Ietekmes uz vidi novērtējums vēja elektrostaciju ... - eiroprojekts.lv

Ietekmes uz vidi novērtējums vēja 

elektrostaciju parka ierīkošanai 

Liepājas pilsētas teritorijā 

Noslēguma ziņojums 

2010. gada jūnijs

Ietekmes uz vidi novērtējums vēja elektrostaciju parka ierīkošanai Liepājas pilsētas teritorijā 

Saturs 

Ievads ........................................................................................................................... 3 

1. Vides aizsardzības normatīvie akti .................................................................... 4 

2. Vēja elektrostaciju parka vietas izvēle un alternatīvas ................................... 7 

3. Paredzētās darbības raksturojums.................................................................... 8 

3.1. Vēja parka darbības apraksts ............................................................................ 8 

3.2. Vēja raksturlielumi paredzētās darbības vietā................................................ 10 

3.3. Parka izveidei nepieciešamā platība, montāžas darbu apraksts...................... 10 

3.4. Vēja elektrostaciju aizsargjoslas..................................................................... 11 

3.5. Inženiertehniskie risinājumi putnu un sikspārĦu atbaidīšanai........................ 12 

3.6. Teritorijai nepieciešamā ūdens apgāde un kanalizācija.................................. 13 

3.7. Teritorijas ierobežošana, uzraudzība un kontrole........................................... 13 

3.8. Paredzētās darbības realizācijas secība un plānotie termiĦi ........................... 14 

4. Vides stāvokĜa novērtējums.............................................................................. 15 

4.1. Paredzētās darbības vietas un apkārtējās teritorijas rakturojums ................... 15 

4.2. Hidroloăisko apstākĜu raksturojums............................................................... 17 

4.3. Tuvākās ūdens Ħemšanas vietas un pazemes ūdens atradnes......................... 18 

4.4. Mūsdienu ăeoloăiskie procesi ........................................................................ 20 

4.5. Grunts un gruntsūdeĦu iespējamais piesārĦojums ......................................... 24 

4.6. Apkārtnes dabas vērtību raksturojums ........................................................... 24 

4.6.1. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas .................................................... 24 

4.6.2. Biotopi .................................................................................................... 25 

4.6.3. Putni ....................................................................................................... 35 

4.6.4. SikspārĦi ................................................................................................. 36 

4.7. Apkārtnes ainaviskais un kultūrvēsturiskais nozīmīgums.............................. 47 

5. Iespējamā ietekme uz vidi................................................................................. 58 

5.1. Pagaidu būves, būvmateriālu transportēšana un pagaidu uzglabāšana........... 58 

5.2. Esošo būvju vai inženierkomunikāciju nojaukšanas nepieciešamība............. 58 

5.3. Atkritumu apsaimniekošana ........................................................................... 59 

5.4. TrokšĦa un vibrācijas līmeĦa izmaiĦu novērtējums....................................... 59 

5.5. Mirgošanas efekta un apēnojuma novērtējums .............................................. 60 

5.6. Nelabvēlīgi meteoroloăiskie apstākĜi ............................................................. 76 

5.7. Elektropārvades līnijas apkalpošanas darbi.................................................... 76 

5.8. Augsnes struktūras izmaiĦu prognoze............................................................ 76 

5.9. Iespējamā ietekme uz apkārtnes bioloăisko daudzveidību............................. 77 

5.9.1. Ietekme uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām................................ 77 

5.9.2. Ietekme uz biotopiem .............................................................................. 78 

5.9.3. Ietekme uz putniem ................................................................................. 81 

5.9.4. Ietekme uz sikspārĦiem........................................................................... 86 

5.10. Ietekme uz ainavu, kultūrvēsturisko vidi un rekreācijas resursiem............ 87 

5.11. Krasta erozijas prognoze ............................................................................ 91 

5.12. Ietekme uz tuvākajām ūdens Ħemšanas vietām .......................................... 94 

5.13. Lidlauku tuvums......................................................................................... 95 

5.14. Vēja ăeneratoru mazgāšana un tās ietekme uz vidi.................................... 95 

5.15. Limitējošo faktoru analīze.......................................................................... 95 

5.16. Ietekmes uz vidi būtiskuma izvērtējums .................................................... 96 

5.17. IzmaiĦas teritorijas plānojumā un sociāli-ekonomiskais novērtējums..... 101 

5.18. VES elektromagnētiskā starojuma ietekmes ............................................ 101 

“Eiroprojekts”, 2010 1


5.19. VES parka darbības riska analīze ............................................................. 103 

6. Sabiedrisko apspriešanu rezultātu apkopojums .......................................... 104 

6.1. Sākotnējā sabiedriskā apspriešana................................................................ 104 

6.2. Darba ziĦojuma sabiedriskā apspriešana...................................................... 105 

7. Inženiertehniskie un organizatoriskie pasākumi ietekmes mazināšanai ... 109 

7.1. Pasākumi biotopu aizsardzībai ..................................................................... 109 

7.2. Pasākumi kultūrvides aizsardzībai................................................................ 109 

7.3. Pasākumi putnu un sikspārĦu aizsardzībai ................................................... 110 

7.4. Vietai specifiski drošības pasākumi ............................................................. 110 

8. Kritēriji iespējamo alternatīvo risinājumu salīdzināšanai ietekmes uz vidi 

aspektā. Alternatīvu salīdzinājums un izvērtējums. Izvēlētā varianta 

pamatojums...................................................................................................... 111 

9. Vides kvalitātes monitoringa nepieciešamība............................................... 115 

10. Paredzētās darbības ieguvuma nozīmīguma izvērtējums ........................... 116 

Literatūras saraksts................................................................................................ 118 

Pielikumi.................................................................................................................. 120 

I pielikums. Vēja elektrostaciju izvietojuma pirmā alternatīva M 1:5000 

II pielikums. Vēja elektrostaciju izvietojuma otrā alternatīva M 1:5000 

III pielikums. Vēja elektrostaciju mirgojošās ēnas ceĜa aprēėina un ietekmes 

pamatojums 

IV pielikums. TrokšĦa izplatīšanās modeĜi 

V pielikums. Latvijas Universitātes Bioloăijas institūta Ornitoloăijas laboratorijas 

atzinums 

VI pielikums. Latvijas Ornitoloăijas biedrības atzinums 

VII pielikums. Sākotnējās un darba ziĦojuma sabiedriskās apspriešanas protokoli 

VIII pielikums. Atskaite par putnu bojāejas uzskaiti pie esošās vēja elektrostacijas 

IX pielikums. Atskaite par arheoloăisko zondāžu iespējamajā masu apbedījuma vietā 

Pirmā vāka attēla avots: http://www.dasolar.com/wind-power/wind-energy 

2 

“Eiroprojekts”, 2010


Ievads 

SIA „Rapsoil” vēja parka izveidošanas mērėis ir realizēt vēja enerăijas projektu 

Latvijā, tādējādi palielinot elektroenerăijas daudzumu, kas saražots no atjaunojamiem 

energoresursursiem. 2009. gada 24. februārī stājās spēkā MK Noteikumi Nr. 198 „Par 

elektroenerăijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas 

kārtību”, kas deva iespējas izbūvēt vēja elektrostacijas un pārdot elektroenerăiju AS 

„Latvenergo” par garantētu tarifu. 

Projekta ietvaros Liepājas pilsētas ziemeĜu daĜas Karostas teritorijā plānots 

izbūvēt 20 vēja elektrostacijas ar kopējo jaudu 46 MW. Projektu paredzēts realizēt līdz 

2012. gada vidum. Tā kā ietekmes uz vidi novērtējums tika uzsākts Ĝoti agrā vēja parka 

plānošanas stadijā un jau sākotnējā ietekmes uz vidi novērtējuma un sākotnējās 

sabiedriskās apspriešanas laikā atklājās piedāvātā VES izvietojuma koriăēšanas 

nepieciešamība, vēja parka koncepcija strauji pilnveidojās darba ziĦojuma izstrādes 

laikā: gan ăeneratoru izvietojums sākotnēji piedāvātajās platībās gar pašu Šėēdes 

robežu, gan to izvietošanai iespējamās platības paplašināšanās Liepājas virzienā. 

Rezultātā darba ziĦojumā izkristalizējušās divas alternatīvas, kurās abās palielinājies 

sākotnēji piedāvātais VES skaits (no 17 uz 20) un to jauda (no 2,0 uz 2,3 MW), tādējādi 

palielinoties vēja parka kopējai plānotajai jaudai no 34 MW uz 46 MW. 

Par vēja parka iespējamās vietas izvēles galveno kritēriju kalpojis ilggadīgais 

vēja enerăijas monitorings, ko kopš 2002. gada veikusi pie ZiemeĜu fortiem uzstādītās 

vēja elektrostacijas monitoringa stacija, apliecinot šīs vietas vēju ilggadīgo piemērotību 

vēja enerăijas ražošanai (avots: “Energy Yield Estimation”, 

www.eiroprojekts.lv/rapsoil). Šis monitorings uzrāda gan vēja rozi grafiski, gan vēja 

stipruma un virziena vidējās ilggadīgās skaitliskās vērtības, gan arī piemēra veidā 

izskaitĜo ekonomisko efektivitāti jebkuram tehnoloăiski pareizam VES izvietojumam 

(konkrētais VES skaits un izvietojums aprēėina piemērā atšėiras no šajā IVN 

aplūkotajām alternatīvām un līdz ar to arī absolūtie ražības skaitĜi atšėirtos, bet tam nav 

nozīmes, jo tas pamato VES ekonomisko lietderību principā šajā vietā pie šā vēja, 

neatkarīgi no skaita un izvietojuma detaĜām). Šā monitoriga dati šajā IVN ziĦojumā nav 

speciāli ievietoti un analizēti, jo to pielietojums ir VES parka ekonomiskais 

pamatojums, nevis ietekmes uz vidi novērtējums, un vienīgais vides novērtējuma 

aspekts, kur jāĦem vērā vēja ilggadīgie vēja raksturlielumi, turklāt gluži citā augstumā 

virs zemes nekā vēja efektivitātes aprēėinos, ir trokšĦa rašanās un izplatības 

novērtējums (skat. 5.4. nodaĜu), kur šie raksturlielumi ir pienācīgi Ħemti vērā sertificētā 

modelēšanas programmā. 



1. Vides aizsardzības normatīvie akti 

Paredzētajai darbībai – vēja elektrostaciju parka ierīkošanai Liepājas pilsētas 

teritorijā – ir piemērojami zemāk uzskaitītie vides aizsardzības normatīvie akti. 

Vispārīgie normatīvie akti vides aizsardzības jomā 

• “Vides aizsardzības likums” (15.11.2006.) ar grozījumiem, kas veikti līdz 

12.06.2009. 

Ietekmes uz vidi novērtējums 

• Likums “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (30.10.1998.), ar grozījumiem, 

kas veikti līdz 07.06.2007. 

• Ministru kabineta 2004. gada 17. februāra noteikumi Nr. 87 “Kārtība, kādā 

novērtējama paredzētās darbības ietekme uz vidi " ar grozījumiem, kas 

veikti līdz 06.01.2009. 

• Ministru kabineta 2006. gada 2. maija noteikumi Nr. 355 “Paredzētās darbības 

akceptēšanas kārtība” 

Aizsargjoslas 

• “Aizsargjoslu likums” (25.02.1997.), ar grozījumiem, kas veikti līdz 

14.05.2009. 

Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas 

• Likums “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” (02.03.1993.) ar 

grozījumiem, kas veikti līdz 31.03.2010. 

• Ministru kabineta 2003. gada 22. jūlija noteikumi Nr. 415 “Īpaši aizsargājamo 

dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” ar 


• Ministru kabineta 1999. gada 15. jūnija noteikumi Nr. 212 “Noteikumi par 

dabas liegumiem” ar grozījumiem, kas veikti līdz 30.06.2009. 

• Ministru kabineta 2006. gada 6. jūnija noteikumi Nr. 455 “Kārtība, kādā 

novērtējama ietekme uz Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo dabas 

teritoriju (NATURA 2000)” ar grozījumiem, kas veikti līdz 24.11.2009. 

Sugu un biotopu aizsardzība 

• “Sugu un biotopu aizsardzības likums” (16.03.2000.) ar grozījumiem, kas 


• Ministru kabineta 2000. gada 14. novembra noteikumi Nr. 396 “Par īpaši 

aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu 

sarakstu” ar grozījumiem, kas veikti līdz 27.07.2004. 

• Ministru kabineta 2000. gada 5. decembra noteikumi Nr. 421 “Par īpaši 

aizsargājamo biotopu veidu sarakstu” ar grozījumiem, kas veikti līdz 

27.01.2009. 

• Ministru kabineta 2001. gada 30. janvāra noteikumi Nr. 45 “Mikroliegumu 

4 



izveidošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumi” ar grozījumiem, 


• Ministru kabineta 2006. gada 21. februāra noteikumi Nr. 153 “Par Latvijā 

sastopamo Eiropas Savienības prioritāro sugu un biotopu sarakstu” 

• Ministru kabineta 2007. gada 27. marta noteikumi Nr. 211 “Noteikumi par 

putnu sugu sarakstu, kurām piemēro īpašus dzīvotĦu aizsardzības 

pasākumus, lai nodrošinātu sugu izdzīvošanu un vairošanos izplatības 

areālā” 

• Ministru kabineta 2007. gada 27. marta noteikumi Nr. 213 „Noteikumi par 

kritērijiem, kurus izmanto, novērtējot īpaši aizsargājamām sugām vai īpaši 

aizsargājamiem biotopiem nodarītā kaitējuma ietekmes būtiskumu” 

Kultūras pieminekĜu aizsardzība 

• Likums “Par kultūras pieminekĜu aizsardzību” (12.02.1992.) ar grozījumiem, 


• Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumi Nr. 474 “Noteikumi par 

kultūras pieminekĜu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju, valsts 

pirmpirkuma tiesībām un vidi degradējoša objekta statusa piešėiršanu” ar 


• Ministru kabineta 2005. gada 14. aprīĜa rīkojums Nr. 237 „Par Otrajā pasaules 

karā nogalināto Liepājas ebreju piemiĦas memoriāla būvniecību Šėēdes 

kāpās, Liepājā” 

Aizsardzība pret troksni un vibrāciju 

• Ministru kabineta 2001. gada 23. augusta noteikumi Nr. 376 "Noteikumi par 

Latvijas būvnormatīvu LBN 003-01 “Būvklimatoloăija”" ar grozījumiem, 


• Ministru kabineta 2003. gada 25. jūnija noteikumi Nr. 341 "Par pieĜaujamiem 

vibrācijas lielumiem dzīvojamo un publisko ēku telpās" ar grozījumiem, kas 


• Ministru kabineta 2004. gada 13. jūlija noteikumi Nr. 598 "Noteikumi par 

akustiskā trokšĦa normatīviem dzīvojamo un publisko ēku telpās" ar 


• Ministru kabineta 2004. gada 13. jūlija noteikumi Nr. 597 "TrokšĦa 

novērtēšanas un pārvaldības kārtība" ar grozījumiem, kas veikti līdz 

23.02.2010. 

Atjaunojamie energoresursi 

• Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumi Nr. 262 "Noteikumi par 

elektroenerăijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un 

cenu noteikšanas kārtību” 



Starptautiskie normatīvie akti vides aizsardzībā 

• “Ramsāres konvencija”, 1971. gads. Latvijā pieĦemta un apstiprināta ar 

likumu “Par 1971. gada 2. februāra Konvenciju par starptautiskas nozīmes 

mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi” (29.03.1995.) 

• Konvencija „Par bioloăisko daudzveidību”, Riodežaneiro, 1992. gads. Latvijā 

pieĦemta un apstiprināta ar likumu “Par 1992. gada 5. jūnija Riodežaneiro 

Konvenciju par bioloăisko daudzveidību” (08.09.1995.) 

• “Bernes konvencija”, 1979. gads. Latvijā pieĦemta un apstiprināta ar likumu 

“Par 1979. gada Bernes Konvenciju par Eiropas dzīvās dabas un dabisko 

dzīvotĦu saglabāšanu” (17.12.1996.) 

• “Bonnas konvencija”, 1979. gads. Latvijā pieĦemta un apstiprināta ar likumu 

“Par 1979. gada Bonnas Konvenciju par migrējošo savvaĜas dzīvnieku sugu 

aizsardzību” (11.03.1999.) 

• SikspārĦu aizsardzību nosaka arī ar Bonnas konvenciju saistītais “Līgums par 

sikspārĦu aizsardzību Eiropā”, pieĦemts un apstiprināts ar Ministru kabineta 

2003.gada 7.janvāra noteikumiem Nr.10 

• “Orhūsas konvencija”, 1998. gads. Latvijā pieĦemta un apstiprināta ar likumu 

“Par 1998. gada 25. jūnija Orhūsas konvenciju par pieeju informācijai, 

sabiedrības dalību lēmumu pieĦemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs 

saistībā ar vides jautājumiem” (26.04.2002.) 

• “Eiropas ainavu konvencija”, 2000. gads. Latvijā pieĦemta un apstiprināta ar 

likumu “Par Eiropas ainavu konvenciju” (29.03.2007.) 

• “Latvijas Republikas valdības un Izraēlas Valsts valdības nolīgums par 

sadarbību izglītības, kultūras un zinātnes jomā” (spēkā esošs no 11.07.1995.) 

• “Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības 

līgums par noteiktu kultūras mantojuma objektu aizsardzību un 

saglabāšanu” (spēkā esošs no 12.11.2004.) 

Sīkāk paredzētajai darbībai piemērojamo normatīvo aktu prasības apskatītas 

attiecīgajās nodaĜās. 

6 



2. Vēja elektrostaciju parka vietas izvēle un 

alternatīvas 

SIA “Rapsoil” iecerētā vēja parka teritorijā jau kopš 2002. gada oktobra 

darbojas viens vēja ăenerators, uz kura uzstādīta arī vēja spēka un virziena monitoringa 

stacija. SIA “Rapsoil” perspektīvā vēja parka teritorija izraudzīta, balstoties uz 

sākotnējām prognozēm par labvēlīgu vēja režīmu, kuras minētā vēja ăeneratora un ar to 

saistītās monitoringa stacijas darbības laikā apstiprinājušās. Līdz ar to, no tehniski 

ekonomiskā viedokĜa šis Liepājas piekrastes posms izrādījies viens no vēja parkam 

pašiem piemērotākajiem visā Latvijas teritorijā. 

SIA “Rapsoil” kā privāts uzĦēmums privātai komercdarbībai var izvēlēties tikai 

zemi, kas tam pieder, ir iznomāta vai ko iespējams nopirkt (iznomāt). Šādu zemju, kas 

turklāt vēl būtu mērījumos apstiprinājušās kā tehniski ekonomiski piemērotas vēja 

parkam, Latvijas rietumu piekrastē vairs nav. Līdz ar to iecerētajam vēja parkam uz 

Liepājas pilsētas zemes, kas ir iznomāta vai tiks iznomāta 1 SIA “Rapsoil” vēja parka 

ierīkošanai, iespējamās izvietojuma alternatīvas pastāv tikai kā ăeneratoru izvietojuma 

modifikācijas pieejamās zemes platības robežās, bet ne kā cita vieta Latvijā. 

Iespējamie vēja ăeneratoru izvietojuma veidi izpētes datu pakāpeniskas ieguves 

un pirmapstrādes gaitā kopš šā ietekmes uz vidi novērtējuma uzsākšanas pastāvīgi 

attīstās un darba ziĦojuma stadijā salīdzinājumam izkristalizējušās divas alternatīvas, 

starp kurām atšėirības ir visbūtiskākās un uzskatāmākās, tādējādi padarot skaidrāku 

pamatojumu par labu optimālajai alternatīvai. 

Pirmajai alternatīvai (skat. I pielikumu), kura tika piedāvāta, apspriesta un 

kritizēta sākotnējā sabiedriskajā apspriešanā, raksturīga ăeneratoru koncentrācija vēja 

parkam pieejamās teritorijas ziemeĜu galā, cieši pietuvojoties GrobiĦas novada Medzes 

pagasta Šėēdes ciema dzīvojamajām ēkām un iespraucoties starp slēgto atkritumu 

izgāztuvi “Šėēde” un dabas lieguma “Tosmare” ziemeĜu robežu. Otrā alternatīva (skat. 

II pielikumu), kuras nepieciešamība un iespējamība noskaidrojusies un nopamatota 

ietekmes uz vidi novērtējuma gaitā, pārceĜ vēja parka smaguma centru vairāk uz 

dienvidiem, attālinoties no dzīvojamās apbūves līdz 650 metriem. 

Projektā plānots uzbūvēt 20 vēja ăeneratorus. Tiem ăeneratoriem, kuru 

izvietojums pirmajā un otrajā alternatīvā neatšėiras, ir viens un tas pats numurs abās 

alternatīvās (tādi ir 14 torĦi). Savukārt, torĦiem, kuru izvietojums starp alternatīvām 

atšėiras, numuri ir unikāli, t.i. tie neatkārtojas otrā alternatīvā (seši torĦi katrā 

alternatīvā). Tātad, pirmajā alternatīvā ir torĦi: 

Nr. 1, 2, 3, 4, 8, 10, 11, 12, 13, 14, 15, 16, 17, 18, 19, 20, 22, 23, 25, 26. 

Savukārt, otrajā alternatīvā ir torĦi: 

Nr. 4, 5, 6, 7, 8, 9, 10, 11, 12, 13, 14, 15, 16, 17, 19, 20, 21, 22, 23, 24. 

Abām alternatīvām kopīgie torĦi ir izceltā drukā. 

1 Par vēja ăeneratoriem Nr. 4, 5, 6, 7, 8, 9, 10, 12, 13, 21 un 24 zemes nomas līgumi ar Liepājas domi vēl 

nav noslēgti, bet 29.01.2010. ir iesniegts iesniegums par nomas līguma slēgšanu par šīm vietām un šis 

jautājums tiks lemts domes sēdē. 



3. Paredzētās darbības raksturojums 

3.1. Vēja parka darbības apraksts 

Projekta ietvaros Liepājas pilsētas ziemeĜu daĜas Karaostas teritorijā plānots 

uzbūvēt 20 vēja ăeneratorus ar kopējo jaudu 46 MW (2,3 MW katrs). Plānotais vēja 

parka saražotais elektroenerăijas daudzums gadā – 125 000 MWh. Vēja parka 

lietderības koeficients – 40%. 

Vēja elektrostacija sastāv no pamata (20 m diametrā), torĦa (78 vai 98 m), rotora 

un spārniem (41 m gariem). 

Turbīnas raksturojums (avots: www.enercon.de; 1. un 2. attēls): 

Nominālā jauda: 

Rotora diametrs: 

Ăeneratora augstums: 

Vēja klase (IEC): 

Ăeneratora raksturojums: 

Rotora tips: 

Rotācijas virziens: 

Rotora spārnu skaits: 3 

2,300 kW 

82 m 

78 vai 98 m 

IEC/NVN II 

Rotācijas laukums: 5,281 m² 

Spārna materiāls: 

Rotācijas ātrums: 

Ăenerators: 

Vēja ātruma slieksnis: 

Bez pārnesumiem, maināms ātrums, maināma 

orientācija 

Pretvēja rotors ar maināmu orientāciju 

PulksteĦa rādītāja virzienā 

Stiklšėiedra ar iebūvētu zibensnovedēju 

Mainīgs, 6-19,5 apgr./min 

ENERCON tiešās piedziĦas sinhronais annulārais 

ăenerators 

28-34 m/s(ar ENERCON vētras kontroli) 

8 



1. attēls. Enercon E-82 vēja turbīna (avots: 

www.enercon.de) 

2. attēls. Vēja turbīnas Enercon E-82 ăenerators 

(avots: www.enercon.de) 

Katrs ăenerators, vējam griežot rotora spārnus, ražo elektrību, kas pa pazemes 

kabeĜiem tiek aizvadīta uz visam vēja parkam kopīgu 110 kW transformatoru staciju, 

kurā saražotā elektrība tiek transformēta VAS “Latvenergo” publiskajiem elektrotīkliem 

piegādājamā formā, kā arī notiek saražotās elektrības automātiska uzskaite. 

Automātiska uzskaite notiek arī katrā vēja ăeneratorā, kas Ĝauj sekot ražošanas režīmam 

atkarībā no vēja režīma. 

Vēja ăeneratori automātiski pagriežas pret vēju, tāpēc to orientācija ir laikā 

mainīga. Bezvējā ăeneratoru spārni nekustas, līdz vēja ātrumam 12 m/s to griešanās 

ātrums pieaug proporcionāli vēja ātrumam, sasniedzot maksimālo rotācijas ātrumu 

gandrīz divdesmit apgriezienu minūtē. Turpinot pieaugt vēja ātrumam, rotācijas ātrums 

vairs nepalielinās: rotoru spārni automātiski pagriežas arvien slīpāk pret vēju, tādējādi 

palaižot garām daĜu vēja spēka. Pastāvīgajam vēja ātrumam sasniedzot ātruma slieksni 

(kurš iestājas noteiktā intervālā atkarībā no mēraparātu uzrādītajiem vēja vienmērīguma 

un brāzmainības raksturlielumiem), propellera darbība radītu risku, ka vēja spiediens 

var izkustināt ăeneratoru no vietas, tāpēc rotora spārni pagriežas ar šėautni pret vēju un 

rotors apstājas, līdz vēja ātrums atgriežas rotora darbībai piemērotā režīmā. Ăeneratoru 

darbības režīms ir aprobēts ilggadējā pasaules praksē, balstās uz maksimālas 

piesardzības principa un vērsts vairāk par labu maksimālai drošībai, nevis maksimālai 

vēja spēka izmantošanai komerciālos mērėos. 

Vēja ăeneratori apstājas, kad veidojas apledojums uz spārniem. Veidojoties 

apledojumam, spārni nevedo pareizu vēja pludlīniju un nekavējoties automātiski tiek 



apstādināta iekārta. Tas tiek darīts gan no iekārtas drošības (lai neveidotos spārnu 

vibrācijas), gan no apkārtējo drošības viedokĜa (lai nelidotu ledus plēksnes). Iekārtai ir 

trīs sensori, kas atpazīst situāciju, kad ir veidojies apledojums, kā arī jebkāds cits 

ekscentricitātes faktors: 

1) starp spārniem veidojas disbalanss (kāds spārns kĜūst smagāks par 

pārējiem); 

2) spārni rada vibrāciju; 

3) attiecība starp vēja ātrumu, rotora griešanās ātrumu un ražošanas apjomu 

neatbilst noteiktajiem parametriem. 

3.2. Vēja raksturlielumi paredzētās darbības vietā 

Vēja rozes un vēja virziena biežuma aprēėins balstīts uz septiĦu gadu vēja 

mērījumiem ar biežumu sešas reizes minūtē no esošās vēja elektrostacijas Liepājā, 

Jātnieku ielā 25, 62 m augstumā. Visbiežāk šajā teritorijā sastopami rietumu (12,7%) un 

rietumu-dienvidrietumu (12,1%) vēji. Lielākie vidējie vēja ātrumi ir rietumu (9,06 m/s), 

ziemeĜu-ziemeĜrietumu (8,76 m/s), rietumu-ziemeĜrietumu (8,41 m/s), rietumudienvidrietumu 

(8,41 m/s) un ziemeĜu (7,86 m/s) vējam. 

3.3. Parka izveidei nepieciešamā platība, montāžas 

darbu apraksts 

Parka būvniecības posmā ir nepieciešams apgūt ne tikai nākotnē atsavināmās un 

iznomājamās platības, bet arī papildu platības, kas nodrošinātu iespēju piegādāt iekārtas, 

piebraukt un pozicionēt lielgabarīta tehniku, kā arī veikt torĦu un rotoru montāžas 

darbus. Kopējā pagaidu teritorijas platība visiem torĦiem kopā ir 10,4 ha. 

Nepieciešamās zemes platība abām alternatīvām ir vienāda. Kopējā platība, kas 

nepieciešama jaunizbūvējamajiem ceĜiem un to pagrieziena rādiusiem ir apmēram 4 ha. 

PievadceĜu un stāvlaukumu tehniskie raksturojumi pieejama vēja ăeneratoru ražotāja 

“Enercon” tehniskajā aprakstā “Access Roads and Crane Platforms, E-82” 

(www.eiroprojekts.lv/rapsoil). Savukārt, platība, ko aizĦems laukumi pie 

ăewneratoriem, ir apmēram 3,4 ha. 

Papildus nepieciešams 20 kV elektrokabelis, kas savieno vēja elektrostacijas ar 

110 kV transformatoru un 110 kV kabelis, kas to savieno ar AS „Sadales tīkls” 

apakšstaciju „ZaĜā birzs”. Transformatoru apakšstacijas izbūvei un apkalpošanai 

nepieciešamā teritorija ir 320 m 2 . Šajā aprēėinā ietilpst platības, kas nepieciešamas 

kabeĜu līniju izbūvei, celtniecības vagoniĦu novietošanai, liekās grunts krautuvju 

izveidei un citas ar šo būvniecību saistītās palīgplatības. 

Pēc montāžas darbu veikšanas, daĜu no minētās teritorijas paredzēts rekultivēt un 

nodot tās īpašniekiem. Kopā visiem torĦiem rekultivējamā platība ir apmēram 3 ha. 

10 



Būvniecības laikā ir jāparedz drošības pasākumi, ko nosaka vispārējie 

celtniecības un montāžas darbu noteikumi, kas attiecas uz šāda veida būvēm. 

Klajā vietā ăeneratora uzstādīšanai nekādi priekšdarbi nav nepieciešami. Pirms 

ăeneratora uzstādīšanas mežā jāizcērt apaĜš apkopes laukums 80 m diametrā un 

nepieciešamie tehnikas pievedceĜi. Pēc tam zemē izbūvē dzelzsbetona pamatu 20,4 m 

diametrā. Pamata augšējā daĜa 6,6 m diametrā atrodas zemes līmenī, bet pārējā pamata 

virsmas daĜa atrodas zem zemes 0,93-1,83 m dziĜumā. TorĦa pamata apakšējā daĜa 

atrodas 2,53 m dziĜumā. 

Tad uz būvlaukumu ar smago tehniku atved izjauktu torni, kas sastāv no trim 

moduĜiem, rotoru un tā spārnus (kas ir garākās nedalāmās detaĜas un nosaka pievedceĜu 

nepieciešamo pagrieziena rādiusu). Būvlaukumā jānokĜūst arī speciālajam daudzasu 

lieltonnāžas autoceltnim un vēl vienam mazākam autoceltnim. Lielākais vienu uz otra 

uzliek torĦa moduĜus un rotoru to virsotnē. Pēc tam uz zemes samontē propelleri, 

lielākais autoceltnis to paceĜ, bet mazākais orientē vertikāli un perpendikulāri rotora 

asij, lai to varētu uzmaukt uz tās. Pēc tam saslēdz elektroinstalāciju, pievieno kabeĜus uz 

transformatoru staciju un montāža ir pabeigta. 

Visu vēja parku iespējams uzbūvēt vasaras sezonā, kaut gan Latvijas pēdējo 

dekāžu klimatiskajos apstākĜos bez dziĜa sasaluma nav principiālu ierobežojumu 

būvniecības veikšanai jebkurā gadalaikā. 

Vēja ăeneratoru darbības laiks paredzēts vismaz 25 gadi, tāpēc teritorijas 

rekultivācijas risinājumi pagaidām nav plānoti. Iespējami divi varianti: 

1) ja pēc 25 gadiem kādu iemeslu dēĜ tiek nolemts vēja enerăijas ražošanu 

pārtraukt, stabus izrok un apkopes laukumus apmežo (mazticams 

risinājums, Ħemot vērā pasaules tendenci pievērsties atjaunojamajai 

enerăijai), 

2) ja pēc 25 gadiem vēja enerăijas tiek nolemts vēja enerăijas ražošanu 

turpināt, bet esošie ăeneratori ir fiziski un morāli novecojuši, tos vai nu 

nomaina uz esošajiem stabiem, vai nomaina arī pašus stabus (Ħemot vērā 

šīs samērā jaunās tehnoloăijas straujo attīstību, šobrīd nevar progrnozēt, 

kādi būs pēc 25 gadiem ekonomiski un ekoloăiski labākie risinājumi). 

3.4. Vēja elektrostaciju aizsargjoslas 

Aizsargjoslu likuma 32. 1 pants “Aizsargjoslas ap vēja ăeneratoriem” paredz: 

“(1) Aizsargjoslas ap vēja ăeneratoriem, kuru jauda ir lielāka par 20 

kilovatiem, nosaka, lai nodrošinātu cilvēku un vēja ăeneratoru tuvumā esošo objektu 

drošību vēja ăeneratoru ekspluatācijas laikā un iespējamo avāriju gadījumā. 

(2) Aizsargjoslas platums ap vēja ăeneratoriem ir 1,5 reizes lielāks nekā vēja 

ăeneratoru maksimālais augstums.” 

Vēja parka detālplāns likumam atbilstoši paredz, ka aizsargjoslas platums ap 

vēja ăeneratoriem ir pusotras reizes lielāks nekā vēja ăeneratoru maksimālais augstums. 

Attiecīgi lielajiem torĦiem (torĦa augstums 98 m, rotora lāpstiĦu augstums 41 m) 

aizsargjoslas platums ir 210 m, bet mazajiem torĦiem (torĦa augstums 78 m, rotora 



lāpstiĦu augstums 41 m) – 180 m. Plānoto vēja ăeneratoru aizsargjoslas parādītas I un 

II pielikumā. 

Aizsargjoslu likuma 58. 1 pants. “Aprobežojumi drošības aizsargjoslās ap vēja 

ăeneratoriem” paredz: 

“1) aizliegts būvēt jaunas dzīvojamās mājas vai esošās ēkas rekonstruēt par 

dzīvojamām mājām; 

2) aizliegts būvēt jaunas ēkas un būves, kas var traucēt vēja ăeneratora darbību, 

vai esošās ēkas rekonstruēt tā, ka tās traucē vēja ăeneratora darbību; 

3) aizliegts atvērt izglītības iestādes, ierīkot spēĜu laukumus un atpūtas zonas; 

4) aizliegts rīkot publiskus pasākumus; 

5) aizliegts izvietot degvielas uzpildes stacijas, naftas, naftas produktu, bīstamu 

ėīmisko vielu un produktu glabātavas.” 

Kaut arī neviens no šiem nosacījumiem nav šėērslis ne pirmās, ne 

otrās alternatīvas īstenošanai, pirmajā alternatīvā tas uzliktu daĜai Šėēdes dienvidu 

malas iedzīvotāju aizliegumu būvēt un rekonstruēt savas dzīvojamās mājas 2. un 3. VES 

aizsargjoslā, kas, protams, ir reāls apgrūtinājums. Te gan jēvērš uzmanība uz to, ka 

Latvijā ir maz pieredzes sadzīvošanā ar vēja parkiem, par ko liecina, piemēram, visai 

komiskais citētā panta 4. punkts “aizliegts rīkot publiskus pasākumus”, kura jēga ir 

absolūti nesaprotama un pielietojums absurds: piemēram, ăeneratora staba pakājē būtu 

aizliegts rīkot piketu pret vēja parkiem Latvijā. 

KabeĜu līniju aizsargjoslas iekĜaujas ceĜu un ielu sarkanajās līnijās vai to 

aizsargjoslās. 

3.5. Inženiertehniskie risinājumi putnu un sikspārĦu 

atbaidīšanai 

Kā liecina pētījumi, pat, ja vēja ăeneratori tiek apstādināti intensīvas putnu 

migrācijas laikā, arī tad liels skaits putnu iet bojā, ietriecoties tornī vai rotora lāpstiĦās. 

Savukārt, aprīkojot torĦus ar gaismām, tiek panākts pilnīgi pretējs efekts: liela daĜa no 

nakts migrantiem nevis ievēro torni un maina lidojuma augstumu un/vai virzienu, bet 

tieši otrādi – dodas gaismas avota virzienā. Tādejādi, šādiem objektiem principā nav 

piemērojami inženiertehniski vai organizatoriski pasākumi ietekmes mazināšanai. 

Vairums sikspārĦu sugu, to skaitā arī retākās no mūsu sugām, ne tikai neizmanto 

ielu apgaismojumu, bet strikti no tā izvairās. Tomēr aukstās naktīs daĜa sikspārĦu sugu 

(Nyctalus, Vespertilio un Eptesicus ăinšu sikspārĦi) no ielu/autoceĜu vai ēku/pagalmu 

apgaismojuma lampām gūst zināmu labumu, jo pie tām koncentrējas kukaiĦi. Tomēr, ja 

plānotos vēja ăeneratorus naktī apgaismotu ar prožektoriem, apgaismojuma uzstādīšana 

sikspārĦu izmantoto pārvietošanās trašu tuvumā kopumā būtu nevēlama, jo: 

1) daĜai sugu tas izjauktu pārvietošanās trases, tām būtu jāmeklē jauni ceĜi; 

2) apgaismojums kalpotu kā pievilinājums virknei citu sugu, tā palielinot to 

sadursmes iespējas ar rotora lāpstām. 

12 



Jāpiebilst, ka sugas, kuras var gūt labumu no apgaismojuma pievilinātajiem 

kukaiĦiem, pieder pie augstu lidojošām sikspārĦu sugām, kuru sadursmes iespējas ar 

vēja ăeneratoriem ir ievērojami lielas. 

3.6. Teritorijai nepieciešamā ūdens apgāde un 

kanalizācija 

Parka būvniecības posmā būs nepieciešamība jau minētajās pagaidu platībās 

torĦu plānotajās vietās izvietot pārvietojamos strādnieku sadzīves vagoniĦus un biotualetes. 

Visā būvniecības posmā paredzēti divi vagoniĦi un divas tualetes, kas tiks 

izvietotas saskaĦā ar tehniskā projekta DOP noteikumiem. 

Pēc būvdarbu pabeigšanas vēja parka darbībai nav nepieciešamas nekādas 

papildus aktivitātes un pasākumi, t.sk. ūdensapgāde un kanalizācija. Vēja parkam nav 

nepieciešams pastāvīgs apkalpojošais personāls un visa uzraudzība var tikt veikta 

attālināti caur datoru. 

3.7. Teritorijas ierobežošana, uzraudzība un kontrole 

Pēc būvdarbu beigšanas ārējā teritorija netiks ierobežota un tai būs brīva 

piekĜuve. Pati vēja elektrostacija tiks aizslēgta un tai tiks pieslēgta signalizācija. 



3.8. Paredzētās darbības realizācijas secība un 

plānotie termiĦi 

Vēja elektrostaciju parka ierīkošanas darbu secība un plānotie ralizācijas termiĦi 

parādīti 1. tabulā. 

1. tabula. Vēja elektrostaciju parka ierīkošanas darbu secība 

Aktivitāte 

Plānotais termiĦš 

Ietekmes uz vidi novērtējums 09.2009.-07.2010. 

Obligātā elektroenerăijas iepirkuma kvotas 

saĦemšana atbilstoši MK noteikumiem 2 05.2010. 

Elektroenerăijas ražošanas licences saĦemšana 05.2010. 

Vēja elektrostaciju iegādes līguma slēgšana 07.2010. 

Tehniskā projekta izstrāde 07.2010.-09.2010. 

Celtniecības uzsākšana 09.2010. 

Vēja elektrostaciju uzstādīšana 03.2011.-03.2012. 

Nodošana eksplutācijā 06.2012. 

2 Ministru kabineta 2009. gada 24. februāra noteikumi Nr. 198 "Noteikumi par elektroenerăijas ražošanu, 

izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenas noteikšanas kārtību" 

14 



4. Vides stāvokĜa novērtējums 

4.1. Paredzētās darbības vietas un apkārtējās 

teritorijas rakturojums 

Plānotā vēja elektrostacijas parka teritorija un tās apkārtne parādīta I un 

II pielikumā. Tajos mērogā 1:5000 redzamas gan zemesgabalu kadastra robežas, gan 

visi objekti vēja parka teritorijā un apkaimē un precīzi izmērāmi attālumi līdz tiem. 

Paredzētās darbības teritorijas apkārtnē pārsvarā atrodas meža zemes. Tuvākā apdzīvotā 

vieta ir GrobiĦas novada Medzes pagasta Šėēdes ciems, kas atrodas ~650 m attālumā uz 

ziemeĜaustrumiem no otrajā alternatīvā tuvākajiem (Nr. 22 un 23) plānotajiem vēja 

ăeneratoriem un ~50 m attālumā uz ziemeĜiem no pirmajā alternatīvā tuvākajiem (Nr. 2 

un 3) torĦiem. Pirmā alternatīvā izvietojuma tuvāko ăeneratoru aizsargjosla skar Šėēdes 

ciemu, savukārt otrajā alternatīvajā izvietojumā arī aizsargjoslas dzīvojamo apbūvi 

neskar. 

Tieši starp plānotajām vēja eletrostacijām 1., 2., 3. un 18. pirmajā alternatīvā un 

aptuveni 900 m attālumā uz austrumiem no tuvākās plānotās vēja elektrostacijas Nr. 22 

otrajā alternatīvā atrodas rekultivētā atkritumu izgāztuve “Šėēde”. Liepājas pilsētas 

cieto sadzīves atkritumu izgāztuve “Šėēde” tika ekspluatēta kopš 1960. 

gada. Izgāztuves rekultivācija tika uzsākta 2003. gadā. Pirmajā posmā notika izgāztuves 

vecās daĜas rekultivācija, kuras ietvaros veica nogāžu veidošanu, kaudzes pārklāšanu ar 

māla slāni, kaudzes pārklāšanu ar melnzemi, sešu vertikālo gāzes urbumu izveidošanu, 

gāzes savākšanas cauruĜvadu sistēmas izveidošanu un pieslēgšanu pie gāzes sūknēšanas 

stacijas, kā arī apzaĜumošanu. Otrajā posmā notika izgāztuves jaunās daĜas rekultivācija, 

kura uzsākta pēc jaunā GrobiĦas poligona 1. kārtas pabeigšanas. Otrajā posmā veica 

nogāžu veidošanu, kaudzes pārklāšanu ar māla slāni, kaudzes pārklāšanu ar melnzemi, 

deviĦu vertikālo gāzes urbumu izveidošanu, gāzes savākšanas cauruĜvadu sistēmas 

izveidošanu un pieslēgšanu pie gāzes sūknēšanas stacijas, apzaĜumošanu, infiltrāta 

savākšanas sistēmas izveidošanu, inspekcijas ceĜa izveidi, sargu mājas būvniecību un 

pieslēgšanos pie elektrotīkla. Atkritumu izgāztuve “Šėēde” tika slēgta 2004. gada 6. 

septembrī, kad darbu uzsāka cieto sadzīves atkritumu apsaimniekošanas poligons 

GrobiĦas novada “Ėīvītēs” (avots: www.liepajasras.lv). 

Teritorijā starp plānotajām vēja elektrostacijām Nr. 11., 13., 14. un 15. atrodas 

Liepājas pilsētas notekūdeĦu attīrīšanas iekārtas (NAI). 1980. gadā iekārtas tika 

papildinātas ar daĜēju bioloăisko attīrīšanu, izmantojot aktīvo dūĦu metodi, bet pēc 

rekonstrukcijas 1998. gadā tās nodrošina arī pilnu bioloăisko attīrīšanu ar biogēnās 

redukcijas metodi ar projektēto jaudu 55 000 m 3 /dnn (avots: Vides rīcības programma 

Liepājai 2009-2014). 3. attēlā ilustrācijai parādīta 2002. gada situācija ap Liepājas NAI: 

redzama tolaik tikko uzstādītā 0. VES, attīrīšanas iekārtas, kuru sastāvdaĜu izvietojumu 

viegli salīdzināt ar topogrāfiju I un II pielikumā, bet gandrīz astoĦus gadus senajā 

fotogrāfijā strauji mainīgā krasta līnija vairs neatbilst aktuālajai situācijai un ir redzams 

tukšs klajums starp meža puduri un NAI, kurā šobrīd atrodas jauns svarīgs objekts – 

holokosta upuru memoriāls (skat. nākamo rindkopu). 



3. attēls. Situācija ap Liepājas NAI 2002. gadā (avots: 

http://www.liepaja.lv/upload/zinjas_new/attirisanas_iekartas_lapai.jpg) 

Aptuveni 140 m attālumā uz rietumiem no plānotās vēja elektrostacijas Nr. 15 

tieši pie Liepājas pilsētas notekūdeĦu attīrīšanas iekārtām atrodas Otrā pasaules kara 

laikā nogalināto Liepājas ebreju piemiĦas memoriāls, kas tika atklāts 2005. gada 

3. jūnijā. 

Elektropārvades kabeĜi no plānotajām elektrostacijām līdz pieslēgumam 

esošajiem tīkliem atradīsies ceĜu un ielu sarkanajās līnijās vai to aizsargjoslās. 

Visa vēja parkam paredzētā zeme pieder Liepājas pilsētai un ir iznomāta vai tiks 

iznomāta 3 SIA “Rapsoil”. 

3 Par vēja ăeneratoriem Nr. 4, 5, 6, 7, 8, 9, 10, 12, 13, 21 un 24 zemes nomas līgumi ar Liepājas domi vēl 

nav noslēgti, bet 29.01.2010. ir iesniegts iesniegums par nomas līguma slēgšanu par šīm vietām un šis 

jautājums tiks lemts domes sēdē. 

16 



4.2. Hidroloăisko apstākĜu raksturojums 

Plānotā vēja elektrostaciju parka teritorija atrodas Piejūras zemienē, daĜēji 

Tosmares ezera sateces baseinā un Baltijas jūras piekrastes baseinā. Pētāmās teritorijas 

noteci (piemēram, CietokšĦa kanālā) pārsvarā veido sniega kušanas ūdeĦi (45-50 %) un 

pieplūde no pazemes ūdeĦiem (10-15 %), pārējo – lietus ūdeĦi (ilggadīgais vidējais 

nokrišĦu daudzums ir 650-720 mm). Stabila ledus sega ziemā izveidojas laikā no 

janvāra līdz februārim un saglabājas 2,5 līdz 3,0 mēnešus. Vidējais ledus biezums Tosmares 

ezerā ir 20 līdz 40 cm. Pastāvīga sniega sega izveidojas līdz janvāra pirmajai 

dekādei un saglabājas aptuveni divus mēnešus (vidēji 50 līdz 65 dienas). Zemes 

sasaluma dziĜums ir no 20 līdz 50 cm. Pavasara palu periods sākas marta vidū un ilgst 

līdz aprīĜa vidum, maksimālo fāzi sasniedzot marta beigās-aprīĜa sākumā. Pavasara palu 

laikā aiztek nepilna puse no gada vidējās noteces daudzuma. Gada vidējais noteces 

modulis atrodas robežās no 9 līdz 11 l/s⋅km 2 . Vasaras mazūdens perioda notece ir stipri 

mainīga un izteikti atkarīga no lietus periodiem. Izteiktākie mazūdens perioda mēneši ir 

augusts un septembris. Virszemes notece nonāk Tosmares ezerā, CietokšĦa kanālā vai 

tieši Baltijas jūrā. 

