Pielikums - Ministru Kabinets
Pielikums - Ministru Kabinets Pielikums - Ministru Kabinets
32 Ar lauksaimniecisko ražošanu nesaistītu aktivitāšu attīstību lauku saimniecībās kavē nepietiekami attīstītā infrastruktūra, sākumkapitāla trūkums un nepietiekamais zināšanu līmenis par uzņēmējdarbību. 16. tabula. Saimniecību skaits pēc papildu ienākumu avotiem un saražotās lauksaimniecības produkcijas pārdošanas īpatsvara Saražotās lauksaimniecības produkcijas pārdošanas īpatsvara grupa nepārdod pārdod līdz 50% pārdod 50 - 100% Papildu ienākumus veidojošā nozare: Kopā Lauku tūrisms 193 59 76 328 Mājamatniecība 228 81 41 350 Lauksaimniecības produktu pārstrāde 124 124 196 444 Mežsaimniecība 4182 1681 1912 7775 Kokapstrāde 589 234 275 1098 Zivju, vēžu utt. audzēšana 70 36 57 163 Zvejniecība 126 42 22 190 Enerģijas ražošana 36 5 6 47 Līgumdarbi, izmantojot saimniecības tehniku un iekārtas 831 684 849 2364 Cita nozare 5757 1673 1041 8471 Kopā 11437 4240 3904 19581 Avots: CSP, Latvijas 2001. gada lauksaimniecības skaitīšanas provizoriskie rezultāti, 2002. Lai veicinātu lauku saimniecības aktīvai savas darbības pārstrukturēšanai, papildus ienākumu avotu veidošanai, valstī tiek īstenotas nacionālās un ES līdzfinansētās atbalsta programmas. Lauku iedzīvotāju aktivitāti ierobežo lauksaimniecībai alternatīvu ideju trūkums un finanšu līdzekļi. Dažkārt lauku iedzīvotāju vidū nepieciešams radīt apziņu, ka ir nepieciešams kaut ko mainīt savā saimniekošanā, lai paaugstinātu savus ienākumus un labklājību. Ir gan nacionālās, gan ārzemju līdzfinansētās atbalsta programmas, kuru īstenošanā tiek iesaistīti speciālisti vietējās iniciatīvas veicināšanai un apmācībām (skat. 5.1.4.4. nodaļu). 5.1.2.8. Ekonomiskā sadarbība Lēni attīstās savstarpējā sadarbība starp produkcijas ražotājiem, kā arī starp lauksaimniecības produkcijas ražotājiem un pārstrādātājiem, un tas ierobežo produkcijas ražošanas un realizācijas procesu racionalizēšanu un efektivitātes un līdz ar to arī ienākumu pieaugumu. Latvijā izteiktākā lauksaimnieku sadarbības juridiskā forma ir kooperatīvās sabiedrības. 2002. gadā veiktās apsekošanas rezultātā tika konstatēts, ka Latvijā reāli darbojas 574 16 kooperatīvās sabiedrības, kuru profils ir lauksaimniecība. Tās mazāk vai vairāk aktīvi darbojas šādās lauksaimniecības nozarēs: − graudkopībā, kur ražotāji gūst lielāku peļņu, kooperējoties transporta un graudu kaltes izmantošanā; − piensaimniecībā, kur mazie ražotāji sadarbojas, lai kopīgi segtu transporta izmaksas, kas būtu salīdzinoši lielas, ja katram individuāli katru dienu būtu jānogādā saražotā produkcija līdz tuvākajam pārstrādes uzņēmumam vai piena savākšanas punktam; − ar lauksaimniecisko ražošanu saistīto lauksaimniecības tehnikas pakalpojumu sniegšanā; 16 Avots: Lauksaimniecības gada ziņojums, 2001, LR Zemkopības Ministrija, Rīga, 2002.gada jūnijs ZMNotp_100306 Grozījums Ministru kabineta 2004.gada 30.novembra noteikumos Nr.1002 „Kārtība, kādā ieviešams programmdokuments „Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004. – 2006.gadam””
