Pielikums - Ministru Kabinets

22
2001. gadā primārajā lauksaimniecībā bija nodarbināti 12,5% 12 no tautsaimniecībā
nodarbinātajiem iedzīvotājiem. Palielinoties lauksaimniecības sektora modernizācijai,
nodarbināto skaits samazināsies.
4. attēls. Lauksaimniecības IKP dinamika, 1996.-2001.g., (faktiskajās cenās)
250
200
150
100
50
0
1996 1997 1998 1999 2000 2001
Lauksaimniecības IKP, milj. LVL
Lauksaimniecības daļa kopējā IKP struktūrā, %
10
8
6
4
2
0
Avots: CSP
Pārtikas produktu pārstrāde vēl joprojām ieņem ievērojamu vietu Latvijas pārstrādes
rūpniecībā - tā dod 27% no visas Latvijas rūpniecībā saražotās produkcijas kopapjoma un
nodarbina 22% no rūpniecībā strādājošajiem. 2000. gadā valstī darbojās aptuveni 225
lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumi. Pēdējos gados ir sākusies
lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumu koncentrācija, tāpēc mazo uzņēmumu
skaits samazinās, ražošana koncentrējas lielākās, ES prasībām atbilstošās ražotnēs.
Arī 2001. gadā lauksaimniecības precēm (neietverot zivsaimniecības produkciju) negatīvais
saldo ārējās tirdzniecības bilancē ir palielinājies par 10 milj. LVL. 2001. gadā ir panākts kopš
1996. gada krasākais eksporta apjomu pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu – par 48%.
Importa apjoms 2001. gadā ir pieaudzis par 14%. Lielāko īpatsvaru 2001. gada
lauksaimniecības produktu eksporta struktūrā sastādīja piens un piena produkti –12,8 milj.
LVL; graudaugi – 6,1 milj. LVL; augļu un dārzeņu konservi, sulas – 5,3 milj. LVL.
5.1.2.2. Lauksaimniecībā izmantojamie zemes resursi un to kvalitāte
Resursi. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme (LIZ) no Latvijas kopējās teritorijas (uz
01.01.2003.) aizņem 38,3% jeb 2473,8 tūkst. ha, no tās aptuveni 76 % ir aramzeme. 23%
aizņem pļavas un ganības, 1% - ilggadīgie stādījumi. 63,0% no LIZ kopplatības ir veikta
melioratīvā būvniecība, kuras apsaimniekošanā ir iesaistīta gan valsts, gan arī privātie zemes
īpašnieki.
Auglība. Ja Latvijas klimatiskie apstākļi visumā spēj nodrošināt daudzveidīgas
lauksaimnieciskās produkcijas ražošanu, tad nepietiekamā augsnes auglība ir bremzējošs
faktors. Visauglīgākās augsnes ir Zemgalē - Dobeles un Jelgavas rajonā. Tālāk uz austrumiem
- Rēzeknes virzienā - augsnes kļūst arvien neauglīgākas un akmeņainākas, bet tomēr ir
spējīgas dot labu labības, zālāju vai pākšaugu ražu.
Visizplatītākās ir podzolētās augsnes, kuras ir salīdzinoši mazauglīgākas un raksturīgas
mežiem. Tās aizņem aptuveni 54,5 % no augšņu kopplatības. Pēc ģenēzes tām ir raksturīga
skāba augsnes reakcija, zems organisko vielu saturs un ir nabadzīgs ar augu uzņemamajiem
12 Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Personas vecumā 15 gadi un vairāk, 2001. gada vidējie
ZMNotp_100306
Grozījums Ministru kabineta 2004.gada 30.novembra noteikumos Nr.1002 „Kārtība, kādā ieviešams
programmdokuments „Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004. –
2006.gadam””