Pielikums - Ministru Kabinets
Pielikums - Ministru Kabinets Pielikums - Ministru Kabinets
26 5.1.2.4. Nodarbinātība saimniecībās, lauksaimnieku vecums un izglītība Vidēji katrā saimniecībā ir nodarbināti 1,9 cilvēki, taču tikai katrs ceturtais ir nodarbināts uz pilnu darba laiku. Neskatoties uz to, ka ienākumi no lauksaimnieciskās darbības ir zemi, aptuveni 36% no visiem lauku saimniecībās nodarbinātajiem tas ir galvenais ienākumu avots (skat. 12. tabulu). 12. tabula. Nodarbināto skaits lauku saimniecībās Nodarbināto skaits tūkst. % no saimniecībā nodarbinātiem visās nozarēs Visu nodarbināto skaits saimniecībā 271,2 100 Lauksaimniecībā nodarbināto skaits 265,5 97.9 tai skaitā strādā: pilnu darba dienu 66,2 24,4 nepilnu darba dienu 199,3 73,5 Nodarbinātie, kas gūst pamatieņēmumus no darba saimniecībā 97,8 36,1 Avots: CSP, Latvijas 2001. gada lauksaimniecības skaitīšanas rezultāti, CSP, 2003 Sīkāku nodarbināto skaita un noslodzes sadalījumu pa ekonomiski aktīvo saimniecību LIZ platības grupām skatīt 1. pielikuma 35. tabulā. Lauku saimniecībās pārsvarā ir nodarbināti cilvēki, kas ir vecāki par 50 gadiem. 37,5% no kopējā saimniecību īpašnieku skaita (skat. 13. tabulu) saskaņā ar nacionālo pensiju sistēmu saņem lauksaimniecības ieņēmumiem papildus ienākumus – pensiju. 13. tabula. Lauksaimniecībā nodarbināto fizisku personu kā vienīgo īpašnieku skaits un vecuma struktūra Vecuma grupas Lauku saimniecību īpašnieku skaita īpatsvars Kopā 127383= 100% Līdz 50 41,7 50-54 9,9 55-59 10,9 60 un vecāki 37,5 Avots: CSP, Latvijas 2001. gada lauksaimniecības skaitīšanas rezultāti, CSP, 2003 Pēc Lauksaimniecības skaitīšanas rezultātiem, tikai 21,4% no ekonomiski aktīvo saimniecību vadītājiem ir augstākā vai cita profesionālā lauksaimnieciskā izglītība (skatīt 14. tabulu). Lielākajai daļai jeb 70% lauku saimniecību vadītāju lauksaimnieciskās zināšanas ir iegūtas tikai praktiskās pieredzes rezultātā. Ekonomiskās zināšanas darbībai tirgus ekonomikas apstākļos lielākajai daļai saimniecību vadītāju ir nepietiekamas un tiek iegūtas praktiskajā pieredzē. Daudzi saimniecību vadītāji nespēj vai baidās uzņemties kredītsaistības saimniecības tālākai attīstībai savas nedrošības dēļ, jo trūkst biznesa uzsākšanai nepieciešamās pieredzes un prasmju, nav pietiekamu zināšanu par produkcijas realizācijas tirgiem. Pietrūkst ražotāju sadarbības informācijas apmaiņā un kopēju ekonomisko aktivitāšu attīstīšanā, stimulējot ekonomiski vājākos un nedrošākos komerciālai attīstībai. ZMNotp_100306 Grozījums Ministru kabineta 2004.gada 30.novembra noteikumos Nr.1002 „Kārtība, kādā ieviešams programmdokuments „Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004. – 2006.gadam””
27 14. tabula. Saimniecību īpašnieku 15 un vadītāju sadalījums pēc lauksaimnieciskās izglītības līmeņa katrā saimniecību grupā pēc saimniecību pārdotās produkcijas īpatsvara Saimniecību īpašnieku vecumā līdz 50 Izglītības līmenis saimniecību grupā gadiem īpatsvars noteiktajā izglītības līmeņa grupā Saražoto produkciju nepārdod 39682=100% tikai praktiskā pieredze 73,47 pamatizglītība lauksaimniecībā 5,56 profesionālā izglītība lauksaimniecībā 16,76 augstākā izglītība lauksaimniecībā 4,21 Saražoto produkciju pārdod līdz 50 % 13257=100% tikai praktiskā pieredze 57,08 Pamatizglītība lauksaimniecībā 10,99 profesionālā izglītība lauksaimniecībā 27,40 augstākā izglītība lauksaimniecībā 4,54 Saražoto produkciju pārdod no 50-100% 10525=100% tikai praktiskā pieredze 34,61 pamatizglītība lauksaimniecībā 19,89 profesionālā izglītība lauksaimniecībā 34,62 augstākā izglītība lauksaimniecībā 