagos. 

No kokiem pušķošanai noderīgas ir bērza meijas 

un ozola zari. Nekad māju nepušķoja ar apses un 

alkšņa zariem, jo tos uzskata par ļaunā kokiem. 

Tautasdziesmās dažādu ļaunu garu, īpaši raganu 

atvairīšanai, min visus dzeloņaugus, ērkšķus, 

dadžus un nātres, lai raganas uz šo augu adatām 

sadurtos vai nodurtos. 

Jāņuguns 

kā vasaras saulgriežu senā rituāla neatņemama 

sastāvdaļa ir bijusi plaši pazīstama Austrumeiropā 

un citās Eiropas daļās - no skandināvu zemēm līdz 

Francijai, Spānijai, Itālijai, Īrijai un Grieķijai - tādēļ 

to var uzskatīt par ļoti senu, no indoeiropiešu tautu 

kopienas laikiem mantotu tradīciju. 

Jāņuguns simbolika ir galvenokārt saistīta ar saules 

aizstāšanu pēc tam, kad tā norietējusi, lai ne mirkli 

nepaliktu bez gaismas līdz saules atnākšanai, tā arī 

simbolizē gaismas pārnešanu uz nākamo saules 

gadu, arī gaismas pilnīgo uzvaru pār tumsu. Uguns 

dedzināšanas vietai jābūt apkārtnes augstākajā 

vietā, jo ticējumi vēsta, ka uguns nes svētību 

tik tālu, cik tālu redzams tās spīdums. Galvenais 

priekšnoteikums ir tāds, ka uguns jāaizdedz 

saulrietā un jāuztur degot līdz pat Jāņu dienas 

rītam. Rituālais ugunskurs tiek kurts, iespēju 

robežās nelietojot sveķainu malku. 

Lēkšana pāri Jāņu ugunskuram pasargā no ļaunas 

acs un slimībām. Pāri, kuri lecot sadotās rokas 

neatlaiž, togad apprecēsies (nešķirsies). Pēc citiem 

ticējumiem lēciens pāri ugunskuram atbrīvo no 40 

ļaunām kaitēm — arī no neauglības. 

Līgošana 

jeb Jāņu dziesmu dziedāšana ir saistīta ar auglības 

veicināšanu un nelaimju novēršanu. Līgojamais 

laiks iesākās divas nedēļas pirms Jāņiem: pirmie

līgo dziesmas sāka dziedāt gani, lai paātrinātu 

Jāņu atnākšanu. Vislielākā līgošana bija Jāņu 

priekšvakarā un līgot varēja līdz Pēterdienai. Pēc tās 

vairs nedrīkstēja līgot. Līgošanu Jāņu naktī iesāka 

pēc vakariņām un turpināja visu nakti gandrīz līdz 

saules lēkšanai vai nu pie Jāņuguns, vai arī ejot no 

mājas uz māju, kur līgotājus bagātīgi pacienā. 

Jāņu nakts maģija 

Ticējumi stāsta, ka šajā naktī koki un dzīvnieki 

runā un ka augiem, kas šajā naktī ievākti, ir sevišķi 

dziedinoša iedarbība. Īpaši dziedinošas bija tās 

zālītes, kas plūktas Jāņu vakarā bez saules. Tās 

pievieno vannas ūdenim, tajos ietin slimās vietas, met 

krāsnī pērkona laikā, lai māju pasargātu no zibens. 

Jāņu naktī sevišķu ārstniecisko spēku iegūst 

rasa. Lai aizdzītu jebkuru sāpi, lai uz sejas nebūtu 

izsitumu un pumpu, lai saglabātu veselību un 

skaistumu, agri no rīta rasā mazgā seju un rokas. 

Nākotnes zīlēšanai Jāņos kā maģijas pārpilnā laikā 

piešķirta liela nozīme. Īpaša bija mīlestības maģija, 

kas saistīta galvenokārt ar precībām. Turpmāko 

likteni precību sakarā varēja pareģot gan pēc Jāņu 

nakts sapņiem, gan vainaga, gan ezera ūdens. 

Vasaras saulgriežu svinēšana ir sena Eiropas 

tautu tradīcija, kas ir saglabājusies Ziemeļeiropas 

zemēs - Dānijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Norvēģijā, 

Somijā, Zviedrijā, arī Kanādā (sevišķi Kvebekā), 

Īrijā un atsevišķās Apvienotās Karalistes daļās 

(Kornvolā) un ASV. Seno saulgriežu svētku paliekas 

atrodamas arī dažās Baltkrievijas, Ukrainas, Polijas, 

Francijas, Itālijas, Maltas, Portugāles un Spānijas 

tautu tradīcijās. Daudzu valstu svinamai dienai ir 

saistība ar Jāņa vārdu, vasaras vidu, rasu, peldi, 

sauli. Piemēram, kaimiņi igauņi šos svētkus dēvē 

par Jaanipäev, leiši par Joninės, Rasos, Rasa, Rasos 

šventė, Kupolės, Saulės, Krešės, Vidurvasaris, norvēģipar 

Jonsok, somi – par Juhannus, zviedri - par 

Midsommar, slāvu zemēs, piem., Krievijā - par ночь 

Ивана Купалы, Polijā - Noc Kupały. 

Vasaras saulgrieži kopš seniem laikiem iekrituši 

zemniekam visnabadzīgākajā laikā, kad jaunā 

raža vēl nav ievākta un pagājušā gada krājumi jau 

iztukšoti. Tomēr Jāņa bērnu pamielošanai mūsu 

senču galdā nekad nekā nav trūcis. 

Pētot latviešu tradīcijas, Savējo avīze atklāja, ka seno 

laikos Līgo svētku vakariņas ir bijušas šķirtas no Jāņu 

mielasta (jeb kā to vēl mēdz dēvēt - Dieva galda). 

Jāņu vakarā saime ēda svētku vakariņas istabā 

vai pagalmā, galds tika skaisti saklāts, arī ēdieni 

bija labāki nekā ikdienā. Taču atsevišķs mielasts 

piederēja pie Jāņu ugunskura, dziesmām, dejām 

un nakts līksmošanas. Šai mielastā ir mums tik 

labi zināmais siers un alus. Gan sieru, gan 

alu gatavoja mājās, sieru 

sēja saimniece jeb Jāņa 

māte, bet alu brūvēja 

saimnieks - Jāņa tēvs. 

Mielastam tāpat kā 

Jāņugunij, dziesmām, 

dejām un citām 

neatņemamām Jāņu 

sastāvdaļām piemīt īpaša 

spēja veicināt augstāko spēku 

labvēlību, tādējādi nodrošinot 

cilvēkiem labklājību un citus 

labumus. 

Ticējums vēsta, ka Jāņa dienā dzēra alu un 

ēda sieru, lai nākamajā vasarā augtu mieži un 

govis dotu vairāk piena. Arī aplīgotājus no kaimiņu 

mājām pacienāja gan ar sieru, gan ar alu. 

Līgo vakarā piedzerties esot uzskatīts par lielu 

grēku. Tos, kas piedzērās, sējuši pie koka un tālāk 

pie svētkiem nelaiduši. 

Jāņu dienas 

ticējumi 

• Jāņu ugunskura pelnos Dieviņš naudu ber. 

• Ja Jāņu naktī iet rasā vārtīties, tad skaistums un veselība 

iemantota visai dzīvei. 

• Ja Jāņa naktī ap pusnakti brien pa ūdeni, tad atradīs 

naudu pastalās. 

• Ja Jāņu dienā līgotājus aizraida, tad aizraidītājiem 

sagaidāma kāda nelaime. 

• Ja Jāņu naktī guļ, tad visu vasaru nāk miegs. 

• Jāņu vakaru kaimiņienēm vajag runāt, tad neesot 

jāstrīdas visu gadu. 

• Jāņos jālec pāri ugunskuram, lai odi nekostu. 

• Jāņu naktī velnu varot redzēt, ja pliks stāvot vārtu 

starpā. 

Papardes 

zieda 

meklēšana 

Par to Savējo avīze atrada divas versijas. Viena ir 

saistīta ar Līgo nakts erotiskajiem rituāliem, kur 

varētu būt bijusi runa par rituālu bēgšanu un 

ķeršanu. Otra versija – paparde kā maģiskā puķe. 

Mežā laikus izvēlējās papardi. Tai bija jābūt vismaz 

2 gadus vecam stādam. Novelk ap to maģisko 

apli, zem papardes noklāj linu (vai zīda) kabatas 

lakatiņu un apsēžas gaidīt. Ir versijas, ka par 

„pulksteni” esot izmantots līdzi paņemtais gailis, 

kam tam piemītot arī spēja aizbaidīt ļaunos garus. 

Tieši pusnaktī paparde uzziedot sudrabainiem 

vai ugunīgiem ziediem... Senāk ticēja, ka, atrodot 

papardi ziedam, varēja iegūt bagātību un laimi, 

izzināt pagātnes un nākotnes noslēpumus. Kā 

vēsta ticējums: „Kas iegūst papardes ziedu, tas 

ir laimīgs, jo tam piepildās viss, ko viņš vēlas.” 

Kā 

Jāņus 

svin... 

Laila Vārtukapteine, 

Elvi zīmola turētāja - 

SIA Pārtikas Tirdzniecības 

Apvienība, komercdirektore 

Parasti līgoju kopā ar draugiem, 

daudzus no kuriem 

aizņemtības dēļ sanāk satikt 

tikai Jāņos un Ziemassvētkos. Tad nu pabrīnāmies, 

kā bērni paaugušies, kā esam paši izmainījušies. 

Līgo dienā noteikti pati pļavā lasu jāņuzāles 

un pinu sev un citiem līgotājiem vainadziņus. 

Jau daudzus gadus Jāņus svinam mūsu ģimenes 

drauga lauku mājās netālu no Gaiziņkalna. Kopā 

sanāk kupls Jāņa bērnu pulks. Protams, kuram 

ugunskuru, neiztrūkstošas ir dziesmas un dejas. 

Noteikti ir pēršanās pirtiņā, un pliko skriešana 

ap māju, lai ģimenē būtu nauda. Es gan parasti 

neskrienu, bet vīrs gan, jo kādam jau ģimenē 

nauda jāpelna (smejas)! Reizēm šaurākā draugu 

lokā Jāņus svinam Jūrmalā pie maniem vecākiem, 

kad lielākā vakara daļa tiek pavadīta jūras krastā. 

Līgo vakars ir vienīgais vakars gadā, kad es dzeru alu, 

jo tieši šajā vakarā tas brīnumainā kārtā liekas garšīgs. 

Visiem Elvi savējiem cilvēkiem – pircējiem, darbiniekiem 

un partneriem - vēlu lustīgi pavadīt Līgo vakaru 

sev tuvu cilvēku lokā. Vēlu kārtīgi atpūsties, lekt 

pāri ugunskuram un, protams, atrast savu Papardes 

ziedu! 

Jānis Streičs, 

kinorežisors, scenārists, aktieris 

Nekad speciāli Jāņiem negatavojos, 

kā sanāk, tā ir labi, bet šie 

svētki mums vienmēr ir labi izdevušies. 

Arī šim gadam man nav 

nekādu īpašu plānu. Man nav arī 

tādu īpašu vietu, kur svinēt, dažreiz 

svinu Lietuvā (J. Streiča meita Viktorija dzīvo Lietuvā 

- red.). Man nepatīk, ka šie svētki, tāpat kā daudzi 

citi, ir pārvērsti par tirgus preci. Ja par daudz lielās, 

tad Dieviņš neko nedod, ja nedzīvo lepni, tad viss 

izdodas labi un sanāk. Tieši tāpat kā spīd saulīte, tā 

arī pienāks Jāņi, un arī man tie garām nepaies, pateicoties 

tam, ka esmu Jānis, es aizmirsts nebūšu arī 

šogad. Un, tāpat kā visi latvieši, tos svinēšu. Visiem 

savējiem latviešiem gribu novēlēt: lai ir miers savā 

starpā, pārticība, un lai latvieši neaizmirstu par saviem 

svētkiem, tad tie arī izdosies! 

