24.10.2008 - Vides pārraudzības valsts birojs
24.10.2008 - Vides pārraudzības valsts birojs 24.10.2008 - Vides pārraudzības valsts birojs
10.2. ieviestie un plānotie tīrākas ražošanas pasākumi Gadā sausajā laikā ogļu vai šķembu pārkraušanas laukumā notiek kravas grēdu un dzelzceļa laistīšana, lai samazinātu putekļu veidošanos. Drupināšanas iekārtas ir apgādātas ar laistīšanas ierīcēm. Celtņos ir uzstādīti ūdens metēji, kuri laista kravas grēdu no augšas. Lai samazinātu putekļu veidošanos ziemas periodā, uzņēmums ir iegādājies sniega lielgabalu „VEGA” sniega segas izveidošanai uz kravu virsmas. Kravu pārkraušanas darbi netiek veikti bez piesardzības pasākumiem (laistīšanas) putekļu emisiju samazināšanai. Uzņēmuma teritorijas tīrīšanai izmanto ielu tīrītāju „Brodvejs” un 2 traktorus „Belorusj”, kuri aprīkoti ar ūdens mitrinātājiem un sukām. Ceļu uzkopšanai paredzēta ūdens cisterna ar tilpumu 10 m 3 . 10.3. resursu izmantošana (ūdens, enerģija un ķīmiskās vielas) Ūdens Ūdeni no pilsētas ūdensvada uzņēmums izmanto tikai saimnieciskām vajadzībām – 10,274 m 3 /dnn. Kopējais ūdens patēriņš sastāda 3750 m 3 /a. Par ūdens piegādi un kanalizācijas ūdeņu nodošanu un šo sistēmu tehnisko apkalpošanu ir noslēgts līgums ar SIA „RTO Komunālserviss” (Reģ. Nr.LV40003935356, Eksporta iela 15, Rīga). Ūdens laistīšanai tiek ņemts no Daugavas ar pārvietojama sūkņa palīdzību, kuru ražība 800 l/min. Izmanto apmēram 9 m 3 ūdens diennaktī un 3285 m 3 gadā. Sūknis ir aprīkots ar zivju aizsardzības ierīci. Ūdensvadā pie аdministrācijas ēkas uzstādīts „Rossweiner” markas ūdens mērītājs. Ūdensvadā pie sadzīves bloka TP-58 uzstādīts „Zenner” markas ūdens mērītājs. Ūdensvadā pie sadzīves bloka TP-57 uzstādīts „Minomess” markas ūdens mērītājs. Ūdens uzskaites kontroles biežums - 1 reize mēnesī. Informācija par ūdens izmantošanu uzņēmumā parādīta 12.tabulā. Enerģija Elektroenerģija tiek piegādāta saskaņā ar SIA „RTO Elektrotīkli” (Reģ.Nr.40003752513) noslēgto līgumu. Par izmantoto elektroenerģiju uzņēmums norēķinās pamatojoties uz skaitītāju rādījumiem. Elektroenerģijas kopējais izlietotais daudzums gadā ir 6760,0 MWh. Elektroenerģijas izmantošana parādīta 10.1.tabulā. Siltumenerģija telpu apsildei no ārējiem piegādātājiem netiek izmantota. Ķīmiskās vielas Kopējais uzņēmumā lietojamo bīstamo ķīmisko vielu un ķīmisko produktu maksimālais daudzums sastāda 1337,0 t/a. Materiālu, kas nav klasificēti kā bīstami, izmantošana parādīta 9.1.tabulā. Bīstamo ķīmisko vielu un ķīmisko produktu patēriņš, kā arī uzglabāšanas veids un daudzumi parādīti 9.2.tabulā. Kurināmā uzglabāšanai paredzētas piecas dīzeļdegvielas glabāšanas tvertnes ar kopējo tilpumu 64,6 m 3 . Apkures katlu kurināmā uzglabāšanai paredzētas dīzeļdegvielas glabāšanas tvertnes ar kopējo tilpumu 34,6 m 3 . Tvertne ar tilpumu 30 m 3 paredzēta DUS. Dīzeļdegvielas glabāšanas tvertnes ir uzstādītas un nodotas ekspluatācijā 2002-2007.gadā. Dīzeļdegvielas daudzums, kas gada laikā tiek izmantotas katlu māju darbībai – 137 t/a. Dīzeļdegvielas daudzums, kas gada laikā tiek izmantotas DUS vajadzībām – 1200 t/a. Informācija par kurināmā izmantošanu parādīta 9.3.tabulā. 