Pielikums - Ministru Kabinets

24
Meliorācijas sistēmas ir izbūvētas pirms 20-30 gadiem, un ir nepieciešams to remonts vai
rekonstrukcija, kas rada ievērojamas izmaksas. Modernizācija nepieciešama arī 10 polderu
sūkņu stacijām, kas regulē mitruma režīmu ievērojamā daļā LIZ platību.
Reālā situācija liecina, ka lielākā daļa privāto meliorācijas objektu nav pienācīgi
apsaimniekota un uzturēta kārtībā, jo trūkst finansējuma vai vienkārši nav īpašnieka.
Izmantošana. Laika posmā no 1990. līdz 1999. gadam, samazinoties lauksaimniecības
ražošanas apjomiem, ieviešot modernas tehnoloģijas un palielinot produktivitāti uz vienu ha
LIZ, ir palielinājusies lauksaimniecībā neizmantotās zemes platība. Pēc VZD datiem
lauksaimniecības produktu ražošanai (01.01.2002.) tiek izmantoti aptuveni 1,8 milj. ha LIZ,
un pēc VZD datiem netiek izmantots 21% ha no kopējās LIZ.
Aptuveni 44,6 tūkst. ha LIZ aizauguši ar krūmiem (no tiem 14,0 tūkst. ha - meliorētās zemes).
Neapsaimniekotajās zemēs šo 10 gadu laikā turpinās pārpurvošanās un aizaugšana ar
mazvērtīgiem krūmiem. Pastāv draudi, ka šīs zemes var tikt izslēgtas no ražošanas un
ekonomiskās aprites un, aizaugot ar krūmiem, degradēs lauku ainavu un vidē esošās kvalitātes
(biotopus, savvaļas populācijas), bet nākotnē tās radīs ekonomiskus zaudējumus valstij, jo
samazinās atpūtas industrijas potenciālās attīstības iespējas. Savukārt to atgūšanai būs
nepieciešamas ļoti lielas izmaksas.
Apzinoties tālāko lauksaimniecības attīstību, jaunu intensīvu tehnoloģiju ieviešanu, kultūru
ražības paaugstināšanos atsevišķās teritorijās, pārtikas produktu ražošanai nepieciešamās LIZ
platības turpināsies samazināties 13 .
Tas negatīvi ietekmētu lauku vidi, kurā notiek ilgstoša lauksaimnieciskā darbība. Latvijas
tradicionālā ainava izveidojusies, mijoties mežiem, lauksaimniecībā izmantojamām zemēm,
purviem, dabiskajām ganībām, upēm un ezeriem, kas veido sadrumstalotas mozaīkas veida
ainavu. Šāda ainava ir svarīga Latvijai tradicionālu augu un dzīvnieku valsts sugu izplatībai.
Daudzām putnu un dzīvnieku sugām ir dzīvotnes, pateicoties lauksaimnieciskajai darbībai,
kas nodrošina barošanās un vairošanās vietas. Pamesto zemju palielināšanās rezultātā varētu
samazināties ar lauksaimniecību saistīto sugu skaits.
Viens no risinājumiem ir palielināt platības netradicionālo kultūru, kā arī nepārtikas izejvielu
un produktu ražošanai (rapsis – biodegvielai, graudi – etanolam, lini – tekstilam, celulozei,
krāšņumaugi – apzaļumošanai utt.), kā arī pakāpeniski pievērsties alternatīvajai
lauksaimniecībai. Atsevišķos reģionos daļa zemes jau tiek pakāpeniski apmežota, izmantota
meža dzīvnieku audzēšanai, sportam, atpūtai, tūrismam un citām nelauksaimnieciskām vai ar
lauksaimniecību netieši saistītām darbībām.
Neizmantotās LIZ apmežošana ir viens no risinājumiem daļai to saimniecību, kuras
lauksaimnieciskajā darbībā nesaskata savu perspektīvu. Savukārt saimniecības, kuras arī
nākotnē vēlas saglabāt LIZ platības, var pievērsties alternatīvas saimnieciskās darbības
attīstīšanai šajās platībās.
Valsts un ES tiešā atbalsta programmu (“Lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādes
kreditēšanas programma”, “Lauksaimniecības ilgtermiņa investīciju kreditēšanas
programma”, SAPARD atbalsta programmas “Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos” un
“Vidi saudzējošas lauksaimniecības metodes”, kā arī “Nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības
attīstības programma”) īstenošana netieši palīdz pārstrukturizēt LIZ izlietojumu atbilstoši
13 Pēc Zemkopības ministrijas un LVAEI aprēķiniem un prognozēm, Latvijā pašreizējā LIZ platība nākotnē
varētu tikt izmantota sekojoši- 1% ilggadīgajiem stādījumiem, 23% pļavām un ganībām, 55% aramzemei,
21% ekstensīvajai lauksaimniecībai vai nelauksaimnieciskiem mērķiem.
ZMNotp_100306
Grozījums Ministru kabineta 2004.gada 30.novembra noteikumos Nr.1002 „Kārtība, kādā ieviešams
programmdokuments „Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004. –
2006.gadam””