10.10.2008 - Vides pārraudzības valsts birojs

Atļauja B kategorijas piesārņojošai darbībai
B kategorijas atļauja Nr. 9074-08-07
Valsts Vides dienesta Ventspils reģionālā vides pārvalde
Adrese:
Dārzu iela 2, Ventspils, LV-3600
Tālruņa numurs: 63626903, 63624660, 63625332
Komersanta (vai citas personas) firmas (nosaukums): SIA „Kuršu zeme”
Juridiskā adrese: „Cerības”, Pūres pagasts, Tukuma rajons, LV-3124
Reģistrācijas datums Uzņēmumu reģistra komercreģistrā: 40003519593
Iekārta, operators: Zivju un gaļas pārstrādes ražotne
Adrese:
„Cerības”, Pūres pagasts, Tukuma rajons, LV-3124
Teritorijas kods: 9074
Paredzētās piesārņojošās darbības veids atbilstoši likuma “Par piesārņojumu” pielikumam vai Ministru kabineta 2002. gada 9.
jūlija noteikumu Nr.294 “Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošās darbības un izsniedzamas atļaujas A un B
piesārņojošās darbības veikšanai” 1. pielikumam:
1.1. – sadedzināšanas iekārtas, kuru ievadītā siltuma jauda ir:
1.1.2. – no 0,5 līdz 50 megavatiem, ja sadedzināšanas iekārtā izmanto šķidro kurināmo, izņemot
degvieleļļu (mazutu);
1.1.4. – no 0,2 līdz 50 megavatiem, ja sadedzināšanas iekārtā izmanto ogles (akmeņogles).
7.2. – iekārtas pārtikas produktu ražošanai, kurās apstrādā un pārstrādā dzīvnieku izcelsmes produktus (izņemot pienu)
un saražo no 1 līdz 75 tonnām gatavās produkcijas dienā vai kurās apstrādā un pārstrādā augu izcelsmes
produktus un saražo no 10 līdz 300 tonnām gatavās produkcijas dienā (ceturkšņa vidējais rādītājs), tai skaitā:
7.2.11. – dzīvnieku un augu izcelsmes produktu konservēšana, iepildīšana un iepakošana
7.2.13. – iekārtas zivju un vēžveidīgo produktu ražošanai, tai skaitā konservētu, kūpinātu un saldētu
produktu ražošanai.
2. pielikumam:
7.5. – ķīmijas un bioloģijas laboratorijas (izņemot mācību laboratorijas).
NACE kods: 10.20., 10.13.
PRODCOM kods (kodi): 10.20.25.10.00., 10.20.25.20.00., 10.20.25.30.00., 10.20.25.50.00.,
10.13.15.35.00., 10.13.15.55.00.
Atļaujas iesnieguma
pieņemšanas datums: 22.08.2008.
Atļauja izsniegta jaunai piesārņojošajai darbībai
Atļauja izsniegta esošai piesārņojošajai darbībai
Atļauja izsniegta būtiskām izmaiņām piesārņojošajā darbībā
Esošās atļaujas termiņa pagarināšana
Izsniegšanas datums: 10.10.2008.
Valsts vides dienesta
Ventspils reģionālās vides pārvaldes direktore:
vietas nosaukums: Ventspils
(paraksts un tā atšifrējums)
I. Pļaviņa Datums 10.10.2008.
Z.v.
Lēmumu par atļaujas izsniegšanu vai atļaujas nosacījumiem var apstrīdēt Vides pārraudzības valsts birojā mēneša laikā no
lēmuma spēkā stāšanās dienas.
Atļaujas nosacījumus var pārskatīt visā tās derīguma termiņa laikā, pamatojoties uz likuma “Par
piesārņojumu” 32. panta 3. 1 daļu.

Saturs
A sadaļa.......................................................................................................................................................... 3
Vispārīgā informācija par atļauju............................................................................................................... 3
1. Normatīvie akti, uz kuriem pamatojoties izsniegta atļauja............................................................ 3
2. Atļaujas derīguma termiņš un jauna iesnieguma iesniegšanas termiņš ......................................... 4
3. Informācija par to, kam nosūtītas atļaujas kopijas......................................................................... 4
4. Norāde par ierobežotas pieejamības informāciju........................................................................... 4
5. Informācija par apstrīdēšanas iespējām ......................................................................................... 4
6. Citas saņemtās atļaujas, kuras aizstāj šī atļauja ............................................................................. 4
B sadaļa.......................................................................................................................................................... 5
Pieteiktā darbība un iesnieguma novērtējums............................................................................................ 5
7. Pieteiktās darbības īss apraksts. ..................................................................................................... 5
8. Atrašanās vietas novērtējums......................................................................................................... 7
9. Lēmuma pieņemšanas procesā iesniegtie priekšlikumi (norādot, kā tie ņemti vērā): ................... 7
10. Iesnieguma novērtējums: ........................................................................................................... 8
C sadaļa........................................................................................................................................................ 14
Atļaujas nosacījumi.................................................................................................................................. 14
11. Nosacījumi uzņēmuma darbībai: ............................................................................................. 14
12. Resursu izmantošana:............................................................................................................... 14
13. Gaisa aizsardzība: .................................................................................................................... 16
14. Notekūdeņi:.............................................................................................................................. 17
15. Troksnis: .................................................................................................................................. 17
16. Atkritumi:................................................................................................................................. 18
17. Prasības augsnes, grunts, kā arī pazemes ūdeņu aizsardzībai.................................................. 19
18. Nosacījumi iekārtas darbībai netipiskos apstākļos. ................................................................. 19
19. Nosacījumi avāriju novēršanai un darbībām ārkārtas situācijās.............................................. 19
20. Prasības informācijai, kas sniedzama vides aizsardzības institūcijām, ja pārkāpti atļaujas
nosacījumi, vai notikusi avārija. .......................................................................................................... 19
21. Nosacījumi vides valsts inspektoru regulārajām kontrolēm. ................................................... 19
Tabulas......................................................................................................................................................... 20
1. Kopsavilkumā sabiedrības informēšanai par uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) norāda:.................. 29
2

A SADAĻA
Vispārīgā informācija par atļauju
1. Normatīvie akti, uz kuriem pamatojoties izsniegta atļauja
Likumi:
1. „Vides aizsardzības likums” (02.11.2006.)
2. „Par piesārņojumu” (29.03.2001.)
3. „Dabas resursu nodokļa likums” (01.01.2006.)
4. „Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likums” (21.04.1998.)
5. „Atkritumu apsaimniekošanas likums” (01.03.2001.)
6. „Aizsargjoslu likums” (05.02.1997.)
Ministru kabineta noteikumi:
1. Nr.294 „Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojušās darbības un izsniedzamas
atļaujas A un B kategorijas piesārņojušās darbības veikšanai” (09.07.2002.)
2. Nr.34 „Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī” (22.02.2002.)
3. Nr.163 „Noteikumi par trokšņa emisiju no iekārtām, kuras izmanto ārpus telpām” (23.04.2002.)
4. Nr.626 „Par piesārņojošas darbības izraisīto smaku noteikšanas metodēm, kā arī kārtību, kādā
ierobežo šo smaku izplatīšanos” (27.07.2004.)
5. Nr.319 „Bīstamo atkritumu uzskaites, identifikācijas, uzglabāšanas, iepakošanas, marķēšanas un
pārvadājuma kārtība”(23.07.2002.)
6. Nr.404 „Dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība un kārtība, kādā izsniedz dabas
resursu lietošanas atļauju” (19.06.2007.)
7. Nr.107 „Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu klasificēšanas, marķēšanas un iepakošanas kārtība”
(12.03.2002.)
8. Nr.466 „Noteikumi par ķīmisko vielu un ķīmisko produktu uzskaites kārtību un datu bāzi”
(22.10.2002.)
9. Nr.985 „Noteikumi par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus”
(30.11.2004.)
10. Nr.673 „Noteikumi par metroloģiskajām prasībām mērīšanas līdzekļiem” (22.08.2006.)
11. Nr.664 „Noteikumi par metroloģiskajām prasībām ūdens patēriņa skaitītājiem” (22.08.2006.)
12. Nr.40 „Noteikumi par metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu” (09.01.2007.)
13. Nr.597 „Vides trokšņa novērtēšanas kārtība” (13.07.2004.)
14. Nr.688 „Noteikumi par ozona slāni noārdošām vielām un fluorētām siltumnīcefekta gāzēm, kas ir
aukstuma aģenti” (06.09.2005.)
15. Nr.801 „Noteikumi par sēra satura ierobežošanu noteiktiem šķidrās degvielas veidiem”
(26.09.2006.)
16. Nr.448 „Noteikumi par valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradnēm un to izmantošanas kārtību, valsts
nozīmes derīgo izrakteņu izmantošanas kārtību, kā arī zemes dzīļu izmantošanas atļauju vai licenču
izsniegšanas konkursa vai izsoles kārtību” (21.06.2005.)
17. MK noteikumi Nr.736 „Noteikumi par ūdens resursu lietošanas atļauju” (23.12.2003.)
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas:
1. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr.1907/2006., kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu,
vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru,
groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr.793/93 un Komisijas Regulu (EK)
Nr.1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu
93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (18.12.2006.)
2. Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 29. jūnija regula Nr.2037/2000 „Par vielām, kas noārda
ozona slāni”
3

2. Atļaujas derīguma termiņš un jauna iesnieguma iesniegšanas termiņš
Atļauja izsniegta: 2008. gada 10. oktobrī
Atļauja derīga līdz: 2013. gada 9. oktobrim
Saskaņā ar MK 09.07.2002. noteikumu Nr.294 „Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas
piesārņojošās darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošās darbības veikšanai” 4.
punktu iesniegums atļaujas atjaunošanai jāiesniedz ne vēlāk kā 60 dienas pirms esošās B kategorijas atļaujas
termiņa beigām un ne vēlāk kā 90 dienas pirms būtiskām izmaiņām esošā piesārņojošā darbībā.
Saskaņā ar likuma „Par piesārņojumu” 32.panta. 4.daļu: pēc 32.panta 3.daļas 1., 3.- 4. punktu vai 8.punktu
par būtiskām izmaiņām piesārņojošā darbībā ir uzskatāmi šādi apstākļi:
1.punkts - ir saņemta informācija par piesārņojuma negatīvo ietekmi uz cilvēku veselību vai vidi, ir
pārsniegti vides kvalitātes normatīvu robežlielumi vai izdarīti grozījumi normatīvajos aktos, kas nosaka
vides kvalitātes normatīvus;
3.punkts - saskaņā ar valsts institūciju atzinumu procesa drošības garantēšanai ir nepieciešams lietot citu
tehnoloģiju;
4. punkts - to nosaka citi normatīvie akti;
8. punkts - ja iekārtas radītais piesārņojums ir tik būtisks, ka atļaujas nosacījumus vai tajā noteiktos
emisijas limitus nepieciešams pārskatīt vai noteikt atļaujā jaunus emisijas limitus.
Atļaujas nosacījumus augstāk minētajos gadījumos var pārskatīt, atjaunot vai papildināt visā atļaujas
darbības laikā.
Saskaņā ar likuma „Par piesārņojumu” pēc 32. panta (4.) daļu iesniegumu jaunas atļaujas saņemšanai vai
būtiskas izmaiņas ieviešanai piesārņojošā darbībā iesniedz reģionālajā vides pārvaldē tādos termiņos un
kārtībā, kādi paredzēti normatīvajos aktos, kuri nosaka atļauju izsniegšanu piesārņojošas darbības veikšanai,
vai mēneša laikā pēc šā panta trešās daļas 1.-4. vai 8. punktā minēto apstākļu atklāšanas.
3. Informācija par to, kam nosūtītas atļaujas kopijas
Vides pārraudzības valsts birojam;
Pūres pagasta padomei;
V/a „Sabiedrības veselības aģentūras” Tukuma filiālei.
4. Norāde par ierobežotas pieejamības informāciju
Atļaujā nav iekļauta ierobežotas pieejamības informācija.
5. Informācija par apstrīdēšanas iespējām
(Svītrots ar 26.07.2005. MK noteikumiem Nr.567).
6. Citas saņemtās atļaujas, kuras aizstāj šī atļauja
Ar 10.10.2008. tiek apturēta Valsts vides dienesta Ventspils reģionālās vides pārvaldes izdotā SIA
„Kuršu zeme” B kategorijas piesārņojošās darbības atļauja Nr.9074-04-11, kas izsniegta un derīga no
27.05.2004. līdz 26.05.2009. darbība.
4