10.4. emisija gaisā un tās ietekme uz vidi Maksimāli pieļaujamo piesārņojošo vielu emisijas limitu projektu ir izstrādājusi SIA „Kritērijs” aprēķinu ceļā, izmantojot materiālu bilanci. Emisiju aprēķinos pieņemti: plānotais maksimālais B kategorijas atļauja Nr.RIT-R-B-0733 8
eramo kravu pārkraušanas gada apjoms, dīzeļdegvielas gada patēriņš, kā arī maksimālās iekārtu darba stundas. Uzņēmumā ir 16 emisiju avoti, kas gaisā emitē 11 piesārņojošās vielas ar kopējo daudzumu: - pārkraujot 1500000 t/a akmeņogļu (atļauto daudzumu) - 450,06 t/a piesārņojošo vielu (t.sk. oglekļa dioksīds, kas netiek limitēts - 430,77 t/a) - no tā, veicot akmeņogļu pārkraušanas darbus, gaisā tiek emitētas izkliedētās cietās daļiņas (t.sk. PM 10 ) – 18,159 t/a. - pārkraujot 5000000 t/a akmeņogļu (iesniegumā pieprasīto daudzumu) - 464,391 t/a (t.sk. oglekļa dioksīds - 430,77 t/a) - no tā, akmeņogļu pārkraušanas laikā tiek emitētas izkliedētās cietās daļiņas (t.sk. PM 10 ) – 32,529 t/a. Galvenie gaisa piesārņojuma avoti ir: Avots А1. „Euronom Unic 130” markas katls. Ievadītā siltuma jauda ir 111 kW. Avots A2. „Delta” markas katls. Ievadītā siltuma jauda ir 60 kW. Avots A3. Dīzeļdegvielas glabāšanas tvertne ar tilpumu 10,6 m 3 . Dīzeļdegvielas daudzums, kas gada laikā tiek uzglabāts tvertnē ir 68,0 t (80,76 m 3 /a). Avots A4. Dīzeļdegvielas glabāšanas tvertne ar tilpumu 8,0 m3. Dīzeļdegvielas daudzums, kas gada laikā tiek uzglabāts tvertnē, sastāda 10,0 tonnas (11,88 m 3 /a). Avots A5. Metināšanas postenis - strādā viens metālu metināšanas pusautomāts ar elektrodiem ANO-4 vai UONI 13/45 un ar metināšanas stieplēm Sv-08G2S. Avots ir neorganizēts. Avots A6. Akumulatoru uzlādēšanas iecirknis. Vienlaicīgi var uzlādēt 4 skābes akumulatoru baterijas, gadā –100gb. Avots A7. Dīzeļdegvielas glabāšanas tvertne un dīzeļdegvielas izsniegšanas pildne. Dīzeļdegvielas daudzums, kas gada laikā tiks uzglabāts tvertnēs, sastāda 1200,0 tonnas (1425,178 m 3 /a). Avots A8. Pārkraušanas laukums, kurā tiek veiktas sekojošas darbības: drupināšana, akmeņogļu un šķembu uzglabāšana, kā arī kravu pārkraušanas darbi. Avots A9. Kuģa kravas tilpne. Viena kuģa iekraušanu veic 2,5 diennaktis ar ražošanas jaudu 22000 t ogļu diennaktī. Avots A10. Automašīnas kravas tilpne. 1 000 000 t/a šķembu tiek pārkrauts no kuģiem uz automašīnām. Avots A11. „Heat Master-100N”markas katls ar jaudu 100 kW. Ievadītā siltuma jauda ir 111 kW. Avots A12. „Buderus” markas katls uz maksimālo jaudu 170 kW. Ievadītā siltuma jauda ir 212 kW. Avots A13. Dīzeļdegvielas glabāšanas tvertne ar tilpumu 8,0 m3. Dīzeļdegvielas daudzums, kas gada laikā tiek uzglabāts tvertnē, sastāda 58,0 tonnas (68,9 m 3 /a). Avots A14. „Buderus ” markas