Pielikums - Ministru Kabinets
Pielikums - Ministru Kabinets
Pielikums - Ministru Kabinets
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
15<br />
5. Pašreizējās situācijas raksturojums<br />
5.1. MĒRĶA TERITORIJAS VISPĀRĒJAIS RAKSTUROJUMS<br />
Nodaļā dots ieskats par lauku ekonomikas nozīmīgāko sektoru attīstību, raksturota<br />
demogrāfiskā un sociālā situācija un vides kvalitāte.<br />
Piezīme: Plāna mērķa teritorijas analīzē “lauku teritorija” ietver administratīvās teritorijas:<br />
novadus, pilsētas ar lauku teritorijām, pagastus.<br />
5.1.1. Cilvēkresursi un labklājība<br />
5.1.1.1. Iedzīvotāji<br />
2001. gada sākumā Latvijā bija 2 364 254 iedzīvotāji, no kuriem 757 695 jeb 32% dzīvoja<br />
laukos. Vidējais iedzīvotāju blīvums valstī bija 36,6 iedz./km 2 , lauku teritorijās – 11,7<br />
iedz./km 2 .<br />
4. tabula. Latvijas iedzīvotāji, 1935. – 2001.<br />
Rādītājs Vienības 1935. 1959. 1989. 2001.<br />
Iedzīvotāji kopā tūkst. 1906 2080 2667 2364<br />
Iedzīvotāji laukos tūkst. 1197 980 778 758<br />
Lauku iedzīvotāju īpatsvars % 62,8 47,1 29,2 32<br />
Iedzīvotāji pilsētās tūkst. 709 1100 1889 1606<br />
Iedzīvotāji Rīgā tūkst. 385 575 910 757<br />
Rīgas iedzīvotāju īpatsvars % 20,2 27,6 34,1 32<br />
Iedzīvotāju blīvums vidēji valstī iedz./km² 29,5 32,2 41,3 36,6<br />
Iedzīvotāju blīvums vidēji pagastos iedz./km² 18,5 15,5 15,5 11,7<br />
Avots: CSP Latvijas 2000. gada tautas skaitīšanas rezultāti, 2002;1935., 1959. un 1989. gadā pilsētu un lauku<br />
iedzīvotāju skaits dots atbilstoši administratīvajam iedalījumam attiecīgajā gadā<br />
Salīdzinot ar citām valstīm, Latvija ir ļoti mazapdzīvota, pastāv lauku teritorijas ar iedzīvotāju<br />
blīvumu 2 iedz./km 2 . 1990. gadā aizsākušās strukturālās pārmaiņas lauksaimniecībā, zemie<br />
ienākumi no lauksaimnieciskās darbības, neesošie finanšu līdzekļi investīcijām, ierobežotais<br />
lauksaimniecības produkcijas noieta tirgus (īpaši lokālais), saimnieciskās pieredzes trūkums<br />
patstāvīgas nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības uzsākšanai, sociālās un ekonomiskās<br />
infrastruktūras kvalitātes pasliktināšanās ir iemesli tam, ka ekonomiski aktīvākie iedzīvotāji<br />
emigrē no laukiem uz pilsētām, sevišķi uz valsts centrālo daļu - Rīgu un tās reģionu. Tā<br />
rezultātā lauki ir kļuvuši ļoti mazapdzīvoti. 1. pielikumā ir redzamas teritoriālās atšķirības pēc<br />
iedzīvotāju blīvuma katrā teritorijā. 1. pielikuma 33. tabulā ir apkopoti galvenie rādītāji, kuri<br />
parāda demogrāfiskās atšķirības starp pilsētām un laukiem.<br />
5.1.1.2. Izglītība<br />
Pieprasījums pēc izglītota un augsti kvalificēta darbaspēka Latvijā pieaug. Šis faktors būtiski<br />
ietekmē attīstības nozīmi. Cilvēki ar zemu kvalifikāciju un nepietiekamu apmācību ir pakļauti<br />
bezdarba riskam un attiecīgām sociālajām sekām.<br />
2000. gadā veiktās tautas skaitīšanas dati liecina, ka lauku teritorijā salīdzinoši ir vismazāk<br />
iedzīvotāju ar augstāko izglītību, bet visvairāk - iedzīvotāju vecumā no 15 gadiem - ar<br />
pamatskolas izglītību (LVAEI, 2002. gads, pēc CSP 2000. gada tautas skaitīšanas rezultātiem<br />
Latvijā). Patreizējā situācija sīkāk ir izklāstīta nodaļā “Nodarbinātība saimniecībās,<br />
lauksaimnieku vecums un izglītība”.<br />
ZMNotp_100306<br />
Grozījums <strong>Ministru</strong> kabineta 2004.gada 30.novembra noteikumos Nr.1002 „Kārtība, kādā ieviešams<br />
programmdokuments „Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004. –<br />
2006.gadam””
Change language