Raimonds Pauls, 

komponists un pianists 

Tāda jau man ir tā profesija un 

kaut kā tā ir sanācis, ka Jāņu svētki 

lielākoties man pagājuši, organizējot 

un piedaloties dažādos 

Līgo pasākumos, pārsvarā koncertos. Arī šogad sanāk 

gatavoties lielajam uzvedumam Daugavmalā, 

Rīgā. Liekas, kas tad tie par Jāņiem uz Rīgas bruģa, 

bet arī Rīgā ir cilvēki, kas grib līgot! Tas būs 3 stundu 

garš uzvedums, kas sāksies ap plkst. 21, kurā piedalīsies 

daudz zināmu aktieru un dziedātāju, bail pat 

kādus saukt vārdā, ka tikai kādu neaizmirstu, piemēram, 

no Nacionālā teātra būs Lūriņa, Manjakovs, 

Egliens, Tatārinova, no Dailes teātra - Paukštello, 

Spanovskis, Bērziņš, uzstāsies deju kolektīvi, koris 

Kamēr ar diriģentu Māri Sirmo u.c. Tajās reizēs, kad 

man nav Jāņos koncertu, tad mēs, Baltezera kaimiņi, 

sanākam kopā: ejam pie Jāņa Kubiļa, atnāk Katrīne 

Pasternaka – pasēžam tādā nelielā lokā. Es neesmu 

nekāds lielais svinētājs un dzērājs, tie ir tādi mierīgi 

svētki. Galdā liekam ierastos Jāņu ēdienus: sieru, pīrāgus. 

Vispār man liekas, ka pēdējos gados šī Jāņu 

tradīcija pārdzīvo krīzi: kaut vai agrāk, pa Latviju 

braucot vai tepat ap ezeru, bija vairāk ugunskuru, 

tagad svētki un svinētāji tādi pierimuši. 

Savējiem tautiešiem svētkos un ikdienā novēlu: pārdzīvojot 

dzīves grūtības, balstīties tikai pašiem uz 

saviem spēkiem, uz savu entuziasmu un darbu, jo 

tie, kas darīs, tie arī visu sasniegs un visu paveiks. 

Esmu arī par to, lai tradīcijas turpinātu mūsu pašdarbības 

kolektīvi un tiem pietiktu finansējuma, jo 

nākamgad ir Dziesmu svētki. 

Karlīne Štāla, 

autosportiste 

Man nav tādas vienas noteiktas 

svinēšanas vietas, kur svinu 

Jāņus: katru gadu tā mainās. 

Piemēram, pagājušajos Jāņos 

biju sacensībās Vācijā, un īstā 

Jāņu svinēšana izpalika. Visbiežāk Jāņus svinam 

kopā ar draugiem un ģimeni. Svētku neiztrūkstoša 

sastāvdaļa ir jāņuzāļu lasīšana un vainagu pīšana, 

kas vienmēr rada svētku noskaņu. Noteikti svētkos 

galdā ir mammas sietais Jāņu siers. Es domāju, ka 

nav tik svarīga tā vieta, kur svinēt, daudz svarīgāki ir 

cilvēki, ar kuriem esi kopā šajā laikā. Šis pirmssvētku 

laiks man ir ļoti saspringts un darbiem, sacensībām 

bagāts, tāpēc vēl nav bijis laika padomāt, kur tieši 

jāņošu. Iespējams, ka tas būs arī pavisam spontāns, 

pēdējā brīža lēmums. Izskatās, ka arī vasara man 

būs ļoti aizņemta – iecerēti dažādi pasākumi, sacensības, 

strādāšu par instruktori 333 kartinga skolā. 

Novēlu, lai šajā saulgriežu laikā rastos iespēja piepildīt 

kvēlākos sapņus!

savējo 

padomi 

vasaras mode − 

jo sulīgāk, 

jo labāk! 

Foto: Jānis Deinats, 

G.Budes modes nams preses foto 

Dodoties 

līgot, varam 

tērpties ne tikai 

tautas tērpos: 

vasaras mode 

atnesusi sulīgas 

krāsas 

Modes dizainers Gints Bude 

šovasar gan sievietēm, gan 

vīriešiem iesaka spilgtus apģērbus 

Kā tērpties, ja gribam ne tikai Jāņu naktī, bet arī visu 

šo vasaru izskatīties atbilstoši jaunākajām modes 

tendencēm, Savējo avīze jautāja padomu Gintam 

Budem, modes dizaineram, Latvijas Amatniecības 

kameras apģērbu dizaina un stilista amatu meistaram, 

stila un apģērba ekspertam, kura padomus varam 

vērot arī TV raidījumā „Ievas pārvērtības”. 

Domājot par līgošanas štātēm, visupirms jāizvēlas 

tērps atbilstoši iecerētajam Jāņu pasākumam, un 

tāds apģērbs, lai paši justos ērti. 

Eksperts stāsta, ka sievietēm ikdienas apģērbos šīs 

vasaras aktualitāte ir dzīvespriecīgas, spilgtas krāsas: 

ļoti spilgta dzeltenā, oranžā, piesātināta rozā, 

zaļa, zila krāsa. Krāsu ziņā ir daudz izvēles iespēju, 

bet, vienkārši izsakoties, apģērbu izvēloties, būtu jālūkojas 

pēc flomāsteru-marķieru spilgtajām krāsām. 

Ikdienas drēbēs eksperts iesaka izvēlēties kokvilnas 

auduma apģērbu: blūzes, svārkus, bikses. Tie var 

būt gan viendabīgi krāsaini apģērbi, kas kombinēti 

dažādu krāsu salikumos, gan arī drēbes ar apdruku. 

Šovasar aktuāla ir divu veidu audumu apdruka: 

pirmkārt, tās ir spilgtas, pamanāmas puķes - gan sīkas, 

gan lielas, bet noteikti - uzkrītoši pamanāmas; 

otrkārt, audumu apdrukā šovasar dominē izteikti 

ģeometriskas figūras, piemēram, horizontālās vai 

vertikālās līnijas, kas parādās apģērbā t.s. jūrnieku 

tēmā. 

Aktuālas ir arī krāsainas kokvilnas kleitas, varam 

lūkoties pēc kleitām smilšu tonī, arī militāra stila 

sarafāna vai priekšpusē pogājamām halāta veida 

kleitām. 

Eksperts piebilst: šovasar melnbaltās apdrukas drēbes 

atstājam skapī, jo tas nav aktuāli. Vēl viena lieta, 

kas šovasar nav modē un būtu atstājama skapī: ir 

gaiši zili džinsi. 

Tūliņ sāksies izlaidumu laiks, draugi aicina uz svinīgām 

vakariņām, gaidāms kāds svinīgs vakara 

pasākums. Kas gan ir vasara bez ballītēm un dzīves 

svinēšanas 

Gints Bude stāsta, ka pilnīgs pretpols ikdienas apģērbiem 

šovasar ir sieviešu izejamie tērpi. Ja ikdienā 

apģērbos izvēlamies spilgtas krāsas, tad izejamiem 

tērpiem priekšroka ir neuzkrītošām, mierīgām 

pasteļkrāsām. Tērps var būt bēšs, maigi dzeltens, 

maigi rozā u.tml. Kā ikkatru vasaru svinīgiem tērpiem 

var izvēlēties arī balto krāsu, bet eksperts iesaka 

skatīties arī uz t.s. piena balto krāsu, aktuāli būs 

arī tērpi krāsā, kas atgādina kafiju ar pienu. Var izvēlēties 

arī melnās krāsas svinīgās vakara virsjakas. 

Vakartērps nav iedomājams bez rotām, bet rotas 

šovasar jāizvēlas kā spilgtu akcentu, bet spilgtums 

ir nevis visa rota, bet tajā jābūt spīdīgiem, akcentējošiem 

elementiem. 

Sievietēm apavu modē šovasar ikdienā aktuālas 

ir t.s. platformenes: tās ir laiviņtipa platformas kurpes 

ar pildītu papēdi. Siltai vasaras dienai noderēs 

vieglas un ērtas sandalveida siksiņu platformenes. 

Eksperts piebilst, ka jāatceras: šovasar pie vakartērpa 

nebūs valkājamas siksiņkurpes uz augstiem, spiciem 

papēžiem. Labāk lūkoties pēc izteikti sievišķīgām 

laiviņkurpēm, kas var būt arī ar mazliet atvērtu 

purngalu. Līdzīgi kā vakartērpi, arī apavu krāsas ir 

neitrālas, piemēram, kafijas ar pienu tonī, modē ir 

arī kurpes miesaskrāsā, kas kombinējamas ar miesaskrāsas 

aksesuāriem (piemēram, somu). 

Latviešu sievietes ir čaklas rokdarbnieces, tādēļ 

jautājām ekspertam, kas no adījumiem, tamborējumiem 

šovasar ir moderns G. Bude iesaka 

tamborētas mežģīnes ar ziedu motīviem, bet arī 

tām būtu jābūt uz spilgtas krāsas auduma fona. 

Peldkostīmu modē šovasar nav izteiktu, īpašu modes 

līniju, galvenais, lai pašām valkātājām ir ērti, lai 

peldkostīms liek justies īpašām. 

Modes dizainers arī vīriešiem vairāk nekā citus gadus 

iesaka lūkoties uz spilgtas krāsas apģērbu pusi, 

jo viņi nedrīkst atpalikt no šīsvasaras spilgtajām sievietēm. 

Tomēr spilgtums krāsās vīriešiem izpaužas 

nevis virsjakās, žaketēs, bet gan bikšu modē. Piemēram, 

tās var būt dažādu krāsu džinsu bikses, pat 

netipiskās krāsās: sarkanā, oranžā, gaiši zaļā, izteikti 

zilā krāsā. Šādas bikses kombinējamas ar baltiem 

krekliem. Arī vīriešu apavi ir krāsaini: tās var būt gan 

sandalveida kurpes, gan krāsainas auduma sporta 

čības. 

Tomēr eksperts atgādina un brīdina: 

nekādā gadījumā nevalkāt 

sandales ar zeķēm kājās!

Jāņosim visā Latvijā! 

Savējo avīze apkopojusi, mūsuprāt, 

interesantākās līgošanas vietas, kur 

varēsiet ne vien mieloties ar sieru 

un alu, bet arī baudīt teātra izrādes, 

koncertus, kā arī lustīgi izdancoties 

zaļumballēs. 

BAUSKĀ 

Latvijas Radio 2 arī šajā vasarā aicina līgotājus uz 

kopīgo Līgo nakts svinēšana pasākumā Latvija Līgo 

Bauskā, Pilskalna estrādē. 

Koncertā piedalīsies Liene Šomase, Jānis un Atis 

Auzāni, Ingus Pētersons, Nikolajs Puzikovs, Olga 

Rajecka, Andris Baltacis, Dainis Skutelis, Evija Sloka, 

Miks Dukurs, Suitu sievas, folkloras kopas Ilža, Grodi, 

Dziga, Rudzi, Nils Īle, Raimonds Tiguls, Riči, Dzheski 

Gloss un citi populāri izpildītāji un tautas muzikanti. 

Pēc koncerta Līgo nakts ballē muzicēs Baltie lāči, Ingus 

Pētersons ar grupu, Musiqq un LR2 DJ Aivis. Koncertu 

tiešraidē varēs vērot LTV 1 un klausīties Latvijas Radio 

2. Visiem Jāņiem un Līgām ieeja pasākumā būs bez 

maksas. 

RĪGĀ 

jau otro gadu 23. jūnija vakarā grandioza svinēšana 

notiks Daugavas krastmalā. Rotaļas, dažādi latviešu 

rituāli, danči un sadziedāšanās. Varēs uzzināt, kur 

vislabāk meklēt papardes ziedu, nogaršot putojošu alu, 

sieru saules dzeltenumā, smaržīgus pīrāgus. Uzstāsies 

gan folkloras kopas un ansambļi, gan populārās 

mūzikas pārstāvji – no rokmūzikas līdz šlāgerim. No 

aptuveni plkst. 21 līdz 1 koncertu sniegs Maestro 

Raimonds Pauls. Svinības visiem līgotājiem būs bez 

maksas. 

