Pielikums - Ministru Kabinets

152
14. Līdzsvars jeb saskaņotība starp dažādiem atbalsta pasākumiem
Finansējuma sadalījums starp pasākumiem tiek argumentēts, balstoties uz šādiem
apsvērumiem: administratīvo kapacitāti katra pasākuma īstenošanā; lauku teritorijas uzņēmēju
absorbatīvo kapacitāti atbalsta saņemšanas iespēju izmantošanā katrā no pasākumiem; katra
pasākuma īstenošanas maksimālo lietderību tieši Latvijas situācijā (skat. 29. tabulu).
Tā kā daudzi Plāna pasākumi līdz 2004. gadam nacionālajā atbalsta politikā nav tikuši īstenoti
(skat. 5.4. nodaļu) un to mehānismi administratīvi un institucionāli ir apgūstami pakāpeniski,
2004.-2006. gada periodā katrs pasākums tiek uzsākts ar noteiktu datumu. Līdzekļu
piešķiršanas nozīmi un sadalījumu starp pasākumiem un tā izmaiņas pa gadiem nosaka reāli
iespējamā pasākuma īstenošanas uzsākšanas administratīvā un uzraudzības kapacitāte,
ierobežotā lauku uzņēmēju absorbatīvā kapacitāte, lielas sabiedrības daļas salīdzinoši mazā
pieredze ES līdzfinansētu pasākumu apgūšanā, īstermiņa aktuālo vajadzību risinājuma
optimālākie varianti, lai nodrošinātu ilgtermiņa efektu uz kopējo lauku attīstību.
LAD kā maksājuma aģentūra administrēs 21 ES līdzfinansētos lauku attīstības pasākumus, kā
arī pārējās atbalsta shēmas lauksaimniecības un tirgus politikas ietvaros, līdz ar to ir
nepieciešams veidot racionālus un vienkāršus pasākumu īstenošanas mehānismus. Tādēļ
Plāna pasākumos, kuri ir līdzīgi līdz šim īstenotajām nacionālajām atbalsta shēmām (“Atbalsts
ražotāju grupām”; “Agrovide: Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība”,
“Agrovide: Lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšana”), procedūru
veidošanā un ieviešanā LAD var izmantot iepriekšējo gadu pieredzi. Pasākuma “Mazāk
labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā” un
“Agrovide: Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība” īstenošana ir cieši saistīta ar vienotajiem
platības maksājumiem, kas ne tikai ļauj racionalizēt atbalsta administrēšanas mehānismu un
vienkāršot līdzekļu pieejamību lauku uzņēmējiem, bet arī nodrošina atbalsta piešķiršanu tiem
lauksaimniekiem, kuri domā attīstīt lauksaimniecisko ražošanu.
Pasākumu “Agrovide: Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos” un
“Agrovide: Buferjoslu ierīkošana un “Tehniskā palīdzība” īstenošanas mehānisma izveidei
tiek izmantoti SAPARD īstenošanas laikā izveidotie, taču neieviestie pasākumi: “Bioloģiskās
daudzveidības un lauku ainavas saglabāšana” un “Lauksaimniecības noteces samazināšana”
un “Tehniskā palīdzība”.
Jaunas atbalsta administrēšanas un kontroles shēmas ir jāveido pasākumiem “Atbalsts daļēji
naturālo saimniecību pārstrukturizācijai”, “Standartu sasniegšana”, “Priekšlaicīgā
pensionēšanās”.
Maksājumiem par platību šī plāna īstenošanas periods ir jāuzskata par atskaites/ bāzes
gadiem, kuru laikā tiek ieviesta datu bāzes un datu apstrādes sistēma un uzsākta zemes
izmantošanas veidu reģistrācija sadalījumā pa kultūraugiem katra atbalsta saņēmēja
apsaimniekotajā platībā un atbilstošie platību maksājumi.
Vērtējot finansiālo sadalījumu un līdzsvaru starp visiem ELVGF līdzfinansētiem lauku
attīstības pasākumiem, vislielākais finansējuma īpatsvars (skat. 30. tabulu) tiek novirzīts
saimnieciskās darbības attīstībai (Plāna 1. prioritātē iekļautie pasākumi), īpaši
uzņēmējdarbību veicinošu projektu īstenošanai.
Neskatoties uz to, ka “Agrovide” pasākums ir ļoti nozīmīgs gan Latvijā, gan citās valstīs,
finansiālais ieguldījums un tā ikgadējais pieaugums šī pasākuma īstenošanai 2004.-2006. gada
programmas periodā ir salīdzinoši neliels, salīdzinot ar pasākumu “Mazāk labvēlīgie apvidi
un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā”. Finansējums “Agrovide”
ZMNotp_100306
Grozījums Ministru kabineta 2004.gada 30.novembra noteikumos Nr.1002 „Kārtība, kādā ieviešams
programmdokuments „Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004. –
2006.gadam””