Pielikums - Ministru Kabinets
Pielikums - Ministru Kabinets
Pielikums - Ministru Kabinets
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
65<br />
5.4. IEPRIEKŠĒJĀ PROGRAMMĒŠANAS PERIODA REZULTĀTI UN IETEKME<br />
Latvijai kā ES kandidātvalstij līdz šim ir bijusi iespēja izmantot ES pirmsstrukturālos fondus<br />
lauku un lauksaimniecības attīstības veicināšanai SAPARD programmas ietvaros. (skat.<br />
5.2.2. nodaļu) Tā kā SAPARD programma tika apstiprināta 2000. gada beigās un maksājumu<br />
aģentūra - Lauku atbalsta dienests (arī nacionālo atbalsta shēmu apsaimniekotājs) – tika<br />
akreditēta tikai 2001. gada beigās, finansiālā atbalsta pieejamība projektu realizēšanai ir tikai<br />
divus gadus. Nepārtraukti vērtējot un analizējot programmas īstenošanas procesu,<br />
Zemkopības ministrija saskaņā ar izveidoto programmas Uzraudzības komiteju (UK) ir<br />
veikusi dažādus programmas uzlabojumus un precizējumus šajā periodā. Tas ievērojami ir<br />
paaugstinājis ES atbalsta izmantošanas efektivitāti un devis lielākus ieguldījumus lauku, īpaši<br />
lauksaimniecības attīstībā. Pakāpeniski iegūtā pieredze ļāva novērst nepilnības programmas<br />
nosacījumos un racionalizēt atbalsta administrēšanas, kontroles un uzraudzības procedūras, kā<br />
arī paplašināt atbalsta saņēmēju loku, savukārt atbalsta saņēmējiem pieauga izpratne par ES<br />
līdzfinansētā atbalsta saņemšanas nosacījumiem, īpaši par sagatavojamās dokumentācijas<br />
kvalitāti, projektu īstenošanas precizitāti. SAPARD programma ir devusi lielu ieguldījumu<br />
sabiedrības informētībā par ES līdzfinansēšanas principiem un prasībām. Diemžēl ir<br />
vērojamas arī nepilnības programmas realizācijas gaitā, bet to novēršana nav atkarīga no<br />
izmaiņām SAPARD programmas nosacījumos. Būtiskākā problēma, kas ierobežo<br />
programmas izmantošanas iespējas, ir lauku uzņēmēju nepietiekošais finansiālo līdzekļu<br />
apjoms kapitālieguldījumos salīdzinoši lielu projektu realizēšanai SAPARD ietvaros, tādiem<br />
kā Latvijas agroklimatiskajiem apstākļiem piemērotu lauksaimniecības ražošanas ēku<br />
rekonstrukcija vai mēslu krātuvju būvniecība u.tml. Neskatoties uz to, ka bankas ir labvēlīgas<br />
attiecībā uz SAPARD projektu kreditēšanu, pārsvarā tie ir kredīti tehnikas modernizēšanai vai<br />
saimniecības ekonomikas aktivitāšu dažādošanas projektiem. Pamatojums tam ir finansējuma<br />
ziņā nelieli un mazāk riskanti kredīti un sakarā ar atbalsta maksājuma līdz 50 % no<br />
attaisnotajiem izdevumiem kredītu atmaksa ir ļoti ātra un droša. Lai daļēji risinātu problēmu<br />
un veicinātu uzņēmējus realizēt kapitālieguldījumos lielākus investīciju projektus, ar<br />
Zemkopības ministrijas atbalstu ir izveidots kredītu garantēšanas mehānisms tiem<br />
lauksaimniekiem, kuriem kredītgarantijas ir nepietiekošas. Taču arī tas ir nepietiekoši, jo<br />
bankas nelabprāt izvēlas izsniegt ilgtermiņa kredītus lieliem projektiem lauksaimniecības<br />
nozarē, kur ieņēmumi ir salīdzinoši zemi.<br />
SAPARD programmas ietvaros Latvija ir ieguvusi ievērojamu pieredzi attiecībā uz<br />
pasākumiem, kuri pēcpievienošanās periodā tiks finansēti no ELVGF Vadības daļas. Šiem<br />
pasākumiem ir izveidots Latvijas situācijai atbilstošs īstenošanas mehānisms. Daudzas<br />
rekomendācijas, kas minētas Latvijas lauksaimniecības un lauku attīstības atbalsta<br />
programmas SAPARD Vidēja termiņa novērtējumā, ir ņemtas vērā, izstrādājot saskaņā ar<br />
Vienoto programmdokumentu ieviešamos pasākumus. Daži no svarīgākajiem ir:<br />
− birokrātijas samazināšana, kas atvieglotu iesniegšanas kārtību kā arī ļautu mazākiem<br />
uzņēmumiem iegūt finansējumu;<br />
− lielāka uzmanība pievēršama lauku attīstībai nevis tikai lauksaimniecībai, tādējādi<br />
nodrošinot līdzsvarotu pasākumu izvēli.<br />
Liels SAPARD programmas trūkums bija nespēja ieviest nevienu no agrovides pasākumiem.<br />
Ņemot vērā šo mērķu administrēšanas sarežģītību, SAPARD nav pietiekamā mērā kalpojis<br />
par administrēšanas mācību līdzekli Latvijā. Tomēr, atsevišķi sagatavošanās darbi ir veikti,<br />
sagatavojot bioloģiski vērtīgo zālāju kartes, kas tiek izmantotas arī līdzīgu pasākumu<br />
administrēšanā saskaņā ar šo plānu. Tādējādi šie pasākumi ir nedaudz guvuši labumu no<br />
ZMNotp_100306<br />
Grozījums <strong>Ministru</strong> kabineta 2004.gada 30.novembra noteikumos Nr.1002 „Kārtība, kādā ieviešams<br />
programmdokuments „Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004. –<br />
2006.gadam””
Change language