LIELRĪGAS REĢIONĀLĀ VIDES PĀRVALDE Atļauja A kategorijas ...

Latvijas Republikas Vides ministrija 

Valsts vides dienesta 

LIELRĪGAS REĢIONĀLĀ VIDES PĀRVALDE 

Reģistrācijas Nr. 90000017078, PVN reģistrācijas kods LV90000017078 

Rūpniecības ielā 23, Rīgā, LV-1045, Latvija 371-67084278; fakss 371-67084244 

e-pasts: lielriga@lielriga.vvd.gov.lv 

Atļauja A kategorijas piesārņojošai darbībai 

A kategorijas atļauja Nr. RIT-R-A-0647 

Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālā vides pārvalde 

Adrese: 

Tālruņa numurs: 

Rūpniecības iela 23, Rīga, LV-1045 

371-67084278; fakss 371-67084244; e-pasts: lielriga@lielriga.vvd.gov.lv 

Komersanta (vai citas personas) firmas 

nosaukums: A/S „Grindeks” 

Juridiskā adrese: Krustpils iela 53, Rīga, LV-1057 

Vienotais reģistrācijas numurs: 40003034935 

Reģistrācijas datums Uzņēmumu reģistrā: 11.10.1991. 

Reģistrācijas datums Uzņēmumu reģistra komercreģistrā: 20.10.2004. 

Iekārta, operators: A/S „Grindeks” 

Adrese: 

Krustpils iela 53, Rīga, LV-1057 

Teritorijas kods: 010093 

Paredzētās piesārņojošās darbības: 

A kategorijas piesārņojošā darbība atbilstoši likuma “Par piesārņojumu” 1.pielikuma apakšpunktam 

4.5. – iekārtas, kurās ražo farmaceitiskas vielas, izmantojot ķīmiskus vai bioloģiskus 

procesus 

B kategorijas piesārņojošas darbības atbilstoši Ministru kabineta 2002.gada 9.jūlija noteikumu 

Nr.294 “Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošās darbības un izsniedzamas 

atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai” 1.pielikuma apakšpunktiem: 

1.1.1 - sadedzināšanas iekārtas, kuru ievadītā siltuma jauda ir no 5 līdz 50 

megavatiem, ja sadedzināšanas iekārtā izmanto gāzveida kurināmo; 

4.3. - iekārtas pamatfarmaceitisko produktu ražošanai, kurās izmanto fizikālus 

ražošanas procesus (piemērām, atšķaidīšana un sajaukšana); 

C kategorijas piesārņojošās darbības atbilstoši MK 2002.gada 9.jūlija noteikumu Nr.294 “Kārtība, 

kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošās darbības un izsniedzamas atļaujas A un B 

kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai” 2.pielikuma apakšpunktiem: 

7.5. – ķīmijas un bioloģijas laboratorijas (izņemot mācību laboratorijas); 

7.13. - iekārtas iepakoto organisko un neorganisko ķīmisko vielu, ķīmisko produktu 

vai starpproduktu uzglabāšanai, ja uzglabā vairāk nekā 10 tonnu ķīmisko vielu, 

ķīmisko produktu vai starpproduktu. 

NACE kods (kodi): 24; 40; 

PRODCOM kodi: 24.14; 24.41; 24.42; 40.30 

Atļaujas iesnieguma pieņemšanas datums: 13.08.2007. 

A kategorijas atļauja RIT-R-A-0647

Atļauja izsniegta jaunai piesārņojošai darbībai 

Atļauja izsniegta esošai piesārņojošai darbībai 

Atļauja izsniegta būtiskām izmaiņām piesārņojošā darbībā 

Esošās atļaujas termiņa pagarināšana 

x 

Izsniegšanas datums: 01.11.2007. 

Derīga līdz: 31.10.2012. 

Vietas nosaukums: Rīga 

Valsts vides dienesta Lielrīgas Reģionālās vides pārvaldes direktore 

(paraksts un tā atšifrējums) 

I.Hahele Datums 01.11.2007. 

Z.v. 

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 62. pantu ir saņemti trešo personu viedokļi un argumenti. 

Lēmumu par atļaujas izsniegšanu vai atļaujas nosacījumiem var apstrīdēt Vides pārraudzības valsts birojā 

Rūpniecības ielā 23, Rīgā mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanas dienas. 

Atļaujas nosacījumus var pārskatīt visā tās darbības termiņa laikā, pamatojoties uz likuma “Par piesārņojumu” 

32. panta 3. 1 daļu. 

A kategorijas atļauja RIT-R-A-0647 2

Saturs 

A sadaļa ................................................................................................................... 4 

Vispārīgā informācija par atļauju 4 

1. Normatīvie akti, uz kuriem pamatojoties izsniegta atļauja............................ 4 

2. Atļaujas derīguma termiņš un jauna iesnieguma iesniegšanas termiņš......... 4 

3. Informācija par to, kam nosūtītas atļaujas kopijas ........................................ 5 

4. Norāde par ierobežotas pieejamības informāciju .......................................... 5 

5. Svītrots ar 26.07.2005. noteikumiem Nr. 567. .............................................. 5 

6. Citas saņemtās atļaujas, kuras aizstāj šī atļauja............................................. 5 

B sadaļa ................................................................................................................... 5 

Pieteiktā darbība un iesnieguma novērtējums 5 

7. Pieteiktās darbības īss apraksts...................................................................... 5 

8. Atrašanās vietas novērtējums ........................................................................8 

9. Lēmuma pieņemšanas procesā iesniegtie priekšlikumi (norādot, kā tie ņemti 

vērā).............................................................................................................8 

10. Iesnieguma novērtējums................................................................................ 9 

C sadaļa ................................................................................................................. 15 

Atļaujas nosacījumi 15 

11. Nosacījumi uzņēmuma darbībai .................................................................. 15 

12. Resursu izmantošana 16 

13. Gaisa aizsardzība ......................................................................................... 17 

14. Notekūdeņi .................................................................................................. 18 

15. Troksnis ....................................................................................................... 19 

16. Atkritumi ..................................................................................................... 19 

17. Prasības augsnes, grunts, kā arī pazemes ūdeņu aizsardzībai...................... 20 

18. Nosacījumi iekārtas darbībai netipiskos apstākļos ...................................... 20 

19. Nosacījumi avāriju novēršanai un darbībām ārkārtas situācijās.................. 20 

20. Prasības informācijai, kas sniedzama vides aizsardzības institūcijām, ja 

pārkāpti atļaujas nosacījumi, vai notikusi avārija...................................... 21 

21. Nosacījumi valsts vides inspektoru regulārajām kontrolēm 21 

Tabulas .................................................................................................................. 22 

Pielikumi: 

1. Sabiedriskās apspriešanas protokols 

2. VA „Sabiedrības veselības aģentūra” Rīgas filiāles atzinums 

3. Rīgas domes Vides departamenta atzinums. 

4. Kopsavilkums 


A sadaļa 

Vispārīgā informācija par atļauju 

1. Normatīvie akti, uz kuriem pamatojoties izsniegta atļauja 

1. LR likums “Par piesārņojumu” (29.03.2001.). 

2. LR MK 09.07.2002. noteikumi Nr.294 “Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas 

piesārņojošās darbības un izsniedzamas A, B un C kategorijas atļaujas piesārņojošo 

darbību veikšanai”. 

3. LR MK 20.08.2002. noteikumi Nr.379 “Kārtība, kādā novēršama, ierobežojama un 

kontrolējama gaisu piesārņojošo vielu emisija no stacionāriem piesārņojuma avotiem”. 

4. LR MK 22.04.2003. noteikumi Nr.200 “Par stacionāru piesārņojuma avotu emisijas limita 

projekta izstrādi”. 

5. LR MK 31.10.2003. noteikumi Nr.588 “Noteikumi par gaisa kvalitāti”. 

6. LR MK 27.07.2004. noteikumi Nr.626 „Noteikumi par piesārņojošas darbības izraisīto 

smaku noteikšanas metodēm, kā arī kārtību, kādā ierobežo šo smaku izplatīšanos”. 

7. LR MK 13.07.2004. noteikumi Nr.597 “Vides trokšņa novērtēšanas kārtība”. 

8. LR MK 22.01.2002. noteikumi Nr.34 “ Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī” . 

9. LR likums “Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likums”(01.01.1999.). 

10. LR MK 12.03.2002. noteikumi Nr.107 “Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu klasificēšanas, 

marķēšanas un iepakošanas kārtība”. 

11. LR MK 24.02.2004. noteikumi Nr.105 “ Kārtība, kādā aizpildāmas un nosūtāmas ķīmisko 

vielu un ķīmisko produktu drošības datu lapas”. 

12. LR MK 22.10.2002. noteikumi Nr.466 “Noteikumi par ķīmisko vielu un ķīmisko produktu 

uzskaites kārtību un datu bāzi”. 

13. LR MK noteikumi Nr.384 “Uzliesmojošu, sprādzienbīstamu un kaitīgu vielu uzglabāšanas 

rezervuāru tehniskās uzraudzības kārtība”. 

14. LR MK 14.02.2006. noteikumi Nr.139 „Noteikumi par atsevišķu bīstamu ķīmisku vielu 

saturošu iekārtu un produktu lietošanas un marķēšanas prasībām un par videi kaitīgo preču 

sarakstu”. 

15. LR likums “Dabas resursu nodokļu likums” (15.12.2005.). 

16. LR MK 19.06.2007. noteikumi Nr.404 „Dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un 

maksāšanas kārtība un kārtība, kādā izsniedz dabas resursu lietošanas atļauju”. 

17. LR likums “Atkritumu apsaimniekošanas likums” (29.12.2000.). 

18. LR MK 23.07.2002. noteikumi Nr.319 “Bīstamo atkritumu uzskaites, identifikācijas, 

uzglabāšanas, iepakošanas, marķēšanas un pārvadājumu uzskaites kārtība”. 

19. LR MK 30.07.2004. noteikumi Nr. 985 “Noteikumi par atkritumu klasifikatoru un 

īpašībām, kas padara atkritumus bīstamus”. 

20. LR MK 16.01.2007. noteikumi Nr.65 „Noteikumi par visa izlietotā iepakojuma 

reģenerācijas procentuālo apjomu (īpatsvaru) un termiņiem, reģistrēšanas un ziņojumu 

sniegšanas kārtību un veidlapu paraugiem, prasībām, kas komercsabiedrībai jāizpilda, lai tā 

tiktu reģistrēta kā iepakojuma apsaimniekotājs, iepakojuma definīcijas kritēriju 

piemērošanas piemēriem un izņēmumiem attiecībā uz smago metālu saturu iepakojumā”. 

2. Atļaujas derīguma termiņš un jauna iesnieguma iesniegšanas termiņš 

A kategorijas atļauja Nr. RIT-R-A-0647 izsniegta uz 5 gadiem, derīga līdz 2012.gada 

31.oktobrim. 

Iesniegums jaunas atļaujas izsniegšanai vai vecās atļaujas pagarināšanai jāiesniedz VVD 

Lielrīgas RVP ne vēlāk kā 90 dienas pirms esošās atļaujas derīguma termiņa beigām. Būtisku 

izmaiņu gadījumā jauns iesniegums jāiesniedz ne vēlāk kā 180 dienas pirms būtisko izmaiņu 

ieviešanas. 


3. Informācija par to, kam nosūtītas atļaujas kopijas 

• Vides pārraudzības valsts birojam (arī elektroniski). 

• Rīgas domes Vides departamentam (elektroniski). 

• Valsts aģentūras Sabiedrības veselības aģentūras Rīgas filiālei (elektroniski). 

4.Norāde par ierobežotas pieejamības informāciju 

Atļaujā nav iekļauta ierobežotas pieejamības informācija. 

5. Svītrots ar 26.07.2005. noteikumiem Nr. 567. 

6. Citas saņemtās atļaujas, kuras aizstāj šī atļauja 

A kategorijas atļauja Nr.RIT-R-A-0647 aizstāj Lielrigas RVP izsniegto A kategorijas atļauju 

Nr.RIT-R-001. 

B SADAĻA 

Pieteiktā darbība un iesnieguma novērtējums 

7. Pieteiktās darbības īss apraksts 

Uzņēmums ražo dažāda veida farmaceitisko produkciju. Produkcija pēc savas 

nomenklatūras iedalās: aktīvās farmaceitiskās vielas; tabletes un kapsulas; sīrupi. 

Aktīvās farmaceitiskās vielas - ražo Aktīvo farmaceitisko vielu ražošanas nodaļā (AFVRN). 

Aktīvo farmaceitisko vielu ražotnes: 

- mildronāta ražošana; 

- ftorafūra ražošana; 

- zopiklona ražošana; 

- oksitocīna u. c. neliela apjoma produktu ražošana. 

1.tabula 

AS “Grindeks” ražošanas apjomi 2006.-2012.g. 

Produkts 

Ražošanas 

apjoms 

2006.gadā, 

tonnas 

Plānotais ražošanas 

apjoms 2007.gadā, 

tonnas 

Plānotais 

ražošanas apjoms 

2009.gadā, 

tonnas 

Plānotais 


2012.gadā, 

tonnas 

Ftorafūrs 2,700 2,000 5,000 7,000 

Mildronāts 130,600 170,000 225,000 500,000 

Oksitocīns 0,042 0,040 0,0425 0,070 

Zopiklons 1,400 2,000 2,100 3,150 

Citi 0,260 0,810 3,020 7,050 

Ražošanas attīstības plānā paredzēts mildronāta ražošanas pieaugums, uzstādot lielākus 

reaktorus, tilpnes un jaudīgāku žāvēšanas iekārtu, veidojot paralēlas ražošanas līnijas. Lai 

samazinātu ekoloģisko slodzi Rīgas pilsētā, sākot ar 2008.gadu, ekoloģiski visriskantākā 

mildronāta 1.stadijas ražošana pakāpeniski tiks izvietota ārpus Rīgas. Pārējo vielu ražošana 

pieaugs galvenokārt, intensificējot ražošanu. 

Jauno produktu izpēte, tehnoloģijas atstrāde, kā arī atkritumu pārstrādes, šķīdinātāju 

reģenerācijas tehnoloģijas tiek izstrādātas Produktu attīstības laboratorijā un mērogošanas 

iecirknī. Pēc moderna multiproduktu un mikronizēšanas ražošanas iecirkņa uzbūves, pavērsies 

iespēja rūpnieciskā mērogā ražot dažādas vielas ar samērā nelieliem ražošanas apjomiem. 