7. Pieteiktās darbības īss apraksts.
B SADAĻA
Pieteiktā darbība un iesnieguma novērtējums
Zivju un gaļas pārstrādes ražotne „Kuršu zeme” atrodas Pūres ciematā un nodota ekspluatācijā 2002.
gadā. Pirms tam šajā vietā darbojās ciemata katlu māja, kuras telpās, pārbūvējot un pielāgojot, tika
izbūvēta patreizējā zivju un gaļas pārstrādes ražotne.
Plānotā ražošanas jauda bija līdz 150 t gatavās gaļas konservu produkcijas gadā un līdz 500 t gatavās
zivju konservu produkcijas gadā. Par šo saimniecisko darbību uzņēmums bija saņēmis B kategorijas
piesārņojošās darbības atļauju Nr.9074-04-11, kas izsniegta 27.05.2004. un derīga līdz 26.05.2009.
Palielinoties realizācijas apjomam SIA „Kuršu zeme” zivju un gaļas pārstrādes ražotne palielina
ražošanas jaudu un sasniedzot 2011. gadu ražotne ražos:
- gaļas konservus – līdz 5 000 000 nosacītās kārbas gadā jeb 1400 t gadā, 5,6 t dienā;
- zivju konservus – līdz 7 000 000 nosacītās kārbas gadā jeb 2000 t gadā, 8 t dienā.
Operators iesniedz jaunu B kategorijas piesārņojošās darbības iesniegumu sakarā ar būtiskām izmaiņām
piesārņojošā darbībā.
Ražotnē darbu organizē 1 maiņā pa 8 stundām, no plkst. 8.00 līdz 17.00, 250 dienas gadā.
Nepieciešamības gadījumā darbs tiks organizēts arī sestdienās un svētdienās no plkst. 8.00 līdz 17.00.
Ražotnē 2008. gadā strādā 170 darbinieki.
Zivju konservu ražošanai tiek izmantotas atvēsinātas un saldētas Baltijas jūras zivis – reņģes, brētliņas,
luči, butes, salakas, kā arī okeāna zivis - siļķes, skumbrijas, laši, tunzivs. Piegādātāji – SIA „Anglers”,
SIA „Bradava”, SIA „Krasta VD”, SIA „Jūras pasaule”, SIA „LERRI”.
Karsti kūpinātus pusfabrikātus piegādā – SIA „DAK-LK”, SIA „Taimiņš”, SIA „Zivtiņa”.
Paredzēta arī kūpināšana uz vietas uzņēmumā.
Gaļu un gaļas blakusproduktus piegādā – SIA „Pārtikas kompānija”, SIA „Kompekss Nākotne”, SIA
„Matadors”, SIA „Ulbroka”, SIA „Viesuļi”.
Konservu ražošanas tehnoloģisko procesu apraksti
Izejvielu sagatavošana konservu ražošanai
Konservu ražošanai izmanto šķirotas svaigas un saldētas zivis. Saldēto zivju blokus atbrīvo no kartona
un plastmasas plēves iepakojuma un ievieto ūdens un gaisa defrostiera konteineros, kuri atrodas
atvēsināšanas kamerās, atlaidināšanai.
Atlaidinātās, kā arī svaigās zivis mazgā zivju mazgājamā mašīnā. Nepieciešamības gadījumā zivis sver
uz svariem.
Kūpinātu zivju konservu ražošanai – variants, ja zivis tiek kūpinātas savā uzņēmumā:
- svaigās zivis mazgā;
- zivis saver uz irbiem, kurus saliek uz statīviem un ievieto kūpināšanas kamerā, kurās tās tiek
izturētas nepieciešamo laika periodu;
- pēc termiskās apstrādes zivīm nogriež galvas;
- sagatavoto pusfabrikātu kopā ar garšvielām sapako metāla kārbās, kuras aizvāko un ievieto
autoklāvos sterilizācijai.
Kūpinātu zivju konservu ražošanai – variants, ja tiek iepirkti kūpināti pusfabrikāti:
- iepirktajām kūpinātām zivīm nogriež galvas;
- sagatavoto pusfabrikātu kopā ar garšvielām sapako metāla kārbās, kuras aizvāko un ievieto
autoklāvos sterilizācijai.
Pārējo zivju konservu „zivis tomātu mērcē” un „zivis savā sulā” - ražošanai:
- svaigās zivis mazgā;
- zivis pēc galvu nogriešanas sadala gabalos;
- pusfabrikātu fasē konservu kārbās kopā ar garšvielām;
5

- kārbas aizvāko un ievieto autoklāvos sterilizācijai.
Augu eļļa tiek pievesta ar autocisternu un iepildīta ražošanas telpās uzstādītās 3 metāla cisternās ar
kopējo tilpumu 12 m 3 . Nepieciešamības gadījumā eļļa tiek pildīta arī teritorijā novietotos 1 m 3
plastmasas konteineros.
Tomātu pastu iepērk metāla konteineros un glabā noliktavā. Tukšā tara tiek atdota atpakaļ piegādātāja
firmai.
Tomātu mērci gatavo katlā, tomātu mērces vārīšanas telpā. Gatavo mērci no katla ar sūkni pa
cauruļvadiem padod tomātu mērces dozatoru tvertnē. Mērcei nepieciešamos komponentus
palīgmateriālu noliktavā sver uz galda novietotiem elektroniskajiem svariem.
Gaļas konservu ražošanai:
- gaļas izejvielas mazgā;
- gaļas produktus samaļ vai sagriež;
- tad notiek gaļas masēšana;
- sagatavoto gaļu kopā ar garšvielām un graudaugiem iepilda metāla kārbās, kuras aizvāko un
ievieto autoklāvos.
Ražotnē uzstādīti 6 autoklāvi, t.sk.:
- 4 gb. - B6-KAB-2, tilpums 1755 l;
- 2 gb. - B6 –KAB-4, tilpums 2750 l.
Autoklāvu dzesēšanas ūdeņi caur notekūdeņu priekšattīrīšanas iekārtām tiek novadīti Pūres pagasta
centralizētajā kanalizācijas sistēmā. Tiem sajaucoties ar aukstajiem notekūdeņiem, novadītā ūdens
temperatūra nepārsniedz 40ºC.
Zivju kūpināšana:
Zivju kūpināšanai (variantā, kad pusfabrikātus ražo uz vietas) izmanto caurejošu tuneļkrāsni, kuru
apsilda ar koksnes granulām (260 t gadā). Zivju apkūpināšanai izmanto alkšņa šķeldu – 160 t gadā, kura
gruzd pašapsildes dūmģeneratorā. Kūpināšanas kamerai ir atsevišķs dūmenis. Paredzēts kūpināt 1230 t
zivju gadā. Kameras darba laiks – 9 mēnešus gadā, 16 h/d, 3168 stundas gadā. Patreiz kūpināšanas
kamera netiek izmantota, jo kūpinātās zivis tiek iepirktas.
Pēc konservu kārbu sterilizācijas tās tiek atdzesētas un padotas uz etiķešu līmētavu. Gatavās konservu
kārbas tiek sapakotas kastēs un novietotas gatavās produkcijas noliktavā.
Ūdensapgāde
Pazemes ūdeni 33 000 m 3 /gadā uzņēmums saņem no sava ūdensapgādes urbuma un 5000 m 3 /gadā no
Pūres pagasta padomes ūdensapgādes sistēmas saskaņā ar noslēgtā līguma nosacījumiem.
Notekūdeņu attīrīšana
Saskaņā ar 16.03.2006. Pūres pagasta padomes sēdē apstiprinātiem ūdensvada un kanalizācijas
lietošanas noteikumiem ražošanas uzņēmumiem jānodrošina iepriekšēja ražošanas notekūdeņu
attīrīšana, nodrošinot sekojošu piesārņojošo vielu koncentrāciju (mg/l): suspendētās vielas – 300, ĶSP –
400, N kop – 20, P kop – 5, BSP 5 – 350, taukvielas – 30.
Ražošanas notekūdeņi 30 000 m 3 /gadā tiek papildus attīrīti uzņēmuma ražošanas notekūdeņu
priekšattīrīšanas iekārtās ar jaudu 100 m 3 /dnn.
Lietus notekūdeņu savākšanai un novadīšanai no jumtiem un teritorijas tiek izmantota katlu mājas
vajadzībām izbūvētā lietus notekūdeņu kanalizācija, lietus notekūdeņi tiek ievadīti ciemata lietus ūdens
kanalizācijā, kuras izplūde ir dīķī.
Katlu māja
Tvaika un karstā ūdens apgādei tiek būvēta jauna katlu māja. Katlu mājā tiks uzstādīti:
Divi tvaika katli E –1 -9, katla nominālā jauda –1 t tvaika stundā, ievadītā siltuma jauda – 2 x 0,933 MW
(1,87 MW).
Tvaika katls „Bresta”, katla nominālā jauda –1 t tvaika stundā, ievadītā siltuma jauda – 0,945 MW.
Katls „Komforts AK – 500”, katla nominālā jauda – 0,5 MW, ievadītā siltuma jauda – 0,588 MW.
Kopējā ievadītā siltuma jauda 3,40 MW. Visiem katliem ir viens kopīgs dūmenis.
6