33 − dārzeņu, augļu un cukurbiešu audzēšanā, kur, ar atsevišķiem izņēmumiem, kooperācija ir vāji izteikta. Galvenie kooperatīvās sabiedrības veidošanas mērķi ir - radīt iespēju tās biedriem ar kooperatīvās sabiedrības starpniecību realizēt savā saimniecībā saražoto produkciju, atbalstīt savus biedrus efektīva ražošanas procesa nodrošināšanā un produkcijas sagatavošanā realizācijai (pirmapstrāde, fasēšana, pārstrāde u.c.). Ražotāju zemā aktivitāte kooperatīvo sabiedrību veidošanā vai atturēšanās no iesaistīšanās tajās ir saistīta ar mazo izpratni par šādu organizāciju būtību, struktūru, darbības mērķiem un ienākumu sadali. Bremzējošs faktors kooperatīvo sabiedrību veidošanā ir sākotnējās izmaksas sabiedrības darba uzsākšanai un vēlākai tās vadībai. Juridiski to darbību regulē Kooperatīvo sabiedrību likums. Likuma grozījumi, kas pieņemti 2002. gada 20. jūnijā, paredz jaunu kooperatīvās sabiedrības veidu – lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību, kura sniedz pakalpojumus lauksaimniecības produktu ražotājiem, bet pati nenodarbojas ar lauksaimniecisko produktu ražošanu. 2002. gadā nacionālo atbalstu sadarbības veicināšanai laukos saņēma 32 kooperatīvās sabiedrības, kuru 2001. gada neto apgrozījums vidēji bija aptuveni 200 tūkst. LVL , bet maksimālais - tuvu miljonam. Vidējais biedru skaits – 112, kas mainījās robežās no 10 līdz 195 17 . Turpmāka kooperatīvo sabiedrību attīstība ir nepieciešama, lai garantētu lauksaimniecisko ražotāju ienākumu līmeni, un tai ir vajadzīgs finansiāls atbalsts. Latvijai pārņemot un piemērojot Latvijas nosacījumiem pasaules pieredzi, 2002. gada beigās tika izstrādāti jauni noteikumi par lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību, kas nosaka ražotāju grupu atzīšanas kritērijus, atzīšanas kārtību un darbības kontroli. To ieviešanas mērķis ir nacionālā līmenī pilnveidot finansiālā atbalsta mehānismu šādu sabiedrību darbības atbalstīšanai, tādējādi papildus veicinot Latvijas uzņēmēju/ražotāju sadarbību, atvieglojot juridiskos nosacījumus uzņēmēju ekonomiskās sadarbības īstenošanā un administratīvā darba veikšanā. 5.1.2.9. Lauksaimniecības produktu pārstrāde un pārtikas ražošana 2002. gadā darbību uzsāk vienotais pārtikas valsts uzraudzības un kontroles dienests - Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) - nodrošinot pārtikas nekaitīguma, kvalitātes un higiēnas apstākļu kontroli visā pārtikas aprites ķēdē atbilstoši modernajai koncepcijai “no fermas līdz galdam”. 2002. gadā pārtikas uzņēmumu apzināšana un reģistrācija atbilstoši uzņēmumu klasifikācijai, iegūtie dati un izveidotais pārtikas uzņēmumu reģistrs ir svarīgi priekšnoteikumi valsts uzraudzības un kontroles kapacitātes noteikšanai un attīstībai, uzraudzībai nepieciešamo resursu nodrošināšanai. 