Pielikums - Ministru Kabinets
Share Embed Flag
Download ePaper

Pielikums - Ministru Kabinets

Pielikums - Ministru Kabinets Pielikums - Ministru Kabinets

mk.gov.lv
30.11.2014 Views

28 5.1.2.5. Ražošanas efektivitāte un lauku saimniecību ienākumi Lauksaimnieciskās produkcijas ražotāju ienākumi, salīdzinot ar citām nozarēm, ir zemi un atkarīgi no klimatiskajiem laika apstākļiem, sezonalitātes, produkcijas cenu izmaiņām un no valstī īstenotās atbalsta politikas. Banku mazās intereses dēļ (augsti kredītprocenti, īss kredīta atmaksas termiņš) lauksaimniekiem līdz 2002. gada vidum ir bijušas ierobežotas iespējas ražošanas modernizācijai piesaistīt kapitālieguldījumos apjomīgas investīcijas un kredītresursus ar ilgu atmaksāšanas periodu, bet savukārt pašu ieņēmumi ir nepietiekoši, lai investīcijas modernizācijā veiktu pašu spēkiem. Lielākajā daļā saimniecību tiek izmantota nolietota tehnika un tehnoloģiskās iekārtas (2001. gadā no lauksaimnieku īpašumā esošajiem traktoriem tikai 24% bija jaunāki par 10 gadiem), kas sadārdzina ražošanas procesu. Arī lielākā daļa lauksaimniecības ēku, būvju un izmantotā ražošanas tehnoloģija neatbilst mūsdienu ražošanas prasībām. Lai gan valstī tiek īstenoti atbalsta pasākumi un ir pieejamas ES atbalsta programmas, vēl joprojām lielākajā daļā lauku saimniecību ir salīdzinoši zems ražošanas specializācijas un tehnoloģiskās attīstības līmenis, bet ekonomiski mazie saimniekošanas apmēri turpina kavēt ražošanas efektivitātes, kā arī produkcijas kvalitātes un konkurētspējas paaugstināšanas iespējas. Lopkopības prioritārajā nozarē - piena ražošanā – aktuāla problēma ir ražošanas sadrumstalotība. 70,5% no slaucamajām govīm atrodas ganāmpulkos ar govju skaitu līdz 10 (skat. 1. pielikuma 37. tabulu). Nozares attīstību un potenciālo iespēju izmantošanu kavē augstas ražošanas, pārstrādes un pārdošanas izmaksas, nepietiekama produktu kvalitāte, apgrozāmo un investīciju līdzekļu trūkums. Līdzīga situācija ir liellopu gaļas un cūkgaļas ražošanā. Patreiz 83% no liellopu skaita atrodas saimniecībās ar liellopu skaitu līdz 5. Cūkkopībā tikai 3% no kopējo saimniecību skaita ir saimniecības ar 20 un vairāk cūkām, bet tikai 36% cūku ir izvietotas saimniecībās, kur to mītnes un turēšana atbilst ES vides, veselības, higiēnas un labturības prasībām. Tā kā augsnes auglība ir salīdzinoši zema un augšanas sezona ir īsa (skat. 1. pielikuma 15. karti “Augšanas perioda ilgums (dienās) Eiropas valstīs”), augkopībā kultūru dabiskā ražība ir zema un atpaliek no kultūraugu ražības ES valstīs. Graudaugu ražība laika posmā no 1996. līdz 2001. gadam svārstījās no 1,9 t/ha līdz 2,2 t/ha, (ES valstīs vidēji 4,7 t/ha), kartupeļu ražība no 11,2 t/ha līdz 15,9 t/ha (ES vidēji 15,7 t/ha). Saimniecībās, kas kultūraugus audzē lielās platībās, pielietojot intensīvās tehnoloģijas, kultūraugu ražība ir daudz augstāka par vidējo valstī, piemēram, graudiem 3-6 t/ha. Ļoti atšķirīgo agroklimatisko nosacījumu dēļ dažādās lauku teritorijās, būtiskas atšķirības zemnieku ienākumos ir Latvijas reģionos - Latgalē, Kurzemē un Vidzemē tie ir mazāki nekā, piemēram, Zemgalē. 23,1% no kopējā saimniecību skaita galvenos ieņēmumus gūst tikai no lauksaimniecības, 11,2% saimniecības gūst papildus ieņēmumus no citiem saimnieciskās darbības veidiem. Lauksaimniecībā tīrie (bez nodokļiem) ienākumi uz vienu lauksaimniecībā nodarbināto joprojām ir kritiski zemi – vidēji 60 LVL mēnesī (tas ir tikai 52% no strādājošo vidējās neto darba samaksas valstī 2001. gadā, skatīt 1. pielikuma 32. tabulu). 5.1.2.6. Latvijas vietējās izcelsmes lauksaimniecības dzīvnieku un kultūraugu šķirnes Kultūraugi. Pamatojoties uz konvenciju “Par bioloģisko daudzveidību”, katra valsts ir atbildīga par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu savā teritorijā, t.sk. ģenētiskās dažādības līmenī. Augu ģenētisko resursu saglabāšanai, atjaunošanai un papildināšanai LU Bioloģijas institūta Augu ģenētikas laboratorijā veikta un turpinās Latvijas kultūraugu ģenētisko resursu bankas izveide. Izveidota datu bāze, kurā ietverta informācija par dažādu kultūraugu šķirņu paraugiem darba kolekcijās. Nodibināta sadarbība ar vadošajiem pasaules augu ģenētisko ZMNotp_100306 Grozījums Ministru kabineta 2004.gada 30.novembra noteikumos Nr.1002 „Kārtība, kādā ieviešams programmdokuments „Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004. – 2006.gadam””