10,88 Avots: CSP, Latvijas 2001. gada lauksaimniecības skaitīšanas provizoriskie rezultāti, 2002. Lauksaimnieku konsultēšanu un tālākizglītību Latvijā nodrošina galvenokārt SIA Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centrs (turpmāk LLKC) ar 26 rajonu birojiem. Lauku uzņēmēji tur var saņemt palīdzību ar lauksaimniecību un nelauksaimniecisko komercdarbību saistītajos jautājumos, t.sk. biznesa plāna izstrādāšanā. Ražotājiem un pārstrādātājiem ir iespējams iegūt informāciju par produkcijas noieta iespējām Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta (LVAEI) Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrā. Taču šādas iespējas neatkarīgi no vecuma izmanto ekonomiski aktīvākie un zinošākie lauksaimnieki, kuri parasti ir jau komerciāli spējīgu lauku saimniecību vadītāji. Tiek meklēti risinājumi, kā motivēt lielāko lauksaimnieku daļu (tiem, kuri produkciju ražo pašapgādei vai kuri realizē tikai daļu) uz aktīvāku saimnieciskās darbības uzsākšanu. Valstī tiek īstenotas dažādas atbalsta programmas (skat. 5.1.4.4. nodaļu), kā arī tiek pilnveidota un atbalstīta LLKC darbība. 2002. gada sākumā Zemkopības ministrijas pārziņā bija 33 profesionālās izglītības iestādes. Tajās ir iespējams apgūt apmēram 90 izglītības programmas. No tām 25% ir lauksaimniecības profila izglītības programmas, mācību ilgums ir 2, 3 un 4 gadi, 90% auditorijas ir cilvēki ar pamatizglītību. Latvijas Lauksaimniecības universitāte nodrošina augstāko akadēmisko un profesionālo izglītību lauksaimniecības, mežzinības, kokapstrādes un mežinženieru, veterinārmedicīnas, pārtikas, lauku sociāli ekonomiskās attīstības, inženierzinātņu, informācijas tehnoloģiju un dabas vides apsaimniekošanas specialitātēs, taču tradicionālajās lauksaimniecības fakultātēs ir vērojams studējošo skaita samazinājums, kas nākotnē varētu apgrūtināt šo nozaru attīstību. Lauksaimniecības sektora ienesīgums nav pietiekams, lai motivētu jauniešus uz šim sektoram raksturīgās specifiskās izglītības iegūšanu, bet uzņēmumus – uz līdzekļu ieguldīšanu speciālistu sagatavošanā citās valstīs. 15 Lauksaimniecības skaitīšanā aptaujāto saimniecību īpašnieki ZMNotp_100306 Grozījums Ministru kabineta 2004.gada 30.novembra noteikumos Nr.1002 „Kārtība, kādā ieviešams programmdokuments „Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004. – 2006.gadam””
- Page 1 and 2: Pielikums Grozījums Ministru kabin
- Page 3 and 4: 3 6.2.1 Latvijas Lauku attīstības
- Page 5 and 6: 5 1. PIELIKUMS. SITUĀCIJAS ANALĪZ
- Page 7 and 8: 7 1. Ievads Pamatojoties uz to, ka
- Page 9 and 10: 9 2. Valsts teritorija un teritori
- Page 11 and 12: 11 2. tabula. Administratīvo terit
- Page 13 and 14: 13 3. Latvijas Lauku attīstības p
- Page 15 and 16: 15 5. Pašreizējās situācijas ra
- Page 17 and 18: 17 iedzīvotājiem trūkst finanšu
- Page 19 and 20: 19 iztikas minimuma preču un pakal
- Page 21 and 22: 21 3. attēls. Nabadzības riska ko
- Page 23 and 24: 23 barības elementiem. Ļoti augl
- Page 25: 25 lauku uzņēmēju izvēlētajiem
- Page 29 and 30: 29 resursu centriem par pieredzes u
- Page 31 and 32: 31 Zvērkopība. Latvijā ar rūpni
- Page 33 and 34: 33 − dārzeņu, augļu un cukurbi
- Page 35 and 36: 35 Meža nozare darbojas kā stabil
- Page 37 and 38: 37 No pasaulē apdraudētajām sug
- Page 39 and 40: 39 ezers un tā apkārtne ir viena
- Page 41 and 42: 41 pasliktināšanās un bioloģisk
- Page 43 and 44: 43 − nodrošinātu tajā nodarbin
- Page 45 and 46: 45 − saglabātu, aizsargātu un p
- Page 47 and 48: 47 Kopš 1997. gada, kad LAF sāka
- Page 49 and 50: 49 ir iemesls komerciāla rakstura
