LU PPMF PSIHOLOĢIJAS NODAĻA. Metodiskie norādījumi kursa ...

LATVIJAS UNIVERSITĀTE
PEDAGOĂIJAS UN PSIHOLOĂIJAS FAKULTĀTE
P S I H O L O Ă I J A S N O D A ě A
METODISKIE NORĀDĪJUMI
KURSA DARB U
IZSTRĀDĀŠANAI UN AIZSTĀVĒŠANAI
Psiholoăijas bakalaura un psiholoăijas profesionālā
bakalaura studiju programmā
Rīga 2009

Miltuze A., Raščevska M. Metodiskie norādījumi kursa darbu
izstrādāšanai un aizstāvēšanai. 2.izdevums. Latvijas Universitāte.
Rīga, 2009.
Metodiskie norādījumi izstrādāti, ievērojot pamatprasības,
kādas izvirzītas LU Pedagoăijas un psiholoăijas fakultātes (PPF)
Psiholoăijas nodaĜas Psiholoăijas bakalaura un psiholoăijas
profesionālā bakalaura studiju programmas 2. un 3. kursa studentiem.
Metodiskie norādījumi ir apstiprināti LU PPF Psiholoăijas
nodaĜas sēdē 2001. gada 1. oktobrī, protokols Nr. 8., atkārtoti rediăēti
un papildināti 2006.gada oktobrī un 2009.gada decembrī.
Teksta redaktore: Vizma Zaėe
LU reă. apl. Nr. 90000076669
Iespiests LU
Adrese: RaiĦa bulv. 19
2
© Latvijas Universitāte, PPF Psiholoăijas nodaĜa, 2009

Saturs
Ievads 4
Kursa darbs I 5
Kursa darba I izstrādes posmi 6
Bibliogrāfijas sastādīšana 7
Kursa darba I apjoms un struktūra 9
Titullapa 9
Satura rādītājs 10
Rezumējums 11
Abstract 11
Ievads 11
Teorētiskā daĜa 12
Nobeigums 15
Izmantotās literatūras saraksts 15
Pielikumi 15
Kursa darbs II 17
Kursa darba II izstrādes posmi 17
Kursa darba II apjoms un struktūra 20
Rezumējums 21
Abstract 22
Ievads 22
Teorētiskā daĜa 23
Metode 24
Rezultāti 25
Iztirzājums 28
Nobeigums 29
Izmantotās literatūras saraksts 29
Pielikumi 29
Kursa darba I un II noformēšana 30
Pielikumi 40
3

4
IEVADS
Psiholoăijas bakalaura un psiholoăijas profesionālā bakalaura
studiju programmu viens no svarīgākajiem mērėiem ir sagatavot
studentu patstāvīga zinātniska pētījuma veikšanai un to rezultātu
atspoguĜošanai bakalaura darbā. CeĜš uz šo gala mērėi ejams
pakāpeniski, jo tikai tā var apgūt visas zinātniska pētījuma stadijas,
sākot ar prasmi veikt zinātniskās literatūras teorētisko analīzi, uzstādīt
pētījuma projektu, veikt pilotpētījumu un noslēgumā veikt bakalaura
līmeĦa pētījumu.
Pirms kursa darbu izstrādes psiholoăijas bakalaura studiju
programmas studenti vispirms apgūst vairākas zinātniskam pētījumam
nepieciešamas zināšanas un iemaĦas.
• Psiholoăijas pamatnozaru jēdzienu sistēmas un teorijas. Pētījumu
uzskata par zinātniski korektu, ja pētnieks lieto zinātnisku
terminoloăiju un balstās uz iepriekšējiem teorētiskiem sasniegumiem
attiecīgajā jomā.
• Pētījuma metodoloăiju. Zinātniskajos pētījumos tiek lietotas
zinātniskas metodes un to pārzināšana un adekvāta lietošana nosaka
pētījuma validitāti. No tā, kā tiks formulēts pētījuma temats,
hipotēze vai pētījuma jautājums, ir atkarīga tālākā pētījuma gaita -
adekvātas pētījumu metodes izvēle.
• Prasmi lietot datu apstrādes statistiskās metodes. Daudzos
psiholoăijas pētījumos lieto kvantitatīvās pētījuma metodes, tāpēc
aprakstošās un secinošās statistikas pārzināšana ir viens no
pamatnosacījumiem, lai iegūtu korektus pētījuma rezultātus. 3. kursa
studenti apgūst arī prasmi datu apstrādē lietot SPPS programmu.
Studenti, izstrādājot kursa darbu, nostiprina un paplašina
teorētiskajos kursos apgūtās zināšanas un apgūst pētnieciskā darba
iemaĦas. Kursa darbu izstrāde sagatavo studentu bakalaura darba
līmeĦa pētījumam. Prasības visu līmeĦu studentu zinātniskajiem
pētījumiem, sākot ar 2. studiju gada kursa darbu un beidzot ar
maăistra darbu, ir saskaĦotas struktūras un noformējuma jomā. Gan
kursa darbi, gan bakalaura darbs var tikt izstrādāti vienā jomā.
Students divu vai trīs gadu laikā var secīgi attīstīt savu zinātnisko

interesi par noteiktu psiholoăijas tēmu, paplašinot tās izpēti,
piemēram, par pirmskolas vecuma bērnu psihosociālo vai intelektuālo
attīstību, par pusaudžu savstarpējām attiecībām utt.
Psiholoăijas profesionālā bakalaura studiju programmas studenti
secīgi izstrādā divu līmeĦu kursa darbus (Kursa darbs I un Kursa
darbs II), psiholoăijas bakalaura studiju programmas studenti - tikai
Kursa darbu I.
Studentiem, izstrādājot kursa darbu, jāievēro Psiholoăijas
nodaĜas noteiktie kursa darbu tematu pieteikšanas, kursa darba
nodošanas un aizstāvēšanas termiĦi, kas tiek paziĦoti ne vēlāk kā līdz
attiecīgā akadēmiskā gada 30. septembrim. Noteiktie termiĦi netiek
mainīti. TermiĦu neievērošanas gadījumā students netiek pielaists pie
kursa darba aizstāvēšanas.
Turpmākajā izklāstā ir aplūkotas kursa darba izstrādes un
aizstāvēšanas satura un noformējuma prasības katra studiju līmeĦa
kursa darbam atsevišėi.
KURSA DARBS I
Studenti kursa darbu raksta 3. un 4. semestrī, aizstāv 4.semestra
noslēgumā.
Kursa darba I mērėis ir apliecināt studenta prasmi veikt
zinātniskās literatūras teorētisku analīzi, apkopot galvenās atziĦas
saskaĦā ar darbā formulēto izziĦas mērėi, paužot savu attieksmi pret
izvēlētajā tematā diskutējamajiem jautājumiem.
Kursa darba izstrādes un aizstāvēšanas uzdevumi ir:
− padziĜināt un nostiprināt zināšanas noteiktā psiholoăijas jomā;
− izkopt prasmi izvēlēties un formulēt kursa darba tematu un
atbilstoši tematam formulēt kursa darba mērėi;
− attīstīt prasmi atlasīt atbilstošu literatūru, racionāli strādāt ar
dažādu psiholoăisko skolu un virzienu teorijām, koncepcijām,
veicot to analīzi;
− mācīties formulēt argumentētus secinājumus, nepieciešamības
gadījumā veidojot apkopojošas shēmas, modeĜus, akcentējot
mazizpētītas jomas vai problēmjautājumus;
− sagatavot studentu empīriska pētījuma veikšanai - attīstot prasmes,
kas nepieciešamas pētījuma teorētiskā pamatojuma izstrādei;
5

− attīstīt spēju aizstāvēt savu viedokli par veikto zinātniskās
literatūras apkopojumu noteiktajā tematā.
6
K u r s a d a r b a I i z s t r ā d e s p o s m i
Kursa darba I izstrāde norit vairākos posmos. Katrs posms paredz
noteiktu uzdevumu veikšanu, sadarbojoties ar darba vadītāju.
1) Kursa darba temata izvēle un iesniegšana apstiprināšanai
Students, pamatojoties uz savām interesēm un apgūtajām
zināšanām psiholoăijā, izvēlas kursa darba tematu. Lai palīdzētu
orientēties docētāju − potenciālo kursa darba vadītāju zinātnisko
interešu jomās, studentiem Psiholoăijas nodaĜā (turpmāk − PN) ir
iespēja iepazīties ar docētāju piedāvātajām kursa darbu izstrādes
jomām (piemēram, pusaudžu personība, cilvēku intelekts vai
saskarsmes prasmes, utt.). Studentiem vēlams izvēlēties šaurākus jeb
specifiskākus tematus piedāvātajās jeb citās psiholoăijas pētījumu
jomās.
Pirms uzsākt darbu pie kursa darba, students izvēlas darba vadītāju
un saskaĦo kursa darba tēmu. Kursa darba temata pieteikumu
rakstiskā formā ar savu un darba vadītāja parakstu (skat. 1. pielikums)
iesniedz PN studiju birojā līdz PN norādītajam termiĦam. Kursa darba
temats tiek akceptēts PN sēdē, pēc akcepta saĦemšanas students var
uzsākt darbu.
Izvēloties kursa darba vadītāju, studentiem jāĦem vērā, ka katrs
docētājs uzĦemas vadīt tikai noteiktu skaitu kursa darbu.
2) Kursa darba I izstrāde
Izstrādājot kursa darbu, svarīgākie darba uzdevumi ir:
− bibliogrāfijas sastādīšana, literatūras atlase un primāra iepazīšanās
ar šīs literatūras saturu;
− kursa darba mērėa formulēšana;
− iedalījuma nodaĜās izveide;
− kursa darba melnraksta uzrakstīšana;
− kursa darba datorsalikuma izveide atbilstoši noformēšanas
prasībām;
− kursa darba iesniegšana PN aizstāvēšanai.