Tosmares ezera raksturojums 

Tosmares ezers caur CietokšĦa kanālu ir savienots ar Baltijas jūru. Ezerā nonāk 

ūdens no aptuveni 73 km 2 plaša sateces baseina, kura nozīmīgākie elementi – Grēzupīte 

un Timlera grāvis atrodas uz austrumiem no ezera. Ezeru papildina arī meliorācijas 

sistēmas pievadītais ūdens. 

Ezera spogulis atrodas tikai nepilnu metru virs jūras līmeĦa, tā kopējā platība ir 

aptuveni 4,1 km 2 (ezera krasti ir Ĝoti zemi un aizauguši, tāpēc precīza platības 

noteikšana nav iespējama). Jāpiebilst, ka ezers pieder pie ultraeitrofu ezeru kategorijas, 

respektīvi, tas ir pilnībā aizaudzis (spoguĜlaukuma platība ir tikai daži desmiti hektāru). 

Morfoăenētiski ezers pieder pie paleolagūnu ezeru tipa – tas atdalījies no jūras Litorīnas 

laikā un turpmākajā savā attīstībā pakāpeniski zaudējis platību, aizaugot, kā arī jūras 

krasta uzvirzīšanās rezultātā. 

Ezera forma ir garena, meridionāli izstiepta un tā maksimālais garums sasniedz 

aptuveni 5,8 km. Lielākais dziĜums ezera centrālajā daĜā sasniedz 1,1 m, bet vidējais 

dziĜums nepārsniedz 0,6 m. 

Dabīgā drenāža un meliorācijas sistēmas 

Plānotā objekta skartajā teritorijā ir samērā maz meliorācijas sistēmas elementu. 

Teritorijai kopumā, pateicoties tās ăeoloăiskās uzbūves īpatnībām, ir raksturīga niecīga 

virszemes notece. ĥemot vērā, ka augšējo ăeoloăiskā griezuma daĜu veido smilšainie 

nogulumi, nokrišĦu un sniega kušanas ūdens infiltrācija notiek strauji. Tomēr 

gruntsūdens līmenis lielākajā daĜā skartās teritorijas atrodas samērā augstu – organiskas 

izcelsmes nogulumu slānī vai virs Ĝoti smalkajām un blīvajām smiltīm – jūras gultnes 

nogulumiem. Šāda vietas hidroăeoloăiskā īpatnība var apgrūtināt un sadārdzināt objekta 

celtniecību, taču var pieĦemt, ka, pateicoties katra atsevišėa VES torĦa nelielajam 

pamata laukumam un tam, ka teritorijā nav paredzēts ierīkot masīvus uzbērumus vai 

citus plašāku teritoriju ietekmējošus objektus, kopējā ietekme uz virszemes noteces 

sadalījumu, dabiskās drenāžas apstākĜiem un meliorācijas sistēmām būs nebūtiska. 



Teritorijas applūšana 

Plānotā objekta skartās teritorijas vidējais augstums ir 3,5-4,5 m vjl., bet 

atsevišėu kāpu grēdu virsotnes ir līdz 7-8 m augstas. Vējuzplūdu līmenis Baltijas jūras 

krasta ekstremālu rietumu virziena vētru laikā nepārsniedz +1,8 m Baltijas augstumu 

sistēmā. Pavasara palu laikā Tosmares ezera un tā sateces baseina ūdeĦi uz jūru tiek 

novadīti pa CietokšĦa kanālu. Plūdu risks ezera palienē un citās zemās (līdz 2,0 m vjl) 

apkārtnes teritorijās ievērojami pieaug ja CietokšĦa kanāla ieteka jūrā ir aizsērējusi, kā 

tas nereti notiek spēcīgu vētru laikā. Jāpiebilst, ka plānotais objekts neatrodas tieši 

plūdu apdraudētajā teritorijā, bet cieši tās tuvumā. 

Applūšanas draudi, kas ir iespējami saistībā ar pētītajai piekrastes teritorijai 

raksturīgo intensīvo krastu eroziju, apskatīti šī ziĦojuma 5.11. nodaĜā. 

4.3. Tuvākās ūdens Ħemšanas vietas un pazemes 

ūdens atradnes 

Pazemes ūdens īpašības, to atradĦu izvietojuma likumsakarības un mūsdienu 

ăeoloăisko risku izplatību vistiešākajā veidā nosaka teritorijas ăeoloăiskā uzbūve. 

Baltijas jūras piekrasti Liepājas ziemeĜu daĜā un Šėēdē sedz dažāda biezuma kvartāra 

nogulumu sega. Pirmskavartāra nogulumieži sauszemē ieguĜ vidēji 10 m zem jūras 

līmeĦa, bet virzienā uz rietumiem to virsmas augstums samazinās līdz -40 m. Izpētes 

teritorijai tuvākā vieta, kur pamatieži atrodas Ĝoti tuvu zemes virspusei ir uz 

ziemeĜaustrumiem no Tosmares ezera. Izpētes teritorijas sauszemes daĜā tiešā jūras 

tuvumā kvartāra nogulumu segas biezums atrodas robežās no 15 līdz 20 m. Krasta 

nogāzes seklūdens daĜā tas samazinās līdz aptuveni 10 m. Krasta joslu galvenokārt 

veido Litorīnas jūras laikā uzkrājušās dažāda raupjuma smiltis, kuras pārsedz dažāda 

vecuma kāpu (eolie) smilts nogulumi. Atsevišėās vietās zem Litorīnas nogulumiem 

atrasti arī Baltijas ledus ezera smilšainie nogulumi. Bijušo lagūnu teritorijā (pie 

Tosmares ezera) un citos šobrīd aizpildītos reljefa pazeminājumos atrodas organiskas 

izcelsmes nogulumi – kūdra, sapropelis, kā arī dūĦainas smiltis un māls. Šo lagūnu un 

limnisko nogulumu biezums variē robežās no dažiem centimetriem līdz vairākiem 

metriem. 

Krasta nogāzes seklūdens daĜu aptuveni līdz 5-6 m dziĜumam sedz pārskalota 

mūsdienu jūras nogulmu sega – smilts, ar grantainas smilts un grants slāĦiem un lēcām. 

Vietām ir samērā augsta oĜu koncentrācija. Tālāk par minēto dziĜumu jūras gultnē 

atsedzas vidējā pleistocēna Kurzemes apledojuma nogulumi (morēnas smilšmāls un 

mālsmilts), kuru virsma ir ievērojami pārskalota – izveidojies rupjāko morēnu veidojušo 

frakciju bruăis. Glacigēno nogulumu biezums ir robežās no 1 līdz 10 m. Vairākās vietās 

7-10 m dziĜumā pretī Liepājas notekūdeĦu attīrīšanas iekārtām (NAI) un Šėēdei gultnē 

atsedzas pirmskavrtāra nogulumieži. 

Kvartāra nogulumu griezums tiešā jūras krasta tuvumā posmā Liepājas osta- 

Šėēde ir uzskatāms par visai sarežăītu. Tā piemēram, stāvkrasta griezumā vietām 

izsekojamas trīs ăenētiski atšėirīgas nogulumu slāĦkopas. Aptuveni 1-2 m augstumā 

virs jūras līmeĦa ieguĜ limnisku nogulumu slānis, kas, domājams, veidojies Tosmares 

paleolagūnā. ZiemeĜu fortu rajonā atrodas Liepājas apkārtnes ievērojamākais eolais 

veidojums – ZiemeĜu fortu paraboliskā kāpa ar virsmas absolūto augstumu 16-21 m vjl. 

18 



Liepājas NAI teritorijā, kā arī virzienā uz ziemeĜiem no tās, zem 1-3,5 m biezas 

eolo smilšu kārtas ieguĜ dažāda biezuma (0,2-1,5 m) kūdra (purva un/vai aizaugoša 

ezera apstākĜos veidojies slānis), zem kuras, savukārt, ieguĜ 0,5-1,5 m biezi tipiski ezera 

nogulumi (dūĦas, dūĦaini mālaina smilts, sapropelis). Faktiski visu teritoriju ap Liepājas 

NAI var uzskatīt par senā Tosmares ezera rietumu daĜu, ko pēc Litorīnas jūras regresijas 

ir pārklājuši no jūras pārpūstie smilts nogulumi. Aptuveni 400 m uz ziemeĜiem no NAI 

teritorijas organiskas izcelsmes purva un ezera nogulumi ăeoloăiskajā griezumā vairs 

nav izsekojami. Šėēdes apkārtnē zem 1-3 m bieza eolās smilts slāĦa ieguĜ 1-3 m biezi 

Litorīnas jūras krasta zonas nogulumi – grantaina smilts, smilts ar grants un oĜu 

starpkārtām. Zemāk izsekojami jūras seklūdens daĜas nogulumi – smalka un Ĝoti smalka 

smilts, kas, domājams, uzkrājusies Litorīnas jūras transgresijas laikā. Tas nozīmē, ka 

šajā daĜā ăeoloăiskā griezuma Holocēna daĜu veido Litorīnas jūras lagūnu norobežojošā 

pāržmauga. 

Zemkvartāra virsā izplatīti Ĝoti dažādi terigēni un karbonātiski ieži. Tā 

piemēram, Liepājas ostas rajonā ieguĜ augšdevona Ketleru svītas māli, smilšakmeĦi un 

domerīti, kurus virzienā uz ziemeĜiem nomaina vecākie Žagares svītas dolomīti. Vēl 

tālāk uz ziemeĜiem – pie Liepājas NAI, ir sastopami Mūru svītas smilšakmeĦi, māli un 

aleirolīti, kā arī Akmenes svītas bomerīti, dolomīti, māli un kaĜėakmeĦi. Pie Šėēdes 

pamatiežu virsu sarežăī dziĜš paleoiegrauzums (domājams, aprakta ieleja), kas šėērso 

mūsdienu krasta līniju. 

Šėēdē un teritorijā ap Liepājas NAI aktīvā ūdens apmaiĦas zonu veido sekojoši 

ūdens kompleksi (no augšas uz leju): kvartāra, famenas, PĜaviĦu-Amulas un Arukilas- 

Amatas. 

Kvartāra ūdens kompleksu veido gruntsūdens jeb pirmais bezspiediena ūdens 

horizonts. Iespējams, ka atsevišėās vietās periodiski ir sastopami pusspiediena ūdens 

horizonti, kas izveidojušies smilšu slānī starp glacigēnajiem smilšmāla nogulumiem un 

limniskajiem Tosmares paleolagūnas mālainajiem nogulumiem. Kvartāra pusspiediena 

ūdeĦiem dotajā reăionā nav praktiskas nozīmes un turpmāk tie vairs netiek apskatīti. 

Teritorijai raksturīgā gruntsūdens dabiskā kvalitāte uzskatāma par vidēji sliktu vai 

sliktu, jo horizonts galvenokārt izvietojas holocēna Litorīnas jūras un Tosmaeres 

paleolagūnas nogulumos, kas satur ievērojamu daudzumu organiskas dažādās 

sadalīšanās stadijās. Arī gruntsūdens iegulas dziĜums ir neliels, turklāt iespējama jūras 

ūdens nokĜūšana gruntsūdens nesējhorizontā. Līdz ar to, šādā pazemes ūdenī ir 

paaugstināts organisko skābju, amonija, dzelzs, NaCl, H 2 S un citu komponentu saturs 

un tam raksturīga augsta krāsainība. Jāpiebilst, ka arī gruntsūdens resursi uzskatāmi par 

trūcīgiem, jo gruntsūdeni saturošo slāĦu biezums nepārsniedz 5-10 metrus, bet 

ūdensgūtĦu maksimālais ražīgums nevar pārsniegt 10-50 m 3 /dienn. (Levins et al. 1998). 

Gruntsūdens nesējslānis ir mūsdienu (holocēna) nogulumi – Litorīnas un 

mūsdienu Baltijas jūras smiltis, kā arī Tosmares paleolagūnas un purva nogulumi. 

Gruntsūdens līmenis atkarībā no gadalaika un konkrērtās vietas atrodas robežās no 0,3- 

3,0 m (lielāks dziĜums tiek sasniegts reti un tikai vasarā). Tas nozīmē, ka gruntsūdens 

horizonta dabīgā aizsargātība pret piesārĦojuma nokĜūšanu tajā ir vāja un Ĝoti vāja. 

Dabiskais gruntsūdens režīms ir lokāli traucēts, galvenokārt CietokšĦa kanāla un 

meliorācijas sistēmas ierīkošanas rezultātā. Gruntsūdens plūsma galvenokārt ir orientēta 

uz Tosmares ezeru un CietokšĦa kanālu, bet tikai Ĝoti šaurā joslā gar jūras krastu tā 

orientēta uz rietumiem – jūras virzienā. 



Artēzisko ūdeĦu horizonti pamatiežos 

Ar plānoto būvniecību saistītās teritorijas tiešā tuvumā atrodas divi ekspluatācijā 

esoši ūdensapgādes dziĜurbumi, no kuriem tuvākais izvietots aptuveni 55 m attālumā uz 

rietumiem no plānotā VES torĦa Nr. 14, Liepājas notekūdeĦu attīrīšanas iekārtu 

teritorijā (skat. I un II pielikumu). Plānotā VES torĦa pēda atrodas ārpus urbuma stingra 

režīma aizsargjoslas. 

Liepājas apkārtne ir piemērs nepārdomātas cilvēka saimnieciskās aktivitātes 

negatīvai ietekmei. Tā izraisījusi atsevišėu pazemes ūdens horizontu savstarpējo 

mijiedarbību. Hidraulisko saistību starp virszemes un pazemes ūdeĦiem vislabāk ilustrē 

Baltijas jūras sāĜo ūdeĦu intrūzija (pakāpeniska kopējās mineralizācijas pakāpes un 

hlorīdu satura paaugstināšanās) Mūru-Žagares ūdens horizontā intensīvas pazemes 

ūdens ieguves rezultātā. Horizonta maksimālās ekspluatācijas periodā (1980-to gadu 

vidū) sāĜie ūdeĦi sasniedza Liepājas ezera ziemeĜu galu. 

Savukārt, Burtnieku-Gaujas kompleksa virsmas iegulas dziĜums ir ievērojams – 

180-220 metri, tāpēc sāĜo ūdeĦu ieplūšana horizontā nav novērojama un netiek arī 

prognozēta (Levina 1997). Tajā pašā laikā, ir atzīmēta arī mineralizētu sulfātu ūdeĦu 

pārplūde no PĜaviĦu-Amulas horizontiem uz Arukilas-Amatas pazemes ūdens 

kompleksu spiediena pazemināšanās rezultātā, ko izraisījusi pieaugošā Gaujas- 

Burtnieku ūdens horizonta ekspluatācija (depresijas centrā līmeĦa pazeminājums 

sasniedza 23 metrus; Levina 1997). Tomēr jāatzīmē, ka sulfātu ūdeĦu pārplūde nav 

izplatīta plaši un nenotiek nepārtraukti. 

Nav paredzams, ka plānotā objekta būvniecības vai ekspluatācijas gaitā esošajos 

pazemes ūdeĦu horizontos varētu notikt vērā Ħemamas izmaiĦas. Tomēr jāpiebilst, ka 

būvniecības gaitā, veicot inženierăeoloăiskās izpētes urbumus, ja tādi būs nepieciešami, 

tehnisko prasību un/vai projekta neievērošanas vai avārijas situāciju gadījumā ir 

iespējama piesārĦojuma nokĜūšana arī pamatiežu pazemes ūdens horizontos. 

4.4. Mūsdienu ăeoloăiskie procesi 

Krasta posmā Liepājas osta-Šėēde krasta nogāzes ăeoloăiskās uzbūves pamatā ir 

mūsdienu Baltijas jūras un Baltijas jūras iepriekšējo attīstības stadiju laikā uzkrājušies 

eolie, pludmales, jūras seklūdens daĜas un lagūnas nogulumi. Krasta nogāzes zemūdens 

daĜā vietām atsedzas augšdevona dolomīti, kurus citur sedz glacigēnas izcelsmes 

pārskaloti nogulumi – oĜi, grants-smilts un atsevišėās vietās laukakmeĦu sakopojumi. 

Pludmales platums iecirknī ir Ĝoti mainīgs un atkarībā no sezonas svārstās 

robežās no 15 līdz 40 m, gados, kas sekojuši pēc vētrām, sasniedzot pat 50 m. 

Atsevišėos gadījumos pie bijušo Liepājas fortu drupām un pie Liepājas notekūdeĦu 

attīrīšanas iekārtu (NAI) krasta stiprinājumiem (gabioniem) pludmale izzūd pilnībā. 

Pludmali veido dažādu frakciju sanešu materiāls ar dominējošām smalku un vidēji rupju 

smilšu frakcijām. Vētru laikā pludmalē var nonākt arī ievērojams daudzums oĜu, starp 

tiem arī vietējas izcelsmes pamatiežu atlūzas – dolomīts (2. tabula). 

20 



2. tabula. Pludmales sanešu granulometriskais sastāvs krasta iecirknī pie Liepājas 

ZiemeĜu fortiem 

Sanešu 

0,5- 0,25- 

>10 mm 10-2 mm 2-1 mm 1-0,5 mm 

frakcija 

0,25 mm 0,1 mm 

Īpatsvars 0-50 % 0-4 % 0-1,5 % 3-15 % 30-65 % 5-35 % 

Pludmalē uz ziemeĜiem no Liepājas NAI labi nošėirama viĜĦu dominētā daĜa un 

eolo procesu dominētā daĜa virs profila lūzuma. Kopējais pludmales slīpums ir no 1:15 

līdz 1:30. 

Mūsdienu eolās akumulācijas reljefs (priekškāpa vai tās aizmetnis) krasta 

iecirknī nav novērojams. Ilgstoši saglabājoties bezvētru apstākĜiem, atsevišėos posmos 

(uz dienvidiem no ZiemeĜu fortiem un vismaz 2000 m uz ziemeĜiem no Liepājas NAI) 

erozijas kāples piekājē izveidojas vājā eolā velce ar sanešu apjomu tajā līdz 5 m 3 /m. 

Ievērojama krasta erozija (notika pamatkrasta atkāpšanās) iecirknī novērota 1993., 

1999., 2001., 2005. un 2007. gadā. Periodos starp vētrām krasta nogāzes atjaunošanās 

nenotika, kas arī liecina par izteiktu sanešu materiāla deficītu krasta zemūdens nogāzē. 

DziĜāk iekšzemē novērojams samērā līdzens reljefs ar neregulāriem pacēlumiem un 

ieplakām, kas radušies vēja deflācijas un akumulācijas ceĜā vietās, kur zemsedze tikusi 

antropogēni traucēta. 

Kopš Liepājas ostas izbūves 19. gs. beigās, krasta iecirknī uz ziemeĜiem no ostas 

ir izveidojušies sanešu deficīta apstākĜi, jo ostas ārējās hidrotehniskās būves gandrīz 

pilnībā pārtrauc normālo sanešu materiāla pārvietošanos garkrasta griezumā. Reăionā 

pastāvošās tā sauktās Austrumbaltijas garkrasta sanešu plūsmas jauda šajā iecirknī 

sasniedz aptuveni 500 000 m 3 /gadā, par ko netieši liecina arī plašā akumulācijas zona, 

kas 20. gs. laikā ir izveidojusies uz dienvidiem no ostas. 

Kopš 1935. gada krasta erozijas dēĜ Liepājas-Šėēdes iecirknī krasts atkāpies par 

70-240 m. Par to liecina kartogrāfiskā un aerofoto materiāla analīze, kā arī lauka 

pētījumi (tika vērtētas krasta joslas reljefa formu izmaiĦas, to morfoloăija). Vecākais, 

pētījuma mērėim atbilstošais kartogrāfiskais materiāls attiecināms uz starpkaru Latvijas 

trīsdesmitajiem gadiem (1935.-1938.), kad mērogā 1:2500 un 1:5000 tika sastādītas 

piekrastes pagastu topogrāfiskās kartes zemes ierīcības vajadzībām. 4. attēlā vizualizēta 

pamatkrasta atkāpšanās un pieaugums laika posmā no 1935. līdz 1990. gadam. 

Kopš 1993. gada Liepājas-Šėēdes krasta iecirknī uzsākto sistemātisko 

monitoringa tipa pētījumu dati liecina, ka krasta atkāpšanās ātrums pēdējās desmitgadēs 

ir pieaudzis, saniedzot vidējo ātrumu 2-3 m/gadā (5. un 6. attēls). Krasta atkāpšanās 

ātruma pieaugums ir izskaidrojams, pirmkārt, ar joprojām pieaugošo ostas radīto sanešu 

deficītu un, otrkārt, ar mainības tendencēm globālajā un reăionālajā klimatā: pēdējo 

gadu desmitu laikā biežāk atkārtojušās spēcīgas vētras, gaisa temperatūra ziemas 

mēnešos ir bijusi augstāka (neveidojas krasta ledus un nesasalst grunts piekrastē), vētru 

raksturīgais virziens ir mainījies par labu rietumu rumbiem tā radot augstākus 

vējuzplūdus. 



4. attēls. Baltijas jūras Kurzemes krasta izmaiĦas 1935.-1990. gadā (avots: Eberhards 

G., Lapinskis J., 2008. Baltijas jūras Latvijas krasta procesi. LU, Rīga) 

22 



krasta atkāpšanās kopš 1993. gada janvāra 

(m) 

0 

-5 

-10 

-15 

-20 

2008.08.21. 

-25 

2007.09.23. 

2006.06.4. 

-30 

2005.11.9. 

-35 

2002.08.26. 

2000.04.20. 

-40 

1996.08.7. 

0 100 200 300 400 500 600 

attālums no mērījumu stacionāra sākuma (m) 

5. attēls. Pamatkrasta atkāpšanās mērījumu stacionārā „Liepāja 2” (krasta iecirknis uz 

dienvidiem no ZiemeĜu fortiem) 

Tiešā esošās vēja elektrostacijas (Nr. 0*, skat. I un II pielikumu) tuvumā jūras 

krasta ăeoloăisko procesu norisi būtiski ietekmē ZiemeĜu fortu drupas. Lielākā daĜa no 

fortu „frontes”, krastam atkāpjoties, ir nonākusi aktīvajā krasta zonā un šobrīd 

funkcionē kā savdabīga krasta aizsargbūve (7. attēls). Pēc funkcionalitātes to ir 

iespējams pielīdzināt atbangošanas sienai. Minētā būve ir Ĝoti masīva un paredzams, ka 

tā saglabās savu krasta preterozijas funkciju ilgāk par 50 gadiem. 

6. attēls. Jūras stāvkrasts 700 m uz dienvidiem no 

ZiemeĜu fortiem pēc 2007. gada janvāra vētras: 

skats uz dienvidiem-dienvidaustrumiem 

7. attēls. Liepājas ZiemeĜu fortu drupas: skats uz 

dienvidiem 



4.5. Grunts un gruntsūdeĦu iespējamais 

piesārĦojums 

Plānotā objekta apkārtne kopumā (atskaitot Liepājas NAI teritoriju) nav 

industriāli augsti attīstīta teritorija. Te galvenokārt izplatītas meža zemes, palieĦu pĜavas 

un krūmāji, kā arī piejūras kāpas (priekškāpas, pelēkās un „zaĜās” kāpas), kur 

saimnieciskā notikusi nelielos apmēros, piemēram, mazdārziĦos. Tomēr skartajā 

teritorijā atrodas vairāki objekti, kuri var tikt uzskatīti par potenciāliem grunts un 

gruntsūdens piesārĦojuma avotiem – Liepājas notekūdeĦu attīrīšanas iekārtas, kas 

aizĦem 18 ha lielu teritoriju un šeit atrodas kopš 1972. gada, kā arī rekultivētā Šėēdes 

sadzīves atkritumu izgāztuve un Lībiešu iela. Lībiešu iela uzskatāma par potenciālu 

piesārĦojuma avotu sakarā ar pastāvošu satiksmes negadījumu risku, kuru rezultātā var 

notikt transporta līdzekĜu tehnisko šėidrumu un to pārvadāto kravu noplūde gruntī un 

gruntsūdeĦos. JāĦem vērā arī transportlīdzekĜu ekspluatācijas laikā notiekošās tehnisko 

šėidrumu noplūdes un piesārĦojums, kas izdalās ar izplūdes gāzēm. 

Rekultivētā Šėēdes sadzīves atkritumu izgāztuve un tās radītā piesārĦojuma 

izplatības areāls atrodas ārpus plānotā būvobjekta skartās teritorijas, tāpēc ar to saistītā 

grunts un gruntsūdens piesārĦojuma pastiprināšanās, pārvietošanās vai pārveidošanās 

nav paredzama. 

Jāpiebilst, ka pētāmajā teritorijā, vietām 0,2 līdz 3,0 m dziĜumā, galvenokārt 

eolajos nogulumos, atrodami Otrā pasaules kara sākumā notikušo kauju laikā aprakti 

artilērijas, kājnieku un citi kaujas lādiĦi. Šis apstāklis jāĦem vērā, veicot plānotos 

būvniecības darbus. 

4.6. Apkārtnes dabas vērtību raksturojums 

4.6.1. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas 

Plānotā vēja elektrostaciju parka teritorijas austrumu puse piekĜaujas dabas 

liegumam un Natura 2000 teritorijai “Tosmare” (8. attēls, skat. I un II pielikumu). 

Dabas lieguma platība ir 972 ha; administratīvi tas atrodas Liepājas pilsētas un GrobiĦas 

novada (Medzes pagasta) teritorijā. Tosmare ir lagūnas tipa piejūras ezers – eitrofs ezers 

ar iegrimušo ūdensaugu un peldaugu augāju. Šis liegums ir izcila ES Biotopu direktīvas 

biotopu – molīniju pĜavu un kaĜėainu zāĜu purvu ar dižo aslapi – aizsardzības teritorija 

(www.daba.gov.lv). Dabas aizsardzības plāna, kā arī individuālo aizsardzības un 

izmantošanas noteikumu šim dabas liegumam nav. 

24 



8. attēls. Dabas lieguma “Tosmare” robežu shēma 

4.6.2. Biotopi 

Biotopi un augu sugas plānotās VES, t.sk. jaunveidojamo ceĜu, montāžas 

laukumu, kabeĜu un apakšstacijas skartajā teritorijā (apsekoto teritoriju skat. I un 

II pielikuma kartēs) tika novērtēti veăetācijas sezonas laikā četrās apsekojuma reizēs. 

Bez tam, botāniskajā literatūrā un Latvijas Vides aăentūras datu bāzēs pārbaudīta 

informācija, vai šajā teritorijā nav konstatētas reto un aizsargājamo augu sugu atradnes. 

Dotajā apkārtnē atbilstošos biotopos konstatētas sekojošas īpaši aizsargājamas augu 

sugas: agrā aira Aira praecox, galvainais donis Juncus capitatus, dedestiĦu vīėis Vicia 

lathyroides, ložĦu kārkls Salix repens, Reihenbaha grīslis Carex reicenbachii, sīkziedu 

žibulītis Euphrasia micrantha, Gmelina alise Alyssum gmelinii, pakalnu neaizmirstule 

Myosotis ramosissima, smiltāja neĜėe Dianthus arenarius subsp. arenarius, linu 

starenīte Radiola linoides, mazā pūtele Filago minima, skaistais augstiĦš Centaurium 

pulchellum, kĜavlapu balanda Chenopodium acerifolium, dūkstu vijolīte Viola uliginosa, 

jūrmalas dedestiĦa Lathyrus maritimus, Lēzela vīrcele Linaria loeselii, skarainā ăipsene 

Gypsophila paniculata, iesirmā kāpsmildzene Corynephorus canescens, sīpoliĦu 

gundega Ranunculus bulbosus, vīnkalnu sīpols Allium vineale, ėiploku sīpols Allium 



scorodoprasum, lauka āboliĦš Trifolium campestre, sīkais āboliĦs Trifolium dubium, 

ausainā plaukšėene Silene otites, sīkziedu plaukšėene Silene borysthenica, Baltijas 

donis Juncus balticus, Pallasa sausserdis Lonicera caerulea subsp. pallasii. 

Apsekotajā teritorijā konstatēti sekojoši biotopi (iekavās norādīts Latvijas 

biotopu klasifikatora kods): 

pelēkās kāpas ar zemu lakstaugu veăetāciju (B.2.2.1.1.); 

upes (D); 

kāpu pĜavas (E.1.1.); 

parastās smaržzāles Anthoxanthum odoratum-parastās smilgas Agrostis 

tenuis pĜavas (E.2.2.1.); 

priežu sausieĦu meži (F.1.1.); 

priežu slapjie meži (F.2.1.); 

bērzu slapjie meži (F.2.3.); 

melnalkšĦu slapjie meži (F.2.4.); 

bērzu nosusinātie meži (F.3.3.); 

melnalkšĦu nosusinātie meži (F.3.4.); 

krūmāji (F.6.); 

nabadzīgi zāĜu purvi (G.1.2.); 

ruderāli biotopi (K.). 

Lai analizētu paredzētās saimnieciskās darbības ietekmi uz plānotā vēja 

ăeneratoru parka teritorijas biotopiem, pirmkārt, novērtēta jau uzstādītā vēja ăeneratora 

apkārtne un šīs būves ietekme uz augu sabiedrībām, un novērtēti teritorijā sastopamie 

biotopi saistībā ar visas apkārtnes augu sugu un biotopu kopumu. 

Esošā vēja ăeneratora (Nr. 0* I un II pielikumā) pakājē ir pusdabiska augu 

sabiedrība (9. attēls), te saglabājusies Latvijas Sarkanās grāmatas 3. kategorijā ierakstītā 

suga – vīnkalnu sīpols Allium vineale. Objekta pievedceĜi ir nelieli. Redzams, ka būves 

uzstādīšana nav būtiski ietekmējusi apkārtnes augu sugas un biotopus. Iznīcinātā 

biotopa platība zem paša vēja ăeneratora ir minimāla. 

Kopumā visu vēja ăeneratoru izvietošanai paredzēto teritoriju ir ietekmējusi 

cilvēku darbība – te ir armijas būves, notekūdeĦu attīrīšanas iekārtas, mazdārziĦi, 

rekreācijas atstātas pēdas, daĜēji vai pilnībā naturalizējušās dārzbēgĜu un adventīvās 

augu sugas. Tai pašā laikā atsevišėos fragmentos ir saglabājušās dabiskas un 

pusdabiskas augu sabiedrības un retas un aizsargājamas augu sugas. 

Visas teritorijā konstatētās retās un īpaši aizsargājamās augu sugas koncentrējas 

pelēko kāpu un pĜavu biotopos, dažkārt tās sastopamas kontaktjoslā ar mežu. 

Apsekotajā teritorijā konstatētas sekojošas retas un īpaši aizsargājamas sugas (vēja 

ăeneratoru numerācija tālakajā tekstā ir atbilstoša I un II pielikumā izmantotajai vēja 

ăeneratoru numerācijai): 

LR MK noteikumos Nr. 396 un ES biotopu direktīvas II pielikumā iekĜautā suga 

– smiltāja neĜėe Dianthus arenarius subsp. arenarius (13., 20., 23. vēja 

ăeneratora apkārtne); 

26 



Latvijas Sarkanās grāmatas 3. kategorijā ierakstītās sugas – iesirmā 

kāpsmildzene Corynephorus canescens (12., 13., 17., 20. vēja ăeneratora 

apkārtne), tīruma āboliĦš Trifolium campestre (12. vēja ăenerators) , vīnkalnu 

sīpols Allium vineale (17., 20. vēja ăenerators) un ėiploku sīpols Allium 

scorodoprasum (11., 13. vēja ăenerators); 

LR MK 2000. gada 14. novembra noteikumos Nr. 396 (“Noteikumi par īpaši 

aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu 

sarakstu”), LR MK 2001. gada 30. janvāra noteikumos Nr. 45 (“Mikroliegumu 

izveidošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumi”) un Latvijas 

Sarkanās grāmatas 3. kategorijā ierakstītās augu sugas – sīpoliĦu gundega 

Ranunculus bulbosus (20., 23. vēja ăenerators) un Reihenbaha grīslis Carex 

reichenbachii (ārpus tiešās plānotās darbības zonas). 

Visas minētās sugas ir plaši izplatītas gan Liepājas rajonā, gan plānotā vēja 

ăeneratoru parka apkārtnē. DaĜa no tām, tai skaitā sīpoliĦu gundega, labprāt aug cilvēku 

darbības ietekmētos biotopos (ceĜmalās, atmatās u.c.). 

Pelēkās kāpas ar zemu lakstaugu veăetāciju 

Pelēko kāpu biotopus apsekotajā teritorijā pārsvarā pārstāv pelēkās kāpas ar 

zemu lakstaugu veăetāciju. Biotops atbilst Latvijas un Eiropas nozīmes aizsargājama 

biotopa – ar lakstaugiem klātas pelēkās kāpas (B.2.2.1.1., 2130*, 6.6.) – statusam. 

Plašāko teritoriju ar biotopam tipiskāko veăetāciju šis biotops aizĦem jūras krastā uz 

ziemeĜiem no notekūdeĦu attīrīšanas iekārtām. Biotopā kā dominanti sastopamas 

dažādas sugas (kāpu auzene Festuca sabulosa, smilts grīslis Carex arenaria, mazais 

mārsils Thymus serpyllum, zilganā kelērija Koeleria glauca, lauka vībotne Artemisia 

campestris, čemurainā mauraga Hieracium umbellatum u.c., bet sūnu un ėērpju stāvu 

veido noras vijzobe Tortula ruralis, ciprešu hipna forma Hypnum cupressiforme f. 

lacunosum, pumpurzarītes Cephaloziella ăints sugas, ēriku samtenīte Racomitrium 

ericoides, Cladina, Cladonia un Cetraria ăints ėērpji u.c.). Vietās, kur humusa slānis ir 

biezāks, veidojas kāpu pĜavu (E.1.1.) ieslēgumi, kas atbilst īpaši aizsargājamam 

biotopam – kaĜėainas smiltāju pĜavas (6120*, 3.17.). Robežu starp biotopiem ir grūti 

novilkt – pĜava ir kāpu kompleksa sastāvdaĜa. 

Zonā ar vērtīgāko pelēko kāpu un kaĜėaino smiltāju pĜavu biotopiem ir paredzēts 

izvietot 17. un 20. vēja ăeneratoru (10. attēls). Kā redzams, biotops šeit ir cilvēku 

darbības skarts. 

9. attēls. 0* – esošais vēja ăenerators un tā 

pievadceĜš 

10. attēls. 17. vēja ăeneratora paredzētās vietas 

apkārtne – redzamas bijušo armijas būvju paliekas 

pelēkajās kāpās 



Vēja ăeneratorus Nr. 11, 13 un 15 ir plānots izvietot pie esošajām notekūdeĦu 

attīrīšanas būvēm (11. un 12. attēls). Pelēko kāpu biotopi šeit ir cilvēku darbības 

ietekmēti – te ir armijas būvju paliekas (13. attēls), novērojami mehāniski biotopa 

bojājumi (14. attēls) un ievērojama eitrofikācija, ko rada notekūdeĦu attīrīšanas iekārtas 

(15., 16., 17. attēls). Fitocenozi vietām veido biotopam atbilstošas sugas (smiltāja 

kāpukviesis Leymus arenarius, smilts auzene Festuca arenaria, lauka vībotne Artemisia 

campestris u.c.), taču šīs sugas ir Ĝoti lielu izmēru un aug kopā ar adventīvām sugām – 

Austrijas vībotni Artemisia austriaca, mūru divsēkli Diplotaxis muralis (18. attēls), 

Lēzela žodzeni Sisymbrium loeselii, tādējādi neĜaujot attīstīties retākām sugām. 

11. attēls. Eitrofs zālājs gar notekūdeĦu attīrīšanas 

iekārtu ziemeĜu malu – potenciāls pievadceĜš 

15. vēja ăeneratoram 

12. attēls. CeĜš gar notekūdeĦu attīrīšanas iekārtu 

dienvidu malu 

13. attēls. Armijas būvju paliekas 13. vēja 

ăeneratora apkārtnē 

14. attēls. Plānotā 15. vēja ăeneratora apkārtne – 

cilvēku izrakātas pelēkās kāpas 

28 



15.attēls. Plānotā 15. vēja ăeneratora apkārtne 

notekūdeĦu attīrīšanas iekārtu ziemeĜrietumu stūrī 

– eitrofa augu sabiedrība teritorijā, kur dabiski 

būtu pelēko kāpu augājs 

16. attēls. Eitrofs zālājs pie notekūdeĦu attīrīšanas 

iekārtu austrumu malas – 13. vēja ăeneratora 

apkārtne 

17. attēls. 11. vēja ăeneratora apkārtne – slotiĦu 

ciesas Calamagrostis epigeios audze 

18. attēls. Mūru divsēkle Diplotaxis muralis – 

adventīva suga kāpās pie 15. vēja ăeneratora 

Degradēti pelēkajām kāpām raksturīgi fragmenti ir arī citviet plānoto ăeneratoru 

uzstādīšanas vietās, piemēram, pie plānotā 12. ăeneratora, kur tie apstādīti ar liepām 

(19. attēls). Šie biotopi nav bioloăiski vērtīgi. 



Upes 

Netālu no 11. vēja ăeneratora plānotās vietas atrodas CietokšĦa kanāls. Tas ir 

nesen padziĜināts, iztaisnota tā ieteka jūrā (20. attēls). Kanāla krastos ir dārzbēgĜa 

spirejas Spiraea sp. audzes un samērā eitrofa dabiskā veăetācija. 

19. attēls. Pelēko kāpu fragmenti ar stādītu liepu 

Tilia cordata audzēm plānotā 12. ăeneratora 

apkārtnē 

20. attēls. Nesen padziĜināts CietokšĦa kanāls pie 

plānotā 11. vēja ăeneratora atrašanās vietas 

Kāpu pĜavas 

Kāpu pĜavu (E.1.1.) fragmenti, kā jau minēts, ir gan pelēko kāpu kompleksā, gan 

kā atsevišėi biotopi, gan kā daĜēji dabiski ieslēgumi ruderālo biotopu teritorijā. Pētāmajā 

teritorijā galvenokārt sastopami pĜavu fragmenti ar dominējošu smilts grīsli Carex 

arenaria (E.1.1.1.) un liekto sariĦsmilgu Lerchenfeldia flexuosa (E.1.1.3.). Nozīmīgākās 

šo pĜavu teritorijas ir pie plānotajiem vēja ăeneratoriem Nr. 22 un 23 (21., 22. attēls). 

Šīs pĜavas ir samērā vienveidīgas, ar monodominantām augu sabiedrībām, jo ilgstoši 

nav apsaimniekotas. Vietām tās aizaugušas ar slotiĦu ciesu Calamagrostis epigeios (pie 

plānotā 22. un 23. vēja ăeneratora un pie plānotā 10. vēja ăeneratora – 23. attēls), bet 

vietām apstādītas ar liepām (teritorijā uz austrumiem no plānotā 23. vēja ăeneratora – 

24. attēls). 

21. attēls. Aizaugusi smilts grīšĜa Carex arenaria 

pĜava plānotā 22. vēja ăeneratora apkārtnē 

22. attēls. Ar slotiĦu ciesu Calamagrostis epigeios 

aizaugusi smilts grīšĜa Carex arenaria pĜava 

plānotā 23. vēja ăeneratora apkārtnē 

30 



23. attēls. Smilts grīšĜa Carex arenaria pĜava uz 

reljefa pacēluma pie plānotā 10. vēja ăeneratora 

24. attēls. Aizaugoša un ar liepām apstādīta smilts 

grīšĜa Carex arenaria pĜava uz austrumiem no 

plānotā 23. vēja ăeneratora 

Vairākās vietās kāpu pĜavu un meža kontaktjoslās konstatēta LR MK 2000. gada 

14. novembra noteikumos Nr. 396 (“Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un 

ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu”), LR MK 2001. gada 30. 

janvāra noteikumos Nr. 45 (“Mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības un 

apsaimniekošanas noteikumi”) un Latvijas Sarkanās grāmatas 3. kategorijā ierakstītā 

augu suga Reihenbaha grīslis Carex reichenbachii. Taču sugas atradnes neatrodas 

tiešā uzstādāmo vēja ăeneratoru tuvumā (sugas atradne atzīmēta I un II pielikuma 

kartēs). 

Parastās smaržzāles-parastās smilgas pĜavas 

Parastās smaržzāles Anthoxanthum odoratum-parastās smilgas Agrostis tenuis 

pĜava ir gar CietokšĦa kanālu, kur paredzēts izvietot 9. vēja ăeneratoru. PĜava ir cilvēku 

darbības ietekmēta, ar lielu šim pĜavu tipam netipisku sugu, dārzbēgĜu un adventīvo 

sugu īpatsvaru, vietām aizaugoša ar krūmiem un jauniem kokiem (25. attēls). Biežāk 

izplatītās sugas ir parastā smilga Agrostis tenuis, sarkanā auzene Festuca rubra, baltā 

madara Galium album u.c. Teritorijai cauri ved neliels ceĜš. Lai gan te vietām ir 

sastopamas dažas dabisko pĜavu indikatorsugas, pĜava neatbilst bioloăiski vērtīga zālāja 

statusam. 

Priežu sausieĦu meži 

Šī biotopa bioloăiskā vērtība pētāmajā teritorijā ir dažāda. Lielākajā teritorijas 

daĜā tas atbilst Latvijas un Eiropas Savienības aizsargājama biotopa – mežainas 

jūrmalas kāpas (2180, 1.8.) – statusam, taču tā aizsardzības vērtība ir būtiski atšėirīga 

un izvērtējama atsevišėi katrā konkrētajā gadījumā. Vecas bioloăiski vērtīgas priedes 

vietām ir arī ruderālo biotopu – sabrukušo armijas ēku apkārtnē. 

Plānotais 8. un 10. vēja ăenerators atrodas jaunā priežu mežā uz līdzena reljefa 

(26. un 27. attēls). Teritorijai raksturīgas nelielas lauces. Zemsedzē dominē mellene 

Vaccinium myrtillus, brūklene V. vitis-idaea, liektā sariĦsmilga Lerchenfeldia flexuosa, 

meža zaėskābene Oxalis acetosella u.c., bet sūnu stāvu viedo spīdīgā stāvaine 

Hylocomium splendens un Šrēbera rūsaine Pleurozium schreberi. Biotopam nav 

prioritāras aizsardzības vērtības. 



25. attēls. Parastās smaržzāles Anthoxanthum 

odoratum-parastās smilgas Agrostis tenuis pĜava 

kanālmalā ar kazenes Rubus caesius un parastā 

miežubrāĜa Phalaroides arundinacea audzēm 

26. attēls. Jauns priežu sausieĦu mežs uz līdzena 

reljefa – plānotā 8. vēja ăeneratora apkārtne 

Plānotais 23. vēja ăenerators atrodas Ĝoti tuvu mežainām jūrmalas kāpām. Taču 

biotopa bioloăiskā vērtība ir zema, jo plānotā 23. vēja ăeneratora apkārtnē ir ar sadzīves 

atkritumiem piesārĦota stādītu priežu jaunaudze (28. attēls). 

27. attēls. Lauce priežu sausieĦu mežā plānotā 

10. vēja ăeneratora apkārtnē 

28. attēls. PiesārĦots jauns priežu mežs plānotā 


Priežu slapjie meži, bērzu slapjie meži 

Priežu slapjie meži un bērzu slapjie meži, kas atbilst Eiropas nozīmes 

aizsargājamam biotopam – purvaini meži (91D0*) ir plānotā 7., 21.un 24. vēja 

ăeneratora atrašanās vietā. Mežos ir veca susināšanas sistēma ar nelieliem grāvīšiem 

(29. un 30. attēls). Kokaudze nav veca. Pamežs rets, zemsedzē sastopamas purvainiem 

mežiem raksturīgas augu sugas – purva vaivariĦš Ledum palustre, lācene Rubus 

chamaemorus, makstainā spilve Eriophorum vaginatum, bet sūnu stāvā dominē sfagni 

Sphagnum spp. Retas un īpaši aizsargājamas augu sugas nav konstatētas. 

32 



29. attēls. Grāvis priežu purvainajā mežā plānotā 


30. attēls. Bērzu purvainais mežs plānotā 21. vēja 

ăeneratora apkārtnē 

MelnalkšĦu slapjie meži 

MelnalkšĦu slapjie meži atbilst Latvijas un Eiropas nozīmes īpaši aizsargājama 

biotopa – melnalkšĦu staignāji (9080*, 1.15.) – statusam. Nozīmīgākās šo mežu 

platības ir teritorijā starp plānoto 9. un 4. vēja ăeneratoru un CietokšĦa kanāla malā uz 

austrumiem no Lībiešu ielas. Sliktākas kvalitātes melnalkšĦu staignājs ir plānotā 6. vēja 

ăeneratora apkārtnē, jo te ir jūtama susināšanas un cilvēku darbības ietekme (31. attēls). 

Pamežā izplatīts pelēkais kārkls Salix cinerea un parastais krūklis Frangula alnus, bet 

zemsedzē dominē dzeloĦainā un Austrijas ozolpaparde Dryopteris carthusiana, D. 

dilatata, purva skalbe Iris pseudacorus u.c. Sūnu stāvs attīstīts vietām, biežākā suga ir 

parastā kociĦsūna Climacium dendroides. 

Bērzu nosusinātie meži 

Bērzu nosusinātie meži ir plānotā 4. vēja ăeneratora apkārtnē. Lai gan apkārtne 

ir vietām pārmitra, te nav purvainiem mežiem raksturīgās sfagnu segas, ir redzamas 

ūdens noteces vietas (32. attēls). Zemsedze neviendabīga, raksturīgākās sugas ir iesirmā 

ciesa Calamagrostis canescens, parastā ciĦusmilga Deschampsia cespitosa, meža avene 

Rubus idaeus, plašais donis Juncus effusus, bet no sūnaugiem – krasta strupknābe 

Amblystegium riparium un parastā kociĦsūna Climacium dendroides. Biotops neatbilst 

īpaši aizsargājama biotopa statusam. 

31. attēls. Samērā sliktas kvalitātes melnalkšĦu 

staignājs plānotā 6. vēja ăeneratora apkārtnē 

32. attēls. Grāvis bērzu mežā pie plānotā 4. vēja 

ăeneratora 



MelnalkšĦu nosusinātie meži 

MelnalkšĦu nosusinātie meži ir gar mazdārziĦu dienvidu malu plānotā 5. vēja 

ăeneratora apkārtnē (33. attēls). Te neveidojas ciĦains mikroreljefs un noturīgas ūdens 

lāmas. Zemsedzē dominē meža avene Rubus idaeus, parastā vīgrieze Filipendula 

ulmaria, dzeloĦainā ozolpaparde Dryopteris carthusiana, parastā ciĦusmilga 

Deschampsia cespitosa, audzes veido arī adventīvā augu suga – sīkziedu sprigane 

Impatiens parviflora. Līdzīgas vērtības melnalkšĦu mežs robežojas ar krūmāju joslu 

plānotā 14., 16. un 19. vēja ăeneratora apkārtnē. Biotops nav bioloăiski vērtīgs un 

neatbilst īpaši aizsargājama biotopa statusam. 

