Untitled - Latvia

d apz¥mïjumi 

purvs 

appledenstilpne 

lauki, p∫avas 

meÏs 

pilsïta 

apdz¥vota vieta 

Latvijas robeÏa 

±ADT robeÏa 

upes 

autoce∫i 

dzelzsce∫i 

laukakmens 

ala 

apskates objekts 

avots 

bazn¥ca 

citi apskates objekti 

diÏkoks 

krauja, klints 

muiÏa 

muzejs 

pilskalns 

autostÇvvieta 

degvielas uzpildes stacija 

dzelzsce∫a stacija 

ïdinÇ‰anas vieta 

informÇcijas centrs 

medic¥niskÇ pal¥dz¥ba 

naktsm¥tne 

osta 

telts vieta, kempings 

tualete 

±pa‰i aizsargÇjamÇs dabas teritorijas ir ÆeogrÇfiski noteiktas 

plat¥bas, kas atrodas ¥pa‰Ç valsts aizsardz¥bÇ saska¿Ç ar kompetentu 

valsts varas un pÇrvaldes institappleciju lïmumu un tiek izveidotas ar 

nolappleku aizsargÇt un saglabÇt dabas daudzveid¥bu, nodro‰inÇt 

zinÇtniskos pït¥jumus un vides pÇrraudz¥bu, ka ar¥ saglabÇt 

sabiedr¥bas atpappletai, izgl¥to‰anai un audzinÇ‰anai noz¥m¥gas teritorijas. 

Par ¥pa‰i aizsargajamÇm dabas teritorijÇm tiek noteiktas teritorijas, 

kurÇm ir liela noz¥me dabas daudzveid¥bas saglabÇ‰anÇ, kÇ ar¥ liela 

zinÇtniska, estïtiska, kultappleras un rekreÇcijas vïrt¥ba. 

AizsargÇjamÇs teritorijas iedala ‰ÇdÇs kategorijÇs: dabas rezervÇti, 

nacionÇlie parki, biosfïras rezervÇti, dabas parki, dabas pieminek∫i, 

dabas liegumi un aizsargÇjamie ainavu apvidi. 

A.Gustovska foto

T Ë R I S M A A T T È S T È B A S V A L S T S A Ì E N T Ë R A 

Apce∫ojiet Latviju un izziniet tÇs dabu! 

Latvija ir zeme, kur cilvïki dz¥vo nosvïrti, mier¥gi un pÇrliecinÇti. 

Iespïjams, ‰Çdu mentalitÇti ir veidojusi tie‰i Latvijas daba. ·eit nenotiek 

dabas katastrofas, nav cilvïka ce∫o‰anai b¥stamas pÇrmïr¥bas un 

ekscentriskas galïj¥bas. Ce∫otÇji noteikti bapples gandar¥ti par LatvijÇ 

pavad¥to laiku un mÇjÇs aizbrauks bagÇti dvïselï, zinÇ‰anÇs, iespaidos. 

Ce∫otÇj, LatvijÇ tevi sagaida: 

Baltijas jappleras piekraste ar EiropÇ garÇko (~400 km) smil‰aino 

liedagu - vienu no skaistÇkajÇm br¥vi pieejamajÇm pludmalïm, kas dod 

iespïju akt¥vi atpapplesties, piedal¥ties tradicionÇlajÇ piekrastes zvejniec¥bÇ, 

meklït dzintaru un baud¥t br¥ni‰˙¥gus saullïktus un saulrietus. Krasts visÇ 

garumÇ ir daÏÇds pïc formas - pla‰i liedagi, priedïm apaugu‰as kÇpas un 

smil‰aini stÇvkrasti. Zieme∫os, kur satiekas Baltijas jappleras applede¿i ar R¥gas 

l¥ci, 11 000 gadu ilgajÇ Baltijas jappleras veido‰anÇs procesÇ no jappleras 

sanestajÇm smilt¥m ir izveidojies Kolkas rags, kas joprojÇm maina savus 

apveidus. VairÇkÇm pludmalïm LatvijÇ ir pie‰˙irts Zilais karogs. 

Latvijas meÏi ir tÇs za∫ais zelts, kas aiz¿em vairÇk nekÇ 40% Latvijas 

teritorijas. ±pa‰a vïrt¥ba LatvijÇ ir mitrzemïm un purviem. To kopïjÇ 

plat¥ba pÇrsniedz 10% no Latvijas teritorijas, un tÇm ir viena no 

galvenajÇm lomÇm dabas daudzveid¥bas nodro‰inÇ‰anÇ. 

Zilais zelts ir Latvijas applede¿i. Latvijas dabÇ un kultapplervïsturï liela 

noz¥me ir bijusi applede¿iem. LielÇkÇ upe BaltijÇ ir Latvijas likte¿upe 

Daugava. Kuld¥gÇ var skat¥t Eiropas platÇko appledenskritumu - Ventas 

rumbu (249 m). Ventas pietekas Abavas senieleja tÇs skaistuma dï∫ tiek 

saukta par Kurzemes ·veici. SkaistÇ Salaca ir viena no populÇrÇkajÇm 

appledenstapplerisma upïm, kÇ ar¥ noz¥m¥ga la‰u nÇrsto‰anas vieta 

AustrumbaltijÇ. Gaujas senleja ir tappleristu apmeklïtÇkÇ vieta LatvijÇ. 

·eit ir koncentrïts liels skaits ÆeoloÆisko pieminek∫u, kas atspogu∫o dabas 

un teritorijas att¥st¥bu. 

Vesels Latvijas reÆions ir raksturots ar vÇrdiem – zilo ezeru zeme. TÇ ir 

Latgale, kur ezeri un to grupas veido ainavas pamatelementu. 

Eiropas mïrogÇ noz¥m¥gs putnu migrÇcijas ce∫‰ lielÇkoties virzÇs pa 

Piejappleras zemieni. Kilometru plato joslu starp Papes ezeru un Baltijas jappleru 

augusta - novembra periodÇ caurlido aptuveni 10 miljonu putnu un 

sikspÇr¿u. KÇ sikspÇr¿u migrÇcijas vieta Pape ir unikÇla pasaules mïrogÇ. 

Latvija paz¥stama ar¥ kÇ stÇr˙u zeme. Latvie‰i tic, ka stÇr˙i nesot bïrnus. 

Dabas tappleristiem interesanta ir savva∫as dz¥vnieku vïro‰ana 

un iepaz¥‰anÇs ar dz¥vnieku sugÇm, kuras izmanto dabas 

apsaimnieko‰anÇ. AtjaunotÇs koka vardes populÇcijas areÇls pÇrliecino‰i 

pieaug visÇ Dienvidkurzemï. Papes ezera apkÇrtnï veiksm¥gi dz¥vei br¥v¥bÇ 

ir izdevies izmitinÇt agrÇko Eiropas zirgu pïcteãus – tarpanus. Kalvenes 

zooloÆiskajÇ dÇrzÇ pla‰os aplokos m¥t EiropÇ lielÇkÇ kiangu populÇcija. 

L¥gatnï jau ilgÇku laiku dz¥vo sumbru bars un tiek domÇts par lielo meÏa 

dz¥vnieku pla‰Çku populÇcijas pavairo‰anu. 

Un tas nebapplet nav viss! Daudz jauna un br¥numaina atklÇs ikkatrs 

ce∫otÇjs, kur‰ dzi∫Çk ieskat¥ties Latvijas dabas bagÇt¥bÇ. 

saturs 

2-3 

Papes ezers un tÇ apkÇrtne 

4-5 

Sl¥teres nacionÇlais parks 

6-7 

µemeru nacionÇlais parks 

8-9 

Abavas senlejas dabas parks 

10-11 

Engures ezera dabas parks 

12-13 

Gaujas nacionÇlais parks 

14-15 

Daugavas loku dabas parks 

16-17 

Latvijas dabas tapplerisma iespïju karte 

18-19 

Teiãu dabas rezervÇts 

20-21 

Zieme∫vidzemes biosfïras rezervÇts 

22-23 

Tïrvetes dabas parks 

24-25 

Mar‰ruts pa Abavu 

26-27 

Mar‰ruts pa Sïliju 

28-29 

Mar‰ruts pa Krustkalnu un Teiãu 

dabas rezervÇtiem un to apkÇrtni 

30 

10 ieteicamÇs dabas tapplerisma vietas 

31 

10 ieteicamÇs dabas takas 

32 

Padomdevïjs dabas tappleristam 

TekstÇ lietotie sa¥sinÇjumi: 

TIC – tapplerisma informÇcijas centrs 

AC – apmeklïtÇju centrs 

IC – informÇcijas centrs 

±ADT – ¥pa‰i aizsargÇjamÇs dabas teritorijas 

NP – nacionÇlais parks 

WWF – Pasaules Dabas fonds 

DL – dabas liegums 

A – austrumi 

R – rietumi 

Z – zieme∫i 

ZA – zieme∫austrumi 

ZR – zieme∫rietumi 

D – dienvidi 

DA – dienvidaustrumi 

DR – dienvidrietumi 

D A B A S T Ë R I S M A I E S P ‰ J A S L A T V I J Å 1

WWF Latvija foto 


D A B A S T Ë R I S M A I E S P ‰ J A S L A T V I J Å 

PAPES EZERS UN TÅ APKÅRTNE L 

Seklais Papes ezers un tÇ krasti ir ∫oti piemïroti appledensputnu 

ligzdo‰anai, tÇpïc ‰eit atrodami vairÇki desmiti daÏÇdu, ar¥ 

EiropÇ un pasaulï reti sastopamu, putnu sugu. Ezera plat¥ba ir 

3878 ha, un tas atbilst RamsÇres konvencijai par appledensputnu 

ligzdo‰anu un caurce∫o‰anu. ±pa‰i noz¥m¥gs ir zemes ‰aurums 

starp jappleru un ezeru, kur ruden¥ un pavasar¥ notiek pasaules 

mïrogÇ unikÇla gÇjputnu un sikspÇr¿u masveida 

caurce∫o‰ana. KopumÇ ezera apkÇrtnï konstatïta 271 putnu 

suga. Kop‰ 1966.gada ‰eit darbojas ornitoloÆijas stacija. Te ik 

rudeni apgredzeno l¥dz 54 000 putnu, bet ¥pa‰i intens¥vajÇs 

migrÇcijas dienÇs ‰o vietu pÇrlido l¥dz 1 milj. putnu. ·eit 

ligzdo tÇdi reti putni kÇ grieze, mazais orman¥tis, lielais un 

mazais dumpis u.c., bet Nidas purvÇ — dzeltenais tÇrti¿‰, 

lietuvainis, kuitala, p∫avu lija. 

PUTNU VîRO·ANAS TORNIS PAPES EZERA DIENVIDU GALÅ 

ApkÇrtnes centrÇlo da∫u aiz¿em Papes ezers - viens no 

Baltijas jappleras Latvijas piekrastei rakstur¥gajiem lagapplenveida 

seklajiem ezeriem. Ezers ir aizaug‰anas stadijÇ, un tÇ lielÇko 

da∫u aiz¿em niedrÇjs. Tikai 800 m attÇlumÇ no Papes ezera 

atrodas jappleras krasts ar smil‰ainu liedagu un kÇpÇm. ·ajÇ 

‰aurajÇ zemes joslÇ ir izveidojusies ¥patnïja daba. Ezeram rakstur¥ga 

iesÇ∫appledens veÆetÇcija, kas izce∫as ar vairÇkÇm retÇm 

augu sugÇm. 

Perspekt¥vajÇ Papes dabas parkÇ iek∫auts ar¥ Nidas purvs 

(piekrastes augstais purvs), Japplermalciema - Papes kÇpu mas¥vs, 

Nidas o∫ainÇ pludmale, Kalni‰˙u dabas liegums ar retÇm augu 

sugÇm un zvejnieku ciemi NidÇ, Papes µo¿os un PriediengalÇ, 

kuros saglabÇjusies senÇ apbappleve un plÇnojums. Papes dabas 

parkÇ ar¥ ietilpst japplera l¥dz 30 m dzi∫umam - re¿Æu nÇrsta 

vietas. 

PAPES EZERS NO PUTNA LIDOJUMA 

1999. gada vasarÇ ezera austrumu piekrastes p∫avÇs 

apmïram 130 ha lielÇ ieÏogotÇ plat¥bÇ, lai pasargÇtu ezera krastus 

no aizaug‰anas, tika ievesti savva∫as zirgi – Konik Polski, kas ir agrÇk 

dz¥voju‰o savva∫as zirgu tarpÇnu vistuvÇkie pïcteãi. ·ie zirgi ir labi 

piemïroju‰ies dz¥ves apstÇk∫iem Papes ezera krastos un jau devu‰i 

pirmos pïcnÇcïjus. 

Savva∫as zirgu ieve‰anu vad¥ja Pasaules Dabas fonds un tÇ mïr˙is 

ir rad¥t mode∫teritoriju, kurÇ dabas procesi noritïtu bez cilvïku 

iejauk‰anÇs, bet vietïjÇ ekonomika att¥st¥tos, nenoplicinot dabas 

resursus. 

Viens no veidiem, kÇ ‰¥m iestrÇdïm ar¥ turpmÇk sekm¥gi att¥st¥ties, 

dodot ekonomisku labumu vietïjiem iedz¥votÇjiem, ir ekotapplerisms. 

Migrïjo‰ie un ligzdojo‰ie putni, savva∫as zirgi, ¥patnïjie dabas 

apstÇk∫i un zvejniekciemi ar senajÇm ïkÇm, kurÇs vïl joprojÇm 

m¥t nedaudzie piekrastes zvejnieki, ir noz¥m¥gas vïrt¥bas, kas bappletu 

jÇredz katram. 

VIENS NO SAVVAπAS ZIRGU BARA PÅRSTÅVJIEM 

2 T Ë R I S M A A T T È S T È B A S V A L S T S A Ì E N T Ë R A 

WWF Latvija foto


b objekti 

1 

2 

3 

4 

5 

6 

7 

8 

Putnu vïro‰anas tornis – izveidots ar WWF – 

Pasaules Dabas fonda – atbalstu, te var iegapplet informÇciju 

par rakstur¥gÇkajiem ‰eit m¥to‰ajiem putniem 

WWF “Dabas mÇja” Papï – ekspoz¥cija par ezera 

apkÇrtnes dabu 

Dabas taka Papï – izgl¥tojo‰a taka no ezera l¥dz Nidas 

purvam, kas raksturo dabas procesus 

Savva∫as zirgu gan¥bas – apmeklïjums iespïjams 

jebkurÇ gadalaikÇ, bet tikai gida vad¥bÇ 

OrnitoloÆijas stacija – apmeklïtÇjiem pieejama 

no augusta l¥dz oktobrim, ir iespïjams vïrot 

putnu apgredzeno‰anu 

Papes bÇka – celta 1890. g., apmeklïtÇjiem slïgta 

Zvejnieku sïta muzejs “V¥tolnieki” – vïsturiskÇs apbappleves 

ansamblis, dz¥vojamÇ mÇja bapplevïta 1890.g., klït¥ apskatÇma 

Papes japplermalÇ atrastÇ kur‰u laiva, tÇs vecums ap 1000 gadiem 

Japplermalciema zvejas laivu piestÇtne un t¥klu mÇja – 

te var nobaud¥t kapplepinÇtas zivis, kÇ ar¥ vïrot zvejas v¥ru 

darbo‰anos 

h kontakti 

Gidi: Gunta Timbra t.+371 3494766 

Velta Kapplepele (savva∫as zirgi) t.+371 9489775 

Papes ornitoloÆijas stacija t.+371 3494326 

Ekotapplerisma operatori: e-pasts: ltib@apollo.lv 

TIC: Lejaskurzemes TIB t.+371 3480808 

N¥cas pagasts, e-pasts: dzintara_taka@apollo.lv 

Rucavas TIC: 

WWF Dabas mÇja: 

e fakti 

DibinÇts: Papes ezera dabas liegums - 1977. g., 

Kalni‰˙u dabas liegums – 1986. g., 

Nidas purva dabas liegums - 1988. g. 

Plat¥ba: 6000 ha 

AizsargÇjamÇs pamatvïrt¥bas: 

• augi (Baltijas efeja, parastÇ ¥ve, parastÇ purvmirte), 

• augstÇ purva ekosistïma, migrïjo‰o un ligzdojo‰o putnu 

sugas – melnais stÇr˙is, p∫avu lija, dzeltenais tÇrti¿‰, 

grieze, gr¥‰∫u ˙au˙is, lielais dumpis, purva papplece, 

dzïrve, mazais dumpis u. c., 

• Nidas o∫ainÇ pludmale, lielo kÇpu ekosistïma, senie zvejnieku 

sïtu kompleksi Papes µo¿os, PriediengalÇ, NidÇ. 

g nok∫apple‰ana 

• Atrodas Latvijas DR, jÇbrauc pa LiepÇjas - Klaipïdas ‰oseju, 

30 – 50 km uz D no LiepÇjas vai 50 km uz Z no Klaipïdas. 

GalvenÇ pieeja - no ‰osejas pie Rucavas krustojuma uz R 

l¥dz Papes ciemam 

• AttÇlums l¥dz R¥gai ~ 250 km 

• Dabas liegums atrodas Rucavas un N¥cas pagastu 

pa‰vald¥bu teritorijÇs, tuvÇkais administrat¥vais centrs – 

Rucava (8 km) 

• VisïrtÇk atbraukt no LiepÇjas vai no Klaipïdas ar 

sabiedrisko vai privÇto autotransportu 

f nak‰¿o‰anas vietas 

• Jaunie‰u m¥tne (1) ar 30 gultas vietÇm 

• Lauku mÇjas (7) ar 2 – 10 gultas vietÇm 

• Tel‰u laukums ar 8 - 12 tel‰u vietÇm (1), 

teltis pa‰iem jÇ¿em l¥dzi 

a aktivitÇtes 

• Piekrastes zveja, vada vilk‰ana, izbraucieni ar laivu japplerÇ, 

zivju kapplepinÇ‰ana (3 - 4 cilvïku grupai) 

• Savva∫as zirgu apskate 

• Putnu vïro‰ana 

• PÇrgÇjieni (6 - 8 cilvïku grupÇm) 

VAKARS JÌRAS KRASTÅ 

Zvani¿‰, Rucava, LiepÇjas rajons, LV-3477, t. +371 34 94766 e-pasts: rucava.p.p.b@apollo.lv 

Papes ciems, LV-3477, t. +371 34 94335, e-pasts: wwf@com.latnet.lv, mÇjas lapa: www.wwf.lv 

D A B A S T Ë R I S M A I E S P ‰ J A S L A T V I J Å 3 

A. Junkura foto

E.Pïterhofa foto 

A. Junkura foto 


SL±TERES NACIONÅLAIS PARKS L 

Kri‰jÇ¿a ValdemÇra savulaik noteiktais Eiropas centra 

punkts Kolkas ragÇ ir tikai viens no iemesliem, kÇpïc vïrts 

apmeklït ‰o interesanto dabas un cilvïku veidoto teritoriju. 