Kursa darba izstrādes laikā studentam vēlams regulāri konsultēties
pie darba vadītāja. Ja students to nav darījis, vadītājam ir tiesības
atteikties no darba vadīšanas, kā arī nepielaist studentu pie darba
aizstāvēšanas.
3) Kursa darba I aizstāvēšana
Kursa darba aizstāvēšana norisinās PN komisijā (2-3 PN docētāji).
Aizstāvēšanai jāsagatavo 5-7 minūšu prezentācija (izmantojot
PowerPoint programmu, burtu lielums tekstā ne mazāks par 28,
tabulās 20 ), kurā tiek atspoguĜota svarīgākā informācija (temats,
kursa darba mērėis, galvenās analizētās teorijas, jēdzieni, galvenie
literatūras avoti, galvenie secinājumi). Darba vērtējums ir atkarīgs no
kursa darba vadītāja atsauksmes, aizstāvēšanas procesa runas un
atbildēm uz komisijas jautājumiem. Vadītāja vērtējums ir atkarīgs arī
no studenta sadarbības ar vadītāju kursa darba izstrādes laikā.
B i b l i o g r ā f i j a s s a s t ā d ī š a n a
Latvijā psiholoăijas nozares oriăinālliteratūra un zinātniskās
publikācijas ir pieejama vairākās bibliotēkās - LU Bibliotēkā (Kalpaka
bulv.4), LU Pedagoăijas un psiholoăijas fakultātes bibliotēkā, Latvijas
Nacionālajā bibliotēkā (K. Barona ielā 14), Latvijas Akadēmiskajā
bibliotēkā (Lielvārdes ielā 24, Rūpniecības ielā 10 ).
Bibliogrāfijas sastādīšana faktiski sākas jau kursa darba izvēles
stadijā. Jo labāk students pārzina konkrētās psiholoăijas jomas
pētījumus, jo precīzāk viĦš var formulēt savu tematu un pēc tam
mērėtiecīgāk turpināt literatūras atlasi. Kursa darbā ieteicams izmantot
šādu literatūru:
1) psiholoăijas nozares zinātnisko žurnālu rakstus, konferenču
materiālus;
2) Interneta datu bāzes – EBSCO, Cambridge Journals Online (CJO);
Eastview Social Sciences & Humanities u.c.
3) autoru monogrāfijas, kuri ir vadošie pētnieki attiecīgajā jomā;
4) psiholoăijas vārdnīcas, enciklopēdijas, arī dažādu autoru mācību
grāmatas, lai iepazītos ar pētāmo psihisko parādību definēšanu
(pašlaik latviešu valodā G. Breslava redakcijā izdotā "Psiholoăijas
7

vārdnīca" nav pilnīga). Plašākam teorētisko jautājumu izklāstam un
analīzei vārdnīcas un mācību grāmatas izmantot nav ieteicams.
Bibliogrāfijas izveidošanu vēlams veikt vai nu uz atsevišėām
kartītēm, vai datorā tabulā, lai vēlāk būtu vieglāk sagrupēt alfabēta
kārtībā. Bibliogrāfiskais apraksts ietver:
− autora (u) uzvārdu (us) un iniciāĜus);
− izdošanas gadu (raksta iekavās);
− monogrāfijas vai zinātniskā raksta nosaukumu ;
− ja izmantota nodaĜa no grāmatas, kurai ir vairāki autori, tad pēc
nodaĜas nosaukuma jāraksta redaktora (u) uzvārds un grāmatas
nosaukums;
− pēc žurnāla zinātniskā raksta nosaukuma seko žurnāla nosaukums
un numurs,
− izdošanas vietas un izdevniecības norādi;
− no interneta iegūtiem informācijas avotiem norāda interneta adresi,
autoru, nosaukumu.
Bibliogrāfisko aprakstu paraugus skat. nodaĜā "Kursa darba I un II
noformēšana."
Strādājot ar literatūru, būtiski ir precīzi norakstīt bibliogrāfijas
ziĦas, lai varētu korekti veidot izmantotās literatūras sarakstu un
atsauces tekstā. Bibliogrāfijas ziĦas noraksta no grāmatas titullapas
nevis no vāka.
Bibliogrāfija parasti ir daudz plašāka nekā izmantotā literatūra.
Kursa darba literatūras sarakstā ir iekĜaujami tikai tie darbi, uz kuriem
pētījuma tekstā ievietotas atsauces.
Atlasīto literatūru ieteicams ne tikai izlasīt, bet izkonspektēt tās
nodaĜas, kas satur derīgu informāciju un aptver pētījuma tematiku.
Konspektus vēlams rakstīt uzreiz datorā vai uz atsevišėām lapām, lai
vēlāk tekstus būtu vieglāk grupēt pa tematiem un problēmām. Ja
izraksta citātus, tad konspektā jāatzīmē lappuses numurs, no kuras
citāti norakstīti.
Izmantojot ārzemju autoru darbus, konspektējot un veicot to tiešu
tulkojumu, tulkojums uzlūkojams par citātu.
Kursa darbs ir oriăināls dažādu literatūras avotu apkopojums,
tātad autors to raksta ar saviem vārdiem, nevis pārraksta dažādu
autoru tekstus (izĦēmumi − citāti), tāpēc students ar savu parakstu
kursa darba beigās apliecina, ka kursa darbs ir viĦa oriăināldarbs.
8

K u r s a d a r b a I a p j o m s u n s t r u k t ū r a
Kursa darba I kopējais apjoms ir 20-25 lpp. bez pielikumiem. Ja darbs
uzrakstīts garāks, tas jāsaīsina. Kursa darbs I ietver šādas daĜas:
◊ Titullapa
◊ Satura rādītājs
◊ Rezumējums (latviešu valodā) − ne vairāk kā 250 vārdi, 1 lpp.
◊ Abstract (angĜu valodā) − ne vairāk kā 250 vārdi, 1 lpp.
◊ Ievads (1 - 2 lpp.)
◊ Teorētiska daĜa - tā var sastāvēt no vairākām nodaĜām ar
atsevišėiem nosaukumiem (15 - 18 lpp.)
◊ Nobeigums (1 - 2 lpp.)
◊ Izmantotās literatūras saraksts
◊ Pielikumi
Turpmāk detalizētāk tiks izklāstītas prasības katras daĜas un
nodaĜas saturam.
Titullapa
Titullapu noformē atbilstoši LU prasībām, norādot šādu
informāciju:
– Augstākās mācību iestādes, fakultātes un nodaĜas nosaukums
(lapas augšā centrā).
– Studiju programmas nosaukums (lapas labajā pusē).
– Studenta vārds un uzvārds (lapas labajā pusē).
– Studenta apliecības numurs (lapas labajā pusē).
– Vārdi – Kursa darbs (lapas vidū, centrā).
– Kursa darba nosaukums (lapas vidū, centrā).
– Darba vadītājs, viĦa akadēmiskais nosaukums un zinātniskais
grāds, vārds un uzvārds (lapas labajā pusē).
– Rīga un darba aizstāvēšanas gads (lapas apakšā, centrā).
Titullapas paraugs:
9

LATVIJAS UNIVERSITĀTE
Pedagoăijas un psiholoăijas fakultāte
Psiholoăijas nodaĜa
Psiholoăijas bakalaura studiju programmas
studentes Ievas KalniĦas,
stud. apl. Nr. Psih020022
Kursa darbs
Pusaudžu pašvērtējums un to ietekmējošie
faktori
Darba vadītāja:
doc., Dr. psych. Liene Deglava
Rīga 2006
Aiz titullapas jaunā lappusē seko satura rādītājs.
Satura rādītājs
Satura rādītājā atspoguĜo kursa darba nodaĜu un apakšnodaĜu
nosaukumus un to sākuma lappušu numurus. NodaĜas un apakšnodaĜas
nenumurē, bet lieto dažādas pakāpes virsrakstus kā tekstā, t.i.,
apakšnodaĜu nosaukumi rakstāmi ar atkāpi (skat. “Kursa darba I un II
noformēšana”). Visi nodaĜu un apakšnodaĜu virsraksti rakstāmi
vienādā parastā drukā, nelietojot trekno vai slīpo druku un ar maziem
burtiem, izĦemot pirmos nodaĜu un apakšnodaĜu virsrakstu burtus.
NodaĜu nosaukumu beigās neliek punktu un aiz lappušu numuriem
neraksta punktu un saīsinājumu “lpp”. Satura rādītāju vēlams iekĜaut
vienā lappusē.
10