Sakarā ar ražošanas pieaugumu, veco noliktavu vietā tiks uzbūvēta jauna, mūsdienu 

prasībām atbilstoša ķīmisko izejvielu noliktava, tiks veikti organizatoriski pasākumi, lai 

uzņēmuma teritorijā vienlaicīgi glabājamo šķīdinātāju apjomi pieaugtu lēnāk kā ražošanas 

apjomi. 


Aktīvo farmaceitisko vielu ražošanas process: no noliktavas saņemtās izejvielas iekrauj 

ražošanas iekārtā, bet šķidrumus padod ar vakuuma palīdzību. Vairākstadiju sintēzes procesos 

produktus izdala, attīra un izžāvē. Kad šie procesi izpildīti, produktus iepako un uzglabā. 

Izlietotos šķīdinātājus savāc un pēc pārdestilēšanas lieto atkārtoti sintēzes procesā. 

Telpu un iekārtu mazgāšanas notekūdeņus ievada rūpnieciskajā kanalizācijas sistēmā, 

koncentrētos atsāļņus savāc un iznīcina. Ražošanas telpas aprīkotas ar atbilstošu pieplūdes – 

noplūdes ventilācijas sistēmu, nodrošinot noteiktu gaisa apmaiņu. Kaitīgo faktoru izdalīšanās 

nav liela, bet iespējamie gaistošo vielu tvaiki nonāk izplūdes ventilācijas sistēmā. 

Zemāk raksturoti iekārtu tipi, ko lieto aktīvo vielu ražošanā. 

Reaktori. Izplatītākais reaktoru veids ir katla tipa reaktors. To tilpums parasti ir robežās 

no 50 līdz 2000 litru. To materiāls mēdz būt nerūsējošais tērauds, emaljēts oglekļa tērauds vai 

stikls. Reaktoru aprīkojums ļauj veikt rindu operāciju, ko var prasīt sintēze. Pie šāda 

aprīkojuma pieder: sildīšanas un dzesēšanas apvalks, pievadi izejvielu padevei un reaktora 

satura izvadīšanai, maisītājs un maisīšanas recirkulācijas kontūrs, temperatūras un spiediena 

kontrolierīces, kondensācijas sistēma zudumu kontrolei ventilācijas ejā, atteces līnija 

kondensāta atgriešanai, tvaika ežektors vakuumoperācijās, slāpekļa padeve inertas atmosfēras 

radīšanai un reaktora izpūšanai, lūka paraugu ņemšanai un cietu katalizatoru, reaģentu un citu 

cietu vielu iekraušanai reaktorā. Atkarībā no veicamās sintēzes tipa reaktoru var arī pieslēgt 

destilācijas kolonnai šķīdinātāju atdalīšanai un reģenerācijai. 

Tīrīšanas procesiem izmanto filtrus, centrifūgas, elektrodializatorus, jonu apmaiņas kolonnas 

un iztvaicētājus. 

Filtri. Ar filtrāciju no šķidruma atdala cietas starpproduktu, gala produktu, katalizatoru 

vai aktīvās ogles daļiņas. Izmanto šādus filtru veidus: auduma filtrus, plākšņu filtrus, 

spiediena filtrus, patronu filtrus. 

Centrifūgas. Ar centrifūgām no šķidrumiem atdala cietos starpproduktus vai gala 

produktus. Centrbēdzes spēku rada rotācija, bet pēdējo nodrošina ārējs spēks. Centrifūgas ir 

cilindri, kuros atrodas rotējoši grozi. Groza sieniņās ir perforācijas, kas pārklātas ar filtrējošu 

materiālu- audumu vai metāla sietu. Grozam rotējot, centrifūgā pa ievadcauruli padod 

suspensiju. Centrbēdzes spēks sviež suspensiju grozā; šķidrums iziet caur perforācijām, bet 

cietās daļiņas jeb nogulsnes sakrājas uz groza sieniņām. Pēc suspensijas centrifūgā var ievadīt 

mazgāšanas šķidrumu, lai nogulsnes un filtrējošo materiālu atbrīvotu no suspensijas vides. 

Pēc centrifūgas izslēgšanas nogulsnes (t.i. starpproduktus vai galīgo nefasēto produktu) atdala 

no sāniem ar iemontētu skrāpi vai izgrābj ar liekšķeri. 

Ķīmiskās sintēzes process nobeidzas ar starpprodukta vai nefasēta galīgā produkta 

žāvēšanu. Žāvējot no nogulsnēm iztvaicējas šķīdinātāji. 

Farmaceitiskajā rūpniecībā lieto vairākus žāvētavu tipus: paplāšu žāvētavas, rotējošas 

žāvētavas un vakuumžāvētavas. 

Tabletes un kapsulas - ražo Perorālo zāļu formu ražošanas nodaļā (PZFRN). 

2.tabula Perorālo zāļu formu ražošanas nodaļas apjomi 2006.-2012.g. 

Produkts 

Tabletes un 

kapsulas 

Ražošanas 

apjoms 

2006.gadā, 

tonnas 



tonnas 

Plānotais 


2009.gadā, 

tonnas 

Plānotais 


2012.gadā, 

tonnas 

130 130 160 390 

2007.gadā uzsākta ražotnes rekonstrukcija. Paredzēts uzbūvēt piebūvi 3000 m 2 . Lai 

samazinātu patreiz iespējamo risku, transportējot ķīmiskas vielas uzņēmuma teritorijā, masu 

sagatavošanas iecirkni paredzēts pārvietot vienā korpusā ar pārējo ražošanu. Projekta izstrādes 

gaitā veikta vides risku izvērtēšana un veikti maksimālie pasākumi, lai samazinātu ražotnes 

ietekmi uz vidi. Putekļu uztveršanai no iekārtām ražošanas telpām visur paredzēti filtri. 


Jauno Gatavās produkcijas noliktavu paredzēts izbūvēt Krustpils ielas 53 teritorijā, 

tādejādi novēršot liekos kravu pārvadājumus uz patreizējo noliktavu Krustpils ielas 71a 

teritorijā. 

Izejmateriālus saņem noliktavā. Masas sagatavošanas process ietver svēršanu, iekraušanu, 

samaisīšanu, granulāciju, žāvēšanu un sijāšanu, kam seko tabletēšana vai kapsulēšana, 

atsevišķu tablešu veidu apvalkošana. Izejvielu samalšanai izmanto dzirnavas. 

Tabletes ražo, sapresējot pulveru maisījumus vai granulātu īpašās iekārtās. Presējot tieši, 

ingredientus sajauc, un galīgo tableti veido, neizmainot materiāla fizikālo raksturu. Tablešu 

ražošanā visplašāk lietotā un vispārīgākā ir mitrās granulēšanas metode. 

Apvalkošanu izmanto, lai tabletes aizsargātu no mitruma, skābekļa vai gaismas, maskētu 

nepatīkamu garšu vai izskatu un piešķirtu atšķirīgas krāsas, atvieglojot pacientiem zāles 

atpazīt. Apvalkošanu veic rotējošā katlā. Apvalkojošo materiālu uznes kā šķidrumu. Pēc 

apvalkošanas tabletes katlā nožāvē. 

Kapsulas ražo kapsulu pildīšanas iekārtā. Cietās čaulas želatīna kapsulas piepilda, ieberot 

pulverveida materiālu kapsulas garākajā galā jeb korpusā un pēc tam uzmaucot vāciņu. 

Pēc tam tabletes un kapsulas iepako un nosūta uzglabāšanai. 

Putekļus no filtriem, atsijas no tablešu un kapsulu ražošanas savāc un nodod licenzētai 

organizācijai iznīcināšanai. 

Telpu un iekārtu mazgāšanas notekūdeņus ievada rūpnieciskajā kanalizācijas sistēmā. 

Lai novērstu cietu daļiņu izmešanu atmosfērā, noplūdes ventilācijas gaisu laiž caur maisa 

filtriem. 

Sīrupi tiek ražoti Sīrupu ražošanas iecirknī (SRI). 

3.tabula Sīrupu ražošanas nodaļas apjomi 2006-2012.g. 

Ražošanas 


apjoms 

Produkts 


2006.gadā, 

tonnas 

tonnas 

Plānotais 


2009.gadā, 

tonnas 

Plānotais 


2012.gadā, 

tonnas 

Sīrupi 15 12 15 30 

Ražošanas apjomu pieaugumu panāks, noslogojot ražošanas jaudas. 

Process sākas ar izejmateriālu saņemšanu no noliktavas. Aktīvās vielas, palīgvielas un 

attīrīto ūdeni padod šķīdumu pagatavošanai. Šķīdumu pagatavo nerūsējošā tērauda traukos 

(V=500 l), pēc tam to filtrē un iepilda stikla vai plastmasas pudelēs Tad pudeles piepilda ar 

pagatavoto šķīdumu un noslēdz. Pēc iepakošanas noslēgtās pudeles nodod glabāšanā. 

Pieplūdes gaisu attīra ar augstas efektivitātes daļiņu filtriem. 

Injekciju un infūziju šķīdumu ražošana. AS “Grindeks” ražo arī injekciju šķīdumus. 

Ražošana izvietota citās valstīs, izmantojot kontraktražošanas pakalpojuma principu. 

Noliktavu saimniecība (Krustpils iela 53). Ražošanai nepieciešamās izejvielu noliktavas 

izvietotas ražotņu ēkās vai noliktavās pie attiecīgajām ražotnēm. Šķīdinātāji, kas tiek lietoti 

aktīvo vielu ražošanā, tiek uzglabāti speciālā noliktavā, kā arī tvertnēs. 

Gatavās produkcijas noliktava (Krustpils iela 71 A). Iepakotie un izplatīšanai 

paredzētie farmaceitiskie produkti tiek transportēti no ražotnēm uz gatavās produkcijas 

noliktavu Krustpils ielā 71A, no kurienes farmaceitiskie produkti tiek tālāk nosūtīti uz 

lieltirgotavām izplatīšanai. Tiek projektēta jaunas mūsdienīgas noliktavas celtniecība 

Krustpils ielā 53 2200 m 2 platībā ar aptuveni 3000 palešu vietām. 

Katlu māja (Rencēnu ielā 3 B) ražo visu ražošanai un sadzīves vajadzībām nepieciešamo 

siltuma enerģiju - rūpniecisko tvaiku ar spiedienu līdz 6 bar un karsto apkures ūdeni. Ir 

uzstādīti tvaika katls DKVR 6,5/13 ar jaudu 5MW un ūdenssildāmais katls E 1,6-0,9 ar jaudu 

1,23 MW. 

Krustpils ielas 53 teritorijā ir uzstādīta un darbojas centralizēta saspiestā gaisa apgādes 

sistēma, kas sastāv no 2 komercsabiedrības “Atlass copco” skrūvestipa bezeļļas 


kompresoriem ar jaudu 35 m 3 /h, diviem 6300 l un 8000 l resīvera un sadales sistēmas. Darba 

spiediens saspiestā gaisa sistēmā ir 6-8 bar. Kompresori atrodas atsevišķā ēkā (K-15). Troksni 

apkārtējā vidē nerada. 

Aukstumiekārtas, ko apkalpo licenzētie uzņēmumi saskaņā ar noslēgtiem līgumiem: 

Divpakāpju kompresori MYCOM tips:N42WB (divas vienības), amonjaks 

Vienas pakāpes kompresors MYCOM tips:N4WB (viena vienība), amonjaks 

Rūpnieciskā aukstuma iekārta Q= 144KW, etilēnglikols 45%. 

8. Atrašanās vietas novērtējums 

AS „Grindeks” izvietota rūpnieciskā zonā Rīgas pilsētā, Krustpils ielā 53, Krustpils ielā 

71A (Gatavās produkcijas noliktava) un Rencēnu ielā 3B (Katlu māja). Teritorijas kopējā 

platība ir 107168 m 2 . Šajās teritorijās izvietotas gan vienstāva, gan daudzstāvu ēkas. 

Teritorija Krustpils ielā 53 ziemeļos robežojas ar Rencēnu ielu, dienvidos – dzelzceļš, 

rietumos – Krustpils iela un austrumos - uzņēmums SIA “Rencis”. Teritorijas platība 60600 

m 2 . Lielākie objekti teritorijas tuvumā SIA “Reaģents A” un Montāžas sagatavju rūpnīca. 

Teritorijai Krustpils iela 53 tuvākais dzīvojamo namu rajons ir ,,Ķengarags” un tas atrodas 

1000 m uz dienvidiem, bet ,,Pļavnieki” – 4000 m uz ziemeļiem un ,,Dārzciems” – 3500 m uz 

ziemeļrietumiem. 

Teritorija Krustpils 71A rietumos robežojas ar Krustpils ielu, ziemeļos ar celtniecības 

zonu, dienvidos robežojas ar AS “Latvijas dzelzceļš” (dienvidrietumos atrodas “Latvijas 

Dzelzceļa” Lokomotīvju remonta ceha, Rīgas iecirkņa 7 rezervuāri), un austrumos ar 

dzīvojamo rajonu. Tuvākās dzīvojamās mājas Krustpils 71, Krustpils 73/1, Krustpils 73/3, 

Krustpils 73/4 u.c. atrodas 14- 21m attālumā no uzņēmuma teritorijas robežām. Teritorijas 

platība 28213 m 2 . Nozīmīgākie objekti teritorijas tuvumā ir dzelzceļa stacija ,,Šķirotava” (500 

m uz dienvidiem). 

Teritorija Rencēnu ielā 3B (Katlu māja) robežojas austrumos un ziemeļos ar SIA 

,,Schenker”, dienvidos ar SIA „Rencis”, rietumos ar “Latvijas dzelzceļu”. Teritorijas platība 

18355 m 2 . Tuvākais dzīvojamo namu rajons atrodas aptuveni 3600 m attālumā. 

9. Lēmuma pieņemšanas procesā iesniegtie priekšlikumi (norādot, kā tie ņemti vērā) 

9.1.valsts vai pašvaldību institūciju priekšlikumi 

4. tabula . Priekšlikumi atļaujas nosacījumiem 

Institūcija, 

Priekšlikumi 

dokuments 

Rīgas domes 

Vides 

departaments 

03.09.2006. 

vēstule Nr.3.3- 

6/DV-07-761-nd 

(vēstules kopija 

pievienota 3. Iebildumi par gaisa monitoringu. 

3.pielikumā) 

Valsts aģentūra 

Sabiedrības 

veselības 

aģentūra Rīgas 

filiāle 

31.08.20067. 

vēstule Nr. 26.1- 

13/808 

(vēstules kopija 

pievienota 

1.Pilsētas kanalizācijas tīklā novadāmajos notekūdeņos 

piesārņojošo vielu koncentrācijas nedrīkst pārsniegt Rīgas 

domes 02.07.2002. noteikumu Nr.22 „Noteikumi par 

notekūdeņu novadīšanu pilsētas kanalizācijas tīklā” 

prasības. 