29 resursu centriem par pieredzes un informācijas apmaiņu, laba sadarbība izvērsusies ar Ziemeļu gēnu banku datorizēta informācijas centra izveidošanā. Latvijas apstākļos izaudzētās šķirnes ir plastiskākas, neuzņēmīgākas pret izplatītākajām augu slimībām, ar potenciāli augstu ražību un saimnieciski konkurētspējīgas. Mehāniska tādu ārzemju šķirņu ievešana, kuras nav Latvijā izvērtētas, ir ekonomiski neizdevīgs pasākums. Tādēļ jāturpina jau daudzus gadus veiktais darbs jaunu šķirņu veidošanā šādām kultūrām: ziemas un vasaras kviešiem, ziemas rudziem, vasaras miežiem, auzām, zirņiem, kartupeļiem, āboliņam, lucernai, stiebrzālēm. Īpaša vērība veltāma augu kvalitatīvo īpašību uzlabošanai, prioritāri jāveido agrīnās šķirnes. Pēc Latvijas Augu šķirņu nacionālās padomes informācijas 1999. gadā audzēt ieteicamo šķirņu sarakstā pavisam graudaugu un pākšaugu grupā iekļauta 51 šķirne - no tām 20 jeb 39% ir Latvijā selekcionētas; kartupeļu – 27 šķirnes, no tām 13 jeb 48% ir Latvijas šķirnes; zālaugu – 34 šķirnes, no tām 24 jeb 71% ir Latvijā selekcionētas. Norit zinātniskais darbs kultūraugu ģenētisko resursu izpētē un paplašināšanā, jauno selekcionēto līniju bioloģisko un tehnoloģisko īpašību novērtēšanā, selekcijas metožu pilnveidošanā, lai paātrinātu selekcijas procesa veikšanu, kā arī paredzēta modernu biotehnoloģijas metožu ieviešana Latvijas kultūraugu selekcijā. Lauksaimniecības dzīvnieki. Latvijā pēdējos gados ievērojami samazinājies produktīvo dzīvnieku un mājputnu skaits, mainījušies turēšanas un ēdināšanas apstākļi, kas kopumā nenodrošina galveno pārtikas produktu ieguves apjomus un kvalitāti ne iekšējam tirgum, ne eksportam. Tirgus piesātinās ar lētu un vilinošu importētu produkciju, kas rada vitālu nepieciešamību attīstīt konkurētspējīgu vietējo ražošanu. Lopkopības produktu konkurējošā ražošanā galvenais uzdevums ir uzlabot dzīvnieku selekciju, jo lētas un kvalitatīvas produkcijas ražošanas pamats ir augstražīgi šķirnes ganāmpulki, kas piemēroti vietējiem apstākļiem, rezistenti pret slimībām, labi izmanto lopbarību un dod daudz augstvērtīgas un garšīgas produkcijas. Neatkarīgi no selekcijas darba metodēm dzīvnieku audzēšanā – tīraudzēšanā un krustošanā, ir svarīgi sasniegt vēlamos rezultātus. Lai valstī nodrošinātu šķirnes dzīvnieku genofonda saglabāšanu, uzlabošanu, vaislas dzīvnieku izlasi un novērtēšanu, vismaz pusei no dzīvnieku kopskaita katrā populācijā jānodrošina pārraudzība, t.i., dzīvnieku individuālās produktivitātes un izcelšanās uzskaite, kas nodrošina ražības un produkcijas kvalitātes datu ieguvi ganāmpulka racionālai izmantošanai un dzīvnieku ciltsvērtības noteikšanai. Šo darbu praktiski risina šķirņu dzīvnieku audzētāju savienības un Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrs. Ar LR ZM 2001. gada 31. jūlija rīkojumu Nr. 235 tika apstiprinātas šķirnes dzīvnieku audzēšanas konsultatīvās padomes un arī Šķirnes dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšanas konsultatīvā padome. Ir noteikts, ka 5 Latvijas vietējo mājlopu šķirņu ganāmpulku saglabāšanai veltāms īpašs valsts atbalsts, lai neizzustu unikāls, Latvijas apstākļiem piemērotu šķirņu veidošanai nepieciešamais ģenētiskais materiāls, ir nepieciešams, lai pietiekoši lielos ganāmpulkos pastāvētu Latvijas brūnās šķirnes un Latvijas zilās šķirnes govis, Latvijas zirgu šķirnes braucamā tipa zirgi, Latvijas baltās šķirnes cūkas un Latvijas tumšgalves šķirnes aitas. Šķirņu raksturojums ir 9. pielikumā. 5.1.2.7. Bioloģiskā lauksaimniecība, netradicionālās lauksaimniecības nozares un nelauksaimnieciskā darbība lauku saimniecībās. Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība. Bioloģiskā ražošana ir saistīta ar attiecīgiem ierobežojumiem minerālmēslu un pesticīdu lietošanā, kā arī ierobežotu nesintētisko un vāji šķīstošo mēslojumu lietošanā. Līdz ar to bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražība ir ZMNotp_100306 Grozījums Ministru kabineta 2004.gada 30.novembra noteikumos Nr.1002 „Kārtība, kādā ieviešams programmdokuments „Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004. – 2006.gadam””

