Pielikums - Ministru Kabinets

277
sociāli apdrošinātu personu veic no valsts pamatbudžeta vai sociālās apdrošināšanas
speciālajiem budžetiem.
Obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu likme ar 2003. gada 1. janvāri ir 33 procenti, no tiem
24 procentus maksā darba devējs un 9 procentus – darba ņēmējs. Iemaksu objekts ir visi algotā
darbā gūtie ienākumi, pašnodarbinātā brīvi izraudzīti ienākumi no preču ražošanas un
pakalpojumu sniegšanas, uzņēmuma līgumā noteiktā atlīdzība, bet citos gadījumos - Ministru
kabineta noteiktais iemaksu objekta apmērs, kura zemākais līmenis nav mazāks par valstī
noteikto minimālo darba algu. Ministru kabinets nosaka arī obligāto sociālās apdrošināšanas
iemaksu maksimālo apmēru.
Tā, piemēram,
− brīvprātīgo iemaksu objekta minimālais apmērs ir 1080 latu gadā, brīvprātīgo iemaksu
objekta maksimālais apmērs — 15000 latu gadā.
− obligāto iemaksu objekta minimālais apmērs pašnodarbinātajam ir 540 latu gadā, maksimālais
– 18400 latu gadā.
Likumā noteiktais pensionēšanās vecums ir 62 gadi, bet pāreja uz to notiek pakāpeniski. 2006.
gada sākumā vīriešiem pensionēšanās vecums būs 62 gadi, bet sievietēm – 61 gads un 6 mēneši
līdz 2006. gada 1. jūlijam, kad tas palielināsies un arī būs 62 gadi.
Apdrošināšanas stāžs (pilnos gados izteikts laika periods, par kuru ir tikušas izdarītas sociālās
apdrošināšanas iemaksas), kas dod tiesības uz pensiju, ir vismaz 10 gadi.
Līdz 2005. gada 1. jūlijam sievietēm divus gadus pirms pensijas vecuma sasniegšanas un
vīriešiem no 60 gadiem ir tiesības vecuma pensiju pieprasīt priekšlaicīgi, ja personas
apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem.
Pensijas apmērs nevar būt zemāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu 39 , kuram piemēroti
tiesību aktos noteiktie koeficienti.
Dodoties pensijā priekšlaicīgi, līdz valsts pensijas vecuma sasniegšanai tiek izmaksāta pensija 80
% apjomā no piešķirtās pensijas.
Vecuma pensijas gada apmērs ir atkarīgs no apdrošinātās personas kontā reģistrētā pensijas
kapitāla (kas ir noteikta daļa no sociālās apdrošināšanas iemaksām), kas dalīts ar plānoto pensijas
izmaksas gadu skaitu, ko ikgadēji nosaka Ministru kabinets. Pensija tiek piešķirta uz mūžu,
neatkarīgi no plānotā gadu skaita.
Pārejas laikā, kad nepieciešamajā 10 gadu apdrošināšanas stāžā iekļaujas arī pensiju reformas
sākuma gadi līdz personificētās apdrošināšanas iemaksu uzskaites sistēmas ieviešanai 1996. gadā,
apdrošināšanas periods līdz 1995. gadam (ieskaitot) tiek kreditēts ar sākuma kapitālu, kas
atkarīgs no šajā periodā uzkrātā apdrošināšanas stāža un personas 48 mēnešu vidējo
39 Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts ir regulāri izmaksājams valsts sociālais pabalsts, ko personai var piešķirt, ja
tā nesaņem valsts obligātās sociālās apdrošināšanas izmaksas (vecuma, invaliditātes vai apgādnieka zaudējuma
pensiju) šādos gadījumos:
- persona nestrādā un par 5 gadiem ir pārsniegusi likumā noteikto pensijas vecumu (tādā gadījumā pabalstu piešķir
uz mūžu);
- persona ir atzīta par invalīdu un pārsniegusi 16 gadu vecumu (pabalstu piešķir uz visu invaliditātes laiku);
- persona nav pilngadīga, ir zaudējusi vienu vai abus apgādniekus un nav precējusies (pabalstu piešķir līdz
pilngadības sasniegšanai).
Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru nosaka Latvijas Republikas Ministru kabinets. Sākot ar 1998.gada
1.aprīli, pabalsta apmērs ir Ls 30 mēnesī, bet invalīdiem kopš bērnības - Ls 35 mēnesī.
ZMNotp_100306
Grozījums Ministru kabineta 2004.gada 30.novembra noteikumos Nr.1002 „Kārtība, kādā ieviešams
programmdokuments „Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004. –
2006.gadam””