Rezumējums
(latviešu valodā)
Rezumējums ir koncentrēts kopsavilkums par būtiskāko un
nozīmīgāko pētījuma informāciju (ne vairāk par 250 vārdiem),
norādot kursa darba mērėi, galvenās analizētās teorijas vai
koncepcijas, minot to autorus un šī teksta beigās norādot kursa darba
galvenos vispārinošos secinājumus. Rezumējuma beigās norāda
atslēgas vārdus - tie ir mainīgie lielumi, ko ietver kursa darba
nosaukums un kas tiek analizēti darbā. Piemēram, darba par pusaudžu
pašvērtējumu atslēgas vārdi varētu būt šādi:
Atslēgas vārdi: pašvērtējums, pusaudzis
Rezumējums angĜu valodā (Abstract )
Tas ir precīzs latviešu valodas rezumējuma tulkojums.
Rezumējuma beigās norāda galvenos darbā analizētos
psiholoăijas jēdzienus jeb atslēgas vārdus angĜu, vācu vai franču
valodā.
Key words: self-esteem, adolescent
Ievads
Ievadā pamato temata zinātnisko un sociālo aktualitāti, temata
izvēles motivāciju un nozīmību. Īsi raksturo galvenās psiholoăiskās
teorijas, vadošās koncepcijas vai atziĦas izvēlētajā pētījuma jomā un
min to autorus. Katrreiz, kad tiek minēta kāda teorija vai atziĦa, ir
jānorāda pirmavots - publikācijas autors un izdošanas gads, piemēram,
(Gardner, 1983). Ja autors tekstā minēts pirmo reizi, tad min viĦa
vārdu (vai vārda pirmo burtu) un uzvārdu, un iekavās norāda tos
oriăinālvalodā. Turpmāk tekstā min tikai uzvārdu. Arī ievadā
izmantotā literatūra ir jāatspoguĜo literatūras sarakstā.
Kursa darbā ievada beigās norāda:
◊ mērėi;
11

◊ pētījuma priekšmetu (-us);
Kursa darba mērėim jābūt ciešā saistībā ar kursa darba
tematu, pētījuma priekšmets ir tā psiholoăijas kategorija, kas tiek
pētīta.
Piemēram, temats "Pusaudžu saskarsmes prasmes”
Kursa darba mērėis: noskaidrot 12-13 gadīgu pusaudžu saskarsmes
prasmju īpatnības.
Pētījuma priekšmets - saskarsmes prasme.
Ievada nobeigumā jāsniedz kursa īss darba struktūras
raksturojums, minot no kādām nodaĜām tas sastāv, cik liels ir darba
apjoms lappusēs, cik plašs ir izmantotās literatūras saraksts.
Teorētiskā daĜa
(jaunā lappusē)
Zinātniska pētījuma pamattekstu strukturizē nodaĜās, pārdomājot
nodaĜu nosaukumus un secību.
Literatūras analīzei jābūt mērėtiecīgai un tā jāveic vairākos
aspektos jeb līmeĦos. Vispirms darbā jāatspoguĜo pamatjēdzienu
definīcijas, to skaidrojumu dažādu autoru darbos. Te var palīdzēt
psiholoăijas vārdnīcas, enciklopēdijas, mācību grāmatas, un, protams,
fundamentālie pētījumi attiecīgajā jomā. Vēlams aplūkot katru
analizējamo psiholoăijas kategoriju attīstībā un tās izpausmes
daudzveidībā. Sniedzot dažādu autoru teorijas un atziĦas, to īsu
raksturojumu noslēdz ar vispārinošo secinājumu, norādot dažādu
teoriju vai atziĦu līdzību vai atšėirību. Darbā ir būtiski lietot
parafrāzēšanu – teorētisko daĜu rakstīt saviem vārdiem, analizējot
(nevis burtiski pārrakstot) lasīto informāciju.
Analizējot svešvalodā lasītu literatūru, jāseko līdzi, lai darbs būtu
uzrakstīts loăiskā, saprotamā latviešu valodā. Jāizvairās no tiešiem
pārnesumiem no svešvalodas, kas neatbilst latviešu valodai.
Pastāv īpašas prasības, kā lietot atsauces tekstā. Jebkurai cita
autora atziĦai, kas tiek pārstāstīta tekstā (neatkarīgi no tā, vai tā tiek
parafrāzēta vai citēta), jābūt pievienotai norādei uz avotu. Ja kursa
darba autors ir pārstāstījis kāda cita autora izteiktās domas, bet atsauci
uz to nav ievietojis, tas ir uzskatāms par plaăiātu! Vislabāk šādu
12

teikumu vai to daĜu beigās ievietot atsauces uz atbilstošo darbu vai
darbiem, minot iekavās tikai autora vai autoru uzvārdu un avota
izdošanas gadu. Ja teksta rindkopas pirmajā teikumā ir minēta atsauce
uz darbu, par kuru tiks runāts visas rindkopas garumā, tad turpmāk aiz
katra nākamā teikuma šīs rindkopas ietvaros vairs nav jāliek atbilstošā
atsauce. Ja literatūras avots ir latviešu valodā un autora uzvārds minēts
tekstā, tad ir pietiekami, ka tūlīt aiz uzvārda tiek rakstīts tikai avota
izdošanas gads (piemēram, „Fromms (2003) ir aprakstījis..” ). Ja darbs
ir rakstīts svešvalodā un teikumā parādās autora latviskotais uzvārds,
tad teikuma beigās ievieto atsauci ar oriăinālā valodā rakstīto uzvārdu
un norāda izdošanas gadu. Latviešu valodā ir pieĦemts, ka pirmo reizi
minot uzvārdu tekstā (bet nevis atsaucē iekavās) ir jānorāda arī autora
iniciāĜi. Atkārtoti minot šo pašu autoru, raksta tikai viĦa uzvārdu.
Piemēram: “Pirmā šo problēmu ir aplūkojusi amerikāĦu pētniece
Mērija Einsvorta (Mary Ainsworth). Einsvorta (Ainsworth, 1983) ir
izveidojusi pētniecības metodi saistībā ar.. . Vairāki ievērojami
Rietumu psihologi (Ainsworth, 1983; Erikson, 1982; Roger, 1963)
īpašu uzmanību savos darbos ir veltījuši...”.
Autoriem, kuru uzvārdos oriăinālvalodā, netiek izmantota latīĦu
transkripcija (krievu, ėīniešu, arābu u.c.), atsauces jāveido ar latīĦu
burtiem (piemēram, Zinchenko, 1983; Vygotsky, 1997).
Vēlams domas izklāstīt skaidri, loăiski, nedrīkst būt citu autoru
tekstu tieši pārrakstījumi, nenorādot tos kā citātus. Citātiem norāda
lappusi tūlīt aiz literatūras avota (Fromm, 1959, 31).
Būtiska problēma Latvijas pētniekiem vēl arvien ir
psiholoăiskās literatūras trūkums, tādēĜ studenti to meklē Latvijā
pieejamajās sociālo zinātĦu informācijas datu bāzēs un internetā.
Kursa darbā ir svarīgi norādīt, ar kuriem oriăinālajiem tekstiem
students pats ir iepazinies un kuri ir teksti, ar kuru saturu students ir
iepazinies citu autoru atstāstā. Piemēram, ja students ir lasījis Blūma
darbu par Mišela koncepciju, tad raksturojot kursa darbā Mišela
koncepciju, teikuma beigās būtu jāraksta (Mischel, 1994, kā minēts
Bloom, 1997). Ja izmantoti viena autora citāti, kas iegūti, lasot cita
autora darbu, nevis pirmavotu, tad jānorāda arī lappuse. Piemēram,
Gadamers ir rakstījis: “Ir svarīgi apzināt pašam savus aizspriedumus
tā, lai interpretējamais teksts parādītos ar savām inovācijām un
13

piedāvātu savu patiesību iepretim mūsu priekšzināšanām” (Gadamer,
1975, kā minēts Bleicher, 1980, 110).
Ja netiek izmantoti citāti, bet pārstāstītas kāda autora galvenās
idejas, ko analizē cits autors, tad tekstā atbilstoši uz to jānorāda.
Piemēram, varētu rakstīt šādi: „Blūms (Bloom,1997) ir analizējis
dažādus pētījumus saistībā ar Mišela teorētiskajiem uzskatiem par
pašregulāciju, norādot, ka Mišels raksturoja pašregulāciju”.
Ja avotam ir no diviem līdz četriem autoriem, tad iekavās min
visus, starp diviem vai pēdējiem diviem liekot zīmi – &, piemēram,
(DeCasper & Fifer, 1972). Ja autoru skaits ir četri un vairāk, tad
iekavās pirmo reizi min visus autorus, bet, šo avotu minot atkārtoti,
var minēt tikai pirmā autora uzvārdu, kam seko „et al” ar punktu aiz
„al” (Nelson, et al, 1983).
Ja vienam autoram vienā gadā ir iznākuši vairāki darbi, uz
kuriem ir atsauces kursa darbā, tad gan atsaucē, gan literatūras
sarakstā aiz darba izdošanas gada tiek pievienots alfabēta burts
(Bowlby, 1977a).
Veicot iepriekšējo pētījumu, jēdzienu, klasifikāciju vai citas
informācijas analīzi, atbilstošo nozaru mācību grāmatu pamatsatura
informācija darbā ir ievietojama tikai tai gadījumā, ja kursa darba
autors par šiem jautājumiem patiešām diskutē - min vairāku autoru
uzskatus, ierosina kādus papildinājumus vai kritizē minēto autoru
uzskatus, vai piedāvā savu pieeju, atšėirīgu no iepriekšējo pētnieku
uzskatiem. Tātad, jāizvairās no citu autoru darbu, īpaši mācību
grāmatu, pārstāsta. Nav vēlams pārrakstīt vispārzināmās patiesības no
mācību grāmatām, piemēram, ja tiek pētīta skolēnu intelektuālā
attīstība, tad nav plaši jāraksturo Ž. Piažē visas 4 intelekta attīstības
stadijas ar visām apakšstadijām. Pilnīgi pietiekami, ja daāos rindkopās
ir izklāstīta Piažē teorijas būtība, sniedzot atsauces uz pirmavotiem.
Galvenā uzmanība jāvelta jaunākajiem pētījumiem šai jomā un to
rezultātu analīzei.
Teorētiskās daĜas nodaĜu nosaukumus vēlams veidot savstarpēji
pakārtotā veidā, vispirms aplūkojot pētāmo psiholoăisko parādību
pamatdefinīcijas un attiecīgas teorijas, pamatojoties uz fundamentālo
pētījumu rezultātiem. Nākamajās nodaĜās jau iztirzā konkrētākus
aspektus. Ja kursa darbā tiek analizētas dažādu zinātnieku koncepcijas,
14