katls ar jaudu 140 kW. Ievadītā siltuma jauda ir 175 kW. Avots A15. „Buderus ” markas katls ar jaudu 140 kW. Ievadītā siltuma jauda ir 175 kW. Avots A16. Dīzeļdegvielas glabāšanas tvertne ar tilpumu 8,0 m3. Dīzeļdegvielas daudzums, kas gada laikā tiek uzglabāts tvertnē, sastāda 10,0 tonnas (11,876 m 3 /a). Neorganizētie emisiju avoti ir pārkraušanas (uzglabāšanas) laukums, drupināšanas un šķirošanas iekārtas, ka arī beramo kravu tilpnes. Emisiju kontrole tiek veikta, pamatojoties uz MK 19.06.2006. noteikumiem Nr.404 „Dabas resursu nodokļa aprēķināšana un maksāšanas kārtība un kārtība, kādā izsniedz dabas resursu lietošanas atļauju”. Sadedzināšanas iekārtu piesārņojošo vielu emisiju koncentrācijas atbilst LR MK 20.08.2002. noteikumu Nr.379 2.pielikuma noteiktajām robežvērtībām. Emisiju gaisā ietekme uz gaisa kvalitāti novērtēta izmantojot Latvijas Vides, ģeoloģijas un hidrometeoroloģijas aģentūrai piederošo datorprogrammu „EnviMan”, versija Beta 2.OD (izstrādātājs - Zviedrijas kompānija „OPSIS AB”); licence Nr.3473-8116-8147; licence bez termiņa. Piesārņojošo vielu izkliedes aprēķini veikti: - putekļiem( PM 10 ), novērtējot 36.augstāko 24 h koncentrāciju un gada vidējo koncentrāciju; - slāpekļa dioksīdam, novērtējot 19.augstāko 1h koncentrāciju un gada vidējo koncentrāciju; B kategorijas atļauja Nr.RIT-R-B-0733 9
- Page 1 and 2: Latvijas Republikas Vides ministrij
- Page 3 and 4: Saturs A sadaļa Vispārīgā infor
- Page 5 and 6: 3. Informācija par to, kam nosūt
- Page 7: • 08.09.2008. Rīgas domes Pilsē
- Page 11 and 12: Bīstamie. Svina akumulatori, kas r
- Page 13 and 14: 12. Saskaņā ar LR likuma „Par p
- Page 15 and 16: 2. Reizi gadā (līdz atskaites for
- Page 17 and 18: 6. Atkritumus apsaimniekošanai nod
- Page 19 and 20: TABULAS B kategorijas atļauja Nr.R
- Page 21 and 22: 9.3. tabula Kurināmā vai degviela
- Page 23 and 24: Ūdens lietošana Ūdens ieguves av
- Page 25 and 26: Emisij as avota kods (1) Emisijas a
- Page 27 and 28: Iekārta, process, ražotne, ceha n
- Page 29 and 30: Piesārņojošo vielu emisijas limi
- Page 31 and 32: Tieša notekūdeņu un lietusūdeņ
- Page 33 and 34: 1., 2., 3., 5., 6. pielikumi B kate
- Page 35 and 36: 6.pielikums Kopsavilkums 1. Iekārt
- Page 37 and 38: Ražošanas atkritumi: - nolietoti
10.2. ieviestie un plānotie tīrākas ražošanas pasākumi<br />
Gadā sausajā laikā ogļu vai šķembu pārkraušanas laukumā notiek kravas grēdu un dzelzceļa<br />
laistīšana, lai samazinātu putekļu veidošanos. Drupināšanas iekārtas ir apgādātas ar laistīšanas<br />
ierīcēm. Celtņos ir uzstādīti ūdens metēji, kuri laista kravas grēdu no augšas.<br />
Lai samazinātu putekļu veidošanos ziemas periodā, uzņēmums ir iegādājies sniega lielgabalu<br />
„VEGA” sniega segas izveidošanai uz kravu virsmas.<br />
Kravu pārkraušanas darbi netiek veikti bez piesardzības pasākumiem (laistīšanas) putekļu<br />
emisiju samazināšanai.<br />
