Pielikums - Ministru Kabinets
Pielikums - Ministru Kabinets Pielikums - Ministru Kabinets
95 Pasākums “Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā” jo īpaši veicinās lauku ainavas un dzīvotņu saglabāšanu. Jo īpaši, tas ir svarīgi teritorijās ar lielu pamesto zemju īpatsvaru. Tā kā MLA maksājumi ir balstīti uz platībām un nav saistīti ar lauksaimnieciskās ražošanas intensitāti vai ražošanas apjomu, pasākums neveicina lauksaimniecības intensitātes mazāk labvēlīgajos apvidos. Lauki nodrošina savvaļas populāciju eksistencei piemērotu vidi, kas kopā ar cilvēka saimniecisko darbību veido un raksturo lauku ainavu. Ainavas kvalitātes un savvaļas bioloģiskās daudzveidības pastāvēšana ir līdzšinējās saimnieciskās darbības sekas, un tā ir jūtīga pret dažādu aktivitāšu iedarbību un attīstību. Taču neskatoties uz to, daudzas no lauku vides kvalitātēm un dažādībām ir lauku ekonomisko iespēju avoti, un, pareizi izmantojot, tie spēj ietekmēt lauku ekonomisko attīstību un iedzīvotāju labklājību, piemēram, tūrisms un citi atpūtas industrijas pakalpojumi, kur intereses objekts ir daba ar tajā esošajām vērtībām. Latvijā pieņemtie normatīvie akti starptautiski un nacionāli atzītu vietu (ieskaitot nacionālo parku, rezervātu, dabas pieminekļu u.tml.), vērtīgāko ainavu un vēsturiskā mantojuma un īpatnību aizsargāšanai (likumu un normatīvo aktu saraksts 4. pielikumā) rada zaudējumus tām lauku saimniecībām, kuru LIZ platības atrodas šajās teritorijās, jo lauksaimnieki ir spiesti nodarboties ar ekstensīvu lauksaimniecisko darbību, kas nav tik ienesīga taču aizsargā un uztur vērtīgos biotopus un sugas. Tādēļ daudzi no tiem pārtrauc tādu zemes apsaimniekošanu un attīsta citu saimniecisko darbību ienākumu gūšanai. Pasākums “Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā” radīs tiesības saņemt atbalstu zemes apsaimniekošanai potenciālajās Natura 2000 teritorijās, savukārt pasākumi “Lauku teritoriju pārveidošanās un attīstības veicināšana” un “Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai” radīs iespēju platību apsaimniekotājiem izmantot apkārtējo vidi saimnieciskās darbības diversificēšanai (atpūtas tūrisms), ar mērķi gūt papildus ienākumus. Latvijā, līdzīgi kā ES valstīs, eksistē dažādas savvaļas dzīvnieku sugas un dažādi biotopi, kuru vairošanai un uzturēšanai ir nepieciešams pareizā kvalitātē apsaimniekot lauksaimniecībā izmantojamo zemju platības. Vides tīrības uzturēšanai lauksaimnieciskajā ražošanā tiek ieviesta labas saimniekošanas prakse un attiecināta uz visu Latvijas teritoriju, taču pastāv īpaši nozīmīgas divu veidu problēmteritorijas, kurās ir nepieciešams veikt īpašus papildu pasākumus, kas būtu apmaksāti. Pirmkārt, bioloģiski vērtīgās dabiskās pļavas, kuras aizņem aptuveni 0,4 % no valsts teritorijas un kurās ir nepieciešams veikt ekstensīvās lauksaimniecības pasākumus īpaši vērtīgo un ES atzīto augu sugu saglabāšanai. (pasākuma “Agrovide” apakšpasākums „Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos” 9.1.2. nodaļa) Otrkārt, reģioni, kuros salīdzinoši augstās zemes auglības dēļ aramzeme tiek intensīvi izmantota lauksaimnieciskajā ražošanā un kuros ir nepieciešams veikt pasākumus