LIEPĀJĀ, 

koncertestrādē Pūt, Vējiņi! tiks iedegts lielais Jāņu 

ugunskurs, tiks dejotas latviešu tautas dejas, būs 

iespēja mieloties ar sieru un alu. 

VENTSPILĪ, 

23.jūnijā Vecpilsētas tirgū notiks Līgo svētku tirgus, bet 

vakarā Reņķa dārzā: balle. 

PREIĻU PARKA ESTRĀDĒ 

23 .jūnijā notiks Līgo nakts zaļumballe. 

SIGULDĀ 

23. jūnijā no plkst. 18.00 līdz rīta gaismai notiks 

mūsdienu tautas mūzikas pasākums “Jaunie Jāņi 2012 

Siguldā”. 

SALDUS KALNSĒTAS PARKA ESTRĀDĒ 

23. jūnijā plkst.19.00 būs skatāms vērienīgs Līgo 

svētku lielkoncerts ar jaunu muzikālu komēdiju, tautas 

sadziedāšanos un Līgo nakts balli - “Saldū svin Jāņus!”. 

JĒKABPILĪ, 

Krustpils saliņā 23. jūnijā no plkst. 16 pasākums “Nāc un 

līgo Jēkabpilī”. 

MĒRSRAGĀ, 

Jēgerlejā 23. jūnijā plkst. 20.00 notiks Līgo vakara 

pasākums un amatnieku tirdziņš. 

LĪGO LIELVĀRDĒ: 

23. jūnijā plkst. 10.00 Zāļu gadatirgus Rembates parkā; 

plkst. 20.00 Spīdalas saliņā būs skatāma A.Tauriņa 

izrāde „Pārdotie svētki”. Piedalās: Lielvārdes Tautas 

teātris, vidējās paaudzes deju kolektīvs „Lāčplēsis”. 

Režisors- Kārlis Lišmanis. Plkst. 22.00 nakts ballē 

līgosim, līksmosim kopā ar grupu Kreicburgas ziķeri. 

Ieeja brīva 

LĪGO ĶEGUMĀ: 

22. jūnijā plkst. 19 pie Tautas nama Lielvārdes teātra 

izrāde “Pārdotie svētki”; 

23. jūnijā no plkst. 22 līdz rītam pasākums “Līgosim 

kopā ar Ķeguma muzikantiem”. 

LĪGO RŪJIENĀ: 

23.jūnijā plkst.10.00 aicinām ielīgot Jāņus Zāļu 

tirdziņā pie Swedbank. Plkst. 11.00 sagaidīsim Jāņa 

tēvu, dziedāsim un apdziedāsim, iesim rotaļās, 

ieklausīsimies ticējumos, piedalīsimies konkursos. 

Siesim sieru, smeķēsim. No līdzatnestajām Jāņu zālēm 

pīsim lielo vainagu ar ko rotāt Rūjienas centra laukumu. 

Plkst.19.00 Rūjienas estrādē Jaras Bereša dziesmu spēle 

“Zaļā pļavā” - izrāde 2 daļās ar jautrām dziesmām un 

3 pāru laimīgu saderēšanos izskaņā. Izrādes varoņu 

tēlos iejutīsies Rūjienas novada amatierteātra aktieru 

ansamblis. 

Ieeja Ls 1,00. 

Sagaidīsim Jāņa tēvu, cienāsimies ar sieru un alu. 

Plkst.23.00 Rūjienas estrādē Līgo vakara zaļumballe pie 

Jāņa ugunskura. Ielūdz grupa Alianse. Ieeja brīva. 

Ne vienus citus svētkus gaidot, nav tik cītīgi pētītas laika prognozes kā Līgo vakarā. 

Tautā jau ir iegājies teiciens: „Līst kā pa Jāņiem”, un laimīgi ir tie līgotāji, kas nav līdz vīlītei 

izmirkuši, Jāņu zāles lasīdami vai līgojot. Kāds šogad uz svētkiem varētu būt laiks, to Savējo 

avīze taujāja diviem dažādiem meteoroloģisko notikumu pārzinātājiem: Vilim Bunkšam, 

kurš laika zīmes vēro pēc sentēvu metodēm un mūsdienu laika vērotājam, Latvijas radio 

un LTV Panorāma meteorologam Tomam Bricim. 

Vilis Bunkšs 

• Laika zīmju vērošanai būtisks bija 28. maijs, un ticējums 

saka: kāds laiks šajā dienā, tāds visā vasarā un jo īpaši laikā 

ap Jāņiem... 28. maijs Latvijas austrumpusē bija jauks 

un pagāja bez lietus. Tas vieš cerības, ka vasara kopumā 

un arī laikā ap Jāņiem varētu būt līdzīgi. Laika apstākļi 

un kukaiņu rosība Urbāna dienā (25. maijā) tomēr norāda 

arī uz to, ka Līgo dienā un Jāņos dažviet Latvijā var nolīt 

īslaicīgs lietus, bet ne ilgstošs. Šķiet, ka arī laika apstākļi 

būs kā tradicionālos latviskos Jāņos: ar mērenas vasaras 

siltumu, kādu noklīdušu lietus mākoni pamalē un odu 

sīcieniem naktī. 

• Pēc Jāņiem, jau Pēteros (29.06.), varētu būt lietaināks un 

sagaidāmi arī pērkona negaisi. 

•Teicienā „līst kā pa Jāņiem” varētu būt liela daļa taisnības. 

Vasaras saulgriežos laika apstākļi nereti mainās un 

tas notiek visai strauji, un, ja iegriežas ciklons, tad var līt 

no Jāņiem līdz Pēteriem. 

• Tādās dienās, kad ir sutoņa un bezvējš, pērkona negaisa 

laikā var būt pat ļoti stipras lietusgāzes un krusa. Ir bijis 

tā, ka Līgo dienā no krusas zeme kļūst balta un jau paaugušās 

dārza kultūras ir ar ledus vicu izvicotas. Šogad, 

šķiet, tas var paiet secen. 

Prognozes 

šai vasarai 

Līgošanai noderēs 

lietusmētelis un silts 

kamzolis 

• Pērnruden zīmes rādīja, ka 2012. gada vasara nebūs tik 

karsta kā 2010. gadā. 

• Jūnijs šogad varētu paiet sausuma zīmē, ar nelieliem 

īslaicīgiem nokrišņiem, bet būšot lielākoties saulains 

un silts. Mēneša vidū iespējamas arī nakts salnas. Līdz 

Jāņiem būs pārsvarā sauss un silts, bet vēlāk - mitrs un 

vēss. 

• Jūlija pirmā puse varētu būt mitra un vasarīgi vēsa. 

Mēneša otrajā pusē nokrišņi pakāpeniski mazināsies un 

jūlija beigās valdīs saule un būs vasarīgi silts. 

• Augusts iepriecinās mēneša sākumā, kad būs labvēlīgs 

laiks labības pļaujai. Vēlāk, laikā ap Lielo Māru (15.08.), 

laiks atkal varētu mainīties uz mitrāku un vasarai vēsāku 

laiku. 

• Bērzu, alkšņu un ievas koku plaukšana un ziedēšana rāda, 

ka vasara būs auglīga un ne tik svelmaina, kā sākumā šķita. 

• Šopavasar jau agri un daudz bija odu. Ticējums saka, ja 

odu ir vairāk nekā knišļu, tad būs labs ogu gads. Ja vairāk 

knišļu - būs bagāta sēņu raža. Salnas maijā norādīja 

uz siltu rudeni un labu ražas vākšanas laiku. 

Laika apstākļu ziņā 2012. gada vasara būs vairāk „parasta” 

Latvijas vasara nekā divas iepriekšējās. 

Ir bijuši Jāņi arī ar visai ekstrēmiem laika apstākļiem, 

kurus daudzi varbūt jau ir piemirsuši. 

• Visvairāk Jāņos lija 1997.gadā, arī 1990. gadā - toreiz 

Latgalē nokrišņu daudzums sasniedza gandrīz mēneša 

normu. Arī 1994.gadā visā Latvijā gan Līgo vakarā, gan 

Jāņu naktī laiks bija vēss, lietains un pūta stiprs vējš - 17 

līdz 23 metri sekundē. 

• Visaukstākā bija 1992. gada Jāņu nakts, kad, saulei 

lecot, termometri rādīja tikai +1..+8 grādus un daudzviet 

bija salna. 1914. un 1935. gada svētki bija vasarīgi silti un 

sausi - pat rīta agrumā temperatūra nenoslīdēja zemāk par 

+16..+17 grādiem. 

• Viskarstākā Jāņu diena bija 1964. gadā Daugavpilī, kad 

tika fiksēta temperatūra +31,8 grādi, arī ne tik sen - 2000. 

gadā - maksimālā gaisa temperatūra Daugavpilī pārsniedza 

+30 grādu atzīmi, bet 2006. gadā Latgalē temperatūra 

23. jūnijā bija +28..+29 grādi. 

Toms Bricis 

Laiks šajos Jāņos 

• Prognozes par gaidāmiem laikapstākļiem var izteikt 

vien nedēļu pirms svētkiem, jo laika prognozēšana Latvijā 

nav vienkārša, jo atrodamies pie Baltijas jūras un tuvu 

Atlantijas okeānam, kas ir kā īsti laika apstākļu demolanti 

– spēcīgi ietekmējot atmosfēru un radot procesus, 

kuru izpēte un laicīga attīstības scenārija prognozēšana 

ir sarežģīta. Īpaši vasarā, kad siltuma dēļ visi procesi ir 

sevišķi dinamiski. Ja sinoptiķim nedēļu iepriekš izdodas 

paredzēt laika apstākļus Jāņiem, to var uzskatīt par lielu 

veiksmi un sasniegumu. 

Līst kā pa Jāņiem 

• Teiciens „līst kā pa Jāņiem” ir visai aplams, jo Līgo 

nakts un Jāņu diena biežāk ir bijusi bez lietus, nekā ar 

lietavām. Nedaudz vairāk nekā 50 gadu laikā mazāk kā 

pusē gadījumu Latvijā Jāņos ir lijis. Zemgalē Jāņu laiku 

var saukt pat par sausu, jo tur 52 gadu laikā lijis tikai 13 

Jāņos, visbiežāk līgotājus lietus izmērcējis Kurzemē – tur 

aptuveni puse no pēdējo gadu Jāņiem bijuši lietaini. 

Kaut arī laika apstākļi šajās dienās parasti ir nestabili, 

Jāņu naktī un dienā visbiežāk lijis kādā atsevišķā Latvijas 

daļā, bet ne visā valstī. 

• Jāņos, kad nesen iestājusies vasara un sākušās pērkona 

negaisa lietusgāzes, biežāk līst tieši ar gāzienu, nevis ilgi 

mērcējošs smidzeklis. Varbūt tieši intensitātes, nevis biežuma 

dēļ mēs sakām „līst kā pa Jāņiem”. 

Eiropas Vidēja termiņa laika prognožu centra (ECMWF) 

prognozes: 

• Šai vasarai prognozē pusgrādu vai grādu augstāku 

vidējo gaisa temperatūru nekā tā bijusi 1961.-1990. 

gadā. Ja šī prognoze piepildīsies, šī vasara nebūs 

tik silta kā pērn un aizpērn, kad gaisa temperatūra 

bija attiecīgi 2,2 un 2,6 grādus augstāka par normu. 

• Jūnija pirmās dienas prognozētas ar normai atbilstošu 

gaisa temperatūru, līšot reti. Vēlāk jūnijā gaisa temperatūra 

varētu būt pusgrādu virs normas, biežāk iespējams 

lietus. 

