Pielikums - Ministru Kabinets

125
Saskaņā ar Rīcības programmu īpaši jutīgām teritorijām, uz kurām attiecas
paaugstinātas prasības ūdens un augsnes aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisītā
piesārņojuma ar nitrātiem (spēkā no 2004.gada 18.marta), mēslošanas plāni jāizstrādā visās
saimniecībās, kurās sējplatības ir 10 ha un lielākas, bet augļu un dārzeņu saimniecībās – 3 ha
un lielākas platības, kur augsnes agroķīmiskā izpēte jāveic reize piecos gados. Pašreiz augsnes
agroķīmiskā izpēte īpaši jutīgajās teritorijās ir veikta tikai 10,4 % lauksaimniecībā
izmantojamās zemes.
Lai Latvijas tiesību aktos ieviestu ES prasības, Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas
pieņemts 1999.gada 29.decembrī, iekļauta norma, kurā Ministru kabinetam deleģēts izdot
noteikumus par dzīvnieku labturības prasībām.
Saskaņā ar Komisijas 1989.gada 26.maija Direktīvas Nr.89/362/EEK par vispārējiem
higiēnas nosacījumiem piena ražošanas saimniecībās (turpmāk – Komisijas direktīva
Nr.89/362/EEK) pielikuma I nodaļas (7) punktu cūkas un mājputnus nedrīkst turēt kūtī vai
telpās, kur slauc govis. Atbilstoši Padomes 1992.gada 16.jūnija Direktīvai Nr.92/46/EEK par
veterinārsanitārām prasībām attiecībā uz svaiga piena, termiski apstrādāta piena un piena
produktu ražošanu un laišanu tirgū (turpmāk – Padomes direktīva Nr.92/46/EEK)
neapstrādātam pienam jāatbilst šādiem standartiem:
1) dzīvotspējīgu mikroorganismu skaita novērtējums 30 0 C temperatūrā (uz 1 ml) ≤
100 000 (vidējais ģeometriskais, aptverot divu mēnešu periodu, kura laikā ņemti vismaz divi
paraugi mēnesī);
2) somatisko šūnu skaita kontroles rezultāts (1 ml) ≤ 400 000 (vidējais ģeometriskais,
aptverot triju mēnešu periodu, kura laikā ņemts vismaz viens paraugs mēnesī).
Pārtikas un veterinārā dienesta apkopotā informācija par veikto uzraudzību un kontroli
attiecībā uz atbilstību dzīvnieku labturības un higiēnas prasībām liecina, ka novietnes, telpas
(telpas dzīvnieku turēšanai, piena ieguves telpa, piena pirmapstrādes un uzglabāšanas telpa,
telpa/atsevišķa vieta barības uzglabāšanai un telpa/atsevišķa vieta slimu, ievainotu dzīvnieku
izvietošanai) neatbilda prasībām 21 % apsekoto zemnieku saimniecību; dzīvnieku turēšanas
un kopšanas apstākļi neatbilda 7,3 % apsekoto zemnieku saimniecību; piena ieguves,
pirmapstrādes un uzglabāšanas higiēna (tesmeņa pārbaude mastīta noteikšanai un
sagatavotība slaukšanai, dzīvnieku slaukšana, piena atdzesēšana, uzglabāšana un temperatūras
režīma ievērošana, piena trauki, inventārs un slaukšanas iekārta, piena realizācija,
nekvalitatīva piena izmantošana, personāla higiēna un sanitārā grāmatiņa) neatbilda 18 %
apsekoto zemnieku saimniecību.
Saskaņā ar grozījumiem vistu labturības noteikumos, kas stājās spēkā ar 2004.gada
1.maiju, palielināti sprostu izmēri, un tie ir šādi:
1) katrai dējējvistai nepieciešama sprosta platība, kas nav mazāka par 550 cm 2 , un to
nosaka, mērot sprosta horizontālo virsmu, kuru dējējvistas brīvi izmanto bez ierobežojumiem;
2) sprostam jābūt vismaz 40 cm augstam 65 % no sprosta platības un ne mazāk par 35
cm augstam pārējā sprosta daļā.
Pamatojoties uz Padomes 1998.gada 20.jūlija Direktīvu Nr.98/58/EK par
lauksaimniecībā izmantojamo dzīvnieku aizsardzību (turpmāk – Padomes direktīva
Nr.98/58/EK) un saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likumu 2003.gada 9.septembrī ir izdoti
MK noteikumi Nr.511 “Lauksaimniecības dzīvnieku vispārīgās labturības prasības”. Šie
noteikumi paredz, ka, ja lauksaimniecības dzīvnieku novietnes ir aprīkotas ar mākslīgās
ventilācijas iekārtu, tām jābūt aprīkotām ar trauksmes ierīci, kas bojājuma laikā brīdina par
ventilācijas traucējumiem, kā arī ir jābūt nodrošinātai rezerves ventilācijai. Tādas pašas
prasības uzstāda arī Padomes 1991.gada 19.novembra Direktīva 91/629/EEK, ar ko nosaka
obligātos standartus teļu aizsardzībai (turpmāk – Padomes direktīva Nr.91/629/EEK), un
attiecīgi 2003.gada 2.septembra MK noteikumi Nr.491 “Teļu labturības prasības”.
ZMNotp_100306
Grozījums Ministru kabineta 2004.gada 30.novembra noteikumos Nr.1002 „Kārtība, kādā ieviešams
programmdokuments „Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004. –
2006.gadam””