2. Iebildumi par trokšņa avotiem un trokšņa mērījumiem. 

Neiebilst atļaujas izsniegšanai A kategorijas piesārņojošai 

darbībai, ja: 

• uzņēmuma darbības rezultātā netiek pārsniegti 

gaisa kvalitātes normatīvi, kas noteikti MK 21.10.2003. 

noteikumu Nr.588 „Noteikumi par gaisa kvalitāti”; 2., 

3., 7. pielikumā; 

• uzņēmumā darbības rezultātā tiks ievēroti MK 

20.08.2002. noteikumu Nr.379 „Kārtība, kādā 

novēršama, ierobežojama un kontrolējama gaisu 

piesārņojošo vielu emisija no stacionāriem 

Piezīmes 

Iekļauts atļaujas 

nosacījumu 14.punktā 






nosacījumu 13. p. 


nosacījumu13.p. 


2.pielikumā) 

piesārņojuma avotiem” 6.pielikumā noteiktie normatīvi 

• uzņēmuma darbības rezultātā netiek pārsniegts 

MK 27.07.2004. noteikumu Nr. 626 „Noteikumi par 

piesārņojošas darbības izraisīto smaku noteikšanas 

metodēm, kā arī kārtību, kas ierobežo šo smaku 

izplatīšanos”; 

• uzņēmuma darbības rezultātā netiek pārsniegti 

MK 13.07.2004. noteikumi Nr.597 „Vides trokšņa 

novērtēšanas kārtība” 2. pielikumā noteiktie 

robežlielumi; 


nosacījumos 15.p. 



9.2.citu valstu atbildīgo institūciju priekšlikumi, ja ir pārrobežu ietekme 

Neattiecas uz konkrēto piesārņojošo darbību. 

9.3.sabiedrības priekšlikumi 

Priekšlikumi un iebildumi nav saņemti. Iesnieguma sabiedriskās apspriešanas protokols 

pievienots atļaujas 1.pielikumā. 

10. Iesnieguma novērtējums 

10.1. ieviestie un plānotie labākie pieejamie tehniskie paņēmieni A kategorijas darbībām 

Lai izvērtētu vides aspektus, tehnoloģijas un iekārtas, izmanto Labāko pieejamo 

tehnoloģiju (LPT) un labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPPT) nozaru aprakstus. 

Pamatdokuments ir „Organic fine chemicals” un tā kopsavilkums „Smalkās organiskās 

sintēzes produktu ražošana”. 

A/S „Grindeks” ražošanā tiek lietoti šādi LPTP: 

1. Tehnoloģisko līniju dizains (5.1.2.1.). 

a. Visās ražotnēs tiek izmantotas slēgtas iekārtas; 

b. Tiek nodrošināta efektīva pieplūdes un nosūces ventilācija; 

c. Šķidrie GOS Mildronāta ražotnē tiek glabātas zem slāpekļa spilvena; 

d. Reaktori, kuros notiek reakcijas viršanas temperatūrā, ir apgādāti ar atteces 

dzesinātājiem; 

e. Izlietotie šķīdinātāji, pēc papildus destilācijas, tiek lietoti atkārtoti; 

2. Augsnes aizsardzība (5.1.2.2.) 

a. Ķīmisko izejvielu glabāšana un fasēšana notiek telpās, kas aprīkotas šim 

nolūkam ar rūpniecisko kanalizāciju, uztvērējiem un ventilāciju; 

b. Ražošanas atkritumi tiek glabāti tiem paredzētās, slēgtās telpās; 

c. Tiek veikta iekārtu regulāra profilaktiskā apkope, kas ietver arī vārstu un 

blīvslēgu pārbaudes; 

d. Visas ražošanas telpas apgādātas ar ķīmisko vielu absorbentiem, lai varētu 

maksimāli savākt izlijušās vai izbirušās vielas 

3. Inertizācija (5.1.2.4.3.) 

a. Notiek regulāras iekārtu hermētiskuma pārbaudes, ražošanā izmanto 

triecieninertizāciju. 

4. Šķīdinātāju ieliešana aparātos (5.1.2.4.5.) 

a. Šķīdinātāji tiek ielieti pa cauruli, kuras gals atrodas tuvu trauka sienai, lai 

novērstu šļakatas un statiskās elektrības veidošanos. 

5. GOS emisiju samazināšana (5.1.2.3.) 

a. Visas ķīmiskās reakcijas notiek slēgtos reaktoros; 

b. Produkta žāvēšana tiek veikta slēgta tipa iekārtās; 

c. Iekārtu mazgāšana ar šķīdinātājiem tiek realizēta noslēgtās sistēmās, netīrais 

šķīdinātājs tiek pārdestilēts un lietots atkārtoti; 

d. Pirms maģistrālajiem vakuumsūkņiem uzstādīti dzesējami (-20 0 C) šķīdinātāju 

tvaiku uztvērēji. 


e. Mērogošanas laboratorijā atgaisošanas līnijas savienotas ar skruberi. 

6. Šķīdinātāju atkārtota lietošana (5.2.2.) 

a. Lietotie šķīdinātāji tiek savākti, pārdestilēti un pēc izanalizēšanas lietoti 

atkārtoti. 

7. Atkritumu plūsmu apsaimniekošana (5.2.4.) 

a. Atsevišķi tiek savākti nereģenerējami šķīdinātāji un nodoti specializētām 

firmām (SIA „Ekoosta”; AS „BAO”) iznīcināšanai; 

b. Jaunu tehnoloģiju izstrādē tiek izvērtēti atkritumu daudzumi un to utilizācijas 

metodes, kā arī sniegtas rekomendācijas to apsaimniekošanā; 

c. Zopiklona ražošanā tiek atsevišķi savākti fenolu saturoši notekūdeņi, kas 

ražošanas procesā rodas kampaņveidīgi; 

d. Bāziskie Mildronāta ražošanas notekūdeņi tiek paskābināti pirms to 

novadīšanas rūpnieciskajā kanalizācijas sistēmā; 

Regulāri tiek analizēts rūpniecisko notekūdeņu sastāvs, izmantojot automātisko 

paraugu noņēmēju. 

Uzņēmumā ieviesta Integrēta Kvalitātes vadības un Vides pārvaldības sistēma 

atbilstoši LV EN ISO 9001:2000 un LV EN ISO 14001:2004 standartiem. Vides 

pārvaldības sistēmas sākotnējais apstiprināšanas datums 2001.gada 29.jūnijs. Pēdējā 

pārsertifikācija 2007.gada jūnijā. Burea Veritas Certification 2007.gada 4.jūlija sertifikāts 

Nr.218395B. 

Kvalitātes vadības sistēmas sertifikācija 2006.gada novembrī Kvalitātes vadības 

sistēmas sākotnējais apstiprināšanas datums 2006.gada 22.novembris “Burea Veritas 

Certification” 2006.gada 1.decembra sertifikāts Nr.199021A. 

10.2. plānotie tīrākas ražošanas pasākumi 

Uzņēmumā tiek izmantoti labākie smalkās organiskās sintēzē un farmaceitisko 

produktu ieguvē lietojamie tehniskie paņēmieni: jau tehnoloģijas izstrādē laboratorijā 

tiek izvērtēti vides aspekti, noteikts atsāļņu sastāvs un reģenerācijas iespējas, izvēlēti 

mazāk bīstami šķīdinātāji un process. Mērogošanas iecirknī notiek procesu, tai skaitā, 

reģenerāciju optimizācija, izvēlētas mūsdienīgas iekārtas. Uzlabojumi notiek arī 

rūpnieciskajā ražošanā. 

AS “Grindeks” ir ieviestas un darbojas Kvalitātes vadības un Vides pārvaldības 

sistēmas. Šīs sistēmas ietvaros katru ceturksni tiek izvērtēts jebkurš jaunais likumdošanas 

akts, noteikts, kā tajā ietvertās vides un drošības prasības ietekmē uzņēmumu, noteikti 

atbildīgie, kas izstrādās vai pārstrādās iekšējo dokumentāciju un jauno prasību ieviešanas 

termiņi. Attiecīgie darbinieki tiek iepazīstināti ar jaunajām prasībām un regulāri kontrolēta 

prasību izpilde. 

Vides pārvaldības sistēmā ik gadus tiek arī izvērtēti vides aspekti, noteikti mērķi un 

uzdevumi uzlabojumiem, izmantojot labāko tehnisko paņēmienu vadlīnijās noteiktās 

rekomendācijas. 

Augšminēto pasākumu, tāpat kā iekšējos auditos un inspekciju noteiktie plānu termiņi 

tiek ievadīti Korektīvo un preventīvo pasākumu datu bāzē, to izpilde tiek kontrolēta. 

10.3. resursu izmantošana (ūdens, enerģija un ķīmiskās vielas) 

Ūdens 

Ūdensapgāde uzņēmumam no ārējā piegādātāja: pilsētas ūdensvada saskaņā ar 

noslēgto līgumu ar SIA „Rīgas ūdens”. 

Kopējais plānotais ūdens patēriņš 468 000 m 3 /a, t.sk. sadzīves vajadzībām 73 000 

m 3 /a. 

Informācija par ūdens lietošanu sniegta 12. tabulā. 


Lai samazinātu dzeramā ūdens patēriņu iekārtu dzesēšanai un citām tehniskajām 

vajadzībām, izstrādāts un saskaņots projekts artēziskā ūdens ieguvei no 2 akām ar kopējo 

jaudu 90 m 3 stundā. Projekta realizāciju paredzēts uzsākt 2008.gadā. 

Enerģija 

Elektroenerģiju uzņēmums saņem no valsts A/S “Latvenergo”. Uzņēmuma teritorijā ir 5 

transformatoru stacijas. 

10.1. tabulā dota informācija par elektroenerģijas izmantošanu. 

Ražošanas procesiem patērētā siltumenerģija tiek saražota uzņēmuma katlu mājā. 

Uzņēmuma katlu māja, kurā kā kurināmo izmanto dabas gāzi, nodrošina uzņēmumu ar tvaiku 

tehnoloģiskajām vajadzībām. 

Izejmateriāli un ķīmiskās vielas 

Ražošanā plānots izmantot plašu izejvielu klāstu 2350,702 tonnas gadā – ķīmiskās vielas, 

organiskie šķīdinātāji, pildvielas, palīgmateriāli, iepakojums u.c. 

Informācija par izejmateriāliem, palīgmateriāliem, ķīmiskām vielām un produktiem dota 

tabulās 9.1. un 9.2. Tabulā 9.1. norādītas ķīmiskās vielas, ķīmiskie produkti un citi materiāli, 

ko izmanto ražošanas procesā kā izejmateriālus vai palīgmateriālus un kuri nav klasificēti kā 

bīstami. Tabulā 9.2. sniegta informācija par bīstamām ķīmiskām vielām un ķīmiskiem 

produktiem, kuri izmantoti ražošanā kā izejmateriāli un veidojas starpproduktos un gala 

produktos. 

Visām bīstamajām ķīmiskajām vielām un produktiem uzņēmumā ir drošības datu lapas. 

Izejvielu drošības datu lapas uzņēmums saņem no izejvielu piegādātājiem. Uzņēmumā ražoto 

ķīmisko vielu un ķīmisko produktu drošības datu lapas izstrādā uzņēmumā un nosūta 

produkcijas pircējiem . 

9.3.tabulā norādīta kurināmā izmantošana siltumenerģijai. 

9.4. tabulā dots uzņēmuma uzglabāšanas tvertņu saraksts. 

10.4. emisija gaisā un tās ietekme uz vidi 

Uzņēmumā atrodas šādi piesārņojošo vielu emisijas avoti: 

Katlu māja 

Katlu mājas dūmgāzes Rencēnu ielā 3b - punktveida emisijas avots. Ražošanas procesu 

nodrošināšanai nepieciešama katlu māja (Rencēnu ielā 3 B). 

5.tabula Katlu mājas emisijas avoti 

Avots Katla veids Katla jauda 

Katla darbības Katla darbības dūmeņa 

režīms režīms gadā augstums 

A2 

tvaika katls -DKVR 

6,5/13 

5,0 MW 24 h/diennaktī 335 dienas 25 m 

A3 

ūdenssildāmais katls 

E 1,6-0,9 

1,23 MW 24 h/diennaktī 90 dienas 25 m 

Ražotnes 

Farmaceitisko produktu ražotnes Krustpils ielā 53 – emisiju avoti no: 

o atgaisošanas līnijām no iekārtām un tilpnēm; 

o vakuumsūkņiem, kas apgādāti ar tvaiku kondensācijas iekārtām; 

o atsevišķām iekārtām, kurās no produkta atmosfērā izdalās gaistošie organiskie 

savienojumi (žāvētavām). 

Gaisa emisiju aprēķinos tika izmantoti precizētie laiki, kad reāli notiek gaistošo 

savienojumu emisijas atmosfērā, ņemta vērā vielu gaistamība, ko izejvielu bilances metodikā 

varēja pielietot tikai daļēji. 

Emisijas avotu fizikālais raksturojums dots 13.1. tabulā. 

Aprēķinātās piesārņojošo vielu koncentrācija A/S “Grindeks” katlumājas dūmgāzēs pie 3 % 

skābekļa satura ir: 

Avotam A2. 


- CO -128 mg/m 3 ; 

- NO 2 - 152 mg/m 3 . 

Avotam A3. 

- CO -129 mg/m 3 ; 

- NO 2 - 154 mg/m 3 . 

Minētās koncentrācijas nepārsniedz MK 20.08.2002. noteikumu Nr.379 “Kārtība, kādā 

novēršama, ierobežojama un kontrolējama gaisu piesārņojošo vielu emisija no stacionāriem 

piesārņojuma avotiem” 2. pielikumā noteiktās piesārņojošo vielu koncentrācijas dūmgāzēs. 

Emisijas avota - Ražotnes Krustpils ielā 53 – ražošanas pamatprocesus raksturo komplicēta 

tehnoloģija, samērā mazi ražošanas apjomi, izmešu apjoms nav sadalīts vienmērīgi visa 

procesa laikā, bet lielā mērā mainās atkarībā no tehnoloģiskā procesa operācijas un konkrētas 

iekārtas. Ražotnes Krustpils ielā 53 kopējais piesārņojošo vielu izmešu daudzums gaisā 

24,578 tonnas gadā. 

Uzņēmuma 33 emisijas avoti izvada atmosfērā 17 piesārņojošas vielas. 

