Pielikums - Ministru Kabinets
Pielikums - Ministru Kabinets
Pielikums - Ministru Kabinets
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
93<br />
− lauku teritorijas uzņēmēju absorbatīvo kapacitāti izmantot atbalsta saņemšanas iespējas<br />
katrā no pasākumiem (pamatojumu skatīt 14. nodaļā).<br />
27. tabulā ir redzams ikgadējais finansējuma sadalījums starp pasākumiem, tā apjoma<br />
izmaiņas pasākumu īstenošanas periodā no 2004. līdz 2006. gadam.<br />
7.2. PLĀNA PASĀKUMU ĪSTENOŠANAS SAGAIDĀMĀ IETEKME<br />
Latvija Eiropas kontekstā ir vērtējama kā salīdzinoši periferiāla un kritiski mazapdzīvota<br />
(lauku teritorijā - 11,7 iedz./km2), taču ģeopolitiski nozīmīga un attīstībai perspektīva.<br />
Iekļaujoties ES vienotajā telpā un kļūstot par vienu no ES periferiāliem reģioniem, lauku<br />
teritorijas sociāli ekonomisko attīstību virzīs specifiskāko un tikai Latvijas laukiem raksturīgo<br />
atšķirību identifikācija, politiskā un finansiālo uzsvaru liekot uz specifisko apstākļu<br />
izmantošanu lauku attīstības ietekmēšanai.<br />
Latvijas iestāšanās ES un iekļaušanās vienotajā tirgū izvirza nepieciešamību paātrināt Latvijas<br />
lauksaimniecības un mežsaimniecības sektorā strādājošu uzņēmumu konkurētspējas<br />
pieaugumu, tādējādi kļūstot par līdzvērtīgiem konkurentiem patērētāju vajadzību<br />
apmierināšanai gan iekšējā, gan ārējā tirgū. Lai sasniegtu Latvijā ražotas produkcijas<br />
konkurētspējas līmeni tirgū, valdība ir nolēmusi īstenot lauku attīstības pasākumus:<br />
“Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos” (VPD 4. prioritāte) un “Standartu<br />
sasniegšana” un “Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai”, lai veicinātu<br />
aktīvākos lauksaimniecības produkcijas ražotājus investēt ražošanas attīstīšanā. Atbalstam<br />
trijos gados ir jānodrošina konkurētspējīgu saimniecību skaita pieaugums vismaz par 30 % un<br />
iespējas nodrošināt augstāku ražošanas efektivitāti, stabilu produkcijas kvalitāti un ienākumu<br />
pieaugumu. Tā kā SAPARD programmas īstenošanas pieredze liecina, ka sakarā ar<br />
agroklimatisko apstākļu radītajiem zemajiem ienākumiem vai pat zaudējumiem<br />
lauksaimniecībā Latvijas zemniekiem ir ļoti ierobežotas iespējas iegūt „atspērienam” kredītus<br />
savu saimniecību konkurētspējas paaugstināšanai, tad pasākumam „Mazāk labvēlīgie apvidi<br />
un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā” (kopā ar vienoto platības maksājumu)<br />
ir jānodrošina stabilus vidēja termiņa ienākumus investīciju piesaistīšanā, īpaši tādās<br />
kapitālieguldījumu jomās kā agroklimatiskajiem apstākļiem piemērotu ēku celtniecība,<br />
rekonstrukcija vai vides aizsardzības infrastruktūras sakārtošana atkritumu krātuvju izbūvē.<br />
Visu pasākumu īstenošana (t.sk. pasākuma “Lauku teritoriju pārveidošanās un attīstības<br />
veicināšana”) dotu sinerģisku efektu uz ekonomiski aktīvo un potenciālo uzņēmēju darbības<br />
turpināšanu lauku teritorijā, darba vietu saglabāšanu un radīšanu citiem lauku iedzīvotājiem,<br />
kas nozīmē nodarbinātības un ienākumu līmeņa pieaugumu lauku iedzīvotājiem. Papildus<br />
lauksaimnieciskās produkcijas ražošanas, pirmapstrādes un realizācijas procesa<br />
racionalizēšanai ar mērķi samazināt izmaksas, paaugstināt un stabilizēt lauku saimniecību<br />
ikgadējos ienākumus, tiek īstenots atbalsta pasākums “Atbalsts ražotāju grupām”. Ir<br />
nepieciešams, lai esošās un jaunizveidotās ražotāju grupas aktīvi darbotos visos lauku<br />
reģionos un katrā no tiem būtu ražotāju grupas, kas pārstāvētu katru sektoru un iesaistītu<br />
vismaz 10 % no komerciālajām lauku saimniecībām. Sadarbības attīstība ne tikai nodrošinās<br />
tiešu ietekmi uz ekonomiskās efektivitātes pieaugumu un stabilitāti saimniecību ienākumos,<br />
bet radīs iespēju lauksaimniekiem apmainīties ar pieredzi un informāciju. Īpaši veicināma<br />
būtu sadarbības attīstība starp daļēji naturālām saimniecībām, kā arī to iekļaušanās kādā no<br />
esošajām ražotāju grupām, lai tādējādi nodrošinātu savai produkcijai stabilu noietu un<br />
ienākumus.<br />
Lauksaimnieku demogrāfiskajā struktūrā ir raksturīgs augsts pensionāru īpatsvars kopējā<br />
lauksaimnieku skaitā (38 %). Neskatoties uz pieejamām izglītošanās iespējām, lielākā daļa no<br />
šiem lauksaimniekiem ir samērā neelastīgi jaunu ražošanas tehnoloģiju apgūšanā,<br />
ZMNotp_100306<br />
Grozījums <strong>Ministru</strong> kabineta 2004.gada 30.novembra noteikumos Nr.1002 „Kārtība, kādā ieviešams<br />
programmdokuments „Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004. –<br />
2006.gadam””
Change language