Ar malku kurināmam katlam E -1-9 ir dūmsūknis SV – 8,5 ar ražību v = 6000 m 3 /h vai 1,67 m 3 /s un
multiciklons MC -1000 ar vidējo attīrīšanas pakāpi 80 % cieto izkliedēto daļiņu (PM kods- 200 001)
uztveršanai.
Ar oglēm kurināmam katlam E -1-9 ir dūmsūknis SV – 8,5 ar ražību v = 6000 m 3 /h vai 1,67 m 3 /s un
multiciklons MC -1000 ar vidējo attīrīšanas pakāpi 80 % cieto izkliedēto daļiņu (PM kods- 200 001)
uztveršanai.
Ar koksnes granulām kurināmam katlam AK – 500 ir dūmsūknis DN – 3,5 ar ražību v = 2500 m 3 /h vai
0,69 m 3 /s .
Dūmsūkņu kopējā ražība V = 14 500 m 3 /h vai 4,03 m 3 /s .
Kurināmais:
- ogles (ne vairāk kā 100 t vienlaicīgi), uzglabā no trim pusēm norobežotā 4 x 5 m lielā
laukumā teritorijā, izdedžus un pelnus uzglabā 3 x 3 m lielā laukumā teritorijā (ne vairāk kā 8
t vienlaicīgi),
- šķidrais kurināmais – dīzeļdegviela, tiks uzglabāts divos 50 m 3 horizontālos virszemes
rezervuāros;
- malka tiek uzglabāta atklātā laukumā teritorijā, koksnes šķelda un granulas – konteinerā pie
katlu mājas.
Laboratorija
Uzņēmumam ir sava laboratorija, kur tiek veikta produkcijas testēšana. Laboratorijā reaģenti tiek
izmantoti mazos daudzumos. Kopējais reaģentu daudzums – 0,038 t/a.
Aukstumapgādes iekārtas
Gaļas un zivju uzglabāšanai ražotnē tiek darbināti 6 konteinertipa aukstuma agregāti, kuri novietoti
teritorijā. Ražotnes telpās uzstādītas 5 atvēsināšanas kameras un 3 gaisa kondicionēšanas iekārtas.
Kopā aukstuma iekārtās uzpildīti 143 litri dažāda veida saldēšanas aģenti. Aukstuma iekārtas apkalpo
firma SIA „Aukstuma serviss”, kura ir saņēmusi speciālo licenci darbībām ar aukstuma aģentiem.
Saldēšanas aģentus iekārtās papildina reizi gadā, to daudzums nepārsniedz 73 litrus jeb 88 kilogramus.
Atkritumi
Ražotnes darbības rezultātā veidojas zivju un gaļas apstrādes atkritumi, nešķiroti sadzīves atkritumi,
pelni un izdedži no katlu mājas, virbu tīrīšanas atkritumi (ja kūpina), tauki no tauku uztvērēja un
nosēdumi no priekšattīrīšanas iekārtām. Atkritumi tiek nodoti apsaimniekošanā firmām, kas ir
saņēmušas nepieciešamās atļaujas.
8. Atrašanās vietas novērtējums.
SIA „Kuršu zeme” atrodas Pūres ciemata rūpnieciskajā zonā. Ražotne atrodas uz SIA „Kuršu zeme”
piederošās zemes. Uzņēmuma ražotnes teritorijas tiešā tuvumā atrodas mazdārziņu rajons. Tuvākās
dzīvojamās mājas atrodas aptuveni 400 m attālumā dienvidrietumu virzienā no ražotnes teritorijas.
9. Lēmuma pieņemšanas procesā iesniegtie priekšlikumi (norādot, kā tie ņemti vērā):
9.1. valsts vai pašvaldību institūciju priekšlikumi
Saņemta vēstule 08.10.2008. no v/a „Sabiedrības veselības aģentūra” Tukuma filiāles Nr.27./1-
13./1504., kurā ir sniegts priekšlikums par atļaujas izsniegšanu:
- paredzēt obligātu fosfora un slāpekļa atdalīšanu līdz Pūres pagasta kanalizācijas lietošanas
ķīmiskajiem rādītāju prasībām.
Valsts aģentūras „Sabiedrības veselības aģentūra” Tukuma filiāles prasība ir iekļauta atļaujas
nosacījumu 14.1. punktā.
7

9.2. citu valstu atbildīgo institūciju priekšlikumi, ja ir pārrobežu ietekme
Neattiecas uz pieteikto piesārņojošo darbību.
9.3. sabiedrības priekšlikumi
Nav saņemti.
10. Iesnieguma novērtējums:
10.1. ieviestie un plānotie labākie pieejamie tehniskie paņēmieni A kategorijas darbībām
Neattiecas uz pieteikto piesārņojošo darbību.
10.2. ieviestie un plānotie tīrākas ražošanas pasākumi
Zivju un gaļas atkritumi tiek pārdoti tālākai pārstrādei.
Lai novērstu taukvielu nokļūšanu ciemata kanalizācijas kolektorā, ir izbūvēts tauku uztvērējs un
ražošanas notekūdeņu priekšattīrīšanas iekārtas.
Atkārtoti tiek lietotas koka paletes, kartona kastes.
10.3. resursu izmantošana (ūdens, enerģija un ķīmiskās vielas)
Ūdensapgāde
Ūdens sadzīves un tehnoloģijas vajadzībām tiek saņemts no Pūres pagasta centralizētās ūdensapgādes un
no sava urbuma. Urbums ir ierīkots 2008. gadā un tam ir izstrādāta ūdensieguves urbuma pase.
Ūdensapgādes urbuma pase izstrādāta 2008. gada 23. maijā. Artēziskajam urbumam ir veikts
aizsargjoslas aprēķins, saskaņā ar MK noteikumu Nr.43 „Aizsargjoslu ap ūdens ņemšanas vietām
noteikšanas metodika” (20.01.2004.) prasībām. Ūdensapgādes urbums izvietots mājiņā un ap
ūdensapgādes urbuma mājiņu ir izveidota stingrā režīma aizsargjosla 10 m rādiusā, kas atdalīta ar
norobežojošu žogu.
Ūdensapgādes urbuma LVĢMA datu bāzes identifikācijas numurs P300667, ĢD datu bāzes numurs
025600, debits 2 l/s (ierīkots 2008. gadā, tā dziļums 107 m), kas atrodas uzņēmuma teritorijā. No
ūdensapgādes urbuma iegūtais ūdens, kas tiek padots uz ražošanu tiek attīrīts ar dezinfekcijas līdzekli
„OASIS 3000” tabletēm.
Atļaujai pieprasītais ūdens daudzums no ūdensapgādes urbuma – 33000 m 3 /gadā jeb 132 m 3 /diennaktī.
Saskaņā ar MK noteikumu Nr.448 „Noteikumi par valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradnēm un to
izmantošanas kārtību, valsts nozīmes derīgo izrakteņu izmantošanas kārtību, kā arī zemes dzīļu
izmantošanas atļauju vai licenču izsniegšanas konkursa vai izsoles kārtību” (21.06.2005.) II nodaļas 7.
punktā noteiktajām prasībām pazemes ūdeņu ieguvējam nepieciešama pazemes ūdeņu atradnes pase, ja
diennaktī tiek iegūts vairāk par 100 m 3 pazemes ūdeņu.
No Pūres pagasta centralizētās ūdensapgādes sistēmas uzņēmums saņems ūdeni 5000 m 3 /gadā jeb 20
m 3 /diennaktī.
Kopā gadā paredzēts izmantot 38 000 m 3 pazemes ūdeni, tai skaitā –
- atdzesēšanai – 5 500 m 3 gadā;
- ražošanas procesiem – 25 000 m 3 gadā;
- sadzīves vajadzībām – 7 500 m 3 gadā.
Izejmateriāli un palīgmateriāli
Gada laikā konservu ražošanai kā izejvielas tiek izmantotas:
- Zivis – 2000 t;
- Gaļa un gaļas blakusprodukti – 625 t;
- Sāls – 1,8 t;
- Tomātu pasta – 55 t;
- Augu eļļa – 450 t
- Griķi – 8,2 t;
- Rīsi – 15,5 t;
8

- Grūbas – 49 t;
- Zirņi – 7 t;
- Milti – 0,7 t;
- Dažāda veida garšvielas – 7,2 t.
Iepakojums
Metāla kārbas – 150 t/a;
Papīrs, kartons – 20 t/a.
Iepirktais iepakojums – metāla kārbas, kartons, tiek uzglabāts nojumē uz paletēm.
Par izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu ir noslēgts līgums ar SIA „Latvijas Zaļais punkts”.
Mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļi
„FOAM 42” – 0,5 t/a;
„OXIDEZ” – 2 t/a;
„Zilgme - bakteriostatiskā” – 0,7 t/a;
Dzēstie kaļķi – 12 t/a;
OASIS 3000 – 14 tabletes gadā.
Laboratorija
Laboratorijā tiek izmantoti dažādi reaģenti mazos daudzumos. Kopējais reaģentu daudzums – 0,038 t/a.
Saskaņā ar MK noteikumu Nr.294 „Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojušās
darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojušās darbības veikšanai” (09.07.2002.) 2.
pielikumā noteiktajām prasībām laboratorija atbilst C kategorijas piesārņojošai darbībai.
Aukstuma iekārtu dzesējošās vielas
Gaļas un zivju uzglabāšanai ražotnē tiek darbināti 6 konteinertipa aukstuma agregāti, kuri novietoti
teritorijā:
N.p.k. Saldētavas
marka
Freona marka
Iekārtā
uzpildīti
(litri)
Iekārtas
ražošanas
gads
1. Carrier R 134 A 6 1992 2004
2. Carrier R 134 A 6 1993 2004
3. Carrier R 134 A 6 1993 2004
4. Carrier Carlyle R 22 6 1994 2006
5. Carrier Carlyle R 22 6 1994 2006
6. THERMO
KING
R 409A 6 1993 2006
Ražotnes telpās uzstādītas 5 atvēsināšanas kameras:
N.p.k. Kameras
marka
Freona marka Iekārtā
uzpildīti
Iekārtas
ražošanas
gads
(litri)
1. Dorin R 134 A 20 1984 2004.
2. Dorin R 404 A 13 2000 2004
3. Carier R 404 A 13 2006 2006
4. Copeland R 22 25 2003 2005
5. Copeland R 22 15 2003 2004
Iekārtas
uzstādīšanas
laiks
Iekārtas
uzstādīšanas
laiks
Ražotnē uzstādītas 3 gaisa kondicionēšanas iekārtas:
N.p.k. Iekārtas
marka
Freona marka Iekārtā
uzpildīti
Iekārtas
ražošanas
gads
(litri)
3. Sanuo R 410A 5 2007 2007
4. General R 22 6 2005 2005
5. LG R 22 10 2003 2004
Iekārtas
uzstādīšanas
laiks
9

Kopā aukstuma iekārtās uzpildīti 143 litri dažāda veida saldēšanas aģenti. Aukstuma iekārtas apkalpo
firma SIA „Aukstuma serviss”, kura ir saņēmusi speciālo licenci darbībām ar aukstuma aģentiem.
Saldēšanas aģentus iekārtās papildina reizi gadā, to daudzums nepārsniedz 73 litrus jeb 88 kilogramus.
Freons R404 sastāv no pentafluoretāna (R125) – 44 %, 1,1,1-trifluoretāna (R143A) – 52 % un 1,1,1,2-
tetrafluoretāns (R134a) – 4 %. Freons R410 sastāv no difluormetāna (R32) – 50% un pentafluoretāna
(R125) – 50 %. Freoni R134A, R404A un R410A, kas saskaņā ar MK noteikumiem Nr.688 „Noteikumi
par ozona slāni noārdošām vielām un fluorētām siltumnīcuefekta gāzēm, kas ir aukstuma aģenti”
(06.09.2005.) pieskaitāms pie aukstuma aģentiem, kas ir fluorētās siltumnīcefekta gāzes.
Freons R409A sastāv no hlorfluorogļūdeņraža (R22) – 60 %, 2-hlor-1,1,1,2-tetrafluoretāna (R124) – 25
% un 1-hlor-1,1-difluoretāna (R142b) – 15 %.
Freons R22 un freons R409A saskaņā ar EK Regulu Nr.2037/2000 „Par ozona slāni noārdošām vielām”
(29.06.2000.) pieder pie hlorfluorogļūdeņražiem, kas uzskaitītas 1. pielikuma VIII grupā. Saskaņā ar
Regulas 5. panta v) punktu pēc 2010. gada 1. janvāra neapstrādātus halogenētus hlorfluorogļūdeņražus ir
aizliegts izmantot minētajā laikā pastāvošo saldēšanas un gaisa kondicionēšanas iekārtu uzturēšanai un
apkalpošanai.
Uzņēmumam jāpilda MK noteikumu Nr.688 „Noteikumi par ozona slāni noārdošām vielām un
fluorētām siltumnīcuefekta gāzēm, kas ir aukstuma aģenti” (06.09.2005.) prasības aukstuma iekārtu
apsaimniekošanā.
Kurināmais
Kā kurināmais telpu apsildīšanai un tehnoloģisko procesu nodrošināšanai tiek izmantota: malka un
koksnes granulas – 2260 t/a, koksnes šķelda – 160 t/a, akmeņogles – 620 t/a, perspektīvā paredzēta arī
dīzeļdegvielas izmantošana – 380 t/a.
Elektroenerģija
Gadā ražotnes vajadzībām nepieciešama elektroenerģija – 595 MWh.
10.4. emisija gaisā un tās ietekme uz vidi
SIA „Kuršu zeme” ir:
• 3 stacionārie emisijas avoti:
- katlu mājas dūmenis A1;
- zivju kūpināšanas dūmenis A2;
- dīzeļdegvielas glabāšanas tvertnes caurule A3.
• 3 laukuma avoti:
- ogļu glabātavas laukums A4;
- izdedžu (pelnu) glabātavas laukums A5;
- saldējamās iekārtas laukums A6.
Tehnoloģisko procesu nodrošināšanai tiek būvēta jauna katlu māja, paredzot variēt uzstādīto katlu
dažādu vienlaicīgu darbības režīmu un dažāda veida kurināmā izmantošanu katlos. Visiem variantiem
un katliem ir viens dūmenis, kura augstums ir 24 m, diametrs 1,3 m.
Divi tvaika katli E –1 -9, katla nominālā jauda –1 t tvaika stundā, ievadītā siltuma jauda – 2 x 0,933 MW
(1,87 MW). Katli tiek darbināti ar malku un oglēm.
Tvaika katls „Bresta”, katla nominālā jauda –1 t tvaika stundā, ievadītā siltuma jauda – 0,945 MW. Katls
tiks darbināts pārmaiņus gan ar koksnes granulām, gan ar dīzeļdegvielu.
Katls „Komforts AK – 500”, katla nominālā jauda – 0,5 MW, ievadītā siltuma jauda – 0,588 MW. Katls
tiek darbināts ar koksnes granulām.
Kopējā ievadītā siltuma jauda 3,40 MW.
I variants
Katlu mājā tiks darbināti katls „E-1-9” (kā kurināmo izmantos malku), katls „E-1-9” (kā kurināmo
izmantos ogles) un katls „Komforts AK-500” (kā kurināmo izmantos koksnes granulas).
10