tad katru nodaĜu var veltīt atsevišėas koncepcijas vai teorijas
izklāstam.
ěoti svarīgi, lai students dalītos ar savām personiskajām
pārdomām analizējamajā jomā.
Teorētiski analizējot literatūru, nav vēlams aizrauties ar citu
autoru teksta burtisku pārstāstu, jāsniedz tikai tā informācija, kas ir
nepieciešama tālākai diskusijai par izvēlēto tematu. Citātu izvēlei ir
jābūt Ĝoti mērėtiecīgai (viens citāts nedrīkst pārsniegt 50 vārdus).
Parasti citātus lieto, lai ilustrētu kādu būtisku, neaizstājamu autora
izteikumu.
NodaĜu beigās vēlams sniegt īsu izklāstītā materiāla rezumējumu.
Nobeigums
Nobeigums rezumē darba mērėu un uzdevumu izpildi, apkopo
katras kursa darbu nodaĜas galvenās atziĦas. Var minēt ieteikumus
tālākai temata izstrādei.
Nobeigumu vēlams rakstīt tā, lai jebkuram speciālistam, kas to
lasa, būtu skaidrs, kāds bija izvēlētā temata literatūras analīzes mērėis
un kādas svarīgas atziĦas iegūtas analīzes procesā.
Izmantotās literatūras saraksts
Šajā sarakstā ievieto tikai kursa darba tekstā apkopoto vai citēto
literatūru. Saraksta noformējumu skat. nodaĜā - Kursa darba I un II
noformēšana.
Pielikumi
Pielikumā var ievietot lielākās tabulas vai shēmas. Visiem
pielikumiem nepieciešams nosaukums un tiem jābūt numurētiem.
Numurē arī pielikuma lappuses. Uz katru pielikumu jābūt norādei
tekstā.
Kursa darba pēdējās lappuses augšpusē jābūt autora parakstam,
darba nodošanas datumam un norādei, ka tas ir autora oriăināldarbs.
15

Kursa darba pēdējās lapas noformējuma paraugs:
„Apliecinu, ka šis kursa darbs ir ______________________
oriăināls darbs.”
(vārds, uzvārds)
"__"______ 200_ gads.
Autora paraksts: ____________
Prasības kursa darba noformēšanai skat. nodaĜā „Kursa darba I
un II noformēšana”.
16

KURSA DARBS II
Kursa darbu II izstrādā tikai psiholoăijas profesionālā bakalaura
studiju programmas studenti. Šo kursa darbu studenti raksta 5. un 6.
semestrī un aizstāv 6. semestrī.
Kursa darba II mērėis ir attīstīt studenta prasmi veikt vienu vai
divu mainīgo lielumu empīrisku pētījumu kā pilotpētījumu, izstrādājot
pētījuma teorētisku pamatojumu, veicot datu ievākšanu un apstrādi
saskaĦā ar pētījuma hipotēzi vai pētījuma jautājumu, apkopojot
pētījuma rezultātus un to interpretāciju noteiktā standarta formāta
zinātniskajā atskaitē - kursa darbā. Šī kursa darba uzdevums ir attīstīt
prasmi:
− formulēt empīriska pētījuma tematu, pamatot tā aktualitāti,
zinātnisku un praktisku nozīmību, balstoties uz zinātniskās
literatūras teorētisku analīzi;
− izvirzīt pētījuma hipotēzi vai pētījuma jautājumu;
− izvēlēties adekvātu pētījuma metodi un pētījuma izlasi (-es);
− realizēt pētījuma procedūru saskaĦā ar Psihologa darba ētikas
kodeksu un ievākt sākotnējos datus;
− izvēlēties pētījuma hipotēzei vai pētījuma jautājumam atbilstošas
datu apstrādes metodes (aprakstošās, secinošās statistikas metodes
vai sakarību pētīšanas metodes);
− uzrakstīt pētījuma teorētisko un praktisko daĜu, zinātniski korekti
formulējot empīriska pētījuma secinājumus.
Kursa darba pētījumam netiek izvirzīta prasība, lai tas būtu
novatorisks pētījums, kura mērėis ir atklāt kādas jaunas psiholoăiskas
likumsakarības vai iegūt jaunu zinātniski vērtīgu informāciju (ar
augstu iekšējo un ārējo validitāti), tomēr vēlams izvēlēties
psiholoăijas zinātnei un Latvijas sociāli kulturālajai situācijai aktuālu
tēmu.
K u r s a d a r b a I I i z s t r ā d e s p o s m i
Kursa darba II izstrāde norit vairākos posmos. Katrs posms paredz
noteiktu uzdevumu veikšanu, sadarbojoties ar darba vadītāju.
17

1. Kursa darba temata izvēle un iesniegšana apstiprināšanai.
Students, pamatojoties uz savām interesēm un apgūtajām
zināšanām psiholoăijā, izvēlas kursa darba tematu un saskaĦo to ar
savu kursa darba vadītāju. Norādītajā termiĦā students Psiholoăijas
nodaĜā iesniedz rakstisku pieteikumu (vienas lapas apjomā) par
izvēlēto kursa darba tematu (ar savu un darba vadītāja parakstu). Šajā
pieteikumā jābūt norādītam kursa darba tematam, īsam aprakstam par
plānoto pētījumu, tā teorētisko pamatojumu, iecerētajām grupām,
metodēm un paredzamajiem rezultātiem. Iesniegtais pieteikums tiek
izskatīts un akceptēts Psiholoăijas nodaĜas docētāju sēdē.
Viens no būtiskiem temata izvēles kritērijiem - iespēja veikt
empīrisku pētījumu.
2. Kursa darba pētījuma projekta, ievada un teorētiskās daĜas
izstrāde un priekšaizstāvēšana. Darba posmi.
– Iepazīšanās ar zinātniskās literatūras saturu, bibliogrāfijas
izveidošana.
– Zinātniskās literatūras atlase un analīze, kursa darba teorētiskās
daĜas iedalījuma nodaĜās izstrāde.
– Pētījuma jautājuma vai hipotēzes formulēšana, izvēloties
adekvātas pētījuma metodes un pētījuma dalībniekus, balstoties
uz literatūras analīzes rezultātiem un autora radošām iecerēm.
Šo informāciju students apkopo pētījuma projektā (skat. tālāk).
– Ievada un teorētiskās daĜas melnraksta uzrakstīšana un
noformēšana atbilstoši šo metodisko norādījumu prasībām,
ieskaitot izmantotās literatūras sarakstu.
– Zinātniski korekta, latviešu literārās valodas normām atbilstoša
melnraksta iesniegšana darba vadītājam (vadītājam ir tiesības
atdot studentam labošanai tekstu, kas satur daudz ortogrāfijas,
leksikas, stilistikas un gramatikas kĜūdu).
– Students iestrādā vadītāja ieteikumus un zinātniski korektā
veidā noformēto teorētisko daĜu nodod darba vadītājam
izvērtēšanai nedēĜu pirms teorētiskās daĜas aizstāvēšanas.
– Teorētisko daĜu kopā ar pētījuma projektu aizstāv 5. semestra
beigās. Teorētiskās daĜas priekšaizstāvēšanā svarīgi atspoguĜot
tās teorētiskās nostādnes un pētījumus, kas Ĝāvuši izvirzīt kursa
darba hipotēzes vai uzstādīt pētījuma jautājumus.
18

Izveidojot bibliogrāfiju, jāĦem vērā visas tās prasības, kas
uzsvērtas sadaĜā par Kursa darba I bibliogrāfijas izstrādi. Tomēr 3.
kursa studentiem vēlams vairāk orientēties uz zinātnisko rakstu
izmantošanu pētāmajā tematikā. Jo vairāk students atsauksies uz
jaunākajiem pētījumiem, analizējot sasniegumus izvēlētajā pētījuma
jomā, jo kvalitatīvāka būs kursa darba teorētiskā daĜa un empīriskā
pētījuma iztirzājums (interpretācija).Visos šajos kursa darba izstrādes
posmos studentam vēlams regulāri konsultēties pie darba vadītāja. Ja
students to nav darījis, vadītājam ir tiesības atteikties no darba
vadīšanas, kā arī nepielaist studentu pie kursa darba
priekšaizstāvēšanas.
3. Kursa darba II aizstāvēšana.
Kursa darba aizstāvēšana norisinās PN komisijā (2-3 PN
docētāji). Aizstāvēšanai jāsagatavo 5-7 minūšu prezentācija
(izmantojot PowerPoint programmu, burtu lielums tekstā ne mazāks
kā 28, tabulās - 20), kurā tiek atspoguĜota svarīgākā informācija
(temats, kursa darba mērėis, pētījuma problēma, hipotēze vai pētījuma
jautājums, metodes un pētījuma grupu raksturojums, tabulās, grafikos
un shēmās atspoguĜoti aprakstošās un secinošās statistikas rezultāti,
galvenie secinājumi). Darba vērtējums ir atkarīgs no kursa darba
vadītāja atsauksmes, aizstāvēšanas procesa runas un atbildēm uz
komisijas jautājumiem, kā arī no kursa biedra darbam rakstītās
recenzijas. Vadītāja vērtējums ir atkarīgs arī no studenta sadarbības ar
vadītāju kursa darba izstrādes laikā.
Pētījuma projekts
1. Studenta vārds, uzvārds, studenta apliecības Nr.
2. Pētījuma temats – kursa darba nosaukums.
3. Hipotēze vai pētījuma jautājums.
4. Pētījuma metode.
– Pētījuma dalībnieki. Students raksturo izlases dalībnieku
vecumu, dzimumu un iekĜauj darbā citus sociāldemogrāfiskus
raksturojumus, cilvēku sadalījumu pa izlasēm vai grupām,
norādot katras grupas apjomu un sociāldemogrāfisko
struktūru. Vēlamais vienas izlases apjoms n=30.
Nepieciešams raksturot izlases vai grupu izveides principus,
19

