Pielikums - Ministru Kabinets
Pielikums - Ministru Kabinets
Pielikums - Ministru Kabinets
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
36<br />
iedzīvotāju zemā pirktspēja. Lielākie investori un jaunu darba vietu radītāji ir pārtikas un<br />
kokapstrādes uzņēmumi, kas arī ir nozīmīgākie un ekonomiski spēcīgākie laukos.<br />
Galvenās problēmas patstāvīgas uzņēmējdarbības uzsākšanai laukos ir:<br />
− nedrošība, pieredzes un prasmju trūkums biznesa uzsākšanai, kā arī nepietiekošas<br />
zināšanas par produkcijas realizācijas tirgiem, līdz ar to ir lielas grūtības izstrādāt<br />
uzņēmējdarbības plānus un attīstības perspektīvas;<br />
− nepietiekošs uzkrātais kapitāls, ierobežotās iespējas kredītu saņemšanai, sākuma kapitāla<br />
trūkums uzņēmējdarbības uzsākšanai;<br />
− neattīstīta saimnieciskā infrastruktūra ārpus Rīgas reģiona.<br />
5.1.3. Infrastruktūra<br />
Pēdējos gados laukos ir samazinājies gan izglītības iestāžu, bibliotēku, kultūras namu,<br />
veselības iestāžu, gan citu sabiedrisko pakalpojumu iestāžu, piemēram, pasta nodaļu skaits.<br />
Katra pašvaldība ir atbildīga par primāro pakalpojumu sniegšanu, t.sk. infrastruktūras<br />
uzturēšanu un uzlabošanu savā teritorijā. Šīs funkcijas tiek finansētas no lauku pašvaldību<br />
budžeta, kura ieņēmumu apjoms ir atkarīgs no ekonomiskās aktivitātes un iedzīvotāju<br />
nodarbinātības līmeņa teritorijā (LR pašvaldību budžeti). Vairāk nekā 80% lauku pašvaldības<br />
līdzekļus saņem no Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda, kas nozīmē, ka lielākā daļa lauku<br />
pašvaldību ar saviem līdzekļiem nespēj pilnībā veikt likumā noteiktās funkcijas. Agrāk<br />
izveidotā ekonomiskā un sociālā infrastruktūra ir pakāpeniski nolietojusies, tās uzturēšana<br />
lauku teritorijās ir salīdzinoši dārga sakarā ar disperso apdzīvotību un mazaktīvu ekonomisko<br />
vidi. Bez tam, ievērojot lauku iedzīvotāju skaita samazināšanās tendences, gan sociālās, gan<br />
ekonomiskās infrastruktūras uzturēšana turpmāk tikai sadārdzināsies. Tas savukārt nozīmē, ka<br />
nākotnē tiks ierobežota tūrisma attīstība un ar šo nozari saistītu un nesaistītu uzņēmumu<br />
attīstība šajā teritorijā.<br />
5.1.4. Lauku vides kvalitāte un bioloģiskā daudzveidība<br />
5.1.4.1. Sugas<br />
Latvijā kopumā ir reģistrētas 18 047 dzīvnieku, 5396 augu un apmēram 4000 sēņu sugas<br />
(skat. 18. tabulu). Visās organismu grupās nozīmīgu daļu no kopējā sugu skaita veido sugas,<br />
kuru dzīvesvieta ir saistīta ar laukiem.<br />
18. tabula. Reto un apdraudēto savvaļas sugu skaits Latvijā<br />
Apdraudētās, jutīgās un retās savvaļas sugas<br />
Sugu grupa<br />
Sugu skaits<br />
Skaits<br />
% no sugu kopskaita<br />
Zīdītāji 64 15 23<br />
Putni 320 67 21<br />
Rāpuļi 7 2 29<br />
Abinieki 13 5 38<br />
Saldūdens zivis 66 7 11<br />
Bezmugurkaulnieki 17540 135 0,8<br />
Vaskulārie augi (ziedaugi<br />
1678 284 17<br />
un filices)<br />
Sūnas 498 127 25<br />
Sēnes apm. 4000 38 apm. 0,7<br />
Ķērpji 492 32 6<br />
Avots: VARAM, Sugu un Biotopu projekts (1998.-2000.)<br />
ZMNotp_100306<br />
Grozījums <strong>Ministru</strong> kabineta 2004.gada 30.novembra noteikumos Nr.1002 „Kārtība, kādā ieviešams<br />
programmdokuments „Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004. –<br />
2006.gadam””
Change language