Ornitologiem Kolkas rags paz¥stams kÇ izcila putnu 

migrÇcijas novïro‰anas vieta. Pavasaros pirms do‰anÇs pÇri 

japplerai ‰eit koncentrïjas ap 150 000 putnu vienlaic¥gi. Apr¥∫a 

vidapple te vienkopus var redzït klijÇnus, ïrg∫us, gÇrgales, zosis, 

p¥les, daudzus zvirbu∫veid¥gos u.c. putnus. 

Kolkas rags veidojas vietÇ, kur saskaras Baltijas jappleras un R¥gas 

l¥ãa applede¿i. KrastÇ vïl samanÇmas vecÇs bÇkas paliekas, bet 

tagadïjÇ bÇka celta 1884.gadÇ un atrodas zemappledens sïk∫a 

galÇ – 6 km no krasta. 

KOLKAS RAGA PIEKRASTE AR SENÅS BÅKAS DRUPÅM 

NacionÇlais parks aiz¿em unikÇlu Kurzemes teritoriju tÇs 

zieme∫da∫Ç, kas LatvijÇ paz¥stama kÇ vigu (starpkÇpu mitro 

ieplaku) un kangaru (gareno kÇpu) zeme. ±pa‰ie teritorijas 

veido‰anÇs apstÇk∫i un procesi, kas norisinÇs vïl ‰odien, 

rad¥ju‰i daudzveid¥gu ekosistïmu kopumu: te atrodas visu 

veidu garenas formas purvi, ‰auri ezeri¿i, vairÇku kilometru 

garas un ∫oti senas kÇpas ar daÏÇdu tipu meÏiem. Parka 

teritorijÇ vienkopus atrodami mïrenÇs joslas jaukto meÏu, 

taigas un tundras dabas zonu elementi. ·is dabisko apstÇk∫u 

mistrojums rad¥jis labvïl¥gu vidi daudzveid¥gai dz¥vnieku un 

augu valstij. 

No Zilajiem kalniem dienvidos l¥dz Kolkas ragam zieme∫os 

Sl¥teres NacionÇlais parks glabÇ informÇciju par Baltijas jappleras 

veido‰anÇs vïsturi – sÇkot jau kop‰ pïdïjÇ apledojuma pirms 

11 000 gadu. Lietpratïji to sauc par Baltijas jappleras ÆeoloÆiskÇs 

veido‰anÇs br¥vdabas muzeju, kurÇ var atrast daÏÇdus to 

laiku reliktus - Ancilus un Baltijas ledus ezera krastu posmus. 

Zilie kalni pla‰Ç lokÇ norobeÏo Dundagas pacïlumu no jau 

minïtÇ vigu un kangaru areÇla. ·¥ robeÏ‰˙irtne ir unikÇla 

LatvijÇ kÇ no ainaviskÇ, tÇ ar¥ no ÆeoloÆiskÇ un ekosistïmu 

viedok∫a. Zilo kalnu nogÇze ar daudzajÇm gravÇm pace∫as pat 

l¥dz 50 m augstu pÇri l¥dzenumam, kas stiepjas l¥dz japplerai. 

ZILO KALNU NOGÅZES MEÎS 

Jappleras piekrastï cie‰i saviju‰Çs kultappleras, darba un dabas 

vïrt¥bas, veidojot neatkÇrtojamu kompoz¥ciju ar tikai ‰ai 

vietai rakstur¥gu kolor¥tu. 

Apmïram 50 km garumÇ gar Irbes ‰aurumu izvietoju‰ies 

piekrastes ciemi ar unikÇlu kultapplervïsturi. ·eit m¥t viena no 

Eiropas mazÇkajÇm tautÇm – l¥bie‰i, kas, dz¥vojot savrup, nav 

asimilïju‰ies ar latvie‰iem. L¥bie‰u zvejnieku saimes turpina 

tradicionÇlo nodarbi, bet kultapplerdarbinieki cen‰as kopt ‰ai tautai 

rakstur¥go kultappleru un saglabÇt to nÇkamajÇm paaudzïm. 

L¥bie‰u tautas identitÇti stiprina ne tikai trad¥cijas un valoda, 

bet ar¥ zvejniekciemu apbappleves plÇnojumi, atsevi‰˙as bappleves, 

vïsturiski noz¥m¥gas vietas un citas kultapplermantojuma liec¥bas. 

IRBES JÌRAS ·AURUMA PIEKRASTE AR MOTORLAIVÅM KRASTÅ 


D.Runãa foto

A. Junkura foto 


b objekti 

1 

2 

3 

4 

5 

6 

7 

8 

9 

Kolkas rags – zemes raga apkÇrtnï izveidots 

stÇvlaukums, tel‰u vieta, takas, informÇcijas kiosks 

u.c. objekti tappleristiem 

·l¥teres dabas taka – var apmeklït jebkurÇ 

gadalaikÇ, vïlams gida pavad¥bÇ 

îvaÏu dabas taka un stÇvkrasts – ~300 m gara 

labiekÇrtota taka, kas ved uz jappleru. ·eit ir viens no 

retajiem R¥gas l¥ãa stÇvkrastiem (l¥dz 15 m augsts) 

·l¥teres bÇka – 1849. gadÇ celta, otra vecÇkÇ 

LatvijÇ, tapplerisma objekts, 26 m augsta, atrodas Baltijas 

ledus ezera senkrasta malÇ, 59 m virs jappleras l¥me¿a 

Kolkas bÇka – celta 1884. g., atrodas japplerÇ 

Ragu muzejs Vaidï – E. Hausma¿a ragu kolekcijas 

muzejs "Purvziedos", ir d¥˙is, pirti¿a un vieta telt¥m 

L¥bie‰u tautas nams – celts 1939. gadÇ ar somu, 

igau¿u un ungÇru atbalstu 

S¥kraga centrs ar 8 zvejnieku mÇjÇm un 

Ko‰rags ar 9 zvejnieku mÇjÇm – valsts noz¥mes 

pilsïtbapplevniec¥bas kultappleras piemineklis 

Zvejas laivas Mazirbï – var vïrot tradicionÇlo 

zvejniec¥bu piekrastï, nobaud¥t kapplepinÇtas zivis 

VIGU EZERS SL±TERî 

Sl¥teres NP administrat¥vais 

centrs: 


Dakterlejas 3, Dundaga, Talsu rajons, LV-3270, t. +371 32 81066 

e-pasts: snp@slitere.lv, mÇjas lapa: www.slitere.gov.lv 

DibinÇts: 

Sl¥teres nacionÇlais parks - 

2000. g. (pirms tam Sl¥teres 

valsts rezervÇts), 

Sl¥teres dabas piemineklis - 1921. g. 

Plat¥ba: 16 369 ha 

AizsargÇjamÇs 

pamatvïrt¥bas: 

• dab¥gÇs meÏu ekosistïmas, 

augi (860 vaskulÇro sugu, 

128 sapplenu, 195 ˙ïrpju sugas) un 

dz¥vnieki (40 z¥d¥tÇjdz¥vnieku, 

129 ligzdojo‰o putnu, 7 

rÇpu∫u, 9 abinieku un 13 

saldappledens zivju sugas), 

• meÏa deguma dabiskÇ 

atjauno‰anÇs, 

• Zilo kalnu ÆeoloÆiskie objekti 

(Ka∫˙upes ieleja un gravas), 

• piekrastes ekosistïmas un 

zvejnieku ciemi. 

• Atrodas Latvijas rietumu da∫as zieme∫os, jÇbrauc pa ‰oseju 

uz ZR no R¥gas uz Kolku vai Dundagu 150 –160 km vai no 

Ventspils 40 km uz ZA 

• GalvenÇ pieeja ir no Dundagas - Mazirbes ce∫a 

13. kilometra, no Kolkas, no Mazirbes un 

no V¥dales - Mazirbes ce∫a 5. kilometra 

• NacionÇlais parks izvietots Kolkas un Dundagas pagastu 

teritorijÇs, tuvÇkais administrat¥vais centrs – Kolka un 

NP administrat¥vais centrs – Dundaga 

• îrtÇkÇ iera‰anÇs no R¥gas vai no Ventspils ar sabiedrisko 

vai privÇto auto transportu 


• Viesn¥ca (1) ar 28 gultas vietÇm 

• Viesu mÇjas (4) ar 8 –15 gultas vietÇm 

• Lauku mÇjas (2) ar 4 - 6 gultas vietÇm 

• Tel‰u laukums (1) ar 4 - 6 tel‰u vietÇm 



zivju kapplepinÇ‰ana 

• VelopÇrgÇjieni gida pavad¥bÇ 


• Pïtniec¥bas prakses 

• Ainavu glezniec¥ba 

• Fotomed¥bas 

• PÇrgÇjieni 

h kontakti 

e fakti 

Gidi: Alanda Pappleli¿a un JÇnis Jansons t.+371 3281066 

Ekotapplerisma operatori: e-pasts: snp@slitere.lv 

TIC: ·l¥teres bÇkas IC t. +371 3249211 

L¥vu IC KolkÇ t. +371 3277267 


A.Liepas foto 

A.Liepas foto 


µEMERU NACIONÅLAIS PARKS L 

Ka¿iera ezers ir starptautiski noz¥m¥ga (RamsÇres konvencijas) 

appledensputnu dz¥ves un atpappletas vieta to migrÇcijas ce∫Ç. 

ApkÇrtïjie purvÇji nodro‰ina relat¥vi dro‰us ligzdo‰anas 

apstÇk∫us ‰eit ligzdojo‰ajiem putniem – jappleras ïrglim, applepim, 

lietuvainim, melnajam stÇr˙im (7-8 pÇri), dzïrvïm, mazajam 

ïrglim. LielÇ skaitÇ ligzdo EiropÇ izzappledo‰Çs griezes. 

TÇpat kÇ putni, zinÇmu dro‰¥bu no apkÇrtïjÇs ros¥bas ‰eit rod 

lielie z¥d¥tÇji – a∫¿i, staltbrieÏi, meÏa capplekas, vilki. 

Ka¿iera ezerÇ konstatïtas vairÇk nekÇ 20 zivju sugas, lielÇkÇ 

da∫a no LatvijÇ sastopamiem abiniekiem un rÇpu∫iem. 

Kop‰ 1989.gada Ka¿ieris iek∫auts ICBP (Birdlife International) 

Eiropas noz¥m¥go putnu vietu sarakstÇ. 

MELNIE STÅRµI 

Kop‰ 1999.gada µemeru nacionÇlajÇ parkÇ ietilpst vairÇki 

atsevi‰˙i aizsargÇjamie dabas objekti un teritorijas – µemeru 

(Lielais) t¥relis, Ka¿iera ezers, Slocenes upes ieleja, Za∫Ç purva 

sïrapplede¿u avoti, senÇs iek‰zemes kÇpas (Za∫Ç kÇpa, KrÇãu 

kalni), smil‰ainÇ japplermala ar piekrastes kÇpÇm, Valguma ezers 

(30 m dzi∫vagÇ). Pateicoties apkÇrtnes ÆeomorfoloÆiskÇs 

veido‰anÇs vïsturei un lielu ÆeoloÆisku struktappleru saskares 

vietai, relat¥vi nelielÇ teritorijÇ ir izveidojusies ¥patnïja, tikai 

‰eit rakstur¥gu ekosistïmu koncentrÇcija. Tas veicinÇjis lielu 

bioloÆisko daudzveid¥bu (te aug 1/4 no Latvijas SarkanÇs 

grÇmatas augiem). ±pa‰a vïrt¥ba tam ir ar¥ tÇpïc, ka parka 

tuvumÇ atrodas Japplermalas pilsïta (veidojusies kÇ kapplerortpilsïta) 

un ~20 km attÇlÇk – R¥ga, Latvijas galvaspilsïta. 

NacionÇlÇ parka pamatteritorija ir Baltijas ledus ezera lagapplenu 

relikts – piejappleras tipa augstais purvs, viens no lielÇkajiem 

sapplenek∫iem LatvijÇ - µemeru t¥relis. Tas ir ar¥ viens no 

ornitoloÆiski noz¥m¥gÇkajiem purviem. NacionÇlÇ parka 

piekraste veidojusies pïc Litor¥nas jappleras periodÇ, tÇpïc ‰eit 

vienkopus novïrojamas gan mapplesdienu krasta ekosistïmas, 

gan savdab¥gas purvu, ezeru un iek‰ïjo applede¿u ekosistïmas. 

µEMERU T±RELIS 

TeritorijÇ eso‰Ç dolom¥ta pamatieÏa un purvu mijiedarb¥bas 

rezultÇtÇ radies sïravotu komplekss, kas ir unikÇls Eiropas 

mïroga dabas piemineklis. Tas 20. gs. tr¥sdesmitajos gados 

bija par pamatu Latvijas ÇrstnieciskÇ kapplerorta att¥st¥bai 

µemeros. 

LapmeÏciema un Ragaciema japplermala spïj konkurït ar 

Vidzemes piekrastes ciemiem – Zvejniekciemu, Saulkrastiem 

u.c. Pla‰ais liedags ar smalku smilti, piekrastes kÇpas ar prieÏu 

meÏu un piekrastes zvejÇ gappletÇ loma izstrÇdÇjumi labprÇt tiek 

piedÇvÇti tappleristiem un atpappletniekiem. 

RAGACIEMS STARP JÌRU UN KAøIERA EZERU 


A.Liepas foto


b objekti 

1 Ugunsnovïro‰anas tornis – tornis apkÇrtnes 

ugunsdro‰¥bas novïro‰anai 

2 Sïra d¥˙i – ¥pa‰a vieta, kur skÇbie purva applede¿i reaÆï 

ar grunts dolom¥ta atsegumiem un veido ∫oti 

¥patnïjus augu aug‰anas apstÇk∫us 

3 Ka¿iera ezera laivu bÇze – ∫oti labas mak‰˙erï‰anas 

vietas, bet mak‰˙erït dr¥kst tikai no bÇzes laivÇm un 

ja ir iegÇdÇta mak‰˙erï‰anas at∫auja 

4 Ragaciema bÇka – celta 1939.g., pÇrbapplevïta 1947.g. 

5 “MeÏa mÇja” – NP administrÇcija un apmeklïtÇju centrs 

6 

7 

8 

9 

Sanatorija “µemeri” – viens no slavenÇkajiem 

Latvijas Çrstnieciskajiem kapplerortiem 

µemeru t¥re∫a purva laipa – speciÇli izbapplevïta 

3 km gara taka vienÇ no interesantÇkajÇm µemeru 

t¥re∫a da∫Çm 

GausÇs jappledzes pludmale pie Ragaciema – mazapdz¥vota, 

neapbapplevïta, bet iecien¥ta kÇ atpappletas teritorija 

NacionÇlajÇ parkÇ 

Laipa melnalk‰¿u dumbrÇjÇ – 600 m taka, kas 

iekÇrtota pie “MeÏa mÇjas” un kur var novïrtït 

¥patnïjo vidi ar sïrapplede¿a avotiem 

PURVA TAKA µEMERU T±REL± 

e fakti 

DibinÇts: µemeru nacionÇlais parks - 1997.g. 

Pirms tam: Ka¿iera ezera DL - 1977.g., 

µemeru LielÇ t¥re∫a DL - 1977.g., 

Slocenes upes ielejas DL – 1977.g. 



• dabas objekti (purvi, seklie piekrastes ezeri, jappleras piekraste, 

upju ieleju palienas, kÇpas, sïravoti, mitrie meÏi un vispÇrïjÇ 

bioloÆiskÇ daudzveid¥ba), 

• kultapplervïsturiskais mantojums (piekrastes zvejnieku ciemi 

un tradicionÇlÇ nodarbe, pilskalns un senÇs apmetnes), 

• kapplerortoloÆiskÇs vïrt¥bas (µemeru kapplerorts, Çrstnieciskie 

sïravoti un dapple¿as). 


• Atrodas uz DR no R¥gas jappleras l¥ãa, starp Japplermalu un 

Tukumu, no R¥gas 35 km attÇlumÇ braucot cauri Japplermalai 

• Pieeja no µemeriem, Tukuma, LapmeÏciema vai Kalnciema 

(ja brauc virzienÇ uz LiepÇju) 

• TuvÇkie administrat¥vie centri – µemeri un LapmeÏciems 

• îrtÇkÇ iera‰anÇs ar elektrisko vilcienu R¥ga-µemeri vai ar 

sabiedrisko un privÇto autotransportu no R¥gas vai Jelgavas 



• Lauku mÇjas (7) ar 2-10 gultu vietÇm 

• Tel‰u laukums ar 8-12 tel‰u vietÇm (1), teltis pa‰iem jÇ¿em 



zivju kapplepinÇ‰ana 

• Nodarb¥bas Dabas skolÇ 

• IzjÇdes ar zirgiem 

• Mak‰˙erï‰ana 

• Putnu un sikspÇr¿u vïro‰ana 


h kontakti 

Gidi: t.+371 7765387 

Ekotapplerisma operatori: t.+371 7765387 

TIC: Tukuma TIC t.+371 3124451 

Japplermalas TIC t.+371 7764276 

µemeru NP: 

“MeÏa mÇja”, Japplermala-µemeri, LV-2012, t. +371 7765386, e-pasts: kemeri@vdc.lv , mÇjas lapa: www.kemeri.gov.lv 


A.Liepas foto

J.Sma∫inska foto 

A.Gustovska foto 


ABAVAS SENLEJAS DABAS PARKS L 

ABAVAS SENLEJA, VE˛UP±TE 

Dabiskie apstÇk∫i un cilvïku tradicionÇlÇ nodarbo‰anÇs 

laukos ir rad¥ju‰i situÇciju, kas ir unikÇla Eiropas mïrogÇ. 

Abavas senlejas palienes un krastu nogÇzes zÇlÇji pïc sugu 

daudzveid¥bas ir vieni no bagÇtÇkajiem LatvijÇ. ·eit ir sastopamas 

30 augu sugas, kas iek∫autas Latvijas SarkanajÇ grÇmatÇ. 

TÇpïc ‰is apvidus tiek uzskat¥tas par vienu no floristiski 

bagÇtÇkajiem LatvijÇ. 

Kopjot ‰¥s p∫avas, tiek saglabÇta moza¥kveida ainava un ekosistïmu 

daÏÇd¥ba. Upe, ezeri¿i, lauku viensïtas, meÏu puduri 

un p∫avas, veido Latvijai rakstur¥gu lauku vidi, kas no citÇm 

intens¥vÇs lauksaimniec¥bas valst¥m at‰˙iras ar lielu dabas 

daudzveid¥bu un teritoriÇli nelielÇm formÇm. 

