Pielikums - Ministru Kabinets
Pielikums - Ministru Kabinets Pielikums - Ministru Kabinets
44 − nodrošinātu kvalitatīvu un vides prasībām atbilstošu saimniecisko infrastruktūru iedzīvotāju mobilitātes, komunikāciju un saimnieciskās darbības vajadzībām (saskaņā ar Valsts investīciju programmu); − uzlabotu, vairotu un dažādotu lauku iedzīvotāju darba prasmes (saskaņā ar Nacionālo nodarbinātības plānu, Labklājības nozares investīciju stratēģiju 2003.-2007. gadam un Studentu kreditēšanas pamatnostādnēm); − radītu un atbalstītu ekonomiskās sadarbības grupas/ organizācijas, kas sekmē un atbalsta lauku ekonomisko attīstību, iesaista sociāli izslēgto iedzīvotāju grupas uzņēmējdarbībā, tādējādi mazinot nabadzību (saskaņā ar LR Komerclikumu, Kooperatīvo sabiedrību likumu, Lauksaimniecības un lauku attīstības likumu, Labklājības nozares investīciju stratēģiju 2003.-2007. gadam). Mērķa „Uzturēt lauku apdzīvotību un nodrošināt lauku teritorijā pilsētas līmenim līdzvērtīgu pieejamību dažādiem sociālās infrastruktūras pakalpojumiem” sasniegšanai pasākumi tiek īstenoti un/vai īstenošanai plānoti pasākumi, lai : − racionalizētu un attīstītu sociālās infrastruktūras (izglītības un mācību sistēmas, veselības un sociālās nodrošināšanas sistēmas, kultūras u.c.) pakalpojumus un sakoptu un uzturētu vēsturiskās un kultūras vērtības/ mantojumu (saskaņā ar Valsts investīciju programmu); − radītu un atbalstītu vietējo iniciatīvu saimnieciskās un sociālās dzīves aktivizēšanai teritorijā, sekmētu iedzīvotāju sadarbību sociālo un saimniecisko aktivitāšu veikšanai teritorijā un mazinātu dažādu sociālo grupu izslēgtību lauku ciematos/ kopienās; − veidotu un atbalstītu dažādas sociālo jautājumu grupas/ organizācijas sociālās palīdzības jautājumu risināšanā un ekonomisko aktivitāšu iniciēšanai lauku teritorijā (saskaņā ar Labklājības nozares investīciju stratēģiju 2003.-2007. gadam); − uzlabotu un racionalizētu vietējo administratīvo, reģionālo pārvalžu darbību, nodrošinot informācijas apriti ,un mazinātu informatīva rakstura izslēgtību perifērijā (saskaņā ar LR Reģionālās attīstības likumu un Administratīvi teritoriālās reformas likumu). Mērķa „Nodrošināt lauku resursu ilgtspējīgu un efektīvu izmantošanu, uzturot un saglabājot sakoptu un bioloģiski daudzveidīgu lauku vidi un ainavu nākamajām paaudzēm” sasniegšanai ir pieņemti normatīvie akti un stratēģiskie dokumenti- LR likumi 18 , MK noteikumi 19 un īstenota Bioloģiskās daudzveidības nacionālā programma (1999). Latvija ir pievienojusies dažādām starptautiskajām konvencijām 20 , un notiek nacionālo tiesību aktu saskaņošana ar ES direktīvām vides jomā 21 , lai: − visa veida saimnieciskajā darbībā tiktu nodrošināta videi draudzīga un vides aizsardzības prasībām atbilstoša saimniekošana, kura atstāj minimālu negatīvo ietekmi uz lauku vides ekoloģiju (dabu, gaisu, klimatu, augsni, ūdeni) un uztur sakoptu Latvijas laukiem raksturīgo