Uzņēmuma GOS emisijas atbilst MK 20.08.2002. noteikumu Nr.379 “Kārtība, kādā 

novēršama, ierobežojama un kontrolējama gaisu piesārņojošo vielu emisija no stacionāriem 

piesārņojuma avotiem” prasībām. Tiek izpildītas minēto noteikumu 18.1. un 18.2. punktos 

noteiktas prasības un kopēja GOS emisija nepārsniedz emisijas robežvērtību 15% no ievadītā 

šķīdinātāja apjoma. 

No emisijas avotiem gaisā emitēto vielu koncentrācijas un emitētie daudzumi doti 13.2. 

tabulā. 

Emisiju gaisā ietekme uz gaisa kvalitāti novērtēta, izmantojot Latvijas Vides, Ģeoloģijas 

un Hidrometeoroloģijas aģentūrai (LVĢHA) piederošā datorprogramma EnviMan, versija 

Beta 2.0D (izstrādātājs – Zviedrijas kompānija OPSIS AB); beztermiņa licence Nr.3473- 

8113-8147. Šī programma ļauj noteikt piesārņojošo vielu vidējās koncentrācijas un ekstrēmās 

vērtības uzņēmuma apkārtnē pēc izvēlētiem meteoroloģiskiem apstākļiem. Kā izejas 

parametri izmantoti temperatūras, vēja virziena, vēja ātruma mērījumi un dati par emisijas 

avotu fizikālajiem parametriem un darbību. 

Izmantojot minēto datorprogrammu pārbaudīti 2 piesārņojošo vielu gaisa kvalitātes 

robežlielumi. 

Aprēķinu rezultāti - maksimālā summārā piesārņojuma koncentrācija attiecībā pret gaisa 

kvalitātes normatīviem: 

- oglekļa oksīds – 205,5 µg/m 3 (2,1 % - 8 stundas noteikšanas periodam); 

- slāpekļa dioksīds – 77,3 µg/m 3 (38,7 % - 1 stundas noteikšanas periodam); 15,44 

µg/m 3 (38,6 % - kalendārā gada noteikšanas periodam). 

Piesārņojošo vielu izkliedes aprēķini nav veikti cietajām daļiņām PM 10 , novērtējot emitēto 

daudzumu – 0,005 t/a – kā nenozīmīgu (MK 22.04.2003. noteikumi Nr.200 20.2. punkts). 

Pārējām emitētām vielām izkliedes aprēķini nav veikti, jo MK 21.10.2003. noteikumos 

Nr.588 nav doti šo vielu gaisa kvalitātes normatīvi. 

Modelēšanas rezultātā nav konstatēti LR MK 21.10.2003. noteikumu Nr.588 noteikto 

gaisa kvalitātes normatīvu pārsniegumi. 

Piesārņojošo vielu emisiju limiti doti 13.4. tabulā. 

10.5. smaku veidošanās 

Ņemot vērā, ka mildronāta ražotnē izmanto vielas ar nepatīkamu smaku, ko sajūt ļoti 

mazās koncentrācijās (metilakrilāts, N,N–dimetilhidrazīns), uzņēmuma teritorijā un apkārtnē 

ar slēgto ražošanas iekārtu un ogles filtra palīdzību smaka ir novērsta. Taču iespējama smaku 

izdalīšanās no attīrīšanas iekārtām. Pašreiz to novērš, izmantojot speciālu paskābināšanas 

mezglu. Papildus pH regulēšanai jauno iekārtu tilpnes būs slēgtas, gaistošās vielas no tām tiks 

izvadīts un uztvertas sorbenta slānī. 

Nelabvēlīgos meteoroloģiskos apstākļos (stiprs vējš pilsētas virzienā vai bezvējš, karsts 

laiks u.c.) emisijas gaisā netiek izkliedētas un var radīt traucējumus iedzīvotāju labsajūtai 


ūpnīcas teritorijas apkārtnē. Tāpēc operatoram rūpīgi jāanalizē esošā situācija un iespējas 

smaku samazināšanai. Sūdzību gadījumi jāanalizē un smakas noteikšanai un ierobežošanai 

jārīkojas atbilstoši normatīvo aktu prasībām. 

10.6. emisija ūdenī un tās ietekme uz vidi 

AS „Grindeks” ir šādas kanalizācijas sistēmas: 

a) pamatražotne Krustpils ielā 53: 

• rūpnieciskā kanalizācijas sistēma - visi ražošanas notekūdeņi tiek savākti 

izlīdzinātājā un periodiski atsūknēti un saskaņā ar noslēgto līgumu novadīti SIA “Reaģents A” 

attīrīšanas iekārtās attīrīšanai; 

• komunālie notekūdeņi - visi komunālie notekūdeņi no laboratoriju un administratīvā 

korpusa (arī no ēdnīcas) tiek novadīti komunālā kanalizācijas sistēmā un ievadīti pilsētas 

komunālajā kanalizācijas tīklā; 

• lietus kanalizācijas sistēma - visi teritorijas lietus notekūdeņi tiek savākti lietus 

kanalizācijas sistēmā un novadīti pilsētas lietus kanalizācijas tīklā. 

Uzņēmumā notiek rūpniecisko notekūdeņu attīrīšanas iekārtu tehnoloģijas projekta 

izstrāde. Plānotās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas tehnoloģijas piegādātājs ir zviedru firma 

“Anox Kaldnes AB”. Plānotās attīrīšanas iekārtas jauda: ienākošie notekūdeņi 200-500 

m³/diennaktī, maksimālā plūsma 21 m³/stundā, ĶSP= 2000-7000 mg/l, BSP5 = 500-2000 

mg/l, kopējais slāpeklis 100-200 mg/l, kopējais fosfors 8 mg/l, suspendētas vielas 100 mg/l, 

pH - 4-10. 

Sadarbībā ar firmu “Zenon GmBH” (Vācija) veikts notekūdeņu pilotiekārtas tests AS 

“Grindeks” rūpnieciskajiem notekūdeņiem, lai pārliecinātos par membrānu tehnoloģijas 

iespējām attīrīt uzņēmuma notekūdeņus. 

2008.gadā paredzēta rūpniecisko notekūdeņu bioloģiskās attīrīšanas iekārtu nodošana 

ekspluatācijā. Attīrītos notekūdeņus paredzēts nodot SIA „Rīgas ūdens” galējai attīrīšanai. 

b) Krustpils ielā 71a: 

• komunālie notekūdeņi - visi komunālie notekūdeņi no visiem korpusiem tiek 

novadīti komunālajā kanalizācijas sistēmā un ievadīti pilsētas komunālajā 

kanalizācijas tīklā; 

• lietus kanalizācijas sistēma - visi teritorijas lietus notekūdeņi tiek savākti lietus 

kanalizācijas sistēmā un novadīti pilsētas lietus kanalizācijas tīklā. 

Uzņēmumā regulāri saskaņā ar apstiprināto grafiku tiek veiktas notekūdeņu kvalitātes 

analīzes pirms novadīšanas SIA „Reaģenta A” , SIA „Rīgas ūdens” un pilsētas lietus 

kanalizācijas sistēmās. 

Notekūdeņu izplūdes parādītas 14.3.tabulā. 

10.7. atkritumu veidošanās un apsaimniekošana 

Uzņēmumā radītie atkritumi tiek šķiroti atbilstoši normatīvo aktu prasībām. 

Nebīstamie (sadzīves) atkritumi Krustpils ielā 53, Rencēnu ielā 3b un Krustpils ielā 71A 

tiek šķiroti atsevišķi (papīrs, kartons, stikls, plastmasa, metāls), savākti un īslaicīgi uzglabāti 

speciāli ierīkotā laukumā (vietā). Sadzīves atkritumu izvešanu un transportēšanu veic 

līgumorganizācija SIA „L&T”. Atkritumu izvešana notiek pēc grafika - 1-2 reizes nedēļā 

(Krustpils 53, Krustpils 71A). 

Bīstamos atkritumus uzņēmums nodod SIA „Eko Osta” Paredzamais nododamo bīstamo 

atkritumu daudzums 2012.gadā 800 tonnas (atkritumu klase 070504 “Citi organiskie 

šķīdinātāji, mazgāšanas šķidrumi un atsāļņi”). 

Bīstamo (šķidro) atkritumu uzkrāšana notiek metāla mucās un plastmasa konteineros, kuri 

tiek regulāri nogādāti uz SIA „Eko Osta”. 

Bīstamie atkritumi AS “BAO” tiek nodoti pēc vajadzības, lai neuzkrātu bīstamos 

atkritumus uzņēmuma teritorijā. Paredzamais nododamo bīstamo atkritumu daudzums 

2012.gadā 125,490 tonnas. 


Izejvielas tiek saņemtas gan mucās (metāla vai plastmasas), gan maisos, kas ievietoti 

presētā kartona vai finiera muciņās vai vairākkārtīgos papīra maisos. 

Mucas tiek atbrīvotas no ķīmisko vielu atlikumiem un pēc rūpīgas mazgāšanas 

(neitralizācijas) izmantotas atkārtoti, kā tara bīstamajiem atkritumiem un reģenerētajiem 

organiskajiem šķīdinātājiem. 

Polietilēna maisi, kas saskaras ar produktu tiek rūpīgi iztukšoti, nepieciešamības gadījumā 

mazgāti un nodoti sadzīves atkritumos. 

Presētā kartona vai finiera kastes vai muciņas tiek izmantotas nepieciešamības gadījumā 

atkārtoti vai arī nodotas sadzīves atkritumos. 

Iepakojamais papīrs tiek vākts un utilizēts kā makulatūra. 

Uzņēmums apsekots, lai konstatētu polihlorēto bifenilu un polihlorēto terfenilu 

savienojumus. Līdz tam, kamēr tiks atrisināta šo savienojumu utilizēšanas problēma, 

uzņēmumā ir izslēgta iespēja, ka uzņēmuma teritorija tiktu piesārņota ar augšminētajiem 

savienojumiem. 

Bīstamie atkritumi tiek nomarķēti ar etiķeti, kura satur informāciju par atkritumiem, kā arī 

ar bīstamības zīmēm. Bīstamie atkritumi tiek glabāti slēgtos skapjos, noliktavās, jūras 

konteineros un nepiederošām personām nav pieejami. 

Arī izmantotās luminescentās lampas, vecie akumulatori pirms to nodošanas licenzētām 

organizācijām utilizēšanai, tiek uzglabāti, nodrošinot vides prasības. 

Informācija par uzņēmuma darbībā radītiem atkritumiem dota 17.1.tabulā. Ziņas par 

atkritumu savākšanu un pārvadāšanu sniegtas 17.2.tabulā. Reizi gadā uzņēmums iesniedz 

VVD Lielrīgas reģionālajai vides pārvaldei valsts statistisko pārskatu “Nr.3. Pārskats par 

atkritumiem”, kurā apkopotas ziņas par atkritumu veidošanos un rīcību ar tiem iepriekšējā 

gadā. 

Uzņēmumam ir noslēgts līgums ar AS „Latvijas Zaļais Punkts” par iepakotāja darbības 

rezultātā radītā izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu un preču zīmes licences piešķiršanu. 

10.8. trokšņa emisija 

Galvenie trokšņa avoti uzņēmumā ir sūkņi, kompresori, kā arī centrifūgas ražošanas ēkās. 

Trokšņa mērījumus uzņēmumā gan darba vidē, gan apkārtējā vidē veic Darba aizsardzības 

nodaļas (DAN) Vides kontroles grupa pēc sastādīta un apstiprināta grafika. 

Uzņēmuma transports tiek izmantots tikai gatavās produkcijas nogādāšanai uz Gatavās 

produkcijas noliktavu Krustpils ielā 71A, tāpēc tā ietekme uz apkārtējo vidi nav būtiska. 

Pasūtītājs saņem gatavo preci ar savu transportu, dienā ap 8-10 mašīnām (Krustpils 71A). 

Lielāko ietekmi rada blīvā transporta kustība pa Krustpils ielu. 

Ārpus uzņēmuma troksnis nerada problēmas apkārtējai videi. Transports uz un no 

uzņēmuma naktī nepārvietojas. 

10.9. augsnes aizsardzība 

Ir praktiski izslēgta augsnes un gruntsūdeņu piesārņošana rūpnīcas teritorijā. 

Ķīmisko vielu transports notiek pa asfaltētiem ceļiem, stacionārajām tvertnēm paredzēta 

ķīmisko vielu norobežošana ar betonētām apmalēm iespējamo noplūžu gadījumos. Mobilie 

konteineri ar izejvielām to glabāšanas laikā tiek ievietoti drošības vannās, kas garantē, ka 

konteinera bojājuma gadījumā izplūdusī izejviela tiks pilnībā savākta. 

Atkritumu izraisītais augsnes, grunts, zemes dzīļu vai pazemes ūdeņu piesārņojums nav 

pētīts. 

Sadzīves atkritumiem ir speciāli izveidotas vietas uzņēmumu teritorijās, laukumu klājums - 

asfaltbetons. Atkritumus uzglabā SIA “L&T” dažādu tilpumu konteineros. Atkritumu 

izvešana notiek pēc grafika - 1-2 reizes nedēļā. 

Bīstamie ķīmiskie atkritumi (lielākā daļa) atrodas aizslēgtos jūras konteineros, kā arī citi 

bīstamie atkritumi atrodas konteineros, kuri ir apklāti ar ūdens necaurlaidīgu tentu. Teritorijas 

klājums – asfaltbetons. Daļa bīstamie atkritumi (nederīgi medikamenti, luminiscentās lampas 


un citi dzīvsudrabu saturošie atkritumi, nederīgas laboratoriju ķīmiskās vielas u.c. atrodas 

slēgtās telpās (noliktavās). 

10.10. avāriju risks un rīcības plāni ārkārtas situācijām 

Tiek sastādīts, saskaņots ar attiecīgajām institūcijām un regulāri aktualizēts Civilās 

aizsardzības plāns. 

Speciāli standartpriekšraksti, kā arī Drošības datu lapas reglamentē preventīvās darbības 

un rīcību avārijas gadījumā. 

Tehnoloģisko procesu dokumentācijā, iekārtu un aparatūras apkalpošanas un tehniskās 

apkopes dokumentācijā ir sadaļas par preventīvām darbībām, rīcību negadījumos 

(priekšavārijas situācijās), kā arī avāriju gadījumos. 