Krūmāji 

Krūmāji dominē plānoto torĦu 14., 16., 19. izvietojuma teritorijā (34. attēls). 

Šeit tos galvenokārt veido pelēkais kārkls Salix cinerea ar nelielu citu kārklu sugu Salis 

spp., purva bērza Betula pubescens un melnalkšĦa Alnus glutinosa piejaukumu. 

Krūmāju grupa ir arī plānotā 4. vēja ăeneratora apkārtnē. Biotops nav bioloăiski vērtīgs. 

Nabadzīgi zāĜu purvi 

Nelieli un bioloăiski nenozīmīgi nabadzīgu zāĜu purvu (G.1.2.) fragmenti ir 

plānoto torĦu Nr. 4., 14., 16. un 19. apkārtnē kompleksā ar krūmājiem (34. attēls). ZāĜu 

purvi ir ar augstu ūdens līmeni un pat ar atklātām ūdens lāmām. Izplatītākās sugas ir 

krastmalas grīslis Carex acutiformis, augstais grīslis Carex elata, platlapu vilkvālīte 

Typha latifolia, iesirmā ciesa Calamagrostis canescens, purva skalbe Iris pseudacorus 

u.c. Biotops nav bioloăiski vērtīgs. 

33. attēls. Susināts melnalkšĦu mežs ar bērzu 

piemistrojumu plānotā 5. vēja ăeneratora apkārtnē 

34. attēls. Skats uz krūmāju joslu ar nabadzīgu 

zāĜu purvu ieslēgumiem – joslas rietumu malā 

paredzēts izvietot 14., 16. un 19. vēja ăeneratoru 

Ruderāli biotopi 

Ruderālie biotopi ir raksturīga vēja ăeneratoru parka apkārtnes sastāvdaĜa. 

Lielākās pusdabisku un ruderālu biotopu platības ir veco armijas būvju teritorijā un to 

apkārtnē, kur dominē dažādas nezāĜu, dārzbēgĜu un adventīvās augu sugas. Šīs sugas ir 

agresīvas un iespiežas arī dabīgos biotopos. Dotajā plānojumā neviens vēja ăenerators 

nav izvietots pamesto ēku teritorijā. 

34 



4.6.3. Putni 

Plānotās vēja elektrostaciju parka izvietojuma vietas ornitoloăisko nozīmību 

apliecina migrējošo putnu uzskaites gan 2006. gada rudenī, gan 2009. gada pavasarī un 

rudens periodā. 

Pie Liepājas ziemeĜu mola 23.09.2006. stundas laikā (no plkst. 8:00-9:00) tika 

novērota Ĝoti spēcīga zvirbuĜveidīgo putnu (galvenokārt žubīšu – Fringilla ăints un 

Carduelis ăints sugu) migrācija dienvidu virzienā līdz ar krasta līniju 30-70 m 

augstumā. Putni lidoja vienlaidus straumē. Stundas laikā tika uzskaitīti vismaz 5000- 

6000 migrējošo putnu. 

2009. gada pavasara migrāciju sezonā novērojumi tika veikti piejūras kāpā starp 

plānotajām VES Nr. 20 un 23 (skat. I un II pielikumu) būvniecības vietām. Visos 

gadījumos tika novērota galvenokārt sīko zvirbuĜveidīgo putnu migrācija pārsvarā 

ziemeĜu virzienā. 01.04.2009. novērojumi veikti samērā piemērotos laika apstākĜos. Trīs 

stundu laikā uzskaitīti apmēram 1000-1200 migrējošu sīko zvirbuĜveidīgo putnu, no 

tiem galvenokārt žubīte (Fringilla coelebs), parastais ėeăis (Carduelis flammea), 

zaĜžubīte (Carduelis chloris) un ėivulis (Carduelis spinus), kā arī vairāku citu sugu 

pārstāvji. 10.04.2009. novērojumi tika veikti apstākĜos, kad apmēram 700 m platā joslā 

bija Ĝoti bieza un zema migla, kas būtiski traucēja vizuālos novērojumus. Acīmredzot, 

miglas slānis nebija pārāk augsts un zināma migrējošo putnu kustība notika. 

Dominējošās sugas bija žubīte, ėivulis, ziemas žubīte (Fringilla montfringilla), parastais 

ėeăis, pĜavu čipste (Anthus pratensis), lauku cīrulis (Alauda arvensis) un citas sugas. 

Iespējamo skaitu vērtēt šajā gadījumā nebija iespējams. Lai arī migrācija nebija pārāk 

intensīva, putni tomēr lidoja ziemeĜu virzienā virs miglas (bija dzirdami migrācijas 

saucieni). 17.04.2009. novērojumi veikti samērā piemērotos laika apstākĜos. Tāpat kā 

iepriekšējās reizes, migrācija nebija Ĝoti spēcīga un dominējošās sugas bija tās pašas – 

žubīte, ėivulis, ziemas žubīte. Aptuvenais skaita vērtējums ir 800-1000 sīko 

zvirbuĜveidīgo putnu trīs stundu laikā. Vēl šajā uzskaites reizē tika novērotas vismaz 69 

ziemeĜu virzienā pārlidojošas kuitalas (Numenius arquata). Kopumā trīs uzskaišu dienās 

2009. gada pavasarī plānotā VES parka teritorijā uzskaitītas apmēram 3000 migrējošu 

putnu no vairāk kā 15 sugām. 

Tāpat kā 2009. gada pavasarī, arī 2009. gada rudens migrāciju laikā novērojumi 

tika veikti piejūras kāpā starp plānotajām VES Nr. 20 un 23 būvniecības vietām, kā arī 

ZiemeĜu fortos pie esošās VES Nr. 0* (skat. I un II pielikumu). 

23.09.2009. novērojumi veikti ZiemeĜu fortu drupās pie VES Nr. 0* sauszemes 

migrācijai Ĝoti nelabvēlīgos laika apstākĜos. Nepārtraukti pūta spēcīgs (13-15 m/s), 

brīžiem brāzmains (17-19 m/s) R, DR vējš. Rezultātā bija vērojama vienīgi ūdensputnu 

migrācija virs jūras. Virs sauszemes dienvidu virzienā pārvietojās vien atsevišėas 

bezdelīgas (Hirundo rustica), mājas čurkstes (Delichon urbicum) un čipstes (Anthus 

sp.), kā arī atsevišėi ėivuĜu bariĦi. Kopējais novēroto putnu skaits piecu stundu laikā 

bija ~270. 

02.10.2009. vietā starp starp plānotajām VES Nr. 20 un 23 novērota samērā 

intensīva sīko zvirbuĜveidīgo putnu migrācija. Dominējošās sugas bija zilzīlīte (Parus 

caeruleus), lielā zīlīte (Parus major), žubīte, ziemas žubīte, zaĜžubīte un krustknābji 

(Loxia sp.). Fiksēti vairāki migrējoši „pelēko zosu” (Anser sp.), dzērvju (Grus grus) bari 

un vairāki dienas plēsīgie putni (Falconiformes). Kopējais piecu stundu laikā novēroto 

putnu skaits bija ~2950. 



16.10.2009. tika novērota izteikta sauszemes putnu migrācija. Meteoroloăiskie 

apstākĜi bija putnu migrācijai piemēroti – mērens (3-6 m/s) A, DA vējš. Bija vērojama 

intensīva zvirbuĜveidīgo putnu (galvenokārt, žubīšu un krustknābju) migrācija dienvidu 

virzienā gan gar krasta līniju, gan vairāku simtu metru plašā piekrastes kāpu joslā. 

Uzskaites pirmajās stundās putni lidoja praktiski vienlaidu straumē. Samērā izteikti 

migrēja arī pelēkie strazdi (Turdus pilaris) un vairākas citas strazdu sugas (Turdus sp.). 

Reăistrēti gan „pelēko zosu” bari, gan migrējošie dienas plēsīgie putni, kā arī jauktie 

lauku baložu (Columba palumbus) un meža baložu (Columba oenas) bari. Kopējais 

novēroto putnu skaits piecu stundu laikā bija ~14 500. 

21.10.2009. vizuālā uzskaite veikta samērā labos laika apstākĜos (A, ZAA vējš 

7-9 m/s). Putnu migrācijas intensitāte bija viduvēja. Dominēja sīkie zvirbuĜveidīgie 

putni (galvenokārt, zīlītes un žubītes) un pelēkie strazdi, kā arī atsevišėi „pelēko zosu”, 

ziemeĜu gulbju (Cygnus cygnus) un jauktie baložu bari. Kopējais novēroto putnu skaits 

piecu stundu laikā bija ~4600. 

01.11.2009. uzskaite notika samērā labvēlīgos metereoloăiskajos apstākĜos, bet, 

sakarā ar to, ka intensīvākās putnu migrācijas periods jau bija beidzies, galvenās 

migrējošās sugas bija pelēkie strazdi, parastie ėeăi un svilpji (Pyrrhula pyrrhula). 

Kopējais novēroto putnu skaits četru stundu laikā bija ~1900. 

Kopā 2009. gada rudens migrācijas sezonas piecās dienās uzskaitīti vismaz 

24 220 migrējošo putnu no vairāk kā 52 sugām. 

Esošās vēja elektrostacijas (Nr. 0*) apkārtnē 2010. gada pavasara migrācijas 

laikā tika veikta putnu bojāejas uzskaite ar mērėi novērtēt VES nozīmi migrējošo putnu 

mirstībā. Divu nedēĜu laikā (no 18. aprīĜa līdz 1. maijam) tika atrastas piecu putnu 

mirstīgās atliekas. Tās visas atradās samērā tālu (50-85 m) no ăeneratora un nebija 

svaigas, t.i. atradumi bija pārsvarā dažas spalvas vai spārnu daĜas (skat. VIII pielikumu). 

Netika atrasti nekādi pierādījumi tam, ka šo putnu bojāejas cēlonis ir esošā VES. 

4.6.4. SikspārĦi 

Šīs nodaĜas tekstā ir sniegts eksperta Viestura VintuĜa viedoklis, kas šī ietekmes 

uz vidi novērtējuma vajadzībām novērtēja prognozējamo plānotā VES parka ietekmi uz 

sikspārĦiem. 

SikspārĦu aizsardzības statuss 

Latvijā šobrīd konstatētas 16 sikspārĦu sugas (3. tabula). Visas Eiropā, t.sk. 

Latvijā sastopamās sikspārĦu sugas ir ar starptautisku aizsardzības statusu. Tās 

iekĜautas: 

Bernes 1979. gada konvencijas “Par Eiropas dzīvās dabas un dabisko 

dzīvotĦu saglabāšanu” (LR ratificēta ar likumu 17.12.1996.) pielikumā; 

Bonnas 1979. gada konvencijas “Par migrējošo savvaĜas dzīvnieku 

aizsardzību” (LR ratificēta ar likumu 11.03.1999.) pielikumā; 

36 



Eiropas Padomes Sugu un Biotopu direktīvas II pielikumā – sugas, kuru 

atradnēm veidojamas Natura 2000 teritorijas (dīėa naktssikspārnis un 

Eiropas platausis) un IV pielikumā – retas sugas, kurām nepieciešama 

īpaša aizsardzība (visas Latvijā konstatētās sikspārĦu sugas); 

ar Bonnas konvenciju saistītajā Vienošanās par sikspārĦu aizsardzību 

Eiropā (EUROBATS), ko Latvija ratificēja 2003. gadā. 

Latvijas likumdošanā sikspārĦu aizsardzību nosaka: 

Sugu un biotopu aizsardzības likums; 

tam pakārtotie MK noteikumi Nr. 396 “Par īpaši aizsargājamo sugu un 

ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu” (visas 

sikspārĦu sugas iekĜautas 1. pielikumā – īpaši aizsargājamo sugu 

sarakstā). 

3. tabula. Latvijā sastopamās sikspārĦu sugas un to aizsardzības statuss 

Sugas nosaukums (latv.) Sugas nosaukums (lat.) Aizsardzības statuss 

ŪdeĦu naktssikspārnis Myotis daubentonii MK 396, Biot. Dir. IV 

Dīėa naktssikspārnis M. dasycneme MK 396, Biot. Dir. II, IV 

Lielais naktssikspārnis M. myotis MK 396, Biot. Dir. II, IV 

Naterera naktssikspārnis M. nattereri MK 396, Biot. Dir. IV 

Branta naktssikspārnis M. brandtii MK 396, Biot. Dir. IV 

Bārdainais naktssikspārnis M. mystacinus MK 396, Biot. Dir. IV 

Brūnais garausainis Plecotus auritus MK 396, Biot. Dir. IV 

Eiropas platausis Barbastella barbastellus MK 396, Biot. Dir. II, IV 

ZiemeĜu sikspārnis Eptesicus nilssonii MK 396, Biot. Dir. IV 

Platspārnu sikspārnis E. serotinus MK 396, Biot. Dir. IV 

Divkrāsainais sikspārnis Vespertilio murinus MK 396, Biot. Dir. IV 

Rūsganais vakarsikspārnis Nyctalus noctula MK 396, Biot. Dir. IV 

Mazais vakarsikspārnis N. leisleri MK 396, Biot. Dir. IV 

Natūza sikspārnis Pipistrellus nathusii MK 396, Biot. Dir. IV 

Pundursikspārnis P. pipistrellus MK 396, Biot. Dir. IV 

Pigmejsikspārnis P. pygmaeus MK 396, Biot. Dir. IV 

Pētāmās teritorijas novietojuma un biotopu novērtējums 

Vēja ăeneratoru parkam paredzētā teritorija atrodas Liepājas pilsētas ziemeĜos, 

Baltijas jūras krastā starp jūru un Tosmares ezera ziemeĜu galu. Teritorijā pie Liepājas 

vēsturiskajiem ZiemeĜu fortiem ~ 100 m attālumā no jūras krasta jau šobrīd atrodas 

viens vēja ăenerators (Nr. 0*, skat. I un II pielikumu). Plānoto ăeneratoru parku 

paredzēts izvietot starp jūras krastu un Liepājas-Šėēdes šoseju (Lībiešu ielu), un gar 

ZiemeĜu fortu-ZaĜāsbirzs ceĜu (14. novembra bulvāri). Piecus no plānotajiem 20 vēja 

ăeneratoriem paredzēts uzstādīt ~ 150 m joslā no jūras krasta (rēėinot no ūdenslīnijas, 

kura, tāpat kā liedaga platums, ir mainīga). Jāatzīmē, ka Baltijas jūras Kurzemes 

piekraste ir Ĝoti nozīmīgs sikspārĦu migrācijas ceĜš no dzīvnieku vasaras mītnēm 

Latvijā, Igaunijā, Krievijas ziemeĜrietumu daĜā un, iespējams, Somijā uz to ziemošanas 

vietām Dienvidrietumeiropā (Pētersons 2004). No plānotajiem ăeneratoriem 12 atrodas 

autoceĜu (ielu) tiešā tuvumā, viens – pie Tosmares (CietokšĦa) kanāla. Apmēram puse 

no plānotajiem objektiem paredzēti joslā starp Tosmares ezeru un jūru. Šādas šauras 



joslas starp diviem lieliem klajumiem – ezeru un jūru, pazīstamas kā ”pudeles kakla” 

vietas migrējošajām sugām, kuras izvairās šėērsot lielus klajumus. Migrējot uz 

dienvidrietumiem, sikspārĦi atduras pret Baltijas jūru, un liela daĜa dzīvnieku tālāk 

virzās nelielā attālumā gar jūras krastu. Atduroties arī pret ezeru, migrācijas plūsma 

koncentrējas šaurumā starp ezeru un jūru, noteiktos apstākĜos (galvenokārt atkarībā no 

vēja virziena migrācijas laikā) radot Ĝoti lielu dzīvnieku blīvumu. “Pudeles kakla” vietu 

aizsardzība ir viena no svarīgākajām migrējošo sugu aizsardzībā, tāpēc ekspertam rada 

izbrīnu fakts, ka šādā potenciāli svarīgā vietā ir pieĜauta jau esošās vēja elektrostacijas 

izbūve. 

Pētāmo teritoriju gandrīz visā platībā klāj mežaudzes vai krūmāji. Tikai pie 

plānotā 20. un 23. ăeneratora atrodas lielāks vienlaidus klajums bez sikspārĦiem 

piemērotām vertikālajām (mežaudzes, ēkas) vai ūdens biotopu struktūrām. Tomēr arī šie 

ăeneratori atrodas ne tālāk kā 200 m no tuvākajām biotopu struktūrām. Jāpiezīmē, ka 

EUROBATS rekomendācijas neiesaka izvietot vēja ăeneratorus tuvāk kā 200 m no 

sikspārĦiem piemēroto biotopu elementiem (mežmalām, ūdeĦiem). Apmēram teritorijas 

vidū atrodas vēsturiskie Liepājas ZiemeĜu forti ar vaĜĦiem un pazemes nocietinājumiem. 

Liepājas ZiemeĜu forti kopš 2002. gada pazīstami kā lielākā sikspārĦu ziemošanas vieta 

Liepājas rajonā. Pētāmajai teritorijai gar dienvidaustrumu malu, un pēc tam šėērsojot to 

vidusdaĜā gar fortu ziemeĜu malu, atrodas Tosmares (CietokšĦa) kanāls. 

Uz ziemeĜiem no kanāla gar Liepājas-Šėēdes šoseju (Lībiešu ielu) galvenokārt 

atrodas mitri krūmāji un jauns mežs, kas ir vidēji piemērots barošanās biotops 

sikspārĦiem, savukārt starp Liepājas-Šėēdes šoseju un jūru uz dienvidiem no fortiem, 

atrodas skrajākas mežaudzes, kas ir piemērotāks sikspārĦu barošanās biotops. 

Vislabākie sikspārĦu barošanās biotopi atrodas gar ZiemeĜu fortu-ZaĜāsbirzs ceĜu 

(14. novembra bulvāri) un Tosmares (CietokšĦa) kanālu, kā arī – jo īpaši – pats 

Tosmares ezers. ZiemeĜu fortu-ZaĜāsbirzs ceĜa malā atrodas arī daudzi veci koki, kas ir 

piemērotas mītĦu vietas vairākām sikspārĦu sugu kolonijām. Uz dienvidiem no pētāmās 

teritorijas arī atrodas sikspārĦiem piemēroti biotopi un ziemošanas vietas pie ZaĜāsbirzs 

– pats ZaĜāsbirzs mežs un ZaĜāsbirzs vēsturiskie forti. 

Starp plānoto 13. un 15. ăeneratoru atrodas apbūvēta teritorija, kas arī nodrošina 

potenciālas sikspārĦu mītĦu vietas un veido iespējamu barošanās vietu sikspārĦu sugām, 

kuri aukstās naktīs izmanto elektriskā apgaismojuma kukaiĦu pievilināšanas efektu 

(Nyctalus, Vespertilio un Eptesicus ăinšu sikspārĦi). 

Ekoloăiskā informācija aizsardzības pasākumu pamatojumam 

Lai nodrošinātu sikspārĦu aizsardzību, jānodrošina aizsardzība gan sikspārĦu 

mītnēm, gan to barošanās biotopiem, gan tiem ainavas elementiem (alejām, koku/krūmu 

rindām, ūdenstecēm u.c.), kurus sikspārĦi izmanto kā vadlīnijas ceĜā no mītnēm uz 

barošanās vietām. ěoti liela nozīme ir arī tālmigrējošo sikspārĦu sugu migrācijas ceĜu 

aizsardzībai, neveidojot šėēršĜus masveida migrācijas straumei, kā arī, nodrošinot 

potenciālu tranzītmītĦu un barošanaš biotopu pieejamību migrācijas trasēs. 

Viena gada laikā visas mūsu sikspārĦu sugas apdzīvo dažādas mītnes; ziemas un 

vasaras mītĦu veidi principiāli atšėiras. Ziemas un vasaras mītnes var atrasties tuvu 

viena otrai, taču parasti vairumam sugu tās ir vairākus desmitus-simtus kilometru 

atstatus. AstoĦas Latvijā sastopamās sugas ziemo tepat Latvijā galvenokārt. pazemes 

mītnēs – alās, pagrabos, militārās pazemes būvēs u.tml., veicot pārlidojumus uz un no 

šīm mītnēm vismaz divas reizes sezonā. Kā jau minēts, pētāmajā teritorijā atrodas 

zināmas sikspārĦu ziemošanas vietas Liepājas ZiemeĜu fortos, kā arī teritorijas tuvumā 

38 



atrodas vēl viena ziemošanas vieta – ZaĜāsbirzs forti. Iespējams, Liepājas Karostā un 

citur ostas teritorijā atrodas arī citas sikspārĦiem piemērotas un izmantotas ziemošanas 

mītnes, kuras līdz šim šajā aspektā nav pētītas. 

Vasarā sikspārĦi apmetas gan cilvēka celtās ēkās (gan dzīvojamās, gan 

saimniecības vai cita veida būvēs), gan koku dobumos, kā arī cita veida slēptuvēs 

(malkas grēdas u.tml.). Koku dobumos dzīvojošās sugas sezonas laikā Ĝoti bieži (dažas 

sugas pat gandrīz katru dienu) maina dobumus. No aizsardzības viedokĜa tas nozīmē, 

ka: 

1) nepietiek tikai ar tā koka saglabāšanu, kurā atrasta sikspārĦu kolonija, bet 

jāsaglabā visa koku grupa (piem., aleja) vai meža gabals, kurā ir sikspārĦi 

dzīvo; 

2) sikspārĦi izmanto plašāku teritoriju, kuras robežās regulāri pārvietojas no 

mītnes uz mītni un no mītnēm uz barošanās vietām. 

Pētāmajā teritorijā piemērotākās sikspārĦu mītĦu vietas atrodas mežaudzēs un 

koku rindās gar ZiemeĜu fortu-ZaĜāsbirzs ceĜu, kā arī kā potenciālas mītĦu vietas, īpaši 

kā tranzītmītnes migrāciju laikā, varētu kalpot ēkas jūras krastā uz ziemeĜiem no 

ZiemeĜu fortiem. 

Lidošana ir enerăētiski dārga, tāpēc sikspārĦiem nakts laikā jāuzĦem liels 

daudzums barības (kukaiĦu). Pierādīts, ka nakts laikā sikspārnis apēd barības 

daudzumu, kas sastāda līdz 38% no dzīvnieka ėermeĦa svara. Lai enerăijas patēriĦš, 

šādu barības daudzumu nomedījot, nepārsniegtu uzĦemto, sikspārĦi barojas noteiktās 

vietās ar augstu kukaiĦu blīvumu. Īpaši būtiska labu barošanās vietu pieejamība ir 

migrācijas laikā, kad pat vasaras periodā relatīvi “mazkustīgas” sugas nakts laikā veic 

lielus attālumus ar ievērojamu enerăijas patēriĦu, turklāt jaunie dzīvnieki, pirmo reizi 

migrējot, šėērso tiem nepazīstamus apvidus. Daudzām sugām labākās barošanās vietas 

ir dažādi ūdeĦi, virs kuriem vai to krastos vasarā ir lielāka kukaiĦu koncentrācija, tomēr 

daudzas sugas, īpaši vakara stundās, barojas arī sauszemes biotopos, parasti koku 

vainagu aizsegā. Vairākām sugām būtisks barošanās biotops ir dažādas mežaudzes. 

Dažas sugas barojas klajumos mežainā apvidū, t.sk. salīdzinoši bieži arī virs autoceĜiem 

(ziemeĜu sikspārnis, rūsganais vakarsikspārnis u.c.). Atkarībā no sugas, attālums no 

kolonijas (dienas mītnes) līdz barošanās vietām var būt Ĝoti dažāds – no dažiem simtiem 

metru līdz pat vairākiem desmitiem kilometru. Pārvietošanās no mītnes uz barošanās 

vietām notiek pa noteiktām, daudzus gadus no vietas izmantotām trasēm, izmantojot 

dažādus lineārus ainavas elementus – koku un krūmu rindas, ceĜmalas, mežmalas, meža 

celiĦus, ūdensteces u.c. Lielākā daĜa sikspārĦu sugu izvairās šėērsot pilnīgi atklātas 

vietas, tā vietā veicot garāku apkārtceĜu, izmantojot lineāros ainavas elementus kā 

aizsegu un orientieri. Lineāros ainavas elementus, īpaši ceĜu mežainā ainavā vai koku 

rindas / pudurus atklātā ainavā migrācijas laikā var izmantot arī tālmigrējošās sugas. 

DaĜa mūsu sugu ir migrējošas, tās veic ikgadējus pārlidojumus >600 km 

attālumā uz ziemošanas vietām Rietumeiropā. Kā īpaši raksturīgus migrantus jāmin 

Natūza sikspārni (sastāda ap 90% no migrējošajiem sikspārĦiem Papē), Rūsgano 

vakarsikspārni un divkrāsaino sikspārni. Latvijā migrējošas sugas ir arī 

pigmejsikspārnis un pundursikspārnis. Kā jau minēts, migrējošās sugas rudens 

migrācijas laikā (augusts-oktobris) lido uz ziemošanas vietām gar Baltijas jūras 

piekrasti, tādējādi šėērsojot arī pētāmo teritoriju. 

Kaut gan pārējās sikspārĦu sugas nav tālie migranti, tomēr visas Latvijā 

sastopamās sikspārĦu sugas ir fakultatīvi migrējošas, jo veic reizēm vairāk nekā 100 km 

garus sezonālus pārlidojumus uz ziemošanas vietām. DaĜa šādu dzīvnieku iesaistās 



kopējā piejūras migrācijas straumē. Papes stacionārā laikā no 1985.-1992. gadam tika 

noėertas 15 Latvijā sastopamās sikspārĦu sugas (Pētersons 2004). Pigmejsikspārnis kā 

atsevišėa suga tika izdalīts tikai 2003. gadā; arī šī suga pēdējos gados ir Papes 

stacionārā konstatēta gan uzskaitēs ar ultraskaĦas detektoriem, gan noėerot 

gredzenošanai. 

Esošās informācijas analīze par sikspārĦiem 

Eksperta rīcībā bija sekojoša informācija: 

1) ziemojošo sikspārĦu monitoringa dati par Liepājas ZiemeĜu fortiem kopš 

2002. gada; 

2) dati par sikspārĦiem no Latvijas sikspārĦu Atlanta projekta (1992-1998); 

3) dati no teritorijas īsa apmeklējuma 2001. gadā EMERALD projekta ietvaros 

potenciālo Natura 2000 vietu apsekošanā (Tosmares ezers); 

4) dati par sikspārĦu migrācijas norisi Baltijas jūras piekrastē no pētījumiem un 

monitoringa LU Bioloăijas institūta Papes ornitoloăiskajās stacijā kopš 

1993. gada. 

Ziemojošie sikspārĦi pētāmajā teritorijā 

SikspārĦu ziemošanas vieta Liepājas ZiemeĜu fortos tika atklāta 2002. gadā. 

Apsekojot pazemes mītnes, tika konstatēta četru sugu ziemošana (4. tabula). Kopš 2003. 

gada fortos uzsākts ziemojošo sikspārĦu monitorings pēc visā Latvijā vienotas 

metodikas. Liepājas ZiemeĜu fortos dzīvnieku skaits septiĦu gadu laikā ir ievērojami 

samazinājies, izzudusi ir arī retākā suga ar augstāko aizsardzības statusu – dīėa 

naktssikspārnis. 

4. tabula. Liepājas ZiemeĜu fortos ziemojošo sikspārĦu monitoringa dati 2002./03.- 

2008./09. 

Suga 2002. 2003. 2004. 2005. 2006. 2007. 2008. 

ŪdeĦu 

naktssikspārnis 

26 25 26 17 9 17 8 

Dīėa naktssikspārnis 1 2 

Myotis ăints suga 1 

Brūnais garausainis 11 1 1 3 1 1 

ZiemeĜu sikspārnis 7 1 2 5 2 2 

Nenoteikta suga 2 

Kopā 45 29 30 27 12 18 10 

IzĦemot dīėa naktssikspārni, trīs pārējās sugas – ūdeĦu un ziemeĜu sikspārĦi un 

brūnais garausainis – konstatēti arī netālu esošajos ZaĜāsbirzs fortos (Latvijas SikspārĦu 

Atlanta dati 1992.-1998.: Pētersons, Vintulis nepubl. mat.). Arī atsevišėi novietotajā 

fortā pie Tosmares kanāla (iepretī plānotajiem torĦiem Nr. 7, 21 un 24) 1990-tajos 

gados konstatēta ziemeĜu sikspārĦa ziemošana (Pētersons, nepubl. materiāls). MītĦu 

relatīvi tuvais izvietojums norāda par Ĝoti iespējamu sikspārĦu pārvietošanos starp tām; 

mītnes arī savieno vairākas lokālām migrācijām piemērotas trases (Tosmares 

(CietokšĦa) kanāls, ZiemeĜu fortu-ZaĜāsbirzs ceĜš). 

40 



Dati par sikspārĦiem pētāmajā teritorijā vasaras sezonā 

SikspārĦu novērojumu vasaras periodā pētāmajā teritorijā ir maz. Pētāmajā 

teritorijā konstatēti barojamies ziemeĜu un Natūza sikspārĦi, kā arī atrasta rūsganā 

vakarsikspārĦa vairošanās kolonija vienā no ceĜmalas vecajiem kokiem uz dienvidiem 

no pētāmās teritorijas. 

Dati par sikspārĦu migrācijām 

Tieši pētāmajā teritorijā sikspārĦu migrācijas pētījumi nav veikti un 2009. gada 

sezonā tos veikt vairs nebija iespējams, jo sikspārĦu migrācijas maksimums Latvijā 

parasti novērojams augusta beigās-septembra sākumā. Tomēr par sikspārĦu migrācijas 

gaitu Baltijas jūras piekrastē iespējams spriest pēc ilggadīgu pētījumu rezultātiem citā 

analogā – Papē. LU Bioloăijas institūta ornitoloăiskajā stacijā veiktie pētījumi parāda 

Baltijas jūras Kurzemes piekrastē notiekošās sikspārĦu migrācijas skaitliskos apmērus, 

telpisko izvietojumu attiecībā pret jūras piekrasti, sezonalitāti un citus parametrus. 

Pētījumi Papē veikti kopš 1985. gada; kopš 1993. gada uzsākts migrējošo sikspārĦu 

monitorings ar ultraskaĦas detektoriem, kurš pēc vienotas metodikas notiek līdz šim 

brīdim. No 1993. līdz 1995. gadam uzskaites tika veiktas septiĦos punktos (35. attēls), 

nosedzot visu joslu starp jūru un ezeru; kopš 1996. gada uzskaites notiek 1.-4. punktā – 

visintensīvākās sikspārĦu migrācijas joslā. 

35. attēls. Papes ornitoloăiskajā stacijā veikto sikspārĦu uzskaišu punkti: 1. punkts – 

liedagā pie ūdenslīnijas, 7. – ap 700 m no jūras 

Tā kā situācija Papē ir līdzīga pētāmajai teritorijai (“pudeles kakls” starp ezeru 

un jūru), Papes rezultātus daĜēji var attiecināt arī uz pētāmo teritoriju. Ir veiktas arī 

uzskaites ārpus Papes stacionārajiem punktiem, kas parāda, ka migrācijas gaita 

(sikspārĦu telpiskais izvietojums) ir vienāda arī citās vietās Baltijas jūras piekrastē 

neatkarīgi no tur sastopamajiem biotopiem – vienlaidus meža vai klajas vietas 

(Pētersons, Vintulis nepubl dati). Mūsu rīcībā ir tikai dati par sikspārĦu rudens 



migrācijām. Pavasara migrācija Latvijā nav pētīta, tomēr migrējošu sikspārĦu regulāri 

novērojumi Kolkasragā aprīlī-maija sākumā, kā arī gadījuma novērojumi Papē norāda, 

ka Baltijas jūras piekraste arī pavasara sezonā ir nozīmīgs migrācijas ceĜš. 

Kā jau minēts, gar Baltijas Kurzemes piekrasti migrē ne tikai sikspārĦi no 

Latvijas, bet arī no Igaunijas un, visticamāk, citu uz ziemeĜiem-ziemeĜaustrumiem 

atrodošos valstu populācijām. 1985.-1992. gadā veikta masveida sikspārĦu ėeršana un 

gredzenošana Papē. Šajā laikā tika apgredzenoti 13 061 Natūza un ~1000 citu 

trīspadsmit sugu sikspārĦi. Nevienā citā no Baltijas valstīm, kur tiek veikti migrējošo 

putnu/sikspārĦu pētījumi, nav konstatēta tik intensīva sikspārĦu migrācija, kā Kurzemes 

piekrastē. Papes sikspārĦu ėeršanas datu (1985.-2009.) rezultāti liecina, ka migrācijas 

laikā Kurzemes piekrastē, t.sk. arī pētāmajā teritorijā, var būt sastopamas praktiski visas 

Latvijā konstatētās sikspārĦu sugas. Pētījumi Papē deva informāciju gan par vietām, no 

kurienes sikspārĦi startē migrācijā, gan arī deva līdz šim nezināmu informāciju par 

ZiemeĜaustrumeiropas sikspārĦu ziemošanas vietām. Ar gredzenošanu iegūtās 

informācijas kopsavilkums Natūza sikspārnim parādīts 36. attēlā. 

1 

2 

3 

1 

2 

21 

2 

4 

2 

1 5 

75 

2 

4 

2 4 1 

5 

3 

6 

38 

6 

2 

0 

3 

4 

4 

81 

6 

1 

9 

3 

1 

6 

9 

3 

3 

6 

1 

4 

4 

9 

64 

52 

53 

3 11 13 

5 

43 70 47 

6 

7 1 

7 

2 

9 

1 

8 

5 

8 

5 

9 

3 

25 

1 

5 

3 

0 

36. attēls. Natūza sikspārĦa pārlidojumu shēma (dr. biol. G.Pētersona dati) 

3 

2 

7 

1 

6 

8 

2 

48 

4 

65 

1 

5 

Migrējošo sikspārĦu (pārlidojumu) uzskaites ar ultraskaĦas detektoriem pēc 

standartizētas metodikas Ĝauj spriest par migrācijas apmēriem. Ekstrapolējot punktu 

uzskaitēs iegūtos datus aprēėināts, ka labos laika apstākĜos vienā migrācijas naktī tikai 

200 m platu visintensīvākās migrācijas joslu no jūras krasta (ūdenslīnijas) šėērso 

>10 000 sikspārĦu. Kopējais uzskaitīto sikspārĦu skaits dažādās sezonās svārstās, tomēr 

ilggadīgie dati Ĝauj spriest, ka migrējošo sikspārĦu skaits pieaug (37. attēls). Migrējošo 

6 

0 

5 

7 

5 

0 

8 

1 

0 

5 

6 

4 1 

4 3 9 

6 

23 

5 

7 4 

6 

6 

2 

7 

6 

1 

3 

9 

6 

2 

5 

5 

4 

Vairošanās kol. 

Teritoriālu tēviĦu 

mītnes 

Ziemoš. vietas 

Tieši pārlid. 

Atrasti pēc 1+ 

gadiem 

42 



sikspārĦu skaita pieaugums palielina arī iespējamo sadursmju skaitu ar plānotajiem vēja 

ăeneratoriem. 

4500 

4000 

3998 

3500 

3000 

2500 

2000 

1500 

1000 

500 

0 

2500 

281 

1993 

1994 

664 861 968 3018 

1995 

1996 

1997 

1998 

219 

1619 

2102 

1296 

1726 

1045 

1740 

3196 

1999 

2000 

2001 

2002 

2003 

2004 

2005 

1354 

1776 

1235 

2006 

2007 

2008 

2009 

2092 

A 

2000 

1500 

1000 

500 

237 189 190 

546 

236 

107 149 709 

441 

723 

316 338 

595 

900 

543 

809 

0 

1993 

1994 

1995 

1996 

1997 

1998 

1999 

2000 

2001 

2002 

2003 

2004 

2005 

2006 

2007 

2008 

2009 

37. attēls. SikspārĦu migrācijas monitoringa dati 1993.-2009. (A) Pipistrellus ăints 

sugām un (B) Nyctalus, Vespertilio un Eptesicus ăinšu sugām: skaitĜi atspoguĜo ar 

ultraskaĦas detektora palīdzību uzskaitītus sikspārĦu pārlidojumus 

B 

SikspārĦu migrācijas fenoloăija līdz galam vēl nav noskaidrota, tomēr ilggadīgie 

novērojumi liecina, ka migrācijas maksimums vairākām sugām, t.sk. Natūza 

sikspārnim, ir augusta beigās-septembra sākumā. Tomēr atsevišėās sezonās migrācijas 

gaita var būt Ĝoti atšėirīga. Izmēros lielāko sugu migrācija turpinās visu rudeni; pēdējie 

sikspārĦi Papē novēroti vēl 30. novembrī. Vēla migrācija novērota arī Latvijas izmēros 



mazākajai sugai – 1980.-to gadu beigās tie lielākā skaitā noėerti Papē oktobrī 

(G. Pētersona dati). 

Migrācijas laiku un norisi Ĝoti ietekmē laika apstākĜi, īpaši vēja virziens un 

stiprums. Vislabvēlīgākais sikspārĦu migrācijai ir mērens (4-6 m/s) dienvidaustrumu 

vējš. Pie migrācijai labvēlīgajiem vējiem pieder arī pretvējš (dienvidi) vai krasta vējš. 

Naktīs ar šādiem vēja virzieniem visintensīvākā migrācija notiek salīdzinoši zemu (2- 

20 m augstumā atkarībā no sugas) cieši gar kāpas joslu vai pat liedagā. Naktīs ar jūras 

vēju migrācija nenotiek, vai arī migrācijas straume atvirzās tālāk iekšzemē. SikspārĦi 

jūtīgi reaăē uz vēja virziena izmaiĦām vienas nakts laikā, pavirzoties tuvāk vai tālāk no 

jūras (Vintulis pers. nov.). Tādējādi sikspārĦu migrācija notiek visā “pudeles kakla” 

joslā. Pētījumi liecina, ka sikspārĦi pārtrauc migrāciju spēcīgā (virs 10 m/s) jūras vējā, 

bet “labvēlīga” virziena tāda paša stipruma vējš tikai novirza sikspārĦu straumi tuvāk 

zemei. Pagaidām vēl nav noskaidrota migrācijas aina pie ziemeĜu virziena vējiem. 

Uzskaišu dati rāda, ka šādās naktīs sikspārĦu ir maz, tomēr ir norādījumi no putnu 

migrācijas novērojumiem, ka ziemeĜu vējš arī var būt migrācijai labvēlīgs, tikai 

dzīvnieki tad migrē lielākā augstumā un var nebūt sadzirdami ar ultraskaĦas detektoru 

(ar detektoru vidēji sikspārĦus var uztvert 30-40 m attālumā, “visskaĜāko” sugu – 

rūsgano vakarsikspārni – maksimums 100 m attālumā). 

1993.-1995. gadā tika pētīts sikspārĦu migrācijas joslas “šėērsgriezums”, 

respektīvi – kādā attālumā no jūras notiek visintensīvākā migrācija. Rezultāti parādīja, 

ka intensīvākā migrācijas josla izvietota līdz 200 m attālumā no ūdens līnijas. 

Galvenokārt sikspārĦi migrēja pa kāpu vai 50-100 m joslā no kāpas uz iekšzemes pusi 

(1994.-1995. gada rezultāti parādīti 36. attēlā). Klajumos tuvāk ezeram sikspārĦu skaits 

bija mazāks, turklāt visvairāk samazinājās izmēros mazāko Pipistrellus ăints sikspārĦu 

skaits (39. attēls). Izmēros lielāko Nyctalus un Vespertilio ăinšu sikspārĦu skaits visā 

joslā bija vienmērīgāks, kaut gan arī šai grupai novērojama tendence intensīvas 

migrācijas naktīs koncentrēties tuvāk jūrai. Ezera tuvumā šie sikspārĦi galvenokārt 

barojās. Redzams (38. un 39. attēls), ka sikspārĦu skaits ir nedaudz lielāks arī 5. punktā, 

kas izskaidrojams ar punkta novietojumu pie ceĜa (lineāra struktūra-vadlīnija) un 

viensētas ar kokiem. 

44 



600 

500 

1994 

Pārlidojumu skaits 

400 

300 

200 

100 

0 

1 2 3 4 5 6 7 

Uzskaites punkti 

600 

1995 

500 

Pārlidojumu skaits 

400 

300 

200 

100 

0 

1 2 3 4 5 6 7 

Uzskaites punkti 

38. attēls. SikspārĦu migrācijas straumes “šėērsgriezums” starp Baltijas jūras krastu un 

Papes ezeru pēc sikspārĦu pārlidojumu uzskaitēm 1995. gādā (visas sugas kopā) 

Ekstrapolējot Papes pētījumu secinājumus uz pētāmo teritoriju, var secināt, ka 

gan esošais objekts Nr. 0*, gan plānotie objekti Nr. 11, 15, 17, 20 un 23 atrodas 

visintensīvākās sikspārĦu migrācijas joslā, savukārt objekti Nr. 8, 10, 12, 13, 14, 16, 19 

un 22 atrodas joslā, kurā notiek samērā intensīva līdz intensīva (pie jūras vēja) 

migrācija. Objekti Nr. 4, 5, 6, 7 un 9 atrodas bīstami tuvu Ĝoti labai sikspārĦu migrējošo 

sikspārĦu barošanās vietai Tosmares ezeram un tā piekrastes kokaudzēm, kā arī atdala 

no tām intensīvās migrācijas joslu, no kuras sikspārĦi var lidot uz ezeru baroties. 



450 

400 

350 

Nyctalus, Vespertilio, 

Eptesicus 

Pipistrellus spp. 

300 

250 

200 

150 

100 

50 

0 

1 2 3 4 5 6 7 

39. attēls. Izmēros lielāko Nyctalus u.c. ăinšu un mazāko Pipistrellus ăints sikspārĦu 

migrācijas straumes izvietojums starp jūru un Papes ezeru 1995. gadā 

Esošā objekta Nr. 0* izvērtējums 

Esošais objekts Nr. 0* pie Liepājas ZiemeĜu fortiem (skat. I un II pielikumu) 

atbilst augsta potenciāla vai esoša riska pakāpei trīs kategorijās: 

būtiska negatīva ietekme uz ziemošanas vietu; 

ietekme uz migrācijām; 

augsts risks sikspārĦu sadursmēm ar rotora lāpstām (skat. 9. tabulu 

5.9.4. nodaĜā). 

Kā viens no diviem iemesliem ziemojošo sikspārĦu skaita samazinājumam 

fortos minams esošā vēja ăeneratora uzstādīšana (otrs faktors ir ievērojami pieaugušais 

cilvēku apmeklējums pazemes mītnēs rudens un ziemas periodā). Kaut gan mūsu rīcībā 

nav datu par tieši nogalinātiem sikspārĦiem (tam būtu nepieciešams dārgs un 

laikietilpīgs pētījums), viens no viegli novērojamiem ăeneratora radītajiem efektiem ir 

troksnis un vibrācija, kas īpaši izteikta ir ăeneratoram tuvākajos fortos. Vēja ăeneratoru 

negatīvā ietekme uz sikspārĦu ziemošanas vietām atzīmēta arī EUROBATS apkopotajā 

informācijā (Rodrigues et.al 2008). 

Rotora novietojums nepilnus 100 m no jūras blakus kāpas valnim atbilst 

visintensīvākās sikspārĦu migrācijas joslai. Kaut gan eksperta rīcībā šobrīd nav datu par 

sikspārĦu sadursmēm ar šo ăeneratoru, ekspertam nav šaubu, ka šādas sadursmes un 

sikspārĦu bojāeja migrācijas laikā šajā vietā notiek kopš ăeneratora uzstādīšanas, un 

būtu nepieciešama šī objekta demontāža vai vismaz jāuzsāk tā ietekmes monitorings 

sikspārĦu migrācijas laikā: 

a) tieši uzskaitot bojā gājušos dzīvniekus; 

b) nosakot sikspārĦu migrācijas intensitāti rotora aptvertajā zonā. 

Pirmā no minētajām metodēm varētu būt maz efektīva un neprecīza, jo ir vairāki 

pētījumi, kas liecina, ka sikspārĦa lieluma objekti Ĝoti ātri pazūd no bojāejas vietas (tiek 

apēsti). Vairākos pētījumos jau 24 stundu laikā pazuda 50-80% sikspārĦu līėīšu. Turklāt 

jāĦem vērā, ka tiešas sadursmes rezultātā ar pilnu jaudu strādājoša rotora lāpsta var 

daudzus izmēros sīkos dzīvniekus pilnīgi sašėaidīt un/vai aizmest to paliekas lielā 

attālumā no ăeneratora. Tādējādi tiešai dzīvnieku bojāejas noteikšanai būtu 

46 



nepieciešams ăeneratora perifēriju sezonas laikā apsekot katru rītu, kas būtu pārāk 

darbietilpīgi. 

Otra metode, kaut netieša, Ĝautu precīzāk noteikt sadursmju varbūtību un vairāk 

ietekmētās sugas, turklāt tās veikšanu varētu nodrošināt arī ar automātisku ultraskaĦas 

ierakstītāju palīdzību. 

Jāatzīst, ka ne tieši, ne netieši pierādījumi pieĦēmumam, ka vēja ăenerators šajā 

vietā būtu sikspārĦu īpatĦu fiziskas bojāejas cēlonis, nepastāv. SeptiĦu gadu laikā, kopš 

stāv un darbojas esošais vēja ăenerators tieši par sikspārĦiem potenciāli bīstamāko 

atzītajā joslā, nav veikti pētījumi par sikspārĦu bojāeju tā tuvumā. SikspārĦu bojāeja 

nav faktiski fiksēta arī citu jau gadiem pastāvošu vēja parku fiziskos apsekojumos, no 

kuriem tuvākais – vēja parks GrobiĦā. 

4.7. Apkārtnes ainaviskais un kultūrvēsturiskais 

nozīmīgums 

Paredzētās darbības vietā ir tipiska Latvijas rietumu piekrastes ainava ar 

stāvkrastu, skrajiem kāpu mežiem, Lībiešu ielu. Paredzētās darbības vieta robežojas ar 

dabas liegumu “Tosmare”, starp kura aizsargājamajām dabas vērtībām ainava nav 

izdalīta. Liepājas pilsētas notekūdeĦu attīrīšanas iekārtas pašā paredzētā vēja parka vidū 

un Liepājas Karostas tuvums piešėir ainavai ražošanas teritorijas akcentus. Galvenais 

apkārtnes tūrisma un rekreācijas objekts ir jūra ar pludmali aiz jau minētā stāvkrasta. 

Paredzētās darbības vietas vidū minēto attīrīšanas iekārtu tiešā tuvumā atrodas 

arī divi kultūrvēsturiski objekti viena un tā paša Ĝoti smagā vēstures mantojuma 

piemiĦai: nacistu okupācijas laikā zināmos un nezināmos datumos nezināmās vietās 

veikta nezināma daudzuma nezināmu tautību Liepājas civiliedzīvotāju apšaušana un 

aprakšana – varbūt, ka uz ziemeĜiem no Liepājas NAI pie jūras krasta. 