II variants
Katlu mājā tiks darbināti katls „Bresta” (kā kurināmo izmantos malku), katls „E-1-9” (kā kurināmo
izmantos ogles) un katls „Komforts AK-500” (kā kurināmo izmantos koksnes granulas).
III variants
Katlu mājā tiks darbināti katls „Bresta” (kā kurināmo izmantos dīzeļdegvielu), katls „E-1-9” (kā
kurināmo izmantos ogles) un katls „Komforts AK-500” (kā kurināmo izmantos koksnes granulas).
Ar malku kurināmam katlam E -1-9 ir dūmsūknis SV – 8,5 ar ražību v = 6000 m 3 /h vai 1,67 m 3 /s un
multiciklons MC -1000 ar vidējo attīrīšanas pakāpi 80 % cieto izkliedēto daļiņu uztveršanai.
Ar oglēm kurināmam katlam E -1-9 ir dūmsūknis SV – 8,5 ar ražību v = 6000 m 3 /h vai 1,67 m 3 /s un
multiciklons MC -1000 ar vidējo attīrīšanas pakāpi 80 % cieto izkliedēto daļiņu uztveršanai.
Ar koksnes granulām kurināmam katlam „Komforta AK–500” ir dūmsūknis DN – 3,5 ar ražību v =
2500 m 3 /h vai 0,69 m 3 /s.
Dūmsūkņu kopējā ražība V = 14 500 m 3 /h vai 4,03 m 3 /s.
Zivju kūpināšanai cehā ir uzstādīta caurejoša tuneļkrāsns ar siltuma ģeneratoru, kura ievadītā siltuma
jauda ir 0,003 MW un pašapsildes dūmģeneratoru ar jaudu 0,003 MW. Dūmu ģeneratorā kā kurināmo
izmanto alkšņu šķeldu, gadā patērējot 160 tonnas. Paredzētais emisiju ilgums no kūpināšanas krāsns 16
stundas diennaktī jeb 3168 stundas gadā. Kūpināšanas krāsns tiks darbināta 9 mēnešus gadā.
Emisiju gaisā ietekme uz gaisa kvalitāti novērtēta, izmantojot Latvijas vides, ģeoloģijas un
meteoroloģijas aģentūrai piederošo datorprogrammu EnviMan versiju Beta 2.OD (izstrādājusi -
Zviedrijas kompānija OPSIS AB), beztermiņa licenze Nr. 3473-8116-8147.
Emisiju limiti aprēķināti 12 piesārņojošam vielām, kuras atmosfērā izvada 5 emisijas avoti. Kopējā
maksimālā emisiju summa ir 2716, 596 t/a, no kurām piesārņojošās vielas ir 21,489 t/a un 2695,107 t/a
ir oglekļa dioksīds.
Izmantojot minēto datorprogrammu pārbaudīti 4 piesārņojošo vielu (oglekļa oksīds, slāpekļa dioksīds,
sēra dioksīds, putekļi PM 10 ) gaisa kvalitātes robežlielumi un veikti izkliedes aprēķini.
Izvērtējot SIA „Kuršu zeme” zivju un gaļas pārstrādes ražotnes piesārņojuma izkliedes aprēķinu
rezultātus var secināt, ka emisijas devums summārajā piesārņojuma koncentrācijā ir nozīmīgs, bet
aprēķinātās piesārņojošo vielu koncentrācijas nevienā gadījumā nepārsniedz gaisa kvalitātes
robežlielumus un mērķlielumus saskaņā ar MK noteikumu Nr.588 „Noteikumi par gaisa kvalitāti”
(21.10.2003.) II nodaļā noteiktajiem lielumiem.
10.5. smaku veidošanās
Smakas no zivju atkritumiem praktiski neveidojas, jo šo atkritumu konteineri ir noslēgti ar vākiem un
līdz aizvešanai konteineri novietoti ražošanas cehu atvēsināšanas kamerās un tos, saskaņā ar līgumu, pēc
pieprasījuma – apmēram 2 reizes nedēļā izved SIA „RSoft ražotājs” uz savu ražotni Pūres pagastā,
pārstrādei par zivju miltiem.
Iedzīvotāju sūdzības par ražotnes radītām smakām nav saņemtas.
10.6. emisija ūdenī un tās ietekme uz vidi
Uzņēmuma kanalizācijas sistēma ir izbūvēta dalīta – atsevišķi sadzīves un ražošanas notekūdeņu
novadīšanai.
Kanalizācijas tīkli izbūvēti 2002. gadā, to kopējais garums – 250 m. Lokālās notekūdeņu attīrīšanas
iekārtas izbūvētas un nodotas ekspluatācijā 2008. gadā.
Ražošanas notekūdeņu attīrīšanai ir izprojektētas un izbūvētas notekūdeņu priekšattīrīšanas iekārtas ar
jaudu 100 m 3 /dnn. Attīrīšanas iekārtai ir izstrādāts ekspluatācijas žurnāls, kurā tiek ierakstīti visi dati par
veiktām apkopēm un tīrīšanu.
11

Saskaņā ar 16.03.2006. Pūres pagasta padomes sēdē apstiprinātiem ūdensvada un kanalizācijas
lietošanas noteikumiem ražošanas uzņēmumiem jānodrošina iepriekšēja ražošanas notekūdeņu
attīrīšana, nodrošinot sekojošu piesārņojošo vielu koncentrāciju (mg/l):
- suspendētās vielas – 300;
- ĶSP – 400;
- P kop. – 5;
- N kop. – 20;
- BSP 5 – 350;
- tauki – 30.
Līgums starp SIA „Kuršu zeme” un Pūres pagasta padomi par notekūdeņu novadīšanu uz Pūres pagasta
centralizētajiem kanalizācijas tīkliem ir noslēgts atbilstoši MK noteikumu Nr.34 „Noteikumi par
piesārņojošo vielu emisiju ūdenī” (22.02.2002.) 43. punkta noteiktajām prasībām, jo minētajā līgumā ir
uzrādītas atļautās limitētās vielas.
Tauku uztvērējs ir izbūvēts esošā siltumtrases kamerā, kurā ievietota atdalīšanas siena, kas atdala divas
kameras – nosēdināšanas kameru un flotācijas kameru. Tauku noplūde notekūdeņu kanalizācijas sistēmā
nav iespējama, pateicoties atdalīšanas sienai. Nosēdināšanas kamerā notekūdeņiem tiek pievienoti
dzēstie kaļķi un līdz ar to veidojas lielāki tauku piemaisījumi, kas izgulsnējas tvertnes apakšā. Ūdens
flotācijas kamerā nonāk izplūstot zem sadalošās sienas. Flotācijas kamerā tauki paliek virspusē,
suspendētās daļiņas izgulsnējas tvertnes apakšējā daļā. Ūdens bez tauku daļiņām iziet caur atdalīšanas
sienu (sifonu) ārā no tauku uztvērēja. Iekārta ir aprīkota ar kontroles un signalizācijas automātiku.
Iekārtai ir apskates lūka ar tīrīšanas atveri.
Ražošanas notekūdeņi no tauku uztvērēja paštecē nonāk sūknētavā, ko veido grodu aka. Sūknētavā
atrodas 2 iegremdējamie sūkņi, kurus darbina pludiņi. Sūknis notekūdeni padod uz koagulācijas iekārtu,
ko veido grodu aka, kurā atrodas dozators un jaucējs – aerators. Koagulācijai izmanto dzēsto kaļķi.
Koagulācijas mērķis ir mazināt ūdenī esošo daļiņu savstarpējās atgrūšanās spēkus, tādējādi ļaujot
daļiņām salipt, veidojot lielākus veidojumus.
Pievienojot kaļķi ūdenim, vispirms paaugstinās pH līmenis un tad notiek fosfora savienojumu
izgulsnēšanās. No koagulācijas tilpnes ūdens paštecē nonāk divos virknē esošos nostādinātājos.
Nostādinātāji izbūvēti esošā pazemes dzelzbetona tilpnē, kas sadalīta ar starpsienu, kurā izveido
pārplūdi. Tilpnes pamatne ir konusveidīga un konusa virsotne kalpo kā nosēdumu krājtilpne, kurā tiek
uzkrātas un no kuras atsūknē nogulsnes.
Pēc nostādinātājiem ūdens paštecē nonāk dekarbonizācijas iekārtā, kas sastāv no virknē novietotiem
diviem reaktoriem un diviem nostādinātājiem.
Daļēji attīrītie ražošanas notekūdeņi un sadzīves notekūdeņi tiek novadīti uz Pūres ciemata kanalizācijas
kolektoru.
Iekārtas darbība ir pilnībā automatizēta un paredz nosēdumu atsūknēšanu 1- 2 x nedēļā, atkarībā no
piesārņojuma apjoma.
Paredzamā notekūdeņu novadīšana – 37 250 m 3 gadā jeb 149 m 3 /dnn, ražošanas notekūdeņu
priekšattīrīšanas iekārtu jauda -100 m 3 /dnn (paredzamie ražošanas notekūdeņi – 29 750 m 3 gadā jeb 120
m 3 /dnn). Ražotajā produkcijā tiks izmantots 750 m 3 ūdens gadā.
Priekšattīrīšanas iekārtu darbības efektivitātes noteikšanai vienu reizi ceturksnī tiek veikts ražošanas
notekūdeņu monitorings: suspendēto vielu, piesārņojošo vielu – BSP 5 , ĶSP, taukvielu testēšanu
notekūdeņos pirms ieplūdes Pūres kanalizācijas kolektorā.
Autoklāvu dzesēšanas ūdeņi caur notekūdeņu priekšattīrīšanas iekārtām tiek novadīti Pūres pagasta
centralizētajā kanalizācijas sistēmā. Tiem sajaucoties ar aukstajiem notekūdeņiem, novadītā ūdens
temperatūra nepārsniedz 40ºC. Konservu atdzesēšanai izmanto 5500 m 3 pazemes ūdens gadā, ko pēc
izmantošanas novada kopējā kanalizācijas sistēmā, tā atšķaidot esošos notekūdeņus. Valsts aģentūras
„Sabiedrības veselības aģentūra” Tukuma filiāle ierosina uzņēmumam izvērtēt iespēju šos notekūdeņus
attīrīt no taukvielām un tos izmantot atkārtoti ražošanas procesos vai kādām citām vajadzībām un
novadīt Pūres pagasta lietus notekūdeņu kanalizācijas sistēmā, lai nenoslogotu pagasta notekūdeņu
attīrīšanas iekārtas.
Lietus ūdeņi no jumtiem un uzņēmuma teritorijas tiek savākti un novadīti uz ciemata lietusūdens
kanalizācijas sistēmu ar izplūdi dīķī.
12

