Pielikums - Ministru Kabinets
Pielikums - Ministru Kabinets
Pielikums - Ministru Kabinets
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
105<br />
Gaidāmie rezultāti<br />
Rezultāti 2004. 2005. 2006.<br />
Saimniecību skaits, kurās bioloģiski vērtīgos zālājus<br />
apsaimnieko saskaņā ar pasākuma nosacījumiem<br />
1400 2800 4000<br />
Bioloģiski vērtīgo zālāju platība, kas apsaimniekota<br />
saskaņā ar nosacījumiem, ha<br />
12 000 14 000 21 000<br />
Apsaimniekotās platības īpatsvars kopējā bioloģiski<br />
vērtīgo zālāju platībā, %<br />
47 55 82<br />
Ietekme uz vidi<br />
Plāna ieviešanas laikā tiek pārraudzīta šāda ietekme uz vidi:<br />
− ainavas saglabāšana, nepieļaujot pļavu aizaugšanu ar krūmiem;<br />
− putnu ligzdošanai nepieciešamo biotopu saglabāšana;<br />
− nodrošināti apstākļi tādu aizsargāto augu sugu audzēšanai, kas ir atkarīgas no<br />
ekstensīvās ganīšanas un pļaušanas;<br />
− lielāka bioloģiskā daudzveidība.<br />
9.1.3. Apakšpasākums: Buferjoslu ierīkošana<br />
Šī apakšpasākuma juridiskais pamats ir Padomes regulas Nr.1257/1999 VI sadaļas<br />
22.a) pants.<br />
Pamatojums<br />
1997.gadā pieņemtais “Aizsargjoslu likums” nosaka virszemes ūdensobjektu<br />
aizsargjoslu vispārējos aizsardzības noteikumus, ar mērķi saglabāt migrējošo sugu biotopus,<br />
migrācijas ceļu nepārtrauktības nodrošināšanu, kā arī ūdens kvalitātes uzturēšanu. Veģetācijas<br />
buferjoslas spēj aizturēt augsnes erozijas produktu lieko daļu, pasargājot ūdens avotus no<br />
piesārņojuma ar augu barības vielām un nogulsnēm. Īpaši svarīgi tas ir teritorijās ar lielu<br />
aramzemes īpatsvaru.<br />
Saskaņā ar Padomes 1991.gada 12.decembra Direktīvu Nr.91/676/EEK par ūdeņu<br />
aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (turpmāk –<br />
Padomes direktīva Nr.91/676/EEK) 2001.gada 18.decembrī ir izdoti MK noteikumi Nr.531<br />
“Par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārņojuma ar<br />
nitrātiem”. Šie noteikumi nosaka īpaši jutīgas teritorijas, uz kurām attiecas paaugstinātas<br />
prasības ūdens un augsnes aizsardzībai no lauksaimnieciskas darbības izraisītā ūdens un<br />
augsnes piesārņojuma ar nitrātiem, kā arī šo teritoriju noteikšanas kritērijus un<br />
apsaimniekošanas kārtību. Īpaši jutīgās teritorijās zemes īpašniekiem un lietotājiem, veicot<br />
lauksaimnieciskas darbības, ir jāievēro Labas saimniekošanas prakses nosacījumi (skat.<br />
2.pielikumu). Latvijā par jutīgām vides teritorijām ir noteikts Dobeles rajons, Bauskas rajons,<br />
Jelgavas rajons un Rīgas rajons. Lielā daļā no šīs teritorijas ir visauglīgākās un augkopības<br />
produkcijas ražošanā visintensīvāk izmantotās lauksaimniecības zemes, kurās aramzemes<br />
īpatsvars LIZ sastāvā sasniedz pat 90 %. Īpaši jutīgo teritoriju karti skatīt 5.2.3.3.nodaļā.<br />
Pie tam sakarā ar intensīvu zemes izmantošanas nepieciešamību šajos rajonos 70. un<br />
80.gados meliorācijas rezultātā ir izveidoti lieli vienlaidus lauku masīvi, iznīcinot daudzu<br />
sugu dzīves un barošanās vietas. Intensīvi apsaimniekotās teritorijās praktiski izzuduši<br />
bioloģiskās daudzveidības uzturēšanai svarīgi ainavas elementi - atsevišķi koki un krūmi vai<br />
to grupas, dīķi. Vietām aramzeme tiek izmantota tieši līdz autoceļam, jo autoceļu aizsargjoslu<br />
nosacījumi liek zemes īpašniekiem zemi apsaimniekot, aizliedzot stādīt kokaugus. Lai<br />
ZMNotp_100306<br />
Grozījums <strong>Ministru</strong> kabineta 2004.gada 30.novembra noteikumos Nr.1002 „Kārtība, kādā ieviešams<br />
programmdokuments „Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004. –<br />
2006.gadam””
Change language