40. attēls. Piemineklis-obelisks 1941. gadā apšautajiem civiliedzīvotājiem, kuri uz tā 

nodēvēti par “padomju patriotiem” (avots:http://avaslan.net/The-killing-fields-of-Skede) 

Viens ir kopš padomju okupācijas laikiem mežā ~150 m uz ziemeĜiem no 

Liepājas NAI uzcelts piemineklis-obelisks (40. attēls), kurš Latvijas atjaunotās 

neatkarības 20. gadā vērtējams kā amorāls anahronisms, jo uz tā līdz ar PSRS impērisko 

simboliku saglabāts arī oriăinālais veltījums “padomju patriotiem” bez papildu 

skaidrojuma par laikmeta kontekstu, tādējādi joprojām turpinot padomju amorālo 

propagandu, viena necilvēcīga režīma nevainīgos upurus, kuri patiesībā acīmredzot bija 

tā saukto padomju okupācijas “baigo gadu” (17.06.1940. – 21.06.1941.) tikko pārcietuši 

48 



nesenie Latvijas Republikas iedzīvotāji un pēc IVN darba ziĦojuma sabiedriskās 

apspriešanas laikā saĦemtās informācijas – viĦu vidū pat latviešu virsnieki, kas cīnījās 

pret okupantiem –, pasludinot par otra necilvēcīga režīma patriotiem un tādējādi 

joprojām nu jau atjaunotās Latvijas Republikas vārdā zaimojot, iespējams, lielas daĜas 

anonīmo upuru piemiĦu. Šāds objekts nepārveidotā formā būtu adekvāti uztverams tikai 

muzejā – ar atbilstošiem komentāriem par sava traăiskā laikmeta kontekstu. Uz 

padomju okupācijas laika pieminekĜa saglabāts arī tolaik uzrādītais upuru skaits 

“>19 000”, kuram nav nekāda dokumentāla pamatojuma. Šādam uzrādītajam skaitam 

nav analoga arī caurskatītajos interneta resursos, kuros visi skaitĜi ir daudz mazāki – līdz 

~7000. 

Otrs objekts starp iepriekšējā rindkopā aprakstīto un Liepājas NAI ir veltīts to 

pašu notikumu tiem pašiem upuriem, tikai ne vairs kā “padomju patriotiem”, bet kā Otrā 

pasaules kara laikā nogalinātajiem Liepājas ebrejiem: holokosta upuru memoriāls, kas 

atklāts 2005. gada 3. jūnijā (41. attēls; tā izvietojumu attiecībā pret plānoto VES parku 

skatīt I un II pielikumā). Memoriāls veidots kā simboliska Menora – septiĦu žuburu 

svečturis no Kurzemē savāktiem laukakmeĦiem un granīta bluėiem. Bluėos iekalti 

uzraksti ivritā. Šėēdes memoriāls ir starptautiski nozīmīga piemiĦas vieta ebreju 

tautības bojāgājušajiem, kuri tika nogalināti 1941.-1942. gadā nacisma terora laikā 

Liepājas apkārtnē. Šīs cilvēces traăēdijas piemiĦas memoriāla veidošanā piedalījušies 

vairāku valstu pārstāvji un organizācijas, memoriālu apmeklējuši cilvēki no daudzām 

pasaules malām. 

Līdztekus šiem pieminekĜiem plānotā vēja elektrostaciju parka apkaimē kā vēl 

jutīgāks kultūrvides mantojums varētu būt paši upuru apbedījumi, uz kuru iespējamību 

šā IVN darba ziĦojuma sabiedriskās apspriešanas laikā vērsa uzmanību daži sabiedrības 

pārstāvji (skat. 6.2. nodaĜu), apgalvojot, ka esot droši zināms, ka plānoto VES Nr. 17, 

bet varbūt arī Nr. 20 un 23 vietā atrodoties masu kapi. Pēc šīs problēmas aktualizēšanās 

šajā noslēguma ziĦojumā veikta rūpīga avotu izpēte, lai noskaidrotu, vai ir pamats 

apgalvojumam, ka esot zināms, ka kādā noteiktā vietā atrodas masu apbedījumi. 

Ir neapšaubāmi, ka Liepājā vai tās apkaimē ir notikusi civiliedzīvotāju apšaušana 

un apbedīšana, bet nav zināms, kur tieši. Darba ziĦojuma sabiedriskajā apspriešanā 

dalībnieks A. Štāls iesniedza it kā 1945. gadā vietas apskates laikā sastādītu masu 

apbedījumu izvietojuma shēmu (45. attēls). Šī iespējamā masu kapa atrašanās vieta 

mūsdienās pēc ārējām pazīmēm esot identificēta arī dabā aptuveni 35 m no jūras krasta 

kraujas un tās fotogrāfijas aplūkojamas internetvietnē 

(http://www.liepajajews.org/MassGrave/shkeedemassgrave_web/pages/TalaPhoto0003. 

htm), kur tā bez jebkāda zinātniska pamatojuma pasludināta par masu kapa vietu. 

Aplūkojot šo šauro, seklo grāvi ar betona fortifikāciju paliekām uz tā gan norādītajā 

internetvietnē, gan dabā, ir redzams, ka tas nav aizrakts masu kaps, tomēr, sakarā ar to, 

ka šī vieta kā masu kapa esamības pierādījums ir norādīta gan visai pasaulei pieejamajā 

interneta lapā, gan arī šā ietekmes uz vidi novērtējuma ietvaros, tika veikta arheoloăiskā 

zondāža, lai pierādītu, ka šajā vietā masu kapa nav (IX pielikums). Līdz ar to ir 

pārbaudīta un atsijāta vienīgā konkrētā vieta, kuru kāds uzrādījis par it kā iespējamu 

masu apbedījumu vietu. Nav nekādu ne pierādītu, ne ticamu ziĦu par projekta teritorijā 

mūsdienās vēl esošu vai kādreiz bijušu iespējamu masu apbedījuma vietu. Nav pierādīts 

arī pretējais, tomēr apgalvojumi par konkrēti zināmām dokumentētām esošām vai 

bijušām apbedījumu vietām un apbedīto upuru skaitu ir spekulācijas, kamēr nav veikti 

citi konkrēti arheoloăiski pētījumi – un tādi nekad nav veikti (IX pielikums). 



41. attēls. 2005. gada 3. jūnijā atklātais holokosta upuru memoriāls (avots: 

http://avaslan.net/The-killing-fields-of-Skede) 

42. attēls. Nacisti nostādījuši civiliedzīvotāju 

grupu nošaušanai pie masu kapa Šėēdes piekrastē 

1941. gada decembrī un (skat. 43. attēlu) … 

(avots: 

http://en.wikipedia.org/wiki/File:Liepeja_massacr 

e_15_Dec_1941.JPG) 

43. attēls. …nacisti nošāvuši pie masu kapa Šėēdes 

piekrastē nostādīto (skat. 42. attēlu) civiliedzīvotāju 

grupu 1941. gada decembrī (avots: 

http://www1.yadvashem.org/untoldstories/liepaja/s 

kede.html) 

50 



44. attēls. Sievietes un bērni nostādīti nošaušanai Šėēdes kāpās (avots: 

http://www1.yadvashem.org/yv/en/exhibitions/this_month/december/06.asp ) 

Vienlaikus jāatzīst, ka pilna arheoloăiskā izpēte visu VES vietās līdz konkrētai 

atbildei, vai tieši šajos būvlaukumos neatklāsies nezināms masu kaps, nav veikta un nav 

lietderīga, jo uz tiem kā iespējamām apbedījumu vietām nekas nenorāda un izpēte 

iespējama tikai būvniecības ietvaros kā tās sastāvdaĜa (IX pielikums), katrā konkrētajā 

torĦa pēdas vietā veicot izrakumus, kuru virszemes postījumi ir samērāmi ar visu 

būvniecību. IX pielikumā aprakstītās arheoloăiskās zondāžas gaitā tika veikts arī 

kontrolrakums 17. torĦa būvlaukuma vietā (46. attēls) kā vienīgajā, uz kura atrašanās 

vietas attālumu no jūras varētu nosacīti attiecināt ar hipotētiskajiem masu apbedījumiem 

saistīto vietas apzīmējumu „Šėēdes kāpas”, un tas neuzrādīja nekādas rakuma pēdas, 

tomēr no zinātniskās metodikas viedokĜa tas nepierāda, ka nevar būt rakts tieši blakus, 

tāpēc meklēšanas vienības „Leăenda” atskaitē (IX pielikums) šis tests nav atspoguĜots 

un tā vietā dotas metodoloăiski pareizas rekomendācijas, kā veikt izpēti būvniecības 

uzsākšanas fāzē. 



45. attēls. A. Štāla iesniegtā masu apbedījumu izvietojuma shēma 

52 



46. attēls. V. Duks no meklēšanas vienības “Leăenda” veic kontrolrakumu plānotās 

17. VES būvlaukuma vietā 

Memoriāla aizsardzības statusu garantē starpvalstu līgumi: 

Latvijas Republikas valdības un Izraēlas Valsts valdības nolīgums par 

sadarbību izglītības, kultūras un zinātnes jomā, 

Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības 

līgums par noteiktu kultūras mantojuma objektu aizsardzību un 

saglabāšanu. 

Latvijas Republikas valdības un Izraēlas Valsts valdības nolīgumā par sadarbību 

izglītības, kultūras un zinātnes jomā teikts: 

„Līgumslēdzējas Puses apĦemas sekmēt sadarbību arheoloăijā, muzeju lietās, 

vēstures pieminekĜu saglabāšanā un restaurēšanā, veicināt publikāciju apmaiĦu 

attiecīgās nozarēs.” 

Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumā par 

noteiktu kultūras mantojuma objektu aizsardzību un saglabāšanu teikts: 

„Katra Puse veic atbilstošus pasākumus, lai aizsargātu un saglabātu kultūras 

mantojumu, kas pieder visām tām nacionālajām, reliăiskajām vai etniskajām grupām, 

tai skaitā genocīda upuriem II pasaules karā, kas dzīvo vai dzīvoja tās valsts teritorijā. 

Šajā Līgumā lietotais termins “kultūras mantojums” nozīmē dievnamus, 

vēsturiski nozīmīgas vietas, pieminekĜus, kapsētas un mirušo piemiĦas vietas, kā arī 

arhīvu materiālus, kas ar minēto saistīti.” 

Jāpiezīmē, ka memoriāla izbūve šajā piekrastes teritorijā 2005. gada 14. aprīlī 

tika saskaĦota ar Aizsargjoslu likumu prasībām, uz ko norāda Ministru kabineta 



rīkojums Nr. 237 „Par Otrajā pasaules karā nogalināto Liepājas ebreju piemiĦas 

memoriāla būvniecību Šėēdes kāpās, Liepājā” nosakot, ka saskaĦā ar Aizsargjoslu 

likuma 36. panta septīto daĜu atĜaut Otrajā pasaules karā nogalināto Liepājas ebreju 

piemiĦas memoriāla un nepieciešamās infrastruktūras būvniecību Šėēdes kāpās, 

Liepājā, Lībiešu ielā 37/53 (zemes kadastra Nr. 1700 001 0001). 

Plānotā vēja elektrostaciju parka teritorijā Šėēdē atrodas vēl viens nozīmīgs 

kultūrvēstures objekts – ZiemeĜu fortu daĜa – 1897.-1903. gadā celtā Baterija Nr. 1. 

Šobrīd, Ħemot vērā šī objekta industriālā mantojuma vērtību, Valsts kultūras pieminekĜu 

aizsardzības inspekcijā tuvojas noslēgumam process, lai ZiemeĜu forta Bateriju Nr. 1 

iekĜautu aizsargājamo pieminekĜu sarakstā, reizē nosakot tam normatīvajiem aktiem 

atbilstošu aizsargjoslu 100 m platumā. 

Kurzemes plānošanas reăiona teritorijas plānojuma 2006.-2026. gadam 

I daĜa „Esošā telpiskā struktūra (2005)” īpaši norāda uz piekrastes ainavas dažādību – 

kāpām, stāvkrastiem, kā arī citiem ainavā ietilpstošiem elementiem, kas papildina 

ainavu unikalitāti un bagātīgo dabas un kultūras mantojumu. Piekrastes ainavas ir 

jutīgas un viegli pakĜaujas cilvēka darbības degradējošai ietekmei, kas jāĦem vērā 

izstrādājot attīstības plānojumu piekrastes teritorijā. Plānojums norāda uz Baltijas jūras 

piekrasti kā nacionāli nozīmīgu teritoriju, kas noteikta Latvijas nacionālā līmeĦa 

teritorijas plānojuma koncepcijā (1998) (avots: 

http://www.kurzemesregions.lv/planosanas_dokumenti/). 

Pētāmo teritoriju plānojums neizdala kā īpaši aizsargājamu ainavisku teritoriju, 

šo vietu ainavu kartē iezīmējot kā „piekrastes kāpu kompleksi”, kas virzībā uz 

ziemeĜiem mijas ar „jūras stāvkrastu”. Plānojuma kartēs pētāmajā teritorijā ir norādīti 

„paaugstināta rūpnieciskā riska objekti – notekūdeĦu izplūdes vietas no attīrīšanas 

ietaisēm (vai arī neattīrītu ūdeĦu izplūdes)” un „paaugstināta ūdens izraisīta krasta 

erozija”, kā arī „kompleksās paaugstināta ekoloăiskā un rūpnieciskā riska teritorijas”, 

kas pārklājas ar „piekrastes teritoriju”. 

Attiecībā uz tūrisma un rekreācijas attīstību, plānojums definē kopējo reăiona 

raksturojumu – „Kurzemes reăions ir viens no pievilcīgākajiem Latvijas tūrisma 

reăioniem. To nosaka tādi resursi kā senās kultūras tradīcijas pilsētās, kā arī dabas un 

ainaviskā daudzveidība, iespēja īsā laikā atrasties dažādās vietās, dažādās vidēs, t.sk. 

attīstīt piejūras atpūtu un tūrismu (visā piekrastē).” – nenorādot specifisku 

raksturojumu plānotā VES parka teritorijai. 

Iepriekš minētā plānojuma II daĜa „Telpiskās attīstības perspektīva 2006-2026” 

nosaka nākotnē Liepājas rajonam jaunu teritoriju izveidi un attīstību, lauku teritorijām 

telpiski un funkcionāli saistītām ar urbānajiem un lauku centriem, reăionālajā līmenī 

paredzot nozīmīgu specializāciju tūrisma un rekreācijas, lauksaimniecības produkcijas 

ražošanā un pārstrādē, mežsaimniecībā un kokapstrādē, zivsaimniecības un dabas 

un kultūrvēsturisko vērtību un tranzīta attīstībā funkcionālā saiknē ar Liepājas pilsētu. 

Plānojums raksturo reăionu kā pievilcīgu dažādu tūrisma veidu attīstībai 

(kūrorta zona, kultūrtūrisms, iekšzemes tūrisma objekti, ekotūrisms, aviotūrisms, jahtu 

tūrisms mazajās ostās). Saistībā ar pētāmajai teritorijai tuvumā esošo Tosmares dabas 

liegumu, plānojums nosaka daudzveidīgo dabas un ainavisko vērtību saglabāšanu 

saimnieciskajā darbībā izmantojamās teritorijās, pieaugošo vietējo pašvaldību 

plānojumu lomu dabas un ainavu aizsardzības pasākumu plānošanā. Plānojums nosaka, 

ka piekraste ir nacionālas nozīmes daudzfunkcionāla teritorija, kas izdalāma kā īpašs 

attīstības apakšreăions un tās telpiskajā struktūrā nodalāmi atšėirīgi posmi – telpas 

areāli. 

54 



Attiecībā uz ainavām arī šī plānojuma daĜa norāda uz augstvērtīgām ainavām 

reăionā, bet specifiski neizdala ainaviskās vērtības, kas saistītos plānotā VES parka 

teritoriju, bet norāda uz kopsakarībām Kurzemes reăionā: „Plāna ekoloăiskais un 

sociālais mērėis ir nepieĜaut ainavas daudzveidības un estētiskās kvalitātes 

samazināšanos ainaviski nozīmīgajos areālos vai teritorijās, tajā skaitā – izcilu skatu 

un tālo skatu zaudēšanu lauksaimniecības zemju apmežošanas dēĜ.”. Viens no 

plānojuma mērėiem ir veicināt Baltijas jūras piekrastes līdzsvarotu un ilgtspējīgu 

attīstību, saskaĦojot normatīvo un plānošanas pieeju, kā arī dabas aizsardzības un 

attīstības mērėus to teritoriālajās izpausmēs. 

Plānojuma III daĜa „Teritorijas plānojuma vadlīnijas 2006-2026” definē 

priekšlikumus valsts un reăionālajām sadarbības institūcijām, kuru vidū ir izstrādāt un 

īstenot ar nacionālā plānojuma un reăionu plānojumiem saskanīgas ilgtermiĦa (vismaz 

20 gadu periodam) telpiskās struktūras attīstības stratēăijas un lielo infrastruktūras 

objektu attīstības projektus (..) enerăētikas nozarēm un apakšnozarēm, izstrādāt un 

uzturēt nacionālā līmeĦa – īpaši vērtīgo, ainavekoloăiski jutīgo, ekoloăiskā un 

rūpnieciskā riska areālu/ teritoriju monitoringa sistēmas un apsaimniekošanas plānus, 

izstrādāt un īstenot Latvijas ainavu aizsardzības un attīstības politiku, nacionāla līmeĦa 

attīstības dokumentos iekĜaut pasākumus valsts īpašuma – piekrastes pludmales un kāpu 

– aizsardzībai un apsaimniekošanai. Teritoriju plānojumos telpiskā struktūra lokālajā 

līmenī plānojama tā, lai saskaĦotu dabas un vides aizsardzības prasības ar aktīvas jaunās 

attīstības interesēm. Pa atšėirīgajiem piekrastes posmiem plānojama reālā dabas un 

kultūras mantojuma saglabāšana, kā arī piekrastes unikālo un īpatnējo ainavu elementu 

saglabāšana un attīstība, jaunos apstākĜos šajos plānojumos parādot gan esošās īpaši 

aizsargājamās teritorijas, gan dabas daudzveidības areālus un perspektīvās ainaviski 

nozīmīgās teritorijas, kas nav akceptētas tiesiski, bet ir būtisks piekrastes attīstības 

resurss. Paaugstināta krasta noskalošanās riska joslā neparedzēt apbūves paplašināšanu 

un kapitālu infrastruktūras objektu ierīkošanu. Pašvaldību teritoriju plānojumos 

atzīmējamas īpašo dabas un kultūrvēsturisko, kā arī ainavisko vērtību vietas un atbilstīgi 

pastāvošajiem nosacījumiem vai plānojuma mērėiem paredzami to saglabāšanas, 

aizsardzības vai veidošanas pasākumi. 

Kurzemes plānošanas reăiona rīcības plāns 2010.-2013. gadam (projekts) 

(avots: http://www.kurzemesregions.lv/planosanas_dokumenti/) nosaka vairākas 

ilgtermiĦa (2010.-2030.) attīstības prioritātes, starp kurām ir energoefektīvas un 

ilgtspējīgas saimniekošanas veicināšana reăionā ar sekojošiem rīcības virzieniem: 

nodrošināt alternatīvās enerăijas avotu (vējš, ūdens, saules starojums, 

biomasa, biogāze, biodegviela, zemes siltums, jūras viĜĦi) efektīvāku 

izmantošanu tautsaimniecībā, kā arī sekmēt pētījumu izstrādi par 

atjaunojamo energoresursu ieguvi un izmantošanu ilgtermiĦā; 

nodrošināt efektīvu un ilgtspējīgu dabas resursu apsaimniekošanu un 

aizsardzību ar mērėi saglabāt bioloăisko un ainavisko daudzveidību, kas 

ir viens no nozīmīgākajiem Kurzemes reăiona attīstības resursiem; īpašu 

uzmanību pievērst reăiona ainaviski nozīmīgajām teritorijām, kas ir šo 

resursu glabātuves, vienlaikus nodrošinot to aizsardzību un pārvaldību, 

kā arī nodrošinot racionālu un ilgtspējīgu dabas resursu izmantošanu, kas 

balstās uz ilgtspējības principiem; 

veicināt biomasas (atjaunojamo energoresursu) izmantošanu reăiona 

energoapgādē, kā arī reăiona ekonomisko operatoru pāreju uz vietējo 

energoresursu izmantošanu; 



veicināt jūras ūdens un ăeotermālā siltuma enerăijas izmantošanu 

elektroenerăijas ražošanā un siltumapgādē, kā arī sekmēt pētījumu 

izstrādi un pilotprojektu īstenošanu par atjaunojamo energoresursu ieguvi 

un izmantošanu ilgtermiĦā. 

Iepriekš minētais plāns nosaka arī īstermiĦa (2010.-2013.) attīstības prioritātes, 

starp kurām ir atjaunojamie energoresursi un enerăijas efektivitātes programmas un 

kultūrvides, sporta un tūrisma attīstība. 

Liepājas pilsētas sociāli ekonomiskās attīstības programmā 2008.-2014. 

gadam un Liepājas pilsētas attīstības stratēăijā 2008.-2014. gadam (avots: 

http://www.liepaja.lv/upload/Bizness/Attistiba/pilsetas/Strategija_GALA_VERSIJA.pdf 

starp galvenajām prioritātēm ir dažādu tautsaimniecības nozaru attīstība, kuras pamats ir 

rūpniecība, osta, tranzīts un loăistika, un tūrisms, kā arī enerăiju un resursus taupoša 

attīstība. UzĦēmējdarbībā pilsētas ekonomikas attīstības veicināšanai pašvaldība 

atbalstīs uzĦēmējdarbības nozares ar augstu pievienoto vērtību un esošo uzĦēmumu 

konkurētspējas paaugstināšanu. Izvirzot šādu uzdevumu, svarīgi ir radīt labvēlīgu vidi 

uzĦēmumu attīstībai, sniedzot atbalstu mazajam un vidējam komercsabiedrībām. Kā 

viens no iespējamajiem atbalsta mehānismiem inovatīvas uzĦēmējdarbības attīstīšana ir 

tehnoloăisko parku izveide. 

Tūrisms ir uzskatāms par vienu no tautsaimniecības nozarēm pilsētas attīstības 

nodrošināšanai. Tūrisma nozares attīstības pamatā ir daudzveidīga tūrisma resursu 

pieejamība pilsētā un tās apkārtnē. Tūristu plūsma nodrošina pelĦas iespējas 

uzĦēmējdarbībai, veicina pakalpojumu kvalitātes līmeĦa celšanos un lielākas 

pievienotās vērtības rašanos, popularizējot pilsētu Latvijā un pasaulā. Kā viens no 

svarīgākajiem uzdevumiem tūrisma attīstībai pilsētā, ir tūrisma pakalpojumu un 

produktu piedāvājumu daudzveidība, mazinot nozares sezonalitāti. Šobrīd iedzīvotajiem 

un pilsētas viesiem tiek piedāvātas atpūtas iespējas pašā pilsētā, tiek domāts par 

labiekārtotām publiskajām zaĜajām zonām pilsētā, ezera pieejamību un tā piekrastes 

labiekārtošanu. Regulāri tiks veikti uzlabojumi Liepājas pludmalē, lai atkārtoti iegūtu 

Zilā aroga sertifikātu. Tiks pilnveidotas ekotūrisma iespējas. Tūrisma attīstības 

veicināšanai pilsētā ir nepieciešams aktualizēt tūrisma stratēăiju. 

Sratēăija paredz veicināt augstu tehnoloăiju un inovāciju ieviešanu 

tautsaimniecībā, kas paaugstinās ražīgumu, kā arī tūrisma, kultūras un sporta iespēju un 

pieejamības pilnveidošanu, Liepāju veidojot par sakoptu, videi draudzīgu un zaĜu 

pilsētu. 

Liepājas pilsētas teritorijas plānojuma grafiskajā dokumentā 

„http://www.liepaja.lv/page/1513Liepājas zemes lietojumu plāns” (avots: 

http://www.liepaja.lv/upload/Buvvalde/zemes_liet_plans/labotaisGP/teritorijas_planoju 

ms1.pdf) pētāmā teritorija atrodas uz mozaīkveida zemes lietojuma plānojuma, kurā 

lielākajā daĜā ir „Mežaparku un aizsargjoslu teritorija” un „Apstādījumu teritorija”. 

Ūdens attīrīšanas iekārtas atrodas uz „Tehniskās apbūves teritorijas”, pavisam nelielu 

daĜu salīdzinoši šaurā strēlē aizĦem „Pludmales teritorija”. 

Sakarā ar plānoto darbību, šai teritorijai tiek izstrādāts jauns detālplānojums, kas 

tiks nodots Liepājas pilsētas Domē sabiedriskajai apspriešanai 2010. gada marta 

sākumā. Paredzams, ka jaunajā detālplānojumā tiks iestrādātas Memoriāla kā nacisma 

terora piemiĦas vieta un ZiemeĜu forta kā industriālā mantojuma un vēstures 

pieminekĜa teritorijas. Ir nopietni jāizsver iespēja tuvākajā nākotnē pilnveidot vides 

labiekārtošanu šo objektu pieaugošās apmeklētāju plūsmas uzĦemšanai. 

56 



Nevienā no zemāk minētajiem plānošanas dokumentiem nav specifiskas norādes 

uz tūrisma attīstības perspektīvām pētāmās teritorijas apkārtnē. Liepājas tūrisma 

attīstības stratēăija 2003.-2010. gadam norāda uz ekotūrisma taku izveidošanu tuvējās 

Karostas kāpās, Tosmares purvos un BeberliĦos, Karostas militārā parka izstrādāšanu 

un Dzintara takas pilnveidošanu. SIA “Eirokonsultants” sadarbībā ar Venstpils, Liepājas 

un Klaipēdas pilsētu domēm izstrādātā tūrisma stratēăija „Tūrisma iespējas un 

plānošana Latvijas un Lietuvas rietumu piekrastē ilgtspējīgā tūrisma vides 

radīšanā 2004-2010”, kā arī Latvijas Ekotūrisma attīstības stratēăija (Vides 

aizsardzības un reăionālās attīstības ministrija, 2002) norāda uz perspektīvo tūrisma 

attīstību Kurzemes piekrastē kopumā. Jāpiezīmē, ka šeit tuvumā esošās tehniskās 

Liepājas pilsētas ūdens attīrīšanas iekārtu būves neveicina rekreācijas un aktivitāšu 

attīstību. 



5. Iespējamā ietekme uz vidi 

5.1. Pagaidu būves, būvmateriālu transportēšana un 

pagaidu uzglabāšana 

Celtniecības laikā teritorijā tiks izvietoti 2-4 celtniecības konteineri, kur 

atradīsies visi nepieciešamie celtniecības instrumenti. Pēc darba laika objektā atradīsies 

tikai apsardze. Papildus montāžas laukumi tiem, kas nepieciešami vēja elektrostaciju 

celtniecībai, nav nepieciešami. Būvmateriāli tiks transportēti pa esošajiem vai 

izveidotajiem ceĜiem un tie tiks uzglabāti uz esošajiem montāžas laukumiem. Pēc 

celtniecības pabeigšanas teritorija tiks atbrīvota no jebkādiem palīgmateriāliem vai 

palīgēkām. Par noĦemtās grunts pārvietošanu un uzglabāšanu būs atbildīga celtniecības 

kompānija un tas tiks veikts atbilstoši visām celtniecības prasībām. 

Detālāka informācija par būvmateriālu transportēšanas risinājumiem, 

paredzētajiem ceĜiem, to tehnisko stāvokli, atbilstību plānotajām slodzēm un 

specifiskajām tehniskajām prasībām, nepieciešamajiem pievadceĜiem un izmantotās 

teritorijas sakopšanas pasākumiem pagaidām nav pieejama, jo transportēšanas 

vajadzības gadījumā pēc projekta izstrādes atbilstoši tam šie jautājumi tiks likumā 

noteiktajā kārtībā saskaĦoti ar VAS “Latvijas valsts ceĜi” struktūrvienībām attiecībā uz 

transportēšanu pa valsts nozīmes ceĜiem un Liepājas domi attiecībā uz pašvaldības 

ceĜiem. Transportēšanas shēma ir Ĝoti fleksibla, Ħemot vērā lielgabarīta tehnikai 

nepieciešamos pagrieziena rādiusus, transportēšana tiks iespēju robežās plānota tā, lai 

šauros līkumos iegrieztos iespējami platākajā leĦėī, t.i., no tās puses, no kuras tas ir 

platāks. Nav izslēgta nepieciešamība atsevišėās vietās ceĜu kaktos izcirst nedaudz koku, 

kas tiks saskaĦots likumā noteiktajā kārtībā. Nav izslēgta nepieciešamība 14. novembra 

bulvārī, kurš ir vienpusēja aleja ar vecu papeĜu rindu ziemeĜu-ziemeĜaustrumu malā, 

apzāăēt šīm papelēm zemākos zarus otrās alternatīvas īstenošanas gadījumā, bet cilvēka 

veidotiem papeĜu stādījumiem Latvijā nav īpaša aizsardzības statusa un īpašas vērtības 

no bioloăiskās daudzveidības viedokĜa (daudzviet, arī Rīgā un arī Liepājā, tos pat 

plānveidīgi izskauž, aizstājot ar Latvijas natīvām sugām). 

5.2. Esošo būvju vai inženierkomunikāciju 

nojaukšanas nepieciešamība 

Nekādas esošās būves nebūs jānojauc. Pēc projekta izstrādes tiks precizēts, vai 

būs nepieciešams pārvietota kādas esošās pazemes konstrukcijas, lai izbūvētu pazemes 

kabeĜu līniju. 

Tā kā SIA “Liepājas Ūdens” norāda, ka ăeneratoru Nr. 12 un 13 būvniecība var 

apdraudēt maăstrālo kanalizācijas spiedvadu funkcionēšanu (būvdarbu laikā spiedvadi 

var tikt salauzti), tas uzskatāms par limitējošo faktoru šo konkrēto VES būvniecībai. 

58 



5.3. Atkritumu apsaimniekošana 

Pēc celtniecības pabeigšanas objektā neveidosies nekādi atkritumi. Celtniecības 

laikā par atkritumu apsaimniekošanu būs atbildīgi licencēti celtniecības uzĦēmumi. 

5.4. TrokšĦa un vibrācijas līmeĦa izmaiĦu 

novērtējums 

IlgtermiĦa trokšĦa izplatīšanās prognoze veikta ar licencētu datorprogrammu 

“Sound Plan 7.0” (aktualizēta 2010. gada februārī). Troksnis modelēts 1,7 m augstumā 

pie vidējā vēja ātruma 6,5 m/s (septiĦu gadu dati). Prognoze veikta saskaĦā ar MK 

noteikumiem Nr. 597 (13.07.2004.) “Vides trokšĦa novērtēšanas kārtība” un Nr. 376 

(23.08.2001.) “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 003-01 “Būvklimatoloăija””. 

Modelī ir Ħemts vērā fona troksnis, teritorijas reljefa īpatnības, apaugums, trokšĦa 

izplatīšanās īpatnības dažādos gadalaikos, pie dažādiem vēja virzieniem un pārējie vides 

apstākĜi. 

Modelī ir pārādīti gan dienas, gan vakara, gan nakts normatīvu mazstāvu 

apbūvei pārsnieguma areāli atbilstoši MK noteikumu Nr. 597 2. pielikumam, t.i. 

attiecīgi 50, 45 un 40 dBA robeža (IV pielikums). Ir skaidri redzams, ka pirmajā 

alternatīvajā ăeneratoru izvietojumā tuvāko ăeneratoru vienmērīgā dūkšana būs 

dzirdama stiprāk par pieĜaujamo vakara un nakts intensitāti ievērojamā daĜā Šėēdes 

dzīvojamās apbūves tās dienvidu galā. Nelielā Šėēdes ciema teritorijā ir pārsniegts arī 

dienas normatīvs. Savukārt, otrajā alternatīvajā izvietojumā nedz dienas, nedz vakara, 

nedz nakts trokšĦa normatīva robeža nesasniedz Šėēdes apbūves zonas dienvidrietumu 

stūri. 

Pārējā teritorijas daĜā nakts trokšĦa normatīva (40 dBA) tālākā robeža atrodas 

apmēram 900 m attālumā uz austrumiem no plānotā vēja parka (no torĦa Nr. 16 abās 

alternatīvās). Vakara (45 dBA) un dienas (50 dBA) trokšĦa normatīva robeža šajā vietā 

atrodas attiecīgi ~320 m un ~150 m attālumā (IV pielikums). 

Izvēloties pirmo alternatīvu, novērst trokšĦa robežvērtību pārsniegumus nebūtu 

iespējams, jo skaĦas avots novietots tik augstu, ka ne prettrokšĦa sienas, ne stādījumus 

nevar ierīkot starp to un no skaĦas pasargājamo teritoriju. 

Izvēloties otro alternatīvu, trokšĦa robežvērtību pārsniegumi nav prognozēti un 

nekādi troksni slāpējoši pasākumi nav vajadzīgi. 

Te jāuzsver, ka trokšĦa modelēšanas programmā tiek aprēėināts vidējais skaĦas 

spiediens, Ħemot vērā visas frekvences, kas vēja ăeneratoru gadījumā raksturo situāciju 

visnotaĜ precīzi, jo to radītā skaĦa ir visai monotona un pastāvīga, tāpēc tai nav 

raksturīgas lielas skaĦas spektra svārstības ap vidējo raksturīgo, tikai kvantitatīvas 

svārstības atkarībā no vēja spēka. Līdz ar to iegūtie rezultāti raksturo visu skaĦas 

spektru, ieskaitot infraskaĦu vai vismaz tās nosacīti sadzirdamo daĜu 15-20 Hz, ko daĜa 

cilvēku dzird un daĜa ne – atkarībā no individuālām dzirdes īpašībām. Nedzirdamajai 

infraskaĦas daĜai (2-15 Hz) atsevišėas vērtēšanas metodikas nav un tā pielīdzināma 



vibrācijai (1-80 Hz), kuru vēja ăeneratoru gadījumā normatīvi neregulē (skat. tālāk šajā 

nodaĜā). Vienlaikus jāuzsver, ka vēja ăeneratoru E-82 spārnu vēzienu ritms, kas varētu 

būt ticamākais zemās infraskaĦas un zemfrekvences svārstību avots, maksimāli sasniedz 

0,975 Hz (skat. III pielikumu), tātad frekvence ir mazāka nekā zemākā no frekvencēm, 

ko likumdošana zinātniski pamatoti definē kā “vibrācijas” zemāko robežu un vēl jo 

vairāk mazāka par infraskaĦas zemāko robežu (uzskatāmībai: 1 Hz ir viena svārstība 

minūtē, tātad ritmiska šūpošanās vai grūdieni, nevis vibrācija vai skaĦa). 

Attiecībā uz vibrāciju, ja tāda šajā gadījumā vispār varētu būs aktuāla, Ministru 

kabineta noteikumi Nr. 341 “Par pieĜaujamiem vibrācijas lielumiem dzīvojamo un 

publisko ēku telpās” nosaka pieĜaujamos vibrācijas lielumus, lai nodrošinātu iedzīvotāju 

veselības aizsardzību pret vibrācijas nelabvēlīgo ietekmi. Šo noteikumu 2. punktā 

definēts: “Vibrācija šo noteikumu izpratnē ir mehāniskās svārstības telpās frekvenču 

diapazonā no 1 Hz līdz 80 Hz, kuras rada ārpus telpām vai blakus telpās esoši 

vibrācijas avoti, piemēram, tirdzniecības un pakalpojumu uzĦēmumu iekārtas, sanitāri 

tehniskās un inženiertehnoloăiskās iekārtas,” bet 3. punktā atrunāts: “Noteikumi 

neattiecas uz: 3.1. vibrāciju, kuru rada mašīnas un iekārtas, kurām vibrācija ir 

raksturīga pazīme.” Līdz ar to, ja vēja ăeneratorus uzskata par tādām iekārtām, kurām 

vibrācija ir raksturīga pazīme, tad formālas regulācijas to vibrācijai nav un tas nevar 

kalpot par izslēdzošu faktoru no likuma viedokĜa. ĥemot vērā, ka pat tad, ja vēja 

ăenerators E-82 rada ritmiskas svārstības, to avots varētu būt tieši un tikai tā cikliski 

kustīgā daĜa, konkrēti, rotors, ar frekvenci, kas atbilst visa rotora apgriezienam, ja 

vibrācijas cēlonis ir pilns rotora apgrieziens, vai trīskāršai rotora apgrieziena frekvencei, 

Ħemot vērā, ka spārni ir trīs un svārstību avots varētu būt noteikta spārna pozīcija, kas 

atkārtojas ik pēc trešdaĜapgrieziena. Šādā gadījumā maksimālā svārstību frekvence 

sasniedz 0,975 Hz (skat. III pielikumu) un lielāko daĜu rotora griešanās laika ir vēl 

mazāka, tātad pat nesasniedz vibrācijas frekvences intervāla zemāko robežu. 

Vienlaikus šā IVN autori arī šajā aspektā paliek pie maksimālās piesardzības 

principa, arī pēc šā apšaubāmā kritērija rekomendējot otro alternatīvu, kura nepietuvojas 

cilvēku dzīvesvietai tuvāk par 650 m, un sakarā ar šādas alternatīvas esamību iesaka 

atteikties no pirmās alternatīvas ar pietuvošanos pašai Šėēdes robežai. 

5.5. Mirgošanas efekta un apēnojuma novērtējums 

Viens no likumdošanā nereglamentētiem traucējuma faktoriem, ko potenciāli var 

radīt vēja ăeneratoru spārni, ir ritmiskas gaismēnu rotaĜas, kas ir nekaitīgas īslaicīgas 

iedarbības gadījumā, bet var radīt subjektīvi nepatīkamas izjūtas, ja tās jāpacieš ilgāku 

laiku, piemēram, ja cilvēka dzīves vai darba vieta atrodas šādas ietekmes zonā katru 

dienu noteiktā laika intervālā ilgāku laiku. 

Pašu spārnu zibēšana redzeslaukā var kĜūt traucējoša tikai katram indivīdam 

katrā situācijā specifiskā gadījumā, kad spārni pastāvīgi atrodas redzeslaukā. Nav 

nekādu ne formālu, ne objektīvu, ne subjektīvu kritēriju, kā šo traucējumu novērtēt 

kvantitatīvi, tāpēc vienīgais, ko pēc tā var darīt, ir salīdzināt alternatīvas pēc kritērija 

“labāka – sliktāka”. To viegli izdarīt tāpēc, ka tās sešas VES, kuras ir unikālas 

pirmajā alternatīvā, visas ir vairākkārt tuvāk Šėēdei nekā pati tuvākā otrās alternatīvas 

VES, bet tās sešas VES, kuras ir unikālas otrajā alternatīvā, visas ir vairāk nekā 2 km 

attālumā no Šėēdes. Līdz ar to var apgalvot, ka pirmajā alternatīvā šā faktora 

60 



subjektīvam traucējumam ir pakĜauts lielāks Šėēdes iedzīvotāju skaits ilgāku laiku 

lielākā intensitātē nekā otrajā alternatīvā. 

Šim subjektīvajam traucējumam ir pakĜauta arī Liepājas NAI darba vide, ko 

ieskauj ăeneratori no visām debess pusēm, izĦemot jūru, bet abās alternatīvās vienādi. 

Potenciāli daudz nozīmīgāks vizuālā traucējuma faktors ir mirgojošā ēna, kas 

saulainā laikā mijas ar saules gaismu rotora griešanās ritmā. Šis traucējums attiecas uz 

visu, ko cilvēks redz, un no tā nav iespējams novērsties. Nekādu datu par mirgojošās 

ēnas objektīvu ietekmi uz veseliem cilvēkiem nav, tātad šajā aspektā jāizdara 

pieĦēmumi, lai vērtētu, cik lielā mērā tā rada subjektīvu nepatiku, bet ir ziĦas par it kā 

objektīvu ietekmi uz epilepsijas slimniekiem: daudzos avotos (atslēgas vārdi interneta 

meklētājos, piemēram, “wind epilepsy”) atrodams, ka tās robeža, kas potenciāli var 

izraisīt epilepsijas lēkmes, ir 2,5-3 Hz. Tā kā šajā IVN vērtējamo VES rotoriem ir trīs 

spārni un maksimālais griešanās ātrums 19,5 apgriezieni minūtē, augstākā mirgošanas 

frekvence, ko var radīt viena VES, ir 0,975 Hz. Tas nozīmē, ka pat triju VES ēnu 

pārklāšanās nesasniedz 3 Hz, tomēr, tuvojoties rotācijas ātruma maksimumam, var 

pārsniegt 2,5 Hz, tāpēc pēc maksimālās piesardzības principa par potenciāli bīstamu 

epilepsijas slimniekiem uzskatīta trīs mirgojošo ēnu vienlaicīga krišana vienā punktā. 

Šis nosacīti objektīvais kritērijs turpinājumā tiks vērtēts kā iespējamais vienu vai otru 

alternatīvu izslēdzošais faktors: kā turpinājumā izrādīsies, trīs ăeneratoru ēnas 

vienlaikus nepārklājas nevienā vietā, tomēr šajā IVN sniegtas ēnu shēmas katram 

atsevišėam vēja ăeneratoram pa diennakts stundām dažādos gadalaikos, salīdzinot 

alternatīvas arī attiecībā uz vienas un divu ēnu krišanu kā subjektīvu traucējumu un 

nodrošinot uzskatāmu vizuālo materiālu, pēc kura katrs ēnu skarto apdzīvoto vietu 

iedzīvotājs un darba vietu darbinieks var gūt kvalitatīvu un kvantitatīvu informāciju par 

sagaidāmajām neērtībām. Katra vēja ăeneratora mirgojošās ēnas dienas ceĜa shēmas 

ieguves metodika detalizēti aprakstīta III pielikumā un situācijas vispārīgai 

raksturošanai visā projekta skartajā teritorijā šīs shēmas iezīmētas arī I un II pielikumā – 

alternatīvo situāciju plānos. Loăiski pārejot no vispārīgā, t.i., subjektīvā kaitējuma 

veseliem cilvēkiem, līdz speciālajam, t.i., nosacīti objektīvajam riskam epilepsijas 

slimniekiem, secinājumu ėēdes izdarīšana uzsākta no I un II pielikuma kartēm ar ēnu 

ceĜiem. 

Lai attēlu nesaraibinātu pilnīgi neuztveramu, I pielikumā parādīta pilna spārnu 

ēnas ceĜa shēma tikai no 3. torĦa, 98 m augsta, kuru vizuāli viegli pārnest arī uz 

pārējiem četriem 98 m augstajiem torĦiem (1., 2., 18. un 25.), pārliecinoties, ka to visu 

ēnas brīžiem pamīšus, brīžiem vienlaikus krīt pār Šėēdi dažādos gada un diennakts 

laikos. Vakaros Šėēdi vērā Ħemami skar arī ēna no 26. torĦa, 78 m augsta, kura 

I pielikumā nav parādīta, jo, pārklājoties ar 3. torĦa ēnas shēmu, abas kĜūtu 

neuzskatāmas, bet šo ēnu vizuāli viegli pārnest no II pielikuma, kurā dota 78 m augstā 

23. torĦa ēnas shēma, pēc kuras redzams, ka gan 23., gan vēl trīs abās alternatīvās 

kopīgi 78 m augsto torĦu rotoru (19., 20. un 22.) ēnas trāpa Šėēdei. Ja pirmajā 

alternatīvā šo kopīgo rotoru ēnas ir no Šėēdi skarošajām visnebūtiskākās, tad otrajā 

alternatīvā tās paliek vienīgās, kas vispār kaut nedaudz skar Šėēdi. 

Lai ilustrētu abās alternatīvās vienādo Liepājas NAI apēnojuma situāciju un 

vienlaikus attēlus pārlieku nesaraibinātu, katrā pielikumā atainotas citas ēnu gājuma 

daĜas, kas objektam trāpa, bet patiesībā uz Liepājas NAI abās alteratīvās vienādi krīt gan 

I, gan II pielikumā parādītie ēnu ceĜi un kopainas iegūšanai šie savstarpēji pārklājošies 

apēnojumi jāsummē. 

Bez detalizētas kvantitatīvas ēnu analīzes ir redzams, ka otrajā alternatīvā tikai 

pašu Šėēdes dienvidrietumu stūri līdz 300-400 m rādiusam ap to skar tikai divu 650- 



950 m attālu 78 m augsto rotoru (22. un 23.) spārnu augšgalu ēnas, bet līdz 200 m 

rādiusam ap to pašu stūri – vēl divu 800-950 m attālu tikpat augstu rotoru (19. un 20.) 

galu ēnas tikai gada mazsaulainākajā ziemas pusē tikai neilgu laiku dienas otrajā pusē, 

kamēr pirmajā alternatīvā papildus visām tām pašām jau aplūkotajām vēl visai Šėēdes 

dienvidu daĜai visos gadalaikos visās dienas stundās viena pēc otras vienlaikus vai 

pamīšus iet pāri 98 m augsto torĦu rotoru ēnas: vasaras vidū divu, bet apmēram no 

oktobra līdz martam – veselu piecu (tātad pieskaitot četriem zemākajiem – kopā deviĦu) 

augsto rotoru spārnu ēnas, ziemas vidū ietiecoties līdz 800 m dziĜi apbūves zonas 

iekšienē. Šis saules potenciāls mest ēnu gan īstenojas tikai saulainā laikā, t.i., atbilstoši 

LVĂMA ilggadējo novērojumu datiem – vidēji 262 dienas gadā vidēji pa sešām 

stundām saulainajās dienās (5. tabula). 

5. tabula. Saulaina laika vidējais biežums Latvijā (LVĂMA dati, www.lvgma.gov.lv) 

Mēnesis 

Vidējais saulaino Vidējais saulaino stundu 

dienu skaits skaits saulainās dienās 

Janvāris 12 3 

Februāris 15 4 

Marts 23 6 

Aprīlis 25 7,5 

Maijs 28 10 

Jūnijs 29 10 

Jūlijs 30 10 

Augusts 29 9 

Septembris 27 6 

Oktobris 22 4 

Novembris 12 3 

Decembris 10 2 

Liepājas NAI plašajai teritorijai (izĦemot dūĦu nosēdlauku teritoriju, par kuru 

šajā nodaĜā netiek runāts, jo tur darbinieki atrodas tikai epizodiski) ziemas periodā no 

oktobra līdz februārim saulainās dienās starp plkst. 13 un 15 pāri iet 300-600 m attālā 

11. rotora ēna un pavasarī un rudenī starp plkst. 8 un 10 – tikpat tālā 14. rotora ēna. Vēl 

tālākā 16. rotora vājā ēna pavasarī un rudenī tās skar tikai līdz plkst. 9 rītā, bet vienīgā 

ēna, kas ir patiešām intensīva un potenciāli būtu būtiski traucējoša, jo krīt no 100-400 m 

tuvā 15. rotora pašā saulainākajā – maija-augusta – periodā, pāriet pāri Liepājas NAI 

teritorijai rīta stundās līdz plkst. 8. 