20
vai tiks izmantota nejaušā metode vai kāda cita. Ja grupas tiks
pielīdzinātas, tad jāraksturo pielīdzināšanas subjekta mainīgie.
– Instrumentārijs. Darbā precīzi jānorāda pētījuma metožu
pilnais un saīsinātais nosaukums, autori, publikāciju avoti. Ja
pētījuma ietvaros tiks izstrādāta kāda oriăināla aptauja, tad
jānorāda, kāda mainīgā lieluma mērīšanai to paredzēts
izmantot.
– Procedūra. Šajā sadaĜā jāraksturo apstākĜi, kā tiks veikti
mērījumi.
5. Pētījuma shēma (skat. paraugus metodisko norādījumu beigās
2. pielikumā).
Pētījuma projektu pirms aizstāvēšanas iesniedz vadītājam
izskatīšanai. Priekšaizstāvēšanā visa pētījuma projekta informācija
un teorētiskās daĜas nozīmīgākā informācija sagatavojama,
izmantojot kodoskopa plēves vai PowerPoint prezentāciju.
Ku r s a d a r b a I I a p j o m s u n s t r u k t ū r a
Kursa darba II kopējais apjoms ir 30-35 lpp. bez pielikumiem. Ja
darbs uzrakstīts garāks, tas jāsaīsina. Kursa darbs II ietver šādas
daĜas:
◊ Titullapa
◊ Satura rādītājs
◊ Rezumējums (latviešu valodā)- ne vairāk kā 250 vārdi, 1 lpp.
◊ Abstract (angĜu valodā) - ne vairāk kā 250 vārdi, 1 lpp.
◊ Ievads (2-3 lpp.)
◊ Teorētiskā daĜa - tā var sastāvēt no vairākām nodaĜām ar
atsevišėiem nosaukumiem (10-15 lpp.)
◊ Metode (1-3 lpp.)
⇒ pētījuma dalībnieki
⇒ instrumentārijs
⇒ procedūra
◊ Rezultāti (2-5 lpp.)
◊ Iztirzājums (2-5 lpp.)
◊ Nobeigums (1-2 lpp.)
◊ Izmantotās literatūras saraksts

◊ Pielikumi
Turpmāk tiks detalizētāk izklāstītas prasības katras daĜas un
nodaĜas saturam.
Titullapas un satura izveides nosacījumus skat. pie Kursa darbs I.
Rezumējums
(latviešu valodā)
Rezumējums ir koncentrēts kopsavilkums par būtiskāko un
nozīmīgāko pētījuma informāciju (ne vairāk par 250 vārdiem).
Kopsavilkumā jāietver:
– pētījuma mērėis jeb pētījuma jautājums – ko autors vēlējies
noskaidrot pētījuma rezultātā,
– pētījuma izlašu vai grupu raksturojums, minot izlašu apjomu,
pētījuma dalībnieku demogrāfiskais raksturojums – vecums,
dzimums, u.c.,
– pētījuma metode, minot korektus lietoto testu nosaukumus,
– galvenie secinājumi, kas parāda, vai pētījuma mērėis ir sasniegts,
– rezultātu un to interpretācijas praktiskā lietojuma iespējas.
Ja darbā tiek izvirzīta hipotēze, piemēram, ka pusaudžu zēnu
pašvērtējums ir augstāks nekā pusaudžu meiteĦu pašvērtējums, tad to
rezumējumā var formulēt šādi: pētījuma mērėis bija noskaidrot, vai
pusaudžu zēnu pašvērtējums ir augstāks nekā pusaudžu meiteĦu
pašvērtējums. Raksturojot pētījuma dalībniekus un lietotās pētījuma
metodes, jāmin visa svarīgākā informācija no bakalaura darba nodaĜas
“Metodes”. Ja pētījums ir eksperimentāls, tad, raksturojot pētījuma
galvenos secinājumus, ir svarīgi norādīt, vai ir konstatēta statistiski
nozīmīga atšėirība starp salīdzināmo grupu aritmētiskiem vidējiem vai
nē (to ticamības līmenis nav šeit jānorāda). Ja veikts korelatīvs
pētījums, tad jāuzsver, vai ir iegūtas statistiski nozīmīgas sakarības.
Rezumējuma mērėis ir iepazīstināt lasītāju ar pētījuma būtību un
sniegt svarīgāko informāciju, lai pētījumu varētu atkārtot un pārbaudīt
iegūtos secinājumus. Zinātnisko žurnālu rezumējumi (angĜu valodā –
abstract) parasti tiek ievietoti speciālajos bibliogrāfijas izdevumos
(piemēram, “Psychological Abstracts” vai PsycINFO elektroniskajās
datu bāzēs), ko lasa zinātnieki, lai atrastu nepieciešamo informāciju.
21

Ar “Psychological Abstracts” var iepazīties LU PPF bibliotēkā.
Svarīgas informācijas trūkums vai neprecizitātes var apgrūtināt lasītā
izpratni. Psiholoăijas nodaĜa veido arī bakalaura darbu rezumējumu
elektronisko kartotēku.
Rezumējumu raksta uz atsevišėas lapas. Tūlīt aiz rezumējuma,
izlaižot vienu rindu, seko atslēgas vārdu saraksts – ne vairāk kā 8
pamatjēdzieni. Vārdus – Atslēgas vārdi raksta slīpā drukā.
Atslēgas vārdi jeb pētījuma pamatjēdzieni ir mainīgie lielumi,
ko ietver kursa darba nosaukums un kas tiek mērīti pētījumā. Par
atslēgas vārdiem uzskata arī citus būtiskus jēdzienus, ko aplūko šajā
pētījumā ciešā saistībā ar pētāmajiem jēdzieniem. Piemēram,
iepriekšminētajā pētījumā par pusaudžu pašvērtējuma
dzimumatšėirībām saraksts varētu būt šāds:
Atslēgas vārdi: pašvērtējums, pusaudzis, dzimums
Rezumējums angĜu valodā (Abstract)
(jaunā lappusē)
Rezumējuma teksts angĜu valodā vai citā svešvalodā – vācu,
franču, pievienojot atslēgas vārdu sarakstu.
Key words: self-esteem, adolescent, gender
22
Ievads
Ievadā pamato temata zinātnisko, sociālo un praktisko
nozīmību un aktualitāti, temata izvēles motivāciju. Svarīgi ir atklāt
pētījuma problēmu. Īsi raksturo galvenās psiholoăiskās teorijas,
vadošās koncepcijas vai atziĦas izvēlētajā pētījuma jomā un min to
autorus. Katrreiz, kad tiek minēta kāda teorija vai atziĦa, šī teikuma
beigās jānorāda avots - publikācijas autors un izdošanas gads,
piemēram, (Gardner, 1983).
Ievada beigu daĜā norāda:
− mērėi;

− pētījuma jautājumu vai hipotēzi (formulējumos nelieto vārdus
„statistiski nozīmīgi”);
− pētījuma priekšmetu (us) (mainīgos lielumus);
− pētījuma dalībniekus - pētāmās grupas vai grupu apjomu, šo cilvēku
vecumu, viĦu dzimumu sadalījumu un citus subjekta raksturotājus,
ja tie tiek kontrolēti;
− pētījuma instrumentāriju;
− darba izstrādes posmus - secīgi veicamos uzdevumus, norādot katra
uzdevuma saturu un izpildes laika periodus.
Ievadā šai informācijai jābūt skaidri pamanāmai, izceltai,
lietojot slīpo druku.
Kursa darba mērėi formulē saskaĦā ar pētījuma hipotēzē vai
pētījuma jautājumā ietverto problēmu, ko autors pētījuma gaitā vēlas
noskaidrot. Pētījuma priekšmets ir tā psiholoăijas kategorija, kura tiek
empīriski pētīta. Piemēram, temats - "Pusaudžu un jauniešu
saskarsmes prasmes". Neatkarīgais mainīgais ir vecums (pusaudžu un
jauniešu), atkarīgais mainīgais - saskarsmes prasmes.
Ievada nobeigumā jāsniedz kursa darba struktūras īss
raksturojums.
Teorētiskā daĜa
Kursa darba tekstu strukturizē nodaĜās, pārdomājot nodaĜu
nosaukumus un secību.
Literatūras analīzei jābūt mērėtiecīgai un tā jāveic vairākos
aspektos jeb līmeĦos. Vispirms darbā jāatspoguĜo pamatjēdzienu
definīcijas, to skaidrojumu dažādu autoru darbos. Vēlams aplūkot tos
pētījumus, īpaši jaunākos, kuri tieši attiecas uz kursa darba tematu un
attiecīgo vecumposmu. Sniedzot ieskatu dažādu autoru teorijās un
iepriekšējos pētījumos gūtajās atziĦās, literatūras analīze mērėtiecīgi
jāvirza uz pētījuma hipotēzes vai pētījuma jautājuma izvirzīšanu. Ja ir
pietiekami daudz informācijas, kas formulē attiecības starp
mainīgajiem, tad izvirza hipotēzi. Ja informācija ir neskaidra vai
pretrunīga, tad pētījuma jautājumu. Teorētiskajā daĜā jāmēăina
apkopot visa tā pieejamā informācija, kas liecina par darbā izvirzītā
pieĦēmuma (hipotēzes) izpētes rezultātiem līdzšinējos pētījumos.
Katru nodaĜu noslēdz ar vispārinošo secinājumu, norādot dažādu
23