2003. gada 1. janvārī PVD uzskaitē bija 14 792 pārtikas uzņēmumi. Precizēt kontrolējamo uzņēmumu skaitu veicināja arī grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā, kuri noteica, ka līdz 2002. gada beigām visiem pārtikas apritē iesaistītiem uzņēmumiem jāreģistrējas PVD Pārtikas uzņēmumu reģistrā. Tādējādi tika atklāti vēl papildus kontrolējamie objekti. Kā atsevišķs, ļoti komplicēts un būtisks pasākums Latvijas ekonomiskajai attīstībai un plānotajai darbībai ES kopējā tirgū bija dzīvnieku izcelsmes produktu pārstrādes uzņēmumu atbilstības izvērtēšana ES prasībām un vienošanās par neatbilstību novēršanas rīcības plānu un termiņiem. Darba rezultāts tika atzinīgi novērtēts arī vairākās ES ekspertu un inspektoru vizītēs. Tikai tie uzņēmumi, kas saņems apliecinājumu par atbilstību ES prasībām, pēc Latvijas iestāšanās ES varēs pretendēt uz pārtikas izplatīšanu bez ierobežojumiem visā ES. 17 LAD dati , 26.09.2002. ZMNotp_100306 Grozījums Ministru kabineta 2004.gada 30.novembra noteikumos Nr.1002 „Kārtība, kādā ieviešams programmdokuments „Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004. – 2006.gadam””
- Page 1 and 2: Pielikums Grozījums Ministru kabin
- Page 3 and 4: 3 6.2.1 Latvijas Lauku attīstības
- Page 5 and 6: 5 1. PIELIKUMS. SITUĀCIJAS ANALĪZ
- Page 7 and 8: 7 1. Ievads Pamatojoties uz to, ka
- Page 9 and 10: 9 2. Valsts teritorija un teritori
- Page 11 and 12: 11 2. tabula. Administratīvo terit
- Page 13 and 14: 13 3. Latvijas Lauku attīstības p
- Page 15 and 16: 15 5. Pašreizējās situācijas ra
- Page 17 and 18: 17 iedzīvotājiem trūkst finanšu
- Page 19 and 20: 19 iztikas minimuma preču un pakal
- Page 21 and 22: 21 3. attēls. Nabadzības riska ko
- Page 23 and 24: 23 barības elementiem. Ļoti augl
- Page 25 and 26: 25 lauku uzņēmēju izvēlētajiem
- Page 27 and 28: 27 14. tabula. Saimniecību īpašn
- Page 29 and 30: 29 resursu centriem par pieredzes u
- Page 31: 31 Zvērkopība. Latvijā ar rūpni
- Page 35 and 36: 35 Meža nozare darbojas kā stabil
- Page 37 and 38: 37 No pasaulē apdraudētajām sug
- Page 39 and 40: 39 ezers un tā apkārtne ir viena
- Page 41 and 42: 41 pasliktināšanās un bioloģisk
- Page 43 and 44: 43 − nodrošinātu tajā nodarbin
- Page 45 and 46: 45 − saglabātu, aizsargātu un p
- Page 47 and 48: 47 Kopš 1997. gada, kad LAF sāka
- Page 49 and 50: 49 ir iemesls komerciāla rakstura
- Page 51 and 52: 51 Atkarībā no zemes auglības La
- Page 53 and 54: 53 nodrošinātu ES nozīmes biotop
- Page 55 and 56: 55 kopējās LIZ), kurās aramzemes
- Page 57 and 58: 57 20. tabula. SVID analīze Jomas
- Page 59 and 60: 59 Labvēlīgi apstākļi meža noz
- Page 61 and 62: 61 Vāji attīstīta lauksaimniecī
- Page 63 and 64: 63 Liels mazapdzīvotu teritoriju
- Page 65 and 66: 66 veiktajiem pētījumiem SAPARD v
- Page 67 and 68: 68 6. Stratēģijas apraksts, tās
- Page 69 and 70: 70 - Nacionālā politikā definēt
- Page 71 and 72: 72 21. tabula. Stratēģiskās atba
- Page 73 and 74: 74 Balstoties uz kopsakarībām sta
- Page 75 and 76: 76 Pasākuma mērķis ir sekmēt il
- Page 77 and 78: 78 22. tabula. Saistība un ietekme
- Page 79 and 80: 80 23. tabula. ELVGF līdzfinansēt
- Page 81 and 82: 82 24. tabula. Lauku attīstības p
32<br />
Ar lauksaimniecisko ražošanu nesaistītu aktivitāšu attīstību lauku saimniecībās kavē<br />
nepietiekami attīstītā infrastruktūra, sākumkapitāla trūkums un nepietiekamais zināšanu<br />
līmenis par uzņēmējdarbību.<br />
