Pielikums - Ministru Kabinets

More documents

Recommendations

Info

215 8. pielikums. Sociālekonomiskie partneri Ekonomikas ministrija Vides ministrija Finanšu ministrija Izglītības un zinātnes ministrija Labklājības ministrija Satiksmes ministrija Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija Ārlietu ministrija Iekšlietu ministrija Kultūras ministrija Tieslietu ministrija Eiropas integrācijas birojs Latvijas Attīstības aģentūra Pārtikas un veterinārais dienests Valsts mežu dienests Valsts zivsaimniecības pārvalde Latvijas Vides investīciju fonds Latvijas Vides aizsardzības fonds Vides konsultāciju un monitoringa centrs Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde Latvijas Pašvaldību savienība Reģionu attīstības aģentūras Rajonu un vietējās pašvaldības Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Latvijas Universitāte Valsts Zinātnes un pētniecības institūti un pētniecības saimniecības Profesionāli tehniskās lauksaimniecības, mežsaimniecības un apstrādes skolas Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centrs Latvijas Pieaugušo izglītības centrs Pasaules dabas fonds Lauksaimniecības uzņēmumi, saimniecības/lauksaimnieki Vietējie nelauksaimniecības uzņēmumi Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome Dažāda veida gaļas pārstrādes uzņēmumi Piena produktu un piena pārstrādes uzņēmumi Graudkopības produkcijas pārstrādes uzņēmumi Zvejniecības un zivju apstrādes uzņēmumi Augļu un dārzeņu pārstrādes uzņēmumi Kokapstrādes uzņēmumi u.c. ZMNotp_100306 Grozījums <strong>Ministru</strong> kabineta 2004.gada 30.novembra noteikumos Nr.1002 „Kārtība, kādā ieviešams programmdokuments „Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004. – 2006.gadam””
216 9. pielikums. Latvijas vietējās izcelsmes nozīmīgo šķirņu lauksaimniecības dzīvnieku raksturojums un priekšrocības Govju šķirne Latvijas brūnā Šķirne izveidota Latvijā pēdējo triju gadsimtu laikā. Sākuma fāzē tā veidojusies kā “tautas selekcijas” šķirne, kas sevī asimilējusi vietējo govju gēnus un sporādiski introducēto Rietumeiropas govju šķirņu genofondu. Konkurencē ar citām govju šķirnēm tā 20.gadsimta 30-tajos gados Latvijā kļuva par monošķirni, taču pašlaik šīs šķirnes ģenētiski augstvērtīgo govju skaits ir samazinājies līdz aptuveni 4500 mātītēm un 40 tēviņiem, jo Latvijas lauksaimnieki izvēlas pārsvarā melnraibās govis, kurām ir augstāks izslaukums. Latvijas brūnās šķirnes govs priekšrocības: − laba kāju izturība, laba spēja adaptēties mainīgā vidē; − labs pienīguma koeficients (izslaukuma un dzīvmasas attiecība); − salīdzinot ar melnraibām govīm, ir lielāka izturība pret dažām infekcijas slimībām, piemēram, tuberkulozi; − brūno govju pienam ir labas garšas īpašības, augsts proteīna saturs. Gēnu rezerve būs noderīga, izkopjot kolektīvi veidojamo sarkano šķirņu piena govju populāciju. Govju šķirne Latvijas zilā Šķirnei ir unikāla raksturīga pazīme – zilgana apmatojuma krāsa, kas būtiski atšķiras no citām Latvijā esošām govju šķirnēm. Zilo govju