teoriju vai atziĦu līdzību vai atšėirību, to attiecību pret pētāmo
problēmu.
Teorētiskās daĜas nodaĜu nosaukumus vēlams veidot savstarpēji
pakārtotā veidā, veltot katru nodaĜu atsevišėam mainīgam lielumam,
pēc tam to sakarību pētījumiem (ja darbā tiek pētīti vairāki mainīgie
lielumi). Ja kursa darbā tiek analizētas dažādu zinātnieku koncepcijas,
tad katru apakšnodaĜu var veltīt atsevišėai koncepcijai vai teorijai.
ěoti svarīgi, lai students dalītos ar savām personiskajām
pārdomām analizējamajā jomā. Teorētiski analizējot literatūru, nav
vēlams aizrauties ar citu autoru teksta burtisku pārstāstu, jāsniedz tikai
tā informācija, kas nepieciešama tālākai diskusijai par izvēlēto tematu
un kas varētu būt noderīga saistības meklēšanai starp kursa darba
pētījumā gūtajiem rezultātiem un iepriekšējiem pētījumiem. Citātu
izvēlei ir jābūt Ĝoti mērėtiecīgai (viens citāts nedrīkst pārsniegt 50
vārdus).
NodaĜu beigās vēlams sniegt īsu izklāstītā materiāla rezumējumu.
Atsauču noformēšanas kārtību un literatūras analīzes
pamatprincipus skat. Kursa darbs I, Teorētiskā daĜa.
24
Metode
Šajā daĜā detalizēti raksturo pētījuma metodi, datu ievākšanas
metodes, pētījuma dalībniekus un procedūru. Pētījuma metodi izvēlas
atkarībā no izvirzītās pētījuma hipotēzes vai pētījuma jautājuma
(eksperiments, kvazieksperiments, aprakstoša pētījuma metodes –
intervija, aptauja, novērošana, tests u.c.; aprakstoša sakarību pētījuma
metodes - intervija, aptauja, novērošana, tests u.c., kā arī korelāciju
analīze vai kāda neparametriska sakarību noteikšanas metode).
Pētījuma dalībnieki
Norāda katras grupas (izlases) dalībnieku skaitu, vecumu,
dzimumu u.c. sociāldemogrāfiskus raksturotājus. Kvantitatīviem
pētījumiem vienas izlases apjoms nedrīkst būt mazāks par 30
cilvēkiem vienā grupā. Ja kursa darbā tiek pētītas kādas īpašas
klīniskas grupas vai arī pētījums paredz kādas īpašas, sarežăītas
manipulācijas, grupas var būt mazākas (bet ne mazāk kā 10
respondenti vienā grupā). Nepieciešams raksturot izlases izveides
principus, vai izlases veidošanā tiek izmantota nejaušā metode vai

cita. Ja izlašu veidošanā tiek izmantots pielīdzināšanas princips, tad
nepieciešams raksturot grupu pielīdzināšanas subjekta mainīgos.
Instrumentārijs
Nepieciešams norādīt datu ievākšanas metožu pilno un saīsināto
nosaukumu, tās autoru, publikācijas avotu. Piemēram: Vecāku
attieksmes aptauja (VAA) (Parental Bonding Instrument, Parker,
Tupling & Brown, 1979).
Ja pētījuma ietvaros tiks izstrādāta kāda oriăināla aptauja, tad
jānorāda, kāda mainīgā lieluma mērīšanai to ir paredzēts izmantot,
jāraksturo to un jāievieto darba pielikumā. Ja mainīgie lielumi ir
daudzdimensionāli, tad jānorāda, tieši kādu testu skalu rādītāji tiks
analizēti. Neadaptētos testus un aptaujas, pirms to lietošanas jāadaptē.
Tas paredz papildus procedūras pētījuma sagatavošanas posmā. Ja
tests iepriekš ir adaptēts Latvijā, tad jānorāda arī adaptācijas autors,
avots un testa ticamības rādītāji.
Ja autors veido pats aptaujas anketu, viĦam jānorāda, kāpēc netiek
izmantoti jau esošie mainīgā lieluma pētījuma instrumenti.
Procedūra
Raksturo, kādos un kādā secībā apstākĜos tiks veikti mērījumi,
vai datu ievākšana būs individuāla vai frontāla, ar vai bez laika
ierobežojuma. Eksperimentāliem pētījumiem jāraksturo manipulācija
ar neatkarīgo mainīgo un citu apstākĜu kontroles nodrošināšana.
Rezultāti
Rezultāti ir pētījuma datu aprakstošās un secinošās statistikas
rādītāji, tabulas un grafiskie attēli. Tekstā tiek ievietota tikai tā
informācija, kas ir svarīga attiecībā pret pētāmo jautājumu vai
hipotēzi. Gandrīz vienmēr ir nepieciešams norādīt pētāmo mainīgo
lielumu aritmētiskos vidējos (vai arī mediānu, ja ir nozīmīga nobīde
no normālā sadalījuma, grupai ar n>50) un standartnovirzes. Šo
informāciju labāk ievietot tabulā (skat. 1. tabula).
Tabulas veido piemērā norādītajā veidā - lietojot tikai augšējo un
apakšējo tabulas līniju un tikai tās horizontālās līnijas, kas atdala
tabulas kolonnu nosaukumus no pārējām tabulas rindām. Vertikālas
līnijas nelieto. Tabulām jābūt numurētām, ar saprotamu virsrakstu
(numerācija slīpajā drukā, tabulas nosaukums parastajā, atrodas virs
25

tabulas), pilniem rindu un kolonnu nosaukumiem, ar norādi tekstā
(skat. 1. tabulu).
1. tabula. Sieviešu un vīriešu izlases praktiskā intelekta aprakstošās un
secinošās statistikas rādītāji
M
SD
Praktiskā intelekta testa Sievietes Vīrieši Sievietes Vīrieši t-tests
mainīgie lielumi (n=146) (n=50) (n=146) (n=50)
Sadzīves prasmes 35,46 23,30 8,5 9,7 4,20**
Tehnikas lietošanas un
remontdarbu prasmes
17,73 39,98 8,6 13,9 5,32**
Lauku darbu prasmes 9,49 12,38 4,8 7,3 2,87**
Aktīvās atpūtas un 30,03 37,82 10,8 15,0 2,66**
sporta prasmes
Hobiji un
mākslinieciskās prasmes
33,16 31,64 14,2 18,5 2,10*
Saskarsmes prasmes 31,23 30,00 10,2 14,4 1,65
* p

vērtību un ticamības līmeni, piemēram, Pīrsona r= 0,56, p

Nedrīkst būt situācijas, kad tiek veikts kāds eksperimentāla tipa
pētījums, lietojot kvantitatīvu vai pat kvalitatīvu mērījumu skalu, un
nav izdarīts secinājums par tā ticamības pakāpi. Ja tekstā runā par
viena mainīgā ietekmi uz otru, tad to ir jāpierāda eksperimentāli.
Šajā daĜā nevajag interpretēt jeb skaidrot iegūtos rezultātus, to
dara nākamajā iztirzājuma jeb interpretāciju daĜā.
Iztirzājums
Šo daĜu parasti iesāk ar rezultātu daĜas galvenajām atziĦām, bet
vairs nelieto statistisko terminoloăiju, bet gan runā par
psiholoăiskajiem mainīgajiem. Autors skaidro iegūtos rezultātus,
atbildot uz vairākiem jautājumiem:
− kā vērtējami iegūtie rezultāti no psiholoăijas zinātnes viedokĜa,
− par ko tie liecina, kā tos var skaidrot psiholoăijas teoriju un vadošo
atzinumu kontekstā,
− kāda tiem ir saistība ar iepriekšējiem pētījumiem, vai tie saskan ar
tiem vai arī tos papildina, ja jā, tad kādā veidā, varbūt tie ir
pretrunā ar iepriekšējiem secinājumiem, kādi tam varētu būt
iemesli,
− kāda ir to zinātniskā, sociālā un praktiskā nozīme,
− kas ir šī pētījuma stiprās un vājās puses, kā šis pētījums ir
papildināms un turpināms ( var ierosināt kādu jaunu hipotēzi),
− kādi ir galvenie secinājumi,
− kā var praktiski lietot rezultātu vai iztirzājuma daĜā gūtos
secinājumus.
Rakstot šo daĜu, ir svarīgi parādīt saikni starp teorētisko un
rezultātu daĜu, īpaši starp hipotēzi un rezultātiem. Šajā daĜā autors var
brīvi izteikt pieĦēmumus par iespējamiem cēloĦiem, kāpēc ir iegūti
tādi vai citādi rezultāti, var atsaukties uz citu pētnieku iepriekšējiem
pētījumiem, kas Ĝauj izdarīt šādus pieĦēmumus. Iztirzājuma daĜa atklāj
autora uzskatus par iegūtiem rezultātiem, atsedzot arī iespējamās
šaubas par to nepietiekamo ticamību vai citiem apstākĜiem, kas varēja
ietekmēt rezultātus. Svarīgi, lai autors pats būtu kritisks pret sava
pētījuma vājajām pusēm (ārējo un iekšējo validitāti).
28