Tomēr pēc šīs kvalitatīvās analīzes, kas ir pietiekama, lai secinātu, ka 

subjektīvais mirgojošās ēnas traucējums Šėēdes iedzīvotājiem ir ievērojams 

pirmajā alternatīvā un daudz mazāks otrajā alternatīvā, kamēr Liepājas NAI skar abās 

alternatīvās vienādi, vēl nav gūta atbilde pēc vienīgā nosacīti objektīvā kritērija: to 

stundu skaits gadā, kurā apdzīvotas un darba vietas ir pakĜautas par 2,5 Hz augstākas 

frekvences mirgojošās ēnas ietekmei uz epilepsijas slimniekiem. 

Analīze uzsākta ar otro alternatīvu kā Šėēdes apēnojuma aspektā vienkāršāko. 

47.-50. attēlā atsevišėi parādīti to četru torĦu (19., 20., 22. un 23.) ēnu sektori, kuri 

vispār jebkad skar Šėēdi, un no attēliem nolasīts, no kura līdz kuram datumam. Tālāk ir 

atrasta šo laiku periodu kopīgā daĜa, t.i., tas gada laiks, kurā Šėēdes ciemam kopumā 

katrā datumā nenoteiktos diennakts laikos vienlaikus trāpa trīs ăeneratoru ēnas – paliek 

20., 22. un 23., jo, kā izrādās, 19. ăeneratora ēna nekad netrāpa Šėēdei vienā dienā ar 

62 



divām citām (51. attēls). Šis periods ir apmēram divi mēneši gadā: ziemā-pavasarī 

7. februāris-9. marts un rudenī 9. oktobris-7. novembris (patiesībā grafiskās aptuvenības 

dēĜ jau tas ir pieĦemts ar rezervi: “7. februāra/novembra” stūri shēmā vēl varētu 

nogriezt par kādām pāris dienām). 51. attēlā redzams, ka otrajā alternatīvā nevienā 

Šėēdes vietā pat divu ăeneratoru ēnas nekad nevar trāpīt pat vienā un tajā pašā dienā (un 

pat nedēĜā), tātad ir pierādīts, ka Šėēdē nevar būt neviena punkta, uz kuru vienlaikus 

varētu krist trīs (un arī divu) propelleru ēnas (ēnu ceĜa shēmās I, II un III pielikumā, pēc 

kurām nosakāms ēnas krišanas moments un virziens, gan ir norādīta tikai propellera 

vertikālā diametra ēna: propellera maksimālā ēna, tam atrodoties perpendikulāri pret 

vērotāju, ir 82 m plata jeb, I un II pielikuma mērogā 1:5000, – 8,2 mm uz katru pusi no 

vertikālā diametra ēnas platākajā vietā, tātad pietiekami šaura, lai secinājums 

nemainītos). Patiesībā šis secinājums ir tikai acīmredzamā pamatojums, jo, lai 20., 22. 

un 23. VES ēnas kādreiz sakristu, tām būtu jābūt novietotām aptuveni uz vienas taisnes, 

skatoties no Šėēdes. Šāda situācija 22. ăeneratoram ir ar 17., kurš atrodas uz vienas ass, 

bet, kā viegli izmērīt II pielikumā, tā ēna nekad nesasniedz Šėēdi: pat vērtējot ēnu tālāk 

nekā viena kilometra attālumā, tā 17. propellerim diennakts stundās, kad krīt Šėēdes 

virzienā, būs par īsu, un, sasniedzot vajadzīgo garumu, kritīs jau pār slēgto atkritumu 

izgāztuvi. 

Pēc šīs analīzes viegli saprast situāciju pirmajā alternatīvā arī bez papildu 

kartēm, skatoties tikai I pielikumā. Visi četri otrajā alternatīvā analizētie propelleri 

paliek arī pirmajā alternatīvā, bet papildus nāk vēl pieci, kuru ēna mirgo pār Šėēdi: 1., 

2., 3., 18. un 15. Neviena no šo piecu propelleru ēnām nevar pārklāties ar iepriekš 

analizēto četru propelleru ēnām. 25. atrodas uz vienas taisnes ar 22., bet 22. rotora 

attālums no Šėēdes 25. rotora virzienā pārsniedz 1 km, un, kā skaidrots III pielikumā, ir 

pamats pieĦemt, ka 0,5 m platā spārna gala ēna attālumā, kas vairāk nekā divtūkstoš 

reižu pārsniedz šo platumu, nav manāma. Citā virzienā 25. atrodas uz vienas taisnes ar 

19., kura spārna gala ēna augšējā pozīcijā beidzas tuvāk, nekā sākas 25. spārna gala ēna 

apakšējā pozīcijā. 26. atrodas uz vienas taisnes ar 20. vienā virzienā un 23. citā virzienā, 

bet ne vienā, ne otrā komplektā tālākās VES spārna augšējās pozīcijas ēna nesasniedz 

26. spārna apakšējās pozīcijas ēnu. Savukārt, starp pašām šīm piecām 

pirmajā alternatīvā unikālajām VES ir šādas kombinācijas uz vienas taisnes: 1.+2., 

1.+3., un 18.+3. 

1.+2. ēnas no septembra beigām līdz marta vidum nelielā šā perioda laikā 

mainīgā teritorijā sakrīt ap pašu pusdienlaiku, precīzākai analīzei nav pielietojuma. 

1.+3. ēnas īsu laiku novembra beigās un janvāra vidū nelielā šā perioda laikā 

mainīgā teritorijā teritorijā sakrīt ap plkst. 9 no rīta, precīzākai analīzei nav 

pielietojuma. 



18.+3. ēnas no oktobra beigām līdz februāra vidum nelielā šā perioda laikā 

mainīgā teritorijā sakrīt ap plkst. 14, precīzākai analīzei nav pielietojuma. 

Secināms, ka pēc epilepsijas lēkmju izraisīšanas kritērija neviena no 

alternatīvām nav bīstama, t.i. trīs propelleru ēnas nepārklājas nekad nevienā apdzīvotā 

vietā, bet pēc subjektīvā mirgojošās ēnas traucējuma otrā alternatīva ir daudzkārt 

labvēlīgāka par pirmo, ar “daudzkārt” domājot gan ēnas traucējuma skartās Šėēdes 

teritorijas acīmredzamās atšėirības, kuru absolūtie lielumi un to attiecības nav 

aprēėināti, jo tam nav pielietojuma, gan to, ka otrajā alternatīvā atšėirībā no pirmās nav 

teritoriju un periodu ar divu ēnu pārklāšanos, kas dubulto mirgošanas frekvenci. 

Pēc šīs jau veiktās analīzes jau tīri pēc VES novietojuma varam atrast gan 

pēdējos iespējamos jautājumus par iespējamu trīs ēnu pārklāšanos, gan atbildes uz tiem. 

Gandrīz uz vienas taisnes (t.i., ±41 m, kas ir lielākā novirze, kurā ēnas var pārklāties) 

novietotas trīs un vairāk VES ir vēl šādās vietās: 19.+22.+23. (abas alternatīvas), 

0.+10.+8. (abas alternatīvas) un 6.+7.+21.+24. (otrā alternatīva). 

19.+22.+23.: jūras virzienā ziemā krīt ap pusvienpadsmitiem rītā, kad 

19. propellera ēnas augšgals nekad nesasniedz 23. propellera ēnas apakšgalu, tātad 

nepārklājas (vasaras atbilstošajā laikā pusdivpadsmitos ēnas ir tik īsas, ka neviena 

nevienu nesasniedz). Pretējā virzienā pusvienpadsmitos vakarā saules nav. 

0.+10.+8.: jūras virzienā ziemā krīt ap deviĦiem rītā, kad 8. propellera ēnas 

augšgals nesasniedz 0. VES propellera ēnas apakšgalu (šai esošajai VES ir citi izmēri: 

gan staba augstums, gan rotora diametrs ~60 m, atsevišėa ēnu ceĜa shēma nav dota, bet 

rotora apakšējās pozīcijas augstums ~30 m pret projektējamo 78 m VES rotora apkšējās 

pozīcijas augstumu 38 m ir ~0,8), tātad nepārklājas. Pretējā virzienā desmitos vakarā 

nedaudzas dienas pašā JāĦu laikā neapdzīvotajā pleėī starp Lībiešu ielu, 14. novembra 

ielu un Tosmares liegumu saule trāpa jau būdama zemāk par 7º virs apvāršĦa un ēnu 

pārklāšanās vai nepārklāšanās analīze nav lietderīga. 

6.+7.+21.+24.: dienvidrietumu virzienā meža neesamības gadījumā patiešām 

veidotos nelieli īslaicīgi trīskāršas ēnas pārklāšanās laukumi gar 14. novembra bulvāri 

ziemas laikā ap pusvienpadsmitiem. Tā kā apdzīvotības šajā vietā nav, trīskāršās ēnas 

neiespējamības pierādīšana šajā vietā ir nelietderīga, lai gan tā ir acīmredzama, Ħemot 

vērā, ka propelleri ar augšējo stāvokli ~140 m un apakšējo ~58 m, būdami savstarpēji ne 

mazāk kā 200 m attālumā, metīs ēnu mežā ar augstumu vismaz 15 m, saulei esot zemāk 

par 30º virs apvāršĦa. 

Pēc šā garā un detalizētā mirgojošās ēnas ietekmes novērtējuma, kurā pierādīts, 

ka nevienā alternatīvā nav iespējama apšaubāmi zinātniski deklarētās nedefinētajiem 

epilepsijas slimniekiem jau pie 30 stundām gadā bīstamās ēnas frekvences parādīšanās 

apdzīvotās un arī neapdzīvotās vietās ne uz sekundi, papildus jāuzsver, ka tas ir izdarīts, 

vienkāršoti pieĦemot, ka reljefs ir līdzens (kas atbilst patiesībai, Ħemot vērā, ka viss 

aplūkojamais apvidus iekĜaujas absolūtā augstuma atzīmēs 2-4 m), neĦemot vērā 

apaugumu, apbūvi u.c. iespējamos šėēršĜus gaismai, tātad arī ēnai (kas neatbilst 

patiesībai, jo tie šajā mežainajā apvidū un jo īpaši Šėēdes blīvajā mazstāvu apbūvē Ĝoti 

būtiski mazina ietekmi), un neĦemot vērā saulaino dienu skaitu, kurš kopumā visai 

mazsaulainajā Latvijā ir jo mazāks gada ziemas puses mēnešos, kuri šajā novērtējumā 

aktuālāki, un īpaši mazo saulaino stundu skaitu šo mēnešu saulainajās dienās (5. tabula). 

Šo visu reālo faktoru kopējā ietekme vērtētajā fiziski “ideālajā” jeb no ēnas ietekmes 

visnelabvēlīgākajā situācijā iegūto rezultātu varētu vēl mīkstināt par vienu, ja ne divām 

kārtām – to precīzi aprēėināt nav lietderīgi, jo nemainās ne alternatīvu salīdzinājums, ne 

kopējais secinājums. 



Ēnu vērtējuma noslēgumā jāpieskaras pašam galvenajam jautājumam, ar kuru 

vajadzēja sākt, bet, tā kā neizdevās atrast nevienu avotu attiecībā uz ēnām, kurā šis 

jautājums vispār tiktu aplūkots, tad tā iztirzājums atstāts kā beidzamais, lai pavilktu 

svītru visiem iepriekšējiem secinājumiem. Proti, runājot par ēnām, tiek runāts par to 

biežumu, attālumu u.c. raksturlielumiem, bet nepaliek skaidrs, ko nozīmē termins „ēna”. 

No valodnieciskā viedokĜa ēna šajā pētījumā lietojamajā nozīmē būtu vieta uz virsmas, 

uz kuru konkrēta šėēršĜa dēĜ krīt mazāk kāda gaismas avota mestās gaismas nekā uz 

apkārtējām vietām, turklāt ir skaidri redzama robeža starp ēnu un ne-ēnu, t.i., ēnai 

piemīt nosakāma ăeometriska forma un acīmredzams krass gaismas intensitātes kritums 

salīdzinājumā ar ne-ēnu. No zinātniskā viedokĜa būtu jābūt kvantitatīvam tās atšėirības 

raksturojumam, kurš atšėir ēnu no blakus esošās ne-ēnas. Tā kā trūkst šīs vienkāršās 

kvantitatīvās definīcijas, tad nākas pēc visas iepriekšējās ēnu analīzes sniegt 

eksperimentālu vizuālu raksturojumu tam, kas gan ir tās ēnas, par kurām iepriekš runāts. 

Papildinot III pielikumā uz mikroskopisku eksperimentu pamata pēc attālumu 

proporcijām pareizi izdarītos un aprakstītos pieĦēmumus, 2010. gada maija saulainajās 

dienās veikti makroskopiski eksperimenti ar vērtējamo objektu gabarītiem atbilstošu 

objektu ēnām atbilstošiem reāliem attālumiem. 

52. attēlā redzams spilgtas saules apspīdēts mūris ~120 m uz ziemeĜrietumiem 

no esošās vēja elektrostacijas ZiemeĜu fortos 2010. gada 1. maijā plkst. piecos 

pēcpusdienā. 53. attēlā noėerts moments, kad uz šā paša mūra un uz zemes pa kreisi no 

tā krīt rotora mirgojošā ēna apmēram no spārna platākās daĜas 65-70 m augstumā. 

Aplūkojamo vietu varētu nosacīti definēt kā „propellera tiešā tuvumā”, kur ēnas 

intensitāte patiešām ir skaidri redzama un jūtama salīdzinājumā ar neapēnotu vietu un 

šīs ēnas mirgošanas subjektīvais traucējums ir nenoliedzams. Šī situācija ilustrē 

sagaidāmo subjektīvo traucējumu 1. alternatīvas gadījumā. 

2. alternatīvas situācijas modelēšanai dabā izmantots Latvijas radio un 

televīzijas tornis Zaėusalā, kas rīta stundās met ēnu Lucavsalā no salīdzināma resnuma 

antenas salīdzināmā attēlumā. Eksperiments, vienlaikus pārbaudot un apstiprinot šajā 

IVN izstrādāto ăeometrisko ēnu krišanas virzienu un attālumu aptuvenās shēmas 

pietiekamo precizitāti, veikts 2010. gada 23. maijā plkst. 8.10 Lucvsalas ielā 

~650 metru attālumā no TV torĦa ass 4 (54. attēls) 

55. attēlā redzams, kuras TV torĦa antenas daĜas mestā ēna izmantota 

eksperimenta vajadzībām: tās augstums ir ~320 m un diametrs ~5,5 m (avots: 

www.lvrtc.lv). Salīdzinājumam: Šėēdes ciemam 2. alternatīvā pašas tuvākās (~650 m) 

VES propellera spārna gala (platums ~0,5 m) maksimālais augstums ir ~120 m, bet 

platākās vietas (~4 m) maksimālais augstums ir ~80 m jeb četrkārt(!) zemāks. Tātad šajā 

eksperimentā TV torĦa mesto ēnu met ne vien par spārna platāko vietu ievērojami 

platāks objekts, bet arī no četrkārt lielāka augstuma, t.i., ēnas krišanas leĦėis ir četrkārt 

stāvāks, kas padara ēnu daudz asāk konturētu nekā daudz slīpākā gaismā. 

Iegūtā ēna redzama 56. attēlā. Iepriekš zinot, kas meklējams, attēlā var saskatīt 

mazākas intensitātes gaismas joslu šėērsām pāri ceĜam, kuras vidū stāv riteĦbraucēja un 

met pati savu asi konturētu ēnu. ĥemot vērā, ka 56. attēlā redzamo ēnu metošā 

priekšmeta apmēri un skata leĦėis Ĝauj to uzskatīt vidēji par apmēram vienu 

matemātisko kārtu lielāku nekā vistuvākās VES spārns attiecībā pret vistuvāko Šėēdes 

stūri 2. alternatīvā, ir pamats uzskatīt VES spārna ēnu par pilnīgi vērā neĦemamu 

subjektīvu kaitējumu: visticamāk, to nebūs iespējams vizuāli detektēt. 

4 Zīmīgi, ka abi eksperimenti veikti brīvdienās ne jau pēc brīvas izvēles, bet sakarā ar to, ka traucējošas 

ēnas esamībai vajadzīgajā vietā un diennakts laikā pietiekami saulains laiks pat maijā izrādījās grūti 

notverams. 

70 



52. attēls. Mūra siena ZiemeĜu fortos 120 m uz 

ziemeĜaustrumiem no esošās VES: saules apspīdēta 

53. attēls. Mūra siena ZiemeĜu fortos 120 m uz 

ziemeĜaustrumiem no esošās VES: uz stūra krīt 

propellera ēna 

54. attēls. Situācijas shēma ar Rīgas TV torni Zaėusalā un Lucavsalas ielu: ar krustiĦu 

norādītajā punktā 2010. gada 23. maijā plkst. 8.10 krīt TV torĦa ēna pār Lucavsalas ielu 

(šī situācija dabā ilustrēta nākamajos divos attēlos) 



55. attēls. Saules disks aiz TV torĦa 

antenas, kura met nākamajā attēlā 

redzamo ēnu 

56. attēls. Ēna Lucavsalas ielā no iepriekšējā attēlā redzamās 

TV torĦa antenas daĜas 

Papildus secinājumam par sagaidāmās ēnas nemanāmo intensitāti pat tad, ja tā 

nonāks līdz Šėēdei, vēl jāizvērtē šīs nonākšanas iespējamība kā tāda. 57. attēlā parādīts 

plānotajai vēja parka 2. alternatīvai tuvākais Šėēdes stūris un 58. attēlā – meža siena 

starp šo stūri un vēja parku, aiz kuras tuvākās VES pārsvarā nevarēs saskatīt. „Pārsvarā” 

nozīmē, ka no ielas līmeĦa – nevarēs, no tādu māju otrajiem stāviem, no kuriem skatu 

neaizsedz blakus māju otrie stāvi – varēs, katra skata punkta atsevišėa analīze nav 

iespējama, to skata punktu, no kuriem varēs, ir drīzāk mazāk nekā vairāk par tiem skata 

punktiem, no kuriem nevarēs. Tas pats attiecas arī uz Šėēdes rietumu malu gar Lībiešu 

ielu (59. attēls) un dienvidu malu gar 1. ielu (uz tāfeles pa labi no 57. attēla centrā 

esošajiem ieejas vārtiem 1. ielā krieviski rakstīts „prohoda Ħet” /ieejas nav/ un tajā ir 

acīmredzami privāta vide, tāpēc 59. attēlam analoăisks fotoattēls no 1. ielas nav 

uzĦemts). 

60. attēlā parādīts skats no Šėēdes 4. ielas pret vakara sauli. DziĜāk Šėēdē, 

atkāpjoties no meža sienas, samazinās šėēršĜu augstums, un no šīs vietas šajā rakursā 

virs mežu galiem jau būs redzamas trīs vai četras tuvākās VES. Toties attālums līdz 

pašai tuvākajai ir jau 900 m un par sajūtamu ēnu vairs nevar būt runas. 

61. attēlā redzams skats uz 1,5 km attālo esošo VES ZiemeĜu fortos no Lībiešu 

ielas vietas 700 m uz dienvidiem no Šėēdes, t.i. pirmā punkta, kur beidzas meža siena 

un tāpēc to var ieraudzīt (skat. I un II pielikumā vietu, kur beidzas mežs Lībiešu ielas 

malā tieši pie plānotās 19. VES). Tamlīdzīga aina ar vienu un vairākiem propelleriem 

virs mežu galiem gan lielākā, gan mazākā attālumā par šo, 2. alternatīvas gadījumā būs 

redzama no daudzām vietām Šėēdē. Neviens no šiem propelleriem nemetīs saredzamu 

ēnu. 

72 



57. attēls. VES teritorijai (2. alternatīvā) tuvākais 

Šėēdes punkts: 1. ielas krustojums ar Lībiešu ielu 

58. attēls. Skats VES teritorijas (2. alternatīva) 

virzienā no iepriekšējā attēlā redzamā Šėēdes 

1. ielas krustojuma ar Lībiešu ielu (redzams šā 

attēla kreisajā apakšējā stūrī): zīme „Liepāja” un 

aiz tās – meža siena, kas aizsedz skatu 

59. attēls. Skats VES teritorijas (2. alternatīva) 

virzienā no Lībiešu ielas Šėēdes puses pie autobusa 

pieturas „Šėēde”: meža siena aizsedz skatu 

60. attēls. Skats no Šėēdes 4. ielas pret vakara 

sauli 

61. attēls. Skats uz 1,5 km attālo esošo VES ZiemeĜu fortos no Lībiešu ielas, atrodoties Lībiešu ielā 700 m 

uz dienvidiem no Šėēdes: tuvākais punkts, kur beidzas meža siena rietumu pusē un paveras skats uz VES 



Nav iespējams izpildīt arī ietekmes uz vidi novērtējuma uzdevumu novērtēt 

mirgojošās ēnas ietekmi uz biotopiem un sugām dabas liegumā “Tosmare”, jo neizdevās 

atrast nevienu avotu un nevienu eskpertu ar informāciju par šādu ietekmi. Netieši ir 

pamats apgalvot, ka šādas nelabvēlīgas ietekmes nav vai vismaz informācijas un pat 

loăisku pieĦēmumu par tādu nevar būt, balstoties uz šādiem apsvērumiem: 

1) vēja ăeneratori ir tehnogēns objekts, kas kopš savas izplatīšanās sākuma 

radījis bažas par iespējamu ietekmi uz cilvēkiem daudz agrāk un straujāk nekā par 

iespējamu ietekmi uz dzīvniekiem un augiem, tāpēc, ja pat kaut cik jau veiktajos kaut 

cik iespējamajos pētījumos uz cilvēkiem nav konstatēts nekas attiecībā uz veseliem 

īpatĦiem un iegūti tikai apšaubāmi pieĦēmumi attiecībā uz konkrēti nedefinētiem 

“epilepsijas slimniekiem”, tad ir pamats uzskatīt, ka netiks atrastas arī nekādas ietekmes 

uz veseliem citu sugu īpatĦiem, bet pazeminātas dzīvotspējas citu sugu īpatĦu straujāka 

atsijāšana dabiskās izlases ceĜā tiek uzskatīta nevis par kaitējumu, bet par ieguvumu 

(papildus šim pašu IVN autoru apgalvojumam avots pēc analoăijas: Latvijas 

ornitoloăijas biedrības apgalvojums Latvijas televīzijā, ka aukstā un sniegainā 

2009./2010. gada ziema, kurā iet bojā mazākdzīvotspējīgie putni, pozitīvi ietekmēs 

putnu populācijas kopumā), 

2) tāds mirgojošās ēnas intensitātes ietekmes līmenis, kādu varētu uzskatīt par 

kaitīgu daĜai cilvēku ar specifiskām problēmām, nav gaidāms ne cilvēku apdzīvotajās 

teritorijās, ne arī dabas liegumā “Tosmare”. 

Ilustrācijai: ja pieĦem, ka aiz VES rotora spārniem gaisma vispār nenokĜūst un 

ka tas nemainīgi met savu rotējošo ēnu vienā vietā, kopējais gaismas zaudējums tā 

aprakstītās elipses laukumā ir 6%. ĥemot vērā to, ka rotora dienas un gada ēnas gājumā 

jebkurā konkrētā vietā rotora ēna noteikti krīt mazāk nekā vienu sestdaĜu visa laika, jau 

pat pie šā pieĦēmuma iegūstam, ka apgaismojums nesamazinās pat par 1%. Ar to 

pietiktu, lai nebūtu iespējams iegūt statistiski ticamu kaitējumu veăetācijai, nerunājot 

nemaz par to, ka pieĦēmums par gaismas vispār neaizkĜūšanu aiz spārniem ir sliktāks 

nekā reālā situācija par ne vienu vien matemātisko kārtu (skat. analoăiju 56. attēlā). 

Daudz grūtāk nekā ēnas ceĜu, kas, neĦemot vērā fiziskos šėēršĜus, atkarīgs tikai 

no saules ceĜa debesīs, ir prognozēt iespējamos atspīduma zibšĦus no rotora spārniem, 

kas atkarīgi no materiāla virsmas albedo un spārna mainīgā leĦėa attiecībā pret gaismas 

krišanas mainīgo leĦėi. ZibšĦi potenciāli varētu kĜūt traucējoši konkrētos punktos šo 

faktoru sakritības gadījumā īsus laika posmus ar zemu atkārtošanās varbūtību katrā 

konkrētajā punktā, bet, iespējams, lielu atkārtošanās varbūtību, ja par potenciāli skarto 

objektu uzskata uzreiz lielu teritoriju, piemēram, Šėēdes dienvidu daĜu vairāku simtu 

metru platumā. Vēl jāpiebilst, ka zibšĦi ar tādu intensitāti, kas varētu būt traucējoša, 

piemēram, kā darba virsmas apgaismojumu mainošs faktors, būtu iespējami tikai no 

spoguĜvirsmām. Rotoru spārnu matētās virsmas mestie zibšĦi var kĜūt traucējoši tikai 

tad, ja cilvēkam jāskatās tālumā leĦėiski tuvu gar zibšĦa avotu. Līdz ar to no zibšĦu 

viedokĜa propellera tuvums ir traucējumu pretrunīgi ietekmējošs lielums. Jo tuvāk 

atrodas spārns, jo spēcīgāks iespējams zibsnis, bet, sakarā ar propellera lielo augstumu, 

uz tuvu atrodošos spārnu cilvēkam jāskatās augšup, kas parasti nav tas virziens, kurā 

saspringti jācenšas kaut ko saskatīt. Savukārt, ja spārns ir leĦėiski tuvu tālumā vērstam 

skatienam, tas atrodas jau par kārtu tālāk nekā tā augstums un zibsnis vairs nevar būt 

spēcīgs. 

ZibšĦu rašanās mazās un mainīgās iespējamības relatīvajā skalā augstāka 

varbūtība ir situācijā, kad potenciālais mērėis atrodas starp sauli un vēja elektrostaciju, 

bet praktiski nulle – ja elektrostacija atrodas starp mērėi un sauli. ĥemot vērā Šėēdes 

novietojumu pret plānoto vēja parku un izmantojot tos pašus uz saules dienas gājuma 

74 



balstītos ēnas modeĜus, jāsecina, ka tie Šėēdei tuvu novietotie rotori, kas iekĜauti 

pirmajā alternatīvā un izslēgti no otrās, ir vienīgie, kas varētu mest traucējoši spēcīgus 

zibšĦus, un vienīgie darīt to ar lielāko no niecīgajām varbūtībām – vasaras rītos un 

vakaros, kad saule atrodas nedaudz ziemeĜos. Tikai pie izcili neveiksmīgas gaismas 

krišanas leĦėa sakritības ar spārnu savērsumu un vērotāja atrašanās punktu tie varētu 

zibēt pārējos gada un diennakts laikos, kad saule atrodas rotoriem vairāk vai mazāk 

pretējā pusē no Šėēdes. Otrajā alternatīvā Šėēdei tuvākie rotori ir vienlaikus gan tik tāli, 

lai zibsnis nevarētu būt traucējoši spēcīgs, gan tādā debess pusē, lai tas praktiski 

nevarētu rasties. 

Runājot par neaprēėināmi reti un neregulāri iespējamo zibšĦu radīto subjektīvo 

traucējumu, kuram nav nekādu kritēriju, lai to varētu novērtēt kā lielu vai mazu, var 

tikai mēăināt kvalitatīvi (vairāk vai mazāk), bet ne kvantitatīvi (cik tieši) salīdzināt to 

rašanās varbūtību un tāpat kvalitatīvi un ne kvantitatīvi – traucējuma intensitāti. 

Tādējādi vienīgais, ko var droši apgalvot: sakarā ar savu tuvumu Liepājas NAI un 

sakarā ar savu novietojumu mazliet ziemeĜu virzienā, starp plkst. 14 un 19 ik brīdi 

atrodoties vismaz no kāda punkta Liepājas NAI teritorijā tieši saulei pretējā pusē, 

15. rotora spārni ir potenciāli daudz intensīvāks traucējošu zibšĦu avots Liepājas NAI 

darba vidē nekā visi pārējie abās alternatīvās ieteiktie vēja ăeneratori visās pārējās 

vietās, kur vien to apkaimē jāuzturas cilvēkiem. Vēja parka uzbūvēšanas gadījumā tieši 

šo rotoru no šīs novērojumu vietas varētu izmantot statistiskiem novērojumiem tieši 

Latvijas apstākĜos: vai, cik bieži un cik traucējoši var būt saules zibšĦi no rotora 

spārniem. Šā IVN autori izsaka pieĦēmumu, ka šāda veida hipotētiskam traucējumam 

potenciāli pakĜautie Liepājas NAI darbinieki varētu šo traucējumu nepamanīt un šādu 

pētījumu neierosināt. 

Runājot par iespējamo vēja ăeneratoru apgaismojumu, kas padarītu tos par 

augstiem gaišiem objektiem tumšajā diennakts laikā, vienīgais speciāli tiem paredzētais 

apgaismojums ir sarkana signāluguns virsotnē kā visiem augstiem objektiem – aviācijas 

drošībai. Paredzētā vēja parka apkaimē nav arī citiem mērėiem paredzētu gaismas 

avotu, kas varētu neplānoti izgaismot baltos torĦus un rotoru spārnus. 

Vēl viena rotoru vizuālo efeltu potenciāli ietekmēta Ĝaužu grupa varētu būt 

autobraucēji. Braucot maršrutā no 26. rotora pie Lībiešu ielas līdz 24. rotoram pie 

14. novembra bulvāra vai otrādi kopumā 4 km garumā tuvāko stabu pamatnes ir pie 

pašas ielas, bet visu laiku plašā teritorijā pat divreiz garākā ceĜa posmā gan pastāvīgi, 

gan epizodiski (atkarībā no ceĜmalas apmežojuma) rotējošie ăeneratori būs redzami. 

Visnevēlamākais vizuālais efekts būtu zibšĦi no spoguĜvirsmām, bet, ka jau minēts, 

šādu virsmu rotoru spārniem nebūs. Visi iespējamie efekti – ziboša ēna no saules aiz 

muguras, ziboši spārni no rotora priekšā un paši vēja ăeneratori kā uzmanību novēršošs 

faktors –, ir tādi, par kuru ietekmi uz satiksmes drošību pasaulē nav nekādu pierādītu 

datu. Šā IVN autoriem nav arī zināmi pētījumi, kas būtu veltīti tieši vēja ăeneratoru 

ietekmei uz satiksmes drošību. Palaikam parādās pētījumi par autoceĜa viemuĜības 

nevēlamo ietekmi uz satiksmes drošību tālos maršrutos ar plašu rekomendāciju spektru: 

no racionālām kā reljefs brauktuves marėējums, kas pret riepām rada iesnaudušos 

autobraucēju iztrūcinošu skaĦu un vibrāciju (tiek jau reāli ieviests arī uz Latvijas 

ceĜiem) līdz amizantām kā brauktuves krāsošana košās mainīgās krāsās – un pat 

apšaubāmam viedoklim par televizora pozitīvo ietekmi uz tālbraucēja modrību. Visi šie 

pētījumi attiecas uz braucējiem vienmuĜos tālsatiksmes maršrutos, nevis vietējo 

iedzīvotāju īsiem pārbraucieniem pa pierastām pilsētas ielām kā šajā Liepājas gadījumā. 

Ne objektīvā CSDD ceĜu satiksmes negadījumu statistika, ne negadījumu dalībnieku 

subjektīvie ziĦojumi, kopš 2000. gada neuzrāda pat nekādu GrobiĦas vēja parka ietekmi 

uz satiksmes drošību, kaut arī tas atrodas netālu no valsts galvenā autoceĜa A9 Rīga- 



Liepāja visai līkumainā un paugurainā posmā, kur ăeneratoru spārni visai negaidīti 

iznirst, pazūd un atkal iznirst autobraucēju redzeslaukā. 

Katrā ziĦā vietējās satiksmes autobraucējiem, kas pamatā izmanto Lībiešu ielu 

un 14. novembra bulvāri, vēja parka ainava būs ikdienā pierasta un uzmanību 

nepiesaistoša, bet arī nevienam citam braucējam dažu kilometru ceĜa posmā pilsētā 

atĜautajā ātrumā problēmas nevarētu sagādāt ne savdabīgi ainaviski elementi ceĜa 

apkārtnē, ne ziboša ēna, kas nav traucējošāka par stabu vai koku rindas zibošo ēnu, 

braucot pa aleju saulainā laikā. 

5.6. Nelabvēlīgi meteoroloăiskie apstākĜi 

Vēja elektrostacija darbojas līdz vēja ātrumam 34 m/s. Ja šādas un stiprākas 

brāzmas kĜūst ilgākas par 10 sekundēm, spārni tiek izgriezti pa vējam un elektrostacija 

pilnībā apstājas. 

Apledojums uz spārniem Latvijā ir novērojami Ĝoti reti un spārnu griešanās laikā 

tas ir gandrīz neiespējami, bet ja tādi rodas, tad vēja elektrostacijai ir devēji uz 

spārniem, kas liecina par apledojuma veidošanos, un tādā gadījumā vēja elektrostacija 

apstājas. 

5.7. Elektropārvades līnijas apkalpošanas darbi 

Pārvades līnijai no plānotā vēja elektrostaciju parka līdz patērētājam pēc tās 

izbūves apkalpošanas darbi nav nepieciešami. 

5.8. Augsnes struktūras izmaiĦu prognoze 

Būvdarbu gaitā un vēlākā VES torĦu ekspluatācijā sagaidāmas nebūtiskas 

augsnes īpašību izmaiĦas, kas izpaudīsies galvenokārt lokāli, kā arī plašākās blakus 

esošajās teritorijās. Skartajā teritorijā galvenokārt ir izplatītas vieglas smilšainas 

augsnes ar izteiktu izskalošanās un ieskalošanās horizontu – tipiskās podzolaugsnes. 

Vietām izplatītas arī dzelzshumusa un oršteinotās podzolaugsnes. 

Pirmkārt ir jāmin, ka būvniecības laikā paredzamajos liela apjoma zemes darbos 

notiks grunts un tajā skaitā arī augsnes noĦemšana, pārvietošana un pagaidu 

uzglabāšana atsevišėās krautnēs, kā arī tālākai izmantošanai nepiemērotās vai liekās 

grunts pārvietošana un izvietošana tai paredzētajās vietās. Rakšanas darbu, 

vairākkārtējas pārvietošanas un uzglabāšanas rezultātā augsne zināmā mērā tiks sajaukta 

76 



ar cilmiezi (kūdru, smilti, granti u.c.). Notiks ir arī dažādu augsnes tipu sajaukšanās 

un/vai mērėtiecīga sajaukšana ar kūdru, lai nodrošinātu tai konkrētajā situācijā 

atbilstošas fizikālās īpašības. Ilgstoši uzglabājot krautnēs, augsni ietekmēs atmosfēras 

nokrišĦi, kā rezultātā var mainīties tās ėīmiskais sastāvs. 

Otrkārt, augsnes īpašības būtiski var ietekmēt būvdarbos izmantotās tehnikas 

radītais spiediens un vibrācija. Smagās mehanizācijas izraisītā augsnes sablīvēšanās un 

plānā auglīgā slānīša iznīcināšana var apgrūtināt veăetācijas atjaunošanos, kā arī 

nebūtiski samazināt augsnes filtrācijas spējas. 

Kā trešā būtiskā iespējamo ietekmju pozīcija, minama augsnes virskārtas 

piesārĦošana ar būvtehnikas tehniskajiem šėidrumiem (gk. naftas produktiem), izplūdes 

gāzu sastāvā esošiem ėīmiskiem elementiem un to savienojumiem, kā arī piegružošana 

ar sadzīves atkritumiem un būvgružiem. Tomēr uzskaitītie piesārĦojuma riski pastāv 

vien Ĝoti šaurā (daži līdz daži desmiti metru) joslā ap katru VES torni un to 

piebraucamajiem ceĜiem. 

ĥemot vērā to, ka teritorijā dominējošais augsnes cilmiezis ir dažāda raupjuma 

smiltis, zemsedzes un veăetācijas iznīcināšanas gadījumā pastāv vēja erozijas attīstības 

draudi. Tā rezultātā vēja pārpūstas smiltis var apbērt jau esošos augsnes horizontus. 

Dabas apstākĜi dotajā teritorijā nosaka, ka bez īpašu pasākumu veikšanas augsnes 

atjaunošanās var notikt Ĝoti lēni, turklāt īpaši nelabvēlīgu apstākĜu sakritības rezultātā 

var sākties jaunu eolo procesu attīstība un augsne atsevišėās vietās (pelēko kāpu joslā) 

var neatjaunoties vispār. 

5.9. Iespējamā ietekme uz apkārtnes bioloăisko 

daudzveidību 

5.9.1. Ietekme uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām 

Tā kā vēja ăeneratoru parka izveide skar augu sugas un biotopus tikai tajā 

teritorijas daĜā, kur tiešā veidā notiek pievadceĜu izbūve un vēja ăeneratoru uzstādīšana, 

un šo darbību rezultātā nav paredzamas hidroloăiskā režīma izmaiĦas dabas liegumā 

„Tosmare”, nav prognozējama nekāda veida negatīva ietekme uz augu sugām un 

biotopiem dabas liegumā „Tosmare” projekta realizācijas gadījumā. 

Plānotās VES torĦi radīs arī zināmu apēnojumu, tāpēc ir izvērtēta tā potenciālā 

ietekme uz dabas liegumu “Tosmare”. Jebkurš atklātā biotopā augošs koks dod 

apēnojumu. Tādu dos arī vēja elektrostacija, taču, atšėirībā no koka, tā nepiedalās sugu 

savstarpējās konkurences cīĦā, neuzĦem ūdeni un barības vielas no augsnes, nebirdina 

lapas vai skujas utt. (veăetācijas sukcesija solitāra koka apkārtnē rodas tieši šo, ne tik 

daudz apēnojuma rezultātā, kas solitāram kokam ir plašāks nekā vēja ăeneratora 

tornim). Nav zināma neviena atklātu vietu augu suga, kuru varētu apdraudēt dažu 

stundu apēnojums, kādu saulainā dienā radīs vēja ăeneratora tornis un rotors. 

Veăetācijas sukcesiju vēja ăeneratoru apkārtnē, pirmkārt, noteiks dabiskie procesi, 

piemēram pelēko kāpu aizaugšana, ja netiks veikti šim biotopam piemēroti 

apsaimniekošanas pasākumi – koku un krūmu izciršana, pĜaušana utt.. Konkrētā 

saimnieciskā darbība dabisko sukcesiju var ietekmēt tikai ăeneratora tiešā tuvumā. 



Vējainā laikā mirgojošu ēnu dod arī jebkurš koks. Atšėirības veăetācijā kāpu un 

pĜavu biotopos, kuros aug solitāri koki ir novērojamas tikai koka vainaga projekcijas 

ietvaros (nevis visā platībā, ko skar koka ēna), jo tieši šajā zonā ir sakĦu sistēma, kas, 

konkurējot ar lakstaugiem, uzsūc ūdeni un barības vielas. Šāda papildus konkurence 

rada zināmas izmaiĦas zemsedzes sugu kompozīcijā, ko vēl vairāk pastiprina skuju, 

dažkārt arī lapu nobiras, radot pH izmaiĦas un eitrofikāciju. Vēja ăeneratoru gadījumā 

šādi savstarpējās konkurences un citi vides izmaiĦu faktori nav paredzami. 

5.9.2. Ietekme uz biotopiem 

Esošā vēja ăeneratora Nr. 0* (skat. I un II pielikumu) pakājē ir pusdabiska augu 

sabiedrība, te saglabājusies Latvijas Sarkanās grāmatas 3. kategorijā ierakstītā suga – 

vīnkalnu sīpols Allium vineale. Objekta pievadceĜi ir nelieli. Redzams, ka būves 

uzstādīšana nav būtiski ietekmējusi apkārtnes augu sugas un biotopus. Iznīcinātā 

biotopa platība zem paša vēja ăeneratora ir minimāla. Esošā vēja ăeneratora vieta nav 

salīdzinoši „labāka” par pārējo ăeneratoru perspektīvajām vietām, jo tās apkārtnē tāpat 

valdošā ir daĜēji degradēta pelēko kāpu veăetācija. Pašreizējais veăetācijas stāvoklis ap 

šo būvi pierāda to, ka veăetācija nav būtiski mainījusies (piemēram, nav izveidojies 

nezāĜu lauks) un ir pat saglabājusies reta augu suga. Tāpēc esošo vēja ăeneratoru var 

pieĦemt kā modeli plānotajai darbībai citur pelēko kāpu biotopos. Līdz ar to, arī 

uzstādot citus vēja ăeneratorus, nav prognozējama saimnieciskās darbības būtiska 

ietekme uz augu sugām un biotopiem plašā apkārtnē. 

Plānotā vēja elektrostaciju parka teritorijā konstatētās īpaši aizsargājamās sugas 

(skat. 4.6.2. nodaĜu) ir plaši izplatītas gan Liepājas rajonā, gan plānotā objekta apkārtnē. 

DaĜa no tām, tai skaitā sīpoliĦu gundega, labprāt aug cilvēku darbības ietekmētos 

biotopos (ceĜmalās, atmatās u.c.). Tāpēc nav paredzama būtiska minēto sugu atradĦu 

samazināšanās plānotās saimnieciskās darbības rezultātā. 

Zonā ar vērtīgāko pelēko kāpu un kaĜėaino smiltāju pĜavu biotopiem ir paredzēts 

izvietot 17. un 20. vēja ăeneratoru (skat. I un II pielikumu). Biotops šeit ir cilvēku 

darbības skarts. Ja pievedceĜš tiek veidots esošā nelielā ceĜa vietā (62. attēls), nav 

paredzama būtiska biotopa samazināšanās šo darbību rezultātā. Minimāla antropogēnā 

slodze nav biotopu apdraudoša. 

Ja pievadceĜi plānotajam 11., 13. un 15. vēja ăeneratoram tiek veidoti gar 

notekūdeĦu attīrīšanas būvēm, tad no augu sugu un biotopu aizsardzības viedokĜa, ir 

pieĜaujama minēto vēja ăeneratoru uzstādīšana. 

Vairākās vietās kāpu pĜavu un meža kontaktjoslās konstatēta aizsargājama augu 

suga Reihenbaha grīslis Carex reichenbachii, taču sugas atradnes neatrodas tiešā 

uzstādāmo vēja ăeneratoru tuvumā un nav paredzams sugas apdraudējums. 

Parastās smaržzāles Anthoxanthum odoratum-parastās smilgas Agrostis tenuis 

pĜava ir gar CietokšĦa kanālu, kur paredzēts izvietot 9. vēja ăeneratoru. Lai gan te 

vietām ir sastopamas dažas dabisko pĜavu indikatorsugas, pĜava neatbilst bioloăiski 

vērtīga zālāja statusam, tāpēc vēja ăeneratoru uzstādīšana ir pieĜaujama visā pĜavas 

teritorijā gar kanālmalu. 

78 



62. attēls. Esošais ceĜš pie plānotā 20. vēja ăeneratora uzstādīšanas vietas 

Priežu slapjie meži un bērzu slapjie meži, kas atbilst Eiropas nozīmes 

aizsargājamam biotopam – purvaini meži – ir plānotā 7., 21.un 24. vēja ăeneratora 

atrašanās vietā. Purvaini meži Latvijā ir plaši izplatīti, ar augstu reprezentācijas pakāpi 

īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, tāpēc ir pieĜaujama biotopa iznīcināšana 

pievedceĜu un vēja ăeneratoru uzstādīšanas vietās. Nav paredzama būtiska šo darbību 

ietekme uz lielāku biotopa platību. 

Nozīmīgākās melnalkšĦu slapjo mežu platības ir teritorijā starp plānoto 9. un 4. 

vēja ăeneratoru un CietokšĦa kanāla malā uz austrumiem no Lībiešu ielas. ĥemot vērā 

biotopa plašo izplatību un augsto reprezentācijas pakāpi īpaši aizsargājamās dabas 

teritorijās, ir pieĜaujama šī biotopa iznīcināšana paredzētajā vēja ăeneratoru un tiem 

nepieciešamo pievadceĜu vietās. 

6. tabulā ir apkopoti dati par to, cik procenti no kopējās biotopa platības tiks 

reāli iznīcināta vēja ăeneratoru parka teritorijā katrā no variantiem. 

6. tabula. Aizsragājamo biotopu izplatība un to fiziskais zaudējums plānotā VES 

parka teritorijā 

Aizsargājamais biotops 

Kopējā biotopa 

platība plānotā VES 

Zaudētā biotopa 

platība, m 2 (%) 

parka teritorijā, m 2 1. variantā 2. variantā 

Priekškāpas 39 354 - - 

Ar lakstaugiem klātas pelēkās 

kāpas + Smiltāju zālāji 

207 507 8153 (3,9) 8153 (3,9) 

Mežainas piejūras kāpas 414 510 7751 (1,9) 8285 (2,0) 

Staignāju meži 458 694 5981 (1,3) 10 375 (2,3) 

Purvaini meži 562 658 - 6091 (1,1) 



Latvijā reti sastopamais biotops (sastopamības biežums te un turpmāk dots pēc 

literatūras avota: AuniĦš A. (red.) 2010. Eiropas Savienības aizsargājamie biotopi 

Latvijā. Noteikšanas rokasgrāmata. Rīga, 320.lpp.) ar lakstaugiem klātas pelēkās 

kāpas un Ĝoti reti satopamie smiltāju zālāji (kaĜėainas smiltāju pĜavas) ilglaicīgi ir 

saglabājami, veicot tajos apsaimniekošanas pasākumus – pĜaušanu, ganīšanu, koku 

sējeĦu un krūmu izvākšanu (AuniĦš, 2010). Šīs darbības eksperts rekomendē ietvert 

vēja ăeneratoru parka apsaimniekošanas prasībās kā kompensējošu pasākumu. Ja tiek 

aizliegta vēja ăeneratoru parka izveide, institūcijai, kas to aizliedz, balstoties uz tēzi par 

biotopa iznīcināšanu tikai 3,9 % no tā kopplatības, ir jārod cits risinājums, proti, 

konkrēts finanšu avots un fiziska vai juridiska persona, kas par piedāvāto samaksu ir 

gatava apsaimniekot minētos biotopus. Pretējā gadījumā pelēko kāpu un pĜavu biotopi 

dotajā teritorijā ir apdraudēti 100 % no to platības. 

SaskaĦā ar biotopu noteikšanas rokasgrāmatu (AuniĦš, 2010), svarīgākie 

kvalitātes kritēriji biotopam mežainas piejūras kāpas ir mežaudzes vecums (atbilstība 

vecam vai dabiskam boreālam mežam) un reljefs, kas dotajā gadījumā visos vēja 

ăeneratora izvietojuma punktos šajā biotopā ir gandrīz līdzens, bez izteiktiem kāpu 

vaĜĦiem. Īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās ir iekĜauti aptuveni 32 % no šī biotopa 

kopplatības Latvijā. 