ainavu; 18 Piemēram, likumi Par vides aizsardzību (1991), Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām (1993), Aizsargjoslu likums (1997), Sugu un biotopu aizsardzības likums (2000) un Mežu likums (2000) 19 Labas lauksaimniecības prakses nosacījumi u.c. 20 Ramsāres konvencija (1971); UNESCO konvencija (1972); Bernes konvencija (1979); Bonnas konvencija; Riodežaneiro konvencija (1992); Helsinku konvencija (1974, 1992) 21 Tiesību akti, kuri skar visas nozares): Ietekmes uz Vidi Novērtējuma veikšana pirms katra projekta/programmas īstenošanas, Vides informācijas nodrošināšana, Latvijas Vides Aģentūras izveide. Dabas aizsardzībā: Direktīva (92/43/EEK) Par dabisko biotopu, savvaļas augu un dzīvnieku sugu aizsardzību; Direktīva (79/409/EK) Par savvaļas putnu aizsardzību. ZMNotp_100306 Grozījums Ministru kabineta 2004.gada 30.novembra noteikumos Nr.1002 „Kārtība, kādā ieviešams programmdokuments „Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004. – 2006.gadam””
45 − saglabātu, aizsargātu un popularizētu gan nacionāli, gan starptautiski atzītās daudzveidīgās savvaļas populācijas, sugas un biotopus; − aizsargātu un uzturētu gan nacionāli, gan starptautiski atzītās vēsturiskās, kultūras un ainaviskās (rezervāti, dabas parki, piekraste u.c.) vērtības; − aizsargātu, pavairotu un popularizētu vietējās izcelsmes nozīmīgo šķirņu lauksaimniecības vaislas dzīvniekus un kultūraugus, kuri nacionāli un starptautiski ir atzīti kā apdraudētas populācijas. Latvijas lauku attīstības stratēģisko mērķu sasniegšanai pašlaik tiek izmantoti gan nacionālā budžeta līdzekļi un ārvalstu atbalsts jeb līdzfinansējums dažādām programmām un mērķa investīcijām, gan privātais kapitāls, kura piesaiste notiek ar dažādu atbalsta programmu palīdzību vai izmaiņām normatīvajos aktos vai procedūrās. 5.2.2. Finansiālais atbalsts 5.2.2.1. Atbalsts lauksaimniecības attīstībai Valsts subsīdiju programmas. Lauksaimniecības konkurētspējas attīstībai valsts sniedz atbalstu subsīdiju veidā. Saskaņā ar Lauksaimniecības likuma 16. pantu subsīdijas nedrīkst būt mazākas par 2,5 procentiem no gada pamatbudžeta kopējiem izdevumiem, kas tiek segti no dotācijām no vispārējiem ieņēmumiem (skat. 6. attēlu). Subsīdiju mērķis, tāpat kā visas lauksaimniecības politikas mērķis, ir izveidot lauksaimniecību par nozari, kas spētu integrēties vienotajā Eiropas koptirgū un ražotu pasaules tirgus prasībām atbilstošu preču produkciju, konkurējot ar citu valstu ražojumiem kvalitātes un ražošanas izmaksu jomā. Šā mērķa sasniegšanai noteikti galvenie valsts atbalsta darbības virzieni: − ražošanas tehnoloģiskā modernizācija; − kvalitātes vadīšana visā ražošanas un pārdošanas procesā; − produkcijas tirgus veicināšana un attīstība. 6. attēls. Kopējais subsīdiju apjoms 1994.-2001. gadā (milj. LVL) 25 20 17,126 18,772 19,927 20,88 Ls.milj. 15 10 5 4,419 8,114 10,212 10,039 0 1994. 1995. 1996. 1997. 1998. 1999. 