Pielikums - Ministru Kabinets

16
5. tabula. Iedzīvotāju īpatsvars pēc izglītības līmeņa no 15 gadu vecuma, %
Izglītības līmenis
Lauku Lauku teritorijā minimālāmaksimālā
Valstī
teritorijā
Iedzīvotāji vecumā no 15 gadiem 82,0 79 70 – 86
Mazāk par 4 klasēm 2,5 3 0,3 – 13
Sākumskolas izglītība 5,9 6 1 – 16
Pamatskolas izglītība 26,5 28 14 – 41
Vispārējā vidējā izglītība 31,0 21 8 – 31
Vidējā speciālā izglītība 20,2 14 5 – 23
Augstākā izglītība 13,9 7 1 – 14
Avots: LVAEI, pēc CSP 2000. gada tautas skaitīšanas rezultātiem, 2002.
Pieaugušo izglītības un mūžizglītības pieejamība lauku iedzīvotājiem paaugstinās
lauksaimnieku un citu lauksaimniecībā iesaistīto personu kvalifikāciju un zināšanas saskaņā
ar ES mūžizglītības memorandu, un sagatavos mežu īpašniekus un citas mežsaimniecībā
iesaistītās personas mežsaimniecības prakses ieviešanai, lai veicinātu mežu ekonomiskās,
ekoloģiskās un sociālās funkcijas.
5.1.1.3. Nodarbinātība
Galvenā ekonomiskā aktivitāte laukos ir lauksaimniecība. Lauksaimniecībā, medniecībā un
mežsaimniecībā iesaistīto lauku iedzīvotāju skaits 4 no 1997. gada līdz 1999. gadam ir
samazinājies, un pašlaik šajās nozarēs kopumā ir nodarbināti aptuveni 140 tūkstoši
iedzīvotāju. 2001. gadā veiktās lauksaimniecības skaitīšanas rezultāti liecina, ka kopumā
laukos lauksaimnieciskās produkcijas ražošanā, tai skaitā, pašapgādes nolūkā, ir iesaistīti
271,2 tūkst. jeb 45,0 % 5 no visiem lauku iedzīvotājiem.
Saskaņā ar darbaspēka apsekojuma rezultātiem lauksaimniecībā, medniecībā un
mežsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits laika posmā no 1996. gada līdz 2003. gadam
Latvijā ir samazinājies par 3,2 procentiem (attiecīgi, no 16,6% līdz 13,40% no strādājošo
kopskaita) (skat. 6. tabulu).
6. tabula. Lauksaimniecībā, medniecībā un mežsaimniecībā nodarbinātie iedzīvotāji
(vecumā no 15 līdz 74 gadiem)
Nodarbinātie iedzīvotāji, tūkst.
% no visiem nodarbinātajiem
1996 2000 2001 2002 2003 1996 2000 2001 2002 2003
Kopā 156,5 131,8 141,1 146.9 135.0 16,6 14,0 14,7 14.9 13.4
Lauksaimniecībā, 136,3 112,5 118,2 112.3 104.4 14,4 12,0 12,3 11.4 10,4
medniecībā
Mežsaimniecībā 20,1 19,4 22,9 34.7 30.6 2,1 2,1 2,4 3.5 3,0
Avots: CSP, darbaspēka apsekojums, 2003
Dažādos lauku reģionos lauksaimniecības sektora nozīme nodarbinātības un ienākumu
nodrošināšanā ir atšķirīga. Otrs nozīmīgākais darba devējs gan pilsētās, gan lauku apvidos ir
mežsaimniecība un kokapstrāde, un tā nozīme pieaug - kā redzams 6. tabulā, šajā sektorā
nodarbināto iedzīvotāju skaits laikā no 1996. gada līdz 2003. gadam ir pieaudzis no 2,1% līdz
3,0% no nodarbināto kopskaita valstī. Ļoti lēni pieaug nodarbinātība citās nozarēs, jo lauku
ekonomikā esošajām pamatnozarēm ir salīdzinoši ierobežotas alternatīvas. Lauku
4 CSP , Darbaspēka apsekojuma rezultāti, personas vecumā no 15 gadi em un vec , vidēji 2001. gadā
ākas
5 CSP , Darbaspēka apsekojuma rezultāti: lauku iedzīvotāji vecumā no 15 gadi un vec āki – 602,4 tūkst., no tiem ekonomiski aktīvie -332 tūkst. un nodarbinātie- 297 , 8
tūkst. iedzīvotāji vidēji 2001. gadā.
,
ZMNotp_100306
Grozījums Ministru kabineta 2004.gada 30.novembra noteikumos Nr.1002 „Kārtība, kādā ieviešams
programmdokuments „Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004. –
2006.gadam””