10.7. atkritumu veidošanās un apsaimniekošana
Uzņēmuma darbības rezultātā veidojas:
- nešķiroti sadzīves atkritumi – 70 t/a, t.sk. brāķētie ražošanas atkritumi, tiek uzglabāti
konteineros un divas reizes nedēļā saskaņā ar noslēgto līgumu Pūres pagasta komunālais
dienests izved uz pagasta atkritumu izgāztuvi;
- zivju un gaļas apstrādes atkritumi – 60 t/a tiek uzglabāti plastmasas konteineros ar vāku un
līdz nodošanai tiek uzglabāti aukstumkamerās. Par atkritumu izvešanu ir noslēgts līgums ar
SIA „RSoft Ražotājs”, kas zivju un gaļas apstrādes atkritumus apmēram divas reizes nedēļā
izved uz savu ražotni Pūres pagastā un izmanto zivju miltu ražošanai;
- taukus no tauku uztvērēja un priekšattīrīšanu nosēdumus – 1000 t/a saskaņā ar noslēgto
līgumu Pūres pagasta komunālais dienests izved uz pagasta notekūdeņu attīrīšanas iekārtas
dūņu laukiem;
- koksnes pelni – 20 t/a tiek uzglabāti uz norobežota betonēta laukuma (3 x 3 m), tos izved
privātpersonas dārzu mēslošanai;
- akmeņogļu izdedži – 70 t/a, tiek uzglabāti uz norobežota betonēta laukuma (3 x 3 m), izved
privātpersonas ceļu un pagalmu labošanai un būvniecībai;
- bojātais iepakojums (metāla kārbas) – 2,4 t/a tiek uzglabāts metāla konteineros un tos,
saskaņā ar līgumu apsaimnieko iepakojuma apsaimniekošanas uzņēmums – SIA „Betika
DGH”. Par iepakojumu apsaimniekošanu ir noslēgts līgums ar A/s „Latvijas Zaļais Punkts”.
bīstamie atkritumi:
- fenolu saturoši virbu, rāmīšu, truļu un kūpināšanas krāsns tīrīšanas atkritumi – 1 t/a tiks
uzkrāti slēgtās metāla mucās un saskaņā ar noslēgto līgumu tiks nodoti A/s „BAO”.
- izlietotās luminiscentās lampas – 30 gab. gadā tiks savāktas un uzglabātas kartona kastēs
slēgtā telpā un vienu reizi gadā tiks nodotas A/s „BAO”.
10.8. trokšņa emisija
Diennaktī teritorijā iebrauc un izbrauc 4-5 kravas automašīnas, kas pieved izejvielas un izved gatavo
produkciju. Transporta radītais troksnis nav būtisks, sūdzības no ciemata iedzīvotājiem nav saņemtas.
10.9. augsnes aizsardzība
Uzņēmuma teritorija ir asfaltēta. Zivju un gaļas ražotnes atkritumu apsaimniekošana ir organizēta tā, lai
netiktu piesārņota augsne un pazemes ūdeņi. Augsnes un grunts piesārņojuma izpēte nav veikta.
10.10. avāriju risks un rīcības plāni ārkārtas situācijām
Avāriju iespējamība var tikt saistīta ar ugunsgrēka izcelšanos vai ar freona noplūdi.
Ir izstrādātas instrukcijas darbībai ārkārtējās situācijās, kā arī avārijas izziņošanas shēma. Ugunsgrēku
gadījumu ātrai un efektīvai likvidācijai, ražotnes teritorijā ir ūdens uzglabāšanas rezervuārs, v = 200 m 3 .
Telpās ierīkota automātiskā ugunsaizsardzības iekārta, atbilstoši noteikumiem, uzstādīti pārnēsājamie
ugunsdzēšamie aparāti.
Ražošanas pārtraukšanas vai ilgstošas dīkstāves gadījumos tiks nodrošināta zivju un dzīvnieku izcelsmes
audu atkritumu izvešana, tauku uztvērēja un ražošanas notekūdeņu priekšattīrīšanas iekārtu
nostādinātājtvertņu satura izvešana.
Saldēšanas aģents – freons – tiks nodots firmai , kas saņēmusi atļauju darbībām tā apsaimniekošanai.
Bīstamie atkritumi – izlietotās luminiscentās lampas un fenolu saturošie atkritumi tiks nodoti firmai, kas
saņēmusi atļauju to apsaimniekošanai.
Avāriju situācijās uzņēmuma darbinieki rīkojas saskaņā ar avārijas izziņošanas shēmu. Ja tiek pārtraukta
elektroenerģijas padeve, operators ziņo Tukuma elektrisko tīklu dispečeram.
13

11. Nosacījumi uzņēmuma darbībai:
11.1. darbība un vadība
C SADAĻA
Atļaujas nosacījumi
11.1.1. SIA „Kuršu zeme” saimnieciskā darbība jāveic saskaņā ar iesniegumā atļaujas saņemšanai B
kategorijas piesārņojošām darbībām veikto aprakstu un turpmāk uzskaitītajiem nosacījumiem.
11.1.2. Atļauja izsniegta:
• gaļas konservu ražošanai 1400 t/a jeb 5,6 t diennaktī;
• zivju konservu ražošanai 2000 t/a jeb 8 t diennaktī;
• zivju kūpināšanas tuneļkrāsns ar siltuma ģenereratoru ar ievadīto siltuma jaudu 0,003 MW un
pašapsildes dūmģeneratoru ar ievadīto siltuma jaudu 0,003 MW, atļautais kurināmā
daudzums koksnes granulas – 260 t/a un koksnes šķelda – 160 t/a.
• siltumenerģijas ražošanai – 2 tvaika katli „E-1-9” ar ievadīto siltuma jaudu – 2 x 0,933 MW
(1,87 MW), tvaika katls „Bresta” ar ievadīto siltuma jaudu – 0,945 MW un katls „Komforts
AK – 500” ar ievadīto siltuma jaudu – 0,588 MW. Kopējā katlu ievadītā siltuma jauda 3,40
MW. Atļautais kurināmā daudzums – malka un koksnes granulas – 2000 t/a, akmeņogles –
620 t/a, dīzeļdegvielas – 380 t/a.
11.1.3. Atļauja izsniegta C kategorijas piesārņojošai darbībai – ķīmijas laboratorijai.
11.1.4. Saskaņā ar MK noteikumu Nr.294 „Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas
piesārņojušās darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojušās darbības
veikšanai” (09.07.2002.) 4. punktu iesniegt Ventspils RVP iesniegumu atļaujas saņemšanai
vismaz 90 dienas pirms būtisku izmaiņu uzsākšanas esošajā piesārņojošajā darbībā vai 60 dienas
pirms B kategorijas atļaujas termiņa beigām.
11.1.5. Katru gadu līdz 1. martam Ventspils RVP Piesārņojuma kontroles daļā iesniegt pārskatu par B
kategorijas atļaujas nosacījumu izpildi iepriekšējā gadā.
11.1.6. Reģistrēt saņemtās sūdzības, veikt to izmeklēšanu un korektīvās darbības sūdzību cēloņu
novēršanai.
11.2. darba stundas
Nosacījumu nav.
12. Resursu izmantošana:
12.1. ūdens
I. Ūdens ieguves nosacījumi:
12.1.1.1. Atļauts iegūt dzeramo pazemes ūdeni no ūdensapgādes urbuma (LVĢMA LVA datu bāzes
identifikācijas numurs P300667, ĢD datu bāzes numurs 025600) – 132 m 3 /diennaktī jeb 33000
m 3 /gadā.
12.1.1.2.Atļauts izmantot dzeramo ūdeni no centralizētajiem ūdensapgādes tīkliem saskaņā ar Pūres
pagasta padomes noslēgtā līguma nosacījumiem.
12.1.1.3. Ūdensapgādes urbumu ekspluatēt saskaņā ar v/a „Sabiedrības veselības aģentūru”, Latvijas
Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras, Ventspils RVP un normatīvo aktu prasībām.
12.1.1.4. Ievērot MK noteikumu Nr.43 „Aizsargjoslu ap ūdens ņemšanas vietām noteikšanas metodika”
(20.01.2004.) III nodaļas prasības.
12.1.1.5. Sūkņu maiņas gadījumā fiksēt ūdens līmeni urbumā. Laika periodā, kad urbumā nav sūkņa to
atverei jābūt hermētiski noslēgtai, lai nepieļautu pazemes ūdeņu piesārņošanu.
12.1.1.6. Līdz atļaujas derīguma termiņa beigām iesniegt Ventspils RVP pazemes ūdeņu atradnes pasi
saskaņā ar MK noteikumu Nr.448 „Noteikumi par valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradnēm un
to izmantošanas kārtību, valsts nozīmes derīgo izrakteņu izmantošanas kārtību, kā arī zemes
dzīļu izmantošanas atļauju vai licenču izsniegšanas konkursa vai izsoles kārtību” (21.06.2005.)
7. punktā noteiktajām prasībām.
14

II. Ūdens uzskaites nosacījumi:
12.1.2.1. Iegūtā ūdens uzskaiti veikt ar ūdens mērītāju un datus fiksēt instrumentālās uzskaites žurnālā
ne retāk kā reizi mēnesī saskaņā ar MK noteikumu Nr.736 „Noteikumi par ūdens resursu
lietošanas atļauju” (23.12.2003.) VI nodaļas noteiktām prasībām.
12.1.2.2.No ūdens piegādātāja saņemto dzeramā ūdens uzskaiti veikt ar ūdensmērītāju. Datus reģistrēt
dzeramā ūdens uzskaites žurnālā ne retāk kā reizi mēnesī saskaņā ar MK noteikumu Nr.736
„Noteikumi par ūdens resursu lietošanas atļauju” (23.12.2003.) prasībām.
12.1.2.3. Ierakstu pareizību un atbilstību mēraparātu rādījumiem 1 reizi mēnesī ar parakstu apliecināt
atbildīgai personai.
12.1.2.4. Ūdens uzskaitē lietot tikai standartizētu un metroloģiski pārbaudītu mēraparatūru.
12.1.2.5. Ūdens uzskaitē lietot tikai metroloģiskajai kontrolei pakļautos mērīšanas līdzekļus saskaņā ar
MK noteikumu Nr.40 „Noteikumi par metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu
sarakstu” (09.01.2007.) noteiktajām prasībām.
12.1.2.6.Ūdens uzskaitē lietot tikai standartizētu un metroloģiski pārbaudītu mēraparatūru, kas atbilst
MK noteikumu Nr.673 „Noteikumi par metroloģiskajām prasībām mērīšanas līdzekļiem”
(22.08.2006.) un MK noteikumu Nr.664 „Noteikumi par metroloģiskajām prasībām ūdens
patēriņa skaitītājiem” (22.08.2006.) prasībām.
12.1.2.7. Ūdens mērītāju atkārtotu verificēšanu veikt saskaņā ar MK noteikumu Nr.981 „Noteikumi par
mērīšanas līdzekļu atkārtoto verificēšanu, verificēšanas sertifikātiem un verificēšanas
atzīmēm” (05.12.2006.) noteiktajām prasībām.
12.1.2.5. Katru ceturksni veikt dabas resursu nodokļa aprēķinus un maksājumus par ūdens ieguvi
saskaņā ar „Dabas resursu nodokļa likuma” (01.01.2006.) un MK noteikumu Nr.404 „Dabas
resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība un kārtība, kādā izsniedz dabas resursu
lietošanas atļauju” (19.06.2007.) prasībām.
12.1.2.6. Katru gadu noteiktajā termiņā iesniegt Ventspils RVP Piesārņojuma kontroles daļas Tukuma
sektorā valsts statistikas pārskatu „Nr.2-Ūdens”.
Nosacījumi dzeramā ūdens kvalitātes kontrolei:
Dzeramā ūdens kvalitātes kontroli veikt saskaņā ar MK noteikumu Nr.235 „Dzeramā ūdens obligātās
nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība” (31.05.2003.) prasībām. Šo
noteikumu ievērošanu kontrolē Pārtikas un veterinārais dienests un Valsts sanitārā inspekcija.
12.2. enerģija
Atļautais kurināmā patēriņš:
- malka un koksnes granulas – 2260 t/a;
- koksnes šķelda – 160 t/a;
- akmeņogles – 620 t/a;
- dīzeļdegviela 380 t gadā.
12.3. izejmateriāli un palīgmateriāli
12.3.1.Ķīmisko vielu, ķīmisko produktu un palīgmateriālu uzglabāšanas veids un vienlaicīgi
uzglabājamais daudzums atļauts saskaņā ar 9.1. un 9.2. tabulām.
12.3.2.Veikt ķīmisko produktu uzskaiti un inventarizāciju saskaņā ar MK noteikumu Nr.466 „Noteikumi
par ķīmisko vielu un ķīmisko produktu uzskaites kārtību un datu bāze” (22.10.2002.) 2. un 3.
punktu prasībām.
12.3.3. Freonu R22 un R409A atļauts izmantot iekārtu uzturēšanai un apkalpošanai līdz 2010. gada 1.
janvārim, saskaņā ar EK Regulas Nr.2037/2000 „Par ozona slāni noārdošām vielām” 5. panta v)
punkta prasībām.
12.3.4.Ozona slāni noārdošās vielas, kas ir aukstuma aģenti, ko izmanto uzņēmumā apsaimniekot
saskaņā ar MK noteikumu Nr.688 „Noteikumi par ozona slāni noārdošām vielām un fluorētām
siltumnīcefekta gāzēm, kas ir aukstuma aģenti” (06.09.2005.) II, III nodaļā noteiktajām
prasībām.
15