Ugunsdzēsības hidranti tiek uzturēti kārtībā, to pierāda arī regulāri VUGD organizētās 

pārbaudes. Ņemot vērā vielu īpašības, liela loma ir putu dzēšamajiem aparātiem, kas tiek 

noteiktajos termiņos pārbaudīti vai nomainīti pret jauniem. Tehniskā ūdens apgādes 

rekonstrukcijas projektā, lai palielinātu ugunsdrošību, paredzēta 100 m 3 rezervuāra 

izveidošana dzēšanas putu veidošanai, ja uzņēmuma teritorijā izceltos ugunsgrēks. 

Uzņēmumā saskaņā ar LR MK 19.07.2005. noteikumu Nr.532 „Noteikumi par rūpniecisko 

avāriju riska novērtēšanas kārtību un riska samazināšanas pasākumiem” prasībām ir izstrādāta 

Rūpniecisko avāriju novēršanas programma un 2007.gada aprīlī ir iesniegta Vides 

pārraudzības valsts birojā. Saskaņā ar Vides pārraudzības valsts biroja norādījumiem 

uzņēmumam ir jāsniedz papildus informācija līdz 2007.gada 12.novembrim. 

C SADAĻA 

Atļaujas nosacījumi 

11. Nosacījumi uzņēmuma darbībai 

11.1 darbība un vadība 

Atļauja izdota A/S “Grindeks” farmaceitiskās produkcijas ražotnei ar ražošanas jaudām 

atbilstoši 1., 2., 3., un 4.tabulā norādītiem apjomiem. Atļauja attiecas uz visām uzņēmumā 

izmantojamām iekārtām un to ekspluatāciju. Atļauja attiecas arī uz šādām darbībām – sadzīves 

un bīstamo atkritumu apsaimniekošanu, notekūdeņu apsaimniekošanu. 

Veicot piesārņojošo darbību, ievērot likuma „Par piesārņojumu” 5.pantā noteiktos 

piesardzības pasākumus. 

Pirms izmaiņām darbībā paziņot par to VVD Lielrīgas RVP saskaņā ar likuma “Par 

piesārņojumu” 30.panta 1.daļu un LR MK 09.07.2002. noteikumu Nr.294 “Kārtība, kādā 

piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošās darbības un izsniedzamas atļaujas A, B un C 

kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai” 4.2.punktā noteikto termiņu, lai izvērtētu, vai šī 

izmaiņa uzskatāma par būtisku un vai ir nepieciešams izdarīt grozījumus atļaujā. 

Atļauju var izmantot tikai tas operators (komersants), kuram tā ir izsniegta. Saskaņā ar 

LR likuma „Par piesārņojumu” 30.panta 3.daļu operatora maiņas gadījumā iesniegt VVD 

Lielrīgas RVP iesniegumu, lai precizētu atļauju, ierakstot tajā datus par jauno operatoru. 

Operators sniedz darbiniekiem, kuri veic piesārņojošu darbību, nepieciešamās zināšanas 

par kārtību, kādā šī darbība veicama, un tās iespējamo ietekmi uz cilvēku veselību un vidi, par 

piesardzības pasākumiem šīs ietekmes samazināšanai, kā arī par rīcību avārijas situācijā. 

11.2. darba stundas 

Nosacījumi netiek izvirzīti. 


12.Resursu izmantošana 

12.1. ūdens 

• Ūdens patēriņš sadzīves un ražošanas, kā arī citām vajadzībām saskaņā ar noslēgto 

līgumu ar SIA „Rīgas ūdens”. 

• Veikt ūdens lietošanu un uzskaiti atbilstoši noslēgtā līguma ar SIA „Rīgas ūdens” 

nosacījumiem. 

• Īstenojot projektu par artēzisko aku izveidošanu, iesniegt VVD Lielrīgas RVP 

iesniegumu par grozījumiem atļaujas nosacījumos. 

12.2. enerģija 

• Siltuma un tvaika ražošana AS „Grindeks” katlu mājā atbilstoši ražošanas vajadzībām 

plānotajiem apjomiem, izmantojot kurināmo saskaņā ar 9.3.tabulu; 

• Veikt elektroenerģijas patēriņa uzskaiti atbilstoši līgumam ar VAS „Latvenergo”; 

• Veikt kurināmā patēriņa uzskaiti un datus reģistrēt piesārņojuma apjoma uzskaites 

žurnālā. 

12.3. izejmateriāli un palīgmateriāli 

• Veikt ķīmisko vielu uzskaiti (nosaukums, daudzums, klasifikācija, marķējums un 

drošības datu lapas) un ziņošanu atbilstoši LR MK 22.10.2002. noteikumu Nr.466 

“Noteikumi par ķīmisko vielu un ķīmisko produktu uzskaites kārtību un datu bāzi” 

prasībām; 

• Atbilstoši LR MK 24.02.2004. noteikumu Nr.105 “Kārtība, kādā aizpildāmas un 

nosūtāmas ķīmisko vielu un ķīmisko produktu drošības datu lapas” prasībām 

uzņēmumā personālam viegli pieejamā vietā jābūt visu uzņēmumā izmantoto ķīmisko 

vielu un ķīmisko produktu drošības datu lapām; 

• Veicot darbības ar ķīmiskām vielām vai produktiem, ievērot drošības datu lapās 

norādīto ķīmisko vielu iedarbības raksturojumu, drošības, uzglabāšanas un vides 

aizsardzības prasības; 

• Ķīmiskās vielas un ķīmiskos produktus uzglabāt iepakojumā, uz kura ir etiķete ar 

bīstamības simbolu, ķīmiskās vielas iedarbības raksturojumu un drošības prasību 

apzīmējumu atbilstoši LR MK 12.03.2002. noteikumu Nr.107 “Ķīmisko vielu un 

ķīmisko produktu klasificēšanas, marķēšanas un iepakošanas kārtība” 66.punkta 

prasībām; 

• Darbības ar bīstamajām vielām veikt kvalificētam personālam, kuram ir piemērota 

izglītība attiecīgo darbību veikšanai atbilstoši LR MK noteikumiem Nr.448 

“Noteikumi par nepieciešamo izglītības līmeni personām, kuras veic uzņēmējdarbību 

ar ķīmiskām vielām un produktiem” 5. punkta prasībām; 

• Veikt 9.4 tabulā norādīto tvertņu periodisku tehnisko pārbaudi un ievērot darba 

drošības instrukcijas; 

• Iepakojumu apsaimniekot atbilstoši 01.09.2002. “Iepakojuma likuma” un LR MK 

04.02.2002. noteikumu Nr.140 “Iepakojuma klasifikācijas un marķēšanas noteikumi” 

prasībām. 

• Īstenot vides rīcības plānā paredzētos pasākumus ķīmisko vielu aizstāšanai vai 

patēriņa samazināšanai līdz 2010. gadam. 

• Samazināt to ķīmisko vielu un produktu patēriņu, kas marķēti ar vielas iedarbības 

raksturojumiem R-45,R-46,R-49, R-60, R-61, un aizstāt ar mazāk kaitīgām vielām vai 

produktiem atbilstoši MK noteikumu Nr.379 “Kārtība, kādā novēršama, ierobežojama 

un kontrolējama gaisu piesārņojošo vielu emisija no stacionāriem piesārņojuma 

avotiem” 45.punkta prasībām laikā līdz 2012. gadam. 


13.Gaisa aizsardzība 

13.1. emisija no punktveida avotiem, emisijas limiti 

• Emisijas gaisā atļautas saskaņā ar 13.1. tabulā dotajiem fizikālajiem parametriem un 

13.4. tabulā minētajiem piesārņojošo vielu limitiem. 

• Nodrošināt LR MK 20.08.2002. noteikumu Nr.379 “Kārtība, kādā novēršama, 

ierobežojama un kontrolējama gaisu piesārņojošo vielu emisija no stacionāriem 

piesārņojuma avotiem” 18.punkta prasības. 

• Pārsniegumu gadījumus analizēt un novērst to cēloņus. Ja pārsniegumus radījušas 

izmaiņas tehnoloģiskajos procesos vai avārijas situācijas, nekavējoties informēt par 

tām VVD Lielrīgas RVP. 

13.2. emisija no neorganizētiem (difūziem) emisiju avotiem, emisiju limiti 

• Regulāri veikt iekārtu tehniskās drošības pārbaudes, ievērot vispārīgās prasības 

darbībām ar ķīmiskām vielām un to uzglabāšanai, ievērot bīstamo atkritumu 

apsaimniekošanas nosacījumus, ražošanas tehnoloģiskā procesa instrukcijas; 

13.3. procesa un attīrīšanas iekārtu darbība 

• Apkures katlu ekspluatācijas laikā uzturēt optimālo degšanas režīmu; 

• Iekārtas darbināt saskaņā ar iekārtas izgatavotājfirmas izstrādātajiem ekspluatācijas 

noteikumiem. 

13.4. smakas 

• Veikt tehnoloģisko procesu analīzi, lai novērtētu potenciālos smaku avotus. 

Nepieciešamības gadījumā izstrādāt pasākumus smaku samazināšanai; 

• Nodrošināt LR MK 27.07.2004. noteikumu Nr.626 „Noteikumi par piesārņojošās 

darbības izraisīto smaku noteikšanas metodēm, kā arī kārtību, kādā ierobežo šo smaku 

izplatīšanos” prasību izpildi; 

• Iedzīvotāju sūdzību gadījumos veikt smaku mērījumus atbilstoši LR MK 27.07.2004. 

noteikumu Nr.626 „Noteikumi par piesārņojošās darbības izraisīto smaku noteikšanas 

metodēm, kā arī kārtību, kādā ierobežo šo smaku izplatīšanos” prasībām. Mērījumus 

veikt akreditētai laboratorijai, mērījumu vietu un laiku saskaņot VVD LRVP, pieaicinot 

VVD LRVP pārstāvjus. 

• Smaku mērķlielumu pārsnieguma gadījumā iesniegt pasākumu plānu smaku novēršanai 

un tā īstenošanas grafiku. 

13.5. emisijas uzraudzība un mērīšana (mērījuma vietas, regularitāte, metodes) 

• Veikt piesārņojošo vielu emisijas limitu ievērošanas kontroli aprēķinu ceļā, izmantojot 

emisiju limitu projektā dotās metodes, pamatojoties uz iekārtu darbības ilgumu un 

materiālo bilanci. Rezultātus ierakstīt piesārņojuma apjoma uzskaites žurnālā. 

• Reizi gadā veikt instrumentālos mērījumus sadedzināšanas iekārtu dūmenī, nosakot 

sadedzināšanas procesa parametrus un piesārņojošo vielu koncentrāciju saskaņā ar LR 

MK 20.08.2002. noteikumiem Nr.379 “Kārtība, kādā novēršama, ierobežojama un 

kontrolējama gaisu piesārņojošo vielu emisija no stacionāriem piesārņojuma avotiem”. 

Emisijas mērījumus veikt periodā, kad iekārtas darbojas ar maksimālo jaudu. 

• Operatoram nodrošināt emisijas avotu paraugu ņemšanas un emisijas mērīšanas vietu 

ierīkošanu un kontroli atbilstoši standartu LVS ISO 9096 vai LVS ISO 10780 

prasībām; 

• Emisiju mērījumus veikt attiecīgajā jomā akreditētai laboratorijai, rezultātus ierakstīt 

piesārņojuma apjoma uzskaites žurnālā. 


13.6. to emisijas veidu pārraudzība, kas rodas no neorganizētiem (difūziem) emisiju 

avotiem 


13.7. gaisa monitorings 

Saņemot sūdzības par gaisa kvalitāti, veikt gaisa kvalitātes monitoringu. Testēšanu 

veikt attiecīgā jomā akreditētai laboratorijai, testēšanas vietas saskaņot ar VVD Lielrīgas 

RVP. 

13.8. mēraparatūras uzturēšana un kalibrācija 


13.9. ziņas, kas sniedzamas vides aizsardzības institūcijām 

• Saskaņā ar “Dabas resursu nodokļa likumu” un LR MK 19.06.2007. noteikumu Nr.404 

„Dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība un kārtība, kādā izsniedz 

dabas resursu lietošanas atļauju” prasībām veikt aprēķinus par gaisa piesārņošanu, 

nodokļu aprēķina pārskatu iesniegt Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālai iestādei; 

• Reizi gadā līdz atskaites veidlapā noteiktajam termiņam iesniegt VVD Lielrīgas RVP 

kvalitatīvi aizpildītu valsts statistikas pārskatu par gaisa piesārņošanu “Nr.2-Gaiss”; 

• Mainot ražošanas apjomus, uzstādot jaunas iekārtas vai tehnoloģijas, informēt VVD 

Lielrīgas RVP; 

• Reizi gadā līdz 1.martam sagatavot GOS bilanci par iepriekšējo gadu un iesniegt to 

VVD Lielrīgas RVP; 

• Reizi gadā iesniegt VVD Lielrīgas RVP emisiju mērījumu rezultātus. 

14.Notekūdeņi 

14.1. izplūdes, emisijas limiti 

• Līdz 2008.gada 1.janvārim noslēgt līgumu par ražošanas notekūdeņu novadīšanu; 

• Sadzīves notekūdeņus novadīt pilsētas notekūdeņu kolektorā saskaņā ar noslēgto līgumu 

ar SIA „Rīgas ūdens”; 

• Noslēgt līgumu par lietus notekūdeņu novadīšanu un to kvalitāti ar pilsētas lietus 

kanalizācijas tīklu apsaimniekotājiem atbilstoši Rīgas domes 16.05.2000. saistošiem 

noteikumiem Nr.75 “Rīgas hidrogrāfiskā tīkla uzturēšanas noteikumi”; 

• Līgumiem par notekūdeņu novadīšanu jāatbilst LR MK 22.01.2002. noteikumu Nr.34 

„Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī” 43.punkta un Rīgas domes 

17.12.2002. noteikumu Nr.39 „Rīgas ūdensvada un kanalizācijas tīklu un būvju 

ekspluatācijas, lietošanas un aizsardzības noteikumi” un Rīgas domes 02.07.2002. 

noteikumu Nr.22 „Noteikumi par notekūdeņu novadīšanu pilsētas kanalizācijas tīklā” 

prasībām. 

14.2. procesa norise un attīrīšanas iekārtu darbība 

• Uzņēmumam savā teritorijā jānodrošina kanalizācijas sistēmas darbība, jāveic 

cauruļvadu pārbaude, lai nepieļautu notekūdeņu noplūdi gruntī. 

14.3. uzraudzība un mērījumi (mērījumu vietas, regularitāte, metodes) 

• Veikt notekūdeņu daudzuma uzskaiti un kvalitātes monitoringu atbilstoši noslēgto 

līgumu nosacījumiem. 

