Pielikums - Ministru Kabinets

9
2. Valsts teritorija un teritoriālais iedalījums
2.1. TERITORIJA
Latvijas teritorija kopumā aizņem 64 589 km 2 . Lielāko daļu veido meži – 44,5%, kā arī
lauksaimniecībā izmantojamās zemes – 38,3%, kas, arī kopā ņemot, veido Latvijas lauku
ainavu. Pēc Valsts zemes dienesta (turpmāk - VZD) datiem zemes iedalījums pēc tās
lietošanas veida pēdējos piecos gados nav būtiski mainījies.
1. tabula. Zemes iedalījums pēc zemes lietošanas veida 2003. gada 1. janvārī
Zemes lietošanas veidi Tūkst. ha %
Lauksaimniecībā izmantojamā zeme 2474,4 38,3
Meži 2877,2 44,5
Krūmāji 116,6 1,8
Purvi 257,9 4,0
Zem ūdeņiem 227,9 3,5
Pagalmi 90,7 1,4
Ceļi 131,8 2,0
Pārējās zemes 282,4 4,5
Kopā Latvijas Republikā 6458,9 100,0
Avots: VZD Zemes bilance 2003.
Valsts garums ziemeļu - dienvidu virzienā ir 210 km, platums rietumu - austrumu virzienā –
450 km. Latvija atrodas Ziemeļeiropā, Baltijas jūras dienvidaustrumu krastā. Kopējais
sauszemes robežas garums ir 1 368 km, bet jūras robežas garums ir 494 km. Ziemeļos Latvija
robežojas ar Igauniju, dienvidos - ar Lietuvu un Baltkrieviju, un austrumos – ar Krieviju.
2.2. AINAVA
Latvijā vidējais augstums ir 87 m virs jūras līmeņa. Latvijas augstākais punkts ir Gaiziņkalns
- 311,6 m virs jūras līmeņa tas atrodas Vidzemes augstienē Madonas rajonā. Lai gan zemes
reljefs Latvijā pārsvarā ir līdzens, gandrīz puse Latvijas teritorijas atrodas paugurainēs. Līdz
100 m augstumam virs jūras līmeņa atrodas 57%, no 100 līdz 200 m - 40,5% un augstāk par
200 m - 2,5% no valsts teritorijas.
Latvijā ir 140 ezeri, kas lielāki par 1 km², un 12 400 upes ar kopējo garumu 38 000 km. 777
upes ir garākas par 10 km (garākās ir Daugava, Gauja un Venta) un lielākais no ezeriem ir
Lubānas ezers (81 km 2 ).
2.3. KLIMATS
Latvijas teritorija atrodas reģionā ar intensīvu mitro gaisa masu kustību no Atlantijas okeāna
uz kontinentu. Vidēji gadā valsti šķērso 120 – 140 ciklonu, 170 – 200 dienās ir nokrišņi.
Vidējais nokrišņu daudzums gadā ir apmēram 680 mm un vidējā iztvaikošana ir 450 mm,
tādējādi nokrišņu daudzums pārsniedz summāro iztvaikošanu par 250 mm, bet īpaši lietainos
gados - pat par 500 mm, kas izraisa noteci.
Ūdens līdzsvars gada griezumā ir ļoti atšķirīgs. Intensīva notece novērojama martā, aprīlī,
oktobrī, novembrī, bet mitruma deficīts - jūnijā, jūlijā un augustā.
Gada vidējā gaisa temperatūra Rīgā ir +6 °C, janvāra vidējā gaisa temperatūra ir -4,7 °C un
jūlija - +16,9 °C.
ZMNotp_100306
Grozījums Ministru kabineta 2004.gada 30.novembra noteikumos Nr.1002 „Kārtība, kādā ieviešams
programmdokuments „Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004. –
2006.gadam””