Dabas parkÇ ir vïl citi objekti, kas veido Latvijai nerakstur¥gas 

augtenes. Piemïram âuÏu purvs – kalcifilais pÇrejas purvs ar 

LatvijÇ vien¥go dabisko krapplemu ãuÏu augteni. 

V±NOGULÅJU DÅRZS 

Dabas parks aptver ledÇjku‰anas applede¿u veidotu senleju, kas 

ir viena no skaistÇkajÇm LatvijÇ. Ne velti Abavas senleja kop‰ 

seniem laikiem tiek dïvïta par Kurzemes ·veici. Abava ir 

Ventas pieteka, kuras garums ir 129 km. TÇ ir bagÇta ar 

stÇvÇm, gravu saposmotÇm terasu nogÇzïm, kur vietÇm 

atsedzas smil‰akmens ieÏi, alas, parÇdÇs avoti un nav retums 

ar¥ appledenskritumi. TÇpïc Abavas senlejÇ vien ir noteikti 11 

aizsargÇjami ÆeoloÆiskie dabas pieminek∫i. 

LatvijÇ visiem paz¥stami tÇdi skatÇmi objekti kÇ Abavas rumba 

– viens no skaistÇkajiem Kurzemes appledenskritumiem un MÇras 

kambari – noslïpumainas ni‰as un grotas smil‰akmens 

atsegumÇ. 

KopumÇ ‰ajÇ dabas parkÇ valsts aizsardz¥bÇ ¿emti 30 

arheoloÆijas, 13 arhitektappleras un 17 mÇkslas pieminek∫i. 

ABAVAS SENLEJAS AINAVA 

Senlejai rakstur¥ga eg∫u-platlapju, prieÏu un bïrzu meÏu, 

kadi˙u audÏu, p∫avu un t¥rumu moza¥kveida ainava. TÇ ir 

viena no vislabÇk iekultivïtajÇm senlejÇm LatvijÇ, kurÇ atrodas 

ar¥ Sabiles V¥na kalns – pasaulï vistÇlÇk uz zieme∫iem 

izveidotais br¥vdabas v¥nogu stÇd¥jums. 

Abavas senlejÇ ir dz¥voju‰i jau akmens laikmeta cilvïki. TÇpïc 

‰¥ teritorija izce∫as ar lielu kultapplervïsturisko objektu 

koncentrÇciju. Tas saist¥ts ar vietïjo iedz¥votÇju akt¥vu 

darb¥bu visos vïsturiskajos laika posmos. 

Ar¥ tagad ‰ejienes lauku sïtu ¥pa‰nieki ir akt¥vi – Abavas 

senielejÇ ir vairÇkas saimniec¥bas, kuras jau ilgÇku laiku darbojas 

bioloÆiskajÇ lauksaimniec¥bÇ, lauku tapplerismÇ, vietïjÇ 

kultapplervïsturiskÇ mantojuma un trad¥ciju kop‰anÇ. Tiek 

audzïta ekoloÆiski t¥ra pÇrtika, praktizïta cilvïka atvese∫o‰ana 

ar dabas un dabas enerÆïtikas pal¥dz¥bu. 

PÇri visam tam no aug‰as “noraugÇs” Kandavas, Buses un 

Sabiles senie pilskalni. 


A.Gustovska foto

R.Jansona foto 


b objekti 

1 

2 

3 

4 

5 

6 

7 

8 

9 

âuÏu purvs – purvs 1 km no Kandavas ar ãuÏu audzi, 

sïrapplede¿u avotiem un saldappledens ka∫˙a atradnïm 

Buses pilskalns – apdz¥vots jau 3000 gadu atpaka∫, 

10.-14.gs. noz¥m¥gs Kurzemes politiskais un 

ekonomiskais centrs 

V¥na kalns – vistÇlÇk uz zieme∫iem zinÇmais v¥nogu 

stÇd¥jums br¥vÇ dabÇ 

Abavas rumba – appledenskritums uz aptuveni 2m 

augsta dolom¥ta sliek‰¿a 

Sventes dzirnavas – gaisa trosu ce∫‰ pÇri Abavai 

MÇras kambaru alas – smil‰akmens atsegumÇ dabiski 

izveidoju‰Çs ni‰as un grotas – senãu upurvieta 

Lielrendas Velna laiva – tÇ sauc akme¿krÇvumu 

senkapi, kas bija rakstur¥gi Baltijas somiem. ·is varïtu 

bapplet vistÇlÇk uz D atklÇtais tÇda veida piemineklis 

±vandes appledenskritumi – krÇ‰¿Ç gravÇ ar vidusdevona 

dolom¥ta atsegumiem divi 1,7 m un 2 m augsti 

un l¥dz 9 m plati appledenskritumi 

Lïjïju klintis – smil‰akmens kraujas atsegums 

Kuld¥gas TIC: 

PA ABAVAS KRÅCîM AR KANOE 


DibinÇts: Abavas senlejas 

dabas parks -1999.g. 

Kandavas sïravotu 

meÏs – 1927.g., 

kompleksais dabas 

liegums - 1957.g. 



• Abavas senlejas 

kultapplervïsturiskais mantojums, 

• upes krasta nogÇÏu un palie¿u 

zÇlÇja augi, 

• ÆeoloÆiskie objekti - atsegumi, 

alas, appledenskritumi, avoti 

(Abavas rumba, MÇras kambari, 

Zviedru cepure, 

V¥na kalns, Aclejas avoti), 

• âuÏu kalcif¥lÇ pÇrejas purva 

augtene. 

• Atrodas Kurzemes centrÇlajÇ da∫Ç un stiepjas ~70km 

garumÇ A-R virzienÇ sÇkot no Kandavas l¥dz Ventai 

• JÇbrauc pa R¥gas-Ventspils ‰oseju l¥dz Kandavai ~70km uz 

R no R¥gas vai ~25km uz ZA no Kuld¥gas l¥dz Rendai 

• Var sÇkt no Kandavas vïsturiskÇs apbappleves, Sabiles vïsturiskÇ 

centra, Matkules-VÇnes ‰osejas krustojuma vai Rendas 

• No tÇlÇkÇ punkta l¥dz R¥gai ir ~160km 

• TuvÇkie administrat¥vie centri – Kandava, Sabile, Valgale, 

Renda 

• îrtÇkÇ iera‰anÇs no R¥gas, Ventspils vai Kuld¥gas ar 

sabiedrisko vai privÇto auto transportu 




• Viesu mÇjas (5), ar 6-16 gultas vietÇm 

• Lauku mÇjas (7), ar 3-25 gultas vietÇm 

• Tel‰u laukumi (6), tel‰u vietas 20-30 un < 


• Brauk‰ana ar laivÇm un kanoe 


• Velotapplerisms 

• PÇrgÇjieni pa vietïjÇm dabas takÇm 


• Ainavu glezno‰ana un fotogrÇfï‰ana 

• Slïpo‰ana 

h kontakti 

e fakti 

Gidi: Sabiles TIC t.+371 3252344 

Kandavas novada muzejs t.+371 3182040 

Ekotapplerisma operatori: t.+371 3347280 

TIC: Kuld¥gas TIC t.+371 3322259 

Rendas pagasta IC t. +371 3347188 

Bazn¥cas iela 5, Kuld¥ga, LV-3301, t./fax: +371 3322259, e-pasts: tourinfo@kuldiga.lv, mÇjas lapa: www.kuldiga.lv 


A.Liepas foto 

Mïrsraga pagasta padomes foto 


ENGURES EZERA DABAS PARKS L 

ENGURES EZERS - IECIEN±TA MIGRîJO·O PUTNU VîRO·ANAS VIETA 

Engures ezera dabas parka tapplerisma pamatresurss ir ezers. 

TÇpïc svar¥gi nodro‰inÇt dabas tappleristu organizïtu piek∫apple‰anu 

apmeklï‰anai pie∫aujamajiem objektiem ezerÇ vai tÇ krastos. 

·ajÇ ezerÇ vien ir 5 laivu bÇzes, kas nodro‰ina tappleristu 

apkalpo‰anu akt¥vÇs tapplerisma sezonas laikÇ. 

Var doties pÇrgÇjienÇ pa krasta dabas taku, novïrtït lagapplenu 

ezeram rakstur¥gÇs ekosistïmas un dabas objektus. Pïc tam ar 

laivÇm var izbraukt ezerÇ, lai vïrotu putnu dz¥vi, fotografïtu, 

mak‰˙erïtu vai akt¥vi atpapplestos. EzerÇ ir 7 salas. 

TÇlÇk var akt¥vi turpinÇt mar‰rutu, bet nu jau zirga mugurÇ. 

Zino‰u vietïjo gidu pavad¥bÇ dabas tappleristiem ir iespïjams 

vakarÇ iekurt ugunskuru un uzstÇd¥t teltis, lai piece∫oties r¥ta 

agrumÇ, vïrotu dz¥vnieku akt¥vitÇtes ezera krastÇ. 

PIEJÌRAS PπAVAS PIE MîRSRAGA CIEMA 

Engures ezers ir lielÇkais lagapplenas tipa ezers LatvijÇ un viena 

no svar¥gÇkajÇm putnu ligzdo‰anas vietÇm. ·eit jau vairÇkus 

gadu desmitus tiek vïroti un gredzenoti putni. Priek‰ tÇ ir 

speciÇli uzbapplevïta peldo‰Ç ornitoloÆiskÇ stacija un putnu 

vïro‰anas tornis, kas ∫auj regulÇri pït¥t ezera faunas dz¥vi. πoti 

iespïjams, ka dabas tappleristi ‰eit vïlïsies viesoties bieÏÇk. 

GalvenÇ pras¥ba ir – saska¿ot savas viz¥tes un just atbild¥bu kÇ 

par putnu mieru, tÇ ar¥ par pïtnieku darbu. 

Dabas parkÇ vïrojams ar¥ tÇds ¥patnïjs dabas objekts kÇ 

piejappleras p∫avas. ·o p∫avu eksistence ir cie‰i saist¥ta ar l¥ãa 

piekrastes appledens stÇvokli. TÇpïc piekrastes akvatorija ir 

aizsargÇjama l¥dz 10 m dzi∫umam. MïrsragÇ ieteicams apmeklït 

muzeju “Saieta nams” ar savdab¥gu mitoloÆisko un senãu 

paz¥‰anÇs z¥mju kolekciju. 

“DZEDRU” LAIVU BÅZE PIE µÌπCIEMA 

±pa‰i aizsargÇjamais dabas objekts – Piejappleras p∫avas un jappleras 

akvatorija, cie‰i piegu∫ Mïrsraga ciemam un ostai. TÇpïc 

izveidojusies savdab¥ga situÇcija, kad blakus sadz¥vo ¥patnïjÇ 

daba un cilvïku tradicionÇlÇ nodarbo‰anÇs. Virs pa‰as 

piekrastes pace∫as Mïrsraga bÇka. 

Piejappleras p∫avas ir unikÇls jappleras krasta veidojums, kas 

nodro‰ina augteni retÇm, EiropÇ aizsargÇtÇm augu sugÇm, kÇ 

ar¥ apme‰anÇs vietu ap 60 putnu sugÇm. 

Lai ‰o savdab¥go apkÇrtni varïtu pareizi un pilnvïrt¥gi 

piedÇvÇt dabas tappleristiem, tiek veidotas takas, kas sasaist¥s 

vienÇ kopumÇ Mïrsraga ostu ar jahtu piestÇtni, muzeju, bÇku, 

piekrastes p∫avas, meÏus un liedagu. 

Da∫ai dabas tappleristu noteikti bapples interesanti nobaud¥t ‰eit 

gatavotÇs jappleras veltes. 


J.Griga∫a foto


b objekti 

1 

2 

3 

4 

5 

6 

7 

8 

Putnu vïro‰anas tornis – izveidojis ornitoloÆisko 

pït¥jumu centrs putnu vïro‰anai gada siltajÇ sezonÇ 

Mïrsraga bÇka – 1875.g. celta, var apmeklït 

jebkurÇ gadalaikÇ, bet tikai gida pavad¥bÇ 

Engures ornitoloÆisko pït¥jumu centra 

peldo‰Ç mÇja – apmeklïjama tikai gida pavad¥bÇ, 

ir iespïjams vïrot putnu apgredzeno‰anu 

Bïrzciems – tipisks piekrastes zvejnieku ciems, 

var nobaud¥t kapplepinÇtas zivis, vïrot zvejniec¥bu 

Muzejs “Saieta nams” – privÇtais muzejs ar 

ekspoz¥ciju par Mïrsraga vïsturi un speciÇlu izstÇdi 

par senãu paz¥‰anÇs un mitoloÆijas z¥mïm 

Engures ornitoloÆisko pït¥jumu centrs – 

var sa¿emt izsme∫o‰a informÇcija par ‰eit m¥to‰ajiem 

putniem 

Engures jahtu osta – izveidotas piestÇtnes daÏu 

jahtu pietauvo‰anai 

Laivu bÇzes – ap ezeru izvietotas 5 laivu bÇzes 

akt¥vai atpappletai un mak‰˙erï‰anai 

MîRSRAGS UN BÅKA 

e fakti 

DibinÇts: Engures ezera dabas parks - 1998.g., 

Engures ezera ornitoloÆiskais liegums – 1957.g., 

Mïrsraga jappleras piekrastes zooloÆiskais liegums – 1987.g. 

Plat¥ba: 18000 ha + akvatorija l¥dz 10m dzi∫uma atz¥mei 


lielÇkais lagapplenas tipa ezers LatvijÇ; apkÇrtïjÇs ekosistïmas 

un tajÇs augo‰ie augi (~800 sugu); piejappleras p∫avas; ezerÇ un 

piekrastï ligzdojo‰Çs retÇs putnu sugas (44 EiropÇ apdraudïtas 

sugas); teritorijÇ eso‰o zvejniekciemu kultapplervide. 


• Atrodas R¥gas l¥ãa R piekrastï, nok∫applet var, braucot pa 

R¥gas-Kolkas ‰oseju 70-75km uz ZR no R¥gas, 25-30km uz 

Z no Tukuma vai 40-45km uz A no Talsiem 

• GalvenÇ pieeja ir no ‰osejas R¥ga-Kolka Engurï vai 

MïrsragÇ un no µapple∫ciema ezera R krastÇ 

• TuvÇkie administrat¥vie centri – Engure, Mïrsrags, µapple∫ciems 

• îrtÇkÇ iera‰anÇs no R¥gas vai Talsiem ar sabiedrisko vai 

privÇto auto transportu 



• Viesu mÇjas (3), ar 4-20 gultas vietÇm 

• Jaunie‰u m¥tne (5), ar 15-100 gultas vietÇm 

• Lauku mÇjas (3), ar 5-8 gultas vietÇm 

• Kempingi (2), ar 50-100 gultas vietÇm 



zivju kapplepinÇ‰ana (3-4 cilvïku grupai) 



• Izbraucieni ar laivu ezerÇ un mak‰˙erï‰ana 

• PÇrgÇjieni nelielÇm cilvïku grupÇm 

• Dabas pïtniec¥ba 

• Fotomed¥bas 

• Velotapplerisms 

h kontakti 

Gidi: OrnitoloÆiskais pïtniec¥bas centrs t.+371 3161198 

Ekotapplerisma operatori: Roberts ·ili¿‰ t.+371 9474420 

e-pasts: dianarub@e-apollo.lv, t.+371 6405712 

TIC: Talsu TIC t.+371 3224165 

Tukuma TIC t.+371 3124451 

µapple∫ciema IC t.+371 3234632 

Mïrsraga pagasta TIC: 

Dzintarzemes-9, Mïrsrags, Talsu raj., LV-3284, t.+371 3235407, e-pasts: dianarub@e-apollo.lv 


Mïrsraga pagasta padomes foto




GAUJAS NACIONÅLAIS PARKS L 

GAUJA - POPULÅRÅKÅ ÌDENSTÌRISMA UPE LATVIJÅ 

NacionÇlo parku var uzskat¥t par kultapplervïsturisko 

pieminek∫u br¥vdabas muzeju, jo tajÇ atrodas 221 kultappleras 

piemineklis, bet kopÇ ar vïsturiski noz¥m¥giem objektiem to 

skaits ir vairÇk nekÇ 500. Te ir lielÇkais pilskalnu bl¥vums, kÇds 

zinÇms LatvijÇ sal¥dzino‰i tik nelielÇ teritorijÇ. KÇ izcila 

vïrt¥ba minama Turaidas pils, bet pavisam oriÆinÇls vïstures 

objekts ir Årai‰u ezerpils. 

Årai‰u ezera sali¿Ç pïc 10 gadu ilgas arheoloÆiskÇs izpïtes ir 

rekonstruïtas 9.-10.gs. letga∫u m¥tnes, kuras tagad sniedz interesentiem 

priek‰statu par 1000 gadus senÇm ezerpil¥m LatvijÇ. 

Ezerpils kopÇ ar citiem kultappleras un vïtures objektiem veido 

Årai‰u muzejparku. 

ÅRAI·U EZERPILS UN TÅS APKÅRTNE 

LatvijÇ populÇrÇkÇ nacionÇlÇ parka apkÇrtne veidojusies 

pirms 380 milj. gadu. PïdïjÇ lielÇkÇ pÇrveide notika pirms 

~12 tapplekst. gadu, atkÇpjoties ledÇjam. Kop‰ tiem laikiem Gauja 

izveidojusi Baltijas mïrogam unikÇlu senieleju ar daudzÇm 

pieteku ielejÇm un sÇngravÇm, kraujÇm, atsegumiem, alÇm, 

smil‰akmens un dolom¥ta klint¥m. Gaujas senielejÇ un pieteku 

krastos ir vairÇki simti ‰Çdu skatÇmu objektu. Upes 1/5 atrodas 

pla‰Ç, l¥dz 85 m dzi∫Ç ielejÇ, kas veido NacionÇlÇ parka kodolu. 

Tapplerisms ‰eit att¥st¥jÇs, pirms vïl tika domÇts par dabas 

aizsardz¥bas nepiecie‰am¥bu. TÇ dïvïtajÇ Vidzemes ·veicï jau 

19.gs. tika iekÇrtotas “Alpu takas” un atpappletas vietas. Tappleristu un 

atpappletnieku interese arvien pieauga. Pateicoties nacionÇlÇ parka 

statusam, tagad tapplerisms organizïts dabai mazÇk kait¥gi, vairÇk 

tiek domÇts ar¥ par dabas aizsardz¥bas pïtniecisko darbu. 