Projektētajā vēja ăeneratoru parka teritorijā nav sastopami meži, kas atbilstu 

dabiska meža vai potenciāli dabiska meža kritērijiem (biotops – veci vai dabiski boreāli 

meži ir konstatēts ārpus pašreizējā projekta teritorijas). Līdz ar to, samērā reti 

sastopamo biotopu – mežainas piejūras kāpas un staignāju meži un samērā bieži 

sastopamo purvaino mežu kvalitāte ir zema. 

Staignāju mežu minimālie kvalitātes kritēriji ir izpildīti tikai vietām – no 

esošajiem ceĜiem tālākajā biotopu daĜā, kamēr vietās, kur paredzēts izvietot vēja 

ăeneratorus un to pievadceĜus, iztrūkst vismaz kāds no kritērijiem (nav ilglaicīgu lāmu, 

nav izteiktu ciĦu, neveidojas atmirusī koksne un atvērumi audzes klājā). Gan mežaino 

piejūras kāpu, gan staignāju mežu kvalitāti pazemina arī invazīvo sugu klātbūtne. Īpaši 

aizsargājamajās dabas teritorijās ir iekĜauti aptuveni 58 % no šī biotopa kopplatības 

Latvijā. 

Purvaino mežu kvalitāti apsekotajā teritorijā pazemina biotopam neatbilstošs 

hidroloăiskais režīms – grāvji mežā un esošā ceĜa malā. Īpaši aizsargājamajās dabas 

teritorijās ir iekĜauti aptuveni 44 % no šī biotopa kopplatības Latvijā. 

ĥemot vērā minēto meža aizsargājamo biotopu izplatības pakāpi Latvijā, to 

augsto reprezentāciju īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un to zemo kvalitāti, ir 

pieĜaujama biotopu iznīcināšana attiecīgi 0,77 (2. variantā – 0,83), 0,60 (2. variantā – 

1,04) un 0,61 (tikai 2. variantā) ha platībā, kas ir Ĝoti niecīga, salīdzinot ar šo biotopu 

iznīcināšanu valsts mežos galvenajā cirtē ārpus īpaši aizsargājamām teritorijām. 

ĥemot vērā iepriekš minētos pamatojumus, no augu sugu un biotopu 

aizsardzības viedokĜa ir pieĜaujama vēja ăeneratoru uzstādīšana saskaĦā ar projektu, 

ievērojot ieteikumus biotopu aizsardzībai (skat. 7.1. nodaĜu). 

80 



5.9.3. Ietekme uz putniem 

LU Bioloăijas institūta Ornitoloăijas laboratorijas speciālisti ir iepazinušies ar 

iecerēto vēja elektrostaciju projektu Liepājā un veikuši plānotās VES teritorijas 

rekogniscējošu izpēti rudens migrācijas laikā. Ornitoloăijas laboratorijas speciālisti 

atzīst par iespējamu vēja elektrostaciju parka izveidi pētāmajā teritorijā, jo uzskata, ka 

Liepājas pilsēta jau tagad pie zināmiem vēja virzieniem ir vērā Ħemams šėērslis daudzu 

dienas migrantu (zvirbuĜveidīgo putnu) migrācijai, un šī šėēršĜa atvirzīšana vēl tālāk uz 

ziemeĜiem situāciju radikāli nemaina. Eksperti uzskata, ka arī Tosmares ezers nav 

nozīmīga apstājas vieta lielajiem gājputniem, kuriem varētu traucēt vēja ăeneratoru 

uzstādīšana (LU Bioloăijas institūta vēstule pievienota V pielikumā). 

Arī Latvijas Ornitoloăijas biedrība (LOB) ir iepazīstinājusi ar savu viedokli 

(15.06.2009. vēstulē; skat. VI pielikumu) par plānoto vēja elektrosrtaciju parka 

būvniecību Liepājā. LOB norāda, ka SaskaĦā ar rokasgrāmatu „Vēja enerăētisko iekārtu 

attīstības zonu identifikācija un ietekmi samazinošu pasākumu novērtējums” (projekts 

“Vēja enerăētisko iekārtu attīstības zonu identifikācija un ietekmi samazinošu 

pasākumu izstrāde”, Videsprojekti, 2006) Baltijas jūras un Rīgas jūras piekrastes 

aizsargjosla 300 m platumā ir iezīmēta kā dabas aizsardzības un vēja enerăētikas 

potenciāli augstākā konflikta riska zona, kurā vēja elektrostaciju un to parku izvietošana 

nav pieĜaujama. Ap šīm dabas teritorijām ir iezīmētas buferjoslas, kurās katram vēja 

elektrostaciju plānam ieteicams veikt rūpīgu izvērtējumu attiecībā uz to iespējamo 

ietekmi uz ĪADT, īpaši aizsargājamajiem biotopiem un īpaši aizsargājamo dzīvnieku 

populācijām. Plānotā VES parka gadījumā buferjoslas piemērojamas divos gadījumos: 

2 km zonā ap Natura 2000 un putniem nozīmīgajām vietām; 

1 km platā joslā gar Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrasti. 

LOB pauž viedokli, ka, Ħemot vērā plānotā VES parka teritorijas nozīmību 

migrējošiem putniem, nav pieĜaujama tā izvietošana arī buferjoslā, kas atrodas plānotā 

VES parka izvietošanas vietā. 

LOB ieteiktais eksperts Kārlis Millers šā ietekmes uz vidi novērtējuma 

vajadzībām novērtēja putnu migrāciju plānotā VES parka teritorijā. 

Vislielākā putnu sadursmes iespēja ar VES un mirstība esot tieši migrācijas laikā 

– rudenī un pavasarī, kad īsā laika periodā pa migrācijas trasi plūst ievērojamas dažādu 

putnu sugu masas. Sadursmju risks strauji palielinās sliktas redzamības apstākĜos, 

miglas un/vai lietus laikā, kā arī tumšajās bezmēness naktīs. Putna manevrēšanas spējas 

ietekmē spēcīgs vējš. Šo faktoru rezultātā bieži vien pazeminās putnu lidošanas 

augstums (Langston, Pullan 2003). Slikti metereoloăiskie apstākĜi un spēcīgs pretvējš 

liek dienas plēsīgajiem putniem, gulbjiem, zosīm u.c., kuri lielākoties ir aizsargājami un 

iekĜauti ES putnu direktīvas I vai II pielikumā, strauji samazināt lidošanas augstumu, 

tādejādi nonākot tiešā VES darbības zonā (Langston, Pullan 2003). 

Jāatzīmē, ka Baltijas jūras austrumu piekraste (t. sk. Kurzemes piekraste) ietilpst 

Baltās-Baltijas jūras migrācijas trases ceĜā. Kā liecina LUBI Papes ornitoloăiskā 

stacionāra pētnieciskā darbība un gredzenošanas dati, tad šo trasi putni izmanto, lai no 

ligzdošanas vietām Latvijā, Igaunijā, Somijā un Krievijas ziemeĜrietumu daĜā dotos uz 

to ziemošanas vietām Dienvidrietumeiropā, Āfrikā un citviet. Līdzīgas šauras joslas 

starp diviem lieliem klajumiem – ezeru un jūru, pazīstamas kā t.s. ”pudeles kakla” 

vietas migrējošajām sugām, kuras izvairās šėērsot lielus klajumus. Migrējot 

dienvidrietumu virzienā, putni atduras pret jūras krastu, un tad lielā koncentrācijā lido 



tālāk gar piekrastes joslu. Atduroties arī pret ezeru, migrācijas plūsma koncentrējas 

šaurumā starp ezeru un jūru, noteiktos apstākĜos (gk. atkarībā no vēja virziena 

migrācijas laikā) radot Ĝoti lielu migrējošo putnu blīvumu. “Pudeles kakla” vietu 

aizsardzība ir viena no svarīgākajām migrējošo sugu aizsardzībā. Plānoto VES parka 

būves vietu teorētiski varētu salīdzināt ar analoăisku situāciju “pudeles kaklā” pie Papes 

ezera, kur jau vairāk kā 40 gadus tiek veikti putnu migrācijas pētījumi. Praktiski nekādi 

pētījumi VES parka teritorijā nav veikti. 

Pētījumi valstīs (Nīderlandē, Spānijā, Vācijā), kuras ir vadošajās vietās vēja 

enerăijas ieguvē Eiropā, liecina, ka izpēte jāveic kā minimums vismaz gadu, optimāli 

divus-trīs gadus pirms plānotajiem būvniecības darbiem. Šajās valstīs aprobētie 

ieteikumi nerekomendē būvēt VES migrāciju trašu ceĜā vai to tiešā tuvumā, tādejādi 

izvairoties no putnu bojāejas (Langston, Pullan 2003). Diemžēl astoĦu gadu laikā, kopš 

pastāv VES Liepājas ZiemeĜu fortos it kā putnu migrācijas ceĜa „pudeles kaklā” – ideālā 

vietā Latvijas oriăinālu zinātnisku datu ieguvei par tās ietekmi uz konkrēto migrācijas 

ceĜu – nekādi pētījumi nav veikti un LOB ieteiktais eksperts Kārlis Millers sava 

zinātniskā darba “Vēja ăeneratoru parka ietekme uz Kurzemes rietumu piekrastes putnu 

migrāciju un iespējamie aizsardzības pasākumi” ietvaros tos būtībā nav veicis arī 

2009. gada rudens migrācijā. 

Migrācijas apstākĜus un intensitāti ietekmē meteoroloăiskie apstākĜi. Optimālie 

vēja virzieni ir DA, D vai DR no 4-10 m/s. Jo spēcīgāks pretvējš, jo zemāk lido putni. 

Tomēr arī pavējā (Z, ZA) mēdz būt labas migrāciju dienas. Pie šāda vēja virziena mēdz 

migrēt dienas plēsīgie putni (Millers 2004). Uzskaišu rezultāti un K.Millera ilgstošie 

personīgie novērojumi liecina, ka dažādos laika apstākĜos putni var lidot praktiski visā 

joslā no krasta kāpām līdz pat ezera krastam. 

Arī lidošanas augstumu ietekmē vēja virziens un stiprums. Kā liecina 

daudzkārtīgi K.Millera novērojumi, tad, piemēram, stiprā pretvējā, brīžiem lietū un kas 

vēl būtiskāk – diennakts tumšajā laikā – var būt Ĝoti intensīva zosu migrācija pavisam 

nelielā augstumā (~ 40-100 m), tātad tiešā VES spārnu darbības zonā. 

Attiecinot Papes pētījumu rezultātus uz VES parka teritoriju, var secināt, ka gan 

esošā VES ZiemeĜu fortos, gan plānotie objekti Nr. 11, 17, 20 un 23 atrodas 

visintensīvākās sīko zvirbuĜveidīgo putnu migrācijas joslā, savukārt objekti Nr. 10, 12, 

13, 14, 15, 16, 19 un 22 atrodas joslā, kurā, atkarībā no meteoroloăiskajiem apstākĜiem 

(R, DR vēja), notiek samērā intensīva līdz intensīva (pie jūras vēja) migrācija. Savukārt 

objekti Nr. 4, 5, 6, 7, 8, 9, 21 un 24 varētu nodarīt mazāku kaitējumu migrējošajiem 

putniem, bet, pie noteikta vēja virziena un stipruma, šī ietekme var arī pieaugt. 

Izvērtējot un apkopojot pieejamo, kā arī speciāli šim IVN iegūto informāciju un 

datus, K.Millers secina, ka plānotā vēja ăeneratoru parka izbūve, visticamāk, Ĝoti būtiski 

ietekmēšot putnu migrāciju, it īpaši rudens migrāciju laikā. Tā kā Latvija, un jo īpaši tās 

rietumu piekraste, atrodas Baltās-Baltijas jūras migrācijas trases ceĜā, negatīvi varētu 

tikt ietekmētas cauri Latvijai no Z-ZA Eiropas un Krievijas ZR migrējošās putnu sugu 

populācijas, vienlaicīgi arī radot negatīvu ietekmi uz vietējām migrējošo sugu 

populācijām. Vēja ăeneratoru parka uzstādīšana paaugstināta riska “pudeles kakla” 

teritorijā būtu pretrunā ar migrējošo sugu aizsardzības prasībām. Tālu migrējošo sugu 

intensīvās migrācijas uzliek Latvijai starptautisku atbildību par Baltijas-Baltās jūras 

putnu migrācijas ceĜa saglabāšanu un aizsardzību. 

Visi citi plānotie vēja ăeneratoru parki no Saraiėiem līdz Tosmarei, kuri jau ir 

saĦēmuši pozitīvu atzinumu no Latvijas Ornitoloăijas biedrības (63. attēls), atradīsies ne 

mazāk kā 700 m attālumā no jūras krasta. 

82 



Vēja ăeneratoru parka uzstādīšana paaugstināta riska “pudeles kakla” var 

izrādīties pretrunā Bonnas konvencijas migrējošo sugu aizsardzības prasībām: 

1) otrajam pamatprincipam: “Puses atzīst nepieciešamību veikt pasākumus, lai 

izvairītos no tā, ka kāda migrējošā suga tiek apdraudēta,” 

2) III pantam par apdraudētajām migrējošajām sugām: “4. Pusēm, kuras ir I 

pielikumā iekĜauto migrējošo sugu areāla valstis, jācenšas: b) aizkavēt, 

novērst, kompensēt vai pēc iespējas samazināt darbību vai traucējumu 

negatīvās sekas, kas nopietni apgrūtina vai pat aizkavē sugu migrāciju,” 

kā arī Sugu un biotopu aizsardzības likuma 8. panta 4. punktam: “Šā likuma normas 

attiecināmas arī uz sastopamajām migrējošo putnu sugām, kuras nav ietvertas īpaši 

aizsargājamo sugu sarakstos.” 

Diemžēl šā IVN laika ietvaros, lai papildinātu eksperta K. Millera veikto 

pētījumu ar tajā izpalikušo esošās VES apsekojumu neizmantotajā rudens migrācijas 

laikā, nav pieejama otra rudens migrācija, tāpēc LOB ieteiktā eksperta darba trūkumu 

aizpildīšana veikta pavasara migrācijas laikā. Izstudējot lielu daudzumu dažādu avotu 

par putnu bojāeju pie vēja ăeneratoriem, konstatēti šādi fakti: 

1) pētījumu metodikas, apstākĜi un šo apstākĜu apraksta detalizācijas līmenis ir 

tik atšėirīgs, ka neviena pētījuma rezultātus nav iespējams attiecināt ne uz ko citu, kā 

tikai uz konkrēto pētīto situāciju, jo: var iegūt datus par to, cik un kādi beigti punti 

konstatēti, bet ir Ĝoti fragmentāri dati par to, kāds ir putnu sugu kvalitatīvais un 

kvantitatīvais sastāvs uz uzvedība tieši upuru ieguves vietā, kādi ir propelleru 

ăeometriskie parametri, laika apstākĜi utt., 

2) pētījumus veic vēja enerăijas aizstāvji un vēja ăeneratoru pretinieki, daĜu 

pētījuma secinājumu veltot savstarpējai kritikai līdz pat rezultātu apstrīdēšanai par vienu 

un pat divām(!) matemātiskajām kārtām, kas vienotas metodikas trūkuma apstākĜos 

vispār liedz tos uzskatīt par zinātniskiem. 

Līdz ar to vienīgā iespēja bija veikt šā IVN vajadzībām savu zinātnisku 

pētījumu. Lai novērstu jebkādus apvainojumus tendenciozitātē, kas vēja ăeneratoru 

izraisītās putnu bojāejas pētījumu jomā ir tipiski, izraudzīta metodika no tāda avota, kas 

apstrīd visus pētījumus kā tendenciozus gan no metodikas, gan secinājumu viedokĜa, 

rekonedējot, kā iegūt objektīvus rezultātus, kas par jau minētajām divām 

matemātiskajām kārtām atšėiras no oficiālajiem: avots www.iberica2000.org. Būtisks 

kritērijs šā avota ieteikumu izvēlē ir tas, ka tur ir secināts: ieteikums samazināt risku 

putniem ar VES izvietošanu pēc iespējas skrajāk, lielākos attālumos, ir artefakta 

rezultāts, jo putni iet bojā pret VES spārniem pilnīgi neatkarīgi no konkrētās VES 

orientācijas attiecībā pret citām VES un iegūtie skaitĜi ataino tikai cilvēku veiktā 

apsekojuma kĜūdu, apsekojot lielāku teritoriju ar mazāku upuru blīvumu laukuma 

vienībā. Šis viedoklis bija Ĝoti nozīmīgs, izvēloties ieteikto metodiku situācijā, kad 

apsekojumam objektīvi pieejama tikai viena atsevišėi stāvoša VES. 



63. attēls. Plānotie vēja elektrostaciju parki uz Z un ZA no Liepājas 

Esošās vēja elektrostacijas (Nr. 0) apkārtnē 2010. gada pavasara migrācijas laikā 

veikta putnu bojāejas uzskaite pēc minētajā avotā ieteiktās metodikas: uzskaite tiek 

veikta divreiz dienā – ap saullēktu un saulrietu – nevienu dienu neizlaižot, jo bojāgājušo 

putnu līėi ātri pazūdot. Apsekojamā teritorija tika noteikta divu rotora spārnu garumu 

rādiusā ap vēja ăeneratoru, t.i., 60 metru rādiusā jeb 1,13 ha platībā, bet reāli 

apsekojums tika veikts lielākā platībā, cik ar aci var saredzēt, neizejot ārpus 

84 



apsekojamās platības, kas nozīmē, ka labi pārredzamajā klajajā ZiemeĜu fortu un 

pludmales teritorijā būtu (un ir) fiksēti arī daudz tālāk esoši atradumi. 

Pētījums ilga tikai divas nedēĜas pavasara migrācijas laikā un noteikti nav 

optimāls precīzu zinātnisko datu ieguvei: tas šā IVN ietvaros, precizējot jau iesniegtu 

noslēguma ziĦojumu, veikts minimālajā nepieciešamajā apjomā, lai secinātu, ka būtiska 

ietekme uz putnu populācijām vēja parkam šajā vietā nevar būt. Pētījuma gaitā tika 

atrastas piecu putnu mirstīgās atliekas, taču nav pierādījumu tam, ka šo putnu bojāejas 

cēlonis ir esošā VES (skat. VIII pielikumu). Ir pamats uzskatīt pretējo. Proti, veicot 

arheoloăisko izpēti 2010. gada 16. maijā, tātad bez ornitoloăiskiem mērėiem un bez 

ornitologa piedalīšanās, bojāgājuša putna paliekas uzietas plānotās 17. VES apkaimē 

(64. attēls), tiklīdz izkāpts no mašīnas (skat. 46. attēlu, kur V. Duks no meklēšanas 

vienības “Leăenda” veic kontrolrakumu plānotās 17. VES būvlaukuma vietā: 

dibenplānā redzamas vienības automašīnas). Līdztekus tālākos pētījumos precizējamam 

tiešajam secinājumam attiecībā uz konkrēto esošo VES ZiemeĜu fortos – ka tā nav putnu 

bojāejas cēlonis –, atzīstot, ka tā nepilnība ir īsais uzskaites ilgums, šajā pētījumā iegūts 

neapstrīdams netiešs secinājums attiecībā uz metodoloăiju: bojāgājušu putnu paliekas 

nepazūd bez pēdām, saglabājas un ir atrodamas ilgu laiku, un jebkādi argumenti, ka 

bojāgājušo putnu pēdu neatrašana neliecina par to neesamību, ir nepamatoti un 

tendenciozi. 

64. attēls. Neidentificētas putna atliekas ārpus esošās VES iespējamās ietekmes zonas – 

Ĝoti līdzīgas VIII pielikuma 1. attēlā redzamajām 

Vēl viens Ĝoti nozīmīgs šīs uzskaites rezultāts ir novērotais gadījums, kad divi 

migrējoši ėivuĜi (Carduelis spinus) izvairās no ăeneratora, aplidojot to gar krastu (skat. 

VIII pielikumu). Šis novērojums dabā apstiprina Latvijas Universitātes Bioloăijas 

institūta Ornitoloăijas laboratorijas atzinumu (V pielikums), ka vēja parks šajā vietā 

nekĜūtu par putnu fiziskas bojāejas cēloni, jo putni šo šėērsli apietu. 



Bez praktiskiem pētījumiem ir neiespējami pateikt, kādu tieši kvantitatīvu 

migrējošo putnu bojāeju pie rotoriem izraisīs plānotais vēja parks. Ir pamats uzskatīt, ka 

esošā VES nav putnu bojāejas cēlonis, jo provizoriskā pētījumā nav konstatēta neviena 

putna bojāeja, vienlaikus konstatējot, ka bojāejas pēdas bojāejas gadījumā nebūtu 

izzudušas. Nevar uzskatīt, ka vēja parka izbūve neizraisīs putnu īpatĦu epizodisku 

bojāeju kā jebkurš tehnogēns veidojums (autoceĜš, augstceltne u.tml.), bet ir pamats 

apgalvot, ka nekāda masveida bojāeja ar nelabvēlīgu ietekmi uz populācijām nav 

sagaidāma. 

5.9.4. Ietekme uz sikspārĦiem 

Šīs nodaĜas tekstā ir sniegts eksperta Viestura VintuĜa viedoklis, kas šī ietekmes 

uz vidi novērtējuma vajadzībām novērtēja prognozējamo plānotā VES parka ietekmi uz 

sikspārĦiem. 

Kaut gan Latvijā nav iepriekš veikti pētījumi par vēja ăeneratoru ietekmi uz 

sikspārĦiem, alternatīvās enerăijas ieguve ir aktuāla tēma arī citur Eiropā, tāpēc tās 

ieguves veidu iespējamās sekas uz bioloăisko daudzveidību ir daudzviet pētītas. Vēja 

ăeneratoru ietekme vispirms tikusi pētīta saistībā ar potenciālo putnu mirstību, tomēr 

pēdējos gados ir uzkrāts ievērojams materiāls arī par iespējamo ăeneratoru ietekmi uz 

sikspārĦiem. EUROBATS 2008. gadā ir apkopojis līdz šim izdarītos pētījumus un uz to 

bāzes izstrādājis rekomendācijas, kuras būtu jāievēro, lai alternatīvās enerăijas ieguve 

nenodarītu kaitējumu sikspārĦu sugu populācijām (Rodrigues et.al. 2008, 

www.eurobats.org ). Ir definētas iespējamās negatīvās ietekmes, apzināta vismaz daĜa 

risku noteicošo faktoru un iespējamie risinājumi riska novēršanai. 

Kā iespējamie draudi sikspārĦiem nosaukti: 

1) tiešas dzīvnieku sadursmes ar ăeneratoru lāpstām, īpaši bieži – sikspārĦu 

migrācijas laikā; 

2) paša ăeneratora darbības rezultātā radušās ultraskaĦas var dzīvniekus 

pievilināt ăeneratoram, tā palielinot sadursmes iespējas (reti); 

3) ăeneratoru apgaismošana naktī var izraisīt dažām sugām pievilinošu 

efektu (Nyctalus, Vespertilio un Eptesicus ăinšu sikspārĦi); 

4) ăeneratora darbība pievilina kukaiĦus, savukārt, barības bāzes 

koncentrēšanās pievilina sikspārĦus, palielinot sadursmes iespējas; 

5) barošanās biotopu zaudējums vai ievērojams traucējums (galvenokārt 

mežainā apvidū un pie ūdeĦiem); 

6) barošanās biotopu zaudēšana/izmainīšana vai mītĦu zaudējums, 

izbūvējot pievadceĜus un izcērtot klajumus ăeneratoriem mežainā 

apvidū; 

7) atsevišėos gadījumos Nyctalus ăints sikspārĦi novēroti mēăinot 

apmesties pašā rotorā kā mītnē, kas arī palielina sadursmes iespējas. 

Vairums sikspārĦu sadursmju ar vēja ăeneratoriem reăistrētas vasarā-rudenī, 

īpaši – migrācijas laikā, tomēr nogalināšanas gadījumu sezonalitāte lielā mērā atkarīga 

arī no biotopa, kurā ăeneratori izvietoti. Labu barošanās biotopu tuvumā iespējamais 

86 



sadursmju risks ir augstāks visas sikspārĦu aktivitātes sezonas laikā (Latvijā – sākot no 

aprīĜa). No literatūras zināmi gadījumi, kad vēja ăeneratora darbības dēĜ gājuši bojā visu 

Latvijā sastopamo sugu sikspārĦi, tomēr sadursmes risks un iespēja visām sugām nav 

vienāda. Lielā mērā to nosaka konkrētās sugas dzīvesveids (tālas vai tuvas 

pārvietošanās trases uz barošanās biotopiem, lido augstu vai tuvu zemei u.c.) un ainava, 

kādā uzstādīts vēja ăenerators. 

Praktiskajā pētījumā attiecībā uz ZiemeĜu fortos esošās VES ietekmi uz putniem 

(skat. 5.9.3. nodaĜu) bija uzdevums uzskaitīt arī bojāgājušus sikspārĦus, ja tādi būtu. Ne 

pētījuma laikā, ne nezināmā pagātnē bojāgājušu sikspārĦu paliekas netika atrastas. 

5.10. Ietekme uz ainavu, kultūrvēsturisko vidi un 

rekreācijas resursiem 

Ainavas uztvere ir subjektīva, tāpēc viennozīmīgs ietekmes vērtējums iespējams 

tikai vietās, kur ainavas kvalitāte ar konkrētiem akcentiem (dabiska, kultūrvēsturiska, 

rekreācijas, urbāna, rūpnieciska u.tml.) ir definēta kādos normatīvos aktos un vajadzības 

gadījumā aizsargāta ar konkrētu aizsardzības statusu konkrētai teritorijai. Apkaimē, no 

kuras redzeslaukā nonāks plānotās vēja elektrostacijas, vienīgā teritorija ar aizsardzības 

statusu ir dabas liegums “Tosmare”, starp kura aizsargājamajām dabas vērtībām ainava 

nav izdalīta. 

Augstu novietotie propelleri ar 82 m diametru, protams, kĜūs par ainavisku 

dominanti visā vēja parka teritorijā un plašā apkaimē ap to. Rotoru spārni, kas pacelsies 

līdz 120 m (starp Lībiešu ielu un jūru) un 140 m (uz iekšzemi no Lībiešu ielas) 

augstumam virs apvidus līdzenā reljefa ar dabiskā apauguma augstumu līdz apmēram 

15-20 m, būs redzami no vairāku kilometru attāluma, bet jūrā – no paša apvāršĦa. 

Tuvākā analoăija šai ainavai ir GrobiĦas vēja parks, bet tā ainaviskās ietekmes areāls ir 

mazāks sakarā ar vietas pauguraino reljefu un vēja elektrostaciju mazākajiem izmēriem 

(78 m augsti torĦi, tāpat kā zemākie šajā IVN aplūkojamajā vēja parkā, bet divreiz 

mazāks rotoru diametrs). ĥemot vērā, ka tieši Latvijas rietumu piekrastē pagaidām nav 

vēja parku un nav arī sagaidāms, ka būs, no apvidus viesu un garāmbraucēju skatpunkta 

šo var uzskatīt gan par ainavisku kaitējumu, gan par mūsdienīgu eiropeisku dominanti 

ainaviskai dažādībai. Šėēdes iedzīvotājiem, kuriem dienvidu un dienvidrietumu 

(pirmā alternatīva) vai dienvidrietumu (otrā alternatīva) virzienā rotoru ainaviskā 

klātbūtne kĜūs pastāvīga, pret to var rasties subjektīvas pretenzijas. Trīs analoăiskas 

VES paralēli šajā IVN vērtētajām sagaidāmas arī ~350-500 m no Šėēdes tās 

ziemeĜaustrumos, tātad vēja rotori kĜūs ainaviski klātesoši abos pretējos virzienos. Kaut 

arī no šādām pretenzijām normatīvajos aktos neizriet tiešas juridiskas sekas, sabiedrības 

subjektīvā apmierinātība ir nozīmīgs faktors, kas jāĦem vērā, plānojot teritorijas 

attīstību. Pēc šā kritērija priekšroka dodama otrajai alternatīvai, kas būtiski attālina 

potenciāli nevēlamo ainavisko faktoru no Šėēdes un ievērojami samazina kopējo skata 

leĦėi, kurā kopsummā abos virzienos no Šėēdes redzeslaukā iekĜūs vēja rotori. 

Tieši vēja parka iekšienē nonāks divi kultūrvēsturiski objekti: piemineklisobelisks 

“padomju patriotiem”, kura kultūrvēsturiskā vērtība brīvi pieejamā vidē bez 

komentāriem 21. gadsimta Latvijā varētu būt apšaubāma, un Otrā pasaules kara laikā 

nogalināto Liepājas ebreju piemiĦas memoriāls –, no kura 200 m attālumā austrumu- 



dienvidaustrumu virzienā un 300 m attālumā ziemeĜu-ziemeĜaustrumu virzienā 

atradīsies attiecīgi 15. un 17. ăeneratora tornis. ĥemot vērā monumenta orientāciju, kas 

paredz tā emocionālu baudīšanu rietumu virzienā ar jūru fonā atbilstoši liecībām, ka 

upuri nostādīti ar seju pret jūru (65. attēls), neviens no vēja ăeneratoriem neiekĜūst 

redzeslokā. Decembrī-janvārī saulainās dienās ap plkst. 14 apmēram stundas laikā pār 

monumentu pāriet zibošā ēna no 11. rotora spārnu galiem augšējā pozīcijā – jau Ĝoti vāja 

sakarā ar 700 m attālumu, bet pašā vasaras vidū starp 5 un 7 rītā to skar tikpat tāla un 

vāja ēna no 22. torĦa. Vienīgā vērā Ħemamā zibošās ēnas ietekme būs no tuvākā 

(200 m) 15. ăeneratora apmēram vienu stundu starp 8 un 10 rītā saulainās pavasara un 

rudens dienās. Šīs ietekmes radītā kaitējuma objektīvam novērtējumam nebūtu 

normatīva pamata pat gadījumā, ja rotori un to ēnas kĜūtu par nozīmīgu vizuālu 

dominanti monumenta ainavā, bet šajā gadījumā jākonstatē, ka arī subjektīvi 

konstatējamā vizuālā ietekme būs neliela un epizodiska. 

65. attēls. Pludmales skats no Šėēdes kāpām: tas būs bijis pēdējais, ko upuri redzēja 

pirms noslepkavošanas (attēla un paraksta avots: http://avaslan.net/The-killing-fields-of- 

Skede) 

88 



Memoriāla aizsardzības statusu garantējošie starpvalstu līgumi (skat. 1. un 

4.7. nodaĜu) neaizliedz šāda objekta būvniecību memoriāla tuvumā. Latvijas Republikas 

valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līguma par noteiktu kultūras 

mantojuma objektu aizsardzību un saglabāšanu 3. pantā teikts: 

“Katra Puse nodrošina, ka netiek pieĜauta ne formāla, ne faktiska kādai no 

Grupām piederošā kultūras mantojuma diskriminācija, ne arī otras Puses iedzīvotāju 

diskriminācija attiecībā uz tās likumu un noteikumu loku un piemērošanu, kas skar: 

(a) šo iedzīvotāju kultūras mantojuma aizsardzību un saglabāšanu, 

(b) tiesības veicināt minētā kultūras mantojuma aizsardzību un saglabāšanu un 

(c) sabiedrisko pieejamību šim kultūras mantojumam.” 

Memoriāls šo vietu traăisko notikumu piemiĦai ir sensitīvs ētiskā aspektā, tomēr 

apkārtnē esošas industriālas ainavas ietekmes nelabvēlīgumam uz to nav objektīvu 

kritēriju, vēl jo vairāk tāpēc, ka memoriāls jau sākotnēji uzbūvēts pie pašām notekūdeĦu 

attīrīšanas iekārtām, kuras līdz ar jau esošo VES ir būtiski akcenti tā apkārtnes ainavā, 

ja vērotājs izvēlas citus skata virzienus, nevis uz jūru. Var droši apgalvot, ka nekāda 

progresīva saimnieciska aktivitāte, tostarp zaĜās enerăijas ražošana, nav mirušo piemiĦu 

zaimojoša. ViedokĜu subjektivitāte šajā jomā spilgti izpaudās sabiedriskajā apspriešanā, 

kur izskanēja viedokĜi, ka vēja parkam atvēlētā teritorija jāattīsta kā izklaides un 

izpriecu zona: skaĜas izklaides aktivitātes jūras krastā būtu daudz krasākā pretrunā 

tradicionāli pieĦemtajai gaisotnei apbedījumu un memoriālu vietās nekā mēmi vēja 

ăeneratori. Latvijas sabiedrībā sakarā ar tās smago seno un neseno vēsturi bieži vien 

izpaužas attīstībai nevēlams sērošanas tieksmes pārsvars pār centieniem baudīt tagadni 

un būvēt nākotni, ko spilgti ilustrē kaut vai uzskatāmais fakts, ka no deviĦām dienām 

gadā, kurās obligāti izkarams valsts karogs, piecās jeb vairāk nekā pusē(!) tas jāizkar ar 

sēru lenti. Projektu sabiedriskās apspriešanas praksē atkal un atkal nākas saskarties ar 

sabiedrības daudz lielāku uzmanību pret mirušo labklājību, nekā pret dzīvajiem: 

nesenākais konkrētais piemērs ir Rīgas ZiemeĜu šėērsojuma II posma projektēšana un tā 

sabiedriskā apspriešana 7. janvārī: projektētāji nevarēja izvairīties no vairāku 

daudzstāvu māju nojaukšanas ar vairāku desmitu dzīvu ăimeĦu pārvietošanu, bet 

mirušos MiėeĜa kapos viĦi neuzdrīkstējās traucēt un speciāli izprojektēja Ĝoti dārgu 

tuneli, kaut gan ar līdzīgu risinājumu varētu saglabāt arī dzīvo cilvēku mitekĜus, tomēr 

pirmais jautājums sabiedriskajā apspriešanā bija nevis par dzīvajiem, kuriem jāpamet 

mājas, bet par to, ka nav ētiski izrakt tuneli 20 m dziĜumā zem pilnīgi netraucētu(!) 

nelaiėu atdusas vietas. Tā kā plānotā VES parka izbūves rezultātā holokosta upuru 

memoriāls netiks fiziski skarts vai iznīcināts, kā arī netiks ierobežota tā sabiedriskā 

pieejamība, var uzskatīt, ka necietīs tā aizsardzības statuss un netiks izrādīta nekāda 

necieĦa mirušajiem. Kā jau pamatots 4.7. nodaĜā, nav nekādu datu, kas Ĝautu apgalvot, 

ka tā vai cita VES torĦa pamatne varētu būt plānota tieši uz nezināmajām masu 

apbedījumu vietām. Vienlaikus šā ietekmes uz vidi novērtējuma gaitā konstatēta 

patiešām reāla nacisma nevainīgo upuru piemiĦas zaimošana, saglabājot viĦus 

apmelojošo uzrakstu uz pieminekĜa-obeliska kā anahronisku amorālu padomju 

okupācijas propagandas elementu ar PSRS impērisko simboliku laikā, kad citur Latvijā 

sen jau novākti pieminekĜi padomju vadoĦiem un citi PSRS impēriskās propagandas 

elementi, pārdēvētas ielas un citi objekti un revidēti citi Otrā pasaules kara un padomju 

okupācijas laika vēsturiskās patiesības izkropĜojumi. SIA “Rapsoil” vēja parka 

būvniecība varētu būt izdevīgs moments nepilnīgo arheoloăisko pētījumu 

papildināšanai un šā pieminekĜa sakārtošanai (skat. 7.2. nodaĜu). 

Plānotā vēja elektrostaciju parka teritorijā Šėēdē ăeneratoru torĦus Nr. 8, 10, 12 

un 13 paredzēts būvēt nozīmīga kultūrvēstures objekta – ZiemeĜu fortu daĜas 1897.- 



1903. gadā celtās Baterijas Nr.1 – tiešā tuvumā, kas subjektīvi vērtējams kā šīs tūrisma 

apskates un militāras vēstures izziĦas vietas kultūrvēsturiskās ainavas degradējošs 

faktors. Nekādus objektīvus ierobežojumus tas nerada. Šobrīd Valsts kultūras 

pieminekĜu aizsardzības inspekcijā tuvojas noslēgumam process, lai ZiemeĜu forta 

Bateriju Nr. 1 iekĜautu aizsargājamo pieminekĜu sarakstā, reizē nosakot tam 

normatīvajiem aktiem atbilstošu aizsargjoslu 100 m platumā ap pieminekli un no tā 

izrietošus apgrūtinājumus šādu industriālu būvju plānošanai, bet neviena no 

plānojamajām VES nepietuvojas ZiemeĜu fortiem līdz 100 m attālumam, tātad arī tas 

neradīs objektīvus šėēršĜus (vienīgā tieši ZiemeĜu fortu teritorijas iekšienē esošā VES ir 

jau esošā kopš 2002. gada ar numuru “0” I un II pielikumā). 

90 



5.11. Krasta erozijas prognoze 

Krasta erozijas prognoze 2035. gadam, ja netiek realizēti papildus krasta 

preterozijas pasākumi 

Izmantojot datus par Latvijas jūras krasta eroziju pagājušajā gadsimtā un pēdējo 

15 gadu laikā, Ħemot vērā šo procesu attīstības tendences un intensitāti telpā un laikā, 

krasta iecirkĦa ekspozīciju, tā ăeoloăisko uzbūvi un jutīgumu pret eroziju vētrās pie 

atšėirīga vēju režīma un vējuzplūdu ūdenslīmeĦiem, Ħemot vērā lokālo faktoru nozīmi, 

ir iespējams prognozēt, ka turpmāko 25 gadu laikā krasta atkāpšanās ātrums turpinās 

pieaugt (66. attēls). 

Posmā, kas atrodas uz dienvidiem no ZiemeĜu fortiem krasta erozijas ceĜā 

zaudētās krasta joslas platums būs 60-80 m, ar maksimumu apmēram 500 m attālumā uz 

dienvidiem no fortiem un minimumu tiešā fortu tuvumā. Sagaidāms, ka vistālāk uz 

dienvidiem esošā fortifikāciju daĜa krasta erozijas dēĜ būs daĜēji vai pilnība nošėirta no 

pamatkrasta. 

Posmā starp ZiemeĜu fortiem un Liepājas NAI zaudētās krasta joslas platums 

būs 40-65 m, ar maksimumu posma dienvidu daĜā. 

Posmā, kas atbilst pašreiz izbūvētajām krasta aizsargbūvēm pie Liepājas NAI, 

iespējamās krasta erozijas apmēri ir atkarīgi no uzturēšanas un atjaunošanas 

pasākumiem, kas tiks veikti krasta aizsargbūvju (gabionu) funkcionalitātes 

saglabāšanai. Nostiprinātā krasta posma dienvidu daĜā (līdz attīrīto notekūdeĦu 

izvadam) esošās aizsargbūves turpinās funkcionēt vairāk nekā 10 gadus, līdz ar to 

pamatkrasta atkāpšanās sagaidāma tikai tā saucamās „gadsimta vētras” gadījumā, kuras 

laikā var notikt krasta stiprinājumu sabrukšana. 

Posmā starp Liepājas NAI un Šėēdi zaudētās krasta joslas platums būs 50-80 ar 

maksimumu posma dienvidu daĜā 50-100 m uz ziemeĜiem no nostiprinātā posma. 

Erozijas riska zonā atrodas 11. un 23. tornis. Ar apzīmējumu „erozijas riska 

zona” šā pētījuma kontekstā jāsaprot tā patreizējā pamatkrasta daĜa, kuras noskalošanas 

varbūtība jūras viĜĦu erozijas ceĜā ir uzskatāma par Ĝoti augstu. Respektīvi, krasta 

erozijas kāple (stāvkrasts) var nonākt pie minēto torĦu pamatiem, kas, savukārt, nozīmē, 

ka krasta nogāzi veidojošais materiāls viĜĦu erozijas ceĜā tiks pārvietots prom no torĦa 

pamatnes. ĥemot vērā, ka plānoto torĦu pamatu maksimālais dziĜums atrodas virs jūras 

ūdenslīmeĦa, minētajam procesam attīstoties, pamatu nestspēja mazināsies un, 

iespējams, novedīs pie konstrukcijas sabrukšanas. Nelabvēlīgāka nākotnes klimata 

maiĦas scenārija gadījumā (biežākas vētras, ziemas bez ledus jūrā un krasta sasaluma, 

par 10-20 cm augstāks vidējais ūdenslīmenis utt.) erozijas riska zonā nonāk arī 17. un 

20. tornis. 



66. attēls. Pamatkrasta atkāpšanās prognoze 2035. gadam, neveicot turpmākus krasta 

preterozijas pasākumus (kartē attēloti tikai erozijas apdraudētie torĦi) 

92 



Krasta erozijas prognoze 2035. gadam, ja Liepājas NAI teritorijas 

nodrošināšanai tiek realizēti papildus krasta preterozijas pasākumi 

Izbūvējot krastam subperpendikulāru aktīvu krasta aizsargkonstrukciju (būnu), 

mainīsies iecirknī esošā un krasta erozijas ceĜā pienākošā sanešu materiāla sadalījums 

iecirkĦa robežās. Paredzams, ka tajā krasta daĜā, kas atrodas līdz 300-500 m uz 

dienvidiem no plānotās būves, pamatkrasta atkāpšanās apstāsies, zemūdens nogāzē un 

vēlāk arī krasta subaerālajā daĜā uzkrājoties smilšainajiem sanešiem. ĥemot vērā to, ka 

pie būnas akumulētais materiāls pastiprinās sanešu deficīta apstākĜus iecirkĦa ziemeĜu 

daĜā (iespējamā aizsargbūve-Šėēde), sagaidāma krasta erozijas pastiprināšanās, un tur 

zaudētās krasta joslas platums sasniegs 70-110 m ar maksimumu 200-300 m attālumā 

uz ziemeĜiem no būnas. Erozijas riska zonā atrodas 20. un 23. tornis. 

Veicot tālāku krasta nostiprināšanu virzienā uz ziemeĜiem ar krastam 

subparalēlām pasīvām konstrukcijām (atbangošanas/uzskalošanās siena, betona 

prizmas/tetrapodi, rip-rap krāvumi u.c.), sagaidāmas mazāk izteiktas izmaiĦas sanešu 

materiāla apritē. DaĜēji kompensējot iztrūkstošo materiāla pieplūdi viĜĦu erozijas ceĜā 

no nostiprinātā posma krasta virsūdens daĜas, sagaidāms, ka zemūdens nogāzes erozija 

pastiprināsies. Rezultātā, iecirkĦa ziemeĜu daĜā (iespējamā aizsargbūve-Šėēde), zaudētās 

krasta joslas platums sasniegs 60-90 (100) m. Jāpiebilst, ka iespējamo krastam 

subparalēlo aizsargbūvju ietekme uz krasta procesiem blakus esošajos iecirkĦos 

vistiešākajā veidā ir atkarīga no nostiprinātā posma garuma. Erozijas riska zonā atrodas 

11. un 23 tornis. Nelabvēlīgāka nākotnes klimata maiĦas scenārija gadījumā (biežākas 

vētras, ziemas bez ledus jūrā un krasta sasaluma, par 10-20 cm augstāks vidējais 

ūdenslīmenis utt.) erozijas riska zonā nonāk arī 17. un 20. tornis. 

ĥemot vērā šo krasta erozijas prognozi, I un II pielikuma kartēs 20. un 23. tornis 

jau ir pācelts tālāk no krasta, nekā tas redzams 66. attēlā. 

Plānoto VES torĦu ietekme uz jūras krasta ăeoloăiskajiem procesiem 

Jūras krasta ăeoloăisko procesu norisi ietekmē būvdarbi un būvobjekti tajā 

piekrastes joslā, kurā vēja viĜĦu un vēja enerăija tiek tērēta, pārveidojot reljefu un 

pārvietojot sanešu materiālu, respektīvi – krasta nogāzes zemūdens daĜā, pludmalē, 

aktīvā eolā reljefa joslā un stāvkrasta nogāzē. TorĦu būvniecība tiek plānota 

pamatkrastā un, līdz ar to, krasta procesus tiešā veidā neietekmēs. 

ĥemot vērā to, ka teritorijas ăeoloăiskā griezuma virsējo daĜu galvenokārt veido 

dažāda raupjuma smiltis, zemsedzes un veăetācijas iznīcināšanas gadījumā pastāv vēja 

erozijas attīstības draudi. Tā rezultātā valdošo rietumu rumbu vēju pārpūstas smiltis var 

nonākt dziĜāk iekšzemē, kā arī var izveidoties deflācijas bedres un ieplakas. Dabas 

apstākĜi dotajā teritorijā nosaka, ka bez īpašu pasākumu veikšanas veăetācijas 

atjaunošanās var notikt Ĝoti lēni. Vēja erozijas attīstība pamatkrastā var kĜūt par krasta 

atkāpšanās veicinošu faktoru, jo tās rezultātā samazinās „aktīvās” krasta nogāzes 

virsūdens daĜu veidojošo sanešu apjoms, kas vētru laikā, notiekot viĜĦu erozijas 

epizodēm, tiek noskalots no pamatkrasta, lai kompensētu zemūdens nogāzē pastāvošos 

deficīta apstākĜus. Tātad, pastāvot vēja erozijai, kopējā krasta līnijas atkāpšanas notiks 

ātrāk. Tomēr jāpiezīmē, ka kopējais iespējamais VES torĦu būvniecības izraisītās vēja 

erozijas ceĜā „zaudētais” pamatkrata apjoms nepārsniegs dažus simtus m 3 , kamēr, 

piemēram, 2007. gada februāra vētru laikā no 1000 m gara krasta posma pie Liepājas 

ZiemeĜu fortiem tika noskaloti aptuveni 20 000 m 3 materiāla. Tas norāda, ka vēja 

deflācijas lomu kopējā erozijas bilancē var uzskatīt par nebūtisku. 



Ja krasta iecirknī iepretim plānotajiem torĦiem nākotnē netiks veikti vērienīgi 

ilgtermiĦa krasta preterozijas pasākumi, pēc 10 līdz 30 gadiem jūrai tuvākie torĦi krasta 

erozijas rezultātā nonāks aktīvu krasta procesu norises joslā. Ja torĦu betona atbalsta 

pēda pēc to ekspluatācijas perioda beigām netiks demontēta, tās ietekme uz krasta 

procesiem izpaudīsies kā lokāli traucējumi sanešu materiāla apritē, tomēr fona situācija 

un kopējās tendences iecirkĦa krasta procesu norisē to dēĜ mainīsies Ĝoti nebūtiski. 

