Pielikums - Ministru Kabinets

35
Meža nozare darbojas kā stabilizējošs faktors lauku teritoriju ekonomiskai, ekoloģiskai un
sociālai attīstībai. Mežs un meža produkti sniedz būtisku atbalstu daudziem lauksaimniekiem
viņu ekonomiskajā darbībā, kā arī veicina lauku infrastruktūras attīstību.
Mežsaimniecības un kokrūpniecības uzņēmumi nodrošina darba vietas gan pilsētu, gan lauku
teritoriju iedzīvotājiem.
Meža nozares tiešais ieguldījums Latvijas iekšzemes kopproduktā saskaņā ar ekspertu
vērtējumu ir 10 - 14 procenti. Aptuveni 85 procentus no visas saražotās produkcijas eksportē.
2001. gadā eksportēto koksnes produktu kopējā vērtība bija 503 milj. LVL, kas veidoja 40 %
no Latvijas eksporta kopējās vērtības. 87 procentus no šīs produkcijas Latvija eksportēja uz
ES valstīm.
Eksporta apjomā vislielāko īpatsvaru pēc savas vērtības deva zāģmateriāli - 45%, savukārt
apaļkoki (galvenokārt papīrmalka) - 13%, mēbeles - 11%, saplāksnis - 9%, kurināmā koksne -
3% un cita produkcija – 19%. No 1993. gada zāģmateriālu eksporta apjomi ir palielinājušies
gandrīz desmit reizes, 2001. gadā sasniedzot 2,85 miljonus m 3 .
Meža atjaunošana nodrošina mežaudžu nepārtrauktu un efektīvu atražošanu. Pēdējo gadu
laikā meža atjaunošanas kopējie apjomi pieaug, lai gan pieaugums joprojām nav pietiekams.
Meža atjaunošanas apjomu pieaugums izskaidrojams ar to, ka pieaug arī galvenajā cirtē
izcirsto platību īpatsvars. Obligāti atjaunojamās platības 2001. gadā bija 3947,3 ha valsts
mežos un 20889,4 ha pārējos mežos, bet 2002. gadā – 3990,8 ha valsts mežos un 29768,8 ha
pārējos mežos. Mežs tiek atjaunots gan mākslīgi, gan dabiski. 2001. gadā valsts mežos 63%
atjaunoto platību atjaunotas mākslīgi, 37% dabiski, bet pārējos mežos 39% - mākslīgi un 61%
- dabiski. Meža mākslīgā atjaunošanai nepieciešamas lielākas izmaksas, bet šādā veidā
atjaunošanu var veikt ar vēlamāko un saimnieciski vērtīgāko koku sugu. Meža mākslīgās
atjaunošanas izdevumi par hektāru veido 220 līdz 250 latus.
Mežs tiek izmantots ne tikai koksnes ieguvei, bet arī nekoksnes vērtību ieguvei. Meža
nekoksnes vērtības ir savvaļas ogas, augļi, rieksti, sēnes un ārstniecības augi, ko saskaņā ar
Meža likumu personas var iegūt pēc sava ieskata, ja meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs
savā īpašumā nav noteicis ierobežojumus saskaņā ar likumu. Bez tam meža platības tiek
izmantotas rekreācijai, medībām, savvaļas dzīvnieku audzēšanai iežogotās platībās.
Populārākās vietas Latvijā, kuras iedzīvotāji un tūristi izmanto atpūtai, pastaigām, kā arī
izglītošanas nolūkā, ir nacionālie parki un dabas parki. Diezgan populārs atpūtas veids ir
medības. Latvijā ir ap 1000 mednieku kolektīvu. Savvaļas dzīvnieku audzēšanai iežogojumos
ir izsniegtas 20 atļaujas, bet reāli darbojas 15 savvaļas dzīvnieku audzētāji.
Lauksaimniekiem, kuri ir arī privāto mežu apsaimniekotāji, šādu aktivitāšu attīstība
saimniecībā ir perspektīvs papildu ienākumu avots, īpaši veidojot savstarpējo sadarbību ar
citiem mežu apsaimniekotājiem - lauksaimniekiem un tūrisma uzņēmumiem.
5.1.2.11. Cita ekonomiskā darbība
Kopumā uzņēmējdarbības aktivitāte laukos ir zema, par to liecina aktīvo uzņēmumu skaits un
tajos nodarbināto iedzīvotāju skaits. Gandrīz pusei no Latvijas pagastiem, aktīvo uzņēmumu
(neskaitot zemnieku un piemājas saimniecības) skaits nepārsniedz piecus. Latvijā ir arī 12
pagasti, kuros nav neviena aktīvā uzņēmuma. Šajos pagastos cilvēki ir nodarbināti vienīgi
savās zemnieku vai piemājas saimniecībās, iestādēs un organizācijās (piem., pagastu
padomēs, skolās, veselības aprūpes iestādēs). Uzņēmējdarbība galvenokārt attīstās tādos
virzienos kā tirdzniecība, transporta pakalpojumi, agroserviss, pārstrāde un kokapstrāde.
Dažviet attīstās pakalpojumu sniedzēju uzņēmumi, taču būtisks to attīstības kavēklis ir lauku
ZMNotp_100306
Grozījums Ministru kabineta 2004.gada 30.novembra noteikumos Nr.1002 „Kārtība, kādā ieviešams
programmdokuments „Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004. –
2006.gadam””