28<br />

5.1.2.5. Ražošanas efektivitāte un lauku saimniecību ienākumi<br />

Lauksaimnieciskās produkcijas ražotāju ienākumi, salīdzinot ar citām nozarēm, ir zemi un<br />

atkarīgi no klimatiskajiem laika apstākļiem, sezonalitātes, produkcijas cenu izmaiņām un no<br />

valstī īstenotās atbalsta politikas. Banku mazās intereses dēļ (augsti kredītprocenti, īss kredīta<br />

atmaksas termiņš) lauksaimniekiem līdz 2002. gada vidum ir bijušas ierobežotas iespējas<br />

ražošanas modernizācijai piesaistīt kapitālieguldījumos apjomīgas investīcijas un<br />

kredītresursus ar ilgu atmaksāšanas periodu, bet savukārt pašu ieņēmumi ir nepietiekoši, lai<br />

investīcijas modernizācijā veiktu pašu spēkiem. Lielākajā daļā saimniecību tiek izmantota<br />

nolietota tehnika un tehnoloģiskās iekārtas (2001. gadā no lauksaimnieku īpašumā esošajiem<br />

traktoriem tikai 24% bija jaunāki par 10 gadiem), kas sadārdzina ražošanas procesu. Arī<br />

lielākā daļa lauksaimniecības ēku, būvju un izmantotā ražošanas tehnoloģija neatbilst<br />

mūsdienu ražošanas prasībām. Lai gan valstī tiek īstenoti atbalsta pasākumi un ir pieejamas<br />

ES atbalsta programmas, vēl joprojām lielākajā daļā lauku saimniecību ir salīdzinoši zems<br />

ražošanas specializācijas un tehnoloģiskās attīstības līmenis, bet ekonomiski mazie<br />

saimniekošanas apmēri turpina kavēt ražošanas efektivitātes, kā arī produkcijas kvalitātes un<br />

konkurētspējas paaugstināšanas iespējas.<br />

Lopkopības prioritārajā nozarē - piena ražošanā – aktuāla problēma ir ražošanas<br />

sadrumstalotība. 70,5% no slaucamajām govīm atrodas ganāmpulkos ar govju skaitu līdz 10<br />