Krastam atkāpjoties, torĦu dzelzsbetona pamatu konstrukcija nonāks pludmalē 

un vēlāk zemūdens nogāzes seklūdens daĜā, kur līdz sabrukšanai nelabvēlīgu vides 

faktoru iekmē (viĜĦošanās, ledus iedarbība, jūras ūdens ėīmiskā agresivitāte utt.), 

domājams, saglabāsies vairākus gadu desmitus. Šāds svešėermenis, Ħemot vērā tā 

izmērus (diametrs 20 m un augstums 2,5 m), atrodoties krasta nogāzes aktīvajā daĜā, 

funkcionēs kā savdabīga krasta preterozijas aizsargbūve, nodrošinot aizsardzību pret 

viĜĦu iedarbību nelielā krasta iecirknī un ierobežojot sanešu materiāla pārvietošoanos 

gar krastu. Izpētes teritorijā garkrata sanešu materiāla pulsācijā dominē uz ziemeĜiem 

vērstā komponente, tas nozīmē, ka bijušo pamatu dienvidu pusē notiks sanešu materiāla 

uzkrāšanās, bet ziemeĜu pusē pastiprināsies sanešu deficīta apstākĜi. Rezultātā 

sagaidāma sīka asimetriska zemesraga izveidošanās ar „objektu” tā virsotnē. Jāpiebilst, 

ka sakarā ar pamatu relatīvi nelielajiem izmēriem, ietekme uz blakus esošajiem krasta 

iecirkĦiem nesniegsies tālāk par 100 m. 

VES darbības izraisītā vibrācija, Ħemot vērā tās frekvenci un amplitūdu, nav 

sasaistāma ar jūras krasta ăeoloăiskajiem procesiem, respektīvi, tos neietekmē. 

5.12. Ietekme uz tuvākajām ūdens Ħemšanas vietām 

Ar plānoto būvniecību saistītās teritorijas tiešā tuvumā atrodas divi ekspluatācijā 

esoši ūdensapgādes dziĜurbumi, no kuriem tuvākais izvietots aptuveni 55 m attālumā uz 

rietumiem no plānotā VES torĦa Nr. 14, Liepājas notekūdeĦu attīrīšanas iekārtu 

teritorijā (skat. I un II pielikumu). Plānotā VES torĦa pēda atrodas ārpus urbuma stingra 

režīma aizsargjoslas. ĥemot vērā torĦa pamatu konstrukcijas specifiku, var pieĦemt, ka 

to ierīkošana, pievedceĜa un komunikāciju ierīkošana, kā arī turpmāka VES 

ekspluatācija neradīs draudus pazemes ūdens horizontam. 

Plānoto VES torĦu izbūves un arī ekspluatācijas laikā būtiskas hidroăeoloăisko 

apstākĜu izmaiĦas nav paredzamas, kā arī nav sagaidāmas izmaiĦas Liepājas pilsētas 

ūdensapgādei izmantojamo pazemes ūdeĦu kvalitātē jo būvniecības gaitā nav paredzēts 

atsegt pamatiežus un ar tiem saistītos artēzisko ūdeĦu horizontus, kas, turklāt, izpētes 

teritorijā ir labi un Ĝoti labi aizsargāti. 

Nenozīmīgai ietekmei būs pakĜauts tikai pirmais pazemes ūdens horizonts – 

kvartāra nogulumos esošie gruntsūdeĦi, turklāt šāda ietekme, kas varētu skart gan to 

līmeĦus, gan ėīmisko sastāvu un kvalitāti, ir iespējama tikai tad, ja būvdarbi notiks 

sezonā ar augstu gruntsūdens līmeni. ĥemot vērā torĦu pamatu izmērus un to 

maksimālo dziĜumu, var apgalvot, ka būvdarbiem noslēdzoties, gruntsūdens līmenis 

teritorijā atgriezīsies sākotnējā stāvoklī, bez ievērojamām izmaiĦām tā plūsmas virzienā 

un apmaiĦas ātrumā. Tas skaidrojams ar relatīvi nelielo būvbedres platību un dziĜumu, 

relatīvi lielo attālumu starp atsevišėiem VES torĦiem, kā arī ar to, ka nav paredzētas 

būtiskas teritorijas reljefa izmaiĦas. 

94 



Veicot darbus atbilstoši projektam un stingri ievērojot darbu tehnoloăiju, 

būvniecība neradīs nelabvēlīgu ietekmi uz gruntsūdens kvalitāti. Tomēr, dažādu 

neparedzētu gadījumu vai avāriju, kā arī neizdarības rezultātā piesārĦojums var nokĜūt 

vāji aizsargātajā gruntsūdens horizontā. Būvdarbu periodā iespējamo kaitējumu 

gruntsūdeĦu kvalitātei var radīt būvniecībā iesaistītās tehnikas nepareiza izmantošana, 

avārijas, kā arī degvielas un smērvielu noplūdes. 

5.13. Lidlauku tuvums 

Plānotā vēja elektrostaciju parka teritorija atrodas Liepājas lidostas 15 km 

aizsargjoslā: 8,5-10,9 km attālumā no dispečeru torĦa, kas ir aptuveni tādā pašā 

attālumā kā esošais ăeneratoru parks pie GrobiĦas, bet, atšėirībā no tā, neatrodas uz 

skrejceĜa ass, bet tieši perpendikulāri tai. Pacelšanās/nolaišanās trapeces un konusus 

plānoto ăeneratoru izvietojums neietekmē. 

Plānotā vēja elektrostaciju parka ierīkošanais ir saĦemta atĜauja no Civilās 

Aviācijas Aăentūras. Tas atrodas pašos Liepājas ziemeĜos un nekonfliktē ar Liepājas 

lidlauka lidmašīnu pacelšanās – nosēšanās koridoru austrumu-rietumu virzienā. 

5.14. Vēja ăeneratoru mazgāšana un tās ietekme uz 

vidi 

Vēja ăeneratorus nekad nemazgā. Nepieciešamību veikt šādu apkopi nenorāda 

ražotājs, šāda prakse netiek pielietota citās VES Latvijā un citās valstīs, un, Ħemot vērā 

Latvijas lietainos klimatiskos apstākĜus, Latvija nav tā vieta, kur varētu rasties vajadzība 

mazgāt vēja ăeneratorus, kurus nevajag mazgāt arī daudz sausākā klimatā. 

5.15. Limitējošo faktoru analīze 

Izvēloties pirmo alternatīvu, novērst trokšĦa robežvērtību pārsniegumus nebūtu 

iespējams, jo skaĦas avots novietots tik augstu, ka ne prettrokšĦa sienas, ne stādījumus 

nevar ierīkot starp to un no skaĦas pasargājamo teritoriju. 

Tā kā SIA “Liepājas Ūdens” norāda, ka ăeneratoru Nr. 12 un 13 būvniecība var 

apdraudēt maăstrālo kanalizācijas spiedvadu funkcionēšanu (būvdarbu laikā spiedvadi 

var tikt salauzti), tas uzskatāms par limitējošo faktoru šo konkrēto VES būvniecībai tieši 

šobrīd plānotajās vietās. 



5.16. Ietekmes uz vidi būtiskuma izvērtējums 

Paredzētās darbības nodrošināšanai nepieciešamās pagaidu būves 

Pagaidu būves celtniecības laikā nav nepieciešamas. Detalizēta tehniska 

informācija par moduĜu transportēšanas niansēm pieejama vēja ăeneratoru ražotāja 

“Enercon” tehniskajā aprakstā “Access Roads and Crane Platforms, E-82” 

(www.eiroprojekts.lv/rapsoil) Pēc celtniecības pabeigšanas teritorija tiks atbrīvota no 

jebkādiem palīgmateriāliem vai palīgēkām. Atšėirība starp pirmo un otro alternatīvu 

nav konstatējama. 

TrokšĦa un vibrācijas līmeĦa izmaiĦu novērtējums 

Pirmajā alternatīvajā vēja elektrostaciju izvietojumā Šėēdes dzīvojamajā apbūvē 

rodas nakts trokšĦa robežvērtību pārsniegumi, ko nevar novērst ar prettrokšĦa 

pasākumiem. Otrajā alternatīvajā izvietojumā nakts trokšĦa pārsniegumu robeža 

nesasniedz Šėēdes apbūves zonu. 

Vēja ăeneratoru radītā vibrācija ir nenozīmīga, ja vispār jūtama, un nevar 

sasniegt Šėēdes apbūvi pat pirmajā alternatīvā, bet šis apgalvojums sakarā ar iespējamās 

novērtēšanas un prognozēšanas metodoloăisko sarežăītību nav pārbaudīts attiecībā uz 

pirmo alternatīvu, jo tā jau trokšĦa un vizuālā traucējuma dēĜ noraidāma par labu otrajai 

alternatīvai, kurā tuvākais potenciālais niecīgas vibrācijas avots atrodas 650 m no 

apbūves un otrpus autoceĜam. Jebkurā gadījumā vibrāciju no vēja ăeneratoriem kā 

tādiem potenciāliem vibrācijas avotiem, kas atbilst formulējumam “mašīnas un iekārtas, 

kurām vibrācija ir raksturīga pazīme”, normatīvie akti neregulē (skat. 5.4. nodaĜu), tāpēc 

vibrācijas iespējamība Šėēdē no tuvākajām VES pirmajā alternatīvā nevar būt darbības 

īstenošanu izslēdzošs faktors no likuma viedokĜa, tomēr pēc maksimālās piesardzības 

uzskatāms, ka pēc šā kritērija pirmā alternatīva ir nevēlama salīdzinājumā ar otro. 

TrokšĦa un vibrācijas aspektā jāaplūko arī iespējamā kumulatīvā ietekme no 

citas plānotas līdzīga rakstura saimnieciskās darbības Šėēdes tuvumā: SIA “Vides 

enerăija” plānotajiem trim tieši šāda paša veida Enercon 82 vēja ăeneratoriem 78 m 

augstos mastos. Tie plānoti Šėēdes pretējā – ziemeĜu – pusē. 52. attēlā (5.9.3. nodaĜā) 

brūnā piecstūrī ar trim punktiem ziemeĜos no Šėēdes orientējoši norādīta šā mazā vēja 

parka paredzamā vieta: apmēram 350 m no 1,2 km platā Šėēdes ciema ziemeĜaustrumu 

stūra diagonāli pretēji plānotajam SIA “Rapsoil” otrās alternatīvas novietojumam 650 m 

no ciema dienvidrietumu stūra, ar vairāk nekā 2 km savstarpējo attālumu starp abu vēja 

parku tuvākajām VES, Šėēdes ciemam ietilpstot šajā distancē. SIA “Vides enerăija” 

mazajam vēja parkam ietekmes uz vidi novērtējums netiek veikts, tomēr būves 

publiskās apspriešanas vajadzībām ir veikta trokšĦa izplatīšanās modelēšana, kuras 

rezultātus ar SIA “Vides enerăija” laipnu atĜauju šeit izmantojam (67. attēls). Kā parāda 

modelis, ārtelpas trokšĦa nakts normatīva 40 dBA robeža sasniedz Šėēdes apbūves 

pirmo ēku rindu, nepierādot, ka pie šo dažu māju fasādēm normatīvs tiks pārsniegts, bet 

neizslēdzot šādu iespēju. Vēja parka uzbūvēšanas gadījumā būs jāveic precīzi trokšĦa 

mērījumi dabā, un, nelieliem pārsniegumiem apstiprinoties, SIA “Vēja enerăija” būs 

jāveic vienkārši prettrokšĦa pasākumi, bet tas nekādi neattiecas uz šeit vērtējamo 

SIA “Rapsoil” vēja parku, jo pat tikko minētie varbūt iespējamie trokšĦa normatīva 

pārsniegumi dzēšas uzreiz pret pirmo māju rindu, līdz kurai nesniedzas nekāds trokšĦa 

traucējums no SIA “Rapsoil” vēja parka pat Šėēdei tuvākās pirmās alternatīvas 

gadījumā. Otrās alternatīvas gadījumā, kad SIA “Rapsoil” radītā 40 dBA robeža pat 

96 



nesasniedz Šėēdes apbūves pirmo ēku, no kuras līdz SIA “Vēja enerăija” vienīgajām 

potenciāli skartajām ēkām ir gandrīz 1,5 km (Šėēdei pa diagonāli), var droši apgalvot, 

ka nekāda no abām pusēm Šėēdē ienākošo un apbūves dēĜ ātri slāpstošo trokšĦu 

summēšanās nav sagaidāma. 

67. attēls. TrokšĦa izplatība no citām projektējamām VES Šėēdes pretējā – 

ziemeĜaustrumu stūrī 

Attiecībā uz vibrāciju, ja tāda šajā gadījumā vispār varētu būs aktuāla, 

maksimālā svārstību frekvence sasniedz 0,975 Hz (skat. III pielikumu) un lielāko daĜu 

rotora griešanās laika ir vēl mazāka, tātad pat nesasniedz vibrācijas frekvences intervāla 

zemāko robežu. 

Vienlaikus šā IVN autori arī šajā aspektā paliek pie maksimālās piesardzības 

principa, arī pēc šā apšaubāmā kritērija rekomendējot otro alternatīvu, kura nepietuvojas 

cilvēku dzīvesvietai tuvāk par 650 m, un sakarā ar šādas alternatīvas esamību iesaka 

atteikties no pirmās alternatīvas ar pietuvošanos pašai Šėēdes robežai. 

Mirgošanas efekta un apēnojuma novērtējums 

Pirmajā alternatīvā visai Šėēdes dienvidu daĜai tajā vai citā gadalaikā tajās vai 

citās dienas stundās viena pēc otras pamīšus un dažkārt dažviet arī pa divām vienlaikus 



iet pāri vairāku rotoru spārnu ēnas: ap JāĦiem tikai divu, bet apmēram no oktobra līdz 

martam – veselu piecu, ziemas vidū ietiecoties līdz 800 m dziĜi apbūves zonas iekšienē. 

Otrajā alternatīvā tikai pašu Šėēdes dienvidrietumu stūri apmēram 200 m rādiusā ap to 

skar tikai trīs 650-950 m attālu rotoru spārnu augšgalu ēnas tikai mazsaulainajā ziemas 

periodā tikai īsu brīdi vakaros. Atšėirības subjektīvajā traucējumā ir būtiskas par labu 

otrajai alternatīvai. Vienīgais it kā objektīvais traucējuma faktors – tādas mirgojošās 

ēnas, kas potenciāli varizsaukt lēkmes epilepsijas slimniekiem, – nebūs nevienā 

alternatīvā. 

Kumulatīva efekta ar iepriekšējā apakšsadaĜā aplūkoto SIA “Vides enerăija” 

triju VES vēja parku nevar būt, jo tās atrodas ziemeĜos no Šėēdes un ēnu uz dievidiem 

praktiski nemet. Atsevišėi SIA “Vides enerăija” ēnas vērtējums nav šā IVN priekšmets, 

bet interesenti, pielietojot šā IVN vajadzībām izveidotos 78 m VES ēnu dienas gājuma 

modeĜus (skat. I, II un III pielikumu) SIA “Vides enerăija” ăeneratoriem, var 

pārliecināties, tieši kur Šėēdes ziemeĜrietumu stūrī, kuru nekad nesasniedz pat 

vistālākās ziemas dienas vidus ēnas no SIA “Rapsoil” vēja parka, trāpa SIA “Vides 

enerăija” ēnas – īsu brīdi pašā vasaras vidū agrās rīta stundās apmēram līdz plkst. 6. 

Liepājas NAI plašajai teritorijai ziemas periodā no oktobra līdz februārim 

saulainās dienās starp plkst. 13 un 15 pāri iet 300-600 m attālā 11. rotora ēna un 

pavasarī un rudenī starp plkst. 8 un 10 – tikpat tālā 14. rotora ēna. Vēl tālākā 16. rotora 

vājā ēna pavasarī un rudenī tās skar tikai līdz plkst. 9 rītā, bet vienīgā ēna, kas ir 

patiešām intensīva un potenciāli būtu būtiski traucējoša, jo krīt no 100-400 m tuvā 

15. rotora pašā saulainākajā – maija-augusta – periodā, pāriet pāri Liepājas NAI 

teritorijai rīta stundās līdz plkst. 8. Subjektīvais traucējums cilvēkiem darba vidē 

sagaidāms neliels, atšėirību starp alternatīvām nav. 

Sakarā ar savu tuvumu Liepājas NAI un sakarā ar savu novietojumu mazliet 

ziemeĜup, starp plkst. 14 un 19 ik brīdi atrodoties vismaz no kāda punkta Liepājas NAI 

teritorijā tieši saulei pretējā pusē, 15. rotora spārni varētu kĜūt par gaismas zibšĦu avotu 

saules gaismas krišanas leĦėa, spārnu savērsuma leĦėa un vērotāja atrašanās vietas 

nelabvēlīgas sakrišanas gadījumā. Šā traucējuma intensitāti un biežumu prognozēt un 

nav iespējams, tas ir hipotētisks un normatīvi neregulēts, iespējams, ka tā nemaz nebūs, 

un atšėirību starp alternatīvām šajā aspektā nav. 

Autobraucējiem pa Lībiešu ielu un 14. novembra bulvāri vēja parka ainava un 

iespējamie vizuālie efekti nevar radīt nekādus traucējumus, kas varētu ierobežot 

paredzētās darbības īstenošanas iespējas vai ieviest atšėirības starp alternatīvām. 

Ietekme uz biotopiem 

No augu sugu un biotopu viedokĜa ir pieĜaujama vēja ăeneratoru uzstādīšana 

saskaĦā ar projektu, ievērojot ieteikumus biotopu aizsardzībai (skat. 7.1. nodaĜu). 

Būtisku atšėirību starp alternatīvām nav. 

Ietekme uz putniem 

Vēja ăeneratoru parka izbūve teorētiski varētu būtiski ietekmēt cauri Latvijai no 

Z-ZA Eiropas un Krievijas ZR migrējošās putnu sugu populācijas rudens migrāciju 

laikā, vienlaicīgi radot negatīvu ietekmi uz vietējām migrējošo sugu populācijām. Vēja 

ăeneratori būtiskāk varētu kaitēt zvirbuĜveidīgo (Passerines) putnu migrācijai. Atšėirību 

starp alternatīvām nav. 

98 



Līdztekus šīm prognozēm, jāatzīst, ka pamatots kvantitatīvs vērtējums šādām 

aprakstošām prognozēm nav iegūstams un tās projekta īstenošanas gadījumā varētu 

īstenoties vai neīstenoties, kas būtu konstatējams tikai ar novērojumiem dabā. Reāla 

putnu bojāeja un migrācijas traucējumi pie esošās vēja elektrostacijas kopš 2002. gada 

nav pētīti, ziĦojumu par to nav un tas nav konstatēts arī šā IVN vajadzībām veiktajā 

pētījumā 2009. gada rudens migrācijā. 

Ietekme uz sikspārĦiem 

Vēja ăeneratoru parka izbūve pētāmajā teritorijā teorētiski var atstāt ietekmi uz 

visu sugu sikspārĦiem migrācijas laikā (ne tikai uz Latvijas, bet arī tālākām ziemeĜuziemeĜaustrumu 

populācijām) un piedevām arī uz dažām populācijām barošanās un 

ziemošanas laikā. 

Ja esošā vēja elektrostacija, iespējams, rada traucējumu ZiemeĜu fortos 

ziemojošajiem sikspārĦiem, tad tāds jau pastāv un nav zināms, vai citi ăeneratori tajā 

pašā apkaimē šo traucējumu palielinātu. Jāpiezīmē, ka ZiemeĜu forti bija viena no 26 

vietām Latvijā, kur šī suga sastapta ziemojot un viena no 15 vietām, kur atrasts vairāk 

kā viens īpatnis. Pētāmā teritorija gandrīz pēc visiem sikspārĦus ietekmējošiem 

parametriem atbilst augsta riska teritorijai, kur nedrīkstētu uzstādīt vēja turbīnas. 

Atšėirību starp alternatīvām nav. 

Līdztekus šīm prognozēm, jāatzīst, ka pamatots kvantitatīvs vērtējums šādām 

aprakstošām prognozēm nav iegūstams un tās projekta īstenošanas gadījumā varētu 

īstenoties vai neīstenoties, kas būtu konstatējams tikai ar novērojumiem dabā. Reāla 

sikspārĦu bojāeja un migrācijas traucējumi pie esošās vēja elektrostacijas kopš 

2002. gada nav pētīti, ziĦojumu par to nav. Ziemojošo sikspārĦu skaita un sugu 

daudzveidības samazināšanās ZiemeĜu fortos šajā laikā ir konstatēta, bet nav zināms, vai 

to izraisījusi vēja elektrostacija, vai pieaugošs cilvēku apmeklējumu skaits. 

Ietekme uz ainavu, kultūrvēsturisko vidi un rekreācijas resursiem 

Ainavas uztvere ir subjektīva, tāpēc viennozīmīgs ietekmes vērtējums iespējams 

tikai vietās, kur ainavas kvalitāte ar konkrētiem akcentiem (dabiska, kultūrvēsturiska, 

rekreācijas, urbāna, rūpnieciska u.tml.) ir definēta kādos normatīvos aktos un vajadzības 

gadījumā aizsargāta ar konkrētu aizsardzības statusu konkrētai teritorijai. Apkaimē, no 

kuras redzeslaukā nonāks plānotās vēja elektrostacijas, vienīgā teritorija ar aizsardzības 

statusu ir dabas liegums “Tosmare”, starp kura aizsargājamajām dabas vērtībām ainava 

nav izdalīta. 

Augstu novietotie propelleri ar 82 m diametru, protams, kĜūs par ainavisku 

dominanti visā vēja parka teritorijā un plašā apkaimē ap to. Iedzīvotāju subjektīvā 

apmierinātība ir nozīmīgs faktors, kas jāĦem vērā, plānojot teritorijas attīstību. Pēc šā 

kritērija priekšroka dodama otrajai alternatīvai, kas būtiski attālina potenciāli nevēlamo 

ainavisko faktoru no Šėēdes un ievērojami samazina kopējo skata leĦėi, kurā 

kopsummā abos virzienos no Šėēdes redzeslaukā iekĜūs vēja rotori. 

Tieši vēja parka iekšienē nonāks divi kultūrvēsturiski objekti: piemineklisobelisks 

“padomju patriotiem”, kura kultūrvēsturiskā vērtība brīvi pieejamā vidē bez 

komentāriem 21. gadsimta Latvijā varētu būt apšaubāma, un Otrā pasaules kara laikā 

nogalināto Liepājas ebreju piemiĦas memoriāls. ĥemot vērā monumenta orientāciju, 

kas paredz tā emocionālu baudīšanu rietumu virzienā ar jūru fonā atbilstoši liecībām, ka 

upuri nostādīti ar seju pret jūru, neviens no vēja ăeneratoriem neiekĜūst redzeslokā. Šīs 



ietekmes radītā kaitējuma objektīvam novērtējumam nebūtu normatīva pamata pat 

gadījumā, ja rotori un to ēnas kĜūtu par nozīmīgu vizuālu dominanti monumenta ainavā, 

bet šajā gadījumā jākonstatē, ka arī subjektīvi konstatējamā vizuālā ietekme būs neliela 

un epizodiska. 

Plānotā vēja elektrostaciju parka teritorijā Šėēdē ăeneratoru torĦus Nr. 8, 10, 12 

un 13 paredzēts būvēt nozīmīga kultūrvēstures objekta – ZiemeĜu fortu daĜas 1897.- 

1903. gadā celtās Baterijas Nr.1 – tiešā tuvumā, kas subjektīvi vērtējams kā šīs tūrisma 

apskates un militāras vēstures izziĦas vietas kultūrvēsturiskās ainavas degradējošs 

faktors. Nekādus objektīvus ierobežojumus tas nerada. Šobrīd Valsts kultūras 

pieminekĜu aizsardzības inspekcijā tuvojas noslēgumam process, lai ZiemeĜu forta 

Bateriju Nr. 1 iekĜautu aizsargājamo pieminekĜu sarakstā, reizē nosakot tam 

normatīvajiem aktiem atbilstošu aizsargjoslu 100 m platumā ap pieminekli un no tā 

izrietošus apgrūtinājumus šādu industriālu būvju plānošanai, bet neviena no 

plānojamajām VES nepietuvojas ZiemeĜu fortiem līdz 100 m attālumam, tātad arī tas 

neradīs objektīvus šėēršĜus (vienīgā tieši ZiemeĜu fortu teritorijas iekšienē esošā VES ir 

jau esošā kopš 2002. gada ar numuru “0” I un II pielikumā). 

Ietekme uz krasta eroziju 

Jūras krasta ăeoloăisko procesu norisi ietekmē būvdarbi un būvobjekti tajā 

piekrastes joslā, kurā vēja viĜĦu un vēja enerăija tiek tērēta, pārveidojot reljefu un 

pārvietojot sanešu materiālu, respektīvi – krasta nogāzes zemūdens daĜā, pludmalē, 

aktīvā eolā reljefa joslā un stāvkrasta nogāzē. TorĦu būvniecība tiek plānota 

pamatkrastā un, līdz ar to, krasta procesus tā neietekmēs. Atšėirību starp alternatīvām 

nav. 

Ja krasta iecirknī iepretim plānotajiem torĦiem nākotnē netiks veikti vērienīgi 

ilgtermiĦa krasta preterozijas pasākumi, pēc 10 līdz 30 gadiem jūrai tuvākie torĦi krasta 

erozijas rezultātā nonāks aktīvu krasta procesu norises joslā. Ja torĦu betona atbalsta 

pēda pēc to ekspluatācijas perioda beigām netiks demontēta, tās ietekme uz krasta 

procesiem izpaudīsies kā lokāli traucējumi sanešu materiāla apritē, tomēr fona situācija 

un kopējās tendences iecirkĦa krasta procesu norisē to dēĜ mainīsies Ĝoti nebūtiski. 

Lidlauku tuvums 

Plānotā vēja elektrostaciju parka ierīkošanai ir saĦemta atĜauja no Civilās 

Aviācijas Aăentūras. Tas atrodas pašos Liepājas ziemeĜos un nekonfliktē ar Liepājas 

lidlauka lidmašīnu pacelšanās – nosēšanās koridoru austrumu-rietumu virzienā. 

100 



5.17. IzmaiĦas teritorijas plānojumā un sociāliekonomiskais 

novērtējums 

Liepājas pašvaldība nav noteikusi nepieciešamību pēc teritorijas plānojuma 

grozījumiem. Teritorija, kurā plānota ăeneratoru izvietošana, teritorijas plānojumā nav 

noteikta konkrēti kā vēja parka teritorija, tāpēc Liepājas dome, atbalstot būvniecības 

ieceri, pieprasījusi izstrādāt detālplānojumu, kas arī tiek izstrādāts paralēli šim ietekmes 

uz vidi novērtējumam un kura apstiprināšana ir atkarīga no šā IVN rezultātiem. 

Šajā ietekmes uz vidi novērtējumā analizētā vēja elektrostaciju parka ierīkošana 

nav vērsta uz sabiedrības sociāli ekonomisko problēmu risināšanu, jo tā ir privāta 

uzĦēmuma privāta uzĦēmējdarbība biznesa intersēs, kuru reglamentē uzĦēmējdarbības 

likumdošana, ieskaitot nodokĜu likumdošanu. Šāda veida uzĦēmējdarbības attīstības 

iespēju ieplānošana pilsētas teritorijā Liepājas uzĦēmējdarbības attīstības kontekstā ir 

pilsētas domes kompetences jautājums. 

Sakarā ar šīs darbības specifiku – zaĜās enerăijas ražošanu atbilstoši mūsdienu 

pasaules sabiedrības ilgtspējīgas politiskas nostādnēm – paredzētās darbības 

iecerētājiem ir morālas tiesības uzskatīt to par lokālu ieguldījumu cīĦā pret globālo 

sasilšanu. 

5.18. VES elektromagnētiskā starojuma ietekmes 

Vienīgais tāds elektromagnētiska starojuma avots, kuram ikdienā pakĜauts liels 

skaits cilvēku un par kuru vispār pastāv kādi konkrēti, uz zinātniskiem teorētiskiem 

pētījumiem un novērojumiem balstīti ieteikumi, ir mobilais tālrunis. Un vienīgie ar 

veselības aizsardzību saistītie konkrētie piesardzības ieteikumi mobilā tālruĦa gadījumā 

patiesībā attiecas nevis uz cilvēku kā bioloăisku būtni, bet uz sirds stimulatoru kā 

tehnisku ierīci slima cilvēka organismā: cilvēkiem ar sirds stimulatoriem neiesaka turēt 

mobilo tālruni kā pēc starojuma intensitātes un avota tuvuma proporcijām visspēcīgāko 

sadzīvē sastopamo elektromagnētisma avotu kreisajā krūšu kabatā. Šā ietekmes uz vidi 

novērtējuma autoriem nav zināms, vai šim pēc teorētiskiem aprēėiniem uz maksimālās 

piesardzības principa balstītajam ieteikumam ir arī kāds apstiprinājums praksē, proti, 

vai mobilais telefons, turklāt tieši kreisajā krūšu kabatā, patiešām ir izrādījies liktenīgs 

kādam slimniekam ar sirds stimulatoru, bet ir zināms, ka elektromagnētisma avoti, kuri 

pēc starojuma intensitātes un attāluma attiecības ir nākamie stiprākie aiz mobilā tālruĦa, 

ir mikroviĜĦu krāsnis un augstsprieguma maiĦstrāvas elektropārvades līnijas. Ne viena, 

ne otra minētā avota starojums nav izpelnījies par rekomendāciju no tā vairīties 

slimniekiem ar sirds stimulatoru. 

Vēja elektrostaciju radītais elektromagnētiskais lauks ir daudzkārt vājāks nekā 

augstsprieguma maiĦstrāvas pārvades līnijām jau tā izcelšanās vietā, turklāt tiek 

izstarots ievērojami augstāk virs zemes, kā rezultātā pat pirmās alternatīvas Šėēdei 

vistuvākie vēja ăeneratori ar pēdu apmēram simts metru attālumā no tuvākajām 

dzīvojamajām ēkām, atrazdamies tikpat augstos torĦos, patiesībā atrodas apmēram 

pusotru reizi lielākā attālumā no tām. Sīkāk analizēt šo pašu tuvāko ăeneratoru 



hipotētiskās ietekmes nav lietderīgi, jo šī alternatīva jau citu, konkrēti pamatojamu 

nevēlamu ietekmju dēĜ nav uzskatāma par atbalstāmu. Otrajā alternatīvā pats tuvākais 

ăenerators ir 650 m attālumā no dzīvojamās apbūves un par elektromagnētiskā 

starojuma ietekmi uz veselību nav runas. 

Attiecībā uz elektromagnētiskā starojuma ietekmēm uz sakaru sistēmu darbību, 

vienīgais avots, par kuru pastāv rekomendācijas, ir tas pats, kas veselības gadījumā – 

mobilais tālrunis. Un vienīgie ar elektromagnētisko ierīču, ar kurām liels cilvēku 

skaitam sadzīvē netieši saskaras, darbību saistītie konkrētie piesardzības ieteikumi 

mobilā tālruĦa gadījumā attiecas uz tā lietošanu lidmašīnās: kaut arī tiek uzskatīts, ka 

mobilos tālruĦus lidmašīnās lietot ir aizliegts, patiesībā tā ir tikai tradīcija, ko pierāda 

fakts, ka navigācijas sistēmām hipotētiski kaitīgos mobilos tālruĦus, kas būtu reāls 

avārijas risks visa lidaparāta un cilvēku bojāeju, personāls nekad nepārbauda – atšėirībā 

no aizliegtiem un vienmēr stingri kontrolētiem priekšmetiem, ar ko varbūt varētu 

nodarīt nenozīmīgus miesas bojājumus atsevišėam indivīdam (nagu šėērītēm, 

dezodoranta pudelītēm u.tml.). Atšėirībā no mobilajiem tālruĦiem, augstsprieguma 

elektrolīniju izstarotais elektromagnētiskais lauks un vēja ăeneratoru izstarotais vēl 

daudz vājākais elektromagnētiskais lauks ir pilnīgi citos (zemfrekvenču) diapazonos 

nekā sakaru iekārtu lietotās augstās un ultraaugstās frekcences, tāpēc to savstarpējā 

interference u.c. mijiedarbība ir ārkārtīgi mazvarbūtīga. Iespējamība tomēr rasties 

kādiem sakaru traucējumiem pirmās alternatīvas 2. un 3. vēja elektrostacijai pašās 

tuvākajās mājās nav sīkāk analizēta, jo šī alternatīva noraidāma citu ietekmju dēĜ, bet 

otrajā alternatīvā pats tuvākais ăenerators ir 650 m attālumā no dzīvojamās apbūves un 

par elektromagnētiskā starojuma ietekmi uz sakaru ierīcēm nav runas. 

Vēja elektrostacijas ir objekti, no kuriem nekādas neredzamas un nedzirdamas 

ietekmes uz cilvēka veselību un īpašumu nav konstatētas un pierādītas ne pasaulē, ne 

Latvijā jau deviĦus gadus funkcionējošā GrobiĦas vēja elektrostaciju parka apkaimē. 

Arī no GrobiĦas VES tuvumā dzīvojošajiem cilvēkiem nav saĦemtas sūdzības par 

veselības traucējumiem vai traucētu TV un radio uztveršanu. Visas redzamās un 

dzirdamās ietekmes, gan izmērāmās, gan tikai subjektīvi uztveramās, ir pienācīgi 

analizētas šā ziĦojuma atbilstošajās nodaĜās, vēja ăeneratora teorētiskās apgāšanās 

gadījumā iespējamā fiziskā kaitējuma novēršanai likumā paredzētas šajā vēja 

elektrostaciju parkā pienācīgi ieplānotās aizsargjoslas, un nekādu speciālu drošības 

pasākumu, kaitējuma novēršanas pasākumu un avārijas gatavības pasākumu vajadzība 

šā vēja elektrostaciju parka uzbūvēšanas gadījumā nav konstatēta. Pasākumi iedzīvotāju 

informēšanai un zināšanu pilnveidošanai par elektromagnētiskā starojuma, vēja 

ăeneratoru radītās skaĦas un citām ar vēja elektrostacijām saistītām iespējamajām 

ietekmēm uz veselību un vides kvalitāti nav privāta uzĦēmuma pienākums, bet pats šis 

ietekmes uz vidi novērtējuma ziĦojums kā publiski pieejams un sabiedriski apspriežams 

dokuments ir SIA “Rapsoil” ieguldījums sabiedrības zināšanās par pasaulē gadu 

desmitos aprobētajiem vēja enerăētikas tehniskajiem aspektiem. 

Līdz šai vietai nodaĜas teksts ir palicis nemainīgs salīdzinājumā ar to, kāds tas 

bija šā ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziĦojumā. Darba ziĦojuma sabiedriskās 

apspriešanas laikā izskanēja daudz neargumentētu apgalvojumu, ka ir daudz pētījumu, 

kas pierāda pretējo. Tā rezultātā ir izpētīts daudz interneta avotu (atslēgas vārdi: “wind 

electro magnetism”) un konstatēts, ka informācija tajos ir vispretrunīgākā: vēja 

enerăijas aizstāvju internetvietnēs racionāli apgalvots, ka nelabvēlīgi efekti nav 

konstatēti, savukārt daudzām intenrnetvietnēm ar pretēju ievirzi raksturīga emocionāla 

nokrāsa, bet konkrēti fakti joprojām netiek konstatēti, ja par tādiem neuzskata cilvēku 

stāstus par savām subjektīvajām izjūtām. Līdz ar to šā IVN autori paliek pie savas 

sākotnējās nostājas: nav faktu, kas liecinātu, ka tieši blakus vai, piemēram, 650 un 

102 



vairāk metru attālumā no cilvēka pastāvīgas uzturēšanās vietas atrodošos vēja 

ăeneratoru elektromagnētiskais lauks varētu radīt vai radītu kādu objektīvu vai 

subjektīvu kaitējumu cilvēka veselībai un labklājībai. Attiecībā uz iekārtu darbību vēl 

papildus varētu piezīmēt, ka pāreja uz digitālo apraidi Latvijā varētu pilnībā izslēgt pat 

hipotētiskus traucējumus, kādiem varētu būt pakĜauts līdz šim pielietotais analogais 

TV signāls. Tomēr, neraugoties uz pierādījumu trūkumu, arī šajā aspektā IVN paliek pie 

maksimālās piesardzības principa, arī pēc šā nepārbaudītā un nepārbaudāmā kritērija 

rekomendējot otro alternatīvu, kura nepietuvojas cilvēku dzīvesvietai tuvāk par 650 m, 

un sakarā ar šādas alternatīvas esamību iesaka atteikties no pirmās alternatīvas ar 

pietuvošanos pašai Šėēdes robežai. 

5.19. VES parka darbības riska analīze 

Nekādas īpaša piesardzība, atrodoties vēja elektrostaciju tuvumā, nav jāievēro. 

Pazemes kabeĜu līnijas tiks marėētas. Pašā vēja elektrostacijā drīkst atrasties tikai 

cilvēki, kam ir atbilstoši sertifikāti. Apkopi veiks tikai un vienīgi pats ražotājs – 

“Enercon”. Iekārtai ir Ĝoti daudz to kontrolējošo sensori un elektronikas, kas nodrošina 

drošu darbību. Vēl papildus iekārta tiek nodrošināta ar mehānisko lodi, kas vibrāciju 

gadījumā nokrīt no sava stiprinājuma un aptur iekārtu, kas ir galējā drošības sistēma – 

neatkarīga pat no iespējamiem traucējumiem elektronikas darbībā. 



6. Sabiedrisko apspriešanu rezultātu 

apkopojums 

6.1. Sākotnējā sabiedriskā apspriešana 

Sākotnējās sabiedriskās apspriešanas sapulce notika 2009. gada 19. augustā, 

plkst. 14:00 Liepājas pilsētas domē. Uz sapulci bija ieradušies apmēram 70 cilvēku. 

Lielu interesi par plānoto darbību izrādīja Liepājas dārzkopības korporatīvās sabiedrības 

„Šėēde” iedzīvotāji. Sapulces dalībnieki konkretizēja informāciju par plānotās vēja 

elektrostacijas tehniskajiem parametriem un torĦu atrašanās vietām. Visvairāk 

klātesošos interesēja jautājums par vēja elektrostaciju (to radītā trokšĦa) ietekmi uz 

tuvumā dzīvojošo cilvēku pašsajūtu un veselību. Sapulces dalībnieki pauda bažas par 

plānotā objekta potenciālo negatīvo ietekmi un viĦu un viĦu bērnu veselību. Klātesošie 

“Šėēdes” iedzīvotāji norādīja, ka, viĦuprāt, vēja elektrostaciju parks plānots pārāk tuvu 

dzīvojamām mājām – Šėēdes ciemam. Sākotnējās sabiedriskās apspriešanas protokols 

pievienots VII pielikumā. 

Sākotnējās sabiedriskās apspriešanas laikā saĦemta vēstule no GaĜinas KoĜcovas, 

kā arī vēstule no dārzkopības kooperatīvās sabiedrības “Šėēde”, kurās norādīti 

potenciālie vēja ăeneratoru radītie kaitīgie faktori un to iespējamās īstenošanās sekas. 

Vēstules autore informē, ka iebilst pret vēja ăeneratoru uzstādīšanu viĦas zemes gabalu 

tuvumā. 

Šis tobrīd sākotnējās sabiedriskās apspriešanas dalībnieku subjektīvais un 

konkrēti neargumentētais viedoklis ir guvis pamatojumu ietekmes uz vidi novērtējuma 

darba ziĦojuma izstrādes gaitā, modelēšanas rezultātā konstatējot paredzamus 

objektīvus trokšĦa robežlielumu pārsniegumus dzīvojamajā apbūvē – un papildus arī 

iespējamus subjektīvi nepatīkamus vizuālus efektus. ĥemot vērā šo viedokli un tā 

pārbaudē gūto apstiprinājumu, ietekmes uz vidi novērtējuma gaitā pārbaudītas daudzas 

niansēs atšėirīgas vēja ăeneratoru izvietojuma alternatīvas, un, lai nelietderīgi 

nesaraibinātu ziĦojumu, sabiedrības vērtējumam nodotas divas visatšėirīgākās: pirmā, 

vistuvākā Šėēdes ciemam ar vislielāko kaitējumu tam, un otrā, kura paredzētās darbības 

pieteicēja SIA “Rapsoil” un ietekmes uz vidi novērtējuma izstrādātāja 

SIA “Eiroprojekts” sadarbībā, Ħemot vērā ne vien sabiedrības viedokli, bet arī 

pakāpeniski papildinošos vides izpētes datus, izkristalizējusies gan kā visattālinātākā no 

dzīvojamās apbūves, gan kā vislabākais iespējamais kompromiss arī citos ietekmes uz 

vidi aspektos. 

Sākotnējās sabiedriskās apspriešanas laikā saĦemta vēstule no Liepājas pilsētas 

domes, kurā norādītas teritorijas un objekti, attiecībā uz kuriem būtu jānovērtē plānotā 

VES parka potenciāli radītā ietekme: 

Baltijas jūras krasta kāpas; 

Dabas liegums “Tosmare”; 

Otrajā pasaules karā nogalināto Liepājas ebreju memoriāls un kara upuru 

piemiĦas vieta; 

Liepājas pilsētas notekūdeĦu attīrīšanas iekārtas; 

Rekultivētā Liepājas atkritumu izgāztuve; 

Pilsētas nozīmes maăistrālā iela – Lībiešu iela. 

104 



Sagaidāmā ietekme uz iepriekš minētajiem objektiem ir izvērtēta šajā ietekmes 

uz vidi novērtējumā. 

SaĦemta Aleksandra Šemjakina vēstule, kurā pausts viedoklis, ka nav 

pieĜaujama vēja ăeneratoru parka izveidošana blakus Šėēdes memoriālam, jo šāda rīcība 

ir memoriāla upuru piemiĦas necienīga. Ietekme uz Otrajā pasaules karā nogalināto 

Liepājas ebreju memoriālu ir izvērtēta šī ietekmes uz vidi novērtējuma 5.10. nodaĜā. 

SaĦemta vēstule no SIA “Liepājas Ūdens”, kurā vērsta uzmanība uz 

datālplānojuma jautājiem attiecība uz plānoto ăeneratoru novietojumu teritorijā. SIA 

“Rapsoil” ir Ħēmis vērā šos komentārus, plānojot vēja ăeneratoru izvietojumu teritorijā. 

6.2. Darba ziĦojuma sabiedriskā apspriešana 

Darba ziĦojuma sabiedriskās apspriešanas sapulce notika 2009. gada 

16. decembrī, plkst. 14:00 Liepājas pilsētas domē. Uz sapulci bija ieradušies 18 cilvēku. 

Kopumā plānotais projekts, tāpat kā sākotnējā sabiedriskajā apspriešanā, radīja lielu 

interesi. Klātesošo attieksme pret plānoto VES parka būvniecību pārsvarā bija negatīva. 

Darba ziĦojuma sabiedriskās apspriešanas protokols pievienots VII pielikumā. 

Darba ziĦojuma sabiedriskās apspriešanas laikā tika saĦemtas 14 vēstules. 

Dārzkopības kooperatīva “Šėēde” 11 biedru parakstītā iesniegumā sniegta 

informācija, ka zemesgabalos ar kadastra Nr.17000010003, 17000010004 un 

17000010005 atrodas dabas liegums “Tosmare” un Liepājas pilsētas izgāztuve, kurā 

tiek iegūta biogāze. Iesniegumā norādīts, ka četrus ăeneratorus plānots uzstādīt 

izgāztuves teritorijā, neievērojot Aizsargjoslu likumā noteikto. Savukārt, aiz Liepājas 

pilsētas notekūdeĦu attīrīšanas ietaišu teritorijas sākoties Medzes pagasta Šėēdes ciems, 

un pirmā dzīvojamā māja atrodoties aptuveni 60 m no teritorijas, kurā paredzēta četru 

ăeneratoru uzstādīšana, līdz ar to netiek nodrošināta drošības aizsargjosla. Iesnieguma 

autori uzskata, ka plānotie ăeneratori ir bīstami gan cilvēkiem, gan videi. Iesniegumā ir 

uzskaitītas negatīvās parādības saistībā ar darbojošos firmas “ENERCON” E-40 vēja 

elektrostaciju GrobiĦas novadā, tai skaitā troksnis un lāpstiĦu apledojums, un norādīts, 

ka netiek nodrošināta drošības aizsargjosla elektrogaisvadu līnijai un kabelim gar 

autoceĜu. Savukārt, otrpus ceĜam gar jūras krastu plānots uzstādīt vēl 10 ăeneratorus, no 

tiem četrus notekūdeĦu attīrīšanas ietaišu teritorijā, tādējādi neievērojot Aizsargjoslu 

likumā noteikto. Iesnieguma autori vērš uzmanību uz to, ka piekraste ārpus pilsētas un 

ostas teritorijas ir pakĜauta valdošo vēju un straumju ietekmei un nav aizsargāta ar 

hidrotehniskām būvēm. Izbūvējot ăeneratorus, tiks iznīcināts zālājs, koki un krūmi, kas 

notur kāpu, kā arī iznīcinātas pašas kāpas. Vēstules autori uzskata, ka ir amorāli izbūvēt 

ăeneratorus blakus memoriālam, kā arī norāda attālumus no dzīvojamām mājām līdz 

vēja elektrostacijām citās Eiropas valstīs. Lai arī vēja ăeneratori izvietojuma 2.variantā 

ir attālināti no dzīvojamās apbūves, pēc iesnieguma autoru domām tas neizslēdz trokšĦa 

un mirgošanas ietekmi, kā arī ăeneratori Nr. 17, 20, 23 un 11 ir paredzēti krasta erozijai 

pakĜautajā zonā un apdraud apkārtni. Iesniegumā norādīts, ka GrobiĦas vēja 

elektrostaciju parka apkaimē nav veikti regulāri trokšĦa mērījumi un nav zināmi trokšĦa 

monitoringa rezultāti. Iesnieguma autori kategoriski iebilst pret abiem piedāvātajiem 

vēja ăeneratoru būvniecības variantiem. 



E. Beinerta vēstulē izteikts viedoklis saistībā ar vēja enerăiju. Vēstules autors 

uzskata, ka vēja enerăija nav lēta, uz to nevar paĜauties un nemaz nav ekoloăiska. Savus 

uzskatus autors pamato ar Dānijas, Vācijas, Īrijas, ASV un Austrālijas pieredzi. 

G. SilakaktiĦa vēstulē izteikti iebildumi pret ăeneratoru torĦu (Nr. 8, 10, 12, 13) 

izveidi ZiemeĜu fortu teritorijā (baterija Nr.1), kas tiek raksturota kā unikāla no 

kultūrvēsturiskā mantojuma un tūrisma attīstības viedokĜa. G. SilakaktiĦš informē, ka 

Valsts kultūras pieminekĜu aizsardzības inspekcija ir sagatavojusi dokumentāciju 

ZiemeĜu fortu teritorijas un nocietinājumu iekĜaušanai valsts nozīmes pieminekĜu 

sarakstā. Vēstules autors uzskata, ka 15. un 23. torĦa uzstādīšana plānotajā vietā 

apdraudēs Memoriāla kā piemiĦas vietas eksistenci, bet 17. un 20. torĦa izvietojums ir 

paredzēts upuru apbedījumu vietā. Vēstules autors ierosina veikt teritorijas arheoloăisko 

izpēti un iespējamo ekshumāciju. 