14.4. mērījumi saņēmējā ūdenstilpē 



14.5. mēraparatūras uzturēšana un kalibrācija 



Līguma kopiju par ražošanas notekūdeņu novadīšanu iesniegt VVD Lielrīgas RVP. 

15.Troksnis 

15.1. trokšņa avoti un nosacījumi troksni radošo iekārtu darbībai 

• Nodrošināt LR MK 13.07.2004. noteikumu Nr.597 „Vides trokšņa novērtēšanas 

kārtība” 2.pielikuma prasību izpildi. 

15.2. trokšņa emisijas avoti 

• Iedzīvotāju sūdzību gadījumā veikt trokšņa mērījumus atbilstoši MK 13.07.2204. 

noteikumu Nr.597 “Vides trokšņa novērtēšanas kārtība” 14.punkta prasībām. Akustiskā 

trokšņa mērījumus veic akreditētas testēšanas laboratorijas ar verificētām iekārtām. 

Pārsniegumu gadījumos veikt pasākumus paaugstināta trokšņa līmeņa novēršanai. 





16.Atkritumi 

16.1. atkritumu veidošanās 


16.2. atkritumu apsaimniekošanas nosacījumi 

• Atkritumu apsaimniekošanu veikt saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma 5. un 

6.panta prasībām, nepieļaujot, ka tiktu apdraudēta cilvēku dzīvība, veselība un personu 

manta, kā arī nepieļaut negatīvu ietekmi uz vidi, izraisot augsnes, gaisa, ūdens un 

notekūdeņu piesārņošanu ar atkritumiem; 

• Sadzīves atkritumus savākt un uzglabāt atkritumu konteineros, kas novietoti uzņēmuma 

teritorijā tikai tam paredzētās vietās uz cieta seguma; 

• Bīstamos atkritumus savākt un uzglabāt atsevišķi no sadzīves atkritumiem slēgtās 

tvertnēs, kas novietotas uzņēmuma teritorijā tikai tam paredzētajās vietās uz cieta 

seguma un zem jumta. Aizliegts sajaukt bīstamos atkritumus, kas atbilst dažādām 

bīstamo atkritumu kategorijām. Bīstamo vielu iepakojumu apsaimniekot kā bīstamos 

atkritumus; 

• Bīstamo atkritumu uzglabāšanas tvertnes (konteinerus, mucas, kastes u.c.) marķēt 

atbilstoši LR MK 23.07.2002. noteikumu Nr.319 “Bīstamo atkritumu uzskaites, 

identifikācijas, uzglabāšanas, iepakošanas, marķēšanas un pārvadājumu uzskaites 

kārtība” prasībām; 

• Luminiscentās lampas un citus dzīvsudrabu saturošus atkritumus līdz nodošanai 

utilizācijai uzglabāt slēgtā telpā kastēs, nesasitot tās; 

• Uzņēmumā esošos polihlorētos bifenīlus (PHB) saturošos kondensatorus apsaimniekot 

atbilstoši MK 14.02.2006. noteikumu Nr.139 „Noteikumi par atsevišķu bīstamo 

ķīmisko vielu saturošu iekārtu un produktu lietošanas un marķēšanas prasībām un par 

videi kaitīgo preču sarakstu” prasībām; 

• Visu veidu atkritumus apsaimniekošanai nodot firmām, kurām ir VVD reģionālās vides 

pārvaldes izsniegta attiecīgā atkritumu veida apsaimniekošanas atļaujas; 


• Veikt iepakojuma apsaimniekošanu atbilstoši Iepakojuma likuma un MK 16.01.2007. 

noteikumi Nr.65 „Noteikumi par visa izlietotā iepakojuma reģenerācijas procentuālo 

apjomu (īpatsvaru) un termiņiem, reģistrēšanas un ziņojumu sniegšanas kārtību un 

veidlapu paraugiem, prasībām, kas komercsabiedrībai jāizpilda, lai tā tiktu reģistrēta kā 

iepakojuma apsaimniekotājs, iepakojuma definīcijas kritēriju piemērošanas piemēriem 

un izņēmumiem attiecībā uz smago metālu saturu iepakojumā” prasībām. 


• Veikt atkritumu daudzuma uzskaiti un datus ierakstīt reģistrācijas žurnālā; 

• Nodrošināt bīstamo atkritumu uzskaiti žurnālā vai elektroniskā formā atbilstoši MK 

23.07.2002. noteikumu Nr.319 ”Bīstamo atkritumu uzskaites, identifikācijas, 

uzglabāšanas, iepakošanas, marķēšanas un pārvadājumu uzskaites kārtība” 

1.pielikumam. 


• Reizi gadā iesniegt VVD Lielrīgas RVP kvalitatīvi aizpildītu valsts statistikas pārskatu 

"Nr.3 Pārskats par atkritumiem". 

16.5. atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtai – iekārtas jauda, 

iekārtā sadedzināmo atkritumu kategorijas, atkritumu daudzums 


16.6. atkritumu poligoniem – poligona kategorija, ietilpība, darbības ilgums, 

apglabājamo atkritumu veidi un kategorijas, prasības poligona iekārtošanai, 

ekspluatācijai, uzraudzības un kontroles procedūrām 


17. Prasības augsnes, grunts, kā arī pazemes ūdeņu aizsardzībai 

• Uzglabāt bīstamās ķīmiskās vielas un bīstamos atkritumus tā , lai nepieļautu 

piesārņojuma noplūdi apkārtējā vidē; 

• Uzturēt ekspluatācijas kārtībā uzņēmumam piederošos kanalizācijas tīklus, lai 

nepieļautu augsnes, grunts un pazemes ūdeņu piesārņojumu. 

18. Nosacījumi iekārtas darbībai netipiskos apstākļos 

• Iekārtu darbības traucējumu gadījumos, kad var tikt pārsniegtas piesārņojošo vielu 

robežvērtības, pārtraukt iekārtu darbību, novērst traucējumu cēloni; 

• Netipiskos gadījumos rīkoties atbilstoši uzņēmuma izstrādātajam un apstiprinātajam 

Avārijgatavības un civilās aizsardzības pasākumu un glābšanas darbu plānam. 

19. Nosacījumi avāriju novēršanai un darbībām ārkārtas situācijās 

Ārkārtējo situāciju un avāriju gadījumā rīkoties saskaņā ar uzņēmuma izstrādātiem 

reaģēšanas pasākumiem ārkārtas situācijās un Rūpniecisko avāriju novēršanas programmu. 

Veikt negadījumu un avārijas situāciju reģistrāciju. Avārijas gadījumā veikt nepieciešamos 

pasākumus ķīmisko vielu noplūdes ierobežošanai lietus kanalizācijā. 

Saskaņā ar „Dabas resursu nodokļa likuma” 22.pantu ne vēlāk kā vienas darbdienas 

laikā rakstveidā informēt VVD Lielrīgas RVP par avārijas gadījumiem nepārvaramas varas 

dēļ, kā arī iesniegt un saskaņot VVD Lielrīgas RVP pasākumu plānu, lai novērstu 

turpmāku piesārņošanu. 


20. Prasības informācijai, kas sniedzama vides aizsardzības institūcijām, ja pārkāpti 

atļaujas nosacījumi, vai notikusi avārija 

• Avārijas vai atļaujas nosacījumu pārkāpšanas gadījumā operatoram nekavējoties 

informēt attiecīgās institūcijas (t.sk. VVD Lielrīgas RVP pa telefoniem 67084278, vai 

29262888, e-pasts: inta.hahele@lielriga.vvd.gov.lv), sniedzot ziņas par avārijas vai 

atļaujas nosacījumu pārkāpšanas vietu un laiku, iespējamo vides piesārņojuma raksturu 

un apjomu, kā arī par veiktajiem pasākumiem avārijas vai atļaujas nosacījumu 

pārkāpšanas seku likvidācijai. 

21. Nosacījumi vides valsts inspektoru regulārajām kontrolēm 

Saskaņā ar „Vides aizsardzības likuma” 21.pantu operatoram: 

• Jānodrošina valsts vides inspektoriem iespēja netraucēti pārbaudīt atļaujā izvirzīto 

vides aizsardzības prasību izpildi, kā arī pārbaudes laikā nodrošināt atbildīgo 

amatpersonu klātbūtni. 

• Jānodrošina brīva pieeja atļaujā paredzētajiem datu reģistrācijas (uzskaites) žurnāliem. 

Atļauju sagatavoja N.Ivanova-Fiļina 67084271 


TABULAS 


9.1. tabula 

Ķīmiskās vielas, ķīmiskie produkti un citi materiāli, ko izmanto ražošanas procesā kā izejmateriālus vai palīgmateriālus un kuri nav 

klasificēti kā bīstami 

Nr.p.k. 

vai kods 

Ķīmiskā viela vai ķīmiskais produkts 

(vai to grupas) 

Ķīmiskās vielas vai ķīmiskā 

produkta veids 

Izmantošanas veids 

Uzglabātais daudzums (tonnas), 

uzglabāšanas veids 

AFV Nātrija sulfāts neorganiskās vielas sintēze 0,5 5,0 

1.-M 

2.-M Nātrija hlorīds neorganiskās vielas sintēze 0,2 1,0 

3.- O Sveķi AB-17-8 neorganiskās vielas sintēze 0,1 0,1 

4.-O Sveķi EDE-10-P neorganiskās vielas sintēze 0,1 0,1 

PZFR Organiskās vielas (kopā) organiskās vielas ražošana 5-50 kg mucās, kastēs 56,0 

5. 

6. Vielas, kuru patēriņš vairāk pat 1 t organiskās vielas ražošana 5-50 kg mucās, kastēs 2,9 

gadā 

7. Avicels PH-101 (mikrokristāliskā organiskās vielas ražošana 5-50 kg mucās, kastēs 0,36 

celuloze) 

8. Kapsulas (cietas želatīna) organiskās vielas ražošana 5-50 kg mucās, kastēs 1,6 

9. Laktoze (piena cukurs) organiskās vielas ražošana 5-50 kg mucās, kastēs 2.5 

10. Perfektamils (modificēta kartupeļu organiskās vielas ražošana 5-50 kg mucās, kastēs 1,0 

ciete) 

11. Perlitols (mannīts) organiskās vielas ražošana 5-50 kg mucās, kastēs 0,6 

12. Pūdercukurs organiskās vielas ražošana 5-50 kg mucās, kastēs 1,2 

13. Sorbitols organiskās vielas ražošana 5-50 kg mucās, kastēs 11,0 

14. Glikoze organiskās vielas ražošana 5-50 kg mucās, kastēs 1,0 

15. Kalcija karbonāts Neorganiska viela ražošana 5-50 kg mucās, kastēs 2,5 

16. Kalcija hiidrogenfosfāts Neorganiska viela ražošana 5-50 kg mucās, kastēs 2,5 

17. Magnija karbonāts Neorganiska viela ražošana 5-50 kg mucās, kastēs 0,2 

18. Titāna dioksīds Neorganiska viela ražošana 5-50 kg mucās, kastēs 0,05 

SRI Apelsīnu smaržviela organiska viela ražošana 1 l metāla pudele K-2 311. telpa 0,0007 

19. 

20. Citronskābe organiska viela ražošana 1 kg poliet. maiss K-2 311. telpa 0,00033 

21. Citronu esence organiska viela ražošana 2 l poliet.kanna K-2 311. telpa 0,0027 

22. Bromheksīna hidrohlorīds organiska viela ražošana 5 kg poliet. maiss K-2 311. telpa 0.0177 

23. Fenheļa eļļa augu eļļa ražošana 0,1 l stikla pudele K-2 311. telpa 0.001 

24. Glicerīns organiska viela ražošana 250 kg metāla muca K-2 311. 0,701 

telpa 

25. Hlorfeniramīna maleināts organiska viela ražošana 1 kg poliet. maiss K-2 311. telpa 0,003 

Izmantotais 

daudzums gadā 

(tonnas) 


Nr.p.k. 

vai kods 

Ķīmiskā viela vai ķīmiskais produkts 


Ķīmiskās vielas vai ķīmiskā 

produkta veids 

Izmantošanas veids 

Uzglabātais daudzums (tonnas), 


Izmantotais 

daudzums gadā 

(tonnas) 

26. Krāsa Allura Red (E 129) krāsviela ražošana 1 kg metāla bundža K-2 311. telpa 0,00003 

27. Krāsa Sunset Yellow (E 110) krāsviela ražošana 1 kg metāla bundža K-2 311.telpa 0,00009 

28. Krāsa Tartrazīns (E 102) krāsviela ražošana 0,5 kg plastmasas bundža K-2 0,00003 

311.telpa 

29. Levomentols organiska viela ražošana 0,1 kg plastmasas bundža K-2 0,0024 

311. telpa 

30. Metil-4-hidroksibenzoāts organiska viela ražošana 25 kg poliet.maiss kartona kastē 0,0336 

K-2 311. telpa 

31. Nātrija saharīns organiska viela ražošana 1 kg plastmasas pudelē K-2 311. 0,0083 

telpa 

32. Piparmētru eļļa augu eļļa ražošana 1 l stikla pudele K-2 311. telpa 0,001 

33. 1,2-Pronandiols organiska viela ražošana 25 l metāla muca K-2 311. telpa 0,017 

34. Propil-4-hidroksibenzoāts organiska viela ražošana 5 kg plastmasas pudele K-2 311. 0,0012 

telpa 

35. Sorbīts stab.70% šķīdums organiska viela ražošana 270 kg metāla mucas (max 3,26 t) 


17,13 


Nr. 

p.k. 

vai 

kods 

9.2. tabula 

Bīstamās ķīmiskās vielas un ķīmiskie produkti, kas izmantoti ražošanā kā izejmateriāli, palīgmateriāli vai veidojas starpproduktos vai 

gala produktos 

Ķīmiskā viela vai 

ķīmiskais produkts 


Ķīmiskās vielas 

vai produkta 

veids 

1.- M 1,1- dimetilhidrazīns Org. 

savienojumi 

2.-M Kālija permanganāts Neorg. 

savienojumi 

3.-M Metilakrilāts Org. 

savienojumi 

4.-M Metilbromīds Org. 

savienojumi 

5.-M Izopropilspirts Org. 

savienojumi 

6.-M Orto- fosforskābe Neorg. 

savienojumi 

7.-M Nātrija hidroksīds Neorg. 

savienojumi 

8.-M Ūdeņraža peroksīds Neorg. 

savienojumi 

9.-M Sērskabe Neorg. 

savienojumi 

10.-M Etilspirts Org. 

savienojumi 

11.-M Sālsskābe Neorg. 

