Pielikums - Ministru Kabinets

21
3. attēls. Nabadzības riska koeficients pēc vecuma un dzimuma
25
%
20
15
10
Total
Men
Women
5
0
Total 0-15 16-24 25-49 50-64 65 and more
Statistikas datu trūkums ierobežo iespēju raksturot sociālo izstumtību kā laukos pieaugošu
negatīvu parādību, kuras pamatā ir lauku sabiedrības noslāņošanās dažādās sociālās grupās un
tajās pieaugošās psiholoģiskās, sociālās un ekonomiskās problēmas. Tomēr ir skaidrs, ka
nabadzība un bezdarbs ir lielu sabiedrības grupu sociālās izstumtības galvenie riska faktori un
tās samazināšana ir galvenais ilgtermiņa sociālās politikas mērķis Latvijā.
Nākotnē sociālo spriedzi palielinās tālākā lauksaimniecības sektora pārstrukturēšanās, kas
praksē saistīta ar lauksaimniecībā strādājošo skaita samazināšanos. Līdz ar to pieaugs vēl
lielāka nepieciešamība pēc iedzīvotāju izglītošanas un lauku ekonomikas dažādošanas atbalsta
pasākumiem, kas samazinātu lauku iedzīvotāju ienākumu atkarību no naturālās
lauksaimniecības, veicinātu nelauksaimnieciskās darbības uzņēmumu attīstību laukos un
nodrošinātu no lauksaimniecības aizejošā darbaspēka pārorientēšanu uz citiem
uzņēmējdarbības veidiem.
5.1.2. Lauku ekonomika
5.1.2.1. Lauksaimniecība
Laika posmā no 1996. līdz 1999. gadam lauksaimniecības īpatsvars IKP samazinājās līdz
2,4% (1996. gadā bija 6,9%), un pēdējo trīs gadu laikā ir nostabilizējies 2,8 - 3,0 % līmenī
(skat.4. attēlu).
Pēc CSP datiem lauksaimniecības bruto pievienotā vērtība 2001. gadā salīdzinājumā ar
iepriekšējo gadu faktiskajās cenās pieauga par 16,3 %. Bruto pievienotās vērtības apjoms
pieauga par 7,0 %, bet cenu indekss- 8,7 %. [1,163=1,070*1,087]. Lauksaimniecībā radītās
gala produkcijas bruto pievienotā vērtība 2001. gadā pieauga par 20,8% (bāzes cenās) 11 ,
galvenokārt palielinoties produkcijas cenām par 7,2% un samazinoties ražošanas resursu
cenām par 0,3%, bet kopējais produkcijas apjoma pieaugums augkopībā un lopkopībā bija
tikai 4,1%.
Lauksaimniecības gala produkcijas struktūrā 2001. gadā (bāzes cenās) lopkopība veidoja
52%, (tai skaitā piens - 24%, cūkgaļa - 13%, olas - 6%), augkopība - 42%, (tai skaitā graudi -
18%, kartupeļi - 8%, dārzeņi - 4%), bet pārējā lauksaimniecības produkcija – 6%.
11 Tirgus cena (ražotāja cena), kuru saņem ražotājs par saražoto produkciju, pie kuras pieskaitītas subsīdijas un
atņemti nodokļi, kas saistīti ar šīs produkcijas ražošanu.
ZMNotp_100306
Grozījums Ministru kabineta 2004.gada 30.novembra noteikumos Nr.1002 „Kārtība, kādā ieviešams
programmdokuments „Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004. –
2006.gadam””