2000 . 2001. gads Avots: LAD un ZM Daudzas subsīdiju programmas saglabājas nemainīgas, ir atsākta arī iepriekšējos gados atcelto programmu īstenošana. Ir šādas atbalsta programmas: Atbalsts kaļķošanai un meliorācijai, Atbalsts augkopībai, Atbalsts lopkopībai, Kredītu garantiju fonds, Atbalsts tehniskajai modernizācijai, Atbalsts piena produkcijas konkurētspējas paaugstināšanai, Atbalsts zivsaimniecībai un citas. ZMNotp_100306 Grozījums Ministru kabineta 2004.gada 30.novembra noteikumos Nr.1002 „Kārtība, kādā ieviešams programmdokuments „Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004. – 2006.gadam””
- Page 1 and 2: Pielikums Grozījums Ministru kabin
- Page 3 and 4: 3 6.2.1 Latvijas Lauku attīstības
- Page 5 and 6: 5 1. PIELIKUMS. SITUĀCIJAS ANALĪZ
- Page 7 and 8: 7 1. Ievads Pamatojoties uz to, ka
- Page 9 and 10: 9 2. Valsts teritorija un teritori
- Page 11 and 12: 11 2. tabula. Administratīvo terit
- Page 13 and 14: 13 3. Latvijas Lauku attīstības p
- Page 15 and 16: 15 5. Pašreizējās situācijas ra
- Page 17 and 18: 17 iedzīvotājiem trūkst finanšu
- Page 19 and 20: 19 iztikas minimuma preču un pakal
- Page 21 and 22: 21 3. attēls. Nabadzības riska ko
- Page 23 and 24: 23 barības elementiem. Ļoti augl
- Page 25 and 26: 25 lauku uzņēmēju izvēlētajiem
- Page 27 and 28: 27 14. tabula. Saimniecību īpašn
- Page 29 and 30: 29 resursu centriem par pieredzes u
- Page 31 and 32: 31 Zvērkopība. Latvijā ar rūpni
- Page 33 and 34: 33 − dārzeņu, augļu un cukurbi
- Page 35 and 36: 35 Meža nozare darbojas kā stabil
- Page 37 and 38: 37 No pasaulē apdraudētajām sug
- Page 39 and 40: 39 ezers un tā apkārtne ir viena
- Page 41 and 42: 41 pasliktināšanās un bioloģisk
- Page 43: 43 − nodrošinātu tajā nodarbin
- Page 47 and 48: 47 Kopš 1997. gada, kad LAF sāka
- Page 49 and 50: 49 ir iemesls komerciāla rakstura
- Page 51 and 52: 51 Atkarībā no zemes auglības La
- Page 53 and 54: 53 nodrošinātu ES nozīmes biotop
- Page 55 and 56: 55 kopējās LIZ), kurās aramzemes
- Page 57 and 58: 57 20. tabula. SVID analīze Jomas
- Page 59 and 60: 59 Labvēlīgi apstākļi meža noz
- Page 61 and 62: 61 Vāji attīstīta lauksaimniecī
- Page 63 and 64: 63 Liels mazapdzīvotu teritoriju
- Page 65 and 66: 66 veiktajiem pētījumiem SAPARD v
- Page 67 and 68: 68 6. Stratēģijas apraksts, tās
- Page 69 and 70: 70 - Nacionālā politikā definēt
- Page 71 and 72: 72 21. tabula. Stratēģiskās atba
- Page 73 and 74: 74 Balstoties uz kopsakarībām sta
- Page 75 and 76: 76 Pasākuma mērķis ir sekmēt il
- Page 77 and 78: 78 22. tabula. Saistība un ietekme
- Page 79 and 80: 80 23. tabula. ELVGF līdzfinansēt
- Page 81 and 82: 82 24. tabula. Lauku attīstības p
- Page 83 and 84: 84 − Bonnas konvencijai (1979)
- Page 85 and 86: 86 Padomes direktīvas Nr.91/414/EE
- Page 87 and 88: 88 statuss ir piešķirts vietējā
- Page 89 and 90: 90 25. tabula. Atbalsta likmes, pas
- Page 91 and 92: 92 7. Pasākumu īstenošanas ietek