Noslēdzot iztirzājuma daĜu, vēlams minēt galvenos secinājumus,
apkopojot iztirzājumu daĜas svarīgākās atziĦas. Noteikti jāatbild uz
pētījuma jautājumu vai arī jānorāda, vai hipotēze ir vai nav
apstiprinājusies.
Nobeigums
Nobeigumā rezumē darba mērėu un uzdevumu (kas norādīti
pētījuma posmos) izpildi, apkopo katras kursa darbu nodaĜas galvenās
atziĦas. Īpaši izdalāmi empīriskā pētījuma rezultāti un secinājumi.
Noteikti jābūt atbildei uz jautājumu, vai pētījuma hipotēze ir
apstiprinājusies vai nē. Var minēt ieteikumus turpmākai temata
izstrādei.
Nobeigumu vēlams rakstīt tā, lai jebkuram speciālistam, kurš to
lasa, būtu skaidrs, kāds bija izvēlētā temata mērėis un kādas svarīgas
atziĦas gūtas pētījuma procesā.
Izmantotās literatūras saraksts
Literatūras sarakstā ievieto tikai to autoru darbus, uz kuriem ir
atsauces kursa darba tekstā. Sarakstu veido alfabēta kārtībā.
Literatūras avotiem nav jābūt numurētiem un jāraksta precīzi tā, kā
norādīts kursa darba noformēšanas nodaĜā.
Pielikumi
Šo sadaĜu lieto, lai ievietotu sākotnējo datu tabulu, testu
protokolu veidlapas, adaptēto testu oriăināltekstus un tulkoto
materiālu, kādas papildus tabulas vai grafikus. Pielikumiem jābūt
numurētiem un tekstā jābūt norādēm, kur meklējama papildu
informācija.
Kursa darba pēdējās lapas noformējuma paraugs:
„Apliecinu, ka šis kursa darbs ir ______________________
oriăināls darbs.”
(vārds, uzvārds)
"__"______ 200_ gads.
Autora paraksts: ____________
29

KURSA DARBA I UN II NOFORMĒŠANA
Teksts jāraksta uz baltām A4 formāta lapām (21 cm x 29,7 cm)
datorsalikumā, lietojot Time New Roman fontus, fontu izmērs 12,
intervāls starp jebkurām divām rindām tekstā 1,5. No augšējās,
apakšējās un labās malas atstāj atstarpi 2 cm, bet no kreisās malas - 3
cm platumā.
2 cm
3 cm 2 cm
2 cm
Katru jaunu rindkopu sāk ar atkāpi 5 burtu apjomā. Nelieto teksta
izlīdzināšanu! Lappuses numurē, sākot ar satura rādītāju – tā ir 1. lpp.
Lappušu numurus izvieto augšējā labajā stūrī.
NodaĜu virsraksti nav jānumurē, bet jālieto dažādi to
izvietojumu veidi. Kad nodaĜa beidzas, tad pirms jaunas nodaĜas
virsraksta vienu rindu atstāj tukšu. Ja seko apakšnodaĜas virsraksts, tad
neatstāj tukšu rindu un raksta apakšnodaĜas virsrakstu, kam seko
teksts, arī neatstājot starpā tukšu rindu. Ja nodaĜai nav apakšvirsrakstu,
tad atstāj vienu tukšu rindu starp nodaĜas virsrakstu un tekstu. NodaĜas
ir: teorētiskā daĜa, metode, rezultāti, iztirzājums, izmantotās literatūras
saraksts, bibliogrāfija, pielikumi. Turpmāk sekos virsrakstu
izvietojuma paraugs. NodaĜu virsrakstus raksta ar fonta izmēru 12, bet
treknā drukā, apakšvirsrakstus raksta treknā slīpā drukā. Ja tekstā
30

vēlas izcelt kādu vārdu vai frāzi, tad lieto slīpo druku, bet nelieto
trekno druku.
Tekstā lieto tikai tos saīsinājumus, kas ir vispārpieĦemti, vai
kuri ir iepriekš tekstā skaidroti. Piemēram, APA – Amerikas
Psihologu asociācija. Ja atkārtoti jālieto kāds nosaukums, tad, minot to
pirmo reizi, raksta (turpmāk to apzīmēsim tā). Piemēram, Latvijas
Klīnisko psihologu asociācija (turpmāk tekstā -LKPA). Ja tekstā
raksta kādus statistiskos simbolus, tad lieto šādus apzīmējumus:
• biežums – f,
• Fišera kritērijs – F,
• Kronbaha alfa – α,
• Kruskola-Vallisa tests – H,
• Kjūdera-Ričardsona formula – K-R20,
• aritmētiskais vidējais – M,
• mediāna – Mdn,
• kopējais izlases apjoms – N,
• apakšizlases apjoms – n,
• nav statistiski nozīmīgas atšėirības – ns,
• varbūtība – p,
• procentīles – P,
• Pīrsona korelācijas koeficients – r,
• biseriālais korelācijas koeficients – r b
• punktu-biseriālais koeficients – r pb ,
• Spīrmena rangu korelācijas koeficients – r s ,
• daudzfaktoru korelācijas koeficients – R, un tā kvadrāts – R 2 ,
• standartnovirze – SD,
• standartkĜūda – SE,
• t kritērijs – t,
• Manna-Vitnija tests – U,
• standartvērtība – z,
• summas zīme – ∑, hī kvadrāta kritērijs – χ 2 ,
• citus apzīmējumus skat. Publication Manual of APA.
Piemēram: vidējais īpašvārdu biežums skolēnu esejās bija M=5.
Rakstot statistisko rādītāju decimālskaitĜus, aiz komata raksta tikai
divus ciparus.
31

Turpmāk sniegti virsrakstu izvietojumu paraugi, kam seko
teksts ar atbilstošām atkāpēm. Vietām informācija atkārtosies, bet tas
ir nepieciešams, lai lasītājs iegūtu labāku priekšstatu par virsrakstu un
teksta izvietojuma attiecībām. Tekstā starp rindām lietots 1,5 intervāls.
Rezumējums
Šo nodaĜu raksta jaunā lappusē. Katru jauno rindkopu sāk ar
atkāpi. Tekstā nelieto treknā drukā rakstītos vārdus, bet ja ir
nepieciešams kādu vārdu jeb frāzi uzsvērt, tad lieto slīpo druku.
Tekstu raksta ar intervālu 1,5, to neizlīdzinot. Teksta apjomu var
variēt no 200–250 vārdiem.
Atslēgas vārdi:………….
Rezumējums svešvalodā (Abstract)
Šo nodaĜu raksta jaunā lappusē. Katru jauno rindkopu jāsāk ar
atkāpi, izĦemot pirmo, jo angĜu valodā ir pieĦemts pirmo teksta rindu
rakstīt bez atkāpes. Jāievēro atbilstošās svešvalodas pareizrakstība.
Key words: ………
Ievads
Šo nodaĜu raksta jaunā lappusē. Katru jauno rindkopu jāsāk ar
atkāpi. Ievada vēlamais apjoms 1–3 lpp.
32

Teorētiskās daĜas virsraksts
Teorētiskās daĜas apakšnodaĜas virsraksts
Tikai pirmo teorētiskās daĜas apakšnodaĜu raksta jaunā
lappusē. Katru jauno rindkopu sāk ar atkāpi. Tekstā nelieto treknā
drukā rakstītos vārdus, bet, ja ir nepieciešams kādu vārdu jeb frāzi
uzsvērt, tad lieto slīpo druku.
Teorētiskās daĜas apakšnodaĜas virsraksts
Šī apakšnodaĜa seko tūlīt aiz iepriekšējās, neizlaižot tukšu
rindu. Katru rindkopu jāsāk ar atkāpi. Tekstā nelieto treknā drukā
rakstītos vārdus, bet, ja ir nepieciešams kādu vārdu jeb frāzi
uzsvērt, tad lieto slīpo druku.
Metode
Pētījuma dalībnieki
Šo nodaĜu raksta tūlīt aiz teorētiskās daĜas, izlaižot tikai vienu
tukšu rindu (nevis jaunajā lappusē). Katru jauno rindkopu jāsāk ar
atkāpi. Tekstā nelieto treknā drukā rakstītos vārdus, bet ja ir
nepieciešams kādu vārdu jeb frāzi uzsvērt, tad lieto slīpo druku.
Instrumentārijs
Seko teksts ar atkāpi. Katru jauno rindkopu jāsāk ar atkāpi.
Tekstā nelieto treknā drukā rakstītos vārdus, bet ja ir nepieciešams
kādu vārdu jeb frāzi uzsvērt, tad lieto slīpo druku.
33

Procedūra
Seko teksts ar atkāpi. Katru jauno rindkopu jāsāk ar atkāpi.
Tekstā nelieto treknā drukā rakstītos vārdus, bet ja ir nepieciešams
kādu vārdu jeb frāzi uzsvērt, tad lieto slīpo druku.
Rezultāti
Seko teksts ar atkāpi. Katru jauno rindkopu jāsāk ar atkāpi.
Tekstā nelieto treknā drukā rakstītos vārdus, bet ja ir nepieciešams
kādu vārdu jeb frāzi uzsvērt, tad lieto slīpo druku. Rezultātu daĜu
raksta tūlīt aiz metožu daĜas, izlaižot vienu rindu.
Iztirzājums
Seko teksts ar atkāpi. Katru jauno rindkopu jāsāk ar atkāpi.
Tekstā nelieto treknā drukā rakstītos vārdus bet ja ir nepieciešams
kādu vārdu jeb frāzi uzsvērt, tad lieto slīpo druku. Iztirzājuma daĜu
raksta tūlīt aiz rezultātu daĜas, izlaižot vienu rindu.
Izmantotās literatūras saraksts
Literatūras sarakstu kārto alfabēta kārtībā neatkarīgi no avota
valodas. Katra avota nosaukumu sāk rakstīt jaunā rindā bez atkāpes,
bet pārējo šī avota tekstu – ar atkāpi.
Literatūras avota noformēšanas vispārējā forma dažādiem
izdevumiem ir atšėirīga.
34

