Pielikums - Ministru Kabinets

37
No pasaulē apdraudētajām sugām Latvijā ir sastopamas sešas zīdītāju sugas, piecas putnu
sugas un divas zivju sugas (IUCN Red Data List, 1996).
Latvijas faunai pieder 62 zīdītāju sugas. Lielais vairums Latvijas zīdītāju (63%) apdzīvo meža
biotopus, aptuveni 24% sugu saistītas galvenokārt ar kultūrainavu - parkiem u.c., vai arī ar
atklātām ūdenstilpēm. Ar atklātu ainavu biotopiem saistītas tikai piecas sugas (piem.,
svītrainās klaidoņpeles Apodemus agrarius, pelēkie zaķi Lepus europaeus), bet tipiskas
sinantropas ir trīs sugas - mājas peles Mus musculus, pelēkās un melnās žurkas (Rattus
norvegicus un Rattus rattus).
Daudzas zīdītāju sugas pārmaiņus izmanto dažādus biotopus - vienā barojas, citu izmanto par
slēptuvi, piemēram, stirnas Capreolus capreolus un staltbrieži Cervus elaphus galvenokārt
uzturas mežā, bet baroties dodas uz atklātiem biotopiem - pļavām, ganībām, laukiem vai
izcirtumiem.
Latvijas putnu fauna ir samērā bagāta, pateicoties teritorijas ģeogrāfiskajam stāvoklim un
ligzdošanai, atpūtai un barības ieguvei noderīgo biotopu daudzveidībai. Baltijas jūru un tās
piekrasti daudzie Eirāzijas attālo ziemeļu novadu putni izmanto par tradicionālo sezonālo
migrācijas trasi, pa kuru tie dodas uz saviem ziemošanas apgabaliem Rietumeiropā, Āfrikā un
Vidējos Austrumos, bet pavasarī - uz ligzdošanas vietām ziemeļu novadu tundrā un taigā. Pie
īstajiem ceļotājiem (vismaz 140 sugas) pieder baltie stārķi Ciconia ciconia, lauku cīruļi
Alauda arvensis, visas ķauķu (Sylviinae) sugas u.c. Tipiski caurceļotāji (55-60 sugas) Latvijā
neligzdo vispār vai ligzdo nelielā skaitā (mazie gulbji Cygnus columbianus, sējas zosis Anser
fabalis). Pie ziemotājiem, kas ierodas pavadīt tikai ziemu, pieder ap 15 sugu, piem., bikšainie
klijāni Buteo lagopus, zīdastes Bombicilla garrulus. Diezgan daudz ir "maldu viesu" sugu,
kas Latvijā parasti nav sastopamas. Latvijā ligzdo 223 putnu sugas, starp tām arī daudzas citur
pasaulē ļoti reti sastopamas sugas, piem., jūras ērgļi Haliaeetus albicilla, čūskērgļi Circaetus
gallicus, melnie stārķi Ciconia nigra.
No Latvijā sastopamajām putnu sugām 152 ir minētas Putnu direktīvā 79/409/EEK, un
gandrīz visas sugas (99%) - 1979. gada Bernes konvencijas "Par Eiropas dzīvās dabas un
dabisko dzīvotņu saglabāšanu " pielikumos.
Vēsā klimata dēļ abinieku un rāpuļu sugu skaits nav liels. Gandrīz puse no to sugām ir
ierakstītas Latvijas Sarkanajā grāmatā.
5.1.4.2. Lauksaimniecības zemju ekosistēmu daudzveidība
Pēdējās desmitgadēs ekstensīvi izmantotajām lauksaimniecības zemēm plašās teritorijās ar
dabiski atšķirīgajiem reljefa un hidroloģiskajiem apstākļiem ir svarīga loma bioloģiskās
daudzveidības nodrošināšanā. Latvijas lauksaimniecības ainavas raksturīga sastāvdaļa ir
vairāku Eiropā aizsargātu sugu populācijas. Piemēram, baltā stārķa (Ciconia ciconia)
populāciju Latvijā veido vairāk nekā 10 000 pāru. Mazā ērgļa (Aquila pomarina), kas ligzdo
mežmalās lauku tuvumā un barojas lauksaimnieciskā ainavā, Latvijas populācija ir apmēram
2 400 pāru liela un veido 13% no visas Eiropas populācijas. 1999. gadā Latvijas
lauksaimniecībā izmantojamās zemes bija 26 000 līdz 30 000 griežu (Crex crex) pāru
ligzdošanas vieta. Tomēr pēdējo desmitgažu laikā vērojama arī pretēja tendence: lauka
piekūna (Falco tinnunculus) un liju (Circus cyaneus) skaits ir ievērojami samazinājies.
Lai gan pašreizējais lauksaimnieciskās intensitātes samazinājums visumā labvēlīgi iespaido
bioloģisko daudzveidību, ir novērojamas arī negatīvas tendences. Lielas aramzemes un pļavu
platības aizaug ar nezālēm un krūmiem.
ZMNotp_100306
Grozījums Ministru kabineta 2004.gada 30.novembra noteikumos Nr.1002 „Kārtība, kādā ieviešams
programmdokuments „Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004. –
2006.gadam””