• Pērnie Jāņi: Līgo dienā pūta brāzmains vējš – Ventspilī, 

Pāvilostā un Liepājā - līdz pat 18-22m/s, bet Līgo vakarā 

un svētku naktī vējš norima un pavisam nedaudz lija tikai 

valsts galējos dienvidaustrumos. Citviet Jāņi pagāja sausā. 

Vai atceraties 

• Pagājušā gada vasaras vidējā gaisa temperatūra bija 

+18 grādu, kas bija 2,2 grādus virs normas; 

• Nokrišņu daudzums valstī vidēji bija 274 milimetri jeb 

125% no normas. 

• 2010. gadā kalendārā vasara bija vissiltākā vasara 

Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē - tās vidējā 

gaisa temperatūra bija +18,4 grādi. Nokrišņu daudzums 

togad bija teju uz pusi lielāks nekā parasti.

PIRMDIENA 

11. JŪNIJS 

LTV1 LTV7 LNT TV3 TV5 TV3+ 

6.45 «Labrīt, Latvija!» 

8.30 «Mīlas viesulis 7». 

Vācijas seriāls. 1426.sērija. 

9.25 «Piecas māsas». 

Seriāls. 76.sērija. 

10.00 «Dzīvīte». «Televeikala 

skatlogs».* 

10.20 «Dzīve kā pasakā» 

(ar subt.). Vācijas 

melodrāma. 2010.g. 

12.05 «Top-Shop piedāvā…» 

«Televeikala skatlogs». 

12.20 «Francijas dabas stāsti». 

Dok. f. 2011.g. 6.sērija. 

13.20 «Ielas garumā».* 

13.50 «Eirobusiņš».* 



14.35 «Šeit un tagad».* 



15.35 «Munks un Lemijs. 

Degunradzis». Anim. f. 

15.40 «Avārijas brigāde. 

Auto». Animācijas filma. 

15.50 «Lemuru iela». 

Dok.filmu seriāls. 15.sēr. 

16.15 «Lauku peles un 

pilsētas peles 

piedzīvojumi». 

Anim. f. seriāls. 43.sērija. 


skatlogs». 



18.00 «Šodien Latvijā 

un pasaulē» (ar surd.). 

18.30 «Neprāta cena». 

LTV seriāls. 112.sērija. 

19.00 «100 g kultūras». 

19.30 Vakara filmiņa bērniem. 

«Sacīkšu auto Rūciņš». 

Animācijas filmu seriāls. 

52.sērija. 

19.45 Ziņas +. 

20.00 «Savējie». Latvijas seriāls. 

15.sērija. 

20.30 «Panorāma». 

20.59 Sporta ziņas. 

21.08 Laika ziņas. 

21.15 «Māja Ītonpleisā». BBC 

seriāls. 2010.g. 1.sērija. 

22.15 «Viss notiek». 

22.50 «Trīs Zemgales rozes». 

Bauska, Rundāle, 

Mežotne.* 

23.00 «Nakts ziņas». 

23.15 «Laika dimensija».* 

23.45 «De facto».* 

0.25 «100 g kultūras».* 

OTRDIENA 

12. JŪNIJS 

7.35 «Rīts ar Natāliju Ābolu». 

«Televeikala skatlogs» 

(ar subt.). 

8.15 «Praktiski padomi». 

«Televeikala skatlogs».* 

8.35 «Komercdarbība 

šodien». «Televeikala 

skatlogs».* 

8.55 «Automoto raidījums 

nr.2». «Televeikala 

skatlogs».* 

9.15 «Vienmēr formā!» 

Deutsche Welle žurnāls 

(angļu val., ar subt. 

latviešu val.). 

9.45 «Pierādījumi» (ar subt.). 


10.35 «Zveja» (ar subt.).* 

11.05 «Ātrums un risks». 

Dokumentāla filma. 

1.sērija. 

12.00 Eiropas meistarsacīks 

tes futbolā. Spānija – 

Itālija.* 

14.05 Eiropas meistarsacīkstes 

futbolā. 

Īrija – Horvātija.* 

16.10 Eiropas meistarsacīkšu 

futbolā spēļu apskats. 



17.35 «Latvijas stāsti». 

Piedāvā Talsu TV 

(vai 17.35 Reģionālo 

TV programma 

virszemes apraidē). 

18.20 «Šodien». Ziņas (kr. val.). 

18.43 Sporta ziņas (krievu val.). 

18.46 Laika ziņas (krievu val.). 

18.50 Tiešraide! Eiropas 

meistarsacīkstes 

futbolā. Francija – 

Anglija. 


futbolā spēļu apskats.* 



futbolā. Ukraina – 

Zviedrija. 

23.50 «1000 jūdzes Zelta 

krastā». 10.(noslēguma) 

sērija.* 

0.20 «Krējums... saldais».* 

6.00 «Ticīgo uzvaras balss». 

6.30 «Nedēļa novados. 

Kopsavilkums».* 

7.00 «900 sekundes». 

Rīta ziņu raidījums. 

9.00 «Basketbols TV».* 

9.05 «Supernatural 4». 

ASV seriāls. 11.sērija. 

10.00 «Pūces kliedziens». 

ASV ģimenes komēdija. 

12.05 «Lapsa virtuvē».* 

12.40 «Mans mīļais draugs».* 

13.10 Bērnu stunda. 

«Toma un Džerija 

piedzīvojumi». 

Animācijas filma; «Laika 

komanda». Animācijas 

seriāls. 15.sērija. 

14.00 LNT dienas ziņas. 

14.20 «Sirmā ēdienkaratē 3». 

Kulinārijas šovs (arhīvs). 

15.00 «Intrigante». ASV seriāls. 

17.sērija. 

15.55 «Istabene Manhetenā». 

Meksikas un ASV seriāls. 

16.sērija. 

16.55 «Mātes mīlestības 

spēks». Krievijas seriāls. 

53. un 54.sērija. 

18.55 «Tautas balss». 

20.00 LNT ziņas. 

20.30 Sporta un laika ziņas. 

20.40 «Ekstrasensi kā detektīvi 

3» (ar subt.). Krievijas 

realitātes šovs. 6.sērija. 

21.40 «Ceļa gals». ASV šausmu 

filma. 2000.g. 

23.45 «LNT ziņu Top 10».* 

0.40 «Sala». ASV fantastikas 

trilleris. 2005.g. 

2.40 «Smieklīgākie dzīvnieki 

pasaulē». 



16.sērija. 




5.20 «Viss notiek uz labu». 

Krievijas seriāls. 250.sērija. 

5.00 «Dakteris Tirsa» (ar subt.). 

10.sērija. 

5.45 «Alises sirdsbalss». 

60.sērija. 

6.40 «Ašais Frenkijs». Anim. 

ser. 18. un 19.sērija. 

7.10 «Finiass un Fērbs». Anim. 

ser. 110.sērija. 

7.35 «Amuleta mednieki 2». 

Anim. ser. 6.sērija. 

8.00 «Simpsoni 13». 11. un 

12.sērija. 

9.00 «Geparda meitenes 2». 

Ģim. komēdija. 

11.00 «Televeikala skatlogs». 

11.15 «Esi gardēdis 2».* 

11.55 «Divi burās».* 

12.30 «Māmiņu klubs».* 


13.20 «Smieklīgākie 

videokuriozi 21». 

14.00 «UgunsGrēks 7». Latvijas 

seriāls. 525. un 526.sērija. 

15.15 «Lēna, mana mūža 

mīlestība». Vācijas seriāls. 

122.sērija. 

16.15 «Sirds kaislības». 


17.25 «Gandrīz ideālas 

vakariņas». 9. un 10.sēr. 

19.00 «Bez tabu». 

19.50 TV3 ziņas. 



21.00 JAUNUMS! «Saimnieks 

meklē sievu». Latvijas 

realitātes šovs. 2012.g. 1.sērija. 

22.00 «C.S.I. Ņujorka 8». 


23.00 «Bagātnieku dakteris 2». 


24.00 «Nekā personīga». 

1.05 «Norakstītais 3». Seriāls. 

6.sērija. 






mīlestība». Seriāls. 122. 

sērija. 

4.15 «Simpsoni 13». Anim. 


4.35 «Nakts joki». 

7.00 Animācijas filma. 

7.30 «Tu tam neticēsi!» 

(ar subt.). Krievijas 

informatīvs raidījums. 


8.40 «Izmeklēšanas 

noslēpumi» (ar subt.). 

Krievijas seriāls. 


9.55 «Universitāte» (ar subt.). 


10.55 «Likuma sargs» (ar subt.). 



12.10 «Ceļu patruļa» (ar subt.). 








16.00 «Izmeklētāju 

superkomanda» (ar 

subt.). Krievijas seriāls. 



18.00 «Sasisto lukturu ielas» 

(ar subt.). Krievijas seriāls. 

19.00 «Bez cenzūras» (kr. val.). 

Informatīvs raidījums. 

19.58 «Ekonomikas ziņas» 

(krievu val.). Informatīvs 

raidījums. 

20.00 «Mentu kari» (ar subt.). 


21.00 «Jūras velni» (ar subt.). 


22.00 «Vakars@22» 

(krievu val.). Informatīva 

vakara programma. 

22.30 «Kā iededza Zilo 

uguntiņu» (ar subt.). 

Krievijas dokumentāla 

filma. 

23.25 «Kriminālā Krievija» 

(ar subt.). Krievijas dok. 

raidījumu cikls. 










9.25 «Piecas māsas». Seriāls. 


skatlogs».* 

10.20 «Savējie». Latvijas seriāls. 

15.sērija. 

10.50 «Dzīve ir skaista» 

(ar subt.). Itālijas 

traģikomēdija. 2005.g. 



13.00 Lietuvas Republikas 

prezidentes Daļas 

Grībauskaites valsts 

vizīte Latvijā. 

13.20 «No žemaišiem līdz 

dzūkiem». Dokumentāla 

filma. 



14.30 «Viss notiek».* 

15.00 «Norvēģijas dabā». 

Dokumentālu filmu seriāls. 



15.40 «Munks un Lemijs. 

Smiekli». Anim. filma. 

15.50 «Mārvijs Hemmers. 

Nacionālās ģeogrāfijas 

pasaule». 

Populārzinātnisks seriāls 

bērniem. 73.sērija. 

16.15 «Lauku peles un pilsētas 

peles piedzīvojumi». 

Anim filmu seriāls. 44.sēr. 


skatlogs». 

17.05 «Mīlas viesulis 7». Vācijas 


18.00 «Šodien Latvijā un 

pasaulē» (ar surdot.). 

18.30 «Neprāta cena». LTV 


19.00 «100 g kultūras». 


«Mēnesslācis». 

Anim. filmu seriāls. 1.sērija. 

19.45 Ziņas +. 

20.00 «Ziemeļu puse». 




21.15 «Jauna nedēļa». 

22.05 «No žemaišiem līdz 

dzūkiem». Dok. filma. 


23.15 Lietuvas Republikas 

prezidentes Daļas 

Grībauskaites valsts 

vizīte Latvijā. 

23.35 «Šeit un tagad». 

0.15 «100 g kultūras».* 

7.35 «Reģionālā attīstība 

Latvijā. Agro 2012». 


7.55 «Nedēļas apskats». 



«Televeikala skatlogs» 

(ar subt.).* 

8.55 «Iespējas un risinājumi». 


9.15 «Globalizācija 3000». 


(angļu val., ar subt. latv. 

val.). 

9.45 «Pierādījumi» 

(ar subt.). Seriāls. 11.sērija. 

10.40 «Makšķerēšanas 

noslēpumi».* 


Piedāvā Talsu TV* 

(vai 11.10 Reģionālo TV 

programma virszemes 

apraidē). 


futbolā. Francija – 

Anglija.* 



Zviedrija.* 




Krievijas seriāls. 2010.g. 

11.sērija. 


Piedāvā Ogres televīzija: 

“Post scriptum” 


TV programma 







futbolā. Grieķija – Čehija. 





futbolā. Polija – Krievija. 

23.50 «Tavs auto». 