·eit iespïjams ce∫ot tik daudzveid¥gi kÇ nekur citur LatvijÇ: 

tapplersistiem tiek piedÇvÇts L¥gatnes mÇc¥bu un atpappletas parks ar 

savva∫as dz¥vnieku voljïriem, botÇnikas un citÇm dabas 

takÇm, Turaidas muzejrezervÇts, Årai‰u muzejparks, appledens 

tappleristu mar‰ruti, izjÇde ar zirgiem pa ieleju un velomar‰ruti pa 

skaistÇkajÇm vietÇm. Japplet¥gÇkÇs dabas teritorijas netiek 

traucïtas, jo 4% Gaujas NP teritorijas veido rezervÇti. To 

apmeklï‰ana nav at∫auta. 

L¥gatnes mÇc¥bu un atpappletas parks izveidots 1975. gadÇ un ir 

LatvijÇ populÇrs ar saviem savva∫as dz¥vnieku voljïriem. ·eit 

dz¥vo LatvijÇ sastopamie meÏa zvïri – staltbrieÏi, meÏacapplekas, 

lapple‰i, stirnas, jenotsu¿i, ar¥ lÇãu Æimene un sumbri. KopumÇ 

‰eit un apkÇrtnï var sastapt 48 dz¥vnieku sugas, kÇ ar¥ lielu 

skaitu daÏÇdu putnu sugu. 

Ikviens ‰eit ir gaid¥ts, lai dotos pa NeskartÇs dabas taku. 

Pateicoties apkÇrtnes reljefam, dabas apstÇk∫iem un pla‰Çm 

meÏu plat¥bÇm, ‰eit ir liela bioloÆiskÇ daudzveid¥ba, daudz 

diÏkoku un interesantu koku saaugumu. Lai varïtu novïrtït 

meÏu pla‰umus, L¥gatnï ir uzbapplevïts skatu tornis. 

LÅâU ˛IMENEI PIEAUGUMS 


J.Sma∫inska foto


b objekti 

1 Gaujas NP ApmeklïtÇju centrs – parka ekspoz¥cijas, 

ce∫veÏi, kartes, mÇc¥bu lekcijas skolnieku grupÇm, 

kÇ ar¥ gida pakalpojumi 

2 Gaujas NP administrÇcija – organizï parka dabas 

aizsardz¥bu un apsaimnieko‰anu, kÇ ar¥ vides izgl¥t¥bas 

pasÇkumus 

3 Tapplerisma takas – Gaujas NP izveidotas daÏÇdas takas 

tappleristiem un viesiem (botÇnikas, pasaku, dabas, pastaigu 

un citas) 

4 Ìdenstapplerisma apmetnes – gar Gauju un daÏÇm tÇs 

pietekÇm ir izvietota virkne apmet¿u appledenstappleristiem. 

5 Gaisa trosu ce∫‰ – trosu ce∫‰ nodro‰ina tappleristiem 

pÇrvieto‰anÇs iespïjas starp senielejas krastiem 

6 PÇrceltuve pÇr Gauju L¥gatnï – tiek izmantota vasarÇ 

kÇ agrÇko laiku vïsturiska pÇrceltuve 

7 L¥gatnes mÇc¥bu un atpappletas parks – izveidots 1975. 

gadÇ, tajÇ ir savva∫as dz¥vnieku voljïri un vairÇkas takas 

tappleristiem 

8 L¥gatnes skatu tornis – nodro‰ina iespïju raudz¥ties 

pÇri koku galotnïm un redzït 2/3 Gaujas NP teritorijas 

9 Turaidas muzejrezervÇts – atjaunots vidusslaiku 

(13.-17.gs.) pils bapplevju komplekss 

10 Årai‰u ezerpils un muzejparks – restaurïta seno 

letga∫u koka apmetne ezera vidapple 

11 UngurmuiÏas ansamblis – muiÏas komplekss 

gleznainÇ vietÇ pie Ungurezera, populÇra tappleristu un 

atpappletnieku vieta 

12 ZvÇrtes iezis – interesants un aizsargÇjams ÆeoloÆiskais 

objekts Amatas krastÇ, ‰eit sÇkas viena no populÇrÇkajÇm 

takÇm Gaujas NP 

h kontakti 

Gidi: Gaujas NP ApmeklïtÇju centrs t.: +371 7971345 

Ekotapplerisma operatori: e-pasts: ic@gnp.lv 

TIC: Siguldas TIC t. +371 7971335, e-pasts: info@sigulda.lv 

Valmieras rajona TIC t. +371 4207177, e-pasts: tic@valmiera.gov.lv 

Cïsu TIC t. +371 4121815, e-pasts: info@cesis.lv 

DibinÇts: 1973.g., 

Aizsardz¥bas statuss 

meÏiem – 1922.g., 

Gaujas senielejas 

aizsardz¥ba - 1957.g. 



• upes senielejas daba un ainavas, 

• ÆeoloÆiskie objekti un applede¿i, 

• kultapplervïsturiskais mantojums. 

• No R¥gas ZA virzienÇ pa 

R¥gas-Pleskavas ‰oseju l¥dz 

Siguldai (50km), kur atrodas 

Gaujas NP apmeklïtÇju centrs. 

Gaujas NP teritorijai var piek∫applet 

no vairÇkÇm pusïm: no Siguldas, 

Valmieras, R¥gas-Pleskavas 

‰osejas posmÇ no Sïn¥tes l¥dz Bïrzkrogam un no R¥gas- 

Valmieras ‰osejas posmÇ no MurjÇ¿iem l¥dz Kocïniem 

• Nok∫applet var ar sabiedrisko vai privÇto autotransportu, kÇ ar¥ 

ar vilcienu, kas kursï pa mar‰rutu R¥ga-Sigulda-Cïsis-Valmiera 


• Vispla‰ÇkÇs - sÇkot no viesn¥cÇm un beidzot ar tel‰u vietÇm 

• Vietu skaita nodro‰inÇjums daÏÇda lieluma grupÇm 

• Vietu rezervï‰anu var veikt Gaujas NP ApmeklïtÇju centrÇ, 

vai kÇdÇ no minïtajiem TIC 


e fakti 


• Braucieni ar laivu, kanoe vai plostu pa Gauju (pavasar¥ ar 

laivu pa Amatu un Braslu) 

• VelopÇrbraucieni 

• Pastaigas pa tapplerisma takÇm 

• Mak‰˙erï‰ana upïs un ezeros 


• Akt¥va atpappleta pie appledens, atrakcijas un spïles br¥vÇ dabÇ 

• FotogrÇfï‰ana un ainavu glezno‰ana 

• Slïpo‰ana un nobraucieni no kalna ar slïpïm 

TURAIDAS PILS GAUJAS KRASTÅ 

Gaujas NP ApmeklïtÇju centrs: 

Bazn¥cas iela 3, Sigulda, LV 2150, t. +371 7971345, fax.: +371 7971344, e-pasts: ic@gnp.lv, mÇjas lapa: www.gnp.gov.lv 


J.Sma∫inska foto

D.Gruberta foto 



DAUGAVAS LOKU DABAS PARKS L 

DAUGAVAS LOKI - UPES IELEJAS AINAVA NO VERVERU KRAUJAS 

Adamovas taka izveidota netÇlu no KrÇslavas, Daugavas ielejas 

labÇ pamatkrasta nogÇzï. TÇs sÇkumÇ, iebraucot KrÇslavÇ 

no Daugavpils puses, ir skatu laukums. Taku veidoju‰i 

Daugavpils UniversitÇtes pasniedzïji un studenti un to uzrauga 

KrÇslavas novada tapplerisma informÇcijas centrs. Taka ∫auj 

apmeklït virkni ÆeoloÆisku objektu, vïsturisku vietu un 

br¥ni‰˙¥gu skatu vietas. ·eit pace∫as Adamovas pilskalns, bet 

lejÇ DaugavÇ ietek avoti, kas izveidoju‰i daudzveid¥gas gravas. 

NogÇzi ar savÇm saknïm cie‰i satur iespaid¥gi ozoli. Pa‰as takas 

garums ir tikai 1,4 km, bet tai pa‰Ç laikÇ ir vairÇkas skatu vietas 

un samïrÇ bl¥vs interesantu objektu virknïjums (avotcirki, 

gravas, ieÏu atsegumi, nosl¥de¿i, diÏakme¿i, savdab¥gi koki, 

reti un aizsargÇjami augi). 

POGUπANKAS UP±TES GRAVA 

Daugavas daba 25 km garajÇ posmÇ starp Jezupovu un 

KrÇslavu ir ∫oti savdab¥ga. 7 km platÇ joslÇ upe met devi¿us 

ainaviski vïrien¥gus lokus – Elernes, Buti‰˙u, Rozali‰˙u, 

Ververu, Daugavsargu, Rud¿as, Zvainieku, Sker‰kÇnu un 

Priedaines. Daugavas ielejas loki tiek uzskat¥ti par senÇkajiem 

ielejas veidojumiem LatvijÇ. ·¥ ieleja ir unikÇla izpïtes vieta ar 

daudziem ÆeoloÆiskiem objektiem – pamatieÏu atsegumiem, 

gravÇm, pamatkrasta kraujÇm, diÏakme¿iem u.c. (Adamovas 

krauja, Ververu krauja, RobeÏakmens, 350 milj. gadu sens 

Aug‰devona smil‰akmens atsegums). No upes ielejas krastiem 

paveras pla‰i ainavas skati. Viena no tÇdÇm vietÇm ir Ververu 

krauja. 

Daugavas upes tecïjums A-R virzienÇ ‰ajÇ upes posmÇ ir rad¥jis 

labvïl¥gus apstÇk∫us daudzveid¥gu augu un daÏÇdu augte¿u 

eksistencei. MeÏi ‰eit pÇrsniedz 47% no kopïjÇs teritorijas 

plat¥bas. Upes zieme∫u krastÇ stiepjas slapjÇs p∫avas, bet 

dienvidu krastÇ – sausÇs. Dabas parkÇ ir viena no lielÇkajÇm 

paparÏaugu un sïklaugu izplat¥bÇm (kopumÇ 755 sugas). 

Atsevi‰˙Çs vietÇs iekÇrtotas dabas takas, kas ir galvenÇ 

ekotapplerisma infrastruktapplera. Pavisam dabas parkÇ ir ãetras takas. 

LabÇk att¥st¥ts ir upes labais krasts. 

No interesantÇkajiem cilvïka veidotajiem objektiem jÇmin 

Dinaburgas viduslaiku pils makets Daugavas krastÇ, kas, kaut ar¥ ir 

40 reizes mazÇks par oriÆinÇlu, atstÇj palieko‰u iespaidu. 

Vasargeli‰˙i Daugavas lokos ir ¥pa‰i ar karengravÇm un 

vienreizïjÇm ainavÇm. No ‰ejienes paveras pla‰s skats pÇr 

Daugavas ielejas lokiem, karengravÇm un apkÇrtïjo lauku 

kultapplerainavu. Karengravas ir vizuÇli ∫oti savdab¥gs gravu tips. 

TÇs atgÇdina pret Daugavu atvïrtas siles, kuras, nesasniedzot 

upi, izbeidzas ielejas otrÇ virspalu terasï. NetÇlu ir ar¥ 

Sandari‰˙u krauja, kas ir viena no augstÇkajÇm Vasargeli‰˙u 

lokÇ. No 30 m augstÇs kraujas ar¥ paveras ∫oti skaisti skati. 

NetÇlu, 400 m no upes, palu terasï atrodas viens no 

lielÇkajiem ‰ejienes diÏakme¿iem. 

PπAVAS PIE SLUTI·µU KRAUJAS 


J.Sma∫inska foto


b objekti 

1 

2 

3 

4 

5 

6 

7 

8 

Dinaburgas viduslaiku pils – Latvijas valsts arheoloÆijas 

pieminek∫u sarakstÇ iek∫auts kultapplervïstures 

objekts. Tautas mÇkslinieks Igors ManÏoss izveidojis 

viduslaiku pils kopiju mïrogÇ 1:40 

Juzefovas muiÏas parks – plat¥ba 5,8 ha, veidots 

19.gs. beigÇs. ParkÇ atrodamas 17 sve‰zemju koku un 

krapplemu sugas. ·eit sÇkas Daugavas loku dabas parks 

Markovas dabas izzi¿as taka – vides zin¥bÇs 

izgl¥tojo‰a taka ar Daugavas ielejas dabas 

daudzveid¥bu, kultapplervïstures pieminek∫iem un 

krÇ‰¿Çm ainavÇm. Garums 1,6 km. Izveidota 1994.g. 

Adamovas ainavu taka – izveidota Daugavas ielejas 

labÇ pamatkrasta nogÇzï ar vairÇkÇm skatu vietÇm 

Naujenes pilskalna taka – apmeklïtÇjiem 

pieejama no augusta l¥dz oktobrim, ir iespïjams 

vïrot putnu apgredzeno‰anu 

Juzefovas kultapplervïsturiskÇ taka – saucas 

ar¥ Marijas taka, kas izvietota savdab¥gÇ gravÇ, 

bet sÇkas muiÏas parkÇ 

Vasargeli‰˙u skatu vieta – no kraujas paveras 

skats uz Daugavas ieleju 

Sluti‰˙u sÇdÏa – unikÇla ar ïku apdari – aÏapplerÇm 

fasÇdïm, apdarinÇtiem logiem, rotÇtÇm durv¥m un 

zelmi¿iem. 15.-16.gs. apmetnes vieta. Kop‰ 

1998.gada – etnogrÇfijas piemineklis 

h kontakti 

DINABURGAS VIDUSLAIKU PILS MAKETS 

Gidi: Bruno Jansons t. +371 5443278 

Ekotapplerisma operatori: 

saimniec¥ba “Klajumi” mob.t.: +371 9472638 

kerami˙is Valdis Pauli¿‰ mob.t.: +371 9128695 

TIC: Daugavpils novada TIC t.: +371 5422818 

e-pasts: tourinfo@daugavpils.apollo.lv 

Naujenes IC, Skolas iela 15, Naujene, t. +371 5492312 

DibinÇts: 1990.g. 

Plat¥ba: 12 968,5 ha 


• ainavas, 

• ielejas ÆeoloÆiskie objekti, 

• bioloÆiskÇ daudzveid¥ba, 

• kultapplervïstures pieminek∫i. 

• Atrodas starp Daugavpili un 

KrÇslavu, no R¥gas ~250km 

• Brauc DA virzienÇ l¥dz 

Daugavpilij, tad uz A 

KrÇslavas virzienÇ 

• GalvenÇ pieeja - no KrÇslavas 

uz R vai no Naujenes, 

Daugavpils rajonÇ, uz A 

• Dabas parks atrodas Daugavpils 

un KrÇslavas rajonu teritorijÇs, 

tuvÇkie administrat¥vie centri - KrÇslava un Naujene 

• VisïrtÇk braukt ar sabiedrisko vai privÇto auto mar‰rutÇ R¥ga- 

Daugavpils-KrÇslava vai ar vilcienu R¥ga-Daugavpils-Indra 


• Viesn¥cas (2) ar 50 gultas vietÇm 

• Hoste∫i (2) ar 40 l¥dz 200 gultas vietÇm 

• Viesu mÇjas (7) ar 3 l¥dz 15 gultas vietÇm 

• Tel‰u laukumi (3) ar 5 l¥dz 15 tel‰u vietÇm 

(KrÇslavas novada TIC iz¥rï teltis 15 vietÇm) 


• PÇrgÇjiens pa dabas takÇm 

• Braucieni ar laivÇm vai plostiem 

• Braucieni ar velosipïdu 


• Keramikas studijas 

• Ainavu glezno‰ana 


• Zemledus mak‰˙erï‰ana 

• Slïpo‰ana 

e fakti 


KrÇslavas novada TIC: 

Br¥v¥bas 13, KrÇslava, LV-5601, t./fax.: +371 5624074, e-pasts: ep@kraslava.vp.gov.lv 


J.Sma∫inska foto

4 

LATVIJAS DABAS TÌRISMA IESPîJU KARTE 

3 

Z 

PAPES EZERS 

UN TÅ 

APKÅRTNE 

BALTIJAS JÌRA 

1 

2 

3 

4 

5 

6 

7 

8 

9 

10 

3 


Engures ezers un tuvïjÇ jappleras piekraste 

Ventas rumba 

Kurzemes rietumu piekraste 

Papes ezers un tuvïjÇ jappleras piekraste 

Kaives Senãu ozols 

Devona atsegumi 

Balto stÇr˙u kolonija 

Gomelis, ±de¿as un Nag∫u d¥˙i 

Latgales ezeraine 

Daugavas senieleja no KrÇslavas 

l¥dz Daugavpilij 

2 

1 

M 1:1 250 000 

SL±TERES 

NACIONÅLAIS 

PARKS 

2 

1 ABAVAS 

SENLEJAS DABAS 

PARKS 

1 

2 

3 

4 

5 

6 

7 

8 

9 

10 

ENGURES 

EZERA 

DABAS 

PARKS 


·l¥teres dabas taka 

“Laumu” dabas parka takas 

Dzintara taka 

Randu p∫avu taka 

Amatas taka 

Drusku pilskalna dabas taka 

Ska¿Çkalna dabas takas 

Daugavas gravas izzi¿as taka 

Pilskalnes Siguldi¿a 

Adamovas dabas taka 

5 

1 

µEMERU 

NACIONÅLAIS 

PARKS 

TîRVETES 

DABAS 

PARKS 

R¥gas l¥cis 

1 

2 

3 

3 ieteicamie dabas 

tapplerisma mar‰ruti 

pa Abavu 

pa Sïliju 

pa Krustkalnu 

un Teiãu dabas 

rezervÇtiem un 

to apkÇrtni 

4

7 

6 

7 

ZIEMEπVIDZEMES 

BIOSFîRAS 

REZERVÅTS 

5 

GAUJAS 

NACIONÅLAIS 

PARKS 

8 

LIETUVA 

IGAUNIJA 

¥pa‰i aizsargÇjamÇs dabas teritorijas 

3 

TEIâU 

DABAS 

REZERVÅTS 

9 

2 

6 

8 

DAUGAVAS 

LOKU DABAS 

PARKS 

10 

10 

9 

KRIEVIJA 

BALTKRIEVIJA

U.Bergma¿a foto 

U.Bergma¿a foto 


TEIâU DABAS REZERVÅTS L 

Teiãu purva mas¥vs atrodas Austrumlatvijas zemienes 

Jersikas l¥dzenumÇ. Tas ir lielÇkais sapplenu purvs BaltijÇ, kuram 

noteikts valsts ¥pa‰i aizsargÇjamas dabas teritorijas statuss - 

dabas rezervÇts. 