Uzņēmuma teritorijas tīrīšanai izmanto ielu tīrītāju „Brodvejs” un 2 traktorus „Belorusj”, kuri<br />
aprīkoti ar ūdens mitrinātājiem un sukām. Ceļu uzkopšanai paredzēta ūdens cisterna ar tilpumu 10<br />
m 3 .<br />
10.3. resursu izmantošana (ūdens, enerģija un ķīmiskās vielas)<br />
Ūdens<br />
Ūdeni no pilsētas ūdensvada uzņēmums izmanto tikai saimnieciskām vajadzībām – 10,274<br />
m 3 /dnn. Kopējais ūdens patēriņš sastāda 3750 m 3 /a. Par ūdens piegādi un kanalizācijas ūdeņu<br />
nodošanu un šo sistēmu tehnisko apkalpošanu ir noslēgts līgums ar SIA „RTO Komunālserviss”<br />
(Reģ. Nr.LV40003935356, Eksporta iela 15, Rīga).<br />
Ūdens laistīšanai tiek ņemts no Daugavas ar pārvietojama sūkņa palīdzību, kuru ražība 800<br />
l/min. Izmanto apmēram 9 m 3 ūdens diennaktī un 3285 m 3 gadā. Sūknis ir aprīkots ar zivju<br />
aizsardzības ierīci.<br />
Ūdensvadā pie аdministrācijas ēkas uzstādīts „Rossweiner” markas ūdens mērītājs. Ūdensvadā<br />
pie sadzīves bloka TP-58 uzstādīts „Zenner” markas ūdens mērītājs. Ūdensvadā pie sadzīves bloka<br />
TP-57 uzstādīts „Minomess” markas ūdens mērītājs.<br />
Ūdens uzskaites kontroles biežums - 1 reize mēnesī.<br />
Informācija par ūdens izmantošanu uzņēmumā parādīta 12.tabulā.<br />
Enerģija<br />
Elektroenerģija tiek piegādāta saskaņā ar SIA „RTO Elektrotīkli” (Reģ.Nr.40003752513)<br />
noslēgto līgumu. Par izmantoto elektroenerģiju uzņēmums norēķinās pamatojoties uz skaitītāju<br />
rādījumiem. Elektroenerģijas kopējais izlietotais daudzums gadā ir 6760,0 MWh.<br />
Elektroenerģijas izmantošana parādīta 10.1.tabulā.<br />
Siltumenerģija telpu apsildei no ārējiem piegādātājiem netiek izmantota.<br />
Ķīmiskās vielas<br />
Kopējais uzņēmumā lietojamo bīstamo ķīmisko vielu un ķīmisko produktu maksimālais<br />
daudzums sastāda 1337,0 t/a.<br />
Materiālu, kas nav klasificēti kā bīstami, izmantošana parādīta 9.1.tabulā.<br />
Bīstamo ķīmisko vielu un ķīmisko produktu patēriņš, kā arī uzglabāšanas veids un daudzumi<br />
parādīti 9.2.tabulā.<br />
Kurināmā uzglabāšanai paredzētas piecas dīzeļdegvielas glabāšanas tvertnes ar kopējo tilpumu<br />
64,6 m 3 .<br />
Apkures katlu kurināmā uzglabāšanai paredzētas dīzeļdegvielas glabāšanas tvertnes ar kopējo<br />
tilpumu 34,6 m 3 . Tvertne ar tilpumu 30 m 3 paredzēta DUS.<br />
Dīzeļdegvielas glabāšanas tvertnes ir uzstādītas un nodotas ekspluatācijā 2002-2007.gadā.<br />
Dīzeļdegvielas daudzums, kas gada laikā tiek izmantotas katlu māju darbībai – 137 t/a.<br />
Dīzeļdegvielas daudzums, kas gada laikā tiek izmantotas DUS vajadzībām – 1200 t/a.<br />
Informācija par kurināmā izmantošanu parādīta 9.3.tabulā.<br />
10.4. emisija gaisā un tās ietekme uz vidi<br />
Maksimāli pieļaujamo piesārņojošo vielu emisijas limitu projektu ir izstrādājusi SIA „Kritērijs”<br />
aprēķinu ceļā, izmantojot materiālu bilanci. Emisiju aprēķinos pieņemti: plānotais maksimālais<br />
B kategorijas atļauja Nr.RIT-R-B-0733 8
Change language