0.20 «Autosporta 

programma nr.1». 

0.50 «SeMS. Laboratorija».* 

1.20 «Vienmēr formā!» 



latviešu val.).* 


6.35 «Detektīvmeitenes». 

Animācijas seriāls. 

6.50 «Šodien novados». 

7.00 «900 sekundes». 

Rīta ziņu raidījums. 

9.00 «Supernatural 4». 


10.00 «Mazie milži». ASV 

piedzīvojumu filma 

ģimenei. 1994.g. 

12.05 «Mājokļa jautājums 3».* 


«Detektīvmeitenes». 

Animācijas seriāls; «Billijs 

un Mendija». Animācijas 

seriāls. 15.sērija; «Laika 






15.00 «Intrigante». ASV seriāls. 

18.sērija. 



17.sērija. 







20.40 Ketijas Fordas 

kolekcija. «Svētku 

noskaņa». Vācijas 


22.35 «Mazās jaukās meles». 


23.35 «Eņģeļu pilsēta». ASV 

un Vācijas romantiska 

fantāzijas filma. 1998.g. 

1.40 «Ekstrēms tuvplānā». 



17.sērija. 





Krievijas seriāls. 251.sēr. 

5.00 «Dakteris Tirsa» (ar 

subt.). 11.sērija. 


61.sērija. 

6.40 «Ašais Frenkijs». 

Anim. ser. 20. un 21.sērija. 

7.10 «Finiass un Fērbs». 




8.00 «Simpsoni 13». 


9.00 «Stāsts par ziloņiem». 

Piedzīv. komēdija. 


11.15 «Ekstrēmās pārvērtības 

2». 9.sērija. 

12.20 «Sava likteņa noteicēja» 


34.sērija. 



Animācijas seriāls. 22.sēr. 

14.00 «UgunsGrēks 7». 

Latvijas seriāls. 526. un 

527.sērija. 


mīlestība». Vācijas 


16.15 «Sirds kaislības». ASV 



vakariņas». 11. un 

12.sērija. 

19.00 «Bez tabu». 


20.20 «UgunsGrēks 7». 

Latvijas seriāls. 527.sērija. 

21.00 «C.S.I. Maiami 10». 


22.00 «Melu teorija 3». Seriāls. 

11.sērija. 

23.00 «Mahinatori 2». Seriāls. 

6.sērija. 

24.00 «Norakstītais 3». Seriāls. 

7.sērija. 


subt.). Seriāls. 11.sērija. 





sērija. 


(ar subt.). Seriāls. 34.sēr. 




21.00 «Gāzi grīdā! 18». 2012.g. 

2.sērija. 

22.10 «Gāzi grīdā! 13». 109. 

sērija. 

23.25 «Aci pret aci». ASV 

krimināldrāma. 1996.g. 


7.30 «Tu tam neticēsi!» (ar 

subt.). Krievijas informatīvs 

raidījums. 


















raidījums. 


superkomanda» (ar subt.). 




18.00 «Sasisto lukturu ielas» (ar 


19.00 «Bez cenzūras» (krievu 

val.). Informatīvs raidījums. 



raidījums. 





22.00 «Vakars@22» (krievu val.). 

22.30 «Skorpiona gēns» 


dokumentāla filma. 



dokumentālu 







PROGRAMMAS AUTORTIESĪBAS IR AIZSARGĀTAS AR LIKUMU UN TĀS PIEDER LT V. 

TV PROGRAMMU SARAKSTU NODROŠINA IZDEVNIECĪBA RĪGAS VIĻŅI 

5.00 «Mežonīgā kaķe». 

Venecuēlas un ASV seriāls. 

190.sērija. 

5.45 «Sieviešu līga». Puiši, 

nauda un mīlestība. 

Humora raidījums. 

6.10 Animācijas filmas. 

6.20 «Greizais spogulis». 


8.15 «Transformeri: 

Pieveikto atriebība». ASV 

un Lielbritānijas trilleris. 

2009.g. 

11.05 «TV Shop». 

11.20 «Eju tevi meklēt». 


12.30 «Raņetki». Krievijas seriāls. 

164.sērija. 

13.35 «Šeit kāds ir». Krievijas 


14.35 «Kā es satiku jūsu māti». 

Krievijas seriāls. 2010.g. 27. 

un 28.sērija. 

15.40 «Sieviešu līga». 

Puiši, nauda un mīlestība. 


16.40 «Māja 2». Realitātes šovs. 

2372.sērija. 

17.45 «Ekstrasensu cīņas 10». 

Realitātes šovs. 8.raidījums. 



19.55 «Johans un Marija». 

Ukrainas seriāls. 2010.g. 9. 


21.00 «Radu būšana 5». 


22.00 «Kriminālinformācija +». 

22.30 «Sasisto lukturu ielas 

11». Krievijas seriāls. 

28.sērija. 

23.35 «Krievijas šovbiznesa 

vēsture». Autorraidījums. 

0.40 «Zvaigžņu 

dienasgrāmatas». 


2372.sērija. 

2.00 «Pēc likuma». Krievijas 





Venecuēlas un ASV 


5.45 «Māja 2». Realitātes 

šovs. 2095. un 2096.sērija. 






9.05 «Krievijas šovbiznesa 

vēsture». Autorraidījums. 

10.05 «Sasisto lukturu ielas 

11». Krievijas seriāls. 

28.sērija. 

11.05 «TV Shop». 11.20 «Eju 

tevi meklēt». Krievijas 


12.30 «Raņetki». Krievijas 











2373.sērija. 


Realitātes šovs. 9.raid. 




Ukrainas seriāls. 2010.g. 


21.00 «Ekstrasensi kā 

detektīvi». Real.šovs. 



noslēpumi 11». Krievijas 



2373.sērija. 




Krievijas seriāls. 10.sērija.

TREŠDIENA 

13. JŪNIJS 






78.sērija. 


skatlogs».* 

10.20 «Māja Ītonpleisā». BBC 


11.20 Vizmai Belševicai – 80. 

«Es aiziet nevaru...» (ar 

subt.). LTV videofilma. 



12.40 «Jauna nedēļa».* 

13.30 «Latvji, brauciet 

jūriņā!»* 



14.15 «100.panta preses 

klubs».* 

15.15 «Mans zaļais dārzs».* 



16.00 «Mēnesslācis». 


1.sērija. 

16.15 «Suņu zvaigzne 2». 


15.sērija. 


skatlogs». 




pasaulē» (ar surdotulk.). 

18.30 «Neprāta cena». LTV 


19.00 «100 g kultūras». 


«Mēnesslācis». 


2.sērija. 

19.45 Ziņas +. 





21.12 «Latloto. Viking Lotto». 

21.20 «Sastrēgumstunda». 

Diskusiju tiešraidē vada 

G.Rēders. 

22.30 «Kopā» (ar subt.).* 

22.45 «Zebra». 


23.15 «Vides fakti» (ar subt.).* 

23.45 «100 g kultūras».* 

0.15 «Vertikāle».* 



8.15 «Veiksmīgas idejas». 


8.35 «Pie rīta kafijas». 


8.55 «Brīvdienu ceļvedis». 


9.15 «Projekts Nākotne». 

Deutsche Welle 

žurnāls (angļu val., ar subt. 

lat. val.). 


(ar subt.). Seriāls. 12.sērija. 

10.40 «Autosporta 

programma nr.1».* 


Piedāvā Ogres televīzija: 

“Post scriptum”* (vai 

11.10 Reģionālo 

TV programma 



futbolā. Grieķija – Čehija.* 


futbolā. Polija – Krievija.* 





2010.g. 12.sērija. 

17.35 «Dabas formas». 

Dok. filma. 5.sērija 



apraidē). 

18.05 «Zuši». Dokumentāla 

filma (vai 18.05 

Reģionālo TV 


apraidē). 





meistarsacīkstes futbolā. 

Dānija – Portugāle. 





23.50 «Misija Londonā». 


noslēpumi». 

0.50 «Ātruma cilts». 

1.20 «SeMS».* 

1.50 «Globalizācija 3000». 

Deutsche Welle 

žurnāls (angļu val., ar subt. 

latviešu val.).* 



Animācijas seriāls. 6.50 

«Šodien novados». 7.00 

«900 sekundes». Rīta ziņu 

raidījums. 9.00 «Supernatural 

4». ASV seriāls. 13.sērija. 10.00 

«Superaģents Klemenss». 

ASV un Vācijas piedzīvojumu 

komēdija. 2004.g. 11.55 

«Mājokļa jautājums 3».* 


«Detektīvmeitenes». Animācijas 

seriāls; «Billijs un Mendija». 

Animācijas seriāls. 16.sērija; 

«Laika komanda». Animācijas 





15.00 «Intrigante 2». ASV seriāls. 

1.sērija. 


Meksikas un ASV seriāls. 18.sērija. 


spēks». Krievijas seriāls. 57. un 

58.sērija. 




20.40 «Neizskaidrojamās 

mistērijas» (ar subt.). Ukrainas 

dokumentāls seriāls. 11.sērija. 

21.45 «Rekrūtis». ASV 

krimināldrāma. 2003.g. Lomās: 

A.Pačīno, K.Farels, B.Moinehena, 

G.Mahts. Džeimss Kleitons ir 

jauns datorspeciālists, kuru 

uzdevuma veikšanai rekrutē 

CIP darbinieks Volters Bērks. 

Kleitonu urda ziņkāre atrisināt 

daudzus noslēpumus, kas saistīti 

ar viņa bērnību un tēvu, kā arī 

neslēpta interese, iepazīstoties ar 

Lailu Mūru, kura reiz kļuvusi par 

nolaupītāju upuri... 

0.10 «Pilsēta pie jūras». ASV 

detektīvfilma. 2002.g. 

2.10 «Aģents Čaks 2». ASV seriāls. 

18.sērija. 


Meksikas un ASV seriāls. 18.sērija. 

3.50 «Mātes mīlestības spēks». TV5 

Krievijas seriāls. 57. un 58.sērija. 




subt.). 12.sērija. 5.45 «Alises 

sirdsbalss». 62.sērija. 6.40 

«Ašais Frenkijs». Anim. ser. 22. 

un 23.sērija. 7.10 «Finiass un 

Fērbs». Anim. ser. 112.sērija. 7.35 

«Amuleta mednieki 2». Anim. 

ser. 8.sērija. 8.00 «Simpsoni 13». 

15. un 16.sērija. 9.00 «Vasaras 

skola». Komēdija. 11.00 

«Televeikala skatlogs». 11.15 

«Ekstrēmās pārvērtības 2». 

10.sērija. 



35.sērija. 



Animācijas seriāls. 24.sērija. 




mīlestība». Vācijas seriāls. 124. 

sērija. 




vakariņas». 13. un 14.sērija. 

19.00 «Bez tabu». 




21.00 «Radu būšana 5» (ar 

subt.). Ukrainas seriāls. 

22.10 «Brīnumu paralēles». 

Latvijas dokumentālu filmu cikls. 

2.sērija. 

22.50 «Izmeklēšanas noslēpumi 

10» (ar subt.). Krievijas seriāls. 21. 


0.50 «Sasisto lukturu ielas 10» 

(ar subt.). Krievijas seriāls. 29. un 

30.sērija. 



3.30 «Alises sirdsbalss». Seriāls. 

62.sērija. 





































raidījums. 






Informatīva vakara 

programma. 

22.30 «Krievu Titāniks» 




(ar subt.). Krievijas dok. 







CETURTDIENA 

14. JŪNIJS 






79.sērija. 


skatlogs».* 

10.20 «Padomju stāsts». 


11.50 «Dievs, tava zeme deg!» 

Koncertfilma. 

12.45 «Kūjenieks Jānis Pūķis». 




14.10 «Kas var būt labāks par 

šo» (ar subt.).* 



15.00 «Sastrēgumstunda» (ar 

surdotulkojumu).* 

16.10 «Zebra».* 




skatlogs». 





18.30 «Gaismas lāse». 


19.30 Vakara filmiņa 

bērniem. «Mēnesslācis». 

