Pielikums - Ministru Kabinets
Pielikums - Ministru Kabinets
Pielikums - Ministru Kabinets
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
40<br />
5.1.4.4. Gruntsūdeņi<br />
Latvijas gruntsūdeņu fona nitrātu koncentrācija ir daudz mazāka nekā maksimālais dzeramajā<br />
ūdenī pieļaujamais apjoms sakarā ar zemo antropogēno slodzi (salīdzinājumā ar ES valstīm<br />
Latvijā ir ekstensīva lauksaimnieciskā darbība un zems iedzīvotāju blīvums). Novērotais<br />
mainīgais nitrātu līmenis ir atkarīgs no vairākiem faktoriem, galvenokārt, pārraugāmā ūdens<br />
nesējslāņa norobežotības pakāpes. Tādējādi nitrātu problēma tiek aprakstīta atsevišķi attiecībā<br />
uz norobežotu ūdens nesējslāni, daļēji norobežotu ūdens nesējslāni un nenorobežotu ūdens<br />
nesējslāni.<br />
Nitrāti nepiesārņo norobežotu devona ūdens nesējslāni, kas parasti tiek izmantots centrālajai<br />
ūdens apgādei Latvijā. Nitrātu koncentrācija norobežotajos ūdens nesējslāņos parasti ir<br />
mazāka par zemāko konstatācijas robežu, t.i. 0,005 mg N/l. Norobežotos nesējslāņos nav<br />
nitrātu galvenokārt šādu divu iemeslu dēļ:<br />
− Glaciolakustrīna un glikogēno māla nogulumu aizsargājošās īpašības.<br />
− Ātra nitrātu reducēšana amonjakā sakarā ar dziļo gruntsūdeņu zemo red-ox (0 - 100 mV).<br />
Turklāt 92% pārbaudīto aku kvartāra un pirmskvartāra daļēji norobežotajos ūdens<br />
nesējslāņos nitrātu koncentrācija ir zemāka nekā 0,005 mg N/l. Maksimālās daļēji<br />
norobežotajos ūdens nesējslāņos konstatētās nitrātu koncentrācijas ir 0,3 – 0,8 mg N/l, t.i. tās<br />
ir vismaz 14 reizes zemākas par Maksimāli pieļaujamo līmeni dzeramajā ūdenī.<br />
Augšminētā zemā nitrātu koncentrācija norobežotajos un daļēji norobežotajos ūdens<br />
nesējslāņos nenozīmē, ka šie ūdens nesējslāņi ir pilnīgi brīvi no piesārņojuma. Paaugstinātā<br />
amonjaka koncentrāciju atsevišķās vietās var rasties no primāras formas nitrātiem, kas rodas<br />
gruntsūdeņos reducēta slāpekļa formā.<br />
Difūzā piesārņojuma izraisīts nitrātu vidējās koncentrācijas pieaugums līdz 1,0 – 1,5 mg N/l ir<br />
konstatēts seklos gruntsūdeņos intensīvi kultivētās aramzemēs un ganībās. Maksimālais<br />
pieļaujamais apjoms dzeramajam ūdenim (11 mg N/l) tiek pārsniegts dažās ilgtermiņā<br />
pārmēslotās nelielās vietās, kurās viegli ģeoloģiskā griezuma augšpusē ir caurlaidīgas rupjās<br />
smiltis, kā arī pie punktveida piesārņojuma avotiem, piemēram, mēslojuma atkritumu<br />
krātuvēm, agrākajām agroķīmiskajām noliktavām u.tml.<br />
Vispārīgi nitrātu problēmai Latvijas gruntsūdeņos ir lokāls raksturs un tikai nenorobežotajos<br />
ūdens nesējslāņos iespējama ievērojama nitrātu koncentrācija. Tomēr lauksaimniecības<br />
radītais sekundārais amonjaks var nākotnē apdraudēt centralizēto ūdens apgādi.<br />
5.1.4.5. Gaisa kvalitāte<br />
Sakarā ar ekonomisko lejupslīdi 90-to gadu sākumā siltumnīcefekta gāzu emisijas ievērojami<br />
samazinājās. Kopējais emisiju apjoms 2000. gadā bija aptuveni 34,4% no 1990. gada<br />
apjomiem. Paredzams, ka turpmākajos 20 gados emisiju līmenis nesasniegs 1990. gadā<br />
vērojamo līmeni, tādējādi Latvijā tiks ievērotas Kioto protokola prasības. Tomēr Latvija<br />
saskaņā ar divpusējiem nolīgumiem piedalās projektos, kuru mērķis ir samazināt<br />
siltumnīcefekta gāzu emisijas, tādējādi sekmējot gaisa kvalitātes uzlabošanas globālo mērķu<br />
sasniegšanu.<br />
5.1.4.6. Augsnes degradācija<br />
Patreiz Latvijas augsnes ir uzskatāmas par nepiesārņotām. Galvenās problēmas saistībā ar<br />
augsnes kvalitāti rada nepārdomāta saimnieciskā darbība lauksaimniecībā un rūpniecībā, kā<br />
arī dabiski procesi,piemēram, augsnes auglības mazināšanās un skābināšanās. Zemes<br />
degradācijas blakusiedarbība ir virszemes ūdeņu ekosistēmu degradācija, lauku ainavas<br />
ZMNotp_100306<br />
Grozījums <strong>Ministru</strong> kabineta 2004.gada 30.novembra noteikumos Nr.1002 „Kārtība, kādā ieviešams<br />
programmdokuments „Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004. –<br />
2006.gadam””