Pielikums - Ministru Kabinets

29
resursu centriem par pieredzes un informācijas apmaiņu, laba sadarbība izvērsusies ar
Ziemeļu gēnu banku datorizēta informācijas centra izveidošanā.
Latvijas apstākļos izaudzētās šķirnes ir plastiskākas, neuzņēmīgākas pret izplatītākajām augu
slimībām, ar potenciāli augstu ražību un saimnieciski konkurētspējīgas. Mehāniska tādu
ārzemju šķirņu ievešana, kuras nav Latvijā izvērtētas, ir ekonomiski neizdevīgs pasākums.
Tādēļ jāturpina jau daudzus gadus veiktais darbs jaunu šķirņu veidošanā šādām kultūrām:
ziemas un vasaras kviešiem, ziemas rudziem, vasaras miežiem, auzām, zirņiem, kartupeļiem,
āboliņam, lucernai, stiebrzālēm. Īpaša vērība veltāma augu kvalitatīvo īpašību uzlabošanai,
prioritāri jāveido agrīnās šķirnes.
Pēc Latvijas Augu šķirņu nacionālās padomes informācijas 1999. gadā audzēt ieteicamo
šķirņu sarakstā pavisam graudaugu un pākšaugu grupā iekļauta 51 šķirne - no tām 20 jeb 39%
ir Latvijā selekcionētas; kartupeļu – 27 šķirnes, no tām 13 jeb 48% ir Latvijas šķirnes; zālaugu
– 34 šķirnes, no tām 24 jeb 71% ir Latvijā selekcionētas.
Norit zinātniskais darbs kultūraugu ģenētisko resursu izpētē un paplašināšanā, jauno
selekcionēto līniju bioloģisko un tehnoloģisko īpašību novērtēšanā, selekcijas metožu
pilnveidošanā, lai paātrinātu selekcijas procesa veikšanu, kā arī paredzēta modernu
biotehnoloģijas metožu ieviešana Latvijas kultūraugu selekcijā.
Lauksaimniecības dzīvnieki. Latvijā pēdējos gados ievērojami samazinājies produktīvo
dzīvnieku un mājputnu skaits, mainījušies turēšanas un ēdināšanas apstākļi, kas kopumā
nenodrošina galveno pārtikas produktu ieguves apjomus un kvalitāti ne iekšējam tirgum, ne
eksportam. Tirgus piesātinās ar lētu un vilinošu importētu produkciju, kas rada vitālu
nepieciešamību attīstīt konkurētspējīgu vietējo ražošanu. Lopkopības produktu konkurējošā
ražošanā galvenais uzdevums ir uzlabot dzīvnieku selekciju, jo lētas un kvalitatīvas
produkcijas ražošanas pamats ir augstražīgi šķirnes ganāmpulki, kas piemēroti vietējiem
apstākļiem, rezistenti pret slimībām, labi izmanto lopbarību un dod daudz augstvērtīgas un
garšīgas produkcijas. Neatkarīgi no selekcijas darba metodēm dzīvnieku audzēšanā –
tīraudzēšanā un krustošanā, ir svarīgi sasniegt vēlamos rezultātus.
Lai valstī nodrošinātu šķirnes dzīvnieku genofonda saglabāšanu, uzlabošanu, vaislas
dzīvnieku izlasi un novērtēšanu, vismaz pusei no dzīvnieku kopskaita katrā populācijā
jānodrošina pārraudzība, t.i., dzīvnieku individuālās produktivitātes un izcelšanās uzskaite,
kas nodrošina ražības un produkcijas kvalitātes datu ieguvi ganāmpulka racionālai
izmantošanai un dzīvnieku ciltsvērtības noteikšanai. Šo darbu praktiski risina šķirņu
dzīvnieku audzētāju savienības un Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrs.
Ar LR ZM 2001. gada 31. jūlija rīkojumu Nr. 235 tika apstiprinātas šķirnes dzīvnieku
audzēšanas konsultatīvās padomes un arī Šķirnes dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšanas
konsultatīvā padome. Ir noteikts, ka 5 Latvijas vietējo mājlopu šķirņu ganāmpulku
saglabāšanai veltāms īpašs valsts atbalsts, lai neizzustu unikāls, Latvijas apstākļiem piemērotu
šķirņu veidošanai nepieciešamais ģenētiskais materiāls, ir nepieciešams, lai pietiekoši lielos
ganāmpulkos pastāvētu Latvijas brūnās šķirnes un Latvijas zilās šķirnes govis, Latvijas zirgu
šķirnes braucamā tipa zirgi, Latvijas baltās šķirnes cūkas un Latvijas tumšgalves šķirnes aitas.
Šķirņu raksturojums ir 9. pielikumā.
5.1.2.7. Bioloģiskā lauksaimniecība, netradicionālās lauksaimniecības nozares un
nelauksaimnieciskā darbība lauku saimniecībās.
Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība. Bioloģiskā ražošana ir saistīta ar attiecīgiem
ierobežojumiem minerālmēslu un pesticīdu lietošanā, kā arī ierobežotu nesintētisko un vāji
šķīstošo mēslojumu lietošanā. Līdz ar to bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražība ir
ZMNotp_100306
Grozījums Ministru kabineta 2004.gada 30.novembra noteikumos Nr.1002 „Kārtība, kādā ieviešams
programmdokuments „Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004. –
2006.gadam””