Pielikums - Ministru Kabinets

85
vajadzībām atbilstoši realizējamie pasākumi tiek paredzēti aizsargājamo dabas teritoriju
individuālajos dabas aizsardzības plānos, kuru izstrādes metodiku un saskaņošanas kārtību ar
visām ieinteresētajām pusēm nosaka 1997. gadā izdotais VARAM rīkojums ”Par īpaši
aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības plānu izstrādāšanas kārtību”.
2000. gadā ir pieņemts likums “Par sugu un biotopu aizsardzību” un atbilstoši Ministru
kabineta noteikumi Nr. 396 - "Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti
izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu" un Nr. 421 - "Noteikumi par īpaši
aizsargājamo biotopu veidu sarakstu".
“Aizsargjoslu” likums ir pieņemts 1997. gadā. Tajā ir noteiktas Baltijas jūras un Rīgas jūras
līča piekrastes aizsargjoslas, kā arī ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslu noteikšanas kārtība,
statuss un vispārējie aizsardzības noteikumi. Šis likums ir svarīgs migrējošo sugu biotopu
saglabāšanā, to migrācijas ceļu nepārtrauktības nodrošināšanā, kā arī ūdens kvalitātes
uzturēšanā. Minerālmēslu, pesticīdu, naftas produktu un citu ķīmisko vielu lietošana
aizsargjoslās ir ierobežota. Nekādā gadījumā nav pieļaujama minēto vielu lietošana 10 m zonā
gar ūdeņiem. Aizsargjoslās ir noteikti ierobežojumi mežsaimniecībai un būvniecībai (skatīt
2. pielikumu).
Atbilstoši likumam par piesārņojumu 2001. gada 18. decembrī ir pieņemti MK noteikumi
Nr/531. ”Par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskas darbības izraisīta
piesārņojuma ar nitrātiem”. Šie noteikumi satur prasības kādas jāievēro, lai samazinātu
lauksaimnieciskās darbības izraisīto piesārņojumu ar nitrātiem. Tie nosaka īpaši jutīgas
teritorijas, uz kurām attiecas paaugstinātas prasības ūdens un augsnes aizsardzībai no
lauksaimnieciskas darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem, kā arī šo teritoriju noteikšanas
kritērijus un apsaimniekošanas kārtību. Šajās teritorijās zemes īpašniekiem un lietotājiem,
veicot lauksaimnieciskas darbības, ir jāievēro Labas saimniekošanas prakses nosacījumi
(skatīt 2. pielikumu).
2002. gada 20. un 23. augustā Ministru kabinets pieņēma noteikumus Nr. 365 “Noteikumi
par notekūdeņu dūņu un to kompostu izmantošanu, monitoringu un kontroli” , kuri
nosaka arī kārtību kādā ir atļauts iestrādāt notekūdeņu dūņas augsnē.
2000. gada decembrī Latvijas Saeima ir pieņēmusi jaunu Atkritumu apsaimniekošanas
likumu (spēkā no 2001. gada 1. marta), ar kuru Latvijas tiesību aktos tiek ieviestas Padomes
direktīvu Nr.75/442/EEK par atkritumiem un Nr.91/689/EEK par bīstamajiem atkritumiem
pamatprasības. Pamatojoties uz jauno likumu, Vides ministrija ir izstrādājusi un Ministru
kabinets 2002. gada augustā ir apstiprinājis Atkritumu apsaimniekošanas plānu 2003.-2012.
gadiem. Tā izstrādē ir ievērotas direktīvu prasības, ņemot vērā visas jau esošas stratēģijas un
programmas attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanu. Ir uzlabota atļauju sistēma un galvenie
uzlabojumi atkritumu apsaimniekošanas sistēmā paredz atļauju izsniegšanu atkritumu
savākšanai, uzglabāšanai un pārkraušanai. No 2003. gada 1. janvāra Latvijas atkritumu
statistikas sistēma atbilst ES prasībām.
Latvijā spēkā esošie tiesību akti attiecībā uz ietekmes uz vidi novērtēšanu, piesārņojuma
integrētu novēršanu un kontroli un rūpniecisko avāriju riska novērtēšanu un riska
samazināšanu ir saskaņā ar attiecīgajām ES direktīvām - Padomes direktīvu Nr.85/337/EEK
par sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu un Padomes direktīvu
Nr.97/11/EK, kura groza direktīvu Nr.85/337/EEK par sabiedrisku un privātu projektu
ietekmes uz vidi novērtējumu, Padomes direktīvu Nr.96/61/EEK par piesārņojuma integrētu
novēršanu un kontroli, Padomes direktīvu Nr. 96/82/EK par tādu smagu negadījumu briesmu
pārzināšanu, kuros iesaistītas bīstamas vielas.
ZMNotp_100306
Grozījums Ministru kabineta 2004.gada 30.novembra noteikumos Nr.1002 „Kārtība, kādā ieviešams
programmdokuments „Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004. –
2006.gadam””