12.3.5.Saskaņā ar MK noteikumu Nr.801 „Noteikumi par sēra satura ierobežošanu noteiktiem šķidrās
degvielas veidiem” (26.09.2006.) II nodaļas 13.2. punktā noteiktajām prasībām no 2008. gada 1.
janvāra aizliegts izmantot dīzeļdegvielu ar sēra saturu, kas pārsniedz 0,10 masas procentus.
12.3.6.Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu iepakojumam un uzglabāšanai jāatbilst MK noteikumu
Nr.107 „Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu klasificēšanas, marķēšanas un iepakošanas kārtība”
(12.03.2002.) IV nodaļā noteiktajām prasībām.
12.3.7.Ķīmisko vielu drošības datu lapas glabāt personālam pieejamā vietā.
12.3.8. Ievērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr.1907/2006., kas attiecas uz ķimikāliju
reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas
Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr.793/93 un
Komisijas Regulu (EK) Nr.1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas
Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK
(18.12.2006.) noteiktās prasības.
13. Gaisa aizsardzība:
13.1. emisija no punktveida avotiem, emisijas limiti
Emisijas no stacionārā piesārņojuma avotiem A1, A2 un A3 noteiktas saskaņā ar 13.1. tabulā
uzrādītajiem parametriem un 13.4. tabulā noteiktajiem limitiem.
13.2. emisija no neorganizētiem (difūziem) emisiju avotiem, emisiju limiti
Emisijas atmosfērā no laukuma avotiem A4, A5 un A6 atļautas saskaņā ar 13.1., 13.2 tabulās
uzrādītajiem datiem un 13.4. tabulā noteiktajiem limitiem.
13.3. procesa un attīrīšanas iekārtu darbība
Nosacījumu nav.
13.4. smakas
Ja smakas koncentrācija pārsniedz noteikto smakas mērķlielumu un Ventspils RVP ir iesniegusi
operatoram lēmumu par pasākumiem smaku traucējumu samazināšanai, rīkoties saskaņā ar noteikumu
Nr.626 „Noteikumi par piesārņojošas darbības izraisīto smaku noteikšanas metodēm, kā arī kārtību,
kādā ierobežo šo smaku izplatīšanos” (27.07.2004.) 11. punkta prasībām.
13.5. emisijas uzraudzība un mērīšana (mērījuma vietas, regularitāte, metodes)
13.5.1. Vienu reizi gadā veikt emisiju uzskaiti ar aprēķinu metodi sekojošiem emisiju avotiem: A1, A2
un A3. Datus par aprēķina rezultātiem reģistrēt emisiju uzskaites žurnālā.
13.5.2. Emisiju uzskaites žurnālā reģistrēt arī katlu mājas kurināmā patēriņu.
13.6. to emisijas veidu pārraudzība, kas rodas no neorganizētiem (difūziem) emisiju avotiem
Vienu reizi gadā veikt emisiju uzskaiti ar aprēķinu metodi sekojošiem emisiju laukuma avotiem: A4 un
A5. Datus par aprēķinu rezultātiem reģistrēt emisiju uzskaites žurnālā.
13.7. gaisa monitorings
Nosacījumu nav.
16

13.8. mēraparatūras uzturēšana un kalibrācija
Nosacījumu nav.
13.9. ziņas, kas sniedzamas vides aizsardzības institūcijām
13.9.1.Vienu reizi gadā veikt dabas resursu nodokļu aprēķinus un maksājumus par gaisa piesārņojumu
no uzņēmumā esošā emisiju avota saskaņā ar likuma „Dabas resursu nodokļa likums”
(01.01.2006.) un MK noteikumu Nr.404 „Dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas
kārtība un kārtība, kādā izsniedz dabas resursu lietošanas atļauju” (19.06.2007.) prasībām.
13.9.2. Katru gadu līdz 1. februārim iesniegt Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrā
pārskatu par iepriekšējā gadā izmantotajām ozona slāni noārdošajām vielām saskaņā ar MK
noteikumu Nr.688 „Noteikumi par ozona slāni noārdošām vielām un fluorētām siltumnīcefekta
gāzēm, kas ir aukstuma aģenti” (06.09.2005.) II nodaļas 4. punktu un noteikumu 2. pielikumu
noteiktajām prasībām.
13.9.3. Par katru kalendāro gadu līdz noteiktam termiņam iesniegt Ventspils RVP Piesārņojuma
kontroles daļas Tukuma sektorā valsts statistikas pārskatu „Nr.2-gaiss”.
14. Notekūdeņi:
14.1. izplūdes, emisijas limiti
Veikt ražošanas, sadzīves un lietus notekūdeņu novadīšanu uz Pūres pagasta kanalizācijas tīkliem
saskaņā ar noslēgtā līguma nosacījumiem un prasībām, atbilstoši MK noteikumu Nr.34 „Noteikumi par
piesārņojošo vielu emisiju ūdenī” (22.01.2002.) 43. punkta prasībām, tai skaitā noteikt fosfora un
slāpekļa novadāmās koncentrācijas.
14.2. procesa norise un attīrīšanas iekārtu darbība
Reizi nedēļā veikt tauku uztvērēja un priekšattīrīšanas iekārtas apsekošanu un nepieciešamības gadījumā
veikt to tīrīšanu. Datus par veikto darbu ierakstīt attīrīšanas iekārtu ekspluatācijas žurnālā.
14.3. uzraudzība un mērījumi (mērījumu vietas, regularitāte, metodes)
Nosacījumu nav.
14.4. mērījumi saņēmējā ūdenstilpē
Nosacījumu nav.
14.5. mēraparatūras uzturēšana un kalibrācija
Nosacījumu nav.
14.6. ziņas, kas sniedzamas vides aizsardzības institūcijām
Nosacījumu nav.
15. Troksnis:
15.1. trokšņa avoti un nosacījumi troksni radošo iekārtu darbībai
Uzņēmuma radītais troksnis nedrīkst pārsniegt MK noteikumu Nr.597 „Vides trokšņa novērtēšanas
kārtība” (13.07.2004.) 2. pielikumā norādītos lielumus.
17

15.2. trokšņa emisijas limiti
Nosacījumu nav.
15.3. uzraudzība un mērījumi (mērījumu vietas, regularitāte, metodes)
Nosacījumu nav.
15.4. ziņas, kas sniedzamas vides aizsardzības institūcijām
Nosacījumu nav.
16. Atkritumi:
16.1. atkritumu veidošanās
Atkritumu veidi un apjomi noteikti saskaņā ar 17.1. tabulu.
16.2. atkritumu apsaimniekošanas nosacījumi
16.2.1.Sadzīves atkritumu apsaimniekošanu veikt atbilstoši „Atkritumu apsaimniekošanas likuma”
(01.03.2003.) V daļas prasībām.
16.2.2.Nešķirotus sadzīves atkritumus nodot firmai, kas saņēmusi attiecīgo atkritumu apsaimniekošanas
atļauju.
16.2.3.Otrreizējai pārstrādei derīgos materiālus – metāla un papīra iepakojumus nodot firmām, kas ir
saņēmusi attiecīgo atkritumu apsaimniekošanas atļauju.
16.2.4. Saskaņā ar „Atkritumu apsaimniekošanas likuma” 16. pantu aizliegts sajaukt bīstamos
atkritumus ar sadzīves atkritumiem.
16.2.5.Katru bīstamo atkritumu iepakojumu marķēt atbilstoši MK noteikumu Nr.319 „Bīstamo
atkritumu uzskaites, identifikācijas, uzglabāšanas, iepakošanas, marķēšanas un pārvadājumu
kārtība” (23.07.2002.) 10. punktā noteiktajām prasībām.
16.2.6.Bīstamos atkritumus 12 mēnešu laikā no rašanās brīža nodot firmai, kas saņēmusi attiecīgu
bīstamo atkritumu savākšanas atļauju.
16.2.7. Luminiscentās lampas uzglabāt kartona kastēs, slēgtā telpā un nodot firmai, kas saņēmusi
attiecīgo atkritumu apsaimniekošanas atļauju.
16.3. uzraudzība un mērījumi (mērījumu vietas, regularitāte, metodes)
Veikt bīstamo atkritumu uzskaiti un datus reģistrēt žurnālā saskaņā ar MK noteikumu Nr.319 „Bīstamo
atkritumu uzskaites, identifikācijas, uzglabāšanas, iepakošanas, marķēšanas un pārvadājumu kārtība”
(23.07.2002.) II nodaļas noteiktajām prasībām.
16.4. ziņas, kas sniedzamas vides aizsardzības institūcijām
Reizi gadā noteiktajā termiņā iesniegt Ventspils RVP Piesārņojuma kontroles daļas Tukuma sektorā
valsts statistikas pārskatu „Nr.3 Pārskats par atkritumiem”.
16.5. atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtai – iekārtas jauda, iekārtā sadedzināmo atkritumu kategorijas,
atkritumu daudzums
Neattiecas uz pieteikto B kategorijas piesārņojošo darbību.
16.6. atkritumu poligoniem – poligona kategorija, ietilpība, darbības ilgums, apglabājamo atkritumu veidi un kategorijas,
prasības poligona iekārtošanai, ekspluatācijai, uzraudzības un kontroles procedūrām, prasības poligona slēgšanai un
apsaimniekošanai pēc slēgšanas
Neattiecas uz pieteikto B kategorijas piesārņojošo darbību.
18

