Pielikums - Ministru Kabinets

17
iedzīvotājiem trūkst finanšu kapitāla, ideju un zināšanu uzņēmējdarbībā, lai attīstītu jau esošās
un apzinātu visas iespējamās nozares.
Saskaņā ar darbaspēka apsekojuma rezultātiem (skat. 7. tabulu) vidējais nodarbināto vīriešu
un sieviešu skaits no 2001. – 2003.gadam ir pieaudzis gan pilsētās, gan laukos. Pilsētās ir
pieaudzis vidējais nodarbināto vīriešu un sieviešu skaits, bet laukos par 1,7% (no 136,6%
2001.gadā līdz 134,9% 2003.gadā) ir samazinājies vidējais nodarbināto sieviešu skaits.
Laukos vērojams nodarbināto vīriešu pieaugums vecumā no 15 līdz 34 un no 45 līdz 54
gadiem, bet pilsētās – visu vecumu grupās, izņemot vecumā no 35 līdz 44 gadiem.
Nodarbināto sieviešu pieaugums laukos vērojams vecumā no 15 līdz 24 un no 35 līdz 54
gadiem, bet pilsētās – vecumā no 15 – 24 un 45 līdz 74 gadiem. Tas nozīmē, ka gan pilsētās,
gan laukos sievietes vecumā pēc 40 gadiem, kad rūpes par bērniem mazinās, aktīvāk piedalās
darba tirgū, un tā rezultātā paaugstinās nodarbināto sieviešu skaits. Statistikas rezultāti liecina,
ka vīrieši ir visaktīvākā ekonomiski aktīvo lauku iedzīvotāju daļa un tādējādi ir perspektīvs
lauku teritorijas turpmākas attīstības virzītājspēks.
7. tabula. Nodarbināto iedzīvotāju skaits pēc dzimuma un vecuma (vecumā no 15 līdz 74
gadiem, vidēji tūkst. iedzīvotāju)
2001 2003
Pilsētās Laukos Pilsētās Laukos
Kopā Vīr. Siev. Kopā Vīr. Siev. Kopā Vīr. Siev. Kopā Vīr. Siev.
Kopā 663,4 325,9 337,5 296,6 160,0 136,6
349,
704,3 0 355,3 302,5 167,7 134,9
Vecums:
15 – 24 67,8 37,2 30,6 30,5 19,3 11,2 76,5 43,3 33,2 34,2 22,6 11,6
25 – 34 167,6 85,8 81,8 74,0 41,2 32,8 172,5 91,0 81,5 74,7 43,6 31,0
35 – 44 188,5 90,9 97,6 85,6 44,9 40,7 187,6 90,9 96,7 84,5 43,4 41,1
45 – 54 159,7 69,7 90,0 59,3 29,7 29,7 165,8 74,8 91,0 67,8 35,2 32,6
55 – 64 69,9 36,4 33,2 35,1 19,2 15,9 84,4 39,7 44,7 33,4 18,9 14,5
65 – 74 10,3 6,0 4,4 12,2 5,8 6,4 17,4 9,2 8,2 8,0 4,0 4,0
Avots: CSP, darbaspēka apsekojums, 2002 un 2003.
Saskaņā ar darbaspēka apsekojuma rezultātiem bezdarba līmenis laukos 2003. gada sākumā
bija 7,8%, kas ir zemāks nekā vidēji valstī – 10,6%. Faktiskais bezdarba līmenis laukos ir
būtiski augstāks, jo ir izplatītas dažas slēptās bezdarba formas, piemēram, neapmaksātā darbā
iesaistīto ģimenes locekļu īpatsvars laukos ir 11,2%, bet pilsētās - 0,4%, nepilnu darba laiku
strādājošo īpatsvars laukos ir 14,4 %, bet pilsētās - tikai 8,5% 6 .
Latvijā ir vērojams bezdarbnieku skaita pieaugums, īpaši jauniešu vidū, kuriem nav
profesionālās izglītības vai pat pamatizglītības, kā arī nav darba pieredzes, lai konkurētu darba
tirgū, vai pietrūkst zināšanu un kapitāla savas uzņēmējdarbības uzsākšanai.
Būtiska problēma ir bezdarba pieaugums pirmspensijas vecuma (sākot no 50 gadiem) lauku
iedzīvotāju vidū. Lielākā daļa šo cilvēku grib strādāt, tomēr nepietiekamās kvalifikācijas dēļ
viņi nespēj konkurēt darba tirgū. Turklāt darba vietu skaits laukos ir ierobežots, un viņi nav
gatavi vai arī tiem nav pietiekoši kapitāla, lai uzsāktu komercdarbību. Pirmspensijas vecuma
cilvēkam atgriešanos darba tirgū apgrūtina arī psiholoģiskas dabas grūtības. Daudziem
cilvēkiem nav pietiekamas pašapziņas, lai piedāvātu sevi darba tirgū vai iegūtu jaunas
prasmes (Labklājības ministrija, 2002).
6 CSP, Darbaspēka apsekojuma rezultāti, personas vecumā
no 15 -74 , vidēji 200 3 . gadā
ZMNotp_100306
Grozījums Ministru kabineta 2004.gada 30.novembra noteikumos Nr.1002 „Kārtība, kādā ieviešams
programmdokuments „Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004. –
2006.gadam””