Anim. filmu seriāls. 3.sērija. 

19.45 Ziņas +. 





21.15 «Sibīrijas bilance». 


Režisore Dz.Geka. 

22.15 «Valdība». Seriāls. 

15.sērija. 

23.20 Nakts ziņas. 

23.35 «Šeit un tagad». 



8.15 «TV mozaīka». 


8.35 «Darbs. Izglītība. 

Karjera». 


8.55 «Vārds uzņēmējiem». 


9.15 «Pie stūres». Deutsche 

Welle žurnāls (angļu val., ar 

subt. latviešu val.). 



10.40 «Ātruma cilts».* 

11.10 «Dabas formas». 


5.sērija (vai 11.10 


programma 


11.45 «Robotāda». 

Dokumentāla filma 



apraidē). 


futbolā. Dānija – 

Portugāle.* 


futbolā. Nīderlande – 

Vācija.* 




Krievijas seriāls. 2010.g. 13.sērija. 


Piedāvā Aizputes TV: 

“Cilvēki, darbi, tradīcijas 

Lejaskurzemē” (vai 17.35 



apraidē). 






Itālija – Horvātija. 





Spānija – Īrija. 

23.50 «Piedzīvojums dabā». 

0.20 «SeMS».* 

0.50 «Projekts Nākotne». 


(angļu val., ar subt. latviešu 

val.).* 





7.00 «900 sekundes». Rīta ziņu 

raidījums. 

9.00 «Supernatural 4». ASV 


10.00 «Trakie Tūņi. 

Piedzīvojumi turpinās». 

ASV un Vācijas 

piedzīvojumu komēdija. 

2003.g. 

11.55 «Mājokļa jautājums 3».* 











15.00 «Intrigante 2». ASV seriāls. 

2.sērija. 



19.sērija. 







20.40 «Degpunktā. Slepenās 

lietas». 

21.20 «Mentālists 3 (Cilvēks, 

kurš redz vairāk nekā 

citi)». ASV seriāls. 13.sērija. 

22.15 «Vampīra 

dienasgrāmatas». ASV 

seriāls. 22.(sezonas 

noslēguma) sērija. 

23.10 JAUNUMS! «11. stunda». 


0.10 «Dzīvais mērķis». ASV 


1.05 «Rekrūtis». ASV 

krimināldrāma. 2003.g. 


pasaulē». 



19.sērija. 







subt.). 13.sērija. 


63.sērija. 







8.00 «Simpsoni 13». 17. un 

18.sērija. 

9.00 «Konkurss». Ģim. f. 








36.sērija. 



Animācijas seriāls. 26.sērija. 





125.sērija. 




vakariņas». 15. un 

16.sērija. 

19.00 «Bez tabu». 



seriāls. 529.(sezonas 

noslēguma) sērija. 

21.00 «Atradējs». ASV seriāls. 

3.sērija. 

22.00 «Ruslans». ASV un 

Kanādas spriedzes filma. 

2009.g. 

0.05 «Visu uzvarai 2». Seriāls. 

33.sērija. 

1.00 «Ārlingtonas ceļš». ASV 

trilleris. 1999.g. 





sērija. 





raidījums. 













14.10 «Izmeklēšana 





raidījums. 


superkomanda» 










raidījums. 






22.30 «Tablete pret vecumu» 





dok. raidījumu cikls. 







Venecuēlas un 



2097.sērija. 










noslēpumi 11». Krievijas 


11.05 «TV Shop». 11.20 «Eju 

tevi meklēt». Krievijas 


12.30 «Raņetki». Krievijas 











2374.sērija. 


Realitātes šovs. 

10.raidījums. 

18.50 «Šeit kāds ir». 





21.00 «Pārsteidz mani! 2». 



22.30 «Doktors Hauss 7». ASV 


23.35 «Čikāgas kodekss». ASV 



2374.sērija. 







193.sērija. 


2098.sērija. 









9.05 «Pārsteidz mani! 2». 



detektīvi». Realitātes šovs. 

11.05 «TV Shop». 




167.sērija. 




Krievijas seriāls. 2010.g. 33. 






2375.sērija. 









21.00 «Naša Russia». Humora 

raidījums. 


22.30 «Īsti puiši». Krievijas 


23.40 Eiropas pokera turnīrs. 


2375.sērija. 




Krievijas seriāls. 12.sērija.

PIEKTDIENA 

15. JŪNIJS 



8.30 «Nikolajs un Jūlija». 



80.sērija. 


skatlogs».* 

10.20 «Dakteris Kleists 4». 




11.30 «Province» (ar subt.).* 

12.05 «Latvijas šlāgeraptauja 

2012».* 



13.20 «De facto» (ar subt.).* 

14.00 «Laiks vīriem»* 

14.30 «Norvēģijas dabā». 

Dokumentālu filmu seriāls. 

10.sērija. 

14.55 «Apeirona stāsti».* 

15.10 «Vertikāle».* 



16.00 «Mēnesslācis». Animācijas 

filmu seriāls. 3.sērija. 

16.15 «Dinozauru vilciens». 


31.sērija. 


skatlogs». 

17.05 «Nikolajs un Jūlija». 



pasaulē» (ar 

surdotulkojumu). 

18.30 «Paslēpes ar Marģeri 

Zariņu» (ar subt.). LTV 

videofilma. 2010.g. 

Režisore V.Lejiņa. 

19.30 «Planēta Zeme». BBC 

dokumentāla daudzsēriju 

filma. 5.sērija. 




21.15 «100.panta preses 

klubs». 

22.10 «Midsomeras 

slepkavības 6» (ar subt.). 

Detektīvseriāls. 5.sērija. 

0.05 Nakts ziņas. 

0.20 «Valdība». Seriāls. 

15.sērija. 

7.35 «Reģionālā attīstība 

Latvijā. Agro 2012». 


7.55 «Aktualitātes». 


8.15 «Skatpunkti». 


8.35 «Tādas lietas». 


8.55 «Attīstības kods». 


9.15 «Labākais no Euromaxx». 



latviešu val.). 



10.40 «Tavs auto».* 


Piedāvā Aizputes 

TV: “Cilvēki, darbi, 

tradīcijas Lejaskurzemē”* 


TV programma 



futbolā. Itālija – 

Horvātija.* 


futbolā. Spānija – Īrija.* 





2010.g. 14.sērija. 


Piedāvā TV Jūrmala (vai 

17.35 Reģionālo TV 


apraidē). 

18.20 «Šodien». Ziņas (krievu 

val.). 





Ukraina – Francija. 





Zviedrija – Anglija. 

23.50 «Zveja» (ar subt.). 

0.20 «Misija Londonā».* 

0.50 «Pie stūres». Deutsche 

Welle žurnāls (angļu val., ar 

subt. latviešu val.).* 





7.00 «900 sekundes». Rīta ziņu 

raidījums. 

9.00 «Supernatural 4». ASV 


10.00 «Viņš ir viņa». ASV un 

Kanādas romantiska 

komēdija. 2003.g. 

12.05 «Degpunktā. Slepenās 

lietas».* 











15.00 «Intrigante 2». 




20.sērija. 







20.35 «Taksi 4». Francijas 

komēdija. 2007.g. Režisors 

Ž.Kravčiks. 

22.20 «Alus festivāls». ASV 


0.35 «Jauniņais». ASV 



pasaulē». 



20.sērija. 







14.sērija. 


64.sērija. 







8.00 «Simpsoni 13». 19. un 

20.sērija. 

9.00 «Napoleons Dinamīts». 

Komēdija. 






37.sērija. 


13.40 «Laimīgi kopā 4» (ar 

subt.). Krievijas seriāls. 41. 






126.sērija. 



19.00 «Bez tabu». 


20.20 «Ducis ir lētāk 2». ASV 

komēdija. 2005.g. Režisors 

Š.Levijs. 

22.25 «Greizais spogulis» (ar 

subt.). 

0.35 «Apdzīvotā sala 2» (ar 

subt.). Krievijas fantastikas 

spraiga sižeta filma. 

2009.g. 




64.sērija. 




7.00 «Tofiks mācās latviešu 

valodu». 

































raidījums. 



21.00 «Varas formula» 




Informatīva vakara 

programma. 

22.30 «Pilsētas ziņas» (krievu 

val.). Informatīva vakara 

programma. 

22.35 «Vorošilova 

strēlnieks» (ar subt.). 

Krievijas krimināldrāma. 

1999.g. 

0.30 «Varas formula» 





1.50 «Zaķīši» (ar subt.). 

Ukrainas komēdija. 



194.sērija. 


2099.sērija. 









9.05 «Īsti puiši». Krievijas 


10.05 «Doktors Hauss 7». ASV 


11.05 «TV Shop». 

11.20 «Gribu ticēt». 

Autorraidījums. 


168.sērija. 




Krievijas seriāls. 35. un 

36.sērija. 





2376.sērija. 






19.55 «Mitjaja stāstiņi». Krievijas 

seriāls. 2011.g. 17. un 

18.sērija. 

21.00 «Stārskijs un Hačs». ASV 


23.00 «Aiz dzīvības robežas». 

ASV mistikas filma. 1990.g. 


2376.sērija. 

2.00 «Gribu ticēt». 


SESTDIENA 

16. JŪNIJS 


8.05 «Latvji, brauciet jūriņā!» 



30.sērija. 

9.05 «Kas te Es te!»* 




45.sērija. 

10.00 «Ķepa uz sirds».* 


šo» 

11.00 «Mans zaļais dārzs». 

11.30 «Midsomeras 

slepkavības 6» (ar subt.). 


13.25 Rīgas bērnu un jauniešu 

mūzikas svētki «Mēs – 

pilsētai ceRīgai».* 

16.15 «Laiks vīriem» 

16.45 «Planēta Zeme». BBC 

dokumentāla daudzsēriju 

filma. 5.sērija (ar subt.). 

17.45 «Kopā» (ar subt.).* 


pasaulē» (ar surdotulk.). 

18.30 «Es – savai zemītei». 

19.00 «Vides fakti». 


2012». 




21.12 «Latloto». Ziņas. 

21.25 Filmas atjaunotā versija. 

«Limuzīns Jāņu nakts 

krāsā». Rīgas kinostudijas 



23.15 Baltijas jauniešu 

festivāls. 

7.50 «Komercdarbība 

šodien». «Televeikala 

skatlogs». 

8.10 «Rīta intervija». 


8.30 «Skatpunkti». 


8.50 «Automoto raidījums 

nr.2». «Televeikala 

skatlogs». 

9.10 «TV mozaīka». 


9.30 «Brīvdienu ceļvedis». 


9.50 «Tādas lietas». 


10.10 «Attīstības kods». 


10.30 «Ātruma cilts».* 

11.00 «Zveja» (ar subt.).* 

11.30 «Krējums... saldais».* 



Francija.* 


futbolā. Zviedrija – 

Anglija.* 



16.40 «Bezengija. Alpīnisms 

Kaukāzā». 1.daļa. 

17.00 «Divkāršs zaudējums» 



19.00 «SeMS».* 

19.30 «Iedziļinoties klimata 

pārmaiņās». 

Dokumentāla filma 



apraidē). 

20.00 «1000 jūdzes Zelta 

krastā». 10.(noslēguma) 

sērija. 


noslēpumi».* 





Grieķija – Krievija. 


futbolā. Čehija – Polija. 

6.05 «Izaicinājums». Dokum. 

raid. 11.sērija. 

6.55 Animācijas filmu rīts. 

«Pankūciņa 

lieliskie negadījumi2». 

24.sērija; «Toma un 

Džerija piedzīvojumi»; 

«Gļēvais suns 

Drosminieks». 5.sērija; 

«Mūka Omi noslēpums». 

13.sērija; «Flintstonu 

ģimene. Freda un Bārnija 

šovs». 7. un 8.sērija. 

9.30 «Rīta mikslis». 

10.25 «Misters Aukle». Piedzīv. 

komēdija. 

12.05 «Taksi 4». Komēdija. 