17. Prasības augsnes, grunts, kā arī pazemes ūdeņu aizsardzībai.
17.1. Nodrošināt ūdensapgādes urbuma hermētiskumu.
17.2. Nepieļaut notekūdeņu noplūdi ārpus kanalizācijas trasēm.
17.3. Nepieļaut dīzeļdegvielas nokļūšanu gruntsūdeņos, kanalizācijā un virszemes ūdeņos.
18. Nosacījumi iekārtas darbībai netipiskos apstākļos.
18.1. Uzņēmuma darbības pārtraukšanas vai ilgstošas dīkstāves gadījumā nodrošināt:
- bīstamo atkritumu nodošanu apsaimniekošanas firmām, kas saņēmušas attiecīgā atkritumu
veida apsaimniekošanas atļauju;
- ķīmisko vielu palieku izvešanu – nodošanu licenzētai organizācijai;
- degvielas palieku izvešanu un nodošanu licenzētai organizācijai.
18.2. Ne vēlāk kā 30 dienas pirms uzņēmuma darbības pilnīgas pārtraukšanas iesniegt Ventspils RVP
iesniegumu saskaņā ar likuma „Par piesārņojumu” (29.03.2001.) 30. panta (4) daļas noteiktajām
prasībām.
19. Nosacījumi avāriju novēršanai un darbībām ārkārtas situācijās.
Ugunsgrēka vai avārijas gadījumā rīkoties saskaņā ar uzņēmumā izstrādāto ziņojumu shēmu.
20. Prasības informācijai, kas sniedzama vides aizsardzības institūcijām, ja pārkāpti atļaujas nosacījumi, vai
notikusi avārija.
Atļaujas nosacījumu pārkāpšanas gadījumā 10 dienu laikā iesniegt Ventspils RVP Piesārņojuma
kontroles daļas Tukuma sektorā rakstisku paskaidrojumu un pasākumu plānu neatbilstības novēršanai.
21. Nosacījumi vides valsts inspektoru regulārajām kontrolēm.
21.1. Nodrošināt Ventspils RVP inspektoriem brīvu pieeju nepieciešamajai dokumentācijai, tai skaitā arī
grāmatvedības dokumentācijai, kas pamato iepakojuma uzskaiti, kā arī pēc inspektora pieprasījuma
sagatavot informāciju par SIA „Kuršu zeme” saimniecisko darbību.
21.2. Nodrošināt Ventspils RVP inspektoriem iespēju netraucēti veikt pārbaudes un nodrošināt to laikā
atbildīgo amatpersonu klātbūtni.
19

TABULAS
9.1. Ķīmiskās vielas, ķīmiskie produkti un citi materiāli, ko izmanto ražošanas procesā kā
izejmateriālus vai palīgmateriālus un kuri nav klasificēti kā bīstami
9.2. Bīstamās ķīmiskās vielas un ķīmiskie produkti, kas izmantoti ražošanā kā izejmateriāli, palīgmateriāli
vai veidojas starpproduktos vai gala produktos
11.1. Ūdens ieguve
13.1. Emisijas avotu fizikālais raksturojums
13.2. No emisiju avotiem gaisā emitētās vielas
17.1. Atkritumu veidošanās un rīcība ar tiem
20

9.1. tabula
Ķīmiskās vielas, ķīmiskie produkti un citi materiāli, ko izmanto ražošanas procesā
kā izejmateriālus vai palīgmateriālus un kuri nav klasificēti kā bīstami
Nr p.k.
vai kods
Izejmateriāli, palīgmateriāli
(vai to grupas)
Izejmateriālu un
palīgmateriālu veidi
Izmantošanas veids
Uzglabātais daudzums (tonnas),
uzglabāšanas veids
Izmantotais
daudzums
gadā (tonnas)
1 Zivis Organiska viela Konservu ražošanai 20, kastēs saldētavā 2000
2 Gaļa Organiska viela Konservu ražošanai 15, kastēs saldētavā 550
3 Subprodukti - sirdis, mēles, Organiska viela Konservu ražošanai 5, kastēs saldētavā 75
aknas
4 Augu eļļa Organiska viela Konservu ražošanai 12, telpās, uzglabāšanas cisternās 550
5 Tomātu pasta Organiska viela Konservu ražošanai 10, metāla konteineri, noliktavā 55
6 Sāls Neorganiska viela Konservu ražošanai 0,3, maisos pa 25 kg katrā 1,8
7 Metāla kārbas Metāls Iepakojums 20, plēves iepakojumā uz paletēm 150
8 Papīrs, kartons Papīrs Iepakojums 3, plēves iepakojumā uz paletēm 20
9 Dzēstie kaļķi Neorganiska viela Notekūdeņu apstrāde 1,0, maisos pa 30 kg katrā 12
10 Tīrīšanas līdzeklis FOAM 42 Neorganiska viela Sanitārijas vajadzībām 0,1, kannās pa 20 l 0,5
11 Tīrīšanas līdzeklis OXIDEZ Neorganiska viela Sanitārijas vajadzībām 0,3, kannās pa 20 l 2
12. Malka un koksnes granulas Koksne Kūpināšanas krāsnīs 25, plastikāta maisos 2260
13. Koksnes šķelda Koksne Zivju kūpināšanai 18, metāla konteineros 160
14. Griķi Graudaugi Konservu ražošanai 2, plastikāta maisos 8,2
15. Rīsi Graudaugi Konservu ražošanai 3,5, plastikāta maisos 15,5
16. Grūbas Labības izstrādājumi Konservu ražošanai 12, plastikāta maisos 49
17. Zirņi Pākšaugi Konservu ražošanai 1,5, plastikāta maisos 7
18. Milti Organiska viela Konservu ražošanai 0,2, plastikāta maisos 0,7
19. Pipari melnie, malti Organiska viela Konservu ražošanai 0,1, plastikāta maisos 0,5
20. Lauru lapas Organiska viela Konservu ražošanai 0,1, plastikāta un papīra maisos 0,4
21. Ķiploku šķēlītes Organiska viela Konservu ražošanai 0,7, kartona kastēs un celofāna
3
maisiņos
22. Sīpolu šķēlītes Organiska viela Konservu ražošanai 1,4, kartona kastēs un celofāna
5,8
maisiņos
23. Burkānu kubiņi Organiska viela Konservu ražošanai 0,6, kartona kastēs un papīra maisos 2,5
24. Smaržīgie pipari Organiska viela Konservu ražošanai 0,2, kartona kastēs un papīra paciņās 0,8

9.2. tabula
Nr
p.k.
vai
kods
Ķīmiskā
viela vai
ķīmiskais
produkts
(vai to
grupas)
Ķīmiskās
vielas vai
produkta
veids
1 Freons R22 neorganiska
viela
Bīstamās ķīmiskās vielas un ķīmiskie produkti, kas izmantoti ražošanā kā izejmateriāli,
palīgmateriāli vai veidojas starpproduktos vai gala produktos
Izmantošanas
veids
zivju un gaļas
uzglabāšanai
CAS
numurs
Bīstamības
klase
75-45-6 2.2.A
ADR
RID
Bīstamības
apzīmējums
ar burtu
Riska
iedarbības
raksturojums
(R-frāze)
Drošības
prasību
apzīmējums
(S-frāze)
N R 20/21/22 R 59 S21;23;24;25
;27;28;36;37
Uzglabātais daudzums
(tonnas), uzglabāšanas
veids
neuzglabā, saldēšanas
un atvēsināšanas kameru
kompresoros un gaisa
kondicionēšanas iekārtās
uzpildīti 68 litri
Izmantotai
s
daudzums
gadā
(tonnas)
0
2 Freons
R404 A
neorganiska
viela
zivju un gaļas
uzglabāšanai
354-33-6 2.2.A
ADR
RID
N R 59 S24/25, S41,
S59
neuzglabā, saldēšanas
un atvēsināšanas kameru
kompresoros uzpildīti 26
litri
0
3 Freons
R409
neorganiska
viela
zivju un gaļas
uzglabāšanai
EINECS:
200-871-
9
2.2.A
ADR
RID
N RR 59, S 59 S 61 neuzglabā, saldēšanas
un atvēsināšanas kameru
kompresoros uzpildīti 6
litri
0
4. Freons
R134 A
neorganiska
viela
zivju un gaļas
uzglabāšanai
EINECS:
200-871-
9
2.2.A
ADR
RID
N RR 59, S 59 S 61 neuzglabā, saldēšanas
un atvēsināšanas kameru
kompresoros un gaisa
kondicionēšanas iekārtās
uzpildīti 38 litri
0
5. Freons
R410
neorganiska
viela
gaisa
kondicionēšanas
iekārta Sanuo
EINECS:
200-871-
9
2.2.A
ADR
RID
N S 59 S 61 neuzglabā, gaisa
kondicionēšanas iekārtā
uzpildīti 5 litri
0
6. Dīzeļdegviela
natas
produkts
apkurei 68334-
30-5
Kaitīgs
bīstams
videi
Xn, N
R:10,12,36/37/3
8,40,58
S:17,33,36/3
7/38,61
100 t, virszemes
horizontālās cisternās
uzņēmuma teritorijā
380
22

7. Zilgmebakteriostati
skā
neorganiska
viela
Trauku un
virsmu
mazgāšanai
25455-
30-0
13150-
00-0
67-63-0
3380-34-
5
Kairinošs Xi R36, R 52/53 S2, S25, S
46
0,08, kannās pa 20 l 0,7
11.1. tabula
Ūdens avota
identifikācijas
numurs
P300667
nosaukums
un
atrašanās
vieta
(adrese)
Pūres
pagasts,
"Cerības",
SIA „Kuršu
zeme”
Ūdens ieguve
Ūdens ņemšanas avots (ūdens objekts vai urbums)
ģeogrāfiskās koordinātes
ūdens
saimnieciskais
Z platums A garums
kods
teritoriālais
kods
kubikmetri
dienā
Ūdens daudzums
kubikmetri gadā
57º 02' 25,5'' 22º 53' 58,9'' 36273000 9074 132 33000
23

Emisijas
punkta
kods
A1
A1
Emisijas avota apraksts
I variants
Dūmenis. Katli „E-1-9”, katls „E-1-
9”, katls „Komforts AK -500”
Malka, ogles, koksnes granulas
II variants
Dūmenis. Katli „Bresta”, katls „E-1-
9”, katls „Komforts AK -500”
Kurināmais - ogles, koksnes
granulas
Emisijas avotu fizikālais raksturojums
Emisijas avota un emisijas raksturojums
ģeogrāfiskās
koordinātas
Z
platums
57 02'
15"
57 02'
15"
A
garums
22 54'
21"
22 54'
21"
dūmeņa
augstums
dūmeņa
iekšējais
diametrs
plūsma
emisijas
temperatūra
m mm Nm3/h grādi C
emisijas ilgums
24 1300 14 500 150 Ziemā 24h/d, 205
d/a, vasarā -
20h/d, 160 d/a
24 1300 14 500 150 Ziemā 24h/d, 205
d/a, vasarā -
20h/d, 160 d/a
13.1. tabula
A1
III variants
Dūmenis. Katli „Bresta”, katls „E-1-
9”, katls „Komforts AK -500”
Šķidrais kurināmais, ogles,
koksnes granulas
57 02'
15"
22 54'
21"
24 1300 8 500 150 Ziemā 24h/d, 205
d/a, vasarā -
20h/d, 160 d/a
A2
A3
Dūmenis. Zivju kūpināšanas
kamera
Caurule. Šķidrā kurināmā
glabāšanas tvertnes 2x50 m3
57 02'
15"
57 02'
15"
A4 Ogļu glabātava 57 02'
15"
A5 Izdedžu (pelnu) glabātava 57 02'
15"
A6 Saldējamās iekārtas 57 02'
15"
22 54'
20"
22 54'
21"
22 54'
21"
22 54'
21"
22 54'
22"
14 600 140 80 16h/d, 198d/a
3 50 25 20 Noliešana 0,6 h/d,
25d/a. Glabāšana
24h/d, 365d/a
1 Laukums
4 x 5 m
1 Laukums
3 x 3 m
2 Laukums
5 x 5 m
20 Pārbēršana 14
h/d, 31d/a.
Glabāšana 24 h/d,
365d/a.
20 Pārbēršana 1 h/d,
24d/a. Glabāšana
24 h/d, 365d/a.
20 24h/d, 365d/a
24