Pirms 10 000 – 12 000 gadu rezervÇta teritorijÇ pïc ledÇja 

atkÇp‰anÇs atklÇjÇs ledÇja un tÇ ku‰anas applede¿u veidotais 

vi∫¿otais reljefs ar gariem va∫¿veida pacïlumiem (flappletingiem), 

kas veido iegarenas salas un pussalas. PÇrmïr¥ga mitruma 

apstÇk∫os reljefa pazeminÇjumos veidojÇs sekli ezeri, kas 

pamazÇm saplappleda kopÇ un aizauga. TÇ vairÇku gadu tappleksto‰u 

laikÇ Teiãu purvÇ uzkrÇjies kappledras slÇnis, kura biezums vietÇm 

sasniedz 9m. 

Teiãu purva lielÇko da∫u aiz¿em sapplenu purvs, taãu nelielÇs 

plat¥bÇs ir sastopami ar¥ pÇrejas un zÇ∫u purvi. Galvenie Teiãu 

purva mikroainavu veidotÇji ir divi augstajam purvam rakstur¥gi 

mikroreljefi - daÏÇdu ci¿u mikroreljefs un sl¥k‰¿u un grïdusl¥k‰¿u 

(akaãu) mikroreljefs. Teiãu purvs ir kupolveida purvs, 

kur kupoli pÇr purva teritoriju var pacelties l¥dz 7 metru 

augstumam. PurvÇ ir 18 lielÇki ezeri, kas pÇrsvarÇ atrodas kupolu 

nogÇzïs. 

KLIN·U îRGLIS TEIâU REZERVÅTÅ 

Teiãu rezervÇtam rakstur¥ga Austrumlatvijas purvu un meÏu 

flora. Pavisam rezervÇtÇ konstatïtas 674 ziedaugu un 

paparÏaugu, no tÇm 38 aizsargÇjamas, kÇ ar¥ 212 sapplenu sugas, 

no kurÇm 22 aizsargÇjamas. Teiãu purvs ir vien¥gÇ vieta 

LatvijÇ, kur atrasts m¥kstais sfagns un klints andreja. No ¥pa‰i 

aizsargÇjamiem augiem Teiãu rezervÇtÇ aug ar¥ dzeltenÇ 

dzeguÏkurp¥te, platlapu cinna, gai‰dzeltenÇ pappleslene u.c. 

RezervÇtÇ konstatïtas 46 Latvijas faunai rakstur¥gas 

z¥d¥tÇjdz¥vnieku sugas. TajÇ skaitÇ ar¥ EiropÇ apdraudïtÇs 

sugas: bebrs, lapplesis, appledrs, vilks, brapplenais lÇcis. 

Teiãu rezervÇts ir noz¥m¥ga dz¥vesvieta ar¥ bezmugurkaulniekiem 

(pavisam konstatïtas 2878 sugas), ¥pa‰i 

purva tauri¿u sugÇm, no kurÇm 26 ir ledus laikmeta relikti. 

TEIâU PURVS 

TEIâU PURVA AKAâI 

Teiãu purvs ir starptautiski noz¥m¥ga migrïjo‰o un ligzdojo‰o 

appledensputnu dz¥vesvide. No EiropÇ apdraudïtajÇm ‰eit 

konstatïtas 52 putnu sugas, tajÇ skaitÇ - melnais stÇr˙is, 

mazais ïrglis, klin‰u ïrglis, lietuvainis, dzeltenais tÇrti¿‰, 

purva tilb¥te, pelïkÇ dzïrve. Reti sastopama melnkakla 

gÇrgale, kas attïlota ar¥ rezervÇta emblïmÇ. Teiãu purvs ir 

noz¥m¥ga vieta rube¿u riestiem, kÇ ar¥ atpappletas un baro‰anÇs 

vieta dzïrvïm (200-1200 ¥pat¿u) un zos¥m (g.k. baltpieres un 

sïjas zos¥m) pavasara un rudens migrÇciju laikÇ. 

Starp lielÇkajÇm Teiãu purva salÇm - RÇksalas, Ap‰usalas un 

Siksalas, ¥pa‰a noz¥me ir Siksalai, uz kuras saglabÇjusies sena 

krievu vectic¥bnieku dz¥ves vieta. DaÏas mÇjas vïl ir 

vectic¥bnieku pïcteãu apdz¥votas. 

·eit uz salas ir tappleristus ¥pa‰i piesaisto‰ais 28 m augstais skatu 

tornis, no kura paveras pla‰s skats pÇr Teiãiem. Tappleristiem, 

kuriem interesï ‰Çda savdab¥ga daba, ir iekÇrtotas speciÇlas 

purva laipas. 


A.Avoti¿a foto


b objekti 

1 

2 

3 

Putnu vïro‰anas tornis – 28 m augsts skatu tornis 

uz salas purvÇ 

Siksala – ‰eit bija sens krievu vectic¥bnieku ciems, 

kuru tie izveidoju‰i apmetoties ‰eit uz dz¥vi slïpjoties 

no Krievijas cara represijÇm 

Purva taka – kÇjam ejama taka ~6 km garumÇ. 

Apmeklïjuma laikÇ uzzinÇsiet par Teiãu rezervÇta 

dabu, tÇ veido‰anos, kÇ ar¥ kas un kÇpïc ‰eit tiek 

sargÇts 

Apmeklï‰anas kÇrt¥ba! 

Teiãu dabas rezervÇtu dr¥kst apmeklït tikai rezervÇta 

darbinieka pavad¥bÇ pa ‰im nolapplekam speciÇli 

paredzïtÇm vietÇm. 

RIESTOJO·S RUBEøU TîVIø· TEIâU REZERVÅTÅ 

e fakti 

DibinÇts: 1982.gadÇ 

kop‰ 1986.g. Teiãu rezervÇts iek∫auts EiropÇ putniem noz¥m¥go 

vietu sarakstÇ 

kop‰ 1995.g. RamsÇres konvencijas starptautiskas noz¥mes mitrÇjs 

Plat¥ba: 19 337 ha (purvs - 14 896ha, meÏi – 3895ha, 

p∫avas - 153ha, appledenstilpes - 393ha) 


LatvijÇ lielÇkais, cilvïka neskartÇkais sapplenu purvs ar tam 

rakstur¥gÇm augu un dz¥vnieku sugÇm, kÇ ar¥ retÇm un 

purviem specifiskÇm putnu sugÇm. 


• Atrodas Latvijas A da∫Ç ~190 km uz A no R¥gas, Madonas 

un Jïkabpils rajonu teritorijÇ, tuvÇkais lielÇkais administrat¥vais 

centrs – Varak∫Çni (10 km) 

• Izmantojot privÇto vai sabiedrisko auto transportu, no 

R¥gas jÇdodas pa ‰oseju A6 l¥dz P∫avi¿Çm (130 km), no 

P∫avi¿Çm uz ZA l¥dz πaudonai 

• Ja izmanto vilcienu kombinÇcijÇ ar velosipïdu, jÇbrauc ar 

vilcienu R¥ga-Jïkabpils-Rïzekne l¥dz Ata‰ienei vai Stirnienei 

un ar velosipïdu caur Mïtrieni vai Murmastieni l¥dz 

πaudonai, vai ar vilcienu R¥ga-P∫avi¿as-Madona l¥dz 

MÇrcienai un ar velosipïdu l¥dz πaudonai 

• Vïl var nok∫applet: no Rïzeknes puses ~60 km uz R vai no 

Madonas puses ~25 km uz D 


• Viesu nams (1) ar 6 gultas vietÇm 

• 5 gultas vietas Teiãu dabas rezervÇta administrÇcijas ïkÇ 



• MitrÇju un purvu dabas pïtniec¥bai 


• FotogrÇfï‰ana 

h kontakti 

InformÇcijas centrs: 

Teiãu dabas rezervÇta administrat¥vajÇ ïkÇ (πaudonÇ) 

ir izveidots informÇcijas centrs, kurÇ var uzzinÇt par Teiãu 

un Krustkalnu rezervÇtu dabas vïrt¥bÇm, kÇ ar¥ to noz¥mi 

t. +371 4848291 

e-pasts: pasts@teici.lv 

Teiãu dabas rezervÇts: 

Aiviekstes 3, πaudona, Madonas rajons, LV 4862, t. +371 4848291, e-pasts: pasts@teici.lv, mÇjas lapa: www.teici.gov.lv 


A.Egl¥‰a foto

A.Soma foto 

A.Soma foto 


ZIEMEπVIDZEMES BIOSFîRAS REZERVÅTS L 

DABAS DAUDZVEID±BU NODRO·INA PURVI 

Teritorija ir noz¥m¥ga putnu uzturï‰anÇs vieta to ikgadïjo 

migrÇciju laikÇ. Masveid¥gi ligzdo pelïkÇs dzïrves un vairÇkas 

zosu sugas. ·eit br¥vi var vïrot zivju dzen¥‰u straujos 

lidojumus virs upju dzelmes. Vïl daudz noslïpumus glabÇ 

ar¥ jappleras piekrastes zemappledens da∫a. Te jappleras akvatoriju l¥dz 

10 metru dzi∫umam posmÇ no robeÏas ar Igauniju l¥dz 

apdz¥votajai vietai Dze¿i - Helsinku komisija ir noteikusi par 

Baltijas jappleras ¥pa‰i aizsargÇjamo teritoriju. 

Daudzas no biosfïras rezervÇtÇ minïtajÇm vïrt¥bÇm 

iespïjams skat¥t ce∫ojot ar laivÇm. Gan dabas daudzveid¥ba, 

gan akt¥vÇs ce∫o‰anas iespïjas (ar¥ iesÇcïjam), ir padar¥ju‰as ‰¥ 

reÆiona galveno upi – Salacu, par vienu no populÇrÇkajÇm 

vietÇm ce∫o‰anai ar laivÇm. Bet, ja kÇds grib profesionÇli 

izpït¥t, kÇdas ir iespïjas ce∫ot pa Salacu, tad jÇmeklï LatvijÇ 

labÇkais appledenstappleristu ce∫vedis - “No Burtniekiem l¥dz japplerai”, 

kas sastÇd¥ts tie‰i ‰ai upei. 

SMIL·U KRUPIS 

Biosfïras rezervÇta teritorija aptver Salacas upes, Burtnieku 

ezera un vairÇku R¥gas l¥c¥ ieteko‰o mazo upju sateces 

baseinus, Baltijas jappleras R¥gas l¥ãa Vidzemes piekrasti 60 km 

garumÇ un ar¥ akvatoriju l¥dz 10m dzi∫umam. Daudzveid¥bu 

¥pa‰i nodro‰ina vieni no lielÇkajiem neskarto augsto purvu 

kompleksiem Baltijas valst¥s. Purvi izvietoju‰ies abpus Latvijas 

– Igaunijas robeÏai un veido perspekt¥vu pÇrrobeÏu 

aizsargÇjamo dabas teritoriju. Salacas upï nÇrsto 1/16 no 

visiem Baltijas jappleras dabiskajiem la‰iem. Burtnieku drumlinu 

lauks ir viens no lielÇkajiem ‰Çda veida ledÇju veidotajiem 

kompleksiem EiropÇ. Se‰desmit kilometrus garajÇ R¥gas l¥ãa 

piekrastes posmÇ ir sastopami gan smil‰aini liedagi, gan 

Baltijas jappleras piekrastei unikÇli smil‰akmens atsegumi. 

Piekrastes, jeb Randu p∫avas ir lielÇkais piejappleras p∫avu 

komplekss LatvijÇ un te vienviet sastopamas 650 augu sugas. 

SALACAS UPE PAVASAR± 

Teritorijas bioloÆisko daudzveid¥bu raksturo neskartie sapplenu 

purvu mas¥vi, ar¥ migrïjo‰o dzïrvju simti un zosu tappleksto‰i. 

VasarÇ bieÏi dzirdama griezes ¥patnïjÇ dziesma. Igaunijas 

pierobeÏÇ jau par parastu parÇd¥bu k∫applevis brapplenais lÇcis. Vilkus 

ieraudz¥t nav viegli, toties to pirmatn¥gÇ sasauk‰anÇs 

mïnesn¥cas izgaismotajÇs ziemas nakt¥s atstÇj neizdzï‰amu 

iespaidu. 

Upïs sev mÇjvietu radusi bebru un appledru populÇcija. Par dabas 

daudzveid¥bu liecina ar¥ citviet par retumu k∫uvu‰Ç smil‰u 

krupja atradnes. Latvijai neierasts skats ir balto stÇr˙u 

kolonija pie Vecates. Vienviet savas ligzdas izvietoju‰i vairÇk 

nekÇ tr¥sdesmit stÇr˙u pÇri. 


J.Sma∫inska foto


b objekti 

1 

2 

3 

4 

5 

6 

7 

8 

9 

Ska¿Çkalna dabas parks – parkÇ apskatÇmas 

Kurbada un Rapple˙a takas ar koka skulptapplerÇm, Ne∫˙u 

klintis un Ska¿aiskalns 

Balto stÇr˙u kolonija – Vecates apkÇrtnï atrodas 

LatvijÇ lielÇkÇ balto stÇr˙u kolonija 

Randu p∫avas – Vidzemes japplermalas posms, kur 200 ha 

plat¥bÇ sastopama 1/3 visas Latvijas augu sugu, starptautiski 

atz¥ta putnu migrÇcijas un ligzdo‰anas vieta 

Vidzemes akme¿ainÇ japplermala – no Tapplejas l¥dz Melekiem 

¥patnïja japplermala ar akme¿ainu krastu un bieÏiem zemes 

ragiem japplerÇ, zieme∫os Veczemju stÇvais krasts ar jappleras 

izgrauztÇm alÇm, ni‰Çm un grotÇm 

L¥bie‰u Upuralas pie Svïtupes – vienas no 

garÇkajÇm dabiski veidotajÇm alÇm LatvijÇ (47 m), 

sena l¥bie‰u kulta vieta 

Mur‰u meÏa taka – dabas izzi¿as taka 

Jïãu ÆeoloÆiskÇ taka – apmeklïjot taku, var skat¥t ne 

tikai diÏakme¿us, Garo kalnu, bet ar¥ Jïãu dzirnavas, 

30.gadu lauku sïtu un citas interesantus objektus 

NiedrÇju-Pilkas purva taka – speciÇli iekÇrtota taka 

un skatu platforma vienÇ no Zieme∫vidzemes purviem 

uz Z no PÇles 

µirbiÏu meÏa muzejs un meÏa mÇc¥bu taka – 

mÇc¥bu taka, kas iekÇrtota Vitrupes tuvumÇ un dod ieskatu 

par meÏa dz¥vi un cilvïka tradicionÇlo nodarbi meÏÇ 

h kontakti 

BEZDEL±GU KLINTS SALACAS KRASTÅ 

Vides gidi: t. +371 40 71408, e-pasts: biosfera@latnet.lv 

TIC: 

LimbaÏu TIC t. +371 4070608, e-pasts: lemisele@e-apollo.lv 

Valmieras TIC t. +371 42 07177, e-pasts: tic@valmiera.gov.lv 

Valkas TIC t. +371 47 81364, e-pasts: maris.ozols@e-apollo.lv 

Rapplejienas TIC t. +371 4263278, e-pasts: gunakb@e-apollo.lv 


DibinÇts: 1997.g 

(pirms tam: Vidzemes 

akme¿ainÇs japplermalas dabas 

liegums-1957.g., Randu p∫avu 

dabas liegums-1962.g., Salacas 

upes ielejas kompleksais dabas 

liegums-1977.g., Zieme∫vidzemes 

reÆionÇlais dabas 

aizsardz¥bas komplekss-1990.g.) 

Plat¥ba: 4500 km2 sauszemes 

un 167,5 km2 jappleras akvatorijas 


• Salacas upes un Burtnieku 

ezera appledenssateces baseins, 

• augsto purvu kompleksi, 

• Zieme∫vidzemes japplermala, 

• bioloÆiskÇ daudzveid¥ba, 

• kultapplervïsturiskÇs vïrt¥bas, 

• nepÇrveidotÇs ekosistïmas. 

• No R¥gas 100 km uz Z pa R¥gas-Tallinas ‰oseju l¥dz 

Salacgr¥vai vai ZA virzienÇ vismaz l¥dz Valmierai (110 km) 

un tad ZR virzienÇ pa ‰oseju Valmiera-Mazsalaca 

vai Z - Valmiera-Rapplejiena 

• No Igaunijas – pa ‰oseju Tallina-R¥ga, sÇkot ar AinaÏiem vai 

Tartu-R¥ga, sÇkot no Valkas 


• Viesn¥cas (8) ar ~ 200 gultas vietÇm 

• Kempingi (3) ar ~ 210 gultas vietÇm 

• Viesu mÇjas (13) ar ~ 230 gultas vietÇm 

• Lauku mÇjas (15) ar ~ 210 gultas vietÇm 

• Tel‰u laukumi - tel‰u vietu piedÇvÇjums vispla‰Çkais, tÇpïc 

tel‰u uzstÇd¥‰ana pie∫aujama tikai tam paredzïtajÇs vietÇs 

• Hoste∫i (12) ar ~ 650 gultas vietÇm 


• Pastaigas pa dabas takÇm 

• Velobraucieni 

• Izbraucieni japplerÇ ar zvejas kuÆi 

• LicenzïtÇ mak‰˙erï‰ana 

• Putnu un reto augu dz¥ves vïro‰ana 

• Dabas fotografï‰ana 


• Ìdenstapplerisms 

e fakti 

Salacgr¥vas TIC: 

Salacgr¥va, R¥gas 10 a, LimbaÏu raj., LV-4033, t. +371 4041254, e-pasts: saltic@latnet.lv, mÇjas lapa: www.biosfera.lv 


J.Sma∫inska foto




TîRVETES DABAS PARKS L 

TîRVETES PILSKALNS 

Dabas parka labiekÇrtotajÇ da∫Ç ir izveidots ainavu parks, 

kas piesaista ar izkoptÇm skatu vietÇm, rakstnieces 

A.Brigaderes pasaku varo¿u koka skulptapplerÇm un 

interesantÇm atpappletas vietÇm. TakÇs ir iekÇrtotas ar¥ akt¥vÇs 

atpappletas un fizisko atrakciju vietas bïrniem. TÇls skats pÇr 

koku galotnïm paveras no 40 m augstÇ skatu tor¿a. TÇ pakÇjï 

izvietojusies jauna gu∫bappleve – Tïrvetes vïstures muzejs. Jo ¥pa‰i 

gleznains parks liksies ainavu un dabas skatu cien¥tÇjiem, 

staigÇjot pa takÇm, kas ved pÇri neskaitÇmiem koka tiltiem pa 

Tïrvetes upes ieleju. Ielejas terasïs un tera‰u nogÇzïs 

skatÇmas daudzveid¥gas dabiskÇs p∫avas, ‰eit sastopamas 

vairÇkas tikai ‰im reÆionam rakstur¥gas augu sugas. 