Valsts vides dienesta Liepājas reăionālās vides pārvaldes atsauksmē par 

izvērtējamo ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziĦojumu norādītas ziĦojumā sniegtās 

informācijas neprecizitātes, nepilnības, pretrunas un neatbilstība faktiem, tai skaitā – 

attēls uz ziĦojuma vāka neatbilst esošai situācijai (ir mainījusies krasta līnija, nav 

redzams Memoriāls un krasta stiprinājumi); nav informācijas par nelabvēlīgiem laika 

apstākĜiem (vētras un apledojums); nepilnīga informācija par nepieciešamajiem 

pievedceĜiem un to izveides ietekmi uz vidi; nepilnīga informācija par aizsargjoslām, 

iespējamo ietekmi uz teritorijas bioloăisko daudzveidību; nav informācijas par 

vibrācijas nozīmīgumu un tās iespējamo ietekmi uz esošām būvēm u.c. Atsauksmē 

norādīts, ka pēc Valsts vides dienesta Liepājas reăionālās vides pārvaldes rīcībā esošās 

informācijas 17., 20. un 23. tornis, kurus paredzēts izvietot 50 līdz 100 m no krasta, 12 

līdz 25 gadu laikā var tikt noskaloti, nevis atrasties “erozijas riska” zonā. Nepamatots ir 

ziĦojuma autoru apgalvojums, ka būvniecības darbi neietekmēs krasta procesus, jo 

atklātās kāpās būvniecības darbi nenovēršami veicinās vēja erozijas ietekmi. Kopumā 

Valsts vides dienesta Liepājas reăionālā vides pārvalde ir secinājusi, ka ziĦojumā netiek 

sniegtas pilnīgas un pamatotas atbildes uz daudziem ietekmes uz vidi novērtējuma 

programmas punktiem. 

Latvijas Ornitoloăijas biedrības vēstulē pausts viedoklis, ka plānotā vēja 

elektrostaciju parka ierīkošanas Liepājā abi piedāvātie varianti ir pretrunā ar migrējošo 

putnu un sikspārĦu aizsardzības interesēm. Līdz ar to Latvijas Ornitoloăijas biedrība 

uzskata, ka vēja elektrostaciju parka ierīkošana Liepājā nav pieĜaujama nevienā no 

piedāvātajām alternatīvām. 

Biedrības “Vides aizsardzības klubs” vēstulē norādīts, ka biedrība “Vides 

aizsardzības klubs” uzskata, ka vēja elektrostaciju parka ierīkošana Liepājā nav 

pieĜaujama nevienā no piedāvātajām alternatīvām. Vēstulē norādīts, ka minētās 

teritorijas iedzīvotāji iebilst pret vēja elektrostaciju parka izveidi savu dzīves vietu 

tuvumā; nav izvērtēta vēja ăeneratoru ietekme, Ħemot vērā citus vēja ăeneratorus 

apkārtējās teritorijās; nav Ħemti vērā šajā teritorijā esošie apbedījumi; nav Ħemts vērā, 

ka abi piedāvātie vēja elektrostaciju parka ierīkošanas varianti Liepājā ir pretrunā ar 

migrējošo putnu un sikspārĦu aizsardzības interesēm. 

Liepājas pilsētas būvvaldes galvenās arhitektes vēstulē norādīts, ka otrajā 

alternatīvā uzstādāmo vēja ăeneratoru Nr. 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 12., 13., 21. un 24. 

atrašanās vietas ir ārpus iznomātās teritorijas. 

E.Andersa, V.Bāna un G. SilakaktiĦa vēstulē norādīts, ka plānotie torĦi Nr. 20 

un 23 ir novietoti par tuvu 10 masu kapu vietām. Būvējot torĦus plānotajās vietās, kapi 

tiktu izpostīti, tāpēc vēstules autori ierosina šos torĦus pārvietot 100 līdz 200 m uz 

106 



iekšzemi, kā arī ierosina masu kapu vietas iežogot. Vēstulē norādīts, ka arī 17., 19., 22. 

un 26. torĦa teritorijās dziĜumā līdz 3 m varētu atrasties nogalināto kauli. 

A. Mežvida iesniegumā izteikts viedoklis par darba ziĦojumu. Iesnieguma autors 

vērš uzmanību uz to, ka vairākus vēja ăeneratorus (23., 20., 17., 15. un 11.) plānots 

izvietot Baltijas jūras kāpu aizsargjoslā, kā arī citu vēja ăeneratoru aizsargjosla skar 

Baltijas jūras piekrasti (10. un 22.), dabas lieguma “Tosmare” teritoriju (19., 16., 14., 

13., 12., 9., 5., 6., 7., 21., 24.), Memoriāla teritoriju (15.), autoceĜu (19., 16., 14., 13., 

12., 5., 4., 6., 7., 21., 24.) un Liepājas notekūdeĦu attīrīšanas ietaišu teritoriju (11., 15.), 

kā arī atsevišėu vēja ăeneratoru aizsargjoslas pārklājas (23/20/17, 20/22/19, 15/16/14, 

13/12/8/10, 9/4/5/6/7/21/24); trokšĦa un apēnojuma modelēšana nav veikta ar 

licencētām datorprogrammām, piemēram, WindPro, ar kuru veikti ziĦojuma 

III pielikuma aprēėini; ziĦojumā nav informācijas par ražotāja uzrādītajiem ăeneratoru 

trokšĦa lielumiem; nav izvērtēts vēja ăeneratoru kopējais troksnis un apēnojums to 

ietekmes zonā, kā arī paredzētās darbības un citu darbību savstarpējā un kopējā ietekme, 

arī uz dabas lieguma “Tosmare” teritoriju un Šėēdes iedzīvotājiem; netiek sniegta 

atbilde par ietekmi uz televīzijas uztveršanas kvalitāti Šėēdes ciemā; netiek sniegta 

informācija par vēja ăeneratoru mazgāšanas nepieciešamību, izmantojamajām 

ėīmiskajām vielām un to iespējamo ietekmi uz vidi; bez tam vēja ăeneratora tehniskajā 

raksturojumā nav norādes, ka tas apstātos, apledojot spārniem, kā tas minēts ziĦojumā; 

nav informācijas par infraskaĦas ietekmi. Iesniegumā tiek sniegta informācija par 

jaudīgu vēja ăeneratoru izvietojumu attiecībā pret apdzīvojamo apbūvi citās Eiropas 

valstīs, kā arī mājas lapu adreses, kurās atrodama informācija par vēja ăeneratoru 

projektēšanu un to iespējamajām ietekmēm. A. Mežvids uzsver, ka biznesa interesēs 

nav jāupurē tas, kas pieder liepājniekiem – veselība, daba, jūrmala, ezers un tiesības 

dzīvot labvēlīgā vidē. 

A. Štāla iesniegumā tiek analizēti faktori, kas liek apšaubīt Liepājas vēja parka 

izveides iespējamību, proti, 17., 20., 22. un 23. vēja ăeneratoru un ar tiem saistīto 

komunikāciju izvietojums negatīvi ietekmēs kultūrvēsturisku vietu, jo objekti skars vai 

atradīsies Ĝoti tuvu Otrajā Pasaules karā nošauto upuru masu apbedījumu vietām. 

Iesnieguma autors uzsver, ka ir būtiska atšėirība starp būvniecības laikā uzietiem 

apbedījumiem un būvniecības plānošanu teritorijā, par kuru ir informācija (dokumenti, 

kartes, aculiecinieku atmiĦas), ka tajā ir masu apbedījumi. A. Štāls uzskata, ka 

Memoriāla ainavu visvairāk ietekmēs 17. un 15.ăenerators, kā arī redzeslaukā būs arī 

citi apkārt esošie ăeneratori, un nepiekrīt ziĦojuma autoru viedoklim, ka Memoriāla 

apmeklētāji skatās tikai uz rietumiem – ar jūru fonā. Iesniegumā norādīts, ka pārdesmit 

metrus no Memoriāla – tuvāk jūrai, priežu audzē – ir padomju laikā uzstādīts obelisks, 

un iespējamā ietekme uz to ziĦojumā vispār nav vērtēta. A. Štāls uzskata, ka patlaban 

ainava papildina pieminekĜos ietvertos vēstījumus un ăeneratoru uztādīšana sagandēs šo 

dabas un kultūrvēsturiskās ainavas mijiedarbību. Vienlaikus A. Štāls norāda, ka vēja 

parku attīstība Latvijā ir nepieciešama. 

Dabas aizsardzības pārvaldes atsauksmē par darba ziĦojumu norādīts, ka 

vairākus vēja ăeneratorus paredzēts izvietot tiešā dabas lieguma “Tosmare” tuvumā, 

līdz ar to no dabas aizsardzības viedokĜa būtiski ir izvērtēt tiešās un netiešās ietekmes uz 

īpaši aizsargājamo dabas teritoriju, sugām un biotopiem tajā, īpašu uzmanību pievēršot 

vēja ăeneratoru Nr.1., 2., 3., 5., 6., 7., 9., 12., 13., 14., 16., 18., 19., 21., 24. un 25. radītā 

mirgošanas efekta un noēnojuma novērtējumam, kas var radīt būtisku ietekmi uz dabas 

liegumā esošajām dabas vērtībām. 

Vides ministrijas Dabas aizsardzības departamenta atsauksmē par darba 

ziĦojumu norādīts, ka lietderīgi būtu izvērtēt citas vietas izvēli; ka viens no dabas 

lieguma “Tosmare” izveides kritērijiem bija tas, ka tā ir nozīmīga sikspārĦu barošanās 



vieta; ka “pudeles kakla” vietām nav iespējami ietekmi mazinoši un kompensējoši 

pasākumi; ja uzĦēmējs nomā zemi no pašvaldības, tad ir iespējams plānoto darbību 

realizēt arī citā piemērotākā vietā. Atsauksmē norādīts, ka nepieciešams izvērtēt vēja 

ăeneratoru radītās vibrācijas ietekmi uz potenciālajiem krasta erozijas procesiem. 

Trident Trust Group līdzpriekšsēdētāja S. Haasa vēstulē norādīts, ka kopš 

1998. gada S. Haas aktīvi piedalāsLiepājas Ebreju kopienas darbībā, atbalstot dažādus 

vēsturiskus projektus un sevišėi Šėēdes Memoriālu. S. Haasa interese par Liepāju ir 

saistīta arī ar to, ka viĦa tēvs ir audzis Liepājā un 1928. gadā emigrējis. S. Haas norāda, 

ka šis Memoriāls ir svarīgs un nozīmīgs atgādinājums par cilvēku masu iznīcināšanu un 

vieta, kur pieminēt ebreju un citu tautību un ticības bojāgājušos, un kara upuru piemiĦas 

vieta. Vēstulē norādīts, ka līdzekĜus Memoriāla izveidei ziedoja daudzu valstu pārstāvji 

un valdības. Kopš izveides Memoriālu ir apmeklējuši tūkstošiem cilvēku un tas ir 

pazīstams pasaulē. Daudz laika, pūĜu un naudas līdzekĜu ir ieguldīts, lai nodrošinātu 

Šėēdes Memoriāla iekĜaušanos vidē un tas būtu atpazīstams gan kā vēstures, gan 

arhitektūras piemineklis. Vēstules autors pauž lielas bažas un stingri iebilst saistībā ar 

plānoto vēja staciju blakus memoriālam, kura izveides ierosinātājs viĦš ir bijis. S. Haas 

uzsver, ka, lai gan vēja ăeneratori tiek uzskatīti par progresīviem elektroenerăijas 

ražošanas līdzekĜiem, to izvietošana Šėēdē ir neētiska un vietas statusu un nozīmīgumu 

degradējoša. Vēsturiski ir protokolēts, ka aptuveni 10000 cilvēku tika nogalināti Šėēdes 

teritorijā, un vēstules autors uzskata, ka visas nogalināto masu apglabāšanas vietas vēl 

nav noteiktas un ka tās varētu būt gar jūru aptuveni 7 km garā joslā. Vēstules autors 

uzskata, ka, būvējot vēja ăeneratorus, notiks iejaukšanās un radīti traucējumi Memoriāla 

teritorijā, kurā var tikt uzieti apglabāto kauli, tādējādi izraisot bēdas un ciešanas Šėēdes 

smilšainajās kāpās nezināmos kapos apglabāto pēcnācējiem, kā arī vēstules autors 

norāda, ka, pievēršot pasaules uzmanību vēja ăeneratoru būvniecībai Šėēdē, tas izraisīs 

negatīvu publicitāti. S. Haas uzskata, ka jebkādas turpmākās darbības saistībā ar plānoto 

vēja parku vajadzētu risināt, rīkojot daudz plašākas diskusijas un konsultācijas par 

iespējamo ietekmi uz Šėēdes Memoriāla atrašanās vietu un piekrasti uz ziemeĜiem no 

notekūdeĦu attīrīšanas ietaisēm. 

Jewish Survivors of Latvia, INC prezidenta un viceprezidenta parakstītajā 

vēstulē vērsta uzmanība uz to, ka vēja ăeneratoru uzstādīšana Šėēdē tiek plānota vietā, 

kur Otrā Pasaules kara laikā tika noslepkavoti tūkstošiem ebreju un citu tautību cilvēku. 

Tā kā to mirstīgās atliekas joprojām tiek atrastas, vieta ir svēta un tajā mierā var dusēt 

noslepkavotie. Apgānot šādas vietas, tiek pārkāpti starptautiski humānisma likumi, kā 

arī Latvijas un ASV 2002. gada 7. oktobra parakstītā vienošanās, saskaĦā ar kuru 

Latvija uzĦēmās saistības aizsargāt un saglabāt kapsētas, pieminekĜus un vēsturiskas 

celtnes, kuras ir svarīgi saglabāt Latvijā dzimušajiem ASV pilsoĦiem. Vēstulē ir 

norādītas ASV un Latvijas amatpersonas, kuras parakstīja šo vienošanos. Pamatojoties 

uz iepriekš minēto, Jewish Survivors of Latvia, INC stingri paliek pie tā, ka lielākajā 

daĜā Šėēdes teritorijas vēja parka projekta izstrāde nekavējoties tiktu izbeigta. 

108 



7. Inženiertehniskie un organizatoriskie 

pasākumi ietekmes mazināšanai 

7.1. Pasākumi biotopu aizsardzībai 

Lai saglabātu apkārtnes bioloăisko daudzveidību un uzlabotu aizsargājamo 

biotopu stāvokli, ieteicami sekojoši pasākumi: 

saglabāt pelēko kāpu un kaĜėaino smiltāju pĜavu biotopus (plānotās 17. 

un 20. vēja elektrostacijas teritorija), tos atbrīvojot no koku un krūmu 

apauguma un pĜaujot (pie pašreizējā neapsaimniekošanas varianta abi 

minētie biotopi nenovēršami degradēsies un ar laiku pilnībā izzudīs, 

tāpēc iespēja atrast līdzekĜus to ilgstošai apsaimniekošanai ir būtiskākais 

ieguldījums teritorijas bioloăiskās daudzveidības saglabāšanā); 

iespēju robežās apkārtnē iznīcināt dārzbēgĜu un adventīvo augu sugas; 

veikt biotopu monitoringu; 

uzstādīt sabiedrību izglītojošus stendus par apkārtnes bioloăiskajām 

vērtībām, labiekārtot apkārtni (izveidot takas, noejas uz jūru, regulāri 

savākt atkritumus u.tml.). 

7.2. Pasākumi kultūrvides aizsardzībai 

4.7. nodaĜā minētie starptautiskie līgumi un Ministru kabineta rīkojums nosaka 

vispārīgos Otrā pasaules kara laikā nogalināto Liepājas ebreju piemiĦas memoriāla 

aizsardzības principus. Detalizētākas memoriāla aizsardzības nolūkos ir nepieciešams 

konkretizēt šī pieminekĜa-memoriāla teritorijas aizsargjoslu un koncepciju, kas vēl nav 

noteikta nevienā normatīvajā aktā un, kas dotu iespēju izstrādāt nosacījumus, kurus būtu 

jāĦem vērā, veicot teritorijas plānojumu, cita veida industriālās aktivitātes vai pilnībā 

noliedzot jebkādas aktivitātes memoriāla tuvumā. 

Veicot būvdarbus, ir nepieciešama neitrālas, politiski neieinteresētas, Latvijas 

vēsturiskā mantojuma izpētē un arheoloăiskās izpētes metodikā kompetentas 

organizācijas uzraudzība (piem., BrāĜu kapu komiteja), nosakot, kuru torĦu (tie būtu 

jūrai tuvākie, uz kuriem nosacīti var attiecināt apzīmējumu „Šėēdes kāpās”) būve 

uzsākama ar zemes zondāžu, un vērtējot zondāžas rezultātus. Ieteicamā metodika varētu 

būt krusta veida zemes zondāžas darbi 1-1,5 m dziĜumā virs plānotās torĦa pēdas. Par 

prioritāro meklējamo atskaites objektu var iespējamo 100 m garu un 3 m platu 

apbedījumu vietu. Tā kā apskatāmā vieta atrodas Kurzemes katla teritorijā (1944./45.), 

pastāv iespēja šajā vietā uziet atsevišėu cilvēku mirstīgās atliekas, kas varētu attiekties 

uz karu, bet ne uz iedzīvotāju noziedzīgu masveida iznīcināšanas akciju, kas tikusi 

veikta 1941. gada decembrī, tāpēc individuālu nereăistrētu apbedījumu atklāšanas 

gadījumā neizdarīt pārsteidzīgus secinājumus par masveida apbedījuma vietu. 

Apbedījumu atrašanas gadījumā konkrētas VES plānotajā vietā jānoskaidro apbedījumu 

teritorijas platība un jālemj par turpmāko: brāĜu kapa saglabāšanu vai nelaiėu 



pārapbedīšanu un VES plānotā izvietojuma saglabāšanu vai koriăēšanu, līdz pat 

nepieciešamībai atteikties no kādas no plānotajām VES, ja tāda izrakumos tiek 

konstatēta. 

Šā darba ietvaros, turpinot pēc sabiedrības iniciatīvas 21. gadsimtā uzsākto (vai 

atsākto) un pagaidām ar holokosta upuru memoriāla uzstādīšanu 2005. gadā 

vainagojušos vēsturiskās patiesības un nevainīgo upuru piemiĦas atjaunošanas darbu, 

varētu runāt ar SIA “Rapsoil” arī par sadarbību pieminekĜa-obeliska kā anahroniska 

amorāla padomju okupācijas propagandas elementa pārveidē par piemiĦas zīmi, 

pārvietojot melīgo uzrakstu ar PSRS impērisko simboliku uz tam piemērotu muzeju un 

tā vietā uzstādot latviskai un eiropeiskai mentalitātei atbilstošu piemiĦas plāksni 

nacisma upuriem ar vēsturiski patiesu informāciju. 

7.3. Pasākumi putnu un sikspārĦu aizsardzībai 

Tā kā līdz šim nav veikti nekādi daudzgadīgi pētījumi par ZiemeĜu fortos esošās 

vēja elektrostacijas ietekmi uz putniem un sikspārĦiem, bet šā IVN ietvaros veiktajos 

pētījumos nav gūts apstiprinājums pieĦēmumam, ka šāda ietekme varētu būt 

populācijām būtiska, nepieciešams veikt konkrētu unikālu izpēti tieši Latvijas Kurzemes 

piekrastes apstākĜos pēc vēja parka uzbūvēšanas. Ja gadījumā apstiprinās pieĦēmums 

par būtisku kaitējumu putnu un sikspārĦu migrācijai, konkrēti, putnu un sikspārĦu 

bojāeja, kuras konstatēšana, kā pierādījies šajā IVN, ir iespējama un nepieciešama, vēja 

parka apsaimniekotājam pēc vides institūciju pieprasījuma konkrētos norādītos 

diennakts un gada laikos būs jāaptur konkrēti norādīti vēja ăeneratori putnu migrācijas 

vietā un laikā. 

7.4. Vietai specifiski drošības pasākumi 

Pētāmajā teritorijā, vietām 0,2 līdz 3,0 m dziĜumā, galvenokārt eolajos 

nogulumos, atrodami Otrā pasaules kara sākumā notikušo kauju laikā aprakti artilērijas, 

kājnieku un citi kaujas lādiĦi. Šis apstāklis jāĦem vērā, veicot plānotos būvniecības 

darbus. Lai novērstu iespējamo negadījumu risku, pirms rakšanas darbu uzsākšanas 

nepieciešama katra plānotā torĦa pēdas teritorijas pārbaude. 

110 



8. Kritēriji iespējamo alternatīvo 

risinājumu salīdzināšanai ietekmes uz 

vidi aspektā. Alternatīvu salīdzinājums 

un izvērtējums. Izvēlētā varianta 

pamatojums 

Šajā ietekmes uz vidi novērtējumā ir vērtētas un salīdzinātas divas vēja 

elektrostaciju izvietojuma alternatīvas SIA “Rapsoil” vēja parka izveidei pieejamajā 

Liepājas domes iznomātajā pilsētas teritorijā, kuru ziemeĜos ierobežo pilsētas robeža ar 

GrobiĦas novada Medzes pagastu un tajā esošo Šėēdes ciemu, austrumos – dabas 

liegums “Tosmare”, rietumos – jūra, atĜaujot zināmu elastību tikai dienvidu virzienā. 

Tieši šī elastība arī ir izmantota, veidojot dienvidu virzienā izstieptas alternatīvas 

sākotnēji apspriestajam elektrostaciju izvietojumam ziemeĜos gar pašu Šėēdi. 

Pirmajai alternatīvai (skat. I pielikumu), kura tika piedāvāta, apspriesta un 

kritizēta sākotnējā sabiedriskajā apspriešanā, raksturīga ăeneratoru koncentrācija vēja 

parkam pieejamās teritorijas ziemeĜu galā tuvu Šėēdes dzīvojamajām ēkām un starp 

slēgto atkritumu izgāztuvi “Šėēde” un dabas lieguma “Tosmare” ziemeĜu robežu. 

Otrā alternatīva (skat. II pielikumu), kuras nepieciešamība un iespējamība 

noskaidrojusies un nopamatota ietekmes uz vidi novērtējuma gaitā, pārceĜ vēja parka 

smaguma centru vairāk uz dienvidiem, attālinoties no dzīvojamās apbūves līdz 

650 metriem un izstiepjot vēja parka dienvidu galu. 

Vēja parka ar 20 jauniem ăeneratoriem kopskaitā abas alternatīvas atšėiras ar 

sešu ăeneratoru novietojumu: pirmās alternatīvas seši vistālāk ziemeĜos novietotie 

pārcelti uz dienvidiem. 14 ăeneratori teritorijas vidusdaĜā abām alternatīvām sakrīt. 

Ietekmes uz vidi novērtējumā vērtēta gan vēja parka izveides iespējamība un to 

limitējošie faktori kopumā, gan salīdzinātas alternatīvas un izraudzīta ieteicamākā 

alternatīva. 

Kopumā par labu vēja elektrostaciju parka izveidei izvēlētajā teritorijā runā 

pieejamie dati par vēja ātrumiem Latvijas teritorijā un īpaši tās Kurzemes piekrastē 

(www.windenergy.lv), kā arī pašas SIA “Rapsoil” septiĦu gadu laikā veiktais 

monitorings ar darbojošos vēja ăeneratoru tieši izraudzītajā teritorijā, apstiprinot 

teritorijas tehniski ekonomisko piemērotību šāda veida komercdarbībai un nekonstatējot 

nekādas nelabvēlīgas ietekmes no vides un citiem viedokĜiem. 

Paredzētās darbības īstenošanai nav konstatēti nekādi tehniski īstenošanas 

ierobežojumi. Galvenās vēja elektrostaciju parka ietekmes, kuras ir identificējamas, 

aprēėināmas un/vai ilustrējamas un salīdzināmas, ir šādas: 

troksnis (ăeneratoru dūkšana un spārnu švīksti), 

nevēlamie vizuālie efekti (galvenokārt mirgojošā ēna), 

pastāvīgā ainaviskā klātbūtne, 

potenciāla ietekme uz kultūrvēsturiski sensitīvu vietu: civiliedzīvotāju 

apšaušanas un iespējamu masu kapu vietu Šėēdes kāpās un memoriālu 

holokosta upuru piemiĦai tajās, 

atrašanās putnu migrācijas ceĜā kā potenciālam fiziskas bojāejas 

faktoram, 



atrašanās sikspārĦu migrācijas ceĜā un dzīvesvidē kā potenciālam 

fiziskas bojāejas faktoram un, iespējams, traucēklim sikspārĦu 

ziemošanai ar radīto skaĦu. 

Citu ietekmju neesamība, nebūtiskums vai novēršanas iespēja ir jau aprakstīta šā 

ziĦojuma 5. daĜā un apkopota tās 5.15. nodaĜā. 

Pirmajā VES ăeneratoru izvietojuma alternatīvā normatīvus pārsniedzošs 

troksnis ietiecas dzīvojamajā apbūvē (skat. I pielikumu) un nav novēršams ne ar kādiem 

pret pasākumiem. Otrajā ăeneratoru izvietojuma alternatīvā trokšĦa robežvērtības 

pārsniegumi nav sagaidāmi (skat. II pielikumu) un nekādi pretpasākumi nav vajadzīgi. 

Pēc šā kritērija otrā alternatīva ir būtiski labvēlīgāka, turklāt pirmā kā likumā definētu 

robežlielumu pārsniegumus radoša uzskatāma pat par neīstenojamu. 

Mirgojošās spārnu ēnas izplatības areālu var precīzi aprēėināt un grafiski 

ilustrēt, par pārējiem efektiem (pašu spārnu zibēšana redzeslaukā un atspīdumu zibšĦi 

no tiem) papildus izdarot nekvantificējamus salīdzināmus secinājumus “vairāk-mazāk”. 

Tā kā nevēlamie vizuālie efekti atšėirībā no trokšĦa nav likumdošanā reglamentēti, tad 

no tiem nevar izrietēt objektīvs pamatojums vēja parka izveides neiespējamībai, bet ir 

iegūstams subjektīvā traucējuma salīdzinājums starp alternatīvām. I un II pielikumā 

skaidri ilustrēts, ka pirmajā alternatīvā mirgojošās spārnu ēnas būtiski skars lielas 

apbūves teritorijas Šėēdē, kamēr otrajā alternatīvā ēnas Šėēdi neskar gandrīz nemaz. Arī 

pēc šā subjektīvā kritērija otrā alternatīva ir būtiski labvēlīgāka. Attiecībā pret 

Liepājas NAI darba vidi alternatīvas neatšėiras un, kā jau minēts, spēcīgs noēnojums 

nebūtu juridisks pamats liegt īstenot paredzēto darbību, tomēr ir pozitīvi, ka plānotais 

torĦu izvietojums ap NAI izdevies tāds, lai tieši darba laikā spēcīga ēnu mirgošana to 

teritorijā nebūtu jācieš. 

Vēja elektrostaciju pastāvīgā ainaviskā klātbūtne ir tīri subjektīvs faktors, tomēr, 

pastāvot divām alternatīvām, pozitīvi vērtējama iespēja šos agresīvos ainavas elementus 

attālināt un pēc iespējas vairāk izstumt no vērotāja redzeslauka pastāvīgās dzīves un 

citām ilgstošas uzturēšanās vietās. Arī šajā aspektā otrā alternatīva nodrošina Ĝoti 

būtisku attālinājumu no Šėēdes salīdzinājumā ar pirmo. 

Visi iepriekš uzskaitītie aspekti, pēc kuriem otrā alternatīva iznāk ieteicamā, 

kamēr pirmajai konstatējams pat konkrēts izslēdzošs faktors, būtu nosacīti apkopojami 

kā cilvēkvides faktori, jo ir vērsti uz cilvēka aizsardzību no traucējuma savā dzīvesvietā. 

Kultūrvēsturiskās ietekmes ziĦā abas alternatīvas neatšėiras abos aspektos: gan 

sakarā ar daĜas sabiedrības subjektīvu uzskatu par VES klātbūtnes kaitējumu holokosta 

upuru memoriālam, gan sakarā ar cilvēku apbedījumu uziešanas iespēju. 

Pārējās divas prognozējamās ietekmes ir apkopojamas savā starpā pēc ietekmes 

objekta un ietekmes rakstura kā dabasvides faktori. Tā kā nav konstatētas nenovēršamas 

ietekmes uz biotopiem un tajos mītošajām sugām, izĦemot lidojošus mugurkaulniekus, 

tad tos var raksturot vēl šaurāk: kā ietekme uz lidojošajām un, iespējams, vēl konkrētāk 

– migrējošajām mugurkaulnieku (putnu un sikspārĦu) sugām to šajā teritorijā praktiski 

kopīgajā, starp jūru un ezeru ierobežotajā migrācijas ceĜā. Var viennozīmīgi apgalvot, 

ka paredzētās darbības ietekme uz putnu un sikspārĦu migrāciju nevar būt pozitīva un, 

ja tāda vispār būs, tad tā noteikti būs negatīva. Vienlaikus jākonstatē, ka nav pieturas 

punktu šīs negatīvās ietekmes skaitliskai izteiksmei, kas būtu nepieciešama tās 

būtiskuma novērtēšanai. Nav arī gūti konkrēti uzskatāmi pierādījumi migrējošajiem 

lidotājiem sagaidāmā kaitējuma prognozes pamatojumam no jau septiĦus gadus dabā 

novērojamās vēja elektrostacijas tieši paredzētās darbības teritorijā. Ir tikai 

konstatējums attiecībā uz ZiemeĜu fortos ziemojošajiem, nevis migrējošajiem 

112 



sikspārĦiem, ka to skaits ir būtiski samazinājies vai nu vēja elektrostacijas traucējuma 

(acīmredzot trokšĦa) dēĜ, vai cilvēku apmeklējumu biežuma pieauguma dēĜ, bet, ja tas 

arī samazinājies tieši ăeneratora dēĜ, tad nav pamata uzskatīt, ka ZiemeĜu fortos septiĦu 

gadu gaitā nostabilizējies stāvoklis ar pastāvīgu skaĦas avotu tieši tiem blakus 

izmainīsies, ja lielākā attālumā parādīsies vēl kādi tieši tā paša rakstura jau pierastā 

traucējuma avoti. Rezumējot, ietekme uz dabasvidi vērtējama tikai negatīvi, bet šīs 

negatīvās ietekmes būtiskums nav pierādīts. Atšėirību starp alternatīvām pēc ietekmes 

uz dabas vidi nav, izslēdzošu faktoru arī ne. 

Konstatējumu kopsavilkums 

1. SIA “Rapsoil” plānotajam vēja elektrostaciju parkam nav tiešas 

labvēlīgas ietekmes uz vidi un visas prognozējamās ietekmes ir vairāk 

vai mazāk nevēlamas. 

2. SIA “Rapsoil” plānotā vēja elektrostaciju parka novietojuma pirmās 

alternatīvas īstenošanai ir konstatēts viens izslēdzošs faktors: vakara un 

nakts trokšĦa robežvērtību pārsniegumi Šėēdes mazstāvu dzīvojamajā 

apbūvē. Citi izslēdzoši faktori ne vienas, ne otras novietojuma 

alternatīvas īstenošanai nav konstatēti. 

3. SIA “Rapsoil” plānotā vēja elektrostaciju parka būvniecība sākumā var 

radīt subjektīvu nelabvēlīgu attieksmi no tās sabiedrības daĜas, kura 

rūpējas par holokosta upuru piemiĦu memoriāla tuvumā. Šī attieksme 

izzudīs līdz ar pieradumu, kad nekāds kaitējums memoriālam un nekāda 

necieĦa pret upuriem neatklāsies. Būvniecības uzsākšanas laikā 

iespējami arheoloăiski atradumi, kas pozitīvi ietekmētu informētību par 

notikumiem Šėēdes kāpās Otrā pasaules kara laikā. 

4. SIA “Rapsoil” plānotajam vēja elektrostaciju parkam neatkarīgi no 

alternatīvas ir prognozējama, bet nav pierādīta nelabvēlīga ietekme uz 

migrējošajiem putniem un sikspārĦiem, izraisot īpatĦu bojāeju, un, 

iespējams, arī uz teritorijā un tās apkaimē pastāvīgi mītošajiem 

sikspārĦiem, izraisot īpatĦu bojāeju barošanās laikā un miera traucējumu 

ziemošanas laikā. Šo paredzētās darbības īstenošanas rezultātā loăiski 

prognozēto ietekmju būtiskuma pierādījumam trūkst novērojumu pamata 

analoăiskās dabā jau esošās situācijās Latvijā, tostarp Kurzemes 

piekrastē, tostarp putnu un sikspārĦu migrācijas ceĜā. 

5. Pēc visām citām konstatētajām ietekmēm, kuras visas saistītas ar 

traucējumu cilvēkiem, SIA “Rapsoil” plānotā vēja elektrostaciju parka 

alternatīvas savā starpā atšėiras un salīdzinājums ir par labu otrajai 

alternatīvai. 



Secinājumi 

1. SIA “Rapsoil” paredzētā vēja elektrostaciju parka novietojums Šėēdes 

ciemata tuvumā rada objektīvi atšėirīgu ietekmi: pirmā alternatīva rada 

nepieĜaujamu nelabvēlīgu ietekmi, otrā alternatīva nerada nekādu 

objektīvi pamatojamu nelabvēlīgu ietekmi. 

2. SIA “Rapsoil” paredzētā vēja elektrostaciju parka novietojums Šėēdes 

kāpās, kuras saistās ar holokostu un tam veltīto memoriālu, rada 

subjektīvi nelabvēlīgu attieksmi, kura ar laiku izzudīs, un tā novietojuma 

alternatīvas – pirmā un otrā – šajā aspektā ir līdzvērtīgas. 

3. SIA “Rapsoil” paredzētā vēja elektrostaciju parka novietojums putnu un 

sikspārĦu migrācijas ceĜā var nebūt vēlams no dabas aizsardzības 

viedokĜa pēc ekspertu pretrunīgām iespējamās nelabvēlīgās ietekmes 

prognozēm, kurām un kuru būtiskumam nav gūti faktiski pierādījumi 

esošās vēja elektrostacijas darbības laikā paredzētās darbības vietā, un tā 

novietojuma alternatīvas – pirmā un otrā – šajā aspektā ir līdzvērtīgas. 

4. Kopumā pēc ietekmes uz vidi SIA “Rapsoil” paredzētā vēja 

elektrostaciju parka otrā alternatīva ir labvēlīgāka par pirmo un nav 

konstatēti tās īstenošanu izslēdzoši apstākĜi, kamēr pirmā alternatīva ir 

nelabvēlīgāka par otro, turklāt ir konstatēts tās īstenošanu izslēdzošs 

apstāklis. 

Slēdziens 

SIA “Rapsoil” paredzētā vēja elektrostaciju parka būvniecības gadījumā 

teritorijā starp GrobiĦas novada Medzes pagastu, dabas liegumu “Tosmare” un Baltijas 

jūru pirmā piedāvātā novietojuma pirmā alternatīva ir noraidāma un otrā – īstenojama ar 

7.daĜā izvirzītajiem nosacījumiem. 

114 



9. Vides kvalitātes monitoringa 

nepieciešamība 

Monitoringa pasākumi biotopu stāvokĜa novērtējumam ir vēlami, ja paralēli tiek 

atvēlēti arī līdzekĜi biotopu uzturēšanai gadījumos, ja biotops jau pašreiz ir daĜēji 

degradēts (pelēkās kāpas aizaugšanas rezultātā, mežainas jūrmalas ir piesārĦotas ar 

dārzbēgli – kalnu kĜavu Acer pseudoplatanus u.tml.) vai tiks novērota stāvokĜa 

pasliktināšanās nākotnē. Šādā gadījumā ir jāpiesaista speciālists, jāizstrādā monitoringa 

metodika atšėirīgiem biotopiem un jāveic regulāri novērojumi ar nosacījumu, ka 

monitoringa uzturēšana nerada augu segā būtisku izmīdīšanas ietekmi. Šāda ietekme 

visbiežāk ir vērojama, cenšoties veikt Ĝoti detālu reto augu sugu uzskaiti, tāpēc atsevišės 

monitorings sugām nav ieteicams. Ja biotops būs labā stāvoklī, tajā augs arī biotopam 

raksturīgas retās augu sugas. 

Latvijas Universitātes Bioloăijas institūta Ornitoloăijas laboratorijas speciālisti 

uzskata, ka, plānojot vēja elektrostaciju parka izveidi, būtu jāparedz līdzekĜi divu gadu 

putnu rudens migrācijas monitoringam. Tas Ĝautu būtiski uzlabot zināšanas par dažādu 

sugu migrantu reakciju uz vēja ăeneratoriem dažādos laika apstākĜos, līdz ar to varētu 

precīzāk prognozēt situāciju pēc VES uzstādīšanas līdzīgās vietās. 



10. Paredzētās darbības ieguvuma 

nozīmīguma izvērtējums 

Arvien lielāks kĜūst pieprasījums pēc enerăijas, fosilā kurināmā krājumu 

sarukšana, vides piesārĦojums un klimata pārmaiĦas radījušas augošu interesi par 

atjaunojamiem energoresursiem (AER). Tieši tāpēc par nozīmīgu Eiropas Savienības 

politikas sastāvdaĜu ir kĜuvis atbalsts atjaunojamo energoresursu izmantošanai. 

Kā zināms, atjaunojamie energoresursi ir ūdens, vējš, saules starojums, biomasa 

(koksne, atkritumi utt.), zemes siltums jeb ăeotermālā enerăija, ūdens viĜĦi, kā arī 

paisuma un bēguma norises, kas gan Latvijā ir visai niecīgas. 

Eiropas Savienība (ES) stratēăiskos mērėus enerăijas jomā sākotnēji definēja 

Eiropas Komisijas Baltajā grāmatā “Enerăija nākotnei: atjaunojamie enerăijas avoti” 

(1997. gads), kas noteica, ka atjaunojamo energoresursu daĜa ES primāro resursu 

bilancē jāpalielina no 6% 1997. gadā līdz 12% 2010. gadā. Šo pasākumu uzmanības 

centrā atradās enerăijas apgādes drošības paaugstināšana un ilgtspējīga attīstība. Šīs ES 

enerăētikas politikas turpinājums bija Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 

2001/77/EK (27.09.2001.) par elektroenerăijas, kas ražota, izmantojot neizsīkstošos 

enerăijas avotus, lietojuma stimulēšanu iekšējā ES tirgū. Tās mērėis ir palielināt no 

atjaunojamajiem energoresursiem saražoto daĜu līdz 22,1% no kopējā ES 

elektroenerăijas patēriĦa 2010. gadā. 

Atsevišės mērėis tika izvirzīts arī attiecībā uz biodegvielu – Eiropas Parlamenta 

un Padomes Direktīva 2003/30/EK gada (8.05.2003.) nosaka, ka biodegvielas 

īpatsvaram ES dalībvalstīs jāsasniedz 2% 2005. gadā un 5,75% 2010. gadā. 

Jaunākā Eiropas Komisijas priekšlikumu pakete klimata un enerăētikas jomā 

cita starpā izvirza mērėi līdz 2020. gadam sasniegt 20% atjaunojamo enerăijas avotu 

īpatsvaru ES kopējā enerăijas patēriĦā un 10% – transporta nozares patēriĦā. 

Šobrīd ES dalībvalstīs atjaunojamās enerăijas īpatsvars koppatēriĦā svārstās no 

0% Maltā līdz 39% Zviedrijā. Latvijā tas ir visai ievērojams – 34,9%, paredzot 

2020. gadā sasniegt 40%. Piemēram, pašlaik Lielbritānijā 137 dažādās vietās darbojas 

aptuveni 1800 vēja ăeneratoru ar kopējo nominālo jaudu 2034 megavati. Taču vidēji ES 

atjaunojamās enerăijas īpatsvars koppatēriĦā nesasniedz pat 9%, kas ir pārlieku maz. Ja 

AER sasniegtu plānotos 20%, ES gadā varētu samazināt fosilās degvielas patēriĦu par 

200 līdz 300 milj. tonnu, bet ogĜskābās gāzes izmešu daudzumu – par 600 līdz 900 milj. 

tonnu. 

Pētījumi liecina, ka klimata pārmaiĦas varētu būt vēl ievērojamākas un tālab 

fosilās degvielas patēriĦu, acīmredzot, nāksies samazināt vēl vairāk. 

Rīgas Tehniskās universitātes Vides un siltuma sistēmu institūta (RTU VASSI) 

izvērtējums liecina, ka mūsu valsts, izpildot vairākus priekšnosacījumus, 2020. gadā 

varētu sasniegt ES enerăijas un klimata paketē Latvijai iezīmēto mērėi – paaugstināt 

atjaunojamo energoresursu īpatsvaru līdz 40% atzīmei. 

Lai noteiktu optimālos šā mērėa sasniegšanas risinājumus, RTU VASSI 

sagatavojusi pētījumu “Latvijas atjaunojamo energoresursu izmantošanas un 

energoefektivitātes paaugstināšanas modelis un rīcības plāns”, par pamatu Ħemot ASV 

Enerăijas informācijas administrācijas prognozi, ka 2020. gadā importētās jēlnaftas cena 

varētu sasniegt aptuveni 112 USD/bbl vai, sliktākā variantā, tuvoties pat 200 USD/bbl. 

116 



Latvijā atjaunojamie energoresursi aizĦem vienu trešo daĜu primāro 

energoresursu bilancē. Divi visplašāk izmantotie AER veidi ir koksne un hidroresursi. 

Vēja un saules enerăiju šobrīd pie mums izmanto tikai Ĝoti nelielos apjomos, bet biogāzi 

– pilotprojektu veidā. RTU VASSI speciālisti sadarbībā ar kolēăiem pētījuma gaitā 

novērtēja energoresursu potenciālu, kas ir izmantojams Latvijā. Diskusijas iznākumā 

zinātnieki vienojās, ka enerăētiskās koksnes potenciāls 2020. gadā tiek pieĦemts 

12,6 milj. m³ apmērā. Savukārt, biogāzes potenciāls šajā laikā sasniegs 200 milj. m³, 

vēja enerăijas potenciāls – 457 MW uz sauszemes, bet jūrā 500 MW, krietni aiz sevis 

atstājot hidroenerăijas potenciālu. 

Apliecinot Latvijas kā Eiropas Savienības kursu uz atjaunojamo energoresursu 

aizvien plašāku ieviešanu tautsaimniecībā, LR Ministru kabinets šā gada 16. martā atkal 

apliecina gatavību turpināt iepirkt zaĜo enerăiju atbilstoši jauniem noteikumiem „Par 

elektroenerăijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas 

kārtību”. 

Avots: http://www.lv.lv/?menu=doc&id=194723 



Literatūras saraksts 

AuniĦš A. (red.) 2010. Eiropas Savienības aizsargājamie biotopi Latvijā. Noteikšanas 

rokasgrāmata. Rīga, 320. lpp. 

Eberhards G., Lapinskis J., 2008. Baltijas jūras Latvijas krasta procesi. LU, Rīga 

Ezergailis A., 1999. Holokosts vācu okupētajā Latvijā, 1941-1944. Rīga, Latvijas 

Vēstures institūts. 

Holokosta izpēte Latvijā: Starptautisko konferenču materiāli, 2003. gada 12.-13. jūnijs, 

24.oktobris, Rīga, un 2002.-2003. gada pētījumi par holokostu Latvijā. – Rīga: Latvijas 

vēstures institūta apgāds, 2004. – 415 lpp. (Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti, 

12. sēj.). 

Holokosta izpētes jautājumi Latvijā: Starptautiskā semināra referāti, 2001. gada 

29. novembris, Rīga un 2001.-2002. gada pētījumi par holokostu Latvijā. – Rīga: 

Latvijas vēstures institūta apgāds, 2003. – 414 lpp. (Latvijas Vēsturnieku komisijas 

raksti, 8. sēj.). 

Holokosta izpētes problēmas Latvijā: Starptautiskās konferences referāti, 2000. gada 

16.-17. oktobris, Rīga un pētījumi par holokostu Latvijā. – Rīga: Latvijas vēstures 

institūta apgāds, 2001. – 407 lpp. (Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti, 2. sēj.). 

Holokosta pētniecības problēmas Latvijā: 2006.-2007. gada pētījumi par holokostu 

Latvijā un starptautiskās konferences materiāli, 2007. gada 6.-7. novembris, Rīga – 

Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2008. – 375 lpp. (Latvijas vēsturnieku 

komisijas raksti, 23. sēj.). 

Holokosts Latvijā: Starptautiskās konferences materiāli, 2004. gada 3.-4. jūnijs, Rīga, 

2004.-2005. gada pētījumi par holokostu Latvijā. – Rīga: Latvijas vēstures institūta 

apgāds, 2006. – 383. lpp. (Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti, 18. sēj.). 

Langston, R.H.W. & Pullan, J.D. 2003 Windfarms and birds: an analysis of the effects 

of wind farms on birds, and guidance on environmental assessment criteria and site 

selection issues. Report T-PVS/Inf (2003) 12, by BirdLife International to the Council 

of Europe, Bern Convention on the Conservation of European Wildlife and Natural 

Habitats. RSPB/BirdLife in the UK. 

Levina N., 1997. Pazemes ūdens krājumi un to izmantošana. Grāmatā: Pazemes ūdeĦu 

aizsardzība Latvijā. Rīga, lpp. 324 – 349. 

Levins I., Levina N., Gavena I., 1998. Latvijas pazemes ūdeĦu resursi. Valsts ăeoloăijas 

dienests. Rīga. 

Liepājas muzeja nodaĜas “Liepāja okupāciju režīmos” materiāli 

Millers K., 2004. ZvirbuĜvanaga (Accipiter nisus) migrācija Baltijas jūras Austrumu 

piekrastē. Promocijas darbs maăistra grāda iegūšanai. LU, Rīga 

Noziegumi pret cilvēci (internet resurss) – http://vip.latnet.lv/LPRA/skede.htm 

118 



Pētersons G., 2004. Latvijas sikspārĦu (Chiroptera) populāciju teritoriālais izvietojums 

un sezonālās migrācijas. Promocijas darbs doktora grāda iegūšanai. LU, Rīga 

Rodrigues L., L. Bach, M.-J. Dubourg-Savage, J. Goodwin& C. Harbusch, 2008: 

Guidelines for consideration of bats in wind-farm projects. EUROBATS Publications 

Series No. 3 (English Version). UNEP/EUROBATS Secretariat, Bonn, Germany, 51 pp. 

Valsts ăeoloăijas dienests, 1997. Latvijas ăeoloăiskā karte, mērogs 1:200 000. 31. lapa 

– Liepāja. Rīga. 

Vides rīcības programma Liepājai 2009-2014. Liepāja, 2009.

Ietekmes uz vidi novērtējums vēja elektrostaciju ... - eiroprojekts.lv

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?