populācija ir ļoti sarukusi līdz aptuveni 100 mātītēm un 3 tēviņiem Tomēr joprojām tā vēl ir saglabājusies, pateicoties tās vairākām pozitīvām īpašībām. Priekšrocības: − savdabīga, gaiši zila apmatojuma krāsa, kas dominē pār sarkano un arī melno apmatojuma krāsu un tādējādi var kļūt par ģenētisko marķieri tālākam selekcijas darbam; − laba kāju izturība; − laba spēja adaptēties mainīgā vidē un producēt labas kvalitātes pienu nabadzīgu piejūras smilšainu augšņu apstākļos; − izturība pret govju leikozi apstākļos, kad Latvijas brūnās un melnraibo šķirņu govis no šīs slimības ievērojami cieš. Cūku šķirne Latvijas baltā Šķirne cēlusies no Latvijas vietējām cūkām, populācijas uzlabošanai lietotas Lielās baltās (Jorkšīras), Bērkšīras un Linkolnas šķirnes cūkas. Šķirnes aktīvās populācijas lielums ir zem kritiskās 300 mātīšu un tēviņu produktīvā vecuma dzīvnieku robežas, tādēļ tās saglabāšana ir ļoti aktuāla Latvijā. Priekšrocības: − laba kāju izturība, laba spēja adaptēties mainīgā vidē; − teicama auglība un labas mātes īpašības; − piemērota vietējiem apstākļiem, stipra konstitūcija, maza stresa jutība; − Latvijas baltā cūku šķirne ir gēnu rezerve, ko izmanto jaunu līniju izveidei, lai uzlabotu liesās gaļas kvalitāti un auglību mātes līnijām; − pieticīgas sliktākos turēšanas un ēdināšanas apstākļos. Aitu šķirne Latvijas tumšgalve Šķirne izveidota, vietējās aitas uzlabojot ar angļu ātraudzīgajām (Sautdaunas, Leisteras, Oksfordšīras, Šropšīras un Hempšīras) gaļas - vilnas aitām. Ķermeņa apmatojums balts, galva tumša. Abu dzimumu dzīvnieki ir toli. Ģenētiski aktīvās populācijas lielums ir aptuveni 350 mātīšu un 50 tēviņu produktīvā vecumā, un sociālu apstākļu dēļ ļoti maza ir ZMNotp_100306 Grozījums <strong>Ministru</strong> kabineta 2004.gada 30.novembra noteikumos Nr.1002 „Kārtība, kādā ieviešams programmdokuments „Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004. – 2006.gadam””
Page 1 and 2:
Pielikums Grozījums Ministru kabin
Page 3 and 4:
3 6.2.1 Latvijas Lauku attīstības
Page 5 and 6:
5 1. PIELIKUMS. SITUĀCIJAS ANALĪZ
Page 7 and 8:
7 1. Ievads Pamatojoties uz to, ka
Page 9 and 10:
9 2. Valsts teritorija un teritori
Page 11 and 12:
11 2. tabula. Administratīvo terit
Page 13 and 14:
13 3. Latvijas Lauku attīstības p
Page 15 and 16:
15 5. Pašreizējās situācijas ra
Page 17 and 18:
17 iedzīvotājiem trūkst finanšu
Page 19 and 20:
19 iztikas minimuma preču un pakal
Page 21 and 22:
21 3. attēls. Nabadzības riska ko
Page 23 and 24:
23 barības elementiem. Ļoti augl
Page 25 and 26:
25 lauku uzņēmēju izvēlētajiem
Page 27 and 28:
27 14. tabula. Saimniecību īpašn
Page 29 and 30:
29 resursu centriem par pieredzes u
Page 31 and 32:
31 Zvērkopība. Latvijā ar rūpni
Page 33 and 34:
33 − dārzeņu, augļu un cukurbi
Page 35 and 36:
35 Meža nozare darbojas kā stabil
Page 37 and 38:
37 No pasaulē apdraudētajām sug
Page 39 and 40:
39 ezers un tā apkārtne ir viena
Page 41 and 42:
41 pasliktināšanās un bioloģisk
Page 43 and 44:
43 − nodrošinātu tajā nodarbin
Page 45 and 46:
45 − saglabātu, aizsargātu un p
Page 47 and 48:
47 Kopš 1997. gada, kad LAF sāka
Page 49 and 50:
49 ir iemesls komerciāla rakstura
Page 51 and 52:
51 Atkarībā no zemes auglības La
Page 53 and 54:
53 nodrošinātu ES nozīmes biotop
Page 55 and 56:
55 kopējās LIZ), kurās aramzemes
Page 57 and 58:
57 20. tabula. SVID analīze Jomas
Page 59 and 60:
59 Labvēlīgi apstākļi meža noz
Page 61 and 62:
61 Vāji attīstīta lauksaimniecī
Page 63 and 64:
63 Liels mazapdzīvotu teritoriju
Page 65 and 66:
66 veiktajiem pētījumiem SAPARD v
Page 67 and 68:
68 6. Stratēģijas apraksts, tās
Page 69 and 70:
70 - Nacionālā politikā definēt
Page 71 and 72:
72 21. tabula. Stratēģiskās atba
Page 73 and 74:
74 Balstoties uz kopsakarībām sta
Page 75 and 76:
76 Pasākuma mērķis ir sekmēt il
Page 77 and 78:
78 22. tabula. Saistība un ietekme
Page 79 and 80:
80 23. tabula. ELVGF līdzfinansēt
Page 81 and 82:
82 24. tabula. Lauku attīstības p
Page 83 and 84:
84 − Bonnas konvencijai (1979)
Page 85 and 86:
86 Padomes direktīvas Nr.91/414/EE
Page 87 and 88:
88 statuss ir piešķirts vietējā
Page 89 and 90:
90 25. tabula. Atbalsta likmes, pas
Page 91 and 92:
92 7. Pasākumu īstenošanas ietek
Page 93 and 94:
94 saimnieciskās darbības dažād
Page 95 and 96:
96 noiets vietējā un ārējā tir
Page 97 and 98:
98 Vienotajiem platības maksājumi
Page 99 and 100:
100 Apakšpasākumu “Bioloģiskā
Page 101 and 102:
102 Ierobežojumi Par attiecīgo pl
Page 103 and 104:
104 − atbalstam pieteikto saimnie
Page 105 and 106:
106 palielinātu bioloģisko daudzv
Page 107 and 108:
108 Saistība ar citiem pasākumiem
Page 109 and 110:
110 Rezultāti 2004. 2005. 2006. La
Page 111 and 112:
112 Maksājums tiek veikts nākamaj
Page 113 and 114:
114 - 2.mērķa grupa - saskaņā a
Page 115 and 116:
116 MLA 1.kategorijas teritorijā 1
Page 117 and 118:
118 - saimniecības atdevēja saimn
Page 119 and 120:
120 2002. gadā nacionālo atbalstu
Page 121 and 122:
122 Rezultāti 2004 2005 2006 Atbal
Page 123 and 124:
124 gadus Radītas un saglabātas p
Page 125 and 126:
126 Tāpat iepriekšminētās Padom
Page 127 and 128:
128 (EUR/m 3 ) Cieto kūtsmēslu kr
Page 129 and 130:
130 Saimniecības, kurās ir vairā
Page 131 and 132:
132 Atbilstošu sprostu ierīkošan
Page 133 and 134:
134 uzraudzības aktivitāšu organ
Page 135 and 136:
136 Plāna īstenošanas tehniskai
Page 137 and 138:
138 11. Atbildīgās institūcijas
Page 139 and 140:
140 12. Plāna īstenošana, ietver
Page 141 and 142:
142 - saistību un maksājumu uzska
Page 143 and 144:
144 b) Saimniecības saņēmējs Ko
Page 145 and 146:
146 11.pielikumā un kuras ir stāj
Page 147 and 148:
148 uzraudzība, kura tiek veikta b
Page 149 and 150:
150 13. Sociālo partneru iesaistes
Page 151 and 152:
152 14. Līdzsvars jeb saskaņotīb
Page 153 and 154:
154 29. tabula. Plāna pasākumu ī
Page 155 and 156:
156 Atbalsts ražotāju grupām Atb
Page 157 and 158:
152 30. tabula. No ELVGF Vadību un
Page 159 and 160:
154 1. pielikums. Situācijas anal
Page 161 and 162:
156 35. tabula. Ekonomiski aktīvo
Page 163 and 164:
158 39. tabula. Produktu realizāci