(skat. 1. pielikuma 37. tabulu). Nozares attīstību un potenciālo iespēju izmantošanu kavē<br />

augstas ražošanas, pārstrādes un pārdošanas izmaksas, nepietiekama produktu kvalitāte,<br />

apgrozāmo un investīciju līdzekļu trūkums.<br />

Līdzīga situācija ir liellopu gaļas un cūkgaļas ražošanā. Patreiz 83% no liellopu skaita atrodas<br />

saimniecībās ar liellopu skaitu līdz 5. Cūkkopībā tikai 3% no kopējo saimniecību skaita ir<br />

saimniecības ar 20 un vairāk cūkām, bet tikai 36% cūku ir izvietotas saimniecībās, kur to<br />

mītnes un turēšana atbilst ES vides, veselības, higiēnas un labturības prasībām.<br />

Tā kā augsnes auglība ir salīdzinoši zema un augšanas sezona ir īsa (skat. 1. pielikuma<br />

15. karti “Augšanas perioda ilgums (dienās) Eiropas valstīs”), augkopībā kultūru dabiskā<br />

ražība ir zema un atpaliek no kultūraugu ražības ES valstīs. Graudaugu ražība laika posmā no<br />

1996. līdz 2001. gadam svārstījās no 1,9 t/ha līdz 2,2 t/ha, (ES valstīs vidēji 4,7 t/ha),<br />

kartupeļu ražība no 11,2 t/ha līdz 15,9 t/ha (ES vidēji 15,7 t/ha). Saimniecībās, kas<br />

kultūraugus audzē lielās platībās, pielietojot intensīvās tehnoloģijas, kultūraugu ražība ir<br />

daudz augstāka par vidējo valstī, piemēram, graudiem 3-6 t/ha. Ļoti atšķirīgo agroklimatisko<br />

nosacījumu dēļ dažādās lauku teritorijās, būtiskas atšķirības zemnieku ienākumos ir Latvijas<br />

reģionos - Latgalē, Kurzemē un Vidzemē tie ir mazāki nekā, piemēram, Zemgalē.<br />

23,1% no kopējā saimniecību skaita galvenos ieņēmumus gūst tikai no lauksaimniecības,<br />

11,2% saimniecības gūst papildus ieņēmumus no citiem saimnieciskās darbības veidiem.<br />

Lauksaimniecībā tīrie (bez nodokļiem) ienākumi uz vienu lauksaimniecībā nodarbināto<br />

joprojām ir kritiski zemi – vidēji 60 LVL mēnesī (tas ir tikai 52% no strādājošo vidējās neto<br />

darba samaksas valstī 2001. gadā, skatīt 1. pielikuma 32. tabulu).<br />

5.1.2.6. Latvijas vietējās izcelsmes lauksaimniecības dzīvnieku un kultūraugu šķirnes<br />

Kultūraugi. Pamatojoties uz konvenciju “Par bioloģisko daudzveidību”, katra valsts ir<br />

atbildīga par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu savā teritorijā, t.sk. ģenētiskās dažādības<br />

līmenī. Augu ģenētisko resursu saglabāšanai, atjaunošanai un papildināšanai LU Bioloģijas<br />

institūta Augu ģenētikas laboratorijā veikta un turpinās Latvijas kultūraugu ģenētisko resursu<br />

bankas izveide. Izveidota datu bāze, kurā ietverta informācija par dažādu kultūraugu šķirņu<br />

paraugiem darba kolekcijās. Nodibināta sadarbība ar vadošajiem pasaules augu ģenētisko<br />

ZMNotp_100306<br />

Grozījums <strong>Ministru</strong> kabineta 2004.gada 30.novembra noteikumos Nr.1002 „Kārtība, kādā ieviešams<br />

programmdokuments „Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004. –<br />

2006.gadam””

logo

products

Resources

Company

Terms of service
Privacy policy
Cookie policy
Cookie settings
Imprint
Change language
Made with love in Switzerland
© 2024 Yumpu.com all rights reserved

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!