savvaļas sugu populāciju uzturvietu, barošanās vietu saglabāšanai (Pasākuma “Agrovide” apakšpasākums “Buferjoslu ierīkošana”). Abu pasākumu īstenošana pirmajos gados nodrošinās to, ka lauksaimnieki apzinās nepieciešamību un uzsāk pielietot īpašus vidi saudzējušos pasākumus saimniecības platībā un tiek attīstīts un pilnveidots agrovides kompensācijas mehānisms un pieredzes bāze perspektīvajiem pasākumiem. Sakarā ar salīdzinoši augsto vides kvalitāti, ārējā tirgus iespējām, Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražošanā Latvijā šī nozare ir definēta kā viena no perspektīvākajām lauksaimniecības nozarēm nišas produktu ražošanai. Lielais platību un saimniecību skaita pieaugums pēdējos gados apliecina to, ka liela daļa saimniecību savu nākotni saskata šajā jomā. Ik gadus pieaug bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ZMNotp_100306 Grozījums Ministru kabineta 2004.gada 30.novembra noteikumos Nr.1002 „Kārtība, kādā ieviešams programmdokuments „Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004. – 2006.gadam””
96 noiets vietējā un ārējā tirgū, ko stimulē patērētāju prasība pēc ekoloģiski tīras produkcijas. Lauksaimnieki saskata vairākas eksporta paplašināšanas iespējas un tādēļ sāk apvienoties un domāt par produktu pārstrādi. Lai plašākam lauksaimnieku lokam, īpaši daļēji naturālo saimniecību vadītājiem, palielinātu interesi nodarboties ar bioloģisko lauksaimniecību un mazinātu izmaksu slodzi pārejas periodā, pasākuma “Agrovide” ietvaros kompensāciju veidā tiek sniegts atbalsts saimniecībām, kuras jau nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību, tās produktu pārstrādi un realizāciju, un saimniecībām, kuras atrodas pārejas periodā sakarā ar bioloģiskās lauksaimniecības metožu ieviešanu saimniecībā. Savukārt, lai aktīvi attīstītu produkcijas pārstrādi, apgūtu jaunu un dalītos esošajā pieredzē, apzinātu un attīstītu noieta tirgu, bioloģiskās produkcijas ražotājiem papildus radīta lielāka iespēja saņemt atbalstu pasākumu “Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos” (VPD 4. prioritāte), “Atbalsts ražotāju grupām” un “Apmācības” (VPD 4. prioritāte) ietvaros. ZMNotp_100306 Grozījums Ministru kabineta 2004.gada 30.novembra noteikumos Nr.1002 „Kārtība, kādā ieviešams programmdokuments „Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004. – 2006.gadam””
- Page 43 and 44: 43 − nodrošinātu tajā nodarbin
- Page 45 and 46: 45 − saglabātu, aizsargātu un p
- Page 47 and 48: 47 Kopš 1997. gada, kad LAF sāka
- Page 49 and 50: 49 ir iemesls komerciāla rakstura
- Page 51 and 52: 51 Atkarībā no zemes auglības La
- Page 53 and 54: 53 nodrošinātu ES nozīmes biotop
- Page 55 and 56: 55 kopējās LIZ), kurās aramzemes
- Page 57 and 58: 57 20. tabula. SVID analīze Jomas
- Page 59 and 60: 59 Labvēlīgi apstākļi meža noz
- Page 61 and 62: 61 Vāji attīstīta lauksaimniecī
- Page 63 and 64: 63 Liels mazapdzīvotu teritoriju
- Page 65 and 66: 66 veiktajiem pētījumiem SAPARD v
- Page 67 and 68: 68 6. Stratēģijas apraksts, tās
- Page 69 and 70: 70 - Nacionālā politikā definēt
- Page 71 and 72: 72 21. tabula. Stratēģiskās atba
- Page 73 and 74: 74 Balstoties uz kopsakarībām sta
