Pielikums - Ministru Kabinets

23
barības elementiem. Ļoti auglīgas, organiskām vielām bagātas augsnes aizņem apmēram 7%
no visas lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Pārējās pieder mazauglīgāku augšņu
kategorijai.
Latvijā eksistē zemes kvalitātes novērtēšanas sistēma (skat. 10. tabulu), kurā zemes gabalus ar
augkopības ražošanai visvairāk atbilstošiem apstākļiem un lielāko zemes ražotspēju novērtē ar
100 ballēm. (Boruks A., 1996). Sistēma tika ieviesta atbilstoši rudzu ražas apjomam uz
lauksaimniecībā izmantojamās zemes ha, kur 1 balle tiek noteikta attiecībā uz 70 kg/ ha
rudzu.
10. tabula. Zemes kvalitātes novērtējuma sistēma ballēs
Zemes lietošanas Zemes kvalitāte, balles
veids ļoti laba virs vidējās vidēja salīdzinoši slikta slikta
Aramzeme 70-100 50-70 40-50 20-40 12-20
Pļavas 50-60 40-50 30-40 20-30 5-20
Dabīgās ganības 40-50 30-40 25-30 15-25 5-15
Avots: Boruks A., Lauksaimniecības reģionālā specializācija un teritoriālais izvietojums Latvijā, Rīga, 1996.
1. pielikuma 11. kartē ir redzams vidējais zemes kvalitātes novērtējums katrā pagastā .
Skābums. Latvijas augšņu lielākajai daļai jau pēc ģenēzes raksturīga skāba reakcija (pH kcl 5,5
un zemāka). Līdz ar to aptuveni 40% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes nepieciešama
kaļķošana. Skābās augsnēs nav iespējams veikt pastāvīgu lauksaimniecības ražošanu un iegūt
augstas kvalitātes produkciju nelabvēlīgo fizikāli ķīmisko īpašību, zemās mikrobioloģiskās
aktivitātes un augu barības vielu trūkuma dēļ.
Pēdējos 10 gados skābo augšņu kaļķošana Latvijā ir katastrofāli samazinājusies no 150-
200 tūkst. ha gadā līdz vidēji 7,5 tūkst. ha gadā pēdējos trijos gados. Kaļķošanas efekts ilgst
tikai apmēram 10 gadus, un ar katru gadu pieaug kaļķošanas darbu izmaksas. Kaļķošanas
rezultātā paaugstinās augsnes buferspēja, samazinās dažādu videi kaitīgu organisko un
neorganisko savienojumu notece no augsnes un toksisko vielu nelabvēlīgā ietekme uz augsni
un lauksaimniecisko produkciju. Tādējādi mazinās arī ūdens ekosistēmu eitrofikācija un
draudi cilvēku un dzīvnieku veselībai.
Mitruma režīms. Latvijas klimatā ar samērā īsu vasaru īpaši svarīga nozīme ir agrai
kultūraugu pavasara sējai. Pavasarī par 10-15 dienām agrāk var apstrādāt un apsēt meliorētus
laukus nekā nemeliorētus. Lietainos rudeņos ražu no nedrenētiem laukiem dažkārt pat nav
iespējams novākt. Nosusināšana Latvijā ir vajadzīga aptuveni 94% no lauksaimniecībā
izmantojamo zemju kopplatības, kas, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, ir ievērojami vairāk.
Igaunijā nosusināšana ir vajadzīga 72%, Lietuvā – 60%, bet Vācijā - tikai 31%
lauksaimniecībā izmantojamo zemju.
Lai novadītu lieko mitrumu, valsts veikusi hidromelioratīvo būvniecību 1,56 milj. ha jeb 63%
lauksaimniecībā izmantojamās zemēs, tai skaitā 37 tūkst. ha applūšanai apdraudētu teritoriju
saimnieciskajai darbībai nepieciešamo zemes mitruma režīmu nodrošina polderu sistēmas ar
45 valsts pārziņā esošām sūkņu stacijām. Lai gan lauksaimniecībā izmantojamās zemes ir
zemnieku saimniecības ražošanas pamatlīdzeklis, to uzturēšana kārtībā nav atkarīga tikai no
viņa. Atbilstoši meliorācijas sistēmu būvju un ierīču piederībai izšķir valsts meliorācijas
sistēmu būves un ierīces, koplietošanas meliorācijas sistēmu būves un ierīces un vienas
saimniecības meliorācijas sistēmu būves un ierīces. Viss komplekss darbojas ciešā
mijiedarbībā, un vienas daļas neuzturēšana kārtībā var nodarīt kaitējumu veselam reģionam.
ZMNotp_100306
Grozījums Ministru kabineta 2004.gada 30.novembra noteikumos Nr.1002 „Kārtība, kādā ieviešams
programmdokuments „Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004. –
2006.gadam””