- Page 51 and 52: 51 Atkarībā no zemes auglības La
- Page 53 and 54: 53 nodrošinātu ES nozīmes biotop
- Page 55 and 56: 55 kopējās LIZ), kurās aramzemes
- Page 57 and 58: 57 20. tabula. SVID analīze Jomas
- Page 59 and 60: 59 Labvēlīgi apstākļi meža noz
- Page 61 and 62: 61 Vāji attīstīta lauksaimniecī
- Page 63 and 64: 63 Liels mazapdzīvotu teritoriju
- Page 65 and 66: 66 veiktajiem pētījumiem SAPARD v
- Page 67 and 68: 68 6. Stratēģijas apraksts, tās
- Page 69 and 70: 70 - Nacionālā politikā definēt
- Page 71 and 72: 72 21. tabula. Stratēģiskās atba
- Page 73 and 74: 74 Balstoties uz kopsakarībām sta
- Page 75 and 76: 76 Pasākuma mērķis ir sekmēt il
26<br />
5.1.2.4. Nodarbinātība saimniecībās, lauksaimnieku vecums un izglītība<br />
Vidēji katrā saimniecībā ir nodarbināti 1,9 cilvēki, taču tikai katrs ceturtais ir nodarbināts uz<br />
pilnu darba laiku. Neskatoties uz to, ka ienākumi no lauksaimnieciskās darbības ir zemi,<br />
aptuveni 36% no visiem lauku saimniecībās nodarbinātajiem tas ir galvenais ienākumu avots<br />
(skat. 12. tabulu).<br />
12. tabula. Nodarbināto skaits lauku saimniecībās<br />
Nodarbināto skaits<br />
tūkst.<br />
% no saimniecībā<br />
nodarbinātiem visās<br />
nozarēs<br />
Visu nodarbināto skaits saimniecībā 271,2 100<br />
Lauksaimniecībā nodarbināto skaits 265,5 97.9<br />
tai skaitā strādā:<br />
pilnu darba dienu 66,2 24,4<br />
nepilnu darba dienu 199,3 73,5<br />
Nodarbinātie, kas gūst pamatieņēmumus<br />
no darba saimniecībā<br />
97,8 36,1<br />
Avots: CSP, Latvijas 2001. gada lauksaimniecības skaitīšanas rezultāti, CSP, 2003<br />
Sīkāku nodarbināto skaita un noslodzes sadalījumu pa ekonomiski aktīvo saimniecību LIZ<br />
platības grupām skatīt 1. pielikuma 35. tabulā.<br />
Lauku saimniecībās pārsvarā ir nodarbināti cilvēki, kas ir vecāki par 50 gadiem. 37,5% no<br />
kopējā saimniecību īpašnieku skaita (skat. 13. tabulu) saskaņā ar nacionālo pensiju sistēmu<br />
saņem lauksaimniecības ieņēmumiem papildus ienākumus – pensiju.<br />
13. tabula. Lauksaimniecībā nodarbināto fizisku personu kā vienīgo īpašnieku skaits un<br />
vecuma struktūra<br />
Vecuma grupas<br />
Lauku saimniecību īpašnieku skaita<br />
īpatsvars<br />
Kopā 127383= 100%<br />
Līdz 50 41,7<br />
50-54 9,9<br />
55-59 10,9<br />
60 un vecāki 37,5<br />
Avots: CSP, Latvijas 2001. gada lauksaimniecības skaitīšanas rezultāti, CSP, 2003<br />
Pēc Lauksaimniecības skaitīšanas rezultātiem, tikai 21,4% no ekonomiski aktīvo saimniecību<br />
vadītājiem ir augstākā vai cita profesionālā lauksaimnieciskā izglītība (skatīt 14. tabulu).<br />
Lielākajai daļai jeb 70% lauku saimniecību vadītāju lauksaimnieciskās zināšanas ir iegūtas<br />
tikai praktiskās pieredzes rezultātā. Ekonomiskās zināšanas darbībai tirgus ekonomikas<br />
apstākļos lielākajai daļai saimniecību vadītāju ir nepietiekamas un tiek iegūtas praktiskajā<br />
pieredzē. Daudzi saimniecību vadītāji nespēj vai baidās uzņemties kredītsaistības<br />
saimniecības tālākai attīstībai savas nedrošības dēļ, jo trūkst biznesa uzsākšanai<br />
nepieciešamās pieredzes un prasmju, nav pietiekamu zināšanu par produkcijas realizācijas<br />
tirgiem. Pietrūkst ražotāju sadarbības informācijas apmaiņā un kopēju ekonomisko aktivitāšu<br />
attīstīšanā, stimulējot ekonomiski vājākos un nedrošākos komerciālai attīstībai.<br />
ZMNotp_100306<br />
Grozījums <strong>Ministru</strong> kabineta 2004.gada 30.novembra noteikumos Nr.1002 „Kārtība, kādā ieviešams<br />
programmdokuments „Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004. –<br />
2006.gadam””
Change language