Pielikums - Ministru Kabinets

31
Zvērkopība. Latvijā ar rūpniecisko kažokzvēru audzēšanu nodarbojas 14 Zvērkopības
asociācijā ietilpstošas zvērsaimniecības. Pārsvarā tās audzē ūdeles, polārlapsas un
sudrablapsas. 2001. gadā tika izveidota saimniecība, kurā audzē šinšillas.
Sēņu audzēšana. Latvijā tiek audzētas trīs veidu sēnes – šampinjoni, austersēnes un šitakē
sēnes. Ir izveidotas 9 lielražošanas šampinjonu audzētāju saimniecības ar kopējo audzēšanas
platību 6650 m 2 . Pašreiz nozarē tiek nodrošinātas vairāk nekā 180 darba vietas. Ikgadējā
svaigo šampinjonu daudzuma palielināšanās tirgū ir 18 – 20%. Austersēņu audzēšanu
koordinē Austersēņu audzētāju asociācija. Audzēšanas apjomi ir palielinājušies, tomēr aktuāla
ir šo produktu realizācija un noieta tirgus meklēšana.
Latvijā šitakē sēņu audzēšanu koordinē Šitakē sēņu audzētāju asociācija. Šitakē sēņu
audzētājiem ir lielas produkcijas eksporta iespējas. Svaigo sēņu eksports uz Vāciju vien dotu
peļņu 0,25 milj. LVL gadā.
Truškopība. Latvijā truši tiek audzēti gaļas un kvalitatīvu ādiņu ieguvei. Šīs nozares
interesentus ar labu vaislas materiālu var nodrošināt pietiekoši daudz saimniecību, kurās ir
lieli šķirnes trušu pamatganāmpulki, līdz ar to 2001. gadā trušu skaits Latvijā ir palielinājies
par 35%.
Paipalu, fazānu un strausu audzēšana. Plašāk izplatīta ir paipalu audzēšana. Paipalas tiek
audzētas olu un arī gaļas ieguvei. Produkcija tiek realizēta gan Latvijas lielveikalos, gan
restorānos. Paipalu bizness ir labi attīstīts pasaulē, un tā ir perspektīva nozare Latvijā. Taču
šīs netradicionālās lauksaimniecības nozares pārstāvjiem ir aktīvāk jāmeklē noieta tirgi, kā arī
jāizvērš savas produkcijas reklamēšana.
Pašreiz Latvijā ir 2 saimniecības, kuras audzē fazānus un 5 saimniecības, kuras audzē
strausus. Strausu gaļas ražošana ir perspektīvs lauksaimniecības virziens. Lai nodarbotos ar šo
putnu audzēšanu, nepieciešami prāvi ieguldījumi.
Savvaļas dzīvnieku audzēšana. Pašlaik Latvijā ir apmēram 20 pilnīgi ierīkoti savvaļas
dzīvnieku dārzi. Nepabeigti vai tapšanas stadijā ir apmēram 18 dārzi. Pārsvarā šeit tiek
audzēti staltbrieži un dambrieži. Kopējā zemes platība ir 5723 ha, iežogotās platības 1463 ha.
Kopējais savvaļas dzīvnieku skaits - ap 2000. Kopumā asociācijas biedru saimniecībās tiek
audzēti 867 dzīvnieki, kuru skaits kopš 2000. gada marta ir pieaudzis par 31%.
Ārstniecības augu audzēšana. Kopumā var uzskatīt, ka ārstniecības augu audzēšana ir
samērā izdevīga, taču process ir ļoti darbietilpīgs. Sagatavojot ārstniecības augus tirgum,
uzmanība jāpievērš nevis izaudzēšanai un novākšanai, bet gan produkcijas sagatavošanai
atbilstoši farmācijas prasībām. Latvijā populārākās kultūras ir baldriāns, kumelīte, kliņģerīte,
ķimene, piparmētra, raudene un asinszāle.
Pagaidām pieprasījums pēc netradicionālās lauksaimniecības produkcijas pārsniedz
piedāvājumu, bet, lai šis sektors būtu konkurētspējīgs ES, ir nepieciešamas investīcijas
ražošanas uzsākšanai, attīstībai un izglītošanai.
Netradicionālās un bioloģiskās lauksaimniecības plašāku attīstību saimniecībās kavē gan
zināšanu un finansu trūkums, gan neapzinātās tirgus iespējas šo preču realizācijai.
Nelauksaimnieciskā darbība lauku saimniecībās. Galvenās nelauksaimnieciskās aktivitātes
lauku saimniecībās ir lauku tūrisms, mežsaimniecība, kokapstrāde, akvakultūras audzēšana,
lauksaimniecības produktu pārstāde, kā arī darbs ārpus saimniecības, piemēram, darbs
pašvaldībā, pilsētā u.c. 16. tabulā ir redzami papildus ienākumu avotu veidi un saimniecību
skaits, kuras gūst ienākumus no lauksaimnieciskai ražošanai alternatīvām aktivitātēm.
ZMNotp_100306
Grozījums Ministru kabineta 2004.gada 30.novembra noteikumos Nr.1002 „Kārtība, kādā ieviešams
programmdokuments „Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004. –
2006.gadam””