Pielikums - Ministru Kabinets
Pielikums - Ministru Kabinets
Pielikums - Ministru Kabinets
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
110<br />
Rezultāti 2004. 2005. 2006.<br />
Latvijas brūnās govju šķirnes dzīvnieki 5000 5200 5500<br />
Latvijas zilās govju šķirnes dzīvnieki 250 300 350<br />
Latvijas baltās cūku šķirnes dzīvnieki 400 450 500<br />
Latvijas tumšgalves aitu šķirnes dzīvnieki 400 450 500<br />
Latvijas zirgu šķirnes dzīvnieki 500 550 600<br />
Latvijas vietējās kazu šķirnes dzīvnieki 0 0 4400<br />
Ietekme uz vidi<br />
Plāna ieviešanas laikā tiek pārraudzīta šāda ietekme uz vidi:<br />
− vietējo šķirņu saglabāšana;<br />
− ģenētisko resursu izzušanas riska novēršana.<br />
9.1.5. Apakšpasākums: Erozijas ierobežošana<br />
Šī apakšpasākuma juridiskais pamats ir Padomes regulas Nr.1257/1999 VI sadaļas 22.<br />
a) pants.<br />
Pamatojums<br />
Juridiskā bāze:<br />
- LR 2001.gada 15.marta likums „Par piesārņojumu” (18.panta otrās daļas<br />
2.punkts un trešās daļas 1.punkts);<br />
- <strong>Ministru</strong> Kabineta 2001.gada 18.decembra noteikumi Nr.531 „Noteikumi par<br />
ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskas darbības izraisītā piesārņojuma ar<br />
nitrātiem”.<br />
Augsne ir viens no nozīmīgākajiem dabas resursiem, kas nodrošina lauksaimniecības<br />
produkcijas ražošanu, un kā ekosistēmas komponents ietekmē biomasas producēšanu. Tā<br />
kalpo kā filtrs, kas aizsargā pazemes ūdeņus, ūdensteces un ūdenstilpes no ķīmiskā un<br />
bioloģiskā piesārņojuma. Augsne ir teritorijas bioloģiskās daudzveidības noteicēja un<br />
saglabātāja. Augšņu degradācija ir galvenā lauksaimniecības radītā vides problēma. Latvijā<br />
pastāv divi erozijas veidi: ūdens erozija un vēja erozija. Pēdējo desmit gadu laikā<br />
lauksaimniecības intensitāte Latvijā ir krietni samazinājusies, taču sākoties ES strukturālajai<br />
palīdzībai tā pakāpeniski sāk pieaugt. Nepareiza agrotehnika, reljefa īpatnības, augu maiņas<br />
neievērošana un zaļo platību trūkums veicina eroziju lauksaimniecības zemēs. Lielu,<br />
vienlaidus lauku izveidošana, it īpaši Zemgales līdzenumā, Piejūras zemienē, Vidzemes<br />
augstienē ir veicinājušas augsnēs vēja un ūdens eroziju, kā arī augu barības vielu<br />
samazināšanos. Augsnes organiskā viela ir ne tikai augu barības vielu avots, bet tai ir liela<br />
ietekme uz augsnes fizikālajiem rādītājiem un adsorbcijas spēju. Vidējais organiskās vielas<br />
saturs augsnēs ir 1,83 %. Pēdējo gadu novērojumu periodā minerālaugšņu organiskās vielas<br />
saturs ir samazinājies 25 % platību. Vēja erozijas ietekmē notiek augsnes daļiņu pārnešana<br />
vēja iedarbības rezultātā. Tādejādi vējš nones augsnes virsējo auglīgo slāni vai arī auglīgais<br />
slānis tiek aprakts. Pārnestās augsnes daļiņas veicina ūdens piesārņojumu ar augu barības<br />
elementiem. Ūdens erozijas rezultātā tiek bojāta augsnes virskārta, kā arī dziļākie slāņi,<br />
augsnes minerālvielas pārvietotas virszemes ūdeņos. Ūdens kvalitāti sevišķi nelabvēlīgi<br />
ietekmē biogēno elementu (slāpekļa, fosfora u.c.) iekļūšana tajā.<br />
Informācija par vēja un ūdens erozijas pakļautajām teritorijām skat. 5.1.4.6.nodaļā<br />
„Augsnes degradācija”.<br />
Apakšpasākuma mērķi<br />
ZMNotp_100306<br />
Grozījums <strong>Ministru</strong> kabineta 2004.gada 30.novembra noteikumos Nr.1002 „Kārtība, kādā ieviešams<br />
programmdokuments „Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004. –<br />
2006.gadam””
Change language