Periodika
– autora uzvārds un iniciāĜi (ja ir vairāki autori, raksta visus,
starp pēdējiem diviem angĜu tekstā raksta zīmi &),
– izdošanas gads iekavās,
– raksta nosaukums,
– žurnāla nosaukums (to raksta slīpā drukā),
– tikai sējums, ja lappušu numerācija ir sējuma ietvaros (to raksta
slīpā drukā),
– t. sk. numurs, ja lappušu numerācija ir numura ietvaros,
– raksta lappuses.
Jāievēro tos vārdu saīsinājumus, atstarpes starp vārdiem,
atkāpes un tās pieturzīmes starp vārdiem vai skaitĜiem, kas lietoti
piemēros.
Piemēram:
Gertner, D., & Markman, A. B. (1997). Structure mapping in analogy
and similarity. American Psychologist, 52, 45–56.
Rosch, E. H., Mervis, C. B., Gray, W. D., Johnson, D. M., & Boyes-
Bream, P. (1976). Basic objects in natural categories. Cognitive
Psychology, 8, 382–439.
Tajfel, H. (1969). Cognitive aspects of prejudice. Journal of Social
Issues, 25(4), 79-97.
NodaĜas no rakstu krājumiem vai no grāmatām
– raksta vai nodaĜas autora uzvārds un iniciāĜi (ja ir vairāki raksta
autori, raksta visus, starp pēdējiem diviem angĜu tekstā raksta
zīmi &),
– izdošanas gads iekavās,
– raksta nosaukums,
– grāmatas redaktori, norādot iekavās (red.) vai angĜu valodā
(Ed.), daudzskaitlī – (Eds.),
– grāmatas nosaukums (to raksta slīpā drukā),
– nodaĜas lappuses, latviešu valodā (4.–20. lpp.), angĜu valodā
(pp. 4–20).
– izdevējpilsēta,
– izdevniecības pilns nosaukums.
35

Piemēram:
Klahr, D. (1984). Transition processes in quantitative development. In
R.S. Sternberg (Ed.), Mechanisms of cognitive development (pp.
35–56). New York: Freeman.
Sternberg, R. J. (1984). Mechanisms of cognitive development: A
compo-nential approach. In R. S. Sternberg (Ed.), Mechanisms
of cognitive development (pp. 67–87). New York: Freeman.
Monogrāfijas, grāmatas
– autora uzvārds un iniciāĜi (ja ir vairāki autori, raksta visus,
starp pēdējiem diviem angĜu tekstā raksta zīmi &),
– izdošanas gads iekavās,
– grāmatas nosaukums (raksta slīpā drukā),
– izdevējpilsētas vai vismaz divas pilsētas, ja minētas vairākas,
– izdevniecības pilns nosaukums.
Piemēram:
Cattell, R. B. (1987). Intelligence: Its structure, growth and action.
Amsterdam, New York: North-Holland.
Konferenču rakstu krājumi
Raksta līdzīgi kā nodaĜas no grāmatām, bet precīzi norāda
informāciju par konferenci.
Piemēram:
Raščevska M. (1999). Socio-psychological climate in Latvian and
USA schools in 1991 and 1998. In S. Sebre, M. Rascevska, S.
Miezite (Eds). Identity and self-esteem: Interactions of students,
teachers, family and society. Scientific Papers of XXI
International School Pschology Colloquium Riga’98 (pp. 99–
115). Rīga: SIA Mācību apgāds NT.
Sarakstā iekĜauj arī nepublicētos materiālus, ja tiek izmantoti,
piemēram, citu studentu maăistra vai bakalaura darbi. Tādā gadījumā
iekavās norāda (nepublicēts materiāls vai unpublished), vai arī
(iespiešanā vai in press).
Elektroniskajiem izdevumiem norāda pilnu to nosaukumu
saskaĦā ar iepriekš minētajiem norādījumiem. Ja darba elektroniskajā
versijā ir norādīta visa nepieciešamā informācija (skat. iepriekš pie
periodikas u.c.), tad interneta adresi norādīt nav nepieciešams.
36

Visbiežāk tas attiecas uz zinātniskajām publikācijām, kas atrodamas
elektroniskajās datu bāzēs.
Ja internetā atrastajiem tekstiem kāda no iepriekšminētās informācijas
iztrūkst (piemēram, nav minēts žurnāla nosaukums, lappuses utt.) vai
arī informācija ir publicēta tikai elektroniski, tad norāda interneta
adresi un informācijas vienības numuru un datumu.
Piemēram:
National Council of Child Development. (2006). Curriculum for
kindergarten language development. Washington, DC:
National Council, Retrieved October 3, 2006, from
http://www.nccd.org/focalpoints/downloads.asp.
Ja ir iegūts elektronisks izdevums latviešu valodā, tad atsauci raksta ar
latviskām norādēm, piemēram:
LETA. (2008). Pētījums: Rīgas skolēni smēėē katru dienu. Iegūts
2008. g. 8. janvārī no
http://www.delfi.lv/news/national/politics.
Ja darbā tiek izmantota literatūra, kuras oriăinālvaloda nav
latīĦu transkripcijā (piemēram, Богоявленская Д. Б. (2002).
Психология творческих способностейю Москва: Асадема, to
raksta vispirms ar latīĦu burtiem, tad kvadrātiekavās ievieto autora un
darba nosaukumu latviski.
Piemēram:
Bogojavlenskaja, D.B. (2002). Psihologija tvorcheskih sposobnostej.
Moskva: Academa. [BogojavĜenskaja D.B. Radošo spēju
psiholoăija].
Ja literatūras sarakstā ir iekĜauta literatūra, kuras oriăinālvalodā
izmantota latīĦu alfabēta modifikācija (vācu, dāĦu u.c.), tad avotu
raksta oriăinālvalodā, bet kvadrātiekavās ievieto autora un darba
nosaukumu latviski. Piemēram: Werbik, H. (1978).
Handlungstheorien. Stuttgart: Kohlhammer [Verbiks H. Uzvedības
teorijas].
Darbiem latviešu un angĜu valodā tulkojumu nesniedz.
37

Literatūras saraksta paraugs:
Barron, F. (1988). Putting creativity to work. In R.J. Sternberg & J.D.
Davidson (Eds.), The nature of creativity (pp. 76–98). New
York: Cambridge University Press.
Binet, A., & Simon, T. (1905–1908/1961). The development of
intelligence in children. In J. Jenkins & D.G. Paterson (Ed.),
Studies in individual differences: The search for intelligence (pp.
81–112). New York: Appleton-Century-Crofts.
Bogojavlenskaja, D.B. (2002). Psihologija tvorčeskih sposobnostej.
Moskva: Academa. [BogojavĜenskaja D.B. Radošo spēju
psiholoăija].
Boulbijs, Dž. (1998). Drošais pamats. Vecāku un bērnu savstarpējā
pieėeršanās – cilvēka veselīgas attīstības priekšnoteikums. Rīga,
Rasa ABC.
Brody, N. (1997). Intelligence, schooling, and society. American
Psycho-logists, 52, 1146–1158.
Butcher, H.J. (1968). Human intelligence: Its nature and assessment.
London: Methuen & Co LTD.
Cantor, N., & Kihlstrom, J.F. (1987). Social intelligence: The
cognitive basis of personality In P. Shaver (Ed.), Review of
personality and social psychology (Vol. 6., pp.15–34). Beverly
Hills, CA: Sage.
Carroll, J.B. (1993). Human cognitive abilities: A survey of factoranalytic
studies. New York: Cambridge University Press.
38

National Council of Child Development. (2006). Curriculum for
kindergarten language development. Washington, DC:
National Council, Retrieved October 3, 2006, from
http://www.nccd.org/focalpoints/downloads.asp.
Werbik, H. (1978). Handlungstheorien. Stuttgart: Kohlhammer
[Verbiks H. Uzvedības teorijas].
Pielikums
Seko pielikuma teksts vai tabula.................................................... .......
Ja pielikumi ir vairāki, tos numurē.
Pirms kursa darba iesniegšanas recenzēšanai darbu vēlams
vēlreiz pārlasīt, izlabot gramatiskās un tehniskās kĜūdas, kas radušās
darba drukāšanas laikā.
Visām shēmām, attēliem utt. jābūt zīmētiem ar melnu krāsu.
Kursa darbs ir jāievieto tādā mapē, kur lappuses ir sastiprināmas.
Kopā ar kursa darba eksemplāru Psiholoăijas nodaĜā jāiesniedz
arī titullapa un kursa darba rezumējums latviešu un angĜu valodā, kas
iekopēti disketē, izmantojot "Time New Roman" fontus .
39

Iesnieguma paraugs
1.pielikums
LU PPF Psiholoăijas nodaĜas
Psiholoăijas bakalaura studiju programmas
direktorei doc. Anikai Miltuzei
Iesniegums.
Psiholoăijas bakalaura
studiju programmas
2. kursa studentes
Aijas LapiĦas
Stud. apl. Nr. PSIH12345
Lūdzu apstiprināt kursa darba tematu “………………..
………………………………………………….” un zinātnisko
vadītāju - ……………………………
(amats, vārds, uzvārds)
“_____”_________200_ g.
Paraksts
Zinātniskā vadītāja paraksts
Apstiprināts Psiholoăijas nodaĜas kopsapulcē 200__g.
“____”_______ , protokols Nr. _______
Psiholoăijas bakalaura studiju
programmas direktore, doc. Anika Miltuze
40

Pētījuma shēmu paraugi
• Eksperimentāla pētījuma shēma
2.pielikums
41