savienojumi 

12.-M Ogle marka A Neorg. 

savienojumi 

Izmantošanas 

veids 

CAS 

numurs 

Bīstamības 

klase 

sintēze 57-14-7 Viegli 

uzliesmojoša, 

toksiska, videi 

bīstama 

sintēze 7722-64-7 Kaitīga, videi 

bīstama, stipri 

oksidējoša 



kaitīga 

sintēze 74-83-9 Toksiska, videi 

bīstama 



kairinoša 

Bīstamības 

apzīmējums 

ar 

burtu 

Riska 

iedarbības 

raksturojums 

(Rfrāze) 

F T N 45-11- 

23/25-34- 

51/53 

Drošības 

prasību 

apzīmē-jums 

(S-frāze) 

Uzglabātais 

daudzums (tonnas), 


53-45-61 27,0 tvertnes/ ārpus 

telpām 

Izmantotais 

daudzums 

(tonnas/ gadā) 

A kategorijas atļauja RIT-R-A-0647 25 

160,00 

Xn N O 8-22-50/53 60-61 0,001/ pudelēs/ K4 0,25 

F Xn 11- 

20/21/22- 

36/37/38-43 

T N 23/25- 

36/37/38- 

48/20-50- 

9-25-26-33- 

36/37-43 

15-27- 

36/39-38- 

45-59-61 

59-68 

F Xi 11-36-67 7-16-24/25- 

26 

27,0/ tvertnes/ 

ārpus telpām 

20,0/ balonos/ 

nojumē 

230,00 

300,00 

10,0 / konteineros 550,00 

sintēze 7664-38-2 Kodīga C 34 26-45 0, 1 /pudelēs/K4 1,75 

sintēze 1310-73-2 Kodīga C 35 26-37/39-45 1,2 /maisos/nojumē 305,00 

sintēze 7722-84-1 Stipri 

oksidējoša, 

kaitīga 

O C 5-8-20/22- 

35 

17-26-28- 

36/37/39-45 

0,2 /kannās/K4 1,10 

sintēze 7664-93-9 Kodīga C 35 26-30-45 1,5 /pudelēs/K4 35,00 


F 11 7-16 20,0 tvertne/ 350,00 

uzliesmojoša 


sintēze 7647-01-0 Kodīga C 34-37 26-45 1,5 /kannās/K4 15,50 


uzliesmojoša 

F 11 16 1,5/ maisos 85,00

Nr. 

p.k. 

vai 

kods 





vai produkta 

veids 

13.-F 5- Fluoruracils Org. 

savienojumi 

14.-F Acetons Org. 

savienojumi 

15.-F Etilspirts Org. 

savienojumi 

16.-F Heksametildisilizāns Org. 

savienojumi 

17.-F Hlorūdeņradis Neorg. 

savienojumi 

18.-F Kalcija oksīds Neorg. 

savienojumi 

19.-F 2,3-Dihidrofurāns Org. 

savienojumi 

20.-F Metilēnhlorīds Org. 

savienojumi 

21.-F Nātrija hidroksīds Neorg. 

savienojumi 

22.-F Ogle Neorg. 

savienojumi 

23.-F Trimetilhlorsilāns Org. 

savienojumi 

24.-F Ūdeņraža peroksīds Neorg. 

savienojumi 

25.-Z Acetons Org. 

savienojumi 

26.-Z 

3- (5-hlorpiridil-2)- 

karbomoilpirazin-2- 

karbonskābe “Amīds” 

Org. 

savienojumi 

Izmantošanas 

veids 

CAS 

numurs 

Bīstamības 

klase 

Bīstamības 

apzīmējums 

ar 

burtu 

Riska 

iedarbības 

raksturojums 

(Rfrāze) 

Drošības 

prasību 

apzīmē-jums 

(S-frāze) 

Uzglabātais 



Izmantotais 

daudzums 


sintēze 51-21-8 Toksiska T 25-62-68-63 20-36/37- 

45-60 

0,7 / maisos 6,20 


F Xi 11-36-66-67 9-16-26 0,1 / mucās 0,97 


kairinoša 


F 11 7-16 20 tvertne/ 51,20 

uzliesmojoša 



F C 11- 

16-26- 0,8 / mucās 9,60 


20/21/22-34 36/37/39-45 

kodīga 

sintēze 7647-01-0 Toksiska, T C 23-35 9-26- 0,8 / balonos 2,00 

kairinoša 

36/37/39-45 

šķ.žāvēšana 

1305-78-8 Kodīga C 34 25- 

0,05 / maisos 0,35 

36/37/39-45 

1191-99-7 Viegli 

F 11-19 16-33 0,8 / mucās / 4,90 

uzliesmojoša 

nojumē 

sintēze 75-09-2 Kaitīga Xn 40 23-24/25- 11,0 mucās / 8,10 

36/37 nojumē 

sintēze 1310-73-2 Kodīga C 35 26-37/39-45 1,20 /maisos / 3,10 

nojumē 


F 11 16 1,50 maisos 0,42 

uzliesmojoša 


F C 11-14-21-34 16-26- 0,15 / mucā 0,15 


36/37/39-45 

kodīga 


oksidējoša, 

kodīga 



kairinoša 

O C 5-8-20/22- 

35 

sintēze Datu nav Kairinoša Xi 20/21/22- 

36/37/38 

17-26-28- 

36/37/39-45 

F Xi 11-36-66-67 9-16-26 0,1 mucā 

1,0 mucā 

0,1 /kannās/K4 0,21 

22,20 

36/37/39 1,5 maisos 4,70 


Nr. 

p.k. 

vai 

kods 

27.-Z 




Pirazin-2,3- 

Dikarbonskābes 

anhidrīds 


vai produkta 

veids 

Org. 

savienojumi 

28.-Z 1,4-Dioksāns Org. 

savienojumi 

29.-Z Etiķskābe Org. 

savienojumi 

30.-Z Etiķskābes anhidrīds Org. 

savienojumi 

31.-Z Etilacetāts Org. 

savienojumi 

32.-Z 

6-(5- Hlorpiridil-2)-7- 

okso-5 fenoksil- 

karboniloksi-5,6- 

dihidropirolo[3,4b]pirazīns 

“Fenilēsteris” 

Org. 

savienojumi 

33.-Z Fenilhlorformiāts Org. 

savienojumi 

9-26-28- 

36/37/39- 

33-45-61 

34.-Z 2- amino 5-hlorpiridīns Org. 

savienojumi 

35.-Z 6-(5-hlorpiridil-2)- Org. 

5,7diokso-5,6-dihidropirolo[3,4b]pirazīns 

savienojumi 

“Imīds” 

36.-Z Izopropilspirts Org. 

savienojumi 

37.-Z Kālija borhidrīds Neorg. 

savienojumi 

38.-Z Kālija hidroksīds Neorg. 

savienojumi 

Izmantošanas 

veids 

CAS 

numurs 

Bīstamības 

klase 

Bīstamības 

apzīmējums 

ar 

burtu 

Riska 

iedarbības 

raksturojums 

(Rfrāze) 

Drošības 

prasību 

apzīmē-jums 

(S-frāze) 

Uzglabātais 



sintēze 4744-50-7 Kairinoša Xi 36/37/38 36/37/38 0,03 maisos 2,70 



kaitīga 

F Xn 11-19- 

36/37-40-66 

9-16-36/37- 

46 

0,2 mucā 

1,0 mucā 

sintēze 64-19-7 Kodīga C 10-35 23-26-45 3,0 mucās 0,902 

sintēze 108-24-7 Kodīga C 10-20/22-34 26- 

36/37/39-45 



kairinoša 

sintēze 43200-88-0 Kaitīga Xn 20/21/22- 

36/37/38 

sintēze 1885-14-9 Kodīga, ļoti 

toksiska 

F; Xi 11-36-66-67 (2-)16-26-33 0,2 mucā 

2,0 mucā 

C T+ 22-26-34- 

38-41-43-52 

Izmantotais 

daudzums 


4,20 

2 / mucās 5,20 

10,30 

36/37/31 2,0 maisos 4,00 

0,1 mucā 2,20 

sintēze 1072-98-6 Kairinoša Xi 22-36/37/38 26-37/38 0,03 maisos 2,60 

sintēze Datu nav Kaitīga Xn 20/21/2- 

36/37/38-62 



kairinoša 

sintēze 13762-51-1 Toksiska, viegli 

26- 

36/37/39-45 

F Xi 11-36-67 7-16-24/25- 

26 

T F 14/15- 26- 

uzliesmojoša 

24/25-34 36/37/39-45 

sintēze 1310-58-3 Kodīga C 22-35 26- 

36/37/39-45 

1,4 maisos 3,90 

5,0 mucās 11,00 

0,02 maisos 0,585 

0,1 / maisos 0,119 


Nr. 

p.k. 

vai 

kods 





vai produkta 

veids 

39.-Z Metilēnhlorīds Org. 

savienojumi 

40.-Z Metilpiperazīns Org. 

savienojumi 

41.-Z Nātrija hidroksīds Neorg. 

savienojumi 

42.-Z Ogle Neorg. 

savienojumi 

43.-Z Oktanols Org. 

savienojumi 

44.-Z Piridīns Org. 

savienojumi 

45.-Z Zopiklons Org. 

savienojumi 

46-Z Onols Org. 

savienojumi 

Izmantošanas 

veids 

CAS 

numurs 

Bīstamības 

klase 

Bīstamības 

apzīmējums 

ar 

burtu 

Riska 

iedarbības 

raksturojums 

(Rfrāze) 

Drošības 

prasību 

apzīmē-jums 

(S-frāze) 

Uzglabātais 



sintēze 75-09-2 Kaitīga Xn 40 23-24/25- 

36/37 

mucā 

11,0 mucās 

36,30 

sintēze 109-01-3 Kodīga C 10-21-34 16-26- 0,1 mucā 3,20 

36/37/39-45 

sintēze 1310-73-2 Kodīga C 35 26-37/39-45 1,2 /maisos / 0,168 

nojumē 


F 11 16 1,5 maisos 0,195 

uzliesmojoša 

sintēze 111-87-5 Kairinoša Xi 36/38 36/37 0,001 pudelē 0,012 


uzliesmojoša 

kaitīga 

sintēze 43200-80-2 Kaitīga, videi 

bīstama 

F Xn 11-20/21/22 (2-) 26-28 0,1 mucā 2,70 

Xn N 20/21/22- 

36/37/38- 

51/53-62 

sintēze 43200-81-3 Kaitīga Xn 20/21/22- 

36/37/38-63 

22-26-36-59 2,0 maisos 3,60 

26- 

36/37/39-45 

1,0 / maisos 3,00 

Izmantotais 

daudzums 


47.-O 1,4 -Dioksāns Org. 

savienojumi 

48.- O Acetonitrils Org. 

savienojumi 

49.- O Acetons Org. 

savienojumi 

50.- O Amonija hlorīds Neorg. 

savienojumi 


uzliesmojoša 

kaitīga 


uzliesmojoša 

kaitīga 


uzliesmojoša 

kairinoša 

F Xn 11-19- 

36/37-40-66 

F Xn 11- 

20/21/22-36 

9-16-36/37- 

46 

1,6 t / 200 l mucāsnoliktavā 

0,01t /10l stikla 

pudelē – cehā. 

16-36/37 1,0 t / 200 l mucās 

-noliktavā 

0,04 t / 20 l stikla 

pudelēs – cehā 

F Xi 11-36-66-67 9-16-26 1,0 t / 200 l mucās 

vai 1m³ 

konteineros – 

noliktavā; 

0.032 t /20 l stikla 


sintēze 12125-02-9 Kaitīga Xn 22-36 (2-)22 0,05 t / 25 kg 

maisos – noliktavā; 

0,025 t – cehā 

0,091 

12,178 

0,351 

0,018 


Nr. 

p.k. 

vai 

kods 





vai produkta 

veids 

51.- O Amonjaks Neorg. 

savienojumi 

52.- O Bromūdeņradis 

etiķskābē 

Neorg. 

Savienojumi 

Org. 

savienojumi 

53.- O Terc-Butilmetilēteris Org. 

savienojumi 

54.- O Dimetilformamīds Org. 

savienojumi 

55- O Etiķskābe Org. 

savienojumi 

56- O Etilspirts Org. 

savienojumi 

57.- O Hlorūdeņradis Neorg. 

savienojumi 

58.-O Izopropilspirts Org. 

savienojumi 

59.-O Kalcija hlorīds Neorg. 

savienojumi 

Izmantošanas 

veids 

CAS 

numurs 

Bīstamības 

klase 

sintēze 7664-41-7 Toksiska, videi 

bīstama 

sintēze 10035-10-6 

(HBr) 

64-19-7 

(led.CH3CO 

OH_ 



kairinoša 

Bīstamības 

apzīmējums 

ar 

burtu 

Riska 

iedarbības 

raksturojums 

(Rfrāze) 

Drošības 

prasību 

apzīmē-jums 

(S-frāze) 

T; N 10-23-34-50 9-16-26- 

36/37/39- 

45-61 

Uzglabātais 



0,5 t / cisternā 1,515 

Kodīga C 10-34-37 7/9 0,240 t / 200 l 

mucās -noliktavā 

0,01 t / 2,5 l stikla 


F Xi 11-36/37/38 9-16-26-29- 

33-36 

4,0 t / 200 l mucās 

– noliktavā 

0,1 t / 20 l stikla 

pudelēs 

sintēze 68-12-2 Toksiska T 61-20/21-36 53-45 1,0 t / 200 l 

plastmasas mucāsnoliktavā 

0,04 t / 20 l stikla 

pudelēs- cehā 

sintēze 64-19-7 Kodīga C 10-35 23-26-45 0,750 t / 35kg 

kannās - noliktavā 

0,07 t kannās - 

cehā 


F 11 7-16 20 tvertne/ 

uzliesmojoša 

sintēze 7647-01-0 Toksiska, 

kodīga 



kairinoša 

T C 23-35 9-26- 

36/37/39-45 

F Xi 11-36-67 7-16-24/25- 

26 


0,6 t / balonos (24 

gab x50 kg)- 

noliktavā 

0,050 t -1 balons - 

cehā 

Izmantotais 

daudzums 


0,388 

7,710 

4,216 

2,521 

21,150 

0,130 

8,0 / konteineros 0,50 

sintēze 10043-52-4 Kairinoša Xi 36 22-24 0,05 / maisos 0,10 


Nr. 

p.k. 

vai 

kods 





vai produkta 

veids 

60.-O Kālija dihromāts Neorg. 

savienojumi 

61.-O Kālija hidroksīds Neorg. 