14.30 «Smolvila. Leģenda 

par Supermenu». ASV 


15.30 «Kāzu dziedātājs». ASV 

romantiska komēdija. 

1998.g. 

17.25 «Latvijas gāze 

un enerģētika Latvijā». 


18.00 «Dziedošās ģimenes. 

2.sezonas spilgtākie 

uznācieni». 

20.00 LNT ziņas; sporta un 

laika ziņas. 

20.30 «Vīramāte – vellamāte». 

ASV romantiska komēdija. 

2005.g. 

22.35 «Stāsts par mums». ASV 


0.30 «Veiklie zēni». ASV 


2.10 «Pilsēta pie jūras». ASV 


3.55 «Alus festivāls». ASV 



pasaulē». 


15.sērija. 


65.sērija. 

6.30 «Mūžam kopā 3». 6.sērija. 

7.00 «Rafteru ģimene». 

13.sērija. 

7.50 «Īpašais aģents Oso». 


8.30 «Gormiti». Anim. ser. 

5.sērija. 

8.50 «Komandas spēle Dullais 

desmitnieks». 

10.00 «Esi gardēdis 2». 

10.35 «Pietaupi man pēdējo 

deju 2». Muzik.melodr. 




13.10 «Greizais spogulis» (ar 

subt.). 

15.30 «Ducis ir lētāk 2». ASV 


17.35 «Laužot ledu». ASV 



20.20 «Ideāls vīrietis». ASV 

ģimenes komēdija. 2005.g. 

22.25 «Dārgais Džon!» ASV 

romantiska drāma. 2010.g. 


ASV šausmu filma. 1990.g. 




65.sērija. 

4.25 «Mūžam kopā 3». Seriāls. 

6.sērija. 



valodu». 



raidījums. 













13.00 «Būsim veseli!» (ar subt.). 

Latvijas autorraidījums. 

13.35 Kristīgais raidījums. 

14.00 «Diversants 2. Kara 

beigas» (ar subt.). Krievijas 

seriāls. 

15.00 «Sarunas ar Rozu». 

Latvijas informatīvs 

raidījums. 


detektīvi» (ar subt.). 

Krievijas realitātes šovs. 

16.30 «Kamenska» (ar subt.). 








raidījums. 



23.25 «Metro» (ar subt.). 


filma. 

1.10 «Atļauts smieties!» (ar 

subt.). Humora raidījums. 


ASV mistikas filma. 1990.g. 

8.45 «TV Shop». 

9.00 «Remonta skola». 

10.00 «Māmiņu klubs». 

10.35 «Intuīcija». Realitātes šovs. 

11.40 «Čaklrocīte Marja». 

Krievijas pasaku 

filma. 1959.g. Režisors 

A.Rous. 

13.10 «Stārskijs un Hačs». 

ASV komēdija. 2004.g. 

15.10 «Trijatā kanoe laivā». 


17.05 «Radu būšana 5». 


18.10 «Mitjaja stāstiņi». 



19.20 «Naša Russia». Humora 

raidījums. 

20.20 «Tētuks». ASV komēdija. 

1999.g. Režisors D.Dugans. 

22.05 «Mana labākā drauga 

kāzas». ASV komēdija. 

1997.g. Režisors P.Dž. 

Hogans. 

0.15 «Detonators». 

ASV spraiga sižeta filma. 

1998.g. 

1.45 «Intuīcija». Realitātes 

šovs. 

PROGRAMMAS AUTORTIESĪBAS IR AIZSARGĀTAS AR LIKUMU UN TĀS PIEDER LT V. 

TV PROGRAMMU SARAKSTU NODROŠINA IZDEVNIECĪBA RĪGAS VIĻŅI

SVĒTDIENA 

17. JŪNIJS 


8.05 «Laika dimensija».* 



9.05 «Kas te Es te!»* 




46.sērija. 

10.05 «Mārvijs Hemmers. 

Nacionālās ģeogrāfijas 

pasaule». Populārzin. 

seriāls bērniem. 74.sērija. 

10.30 «Lemuru iela». 

Dok. filmu seriāls. 16.sērija. 

11.00 «Discovery atlants: 

Meksika». Dokumentāla 

filma. 1.sērija. 

12.00 Dievkalpojums. 

13.00 «Vertikāle». 

13.30 «Daudz laimes!» 


2012».* 

15.30 «Ķepa uz sirds».* 


šo»* 

16.30 «Eirobusiņš». 

17.00 «Francijas dabas stāsti». 

Dokumentāla filma. 2011.g. 

7.sērija. 



18.20 «Province». Uz sava zara. 

18.50 «Lieliska diena 

mīlestībai» (arsubt.). 

Vācijas un Austrijas 



20.45 De facto. 



21.40 «Marko Polo» (ar subt.). 

ASV piedzīvojumu filma. 

2007.g. 1.sērija. 


23.25 «Marko Polo» (ar subt.). 

ASV piedzīvojumu filma. 

2007.g. 2.sērija. 

Konkurss! 

Latviešu tradīcijās Līgo 

svētki ir īpašs notikums, 

kurā nozīmīga vieta atvēlēta 

dažādu kulinārijas 

šedevru radīšanai. Lai veicinātu 

mūsu pircēju vēlmi 

radīt vēl nebijušus vai 

atminēties sen aizmirstus 

ēdienus un dzērienus, izsludinām 

konkursu „Mana 

Līgo recepte kopā ar Elvi”. 

Piedalīties konkursā ir ļoti 

vienkārši: 

Pirmsjāņu nedēļā viena no Elvi franšīzes partneriem 

- nacionālā uzņēmuma Linde Pārtika veikalos 

noslēdzās konkurss „Labākais no labākajiem manā 

Elvi”, kura mērķis bija apzināt profesionālākos un 

pretimnākošākos darbiniekus. Konkurss ieguva 

ļoti plašu atsaucību, un tika saņemts liels skaits 

aizpildītu pircēju anketu. Drīz pēc Līgo svētkiem 

sāksies konkursa otrā kārta, kurā labākos 

kolēģus izraudzīsies paši Linde Pārtika darbinieki. 

Noslēdzoties konkursam, vasaras izskaņā 13 

labākie no labākajiem iegūs iespēju vēl 2012. 

gadā viesoties pie Latvijas deputātes Ineses 

Vaideres Eiropas Parlamentā Briselē. 

Atbalstām jauniešu brīvā laika aktivitātes vasarā 

Tā kā tuvojas vasara - pats garākais skolēnu brīvlaiks, 

daudzus jauniešus nomoka jautājums: ko vasarā 

iesākt, kā interesantāk pavadīt laiku Veikalu tīkls Elvi 

vasaras sezonā plānojis realizēt vairākas aktivitātes, lai 

palīdzētu jauniešiem saturīgi pavadīt brīvo laiku, gūt 

jaunas emocijas, pieredzi un, iespējams, atrast savu 

nākotnes profesiju. 

1. jūnijā Siguldā norisinājās novada skolu pasākums 

„Saki „Jā!” un dari!” Tā ietvaros jaunieši tika 

iepazīstināti ar dažādām aktivitātēm, ko piedāvā 

Līgo recepšu konkurss 

kopā ar Elvi 

Konkurss! 

7.50 «Veiksmīgas idejas». 


8.10 «Pie rīta kafijas». 


8.30 «Vide, veselība un mēs». 


8.50 «Iespējas un risinājumi». 


9.10 «Nedēļas apskats». 


9.30 «Darbs. Izglītība. 

Karjera». «Televeikala 

skatlogs». 

9.50 «Aktualitātes». 


10.10 «Vārds uzņēmējiem». 


10.30 «Tavs auto».* 

11.00 «Piedzīvojums dabā».* 

11.30 «Autosporta programma 

nr.1».* 


futbolā. Grieķija – 

Krievija.* 


futbolā. Čehija – Polija.* 



16.40 «Zebra» (ar subt.).* 

17.00 «SeMS. Laboratorija».* 

17.30 «Bezengija. Alpīnisms 

Kaukāzā». 2.daļa. 

17.45 «Krējums... saldais». 

18.15 «Divkāršs zaudējums» (ar 

subt.). Kriev. kom. 2009.g. 

20.15 «Izmeklētāja Kinga 2». 






Dānija – Vācija. 


futbolā. Portugāle – 

Nīderlande. 

1. Izdomā savu unikālo 

Līgo ēdiena vai dzēriena 

recepti; 

2. Dodies uz Elvi veikalu 

un iegādājies nepieciešamās 

sastāvdaļas (noteikti 

saglabā pirkuma čeku); 

3. Kad esi pagatavojis 

īpašo Līgo ēdienu vai dzērienu, 

nobildē to. Otrajā 

foto nobildē veikala čeku, 

kur redzams kādas sastāvdaļas 

esi iegādājies 

kulinārijas meistardarba 

radīšanai; 

6.05 «Izaicinājums». Dok. raid. 

12.sērija. 

6.55 «Nedēļa novados. 

Kopsavilkums». 

7.20 Animācijas filmu rīts. 

«Pīle Dodžers». 

2.sērija; «Toma un Džerija 

piedzīvojumi»; 

«Supervaroņu 

komanda». 

7.sērija; «Skubija Dū 13 

spoki». 3.sērija. 

9.00 «Autoziņas». 

9.30 «Mans mīļais draugs». 

10.00 «Lapsa virtuvē».Vislatvijas 

kūku cepšanas sacīkstes. 

11.00 «Saldais pārītis». Seriāls. 

11.20 «Laimīgs un vesels». 

11.55 «Aģents Čaks 2». ASV 



13.10 «Vīramāte – vellamāte». 

ASV romantiska komēdija. 

2005.g. 

15.10 «Sveiks, Skubij Dū!» ASV 

animācijas filma. 2005.g. 

16.45 «Divi par daudz». 

ASV un Spānijas 

romantiska piedzīvojumu 


19.10 LNT ziņu Top 10. 


20.15 «Basketbols TV». 

20.20 «Supermens atgriežas». 

ASV fantāzijas filma. 

2006.g. 

23.25 «Krustugunī». ASV trilleris. 

1997.g. 

1.30 «Kāzu dziedātājs». ASV 

romantiska komēdija. 

1998.g. 

3.05 «Stāsts par mums». ASV 



Konkursa patronese Inese Vaidere 

ir pārliecināta, ka šāds konkurss ne 

tikai satuvina pircējus un veikala 

darbiniekus, bet ļauj novērtēt pašu 

svarīgāko resursu. „Vēlos pateikties 

ikvienam par piedalīšanos 

konkursā, ļaujot iepazīt sava darba 

labākos veicējus. Esmu vienmēr 

uzsvērusi, ka Latvijas vislielākā 

bagātība ir cilvēks – tas, kurš prot 

radīt, ražot un nobaudīt sava darba 

augļus. Tāpēc ir prieks, ka spējam 

ne tikai priecāties un lepoties par 

īsteni latvisko darba mīlestību un 

tikumu, bet arī to novērtēt, ļaujot 

pašmāju uzņēmējiem pārliecinošāk 

strādāt savā nozarē. Ar labiem 

darbiniekiem un patiesu centību 

darbā ceļš uz panākumiem kļūst 

vieglāks un līdz ar to arī atbalsts 

valsts izaugsmei - spēcīgāks!” 

Siguldas novads, ļaujot ar katru no tām iepazīties 

tuvāk un atrast kopīgus domubiedrus. Pasākumu 

atbalstīja arī veikalu tīkls Elvi, rūpējoties par to, lai 

pasākuma dalībnieki varētu ne vien radoši izpausties, 

bet arī kopīgi nosvinēt mācību gada beigas. 

Šovasar Elvi plānojis nodrošināt arī vairākas jauniešu 

prakses vietas, ļaujot iepazīties ar veikalu darba specifiku, 

izprast profesijas ikdienu, kā arī novērtēt, vai 

veikalnieka profesija ir tā, ar kuru jaunieši vēlas saistīt 

savu nākotni. 