16. tabula. Saimniecību skaits pēc papildu ienākumu avotiem un saražotās<br />
lauksaimniecības produkcijas pārdošanas īpatsvara<br />
Saražotās lauksaimniecības produkcijas<br />
pārdošanas īpatsvara grupa<br />
nepārdod pārdod līdz<br />
50%<br />
pārdod<br />
50 - 100%<br />
Papildu ienākumus veidojošā nozare:<br />
Kopā<br />
Lauku tūrisms 193 59 76 328<br />
Mājamatniecība 228 81 41 350<br />
Lauksaimniecības produktu pārstrāde 124 124 196 444<br />
Mežsaimniecība 4182 1681 1912 7775<br />
Kokapstrāde 589 234 275 1098<br />
Zivju, vēžu utt. audzēšana 70 36 57 163<br />
Zvejniecība 126 42 22 190<br />
Enerģijas ražošana 36 5 6 47<br />
Līgumdarbi, izmantojot saimniecības<br />
tehniku un iekārtas 831 684 849 2364<br />
Cita nozare 5757 1673 1041 8471<br />
Kopā 11437 4240 3904 19581<br />
Avots: CSP, Latvijas 2001. gada lauksaimniecības skaitīšanas provizoriskie rezultāti, 2002.<br />
Lai veicinātu lauku saimniecības aktīvai savas darbības pārstrukturēšanai, papildus ienākumu<br />
avotu veidošanai, valstī tiek īstenotas nacionālās un ES līdzfinansētās atbalsta programmas.<br />
Lauku iedzīvotāju aktivitāti ierobežo lauksaimniecībai alternatīvu ideju trūkums un finanšu<br />
līdzekļi. Dažkārt lauku iedzīvotāju vidū nepieciešams radīt apziņu, ka ir nepieciešams kaut ko<br />
mainīt savā saimniekošanā, lai paaugstinātu savus ienākumus un labklājību. Ir gan nacionālās,<br />
gan ārzemju līdzfinansētās atbalsta programmas, kuru īstenošanā tiek iesaistīti speciālisti<br />
vietējās iniciatīvas veicināšanai un apmācībām (skat. 5.1.4.4. nodaļu).<br />
5.1.2.8. Ekonomiskā sadarbība<br />
Lēni attīstās savstarpējā sadarbība starp produkcijas ražotājiem, kā arī starp lauksaimniecības<br />
produkcijas ražotājiem un pārstrādātājiem, un tas ierobežo produkcijas ražošanas un<br />
realizācijas procesu racionalizēšanu un efektivitātes un līdz ar to arī ienākumu pieaugumu.<br />
Latvijā izteiktākā lauksaimnieku sadarbības juridiskā forma ir kooperatīvās sabiedrības. 2002.<br />
gadā veiktās apsekošanas rezultātā tika konstatēts, ka Latvijā reāli darbojas 574 16 kooperatīvās<br />
sabiedrības, kuru profils ir lauksaimniecība.<br />
Tās mazāk vai vairāk aktīvi darbojas šādās lauksaimniecības nozarēs:<br />
− graudkopībā, kur ražotāji gūst lielāku peļņu, kooperējoties transporta un graudu kaltes<br />
izmantošanā;<br />
− piensaimniecībā, kur mazie ražotāji sadarbojas, lai kopīgi segtu transporta izmaksas, kas<br />
būtu salīdzinoši lielas, ja katram individuāli katru dienu būtu jānogādā saražotā produkcija<br />
līdz tuvākajam pārstrādes uzņēmumam vai piena savākšanas punktam;<br />
− ar lauksaimniecisko ražošanu saistīto lauksaimniecības tehnikas pakalpojumu sniegšanā;<br />
16 Avots: Lauksaimniecības gada ziņojums, 2001, LR Zemkopības Ministrija, Rīga, 2002.gada jūnijs<br />
ZMNotp_100306<br />
Grozījums <strong>Ministru</strong> kabineta 2004.gada 30.novembra noteikumos Nr.1002 „Kārtība, kādā ieviešams<br />
programmdokuments „Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004. –<br />
2006.gadam””
Change language