Parka teritorijÇ eso‰ajÇ Gulbju appledenskrÇtuvï ir novietota laipa 

un putnu vïro‰anas mÇji¿a. ÌdenskrÇtuvï iespïjams 

mak‰˙erït l¥dakas, l¥¿us, karpas, var vizinÇties ar laivu un 

fotografït apkÇrtïjo dabu. 

Parks veiksm¥gi kalpo kÇ dabas un kultapplervides izzi¿as vieta. 

·eit izveidota speciÇla putnu taka un tiek piedÇvÇtas 

ekskursijas dabas gidu pavad¥bÇ. 

DABAS PARKA TAKA 

Uz Zemgales l¥dzenuma fona, pateicoties reljefa ¥patn¥bÇm 

un krÇ‰¿ajai dabas ainavai, ¥pa‰i izce∫as Tïrvete. Novada 

¥pa‰ie apstÇk∫i savulaik veicinÇja noz¥m¥ga zemga∫u 

administrat¥vÇ un saimnieciskÇ centra izveido‰anos 

(12.-13.gs.). Par to stÇsta Tïrvetes seno un vïlÇko laiku 

“liecinieki” – zemga∫u pilskalni un vÇcu krustne‰u centra 

pilsdrupas. Tïrvetï ir vairÇki stÇvi pakalni, kuros bija 

izvietotas seno zemga∫u koka pilis, rituÇlu vietas un 

nocietinÇjumu bappleves. 

Sal¥dzino‰i nesenÇ pagÇtnï Tïrvetes upes gleznainÇ ieleja tika 

novïrtïta kÇ ∫oti piemïrota tapplerismam un atpappletai. Tika 

uzbapplevïta noz¥m¥ga sanatorija (tagad rehabilitÇcijas centrs), 

izveidots meÏa ainavu parks un iekÇrtotas tematiskas takas. 

Takas ne tikai vieno apkÇrtnï interesantos dabas un vïstures 

objektus, bet ar¥ iepaz¥stina ar vietïjo cilvïku noz¥m¥go darba 

un dz¥ves devumu. Tïrvetes vÇrds ¥pa‰i saistÇs ar latvie‰u 

literatapplerÇ populÇrÇs rakstnieces A.Brigaderes vÇrdu. 

Tïrvetes upes ieleja - gravas, pakalni un apkÇrtnes prieÏu sili 

neatstÇj vienaldz¥gu nevienu. LielÇko da∫u teritorijas aiz¿em 

meÏi, kuros atrodas prieÏu diÏsils – izcila, Æenïtiski noz¥m¥ga 

audze, kas pÇrstÇv LatvijÇ retu meÏa tipu un kurÇ atsevi‰˙as 

priedes sasniedz 300 gadu vecumu (vienas no vecÇkajÇm 

BaltijÇ) un 40 m augstumu (augstÇkÇs LatvijÇ ). DiÏsils ir dabas 

parka lepnums. Jebkur‰ parka apmeklïtÇjs uzreiz sajapplet varenÇ 

meÏa spïku un diÏo prieÏu spïcino‰o smarÏu. 

Sanatorijas tuvumÇ veikti noz¥m¥gi dendroloÆiskie stÇd¥jumi, 

kas padara ‰o vietu vïl daudzveid¥gÇku un apmeklïtÇjiem 

pievilc¥gÇku. 

TîRVETES UPES IELEJA 


J.Sma∫inska foto


b objekti 

1 Tïrvetes vïstures muzejs – novadpïtniec¥bas muzejs 

ar vïstures liec¥bÇm par Tïrveti 

2 Tïrvetes pilskalns – dïvïts ar¥ par Cukurkalnu, 

vïsturiski noz¥m¥gs seno zemga∫u pilskalns, 

kas pace∫as 19m virs apkÇrtnes 

3 Klosterkalna pilskalns – viena no divÇm senajÇm 

zemga∫u dz¥ves vietÇm 

4 Orde¿a pilsdrupas – pils celta 1339.gadÇ orde¿mestra 

Munheimas Eberharda uzdevumÇ, bet dr¥z nopost¥ta 

5 Svïtais (Zviedru) kalns – lielÇkais no pilskalniem, 

13.gs. kalpoja kÇ krustne‰u atbalsta bÇze 

6 Muzejs “Spr¥d¥‰i” – rakstnieces Annas Brigaderes 

mÇjas, kur iekÇrtots muzejs 

7 Tïrvetes sanatorija – celta 1931.g. kÇ Çrstniec¥bas 

iestÇde, tagad Kurzemes novada rehabilitÇcijas centrs 

8 Dabas takas – vairÇkas takas ar A.Brigaderes pasaku 

lugas “Spr¥d¥tis” tïlu koka skulptapplerÇm 

9 Bïrnu atrakciju vietas un “rapple˙u ciems” – speciÇli 

iekÇrtotas koka konstrukcijas un miniatappleras bappleves 

10 Putnu mÇja un laipa, putnu taka – iekÇrtota taka, 

kÇ ar¥ konstrukcijas putnu dz¥ves vïro‰anai speciÇlÇ 

putnu mÇjÇ 

11 Skatu tornis – 40 m augsts tornis apkÇrtnes vïro‰anai 

RÌµU PILSîTA 

e fakti 

DibinÇts: Dabas parks sÇkts veidot - 1957. g. 

Plat¥ba: 1210 ha 


ainavas, diÏsila priedes, upju terases p∫avas, kultapplervïstures 

pieminek∫i un centri, dabas takas. 


• Braucot no R¥gas DR virzienÇ caur Jelgavu un Kro¿auci vai 

Za∫eniekiem (75–80 km) vai braucot no LiepÇjas A virzienÇ 

vai Ventspils DA virzienÇ caur Dobeli (160-170 km) 

• TuvÇkais administrat¥vais centrs – Tïrvete 


• Jaunie‰u m¥tnes (2) l¥dz 100 gultas vietÇm 

• Viesu mÇja (2) ar 4-12 gultas vietÇm 

• Tel‰u laukums (1) ar ~50 tel‰u vietÇm, teltis pa‰iem jÇ¿em l¥dzi 


• Pastaigas pa dabas takÇm 

• Velobraucieni 

• Orientï‰anÇs sacens¥bas 


• Putnu dz¥ves vïro‰ana 

• Fotografï‰ana 


• VizinÇ‰anÇs ar laivÇm vai appledensvelosipïdiem 

• Zirgu izjÇdes 

h kontakti 

Gidi: administrÇcija t. + 371 3763385 

e-pasts: visvaldis@tervete.apollo.lv 

parka pÇrvaldnieks: t. +371 9436569 

SO ”Tïrvetes att¥st¥bas fonds” t. +371 3763472 

e-pasts: att.fonds@tervete.apollo.lv 

TIC: Dobeles rajona TIC t. +371 3725474 

Jelgavas TIC t. +371 3023874, e-pasts: ticjelgav@tvnet.lv 

Jelgavas pilsïtas un rajona TIC t. +371 3022751, 

e-pasts: ric@rjp.lv 

Tïrvetes TIC: 

“Pagasta ïka” Tïrvete, Dobeles rajons, LV-3728, t. +371 3763472, +371 3763385, e-pasts: tervetepag@apollo.lv 


D.Dravenieces foto


MAR·RUTS PA ABAVU 

Abavas senlejas dabas parks un tam piegu∫o‰ais apvidus ir 

LatvijÇ otra pla‰ÇkÇ upes ieleja, bet pati Abava, sÇkot no 

Velnakmens lejpus Kandavai l¥dz tÇs ietekai VentÇ, ir tre‰Ç 

iecien¥tÇkÇ appledenstappleristu upe aiz Gaujas un Salacas. VasarÇ 

Abavas krasti ir stipri aizaugu‰i un nak‰¿o‰ana iespïjama tikai 

speciÇli ier¥kotÇs telts apmet¿u vietÇs un viesu mÇjÇs. Upe ir 

ar mier¥gu plappledumu, atsevi‰˙Çs vietÇs sastopamÇs krÇces un 

brasli ir viegli pÇrvarami pat nepieredzïju‰am braucïjam. 

Nelielas krÇc¥tes un straujteces sastopamas, tuvojoties Abavas 

ietekai VentÇ. Viena no interesantÇkajÇm vietÇm mar‰rutÇ ir 

Abavas rumba. TÇ ir ap 1m augsta dolom¥ta kÇple, kas ‰˙ïrso 

visu upi. GalvenÇ straume aizplapplest gar kreiso krastu, tÇpïc, lai 

nesatriektu laivu, laivotÇjiem ieteicams braukt gar ‰o krastu. 

TÇlÇk upï apmïram 200 m ir Çtra straume ar nelieliem 

vi∫¿iem. Ja rumbu nolemts apiet, pÇrnesot laivas, to ïrtÇk 

izdar¥t pa labo krastu. 

1 

2 

3 

4 

5 

6 

7 

8 

9 

10 

Velna ala 

Velnakmens 

Grei∫u kalns 

“Zviedru cepure” 

Sabiles pilskalns 

Sabiles V¥na kalns 

Abavas rumba 

Sventes dzirnavas 

MÇras kambari 

±vandes up¥tes appledenskritumi 

- mar‰ruts 

Kartes pamatÇ ir Latvijas autoce∫u atlants 

(JÇ¿a sïta, 2001/2002) 

PopulÇrÇkie vienas dienas mar‰ruti ir: Velnakmens – Abavas 

rumba; Abavas rumba – Renda; Renda – Abavas ieteka VentÇ. 

Ja ce∫otÇji ir gatavi nak‰¿ot upes krastÇ, tad populÇrÇkais un 

gleznainÇkais divu dienu mar‰ruts ir Renda – Nabas ezeri. 

Abavas abi krasti piesaista tappleristus ar kultapplervïstures un dabas 

objektiem. VislabÇk Abavas ieleju iepaz¥t, braucot ar laivu 

gida pavad¥bÇ vai izmantojot mar‰ruta kartes, kuras iespïjams 

sa¿emt kanoe laivu nomas punktos. Ieleja priecï ar bagÇt¥go 

augu valsti un iespïju baud¥t garÇmsl¥do‰Çs ainavas. Abavas 

ieleja posmÇ Kandava - Renda ir sens kultapplersaimniecisks 

apvidus, kurÇ daudz daÏÇdu apskates objektu – sÇkot ar 

pilskalniem un beidzot ar mapplesdienu bioloÆiskÇs 

lauksaimniec¥bas saimniec¥bÇm. Klausoties vietïjo gidu 

stÇst¥jumos, iespïjams apjaust Kurzemes hercogistes 

(17.-18.gs.) laika notikumus un tÇs sekm¥go saimniecisko 

darb¥bu Abavas ielejÇ. 

24 T Ë R I S M A A T T È S T È B A S V A L S T S A Ì E N T Ë R A



i mar‰ruta apraksts 

AttÇlumi starp mar‰ruta posmiem: 

Kandava, tilts – Plosti ............................15km...kritums 4,7 m 

Plosti – VeÆu tilts ...................................19km...kritums 7 m 

VeÆu tilts – Renda, kempings “Avoti”...14km...kritums 4 m 

Ìdenstapplerisma mar‰ruts divÇm dienÇm. Mar‰ruta garums 

~50km, tos var veikt kÇ ar kanoe, tÇ ar parasto laivu. 

Var izmantot ar¥ gumijas plostu, taãu tad brauciena pirmais 

posms bapples samïrÇ lïns. ·is ir bezkategorijas jeb, tÇ saucamais, 

atpappletas mar‰ruts. Mar‰rutÇ nav tehniski sareÏÆ¥tu 

posmu. 

Lai apskat¥tu zemÇk minïtos objektus, l¥dz daÏiem no tiem 

ir jÇiet kÇjÇm. 

b objekti 

• Velna ala – 8,5 m gara, atrodas gravÇ pie Velnakmens. 

Teika stÇsta, ka Velna ala radusies, Velnam grÇbjot no tÇs 

zemi upes aizdambï‰anai 

• Velnakmens – sena kulta vieta. Akmens ir divus metrus 

augsts, bet tÇ apkÇrtmïrs ir 15 m 

• Grei∫u kalns – 83 m augsts pakalns Abavas labajÇ 

krastÇ. TÇ pakÇjï Kandavas – Sabiles ce∫‰, no kura paveras 

gleznains skats uz Abavas ieleju 

• “Zviedru cepure” – neliels, ar kokiem apaudzis 

uzkalni¿‰ lauka vidapple, par ko leÆenda vïsta, ka 16.gs. 

zviedru – po∫u kara laikÇ zviedri ‰eit zaudïju‰i kauju un 

200 v¥rus. Visi kritu‰ie tiku‰i apglabÇti zem viena 

uzkalni¿a, kas sanests ar zviedru karav¥ru cepurïm 

• Sabiles pilskalns – lieliskas skatu vietas uz Sabiles 

vecpilsïtu un Abavas ieleju. Te 10.-13.gs. bija novada 

centrs 

±VANDES ÌDENSKRITUMS PAVASAR± 

CEπOJUMS AR KANOE PA ABAVU UZ VENTU 

• Sabiles V¥na kalns – reÆistrïts Ginesa rekordu grÇmatÇ 

kÇ pasaulï vistÇlÇk uz zieme∫iem eso‰s br¥vdabas 

v¥nogulÇju stÇd¥jums 

• Abavas rumba – appledenskritums uz aptuveni vienu 

metru (citos avotos 2 m) augsta dolom¥ta sliek‰¿a. 

Iecien¥ta appledenstappleristu atpappletas vieta 

• Sventes dzirnavas – dzirnavu drupas Abavas krastÇ. 

PÇri upei gaisa trosu pÇrceltuve atrakciju cien¥tÇjiem 

• MÇras kambari – Abavas ielejas labÇ krasta 

smil‰akmens atsegumÇ dabiski veidojusies alu un grotu 

sistïma – sena kulta vieta 

• ±vandes up¥tes appledenskritumi – tÇ saucamo Rendas 

rumbu veido divi appledenskritumi ±vandes up¥tï: aug‰ïjais 

(1,7 m augsts un 5 m plats) pie mÇjÇm "KrÇces" un 

apak‰ïjais (2 m augsts un 9 m plats) Rendas centrÇ 

c lieti‰˙a informÇcija 

Sabiles tapplerisma informÇcijas centrs - t. +371 3252344 

Rendas pagasta padome – t. +371 3347188, 

e-pasts: pagasts@renda.lv 

SabiedriskÇ autobusu satiksme posmÇ Kandava – Sabile 

– Kuld¥ga. Ierodoties, vïlams noskaidrot, cikos vajadz¥gajÇ 

virzienÇ atiet autobuss aizbrauk‰anas dienÇ. 

Nak‰¿o‰anas iespïjas un pakalpojumi: 

Viesu nams “Klubi¿‰ Abava” – vienkÇr‰i apstÇk∫i 

nak‰¿o‰anai un sar¥kojumiem – t. +371 3247381 

InventÇra noma: 

Lauku mÇjas “Avoti” – kanoe laivu un tapplerisma inventÇra 

noma ar transportu, mar‰rutu piedÇvÇjums, pavado¿a 

pakalpojumi, tel‰u vieta pie upes, pirts, mak‰˙erniekiem 

konsultÇcijas t. +371 9283765, mÇjas lapa: www.laivas.lv 


A.Gustovska foto


MAR·RUTS PA SîLIJU 

SïlijÇ pïdïjos gadus pla‰i izvïr‰as vietïjo pa‰vald¥bu darb¥ba 

tapplerisma organizï‰anÇ. Ne tik vien Çrvalstniekiem, bet pat 

daudziem Latvijas iedz¥votÇjiem vïl joprojÇm Sïlija – piektais 

Latvijas etnogrÇfiskais novads - ir atklÇjums. 

Tappleristu piesaist¥‰anai kalpo izveidotÇs pastaigu takas 

Daugavas krastos un Lei‰malï, kÇ ar¥ biju‰o muiÏu centri, 

parki, ¥pa‰i aizsargÇjamÇs dabas teritorijas. 

Velobraucïju mar‰ruta kopïjais garums ir 270 km. TajÇ 

iek∫autas ar¥ takas, kas veicamas kÇjÇm (garÇkÇ 15,5 km). 

Mar‰ruts ved no Daugavpils l¥dz Aizkrauklei, apmeklïjot 

skaistÇkÇs vietas Sïlijas novadÇ. Kaut ar¥ reljefa pÇrvarï‰ana 

nav uzskatÇma par augstas grapplet¥bu kategorijas braucienu, 

tomïr lielu da∫u mar‰ruta nÇksies veikt pa paugurainu apvidu. 

Tas izce∫as ar ainavisku pievilc¥bu un lauku moza¥kveida 

kultapplersaimniecisko vidi. Akt¥vÇkajiem Latvijas apce∫otÇjiem 

nav jÇskaidro, cik skaista ir Aug‰zemes augstiene un Sïlijas 

20 

19 

18 

17 

14 13 

15 

16 

paugurvalnis, cik gleznaina Lei‰male, ko dzejnieki itin bieÏi 

apdzejo savos darbos l¥dz¥gi Vecpiebalgai vai Baltijas jappleras 

piekrastei. 

Ce∫o‰anas ilgums atkar¥bÇ no tappleristu sagatavot¥bas pakÇpes 

varïtu bapplet 3-5 dienas. Grupas lielumu ierobeÏo pÇrvieto‰anÇs 

dro‰¥ba uz vispÇrïjÇs lieto‰anas autoce∫iem. Ieteicamais grupas 

lielums bappletu 8-10 cilvïki. Ja grupa ir ievïrojami lielÇka, 

atsevi‰˙os intens¥vÇkas satiksmes ce∫u posmos tai jÇsadalÇs. 

Grupas vad¥tÇjam nepiecie‰ama prasme orientïties. 

Mar‰ruta atsevi‰˙u objektu apskate iespïjama, ejot kÇjÇm. 

JÇrï˙inÇs ar to, ka velosipïdi ne vienmïr bapples atstÇjami 

uzraudz¥tÇ vietÇ. Vïlams nodro‰inÇties ar velosipïdiem 

kop¥gu atslïgu. 


