Pielikums - Ministru Kabinets

180
4. pielikums. Valsts tiesību akti, ratificētās konvencijas, stratēģiskie dokumenti un ES
tiesību akti
Nacionālie normatīvie akti, kas ir saistoši visām atbalsta apakšprogrammām
ES tiesību akti un konvencijas, kurām Latvija ir pievienojusies:
− Direktīva par savvaļas putnu aizsardzību 79/409/EEK (1979);
− Direktīva par noteiktu sugu ronēnu ādu un ādas izstrādājumu importēšanu dalībvalstīs
83/129/EEK (1983);
− Direktīva par sugu un biotopu aizsardzību 92/43/EEK (1992);
− Padomes Regula (EK) 1257/1999/par Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju
fonda (ELVGF) atbalstu lauku attīstībai un dažu regulu grozīšanu un atcelšanu (1999);
− Vispārējā atkritumu direktīva (Direktīva 75/442/EEK par atkritumiem);
− Ūdens direktīvas: Direktīva 76/464/EEK par piesārņojumu, ko rada dažas bīstamas vielas,
kuras novada Kopienas ūdens vidē;
− Direktīva 80/68/EEK par gruntsūdeņu aizsardzību pret dažu bīstamu vielu radītu
piesārņojumu;
− Notekūdeņu dūņu direktīva: Direktīva 86/278/EEK par vides, jo īpaši augsnes,
aizsardzību, lauksaimniecībā izmantojot notekūdeņu dūņas;
− PINK direktīva: Direktīva 96/61/EEK par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli;
− Direktīva 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū un tematisko stratēģiju
attiecībā uz pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu;
− “Labas Lauksaimniecības prakses noteikumi” 1999.g. (5.nodaļa), kuri atbilst Padomes
direktīvas 91/676/EEK “Par ūdens aizsardzību pret lauksaimniecības izraisītu nitrātu
piesārņojumu” 2. pielikuma prasībām un HELCOM rekomendācijas 19/6 prasībām;
− Ramsāres konvencija (1971) “Par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu
dzīves vidi”;
− UNESCO konvencija (1972) “Par pasaules mantojuma saglabāšanu”;
− CITES (Vašingtonas) konvencija (1973) “Par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām
savvaļas dzīvnieku un augu sugām”;
− Bernes konvencija (1979) “Par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu saglabāšanu”;
− Bonnas konvencija (1979) “Par migrējošo savvaļas dzīvnieku aizsardzību”;
− Riodežaneiro konvencija (1992) “Par bioloģisko daudzveidību”;
− Helsinku konvencija (1974, 1992) “Par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību”;
− Ietekmes uz vidi novērtējums tiek veikts saskaņā ar 1998. gada 14. oktobrī pieņemtā
likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” un 1998. gada 24. novembra Ministru
kabineta noteikumu Nr. 445 “Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja nolikums”
prasībām. 1999. gada 15. jūnijā tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr. 213
“Kārtība, kādā vērtējama ietekme uz vidi”, kas precīzi reglamentē likumā “Par ietekmes
uz vidi novērtējumu” noteikto prasību izpildes mehānismu. Tādējādi Latvijā esošie tiesību
akti ir saskaņoti ar atbilstošajām ES direktīvām - Padomes 1985. gada 27. jūnija direktīvu
ZMNotp_100306
Grozījums Ministru kabineta 2004.gada 30.novembra noteikumos Nr.1002 „Kārtība, kādā ieviešams
programmdokuments „Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004. –
2006.gadam””