Pielikums - Ministru Kabinets

113
Latvijā mazāk labvēlīgie apvidi ir noteikti saskaņā ar Padomes regulas Nr.1257/1999
19.pantā definētiem kritērijiem par Latvijas mazāk labvēlīgiem apvidiem ir noteikti 74,4 % no
valsts kopējās platības, kurā atrodas 1,81 milj. ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kas
ietver aramzemi, pļavas, ganības, ilggadīgos stādījumus (skat. 5.nodaļu). Mazāk labvēlīgo
apvidu lieluma noteikšanā kopumā ir ņemti vērā Latvijas agroklimatiskie apstākļi, īpaši
augsnes auglība, skābums un mitrums, paugurainais reljefs un īsais veģetācijas periods,
ietekmē augstas izmaksas augkopības kultūru audzēšanā un salīdzinoši zemu produktivitāti.
Savukārt Latvijā raksturīgie klimatiskie apstākļi un nepieciešamība lopus turēt kūtīs rudens,
ziemas un pavasara periodā sadārdzina ražošanas izmaksas lopkopībā, jo īpaša
nepieciešamība ir pēc izmaksās dārgāku ražošanas ēku un lopu mītņu, noliktavu, mēslu
krātuvju celtniecības un uzturēšanas, kā arī pēc speciālās tehnikas. Īsais veģetācijas periods
ierobežo laikā un sadārdzina izmaksās lopbarības sagatavošanu un uzglabāšanu noliktavās un
krātuvēs periodam, kad lopi tiek turēti kūtīs.
Sakarā ar zemajiem ienākumiem vai pat zaudējumiem lauksaimniecībā, kurus ietekmē
agroklimatiskie apstākļi, pašu finansu līdzekļi investīcijām ražošanas produktivitātes un
efektivitātes uzlabošanai vai nelauksaimnieciskās darbības uzsākšanai ir nepietiekami jeb
neeksistē, bet iespējas izmantot banku kredītus ir ierobežotas. Tas ir iemesls komerciāla
rakstura lauksaimnieciskās darbības pārtraukšanai un naturālās saimniekošanas turpināšanai
vai teritoriju depopulācijai – ekonomiski aktīvo iedzīvotāju aizbraukšanai uz valsts centrālo
daļu vai rajonu centriem. Līdz ar to sadārdzinās sociālās un ekonomiskās infrastruktūras
uzturēšanu atlikušo lauku iedzīvotāju, īpaši komersantu vajadzībām, pieaug neapsaimniekotās
LIZ platības, degradējas kopējā lauku ainava. Šo tendenču attīstība novedīs pie tā, ka ne tikai
tūrisma, bet arī citu nelauksaimniecisko aktivitāšu attīstības iespējas samazināsies.
Pasākuma īstenošanas uzdevums ir sniegt papildus atbalstu lauku saimniecību
ienākumiem, lai nodrošinātu pietiekamu līmeni investīciju veikšanai saimniecību attīstībai.
Atkarībā no augsnes auglības Latvijas MLA tiek grupētas šādi:
- 1. kategorijas MLA, kurās atrodas 253 252 ha LIZ;
- 2. kategorijas MLA, kurās atrodas 812 304 ha LIZ;
- 3. kategorijas MLA, kurās atrodas 743 847 ha LIZ.
Saskaņā ar Padomes regulas Nr.1257/1999 16.pantu par teritorijām, kurās ir īpaši
aprobežojumi saimnieciskajai darbībai lauku vides kvalitātes un bioloģiskās daudzveidības
saglabāšanas nolūkam, Latvijā tiek klasificētas visas teritorijas, kurās lauksaimniecisko
darbību ierobežo nacionālie tiesību akti par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un atrodas
Natura 2000 vietu sarakstā iesniegšanai Komisijā un ir potenciālās Natura 2000 statusa
ieguvējas.
Saskaņā ar 2001.gada lauksaimniecības skaitīšanas datiem 42 % saimniecību pieder 1
– 5 hektāri lauksaimniecībā izmantojamās zemes, bet 1/3 no tām pieder 1 – 2 hektāri
lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Tā kā mazās saimniecības laukos ieņem nozīmīgu
lomu ilgstošā attīstībā, ir noteikts, ka atbalsta saņēmējs ik gadu veic lauksaimniecisko darbību
vismaz uz 1 ha lauksaimniecības zemes.
Pasākuma mērķi
- sekmēt ilgtspējīgu lauksaimniecisko darbību, kurā tiek izmantotas videi draudzīgas metodes;
- palielināt ienākumus saimniecībās, kuras atrodas mazāk labvēlīgos apvidos.
Mērķa teritorija
Pasākuma mērķa teritorija ir Plāna šādas lauku teritoriju grupas:
- 1.mērķa grupa – mazāk labvēlīgi apvidi atbilstoši Padomes regulas Nr.1257/1999 19.
pantam (teritoriju sarakstu skatīt 15.pielikumā);
ZMNotp_100306
Grozījums Ministru kabineta 2004.gada 30.novembra noteikumos Nr.1002 „Kārtība, kādā ieviešams
programmdokuments „Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004. –
2006.gadam””