- Page 93 and 94: 94 saimnieciskās darbības dažād
45<br />
− saglabātu, aizsargātu un popularizētu gan nacionāli, gan starptautiski atzītās<br />
daudzveidīgās savvaļas populācijas, sugas un biotopus;<br />
− aizsargātu un uzturētu gan nacionāli, gan starptautiski atzītās vēsturiskās, kultūras un<br />
ainaviskās (rezervāti, dabas parki, piekraste u.c.) vērtības;<br />
− aizsargātu, pavairotu un popularizētu vietējās izcelsmes nozīmīgo šķirņu lauksaimniecības<br />
vaislas dzīvniekus un kultūraugus, kuri nacionāli un starptautiski ir atzīti kā apdraudētas<br />
populācijas.<br />
Latvijas lauku attīstības stratēģisko mērķu sasniegšanai pašlaik tiek izmantoti gan nacionālā<br />
budžeta līdzekļi un ārvalstu atbalsts jeb līdzfinansējums dažādām programmām un mērķa<br />
investīcijām, gan privātais kapitāls, kura piesaiste notiek ar dažādu atbalsta programmu<br />
palīdzību vai izmaiņām normatīvajos aktos vai procedūrās.<br />
5.2.2. Finansiālais atbalsts<br />
5.2.2.1. Atbalsts lauksaimniecības attīstībai<br />
Valsts subsīdiju programmas. Lauksaimniecības konkurētspējas attīstībai valsts sniedz<br />
atbalstu subsīdiju veidā. Saskaņā ar Lauksaimniecības likuma 16. pantu subsīdijas nedrīkst<br />
būt mazākas par 2,5 procentiem no gada pamatbudžeta kopējiem izdevumiem, kas tiek segti<br />
no dotācijām no vispārējiem ieņēmumiem (skat. 6. attēlu). Subsīdiju mērķis, tāpat kā visas<br />
lauksaimniecības politikas mērķis, ir izveidot lauksaimniecību par nozari, kas spētu<br />
integrēties vienotajā Eiropas koptirgū un ražotu pasaules tirgus prasībām atbilstošu preču<br />
produkciju, konkurējot ar citu valstu ražojumiem kvalitātes un ražošanas izmaksu jomā. Šā<br />
mērķa sasniegšanai noteikti galvenie valsts atbalsta darbības virzieni:<br />
− ražošanas tehnoloģiskā modernizācija;<br />
− kvalitātes vadīšana visā ražošanas un pārdošanas procesā;<br />
− produkcijas tirgus veicināšana un attīstība.<br />
6. attēls. Kopējais subsīdiju apjoms 1994.-2001. gadā (milj. LVL)<br />
25<br />
20<br />
17,126<br />
18,772 19,927<br />
20,88<br />
Ls.milj.<br />
15<br />
10<br />
5<br />
4,419<br />
8,114<br />
10,212 10,039<br />
0<br />
1994. 1995. 1996. 1997. 1998. 1999. 2000 . 2001.<br />
gads<br />
Avots: LAD un ZM<br />
Daudzas subsīdiju programmas saglabājas nemainīgas, ir atsākta arī iepriekšējos gados atcelto<br />
programmu īstenošana. Ir šādas atbalsta programmas: Atbalsts kaļķošanai un meliorācijai,<br />
Atbalsts augkopībai, Atbalsts lopkopībai, Kredītu garantiju fonds, Atbalsts tehniskajai<br />
modernizācijai, Atbalsts piena produkcijas konkurētspējas paaugstināšanai, Atbalsts<br />
zivsaimniecībai un citas.<br />
ZMNotp_100306<br />
Grozījums <strong>Ministru</strong> kabineta 2004.gada 30.novembra noteikumos Nr.1002 „Kārtība, kādā ieviešams<br />
programmdokuments „Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004. –<br />
2006.gadam””