- Page 75 and 76: 76 Pasākuma mērķis ir sekmēt il
- Page 77 and 78: 78 22. tabula. Saistība un ietekme
- Page 79 and 80: 80 23. tabula. ELVGF līdzfinansēt
- Page 81 and 82: 82 24. tabula. Lauku attīstības p
- Page 83 and 84: 84 − Bonnas konvencijai (1979)
- Page 85 and 86: 86 Padomes direktīvas Nr.91/414/EE
- Page 87 and 88: 88 statuss ir piešķirts vietējā
- Page 89 and 90: 90 25. tabula. Atbalsta likmes, pas
- Page 91 and 92: 92 7. Pasākumu īstenošanas ietek
- Page 93: 94 saimnieciskās darbības dažād
- Page 97 and 98: 98 Vienotajiem platības maksājumi
- Page 99 and 100: 100 Apakšpasākumu “Bioloģiskā
- Page 101 and 102: 102 Ierobežojumi Par attiecīgo pl
- Page 103 and 104: 104 − atbalstam pieteikto saimnie
- Page 105 and 106: 106 palielinātu bioloģisko daudzv
- Page 107 and 108: 108 Saistība ar citiem pasākumiem
- Page 109 and 110: 110 Rezultāti 2004. 2005. 2006. La
- Page 111 and 112: 112 Maksājums tiek veikts nākamaj
- Page 113 and 114: 114 - 2.mērķa grupa - saskaņā a
- Page 115 and 116: 116 MLA 1.kategorijas teritorijā 1
- Page 117 and 118: 118 - saimniecības atdevēja saimn
- Page 119 and 120: 120 2002. gadā nacionālo atbalstu
- Page 121 and 122: 122 Rezultāti 2004 2005 2006 Atbal
- Page 123 and 124: 124 gadus Radītas un saglabātas p
- Page 125 and 126: 126 Tāpat iepriekšminētās Padom
- Page 127 and 128: 128 (EUR/m 3 ) Cieto kūtsmēslu kr
- Page 129 and 130: 130 Saimniecības, kurās ir vairā
- Page 131 and 132: 132 Atbilstošu sprostu ierīkošan
- Page 133 and 134: 134 uzraudzības aktivitāšu organ
- Page 135 and 136: 136 Plāna īstenošanas tehniskai
- Page 137 and 138: 138 11. Atbildīgās institūcijas
- Page 139 and 140: 140 12. Plāna īstenošana, ietver
- Page 141 and 142: 142 - saistību un maksājumu uzska
- Page 143 and 144: 144 b) Saimniecības saņēmējs Ko
95<br />
Pasākums “Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības<br />
nolūkā” jo īpaši veicinās lauku ainavas un dzīvotņu saglabāšanu. Jo īpaši, tas ir svarīgi<br />
teritorijās ar lielu pamesto zemju īpatsvaru. Tā kā MLA maksājumi ir balstīti uz platībām un<br />
nav saistīti ar lauksaimnieciskās ražošanas intensitāti vai ražošanas apjomu, pasākums<br />
neveicina lauksaimniecības intensitātes mazāk labvēlīgajos apvidos.<br />
Lauki nodrošina savvaļas populāciju eksistencei piemērotu vidi, kas kopā ar cilvēka<br />
saimniecisko darbību veido un raksturo lauku ainavu. Ainavas kvalitātes un savvaļas<br />
bioloģiskās daudzveidības pastāvēšana ir līdzšinējās saimnieciskās darbības sekas, un tā ir<br />
jūtīga pret dažādu aktivitāšu iedarbību un attīstību. Taču neskatoties uz to, daudzas no lauku<br />
vides kvalitātēm un dažādībām ir lauku ekonomisko iespēju avoti, un, pareizi izmantojot, tie<br />
spēj ietekmēt lauku ekonomisko attīstību un iedzīvotāju labklājību, piemēram, tūrisms un citi<br />
atpūtas industrijas pakalpojumi, kur intereses objekts ir daba ar tajā esošajām vērtībām.<br />
Latvijā pieņemtie normatīvie akti starptautiski un nacionāli atzītu vietu (ieskaitot nacionālo<br />
parku, rezervātu, dabas pieminekļu u.tml.), vērtīgāko ainavu un vēsturiskā mantojuma un<br />
īpatnību aizsargāšanai (likumu un normatīvo aktu saraksts 4. pielikumā) rada zaudējumus tām<br />