12 

10 

11 

9 

8 

7 

1 

2 

3 

4 

5 

6 

7 

8 

9 

10 

11 

12 

13 

14 

15 

16 

17 

18 

19 

20 

6 

5 

µ¥ru kolonija Daugavpil¥ 

Sventes ezers 

Eg∫u kalna dabas taka 

Tim‰Çnu pilskalns 

ArÇju pilskalns 


Lauku mÇja “DriÆenes” 

Sidrabi¿u pilskalns 

Putnu salas apmetne 

Akme¿upes dabas taka 

Bebrenes muiÏas parks 

Vilkupes-Eglaines kanÇls 

RadÏupes Velnala 

Akn¥stes Saltavota taka 

Vecmelderu avoti 

KlaucÇnu un PriekulÇnu ezeri 

Vies¥tes bÇn¥tis 

E.Papplepola v¥na dÇrzs 

Ådmi¿kalna akmens 

Kubu∫up¥tes grava 

- velomar‰ruts 

Shïmas pamatÇ ir Baltijas valstu ce∫u karte 

(JÇ¿a sïta, 2000/2001) 

4 

3 

2 

1





Daugavpils – Svente..........................................................8 km 

Sventes ezers – ·ïderes “Ilzes”........................................22 km 

muzejs “Ilzïs” - Pilskalne ..............................................14 km 

Pilskalne - Bebrene..........................................................18 km 

Bebrene - Asare ...............................................................19 km 

Hercoga Jïkaba kanÇls – Akn¥ste.................................15,5 km 

Akn¥ste – Elk‰¿i – KlaucÇni ...........................................26 km 

KlaucÇni - Vies¥te ............................................................15 km 

Vies¥te – VÇrnava – Piksteri ............................................17 km 

Piksteri – Ådmi¿kalns – Talsi¿i ...................................25,5 km 

Talsi¿i – Lauce – Aizkraukles dz.st. ................................22 km 

Ar velosipïdiem veicamÇ mar‰ruta garums ir 202 km 

Velobraucienu papildina vairÇkas daÏÇda garuma dabas takas 

un no mar‰ruta trases noma∫u objektu apmeklïjumi, kas jÇveic 

kÇjÇm. Atkar¥bÇ no tappleristu interesïm, mar‰ruts varïtu 

pagarinÇties l¥dz 270 km 

b objekti 

• Sventes ezers – botÇnisks liegums, lielÇkais ezers SïlijÇ 

(738,8 ha) ar dzidru appledeni un maz aizaugu‰u piekrastes 

joslu. Ainaviski vïrt¥gs un noz¥m¥gs vairÇkÇm putnu sugÇm 

• ·ïderes koka izstrÇdÇjumi – ·ïderï meistars 

A.Sietkovskis veido savdab¥gas koka karotes. 

PrivÇtmuzejÇ var skat¥t dai∫amatnieka darinÇjumus – 

daÏÇdus kokgriezumus, kuros atpaz¥stamas reÇlas personas 

un notikumi, miezeru traukus, virpotus priek‰metus, 

karotes no 54 koku sugu koksnes 

• Pilskanes Siguldi¿a – ainavu taka izveidota uz 

zemledÇja ku‰anas applede¿u izskalotas ielejas – subglaciÇlÇs 

vagas. Ier¥kotas tr¥s daÏÇdas takas – bïrniem domÇta 

“Spr¥d¥‰a” taka 1,6 km garumÇ, dendroloÆiskÇ – 3,8 km 

garumÇ un ÆeoloÆiskÇ ainavas izzi¿as taka, kas kombinïta 

vïl ar vïsturiskÇm liec¥bÇm – 8 km 

• Akme¿up¥tes dabas taka – Bebrenes ciema malÇ 

1,5km garumÇ l¥kumo pa Dvietes pietekas krastiem 

DVIETES IELEJA RUDEN± 

DAUGAVAS UPE VAKARÅ 

• Vilkupes – Eglaines kanÇls – hercoga Jïkaba 

mïÆinÇjums 1666.g. savienot divu lielÇko upju baseinus ar 

mïr˙i novirz¥t da∫u preãu plapplesmas no R¥gas uz savas valsts 

galvaspilsïtu Jelgavu 

• Akn¥stes Saltavota taka – 1,5 km garumÇ ved pa 

Dienvidsusïjas senielejas krastu pÇri nenoskaidrota laika 

arheoloÆiskam piemineklim, kuru sauc gan par pilskalnu, 

gan Napoleona nocietinÇjumiem 

• Vecmelderu avoti – Dienvidsusïjas labajÇ krastÇ vieni 

no lielÇkajiem Latvijas avotiem 

• Evalda Papplepola v¥na dÇrzs – pa‰laik lielÇkais v¥nogulÇju 

stÇd¥jums LatvijÇ. 30 gadu laikÇ audzï‰anai izmïÆinÇtas 

vairÇk par 100 ‰˙irnïm. StÇd¥jumi aug terasïs un tÇs izveidotas 

tikai ar roku darbu 

• Kubu∫up¥tes gravas appledensrijïji – iespaid¥gÇkais 

pazemes upes veidojums LatvijÇ. Atrodas LiepjÇ¿u birz¥ 

Seces lielce∫a malÇ. Pateicoties plaisainajiem dolom¥ta 

ieÏiem, viss up¥tes appledens aiziet pazemï 


Daugavpils novada TIC: Mihoelsa iela 49, Daugavpils 

t. +371 5411313 

Jïkabpils TIC: Vecpilsïtas laukums 3, Jïkabpils 

t. +371 5233822 

Nok∫apple‰ana: ar vilcienu l¥dz Daugavpilij. Mar‰ruta beigÇs – 

Aizkrauklï, pietur visi tÇlsatiksmes vilcieni un elektrovilcieni 

Nak‰¿o‰anas iespïjas ir: 

• Atpappletas bÇzï Svente – t. +371 5497290 

• Atpappletas bÇzï Dubezers – t. +371 5462296 

• Atpappletas bÇzï “Zvani¿‰” Ilapplekstï – t. +371 5462175 

• Bebrenes tehnikuma kopm¥tnï – t. +371 5464230 

• KempingÇ “Pïrl¥te” pie Vies¥tes ezera, tel‰u vietas, pirts, 

laivu noma – t. +371 5245430 

• Lauku mÇjÇs “Dzelmes” pie Klauces ezera – t. +371 9275994 

• Tel‰u vietas saimn. “Ielejas” pie Saukas ezera – t. +371 5271746 


D.Gruberta foto


MAR·RUTS PA KRUSTKALNU UN TEIâU DABAS REZERVÅTIEM UN TO APKÅRTNI 

Teiãu purvs - Baltijas valst¥s lielÇkais sapplenu purvs in viena no 

mazÇk ietekmïtajÇm dabas teritorijÇm LatvijÇ. Tomïr l¥dzÇs 

eso‰ajos dabas rezervÇtos – Teiãu un Krustkalnu - ir rad¥ti 

nepiecie‰amie apstÇk∫i, lai ‰o neskarto dabu varïtu novïrtït 

ce∫otÇji. Atsevi‰˙as vietas – ¥pa‰i aizsargÇjamÇs dabas teritorijas 

- ir apskatÇmas klÇtienï tikai dabas rezervÇta darbinieku – 

gidu pavad¥bÇ, savlaic¥gi piesakoties pa tÇlruni. 

Mar‰ruts plÇnots trim dienÇm, un jÇrï˙inÇs, ka katru dienu 

kÇjÇmie‰ana ilgs l¥dz 8 stundÇm. Mar‰ruta posmi var 

savstarpïji main¥ties vietÇm, atkar¥bÇ no tappleristu iera‰anÇs 

punkta vai dabas rezervÇta noslogojuma attiec¥gajÇ br¥d¥. Ir 

iespïjamas tr¥s ekskursijas: Krustkalnu dabas rezervÇts 

(2 stundas ar pavadoni) un podnieku darbn¥ca; Teiãu purva 

taka un skatu tornis SiksalÇ (3,5 stundas ar pavadoni); 

Barkavas ozolu audze un putnu vïro‰ana. 

2 

3 

4 

5 

1 

6 

7 

8 

9 10 

Ce∫otÇju grupÇ nav ieteicams vairÇk par 15 cilvïkiem, vïlams 

7-10 cilvïki, ko galvenokÇrt nosaka dabas teritoriju 

aizsardz¥bas reÏ¥ms, kÇ ar¥ reÇlais naktsmÇju piedÇvÇjums. 

Putnu vïro‰anas interesentiem vïlamas ¿emt savas savas 

optiskÇs ier¥ces, tÇpat jÇbapplet appledensiztur¥giem apaviem. 

Teiãu dabas rezervÇtÇ viens no dabas tappleristu intere‰u 

objektiem ir putni. Putnu vïro‰ana iespïjama gandr¥z jebkurÇ 

vietÇ. It ¥pa‰i baro‰anÇs un migrÇcijas laikÇ, kad debes¥s cits 

aiz cita pÇrlido putnu kÇ‰i – dodoties prom vai nolaiÏoties 

leknajÇs p∫avÇs. 

Teiãu dabas rezervÇta A robeÏa izejama l¥kloãu veidÇ pa 

daÏÇdas kategorijas grants un zemes ce∫iem. Iemald¥ties purvÇ 

ne∫aus rezervÇta robeÏz¥mes. JÇatceras: dabas rezervÇta 

teritorijas apmeklï‰anas noteikumi nosaka - pÇrvieto‰anÇs pa 

Teiãu purvu at∫auta tikai vietïjÇ gida pavad¥bÇ. 


1 

2 

3 

4 

5 

6 

7 

8 

9 

10 

11 

12 

Teiãu dabas rezervÇta informÇcijas centrs 

Skatu tornis 

Mazais Plenc¥tis 

Svïtavots (KrÇku avots) 

Dappleku ezers 

Br¥vnieki-KolberÆi 

DiÏozols pie Rijzemïm 

DiÏozols pie JaunÇrïm 

Sildu pilskalns 

Siksala 

Barkavas ozolu audze 

Stirnienes stacija 

- mar‰ruts 

Kartes pamatÇ ir Latvijas autoce∫u atlants 

(JÇ¿a sïta, 2001/2002) 

11 

12





MÇrciena – Krustkalnu dabas rezevÇts.............................5 km 

MÇrciena – πaudona .........................................................9 km 

πaudona – Br¥vnieki – KolberÆi .......................................7 km 

Podnieku darbn¥ca – Mïtriena.........................................5 km 

Mïtriena – Siksala (purva laipas) – Åri¿i .......................13 km 

Åri¿i – Ata‰iene...............................................................16 km 

Ata‰iene – Stirnienes stacija............................................16 km 

Stirnienes stacija - Barkavas ozolu audze.......................22 km 

Mar‰ruta garums kopumÇ ir 93 km. To var izmantot 

kÇjÇmgÇjïji, starpposmus var veikt ar auto vai velosipïdu. 

Mar‰rutu var veikt pa da∫Çm 

b objekti 

• Teiãu dabas rezervÇta informÇcijas centrs – 

interesenti tiek iepaz¥stinÇti ar Teiãu un Krustkalnu 

rezervÇtu dabas vïrt¥bÇm, rezervÇtu izveido‰anas mïr˙iem, 

kÇ ar¥ galvenajiem uzdevumiem 

• Madonas–Trepes valnis – 50 km gara pauguru un osu 

grïda un lielÇkais reljefa elements tuvÇkajÇ apkÇrtnï. 

Dabas daudzveid¥bu palielina ka∫˙ieÏu iegulas un 

pamestas kappledras raktuves 

• Krustkalnu dabas rezervÇts – izzi¿as mar‰ruta 

garums l¥dz 2,8 km. ApmeklïtÇjiem tiek dota iespïja 

iepaz¥ties ar Krustkalnu rezervÇta reljefu, tÇ veido‰anos, 

ÆeoloÆiju, kÇ ar¥ uzzinÇt par dabas vïrt¥bÇm, kas 

nodro‰ina augu un dz¥vnieku (tajÇ skaitÇ kukai¿u) 

lielo daudzveid¥bu 

• Mazais Plenc¥tis – mezotrofs ezers Madonas - Trepes 

va∫¿a pakÇjï 

• Dreima¿u ezers – lielÇkais ezers Krustkalnu rezervÇtÇ. 

TÇ rietumu malÇ atrodas Svïtavots- karbonÇtiem bagÇts 

avots, kas izplapplest Madonas - Trepes va∫¿a pakÇjï. EzerÇ 

iestiepjas saldappledens ka∫˙u pussala jeb Velnapirksts 

• DiÏozoli – pie Rijzemïm un JaunÇrïm Mïtrienas 

tuvumÇ. ParkÇ ar¥ liepa un goba 

FOTOTÌRISTI KRUSTKALNU REZERVÅTÅ 

SKATS UZ SIKSALAS APKÅRTNI NO TORøA 

• Teiãu purvs – iepaz¥‰anÇs ar to, ejot pa kÇjniekiem 

domÇtu laipu taku. Ekskursija dabas rezervÇta gida 

pavad¥bÇ 

• Siksala – ledÇju atstÇto nogulumu pacïlums – sala 

purva ieplakÇ. ·eit senÇkos laikos patvïrumu atrada slÇvu 

vectic¥bnieki, izveidojot grappleti pieejamu apmetni. 

• Barkavas ozolu audze – relikta, maz ietekmïta, 

Æenïtiski augstvïrt¥ga ozolu audze ar melnalk‰¿u 

piejaukumu. BotÇniskais liegums 44,1 ha plat¥bÇ. 

Ligzdo melnais stÇr˙is, vidïjais dzenis 

• PeleãÇres purvs – kopÇ ar Teiãu purvu viens no 

lielÇkajiem Latvijas sapplenek∫iem, atrodas dienvidos no 

Teiãu purva. ·eit ligzdo lietuvainis, melnÇ puskuitala, 

dzeltenais tÇrti¿‰, dzïrve, lielÇ ãakste, novïrota 

melnkakle gÇrgale 

• Podnieku darbn¥ca – Baibas Dumpes keramikas 

darbn¥ca z/s “Br¥vnieki-KolberÆi”. ·eit iespïjams pa‰iem 

izmïÆinÇt roku podnieka arodÇ, kÇ ar¥ noklaus¥ties 

mÇkslinieces stÇst¥jumu par 19.-20.gs. keramikas 

priek‰metu kolekciju, Vidzemes podnieku dai∫radi 

un apskat¥t to 


Teiãu dabas rezervÇta informÇcijas centrs - 

Aiviekstes ielÇ 3, πaudona, Madonas raj., LV-4862 

t.+371 4848291, fax.+371 4848161; e-pasts: pasts@teici.lv 

Sabiedriskais autotransports no R¥gas, P∫avi¿Çm, 

Rïzeknes un Madonas. Ar vilcienu braucot pa mar‰rutu 

R¥ga-Rïzekne l¥dz Ata‰ienes un Stirnienes stacijai 

Iespïjas: 

• πaudonÇ, rezervÇta administrÇcijas ïkÇ – 5 gultas vietas 

• Murmastienï, viesu mÇjÇ “Bïrzi” – 6 gultas vietas, virtuve, 

pirts; t. +371 4862231 

• Barkavas l/s skolas dienesta viesn¥cÇ (vasaras periodÇ) 

t. +371 4836501 

• Baibas Dumpes keramikas darbn¥ca z/s “Br¥vnieki-KolberÆi”, 

t. +371 7450463; mob.t. 9187910 


J.Sma∫inska foto



Engures ezers un 

tuvïjÇ jappleras piekraste 

LielÇkais un ornitoloÆiski 

noz¥m¥gÇkais lagapplenas tipa ezers 

LatvijÇ, kur mitinÇs ~40 EiropÇ 

retas un apdraudïtas putnu 

sugas. R¥gas l¥ãa piekraste pie 

Engures ir viena no galvenajÇm 

gaigalu spalvas mai¿as vietÇm 

visÇ R¥gas l¥c¥. 

www.tukums.lv/turisms 

Ventas rumba 

LatvijÇ diÏenÇkais un populÇrÇkais 

appledenskritums - l¥dz 1,9m 

augsts un 249m plats. EiropÇ 

platÇkais appledenskritums, kas 

atrodas uz LatvijÇ tre‰Çs lielÇkÇs 

upes – Ventas Kuld¥gÇ. ·eit, 

Ventas ielejÇ, izveidots dabas liegums 

www.kuldiga.lv 

Kurzemes rietumu piekraste 

Baltas smilts krastmala ~250 km garumÇ. 

DaÏÇda veida krasti. ±pa‰i populÇrs 

Japplerkalnes stÇvkrasts – unikÇls kvartÇra 

perioda ÆeoloÆisks veidojums jappleras krastÇ. 

L¥dz 16 m augsto krauju vietÇm ‰˙ïrso 

meÏroz¥‰u un melnalk‰¿u audzïm 

noagu‰as mazo piekrastes up¥‰u gravas. 

Atpappletai vairÇk piemïroti pla‰ie, smil‰ainie 

liedagi 

www.ventspils.tourism.lv 

Papes ezers un tuvïjÇ 

jappleras piekraste 

Viena no labÇkajÇm putnu 

vïro‰anas vietÇm LatvijÇ rudens 

migrÇcijas laikÇ. Noz¥m¥ga vieta 

ar¥ sikspÇr¿u migrÇcijas 

vïro‰anai. ±pa‰i akt¥vu darb¥bu 

‰ajÇ apkaimï veic Pasaules Dabas fonds, realizïjot daÏÇdus projektus 

– kÇ bioloÆiskÇs daudzveid¥bas nodro‰inÇ‰anas jomÇ, tÇ ar¥ 

ekotapplerisma att¥st¥bÇ 

www.wwf.lv 

Kaives Senãu ozols 

Latvija ir diÏkoku zeme, kurÇ, neskatoties 

uz valsts nelieliem izmïriem, aug vairÇk 

nekÇ 2000 koku, kas atbilst valsts diÏkoku 

statusam. 

Tukuma rajona Sïmes pagastÇ ir BaltijÇ 

resnÇkais ozols - Kaives diÏozols. TÇ 

apkÇrtmïrs ir 10,1 m un augstums 18,7 m. 