4. Apraksti ēdiena vai 

dzēriena tapšanu – ko 

tajā esi iekļāvis, kādās 

proporcijās pievienojis, kā 

arī, kas jāievēro pagatavošanas 

procesā; 

5. Abas fotogrāfijas un 

aprakstu līdz 1.jūlijam 

sūti uz gints.lazdins@ 

elvi.lv vai SIA Pārtikas 

Tirdzniecības Apvienība 

adresi Rīgā, Rītausmas 

ielā 23, LV-1058. 


16.sērija. 


66.sērija. 

6.35 «Mūžam kopā 3». 7. un 

8.sērija. 



7.55 «Gormiti». Anim. ser. 

6.sērija. 

8.30 «Īpašais aģents Oso». 


8.50 «Māmiņu klubs». 

9.25 «Divi burās». 

10.00 «Superbingo». TV spēle. 

11.00 «Paņem 100 000… ja 

vari». 


12.25 «Ideāls vīrietis». ASV 

ģimenes komēdija. 2005.g. 

14.30 «Dārgais Džon!» ASV 

romantiska drāma. 2010.g. 

16.45 «10,5 balles». ASV 

spriedzes filma. 2004.g. 

2.sērija. 

18.20 «Neiespējamā misija 3». 

19.50 «Nekā personīga». 20.40 

«Neatkarības diena». ASV 

fantastikas trilleris. 1996.g. 

23.40 «Saules gaisma». 

Austrijas, Ungārijas un 

Kanādas drāma. 1999.g. 

1.45 «Izgaist tumsā». ASV 

muzikāli dokumentāla 

filma. 2004.g. 




REKLĀMAS IZVIETOŠANAS NODAĻA: 

Tālr.:+371 67607921, E-pasts: info@elvi.lv 

7.30 «Džoisa Meijere. Prieka 

pilna dzīve» (krievu val.). 

Kristīgais raidījums. 


valodu». 



raidījums. 

9.15 «Būsim veseli!» (ar subt.). 

Latvijas autorraidījums.* 


10.00 «Mans mīļais draugs». 

Latvijas autorraidījums. 










raidījums. 

13.30 Kristīgais raidījums. 



15.35 «Operācija Baltijas vētra» 







19.30 «Vārda brīvība». Latvijas 




raidījums. 



23.25 «Kremlis» (ar subt.). 


filma. 



1. Saceri savu nerātno 

Līgo dziesmu, kurā neaizmirsti 

pieminēt Elvi; 

2. Savu gara darbu līdz 

1.jūlijam sūti uz gints. 

lazdins@elvi.lv vai SIA 

Pārtikas Tirdzniecības 

Apvienība adresi Rīgā, 

Rītausmas ielā 23, LV- 

1058. 

3. Līdz 10. jūlijam mēs 

izvērtēsim labākās nerātnās 

Līgo dziesmas 

un trīs radošākajiem 

autoriem piešķirsim 

Elvi dāvanu kartes 20 Ls 

vērtībā. Vēl piecu ziņģu 

autori saņems vērtīgas 

veicināšanas balvas; 

7.00 «No krievu animācijas 

filmu zelta fonda». 

7.30 «Remonta skola». 

8.30 «Ēd un notievē!» 



9.00 «Bezalgas 

atvaļinājums». Krievijas 



šovs. 

10.30 «Zvaigžņu 

dienasgrāmatas». 


11.00 «Lielpilsētas stāsti». 


12.05 «TV Shop». 

12.20 «Tētuks». ASV 


14.05 «Trijatā kanoe laivā: 

Dabas aicinājums». 


15.55 «Mana labākā drauga 

kāzas». ASV komēdija. 

1997.g. Režisors P.Dž. 

Hogans. 

18.05 «Greizais spogulis». 


20.20 «Ienaidnieka aizmugurē 

3». ASV trilleris. 2009.g. 

22.10 «Dzīvais». 

Krievijas drāma. 2006.g. 

0.05 Eiropas pokera turnīrs. 


šovs. 

savējo 

prieks 

Nerātni 

palīgosim! 

Konkurss! 

Savējie prot ne vien raženi strādāt, bet arī 

priecāties un atpūsties. Līgo dienas priekšvakarā 

aicinām savējos uz lielo apdziedāšanos! 

4. Jūsu Līgo dziesmas 

tiks izvietotas Elvi lapās 

sociālajos tīklos draugiem.lv, 

facebook.com 

un twitter.com. 

Ak, Tu daiļa jumpraviņa 

Elvi bodes pagalmā. 

Dod`i alu, dod`i sieru 

Līgo dienas azaidā. 

Kur palika jumpraviņa 

Alu, sieru meklēdama 

Jumpraviņa pagrabā 

Ar puišiem svārkus 

maina. 

Jāšanas sacensības 

Usmas ezera krastos 

16. jūnijā no plkst. 10 visu dienu Kuldīgas novada Rendas pagasta z/s 

Zāgkalnos (Usmas ezera krastā) notiks Jāšanas sporta sacensības konkūrā 

(šķēršļu pārvarēšana). Skatītājiem un līdzjutējiem - ieeja bez maksas. 

Sacensībās vadības maršrutā, kur galvenokārt 

piedalās bērni ar saviem zirgiem un rāda, cik labi 

vada zirgus un ko gada laikā ir jaunu iemācījušies, 

par balvām gādās SIA Rendas Uplejas, kuri 

saimnieko arī Rendas Elvi veikalā. Sacensības, 

kurās spēkiem mērojas dažādu vecumu jātnieki 

no dažādiem Latvijas jāšanas klubiem, notiek 

jau vairākus gadus. Līdztekus sacensību 

vērošanai būs iespēja jauki pavadīt laiku Usmas 

ezera krastos, muzicēs muzikanti, tiks vārīta 

jātnieku zupa, būs iespējams iegādāties Usmas 

ezerā ķertas un pašu saimnieku kūpinātas zivis utt.

Savējie 

nemaksā! 

555x 

apmaksāti pirkumi 

3x 

dāvanu kartes 

ceļojumiem 

Ls 500 

Iepērcies vismaz par Ls 5*, piedalies loterijā un laimē iespēju nemaksāt par pirkumu vai dāvanu karti ceļojumam! 

Iepērcies vismaz par Ls 5 un saņem kasē momentloterijas kartīti, nokasi aizsargslāni un uzzini, vai esi 555 laimīgo vidū, kuriem pirkumu Ls 15 vērtībā apmaksā Elvi! ** Ja neizdodas 

laimēt uzreiz, tad aizpildi kartīti, iemet to loterijas kastē, ko atradīsi veikalā, un piedalies ceļojumu izlozē. Starp aizpildītajām kartītēm tiks izlozētas trīs dāvanu kartes Ls 500 vērtībā 

no tūroperatora 365 Brīvdienas. 

Atbalsta: 

* Neskaitot alkohola un tabakas izstrādājumu vērtību. 

** Alkoholiskie dzērieni un tabakas izstrādājumi netiek apmaksāti. 

Ceļojumu laimētāju sarakstu atradīsi Elvi veikalos vai www.elvi.lv no 30.06.2012. Saglabā pirkuma čeku! Akcijas laiks 25.05.2012.-24.06.2012. Pilnos loterijas noteikumus un loterijas atļaujas numuru meklē www.elvi.lv 

Sveicam 

mūsu pircējus! 

14. jūnijā, plkst. 14:00 

durvis vērs jauns veikals 

Elvi „Valma”, Lojā, Sējas pagastā, Sējas novadā 

Ādažu novads 

Ādaži, Rīgas gatve 51 

Baltezers, „Baltiņi” 

Apes novads 

Ape, Stacijas iela 6 

Auces novads 

Auce, Aspazijas laukums 3 

Babītes novads 

Babīte, Liepu aleja 15a 

Piņķi, Rīgas iela 8 

Baldones novads 

Baldone, Rīgas iela 79k-1 

Cēsu novads 

Cēsis, Gaujas iela 29 

Engures novads 

Engure, Jūras iela 62 

Gulbenes novads 

Gulbene, Rīgas iela 65a 

Inčukalna novads 

Inčukalns, Laimes iela 1 

Jūrmala 

Strēlnieku prospekts1 

Jelgava 

Svētes iela 9 

Rūpniecības iela 77a 

Lielā iela 49 

Jelgavas novads 

Vilces pagasts, “Danas“ 

Kandavas novads 

Kandava, Kūrortu iela 1 

Ķeguma novads 

Ķegums, 

Ķeguma prospekts 2b 

Ķekavas novads 

Ķekava, Rīgas iela 22a 

Kocēnu novads 

Kocēni, Alejas iela 7 

Kuldīgas novads 

Kuldīga, Smilšu iela 20 

Gravas iela 1 

Cepurīšu iela 5 

Ēdole, „Ēdoles dzirnavas” 

Renda, „Saktas” 

Liepāja 

E.Tisē iela 71a 

Ganību iela 69/71 

Kalpaka iela 66 

Dzintaru iela 25/27 

Lielvārdes novads 

Lielvārde, Lāčplēša iela 23b 

Jumprava, Ceriņu iela 3 

Limbažu novads 

Limbaži, Pasta iela 1 

Jaunā iela 4 

Viļķene, Briežu iela 2 

Mālpils novads 

Mālpils, Pirts iela 5 

Mārupes novads 

Mārupe, Zeltrītu iela 16-2 

Mazsalaca 

Mazsalacā, Baznīcas ielā 5 

Ogres novads 

Ciemupe, Daugavpils iela 1 

Madliena, “Tirdzniecības centrs” 

Ogre, Brīvības iela 15a 

Druvas iela 5 

Mālkalnes pr. 3 

Ogresgals, Steigas iela 4 

Olaines novads 

Olaine, Zeiferta iela 7 

Pārgaujas novads 

“Bērzi”, Plācis, Straupes pagasts 

Priekuļu novads 

Priekuļi, Cēsu prospekts 44 

Raunas novads 

Rauna, Rīgas iela 1 

Ropažu novads 

Ropaži, „Kastanīši” 

Rēzekne 

Kr.Valdemāra iela 2a 

Rīga 

Biķernieku iela 75 

Tallinas iela 66 

Tēriņu iela 62 

Kr.Barona iela 114 

Melnsila iela 21a 

Viestura prospekts 35a 

Lāčplēša iela 70 

Kalnciema iela 105a 

Vaidavas iela 15a 

Mārupes iela 35 

Rūjienas novads 

Rūjiena, Valdemāra iela 4 

Saldus novads 

Saldus, Kuldīgas iela 21 

Ezere, „Džasmīni” 

Druva, Vienības iela 4 

Salacgrīvas novads 

Tūja, Liedaga ielā 3 

Saulkrastu novads 

Saulkrasti, Ainažu ielā 20 

Siguldas novads 

Sigulda, Vidus iela1 

Sigulda,Vidzemes šoseja 16 

Skrundas novads 

Skrunda, Ventas iela 16 

Talsu novads 

Talsi, Kr.Valdemāra iela 13 

Stende, Brīvības iela 20 

Brīvības iela 55 

Valmiera 

Miera iela 5 

Vecpiebalgas novads 

Taurene, „Lauras” 

Vecpiebalga, „Apšu grava” 

Ventspils 

Siguldas iela 20 

Celtnieku iela 3 

Robežu iela 202a 

Sarkanmuižas dambis 5 

Vecumnieku novads 

Vecumnieki, Bauskas ielā 16 

RĪTAUSMAS IELA 23, LV-1058, RĪGA, LATVIJA, TĀLRUNIS: 67618236, FAKSS: 67618242, E-PASTS: INFO@ELVI.LV, WWW.ELVI.LV 

JA NORĀDĪTĀ CENA AVĪZĒ NESAKRĪT AR VEIKALĀ ESOŠO, 

PAR PAREIZO LŪDZAM UZSKATĪT VEIKALĀ NORĀDĪTO CENU.

ELVI jaunÄkÄ avÄ«ze - BT 1

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?

ELVI jaunÄkÄ avÄ«ze - BT 1