13.2. tabula
Iekārta, process, ražotne, ceha nosaukums
nosaukums
Katlu māja
Katlu māja
tips
1. variants
Katls
„E-1-9” ar
malku
Katls
„E-1-9” ar
oglēm
Katls
„Komforts
AK-500”
ar
koksnes
granulām
2. variants
Katls
„Bresta”
ar
koksnes
granulām
Katls
„E-1-9”
ar oglēm
Katls
„Komforts
AK-500”
ar
koksnes
granulām
darbības ilgums
emisijas (h)
avota
kods dnn gadā
A1
A1
Ziemā 24
vasarā 20
Ziemā 24
vasarā 20
8120
8120
No emisiju avotiem gaisā emitētās vielas
Piesārņojošā viela
vielas
kods
Emisiju raksturojums pirms
attīrīšanas
nosaukums g/s mg/m3 t/gadā
Gāzu attīrīšanas
iekārtas
efektivit
nosauk āte
ums, pro fak
tips jek tis
Emisiju raksturojums pēc
attīrīšanas
mg/m3
g/s
tonnas/
gadā
t. kā
200001 Cietās 0,353 571 6,168 Multicikl 85 80 421 0,162 1,584
daļiņas
ons
200002 tai skaitā, 0,091 421 0,350 _ _ _
PM 10
cietās
daļiņas
020029 Oglekļa 0,409 717 5,088 _ _ _ 717 0,409 5,088
oksīds
020038 Slāpekļa 0,375 574 4,850 _ _ _ 574 0,375 4,850
dioksīds
020032 Sēra
dioksīds
0,347 1053 6,045 _ _ _ 1053 0,347 6,045
020028 Oglekļa 86,061 261165 1500,407 _ _ _ 261165 86,061 1500,40
dioksīds
7
200001 Cietās 0,304 539 6,168 Multicikl 85 80
daļiņas
ons
213 0,152 1,407
200002 tai skaitā, 0,091 421 0,350 _ _ _
PM 10
cietās
daļiņas
020029 Oglekļa 0,407 702 5,020 _ _ _ 702 0,407 5,020
oksīds
020028 Oglekļa 86,061 261165 1500,407 261165 86,061 1500,40
dioksīds
7
020038 Slāpekļa 0,484 574 6,744 _ _ _ 574 0,484 6,744
dioksīds
020032 Sēra
0,347 1053 6,045 _ _ _ 1053 0,347 6,045
dioksīds
25

Katlu māja
3. variants
Katls
„Bresta”
ar šķidro
kurināmo
Katls „E-
1-9” ar
oglēm
Katls
„Komforts
AK-500”
ar
koksnes
granulām
A1
Ziemā 24
vasarā
20
8120
200001 Cietās
daļiņas
200002 tai skaitā,
cietās
daļiņas
0,157 476 2,726 Multicikl
ons
85 80
421 0,128 1,003
0,097 421 0,457 _ _ _
020029
10
Oglekļa 0,177 702 1,036 _ _ _ 702 0,177 1,036
oksīds
020028 Oglekļa 151,769 261165 2695,107 261165 151,769 2695,10
dioksīds
7
020038 Slāpekļa 0,344 574 4,339 _ _ _ 574 0,344 4,339
dioksīds
020032 Sēra
dioksīds
0,39 1053 6,805 _ _ _ 1053 0,390 6,805
Šķidrā
kurināmā
glabāšanas
tvertnes
(2x50 m 3 )
caurule
A3
Noliešana
0,6
Glabāšana
24
15
8760
210006 Ogļūdeņraži 0,043 6143 _ _ _ 6143 0,043 0,004
Ogļu
glabātava
laukums
5x4 m
A4
Pārbēršan
a 1
Glabāšana
24
31
8760
200001
Cietās
daļiņas PM 0,006 0,323 _ _ _ _ 0,006 0,323
Izdedžu
(pelnu)
glabātava
laukums
3x3 m
A5
Pārbēršan
a 1
Glabāšana
24
24
8760
200001 Cietās
daļiņas PM
0,003 _ 0,013 _ _ _ _ 0,003 0,013
Saldējamās
iekārtas
A6 0,5 0,5 050035 Freons _ 0,003 0,088 _ _ _ _ 0,003 0,088
26

17.1. tabula
Atkritumu
klase
Atkritumu
nosaukums
020202 Zivju un gaļas
apstrādes
atkritumi
Atkritumu
bīstamība
Pagaidu
glabāšanā
(t/gadā)
Atkritumu veidošanās un rīcība ar tiem
Ienākošā atkritumu plūsma (t/gadā)
Izejošā atkritumu plūsma (t/gadā)
saražots saņemts no
pārstrādāts apglabāts
galvenais
avots
nebīstami 0 ražošanas
process
t/gadā
citiem
uzņēmumiem
(uzņēmējsabiedrībām)
kopā
daudzums
R-
kods daudzums D-
kods
nodots
citiem
uzņēmumiem
(uzņēmējsabiedrībām)
kopā
60,0 0 15,0 0 0 0 0 60,0 60,0
200301 Nešķiroti
sadzīves
atkritumi
020299 Notekūdeņu
nostādinātāju
nogulsnes un
tauki
nebīstami 0 ražošanas
process
nebīstami 0 ražošanas
process
70 0 70,0 0 0 0 0 70 70
1000 0 1000,0 0 0 0 D 4 1000 1000
200126 Virbu un
kūpināšanas
krāsns
tīrīšanas
atkritumi, kas
satur fenolu
bīstami 0 ražošanas
process
1,0 0 1,0 0 0 0 0 1,0 1,0
190112 Koksnes pelni nebīstami 0 katlu māja 20 0 20,0 0 0 0 0 20 20
27

100115 Akmeņogļu
izdedži
nebīstami 0 katlu māja 70 0 70 0 0 0 D 1 70 70
200121 Izlietotās
lumuniscentās
lampas
bīstami 0 ražošanas
cehs
30
gb.
0 30 gb. 0 0 0 0 30 gb. 30
gb.
150104 Bojātais
metāla
iepakojums
nebīstami 0 ražošanas
process
2,4 0 0 0 0 0 2,4 2,4
28

1. Pielikums
Kopsavilkums
1. Kopsavilkumā sabiedrības informēšanai par uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) norāda:
1.1. uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) nosaukumu, informāciju par operatoru, īpašnieku un iekārtas
atrašanās vietu;
SIA „Kuršu zeme”
Adrese: “Cerības”, Tukuma raj., Pūres pag., LV-3124
Tālruņa numurs: + 371 7914740 , + 371 63191110
Faksa numurs: + 371 63191105
Elektroniskā pasta adrese: kursuzeme@inbox.lv
SIA „Kuršu zeme” zivju un gaļas pārstrādes ražotne atrodas Tukuma rajonā, Pūres pagastā, „Cerības”,
LV 3124.
1.2.īsu ražošanas aprakstu un iemeslu, kāpēc nepieciešama atļauja;
Zivju un gaļas pārstrādes ražotne strādā 250 dienas gadā.
Plānotā jauda, sasniedzot 2011. gadu :
Gaļas konservi – līdz 5 000 000 nosacītās kārbas gadā jeb 1400 t gadā, 5,6 t dienā;
Zivju konservi – līdz 7 000 000 nosacītās kārbas gadā jeb 2000 t gadā, 8 t dienā.
Gadā paredzēts saņemt no Pūres pagasta padomes 36 250 m 3 pazemes ūdeni, izmantot no uzņēmuma
ūdensapgādes urbuma 1 750 m 3 , kopā 38 000 m 3 un novadīt Pūres pagasta kanalizācijas kolektorā 36
500 m 3 sadzīves un ražošanas notekūdeņus. Uzņēmums nodrošina ražošanas notekūdeņu
priekšattīrīšanu – 29 750 m 3 , iekārtas jauda –100 m 3 /dnn.
Atļauja nepieciešama esošai ražotnei, sakarā ar būtiskām izmaiņām saimnieciskajā darbībā – pieaudzis
ražošanas apjoms, veikta ceha rekonstrukcija, nodotas ekspluatācijā noliktavas ēkas, tiek būvēta jauna
katlu māja ar ievadīto kopējo jaudu – 3,40 MW un ražošanas priekšattīrīšanas iekārtas ar jaudu 100 m 3
/dnn.
1.3. piesārņojošās darbības aprakstu (norāda izmantojamos resursus un emisiju ietekmi uz vidi). Aprakstā
sniedz šādas ziņas:
1.3.1. ūdens patēriņš (ikgadējais daudzums – esošām iekārtām) un pasākumi ūdens lietošanas
samazināšanai;
Ūdens patēriņš gadā – 38 000 m 3 , pasākumi ūdens lietošanas samazināšanai – nav plānoti.
1.3.2. galvenie izejmateriāli (arī kurināmais un degviela) un to lietojums;
Galvenie izejmateriāli un palīgmateriāli zivju un gaļas konservu ražošanai - svaigas un saldētas zivis,
gaļa un gaļas blakusprodukti, augu eļļa, tomātu pasta, graudaugi un to izstrādājumi, garšvielas,
kokskaidas granulas, šķelda.
Kurināmais – malka, kokskaidas granulas , akmeņogles, šķidrais kurināmais - dīzeļdegviela.
1.3.3. bīstamo ķīmisko vielu lietošana un plānotie pasākumi to aizvietošanai;
Kurināmais – dīzeļdegviela, aukstuma aģents – dažādas markas freoni (R22, R134A, R404A, R409,
R410).

1.3.4. nozīmīgākās emisijas gaisā un ūdenī (koncentrācija un ikgadējais lielums);
Sadedzināšanas iekārtu emisijas gaisā – pēc MPE projekta I darbības režīma varianta:
Cietās daļiņās – 1,584 t;
Slāpekļa dioksīds – 4,85 t;
Oglekļa oksīds – 5,088 t;
Sēra dioksīds – 6,045 t.
Kurināmais – malka, ogles, koksnes granulas, dīzeļdegviela.
1.3.5. atkritumu veidošanās un apsaimniekošana;
Nešķiroti sadzīves atkritumi, tai skaitā brāķētie ražošanas atkritumi – konservi, tiek uzglabāti
noslēgtos konteineros un saskaņā ar noslēgto līgumu izved Pūres pagasta padomes komunālais
dienests uz pagasta atkritumu izgāztuvi.
Zivju un gaļas apstrādes atkritumi – tiek uzglabāti atvēsināšanas kamerās noslēgtos konteineros. Izved
SIA ”RSoft Ražotājs” pārstrādei par zivju miltiem uz savu ražotni Pūres pagastā.
Koksnes pelni tiek uzglabāti uz betonēta laukuma, izved privātpersonas dārzu mēslošanai.
Akmeņogļu izdedži – tiek uzglabāti uz betonēta laukuma, izved privātpersonas ceļu un pagalmu
labošanai un būvniecībai.
Taukus no tauku uztvērēja un priekšattīrīšanu nosēdumus – saskaņā ar līgumu izved Pūres pagasta
padome uz pagasta NAI dūņu laukiem.
Fenolus saturoši atkritumi tiks uzkrāti metāla mucās un nodoti A/s „BAO”.
Izlietotās luminiscentās lampas 1 reizi gadā nodod A/s „BAO” Tumes pagastā.
Bojāto metāla iepakojumu (kārbas) uzkrāj metāla mucās, saskaņā ar līgumu izved un apsaimnieko SIA
„Betika DGH”.
1.3.6. trokšņa emisijas līmenis;
Diennaktī teritorijā iebrauc un izbrauc 4 -5 smagās automašīnas. Troksnis nav būtisks.
1.4. iespējamo avāriju novēršanu;
Avāriju situācijās uzņēmuma darbinieki rīkojas saskaņā ar avārijas izziņošanas shēmu. Ja tiek pārtraukta
elektroenerģijas padeve, operators ziņo Tukuma elektrisko tīklu dispečeram.
1.5. nākotnes plānus – iekārtas plānotā paplašināšanos, atsevišķu daļu vai procesu modernizāciju.
Plānots pieslēgt savu ūdensapgādes urbumu 2008. gadā un nākošajos 2 -3 gados uzcelt prezervu cehu.
30