Pielikums - Ministru Kabinets
Pielikums - Ministru Kabinets
Pielikums - Ministru Kabinets
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
103<br />
Šī apakšpasākuma juridiskais pamats ir Padomes regulas Nr.1257/1999 VI sadaļas 22.<br />
c) pants.<br />
Pamatojums<br />
Lauksaimniecībā izmantojamās zemēs zālāji ir sugām bagātākās ekosistēmas.<br />
Tradicionālās lauksaimniecības metodes vairāku gadsimtu laikā sekmēja augu un dzīvnieku<br />
sugu pielāgošanos regulārai pļaušanai un ganīšanai. Zālāju nozīmi raksturo fakts, ka trešdaļa<br />
Latvijas ziedaugu floras sugu sastopamas zālājos. 1940.gadā Latvijā dabisko zālāju platības<br />
aizņēma aptuveni 23 % no valsts teritorijas. Vairākkārt mainoties politiskajai sistēmai,<br />
mainījās arī zemes izmantošanas struktūra. Daudzi dabiskie zālāji aizauga vai tika pārvērsti<br />
aramzemē, kā arī intensīvi apsaimniekotās kultivētās ganībās un sētos zālājos. Līdz ar to<br />
samazinājās daudzu augu sugu izplatība. Latvijas īpaši aizsargājamo augu sarakstā vienu<br />
trešdaļu veido augu sugas, kuru izplatība saistīta ar zālājiem. Pašlaik zālāju platības (pļavas<br />
un ganības) aizņem aptuveni 569 tūkst. ha, kas ir 23 % no lauksaimniecībā izmantojamās<br />
zemes jeb 8,8 % no kopējās valsts teritorijas. Pēc Latvijas Dabas fonda 2000. - 2002.gadā<br />
veiktās inventarizācijas rezultātiem dabiskie zālāji (ganības un pļavas) aizņem tikai 0,4 %<br />
(aptuveni 25,6 tūkst. ha) no visas valsts teritorijas, bet tikai aptuveni 18,6 tūkst. ha ir<br />
uzskatāmi par bioloģiski vērtīgajiem zālājiem. (zālāju atrašanās vietas un platības skatīt<br />
3.pielikuma 41.tabulā).<br />
Latvijā ir vērojama divu veidu dabīgo zālāju degradācija. Pirmkārt intensīvi<br />
apsaimniekotās platībās degradējas un izzūd savvaļas augu sugu daudzveidība. Savukārt vides<br />
saglabāšanai nepiemērotas mehāniskas darbības ietekmē samazinās slēptuvju, ligzdošanas un<br />
barošanās vietas putniem un citiem faunas pārstāvjiem.<br />
Otrs degradācijas process ir bioloģiski vērtīgo zālāju aizaugšana. Sakarā ar<br />
lauksaimnieciskās darbības pārtraukšanu vai sašaurināšanos mazāk produktīvās zālāju<br />
platības netiek apsaimniekotas, un tās aizaug ar krūmiem.<br />
Apakšpasākuma mērķis<br />
Uzturēt un aizsargāt sugām bagātākās zālāju ekosistēmas, veicinot videi draudzīgu<br />
metožu lietošanu lauksaimnieciskajā darbībā un vides aizsardzības (saskaņā ar nacionālajiem<br />
un starptautiskajiem normatīvajiem aktiem) prasībām atbilstošu ekstensīvu saimniecisko<br />
darbību dabisko zālāju platībās.<br />
Atbalstāmās aktivitātes<br />
Zālāju uzturēšana videi draudzīgā veidā, īstenojot šādas aktivitātes:<br />
− ekstensīva ganīšana;<br />
− zālāju vēlā pļaušana.<br />
Mērķa teritorijas<br />
Apakšpasākums attiecas uz Latvijas Dabas Fonda noteiktajiem bioloģiski vērtīgajiem<br />
zālājiem (t.sk. upju palienēs) (skat. 3.pielikuma 41.tabulu Bioloģiski vērtīgie zālāji).<br />
Atbalsta saņēmēji<br />
Atbalstu saskaņā ar šo pasākumu var saņemt fiziska vai juridiska persona, kas veic<br />
lauksaimniecisko darbību.<br />
Atbalsta saņēmēja saistības<br />
Pretendents var saņemt atbalstu, ja:<br />
− visā saimniecībā tiek pielietota laba saimniekošanas prakse (skat. 2.pielikumu);<br />
ZMNotp_100306<br />
Grozījums <strong>Ministru</strong> kabineta 2004.gada 30.novembra noteikumos Nr.1002 „Kārtība, kādā ieviešams<br />
programmdokuments „Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004. –<br />
2006.gadam””
Change language