Pielikums - Ministru Kabinets

39
ezers un tā apkārtne ir viena ar sugām visbagātākajām Latvijas teritorijām. Tur aug 800
ziedaugu un paparžaugu sugu, no kurām 40 ir aizsargājamas. Vismaz 30 retās putnu sugas,
kuras ir apdraudētas citur Eiropā, ligzdo Engures ezera tuvumā. Lubānas ezers un zemiene
tiek uzskatīta par vienu no vissvarīgākajiem iekšzemes mitrāju kompleksiem Baltijas valstīs,
kurā, īpaši migrācijas laikā, koncentrējas liels skaits putnu.
Saskaņā ar CORINE Biotopu datu bāzes informāciju 22,6% ezeru teritoriju ir iekļauti
aizsargājamās teritorijās. Ezeru bioloģisko daudzveidību būtiski ietekmē eitrofikācijas
process.
Latvija ir starp tām Baltijas jūras reģiona valstīm, kur ir saglabātas lašu nārstošanas vietas
upēs. Salacas upe ir lielākā dabiskā lašu nārstošanas vieta Austrumbaltijā. Latvijas upēs dzīvo
apmēram 26 000 bebru un gandrīz 5 000 ūdru. Upju vēžu populāciju atjaunošanās liecina par
ūdens kvalitātes uzlabošanos mazajās upēs. Saskaņā ar CORINE Biotopu datu bāzes
informāciju 20,3% upju teritoriju ir noteikts aizsardzības režīms. Piesārņotie notekūdeņi un
lauksaimniecības noteces var apdraudēt upju ekosistēmu bioloģisko daudzveidību. No 1998.
līdz 2000. gadam veiktie ūdens bioloģiskās kvalitātes pētījumi liecina, ka 66% visu upju ir
zems piesārņojuma līmenis un aptuveni 21% ir tīras vai gandrīz tīras. Tomēr aptuveni 90%
visu ezeru ir pakļauti antropogēnajai eitrofikācijai. Slāpekļa un fosfora ietekme tika novērota
gan iekšējos ūdeņos, gan jūrā.
90-ajos gados būtiski samazinājās notekūdeņu, lauksaimniecības zemju noteču radītais
piesārņojums ar nitrātiem un fosfātiem un punktveida piesārņojums no minerālmēslu un
pesticīdu glabātuvēm. Tomēr, līdz ar ekonomiskās situācijas stabilizēšanos un intensīvāku
lauksaimniecības metožu attīstību, kopējais pesticīdu un minerālmēslu lietošanas apjoms
pakāpeniski pieaug ( skat. 5. attēls).
5. attēls. Augu aizsardzības līdzekļu lietošana
360
(tūkstoši)
310
260
323,5
ha
kg
210
236,7
160
110
60
177,5
94,4 101,0
107,9
10
2000 2001 2002
Visintensīvākā pesticīdu un minerālmēslu lietošana ir vērojama Latvijas centrālajās daļās.
Visintensīvākā augkopība tiek veikta attiecībā labības un cukurbiešu audzēšanu. Detalizētāku
karti skatīt 16. kartē “Minerālmēslojuma lietošana uz lauksaimniecībā izmantojamām
zemēm”. Lauksaimniecības noteces visvairāk ir ietekmējušas Lielupes baseinu, kas arī ir bijis
galvenais iemesls īpaši jutīgās teritorijas statusa piešķiršanai šai teritorijai.
ZMNotp_100306
Grozījums Ministru kabineta 2004.gada 30.novembra noteikumos Nr.1002 „Kārtība, kādā ieviešams
programmdokuments „Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004. –
2006.gadam””