No vainaga gan ir palikusi vairs tikai 

neliela da∫a 

www.tukums.lv/turisms 

Devona atsegumi 

Latviju no ÆeoloÆijas viedok∫a 

var uzskat¥t par Devona perioda 

dabas muzeju. VairÇkÇs Latvijas 

vietÇs ir skatÇmi vairÇk kÇ 

350milj. gadus veci pamatieÏu 

formïjumi. Tas ir kÇ Latvijas 

mappleÏ¥bas simbols. Tappleristiem interesantÇkie objekti atrodas Gaujas 

senielejÇ, ¥pa‰i Amatas krastos 

www.gnp.gov.lv 

Balto stÇr˙u kolonija 

Zieme∫vidzemes biosfïras 

rezervÇtÇ, netalu no Mat¥‰iem 

Valmieras-Mazsalacas ‰osejas 

malÇ atrodas EiropÇ vistÇlÇk uz 

zieme∫iem sastopamÇ balto 

stÇr˙u kolonija. Apdz¥votas ~30 

ligzdas. Bet ne tikai ‰eit redzami stÇr˙i. Tie dz¥vo ar¥ tuvÇkÇ 

apkartnï, liecinot par vides t¥r¥bu un dabas daudzveid¥bu. ·eit var 

ieraudz¥t ar¥ melno stÇr˙i 

www.biosfera.lv 

Gomelis, ±de¿as un Nag∫u 

d¥˙i 

Pavasar¥ un vasarÇ vienas no 

labÇkajÇm putnu vïro‰anas 

vietÇm LatvijÇ. Atrodas pie 

LubÇnas. Gomelis – sekla, da∫ïji 

aizaugusi LubÇnas ezera 

mazskartÇ da∫a. Zivju d¥˙i apmeklïjami tikai ar to ¥pa‰nieku vai 

apsaimniekotÇju at∫auju. Da∫a teritorijas ir dabas liegums, bet 

dabas tappleristiem ir izveidota takas infrastruktapplera 

zvaniet: +371 9165392 

Latgales ezeraine 

Latgales augstiene un viss ‰is reÆions 

LatvijÇ izce∫as ar vairÇku simtu ezeru un 

ezeri¿u t¥klu, kas veido tikai ‰eit rakstur¥gu 

moza¥kveida ainavu. TÇs pamatÇ ir 

meÏiem apaugu‰i vai neapaugu‰i pauguri, 

ielejÇs izvietotie ezeri, p∫avas un l¥kumaini 

baltie ce∫i. ·eit atrodas dzi∫Çkais Latvijas 

ezers un kalns ar lielÇko relat¥vo augstumu 

zvaniet: +371 4631255 

Daugavas senieleja no 

KrÇslavas l¥dz Daugavpilij 

Viens no skaistÇkajiem Latvijas 

mazskartÇs dabas stappler¥‰iem un 

senÇkais ielejas veidojums 

LatvijÇ, kas sÇcis veidoties vïl 

pirms 15-13 tapplekst. gadu. 

Ainaviski skati ar 10 krÇ‰¿iem lokiem, bioloÆiskÇ daudzveid¥ba 

un kultappleras mantojums padara ‰o vietu tappleristiem neaizmirstamu 

zvaniet: +371 5624074 


A.Liepas foto 

A.Gustovska foto 





Å.Daugules foto 

A.Junkura foto 


J.Sma∫inska foto


·l¥teres dabas taka 


Nesen izveidota 1,2 km gara 

dabas taka, kas ved pa Sl¥teres 

nacionÇlÇ parka da∫u, kas ilgu 

laiku tappleristiem nebija pieejama. 

·eit var redzït daÏÇdus Eiropas 

noz¥mes biotopus – Baltijas 

ledus ezera senkrasta nogÇzes vecie meÏi, ka∫˙aini zÇ∫u purvi, 

pÇrmitri platlapju meÏi, minerÇlvielÇm bagÇti avoksnÇji u.c. 

zvaniet: +371 3281006 

“Laumu” dabas parka takas 

Laumu dabas parks ir privÇts 

objekts, kurÇ iekÇrtotas vairÇkas 

takas – bi‰u taka, augu taka, 

sporta taka. OriÆinÇlas instalÇcijas 

un pamÇco‰as aktivitÇtes 

∫auj iepaz¥t dabu un tradicionÇlÇs 

lauku nodarbes ¥patn¥bas. Bi‰u takÇ ir stilizïtas ekspoz¥cijas, dz¥vu 

bi‰u apskate, ekoloÆiski t¥ru bi‰kop¥bas produktu tirdzniec¥ba, 

vaska sveãu lie‰ana. ·eit iespïjama ar¥ velonoma. 

zvaniet: +371 9477731 

Dzintara taka 

Dzintara takas centrÇlais posms 

ved ~20 km no Sarai˙iem l¥dz 

Akme¿raga bÇkai. GÇjienam 

labÇk izmantot vietïjo gidu, jo 

pa taku var virz¥ties orientïjoties 

tikai pïc virziena mar˙ieriem. 

ApskatÇmi Ziemupes dabas liegums un vairÇki ∫oti interesanti 

objekti – viena no LatvijÇ lielÇkajÇm diÏliepÇm - AuÏu∫u liepa, 

kadi˙u audzes, savdab¥gais piekrastes prieÏu meÏs 

zvaniet: +371 9432314 

Randu p∫avu taka 

UnikÇls Vidzemes japplermalas 

posms no KuiviÏiem l¥dz 

AinaÏiem, kur 200 ha plat¥bÇ ir 

1/3 visu Latvijas augu sugu. 

Paralïli krastam lïzenajÇ ainavÇ 

stiepjas nelieli kÇpu pacïlumi un 

daÏÇda dzi∫uma ieplakas. VietÇm kÇpÇs iespieÏas iel¥ãi un lagapplenas. 

Augiem reljefa ¥patn¥bas un jappleras appledens rada daudzveid¥gus 

aug‰anas apstÇk∫us. SpeciÇli iekÇrtota skatu platforma. 

zvaniet: +371 4071408 

Amatas taka 

Amatas taka ir izveidota Gaujas 

pietekas Amatas krastos un ved 

no L¥gatnes – KÇr∫u ce∫a tilta l¥dz 

ZvÇrtes iezim. ·¥ taka saisto‰a 

bapples tiem, kuri interesïjas par 

ÆeoloÆiju, ÆeogrÇfiju, dabas procesiem. 

NelielÇ posmÇ ieÏu atsegumi ir 10 vietÇs. Ir ar¥ skatu 

vietas un tel‰u vietas. Tel‰u vietas labprÇt izmanto appledens tappleristi 

zvaniet: +371 7971345 






Drusku pilskalna dabas taka 

Atrodas Veclaicenes aizsargÇjamo 

ainavu apvidapple. Ievïrojams 

ar stÇviem pakalniem, ielejÇm 

un ezeri¿iem, kas rakstur¥gi 

Kornetu-Pe∫∫u subglaciÇlÇs 

iegultnes teritorijai. NetÇlu ir 

augstÇkÇ vieta Alappleksnes augstienï – Dïli¿kalns (271m). Skaisti 

skati uz apkÇrtni paveras no LatvijÇ stÇvÇkÇ Drusku pilskalna. No 

‰ejienes var redzït augstÇko Baltijas kalnu – MunameÆi. 

zvaniet: +371 4366160 

Ska¿Çkalna dabas takas 

Vienas no populÇrakajÇm takÇm Vidzemï, 

kas iekÇrtotas Ska¿Çkalna parkÇ. ·eit ir 

divas takas – Kurbada un Rapple˙u, kurÇs 

apskatÇmas pasaku tïlu koka skulptappleras, 

Velna un SkÇbumba∫∫as alas, Ne∫˙u klintis 

un Ska¿aiskalns, no kura atskan 

izteiksm¥ga atbalss. Takas ∫oti labi ∫auj 

saskat¥t Salacas upes ielejas krÇ‰¿umu. 

zvaniet: +371 6429500 

Daugavas gravas izzi¿as taka 

Taka izveidota Aizkraukles 

pilsïtÇ P∫avi¿u appledenskrÇtuves 

krastÇ. Romantiska taka, kas ved 

gar Kalna Ziedu gravu un 

ZvaigÏ¿u gravu apkÇrt Kalna 

Ziedu pilskalnam. Takas 

mar‰rutÇ Aizkraukles vïstures un mÇkslas muzejs ar ekspoz¥cijÇm 

par Daugavas upes ieleju. Interesanta ir iespïja iztïloties Daugavu 

pirms appledens spïkstacijas izveido‰anas. 

zvaniet: +371 5123351 


Tr¥s daÏÇda garuma takas - “Spr¥d¥‰a” taka 

bïrniem 1,6 km garumÇ ar 32 koka 

skulptapplerÇm, ÆeoloÆiski dendroloÆiskÇ taka 

– 3,8 km garumÇ un 8 km gara Aug‰zemes 

ainavu taka, kas izveidota uz zemledÇja 

ku‰anas applede¿u izskalotas ielejas. ·eit ir 

skatÇmas ar¥ nesenÇs pagÇtnes vïstures 

liec¥bas 

zvaniet: +371 5462296 

Adamovas dabas taka 

NelielÇ teritorijÇ vienuviet 

apskatÇmi vairÇki interesanti 

dabas objekti. TÇpïc izveidota 

1,8 km gara taka, kas ved pa 

stÇvÇm kraujÇm, kur apskatÇmi 

savdab¥gi koki – daudzstumbru 

apse un liepa, diÏozols, kÇ ar¥ aizsargÇjami augi. Ejot pa taku, no 

skatu vietÇm var redzït gleznaino Daugavas ieleju. 

zvaniet: +371 5624074 


A.Salakas foto 




J.Sma∫inska foto


PADOMDEVîJS DABAS TÌRISTAM 

Dabas tappleristam ir jÇapzinÇs, ka vi¿‰ ir 

atbild¥gs par savu izturï‰anos pret 

cilvïkiem un vietu, kurp vi¿‰ dodas. 

Dabas tapplerista apmeklïjumam jÇbapplet 

iespïjami nemanÇmÇkam. Taãu 

l¥dztekus pienÇkumiem, kas vi¿am 

jÇievïro, svar¥gi zinÇt ar¥ savas ties¥bas. 

Tapplerista ties¥bas un pienÇkumi: 

• Tappleristam ir ties¥bas uzturïties un 

br¥vi pÇrvietoties valsts un 

pa‰vald¥bu meÏÇ (ja normat¥vajos 

aktos nav noteikts savÇdÇk), kÇ ar¥ 

vÇkt savva∫as ogas, aug∫us, riekstus, 

sïnes un Çrstniec¥bas augus; 

• MeÏÇ tapplerista uzturï‰anos un br¥vu 

pÇrvieto‰anos var ierobeÏot tÇ 

¥pa‰nieks vai tiesiskais vald¥tÇjs. 

TÇdÇ gad¥jumÇ attiec¥gajai teritorijai 

ir jÇbapplet norobeÏotai ar pÇrskatÇmiem 

br¥dinÇjuma uzrakstiem. Ja teritorija 

nav norobeÏota un tai nav atbilsto‰u 

br¥dinÇjuma uzrakstu, privÇtajÇ 

meÏÇ tapplerists var br¥vi pÇrvietoties, 

vÇkt savva∫as ogas, aug∫us, riekstus, 

sïnes un Çrstniec¥bas augus; 

• Tapplerista pienÇkums, uzturoties 

meÏÇ, ir ievïrot meÏa ugunsdro- 

‰¥bas noteikumus, nebojÇt meÏa 

augsni un meÏa infrastruktappleru, 

nepiesÇr¿ot meÏu ar atkritumiem, 

ievïrot noteikto kÇrt¥bu atpappletas 

vietu izmanto‰anÇ, nepost¥t putnu 

ligzdas un skudru pappleÏ¿us un citÇdi 

nekaitït meÏa augiem un 

dz¥vniekiem; 

• Tauvas joslas platums gar privÇto 

applede¿u krastiem ir 4 m, gar pÇrïjo 

applede¿u krastiem – 10 m, bet gar jappleras 

piekrasti – 20 m. Tas noz¥mï, ka 

tapplerists tauvas joslas platumÇ dr¥kst 

br¥vi un bez maksas pÇrvietoties gar 

upes, ezera vai jappleras krastu. 

Kas jÇzina velotappleristam? 

• Velosipïda vad¥tÇjam jÇbapplet klÇt 

velosipïda vad¥tÇja apliec¥bai; 

• Velosipïdam jÇbapplet tehniskÇ kÇrt¥bÇ. 

Velosipïdam jÇbapplet apr¥kotam ar 

bremzïm, ska¿as signÇlu un gaismas 

atstarotÇjiem: priek‰pusï - baltu, 

aizmugurï - sarkanu, abos sÇnos 

(rite¿u spie˙os) un pedÇ∫os 

(priek‰pusï un aizmugurï) - diviem 

oranÏiem (dzelteniem); 

• Braucot pa brauktuvi, ce∫a nomali 

vai ietvi, diennakts tum‰ajÇ laikÇ 

neapgaismotos ce∫a posmos vai 

nepietiekamas redzam¥bas apstÇk∫os 

velosipïdam priek‰pusï jÇbapplet iedegtam 

baltas gaismas lukturim, bet aizmugurï 

- sarkanas gaismas lukturim; 

• Velosipïdu vad¥tÇjiem pa ce∫u at∫auts 

braukt vienÇ rindÇ iespïjami tuvÇk 

brauktuves labajai malai. Netraucïjot 

gÇjïjus, velosipïdu vad¥tÇjiem at∫auts 

braukt ar¥ pa ietvi. 

Kas jÇzina tappleristam – 

mak‰˙erniekam? 

• Nodarboties ar mak‰˙erï‰anu 

Latvijas Republikas applede¿os at∫auts 

visÇm tÇm fiziskajÇm personÇm, 

kuras iegÇdÇju‰Çs mak‰˙erï‰anas 

karti. TÇs var iegÇdÇties rajonu 

pasta noda∫Çs un mak‰˙ernieku 

veikalos. VietÇs, kur noteikta 

licencïtÇ mak‰˙erï‰ana, papildus 

mak‰˙erï‰anas kartei ir 

nepiecie‰ama ar¥ licence; 

• PersonÇm vecumÇ l¥dz 16 gadiem 

un personÇm, kas vecÇkas par 65 

gadiem, at∫auts mak‰˙erït bez 

mak‰˙erï‰anas kartes iegÇdes. 

MinïtajÇm personÇm jÇbapplet klÇt 

attiec¥gam personu apliecino‰am 

dokumentam; 

• PrivÇtos ezeros vai ezeros, kas atrodas 

viena ¥pa‰nieka zemesgabala 

robeÏÇs un kuros zvejas ties¥bas 

nepieder valstij, mak‰˙erï‰anas 

ties¥bas pieder ezera ¥pa‰niekam. 

±pa‰nieks mak‰˙erï‰anas ties¥bas 

var izmantot pats vai at∫aut tÇs 

izmantot citÇm fiziskÇm vai 

juridiskÇm personÇm; 

• Mak‰˙erï‰ana ¥pa‰i aizsargÇjamo 

dabas teritoriju applede¿os notiek 

saska¿Ç ar Mak‰˙erï‰anas 

noteikumiem un attiec¥go 

teritoriju aizsardz¥bas un 

izmanto‰anas noteikumiem; 

• Mak‰˙erniekam ir ties¥bas bez 

maksas izmantot dabisko tauvas 

joslu: gar jappleras piekrasti – 20 m, 

gar privÇto applede¿u krastiem – 4 m, 

gar pÇrïjo applede¿u krastiem – 10 m; 

• Mak‰˙erniekam vienÇ mak‰˙erï‰anas 

reizï lomÇ at∫auts paturït: 

- alatas, Çlantus, foreles (strauta un 

varav¥ksnes), l¥dakas, l¥¿us, salates 

(meÏa vimbas), sapalus, s¥gas, 

vïdzeles, vimbas, zandartus, 

zu‰us – piecus no katras sugas; 

- tr¥s samus; 

- pÇrïjo sugu zivis, kuru mak‰˙erï- 

‰anai nav nepiecie‰ama licence – 

bez skaita un svara ierobeÏojuma. 

KÇ vïl jÇzina tappleristam? 

• Latvijas meÏos ir sastopamas ïrces, 

tÇdï∫ vïlams vakcinïties pret ïrãu 

encefal¥tu. Tapplerista apÆïrbam jÇbapplet 

cie‰i piegu∫o‰am, pïc pÇrgÇjiena 

apÆïrbu vïlams izpurinÇt un 

pÇrbaud¥t ˙ermeni; 

• Peldït ieteicams tikai labiekÇrtotÇs 

peldvietÇs; 

• Nedr¥kst lietot pÇrtikÇ nepaz¥stamus 

augus un sïnes; 

• Par iespïjamiem ¥pa‰i aizsargÇjamo 

dabas teritoriju noteikumu vai citu 

veidu pÇrkÇpumiem jÇinformï 

attiec¥gÇ reÆionÇlÇs vides pÇrvalde 

vai ¥pa‰i aizsargÇjamÇs dabas 

teritorijas administrÇcija. 

Dabas tapplerist! 

Atceries, ka jums tiek piedÇvÇts 

apmeklït dabas teritorijas, kurÇm 

noteikts ¥pa‰s aizsardz¥bas statuss. 

·ajÇs teritorijÇs ir tÇdas dabas vïrt¥bas, 

kurÇm ir nacionÇla noz¥me un tas ir 

jÇ¿em vïrÇ jebkuram, kur‰ ‰eit atrodas! 

Aizraujo‰us un jaukus ce∫ojumus! 

32 T Ë R I S M A A T T È S T È B A S V A L S T S A Ì E N T Ë R A

Dabas tapplerisma iespïjas LatvijÇ 

FinansïtÇji: Latvijas Vides aizsardz¥bas fonds 

Latvijas Republikas Vides aizsardz¥bas un reÆionÇlÇs att¥st¥bas ministrija 

Izdevïjs: © Tapplerisma att¥st¥bas valsts aÆentapplera 

sadarb¥bÇ ar Vides aizsardz¥bas un reÆionÇlÇs att¥st¥bas ministrijas Tapplerisma att¥st¥bas noda∫u 

SastÇd¥tÇjs: Latvijas Ekotapplerisma savien¥ba 

Teksta autors: Andris Junkurs 

Konsultïja: Juris Sma∫inskis, Alanda Pappleli¿a, DiÇna Rubene, DÇvis Gruberts, Anda Salaka, Andis Liepa, 

Linda Mierlauka, Daina Vinklere, ValdemÇrts ·∫auksti¿‰ un WWF-Latvija speciÇlisti 

Anita Namatïva un Teiãu dabas rezervata speciÇlisti 

Ilze Stabulniece un KrÇslavas novada TIC speciÇlisti 

Gaujas NP Dabas izpïtes un informÇcijas departamenta speciÇlisti 

Andris UrtÇns un Zieme∫vidzemes biosfïras rezervÇta speciÇlisti 

RediÆïja: Rita Ruska 

Juris Sma∫inskis 

Zane Zunde 

VÇka foto: Sergejs AkurÇters 

Kartes: SIA “Datorkarte”, SIA “Kar‰u izdevniec¥ba JÇ¿a sïta” 

Dizains: JÇnis Blanks 

Iespiests: SIA “Remarks - R” 

Izmantotais pamatmateriÇls: “Latvijas za∫Çs pïrles”, © LR Vides aizsardz¥bas un reÆionÇlÇs att¥st¥bas ministrija, 2000 

2002 ISBN 9984-737-03-9

www.latviatourism.lv

Untitled - Latvia

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?