Page 165 and 166:
160 10. karte. Zemes kvalitātes vi
Page 167 and 168:
162 14. karte. Augšanas perioda il
Page 169 and 170: 164 2. pielikums. Labas saimniekoš
Page 171 and 172: 166 10. Vides aizsardzība 11. Vide
Page 173 and 174: 168 18. Lauku ainavas saglabāšana
Page 175 and 176: 170 3. pielikums. Bioloģiski vērt
Page 177 and 178: 172 Dobeles rajons Gulbenes rajons
Page 179 and 180: 174 Limbažu rajons Ludzas rajons C
Page 181 and 182: 176 Rēzeknes rajons Rīgas rajons
Page 183 and 184: 178 Ventspils rajons Ipiķu pagasts
Page 185 and 186: 180 4. pielikums. Valsts tiesību a
Page 187 and 188: 182 LR likumi Nosaukums Par 1971. g
Page 189 and 190: 184 Grozījumi Augstākās padomes
Page 191 and 192: 186 Dabas lieguma "Zvārde" individ
Page 193 and 194: 188 − Reģionālā administratīv
Page 195 and 196: 190 Augsnes un ūdens piesārņojum
Page 197 and 198: 192 Jaunu ražošanas ēku, tehnolo
Page 199 and 200: 194 Jaunu cilvēku iesaistīšana m
Page 201 and 202: 196 Akvakultūras uzņēmumu modern
Page 203 and 204: 198 Jauni uzņēmumi un darbavietas
Page 205 and 206: 200 Vietējās iniciatīvas un daž
Page 207 and 208: 202 Kompensācijas mehānisma attī
Page 209 and 210: 204 apgūšanā), saražotās produ
Page 211 and 212: 206 5. PRIORITĀTE: ILGTSPĒJĪGAS
Page 213 and 214: 208 Lauksaimniecības tirgus stabil
Page 215 and 216: 210 7. pielikums. LAP mērķi, indi
Page 217 and 218: 212 Latvijas brūnās šķirnes gov
Page 219: 214 Subsīdijas piešķirtas 30 koo
Page 223 and 224: 218 d) Latvijas tumšgalves aitu š
Page 225 and 226: 220 Pretendēšanai iesniedzamie do
Page 227 and 228: 222 Saistību laikā iesniedzamie d
Page 229 and 230: 224 Pasākums: Agrovide Nr. Pārkā
Page 231 and 232: 226 Nr. Pārkāpums Sods 1 Atbalsta
Page 233 and 234: 228 12. pielikums. Atbalsta maksāj
Page 235 and 236: 230 13. pielikums. Atbalsta maksāj
Page 237 and 238: 232 Zālājs 27 Maksājuma aprēķi
Page 239 and 240: 234 EUR 114,75 20 % ieinteresētīb
Page 241 and 242: 236 Izdevumi piena kvalitātes Izde
Page 243 and 244: 238 Tīrie ienākumi 0,00 Tīrie ie
Page 245 and 246: 240 Dezinfekcijas līdzekļi Piena
Page 247 and 248: 242 vasaras - 34,33 15,21 - 5,22 31
Page 249 and 250: 244 Higiēnas standartu nodrošinā
Page 251 and 252: 246 Izmaksas par 1 kuili, EUR 1491
Page 253 and 254: 248 961100 Mazsalaca ar lauku terit
Page 255 and 256: 250 646400 Kalētu pagasts Liepāja
Page 257 and 258: 252 327800 Seces pagasts Aizkraukle
Page 259 and 260: 254 684400 Blontu pagasts Ludzas ra
Page 261 and 262: 256 16. pielikums. Piedāvātās NA
Page 263 and 264: 258 98 C LV0510400 Gulbju un Platpi
Page 265 and 266: 260 195 B LV0509800 Niedrāju-Pilka
Page 267 and 268: 262 295 B LV0522300 Ungurpils meži
Page 269 and 270: 264 ku labturība Higiēna rekonstr
Page 271 and 272:
266 Dzīvnie ku labturība Dzīvnie
Page 273 and 274:
268 18. pielikums. Dzīvnieku vien
Page 275 and 276:
19. pielikums. Nacionālā pensiju
Page 277:
278 apdrošināšanas iemaksu algas
show all

Pielikums - Ministru Kabinets

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?