lauku saimniecībām, kuru LIZ platības atrodas šajās teritorijās, jo lauksaimnieki ir spiesti<br />
nodarboties ar ekstensīvu lauksaimniecisko darbību, kas nav tik ienesīga taču aizsargā un<br />
uztur vērtīgos biotopus un sugas. Tādēļ daudzi no tiem pārtrauc tādu zemes apsaimniekošanu<br />
un attīsta citu saimniecisko darbību ienākumu gūšanai. Pasākums “Mazāk labvēlīgie apvidi<br />
un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā” radīs tiesības saņemt atbalstu<br />
zemes apsaimniekošanai potenciālajās Natura 2000 teritorijās, savukārt pasākumi “Lauku<br />
teritoriju pārveidošanās un attīstības veicināšana” un “Atbalsts daļēji naturālo<br />
saimniecību pārstrukturizācijai” radīs iespēju platību apsaimniekotājiem izmantot<br />
apkārtējo vidi saimnieciskās darbības diversificēšanai (atpūtas tūrisms), ar mērķi gūt papildus<br />
ienākumus.<br />
Latvijā, līdzīgi kā ES valstīs, eksistē dažādas savvaļas dzīvnieku sugas un dažādi biotopi, kuru<br />
vairošanai un uzturēšanai ir nepieciešams pareizā kvalitātē apsaimniekot lauksaimniecībā<br />
izmantojamo zemju platības. Vides tīrības uzturēšanai lauksaimnieciskajā ražošanā tiek<br />
ieviesta labas saimniekošanas prakse un attiecināta uz visu Latvijas teritoriju, taču pastāv īpaši<br />
nozīmīgas divu veidu problēmteritorijas, kurās ir nepieciešams veikt īpašus papildu<br />
pasākumus, kas būtu apmaksāti. Pirmkārt, bioloģiski vērtīgās dabiskās pļavas, kuras aizņem<br />
aptuveni 0,4 % no valsts teritorijas un kurās ir nepieciešams veikt ekstensīvās<br />
lauksaimniecības pasākumus īpaši vērtīgo un ES atzīto augu sugu saglabāšanai. (pasākuma<br />
“Agrovide” apakšpasākums „Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos” 9.1.2. nodaļa)<br />
Otrkārt, reģioni, kuros salīdzinoši augstās zemes auglības dēļ aramzeme tiek intensīvi<br />
izmantota lauksaimnieciskajā ražošanā un kuros ir nepieciešams veikt pasākumus savvaļas<br />
sugu populāciju uzturvietu, barošanās vietu saglabāšanai (Pasākuma “Agrovide”<br />
apakšpasākums “Buferjoslu ierīkošana”).<br />
Abu pasākumu īstenošana pirmajos gados nodrošinās to, ka lauksaimnieki apzinās<br />
nepieciešamību un uzsāk pielietot īpašus vidi saudzējušos pasākumus saimniecības platībā un<br />
tiek attīstīts un pilnveidots agrovides kompensācijas mehānisms un pieredzes bāze<br />
perspektīvajiem pasākumiem.<br />
Sakarā ar salīdzinoši augsto vides kvalitāti, ārējā tirgus iespējām, Latvijas lauksaimnieku<br />
konkurētspēju bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražošanā Latvijā šī nozare ir definēta kā<br />
viena no perspektīvākajām lauksaimniecības nozarēm nišas produktu ražošanai. Lielais<br />
platību un saimniecību skaita pieaugums pēdējos gados apliecina to, ka liela daļa saimniecību<br />
savu nākotni saskata šajā jomā. Ik gadus pieaug bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas<br />
ZMNotp_100306<br />
Grozījums <strong>Ministru</strong> kabineta 2004.gada 30.novembra noteikumos Nr.1002 „Kārtība, kādā ieviešams<br />
programmdokuments „Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004. –<br />
2006.gadam””
Change language