savienojumi 

62.-O Metanols Org. 

savienojumi 

63.-O Nātrija borhidrīds Neorg. 

savienojumi 

64.- O Nātrija 

hidrogenkarbonāts 

Neorg. 

savienojumi 

65.- O Nātrija hidroksīds Neorg. 

savienojumi 

66.- O Nātrija karbonāts Neorg. 

savienojumi 

67.- O Nātrija nitrīts Neorg. 

savienojumi 

68.- O Nātrijs metāliskais Neorg. 

savienojumi 

Izmantošanas 

veids 

CAS 

numurs 

Bīstamības 

klase 

sintēze 7778-50-9 Ļoti toksiska, 

videi bīstama, 

stipri oksidējoša 

Bīstamības 

apzīmējums 

ar 

burtu 

Riska 

iedarbības 

raksturojums 

(Rfrāze) 

T+ N O 45-46-60- 

61-8-21-25- 

26-34- 

42/43- 

48/23-50/53 

Drošības 

prasību 

apzīmē-jums 

(S-frāze) 

sintēze 1310-58-3 Kodīga C 22-35 26- 

36/37/39-45 


F T 11- 

7-16-36/37- 


23/24/25- 45 

toksiska 

39/23/24/25 

sintēze 16940-66-2 Ļoti toksiska, 

viegli 

uzliesmojoša 

T+ F 15-24/25-34 26- 

36/37/39- 

43-45 

Uzglabātais 



53-45-60-61 0,001 / pudelēs 0,01 

0,025 / maisos 0,10 

0,8 t / 200 l mucāsnoliktavā; 

0.02 t/ 

0,540 

20 l pudelē cehā 

0,01 / maisos 0,02 

sintēze 144-55-8 - - - 22-24/25 0,025 / maisos 0,20 

sintēze 1310-73-2 Kodīga C 35 (1/2-)26- 

37/39-45 

1,2 t / 25 kg maisos 

–noliktavā 

0,025 t maisā -cehā 

497-19-8 Kairinoša Xi 36 (2-)22-26 0,1 t / 25 kg maisos 

– noliktavā 



oksidējoša, 

toksiska, videi 

bīstama 



kodīga 

O T N 8-25-50 (1/2-)45-61 0,05 t / 25 kg 

maisos – noliktavā 


F C 14/15-34 51-8-43-45 0,05 t / 4 kg vai 16 

kg met.bundžā vai 

plast. spaiņā.- 

noliktavā 

0,001 t / 1 l stikla 

pudelē- cehā. 

Izmantotais 

daudzums 


0,525 

0,0022 

0,0063 

0,016 

1 S5 nav nepieciešams, ja lieto alternatīvu drošu iepakojumu. 


Nr. 

p.k. 

vai 

kods 





vai produkta 

veids 

69.- O N- Metilmorfolīns Org. 

savienojumi 

70.- O Sālsskābe Neorg. 

savienojumi 

71.- O Terc- butilspirts Org. 

savienojumi 

72.- O Toluols Org. 

savienojumi 

73.- O Ūdeņraža peroksīds Neorg. 

savienojumi 

74.-O 

75.-O 

Tozil-S-benzil-Lcisteinil-L-tirozil-Lizoleiciazīds 

(Ox.SP.18) 

L-glutaminil-Lasparaginil-S-benzil— 

L-cisteinil-L-prolil-Lleicilglicīns 

(Ox.SP.11) 

Org. 

savienojumi 

Org. 

savienojumi 

76. Hloroforms Org. 

savienojumi 

77. Etilspirts 

Org. 

PZFR 

savienojumi 

N 

78. Nātrija fluorīds Org. 

savienojumi 

79. Ftorafūrs Org. 

Savienojumi 

Izmantošanas 

veids 

CAS 

numurs 

Bīstamības 

klase 

sintēze 109-02-4 Kodīga, viegli 

uzliesmojoša 

Bīstamības 

apzīmējums 

ar 

burtu 

Riska 

iedarbības 

raksturojums 

(Rfrāze) 

C F 11- 

20/21/22-34 

Drošības 

prasību 

apzīmē-jums 

(S-frāze) 

16-26- 

36/37/39-45 

Uzglabātais 



0,180 t / muca 180 

kg 

20 kg / stikla 20 l 

balonos 

sintēze 7647-01-0 Kodīga C 34-37 26-45 0,840 t /35 kg 

kannās/ noliktavā 

0.072 t / 35 kg 

kannās - cehā 

sintēze 75-65-0 Kaitīga, viegli 

uzliesmojoša 

sintēze 108-88-3 Kaitīga, viegli 

uzliesmojoša 


oksidējoša, 

kodīga 

Xn F 11-20 9-16 0,035 t / 35 kg 

kannās/ noliktavā 

0,035 t / 35 kg 

kannās / cehā 

Xn F 11-20 16-25-29-33 0,1 t/ 200 l mucās - 

noliktavā; 

0,01 t / 10 l pudelē 

O C 5-8-20/22- 

35 

(1/2-)17-26- 

28- 

36/37/39-45 

0,125 t / 35 kg 

kannās 

0,01 t / 5 l stikla 

pudelēs 

sintēze Datu nav - - - - 35 kg / 200 l 

plastmasas mucās 

sintēze Datu nav - - - - 35 kg / 200 l 

plastmasas mucās 

sintēze 67-66-3 Kaitīga Xn 22-38-40- 

48/20/22 

36/37 0,9 mucās 1,00 

ražošana 64-17-5 Viegli 

F 11 7-16 20 kg stikla 4,0 

uzliesmojoša 

pudelēs 

ražošana 7681-49-4 Toksiska, 

kairinoša 

T Xi 25-36/38-32 22-36-45 Kastēs pa 200kg 

(max-50kg) 

ražošana 17902-23-7 Toksiska T 23/24/25 45- 

Maisos pa 20 kg 

36/37/39-22 (max- 60 kg) 

Izmantotais 

daudzums 


0,036 

0,581 

0,0185 

0,0093 

0,210 

0,90 

0,128 

0,71 

1,14 


Nr. 

p.k. 

vai 

kods 





vai produkta 

veids 

Izmantošanas 

veids 

CAS 

numurs 

Bīstamības 

klase 

Bīstamības 

apzīmējums 

ar 

burtu 

Riska 

iedarbības 

raksturojums 

(Rfrāze) 

Drošības 

prasību 

apzīmē-jums 

(S-frāze) 

Uzglabātais 



80. Acetilsalicilskābe Org. 

ražošana 50-78-2 Kaitīga Xn 36/37/38 36/37/39 Mucās pa 25 kg 8,80 

Savienojumi 

81. Atenolols Org. 

ražošana 29122-68-7 Kaitīga Xn 20-22 7 Mucās pa 25 kg 1,90 

Savienojumi 

(max- 150 kg) 

82. Ibuprofēns Org. 

ražošana 15687-27-1 Kaitīga Xn 22- 

24/25- Mucās pa 25 kg 41,3 

savienojumi 

23/24/25-40 36/37/39 

83. Paracetamols Org. 

ražošana 103-90-2 Kaitīga Xn 22-36/37/38 36 Mucās pa 25 kg 7,1 

savienojumi 

84. Piracetams Org. 

ražošana 7491-74-9 Kaitīga Xn 20/21/22- 36/37/39 Mucās pa 25 kg 1,4 

savienojumi 

36/37/38 

85. Dekstrametorfāna organiska viela ražošana 6700-34-1 Kaitīga, videi Xn N 22-51/53 22-61 5 kg folija maiss 0,01 

SRI hidrobromīds 

bīstama 


86. Etilspirts organiska viela ražošana 64-17-5 Viegli 

F 11 7-16 20 l metāla mucās 2,472 

uzliesmojoša 

87. Pseidoefedrīna organiska viela ražošana 345-78-8 Kaitīga Xn 22-36/37/38 26-37/39 25 kg poliet.maiss 0,04 

hidrohlorīds 

koka muciņā K-2 

311 b telpa 

88. Etilēnglikols organiska viela ražošana 107-21-1 Kaitīga Xn 22 - 800 kg mucās 6,00 

Izmantotais 

daudzums 



9.3. tabula 

Kurināmā vai degvielas izmantošana siltumenerģijai, elektroenerģijai un transportam uzņēmumā 

Gada laikā 

Izmantots 

Sēra saturs 

izlietotais 

(%) 

ražošanas 

transportam 

elektroendaudzums 

Apsildei 

procesiem 

uzņēmumā erģijas ražošanai 

Degvieleļla (mazuts) (t) 

Dabas gāze (1000 m3) 4000 0,0 1600 2400 

Akmeņogles (t) 

Dīzeļdegviela (t) 1,8 2,0 1,8 

Benzīns (t) 

Krāšņu kurināmais (t) 

Degakmens eļla (t) 

Koksne (t) 

Kūdra (t) 

Citi kurināmā veidi (t) 


9.4.tabula 

Kods 

Uzglabāšanas tvertnes 

saturs 

Tvertnes izmēri 

(m3) 

Uzglabāšanas tvertņu saraksts 

Tvertnes 

vecums (gados) 

Tvertnes izvietojums 

Pārbaudes datums 

iepriekšējās 

B1 Metilakrilāts 21 4 virs zemes 17.02.2003. 17.12.2008. 

B2 1,1- dimetilhidrazīns 21 9 virs zemes 31.01.2006. 15.07.2008. 

B3 1,1- dimetilhidrazīns 21 4 virs zemes 12.2003. 12.2008. 



B6 Izopropanols 2 virs zemes 

B7 Amonjaks 1,2 5 virs zemes 16.11.2004. 11.11.2012. 

B8 Ftorafūra atsāļņi (atkritumi) 3 virs zemes 

nākamais 


10.1.tabula 

Elektroenerģijas izmantošana (gadā) 

Elektroenerģija, kWh/a 

izlietots 

Ražošanas iekārtām 4439617 

Apgaismojumam 1545368 

Atdzesēšanai un saldēšanai 1046560 

Vēdināšanai 3053646 

Apsildei 12362 

Citiem mērķiem 2265387 

Kopā 12362940 

kopējais daudzums 


12.tabula 

Ūdens ieguves avoti un izmantošanas veidi 

Kopējais ūdens 

patēriņš 

(kubikmetri gadā) 

Ūdens lietošana 

Atdzesēšanai 


Ražošanas 

procesiem 

(kubikmetri 

gadā) 

1. No ārējiem piegādātājiem 468000 156000 239000 73000 

2. No īpašniekam piederoša urbuma 

3. Ezers vai upe 

4. Jūras ūdens 

5. Citi avoti 

Kopā 468000 156000 239000 73000 

Sadzīves 

vajadzībām 

(kubikmetri 

gadā) 

Citiem mērķiem 



13.1.tabula 

Emisijas avota kods 

Emisijas avota apraksts 

Emisijas avotu fizikālais raksturojums 

Emisijas avota un emisijas raksturojums 

dūmeņa 

ģeogrāfiskās 

dūmeņa 

iekšējais plūsma 

koordinātas augstums 

diametrs 

Z 

platums 

A 

garums 

m mm Nm 3 /h 

A 1 Caurule Vakuumlīnijas izvads 56 o 55’15” 24 o 11’49” 18 150 740 -15 

A 2 

A 3 

Dūmenis Katlu māja Katls DKVR- 

6,5/13 2X5 MW 

Dūmenis Katlu māja Katls E1.5-0.9 

1,23 MW 

56 o 55’47” 24 o 11’46” 25 1200 6192 180 

56 o 55’47” 24 o 11’46” 25 400 1620 180 

A 4 Caurule atgaisošanai 56 o 55’14” 24 o 11’45” 14 25



Z 

platums 


koordinātas 

A 

garums 


dūmeņa 

dūmeņa 


augstums 

diametrs 

m mm Nm 3 /h 

A 16 Caurule atgaisošanai 56 o 55’15” 24 o 11’49” 14 25



Z 

platums 


koordinātas 

A 

garums 


dūmeņa 

dūmeņa 


augstums 

diametrs 

m mm Nm 3 /h 

A 32 Caurule ventilācijai 56 o 55’14” 24 o 11’48” 20 200 800 20 

A 33 Caurule ventilācijai 56 o 55’14” 24 o 11’45” 17 500 5400 20 

emisijas 

temperatūra 

o C 

emisijas 

ilgums 

4 h/d 

260 d/a 

24 h/d 

309 d/a 


13.2. tabula 

Iekārta, process, ražotne, ceha nosaukums 

No emisiju avotiem gaisā emitētās vielas 

Piesārņojošā 

Emisiju raksturojums 

viela 

pirms attīrīšanas 

Gāzu attīrīšanas 

iekārtas 

Emisiju raksturojums pēc 

attīrīšanas 

tips 

emisijas 

avota 

kods 

darbības 

ilgums (h) 

dnn 

gadā 

vielas 

kods 

Nosaukums g/s mg/m 3 tonnas/ 

gadā 

Mildronāta Vakuum A 1 24 7416 080 026 Metilakrilāts 1,428 48700 0,340 - - - 48700 1,428 0,340 

ražotne -līnijas 

060 022 Izopropanols 149,75 9400 7,714 - - - 9400 149,759 7,714 

Ftorafūra izvads 

9 

ražotne 

050 033 Metilbromīds 3,642 27500 6,281 - - - 27500 3,642 6,281 

Zopiklona 

160 010 N, N – dimetilhidrazīns 

1,913 70900 0,011 - - - 70900 1,913 0,011 

ražotne 

Oksitocīna 

060 012 Etanols 6,457 11100 0,047 - - - 11100 6,457 0,044 

ražotne 

050 034 Metilenhlorīds 112,63 341300 0,074 - - - 341300 112,632 0,074 

2 

080 017 Etilacetāts 34,124 49900 0,016 - - - 49900 34,124 0,016 

110 010 Etiķskābes 0,317 1400 0,000 - - - 1400 0,317 0,000 

anhidrīds 

100 002 Acetons 38,402 109600 0,018 - - - 109600 38,402 0,018 

070 006 Dioksāns 0,008 0,000 0,000 - - - 0,000 0,008 0,000 

Heksametilendis 0,038 7000 0,000 - - - 7000 0,038 0,000 

ilazāns 

Fenilhlorformiāt 0,001 100 0,000 - - - 100 0,001 0,000 

s 

180 011 Piridīns 0,028 7800 0,000 - - - 7800 0,028 0,000 

160 009 Dimetilformamī 0,029 1000 0,000 - - - 1000 0,029 0,000 

ds 

Dūmenis Katls A 2 24 8040 020 029 Oglekļa oksīds 0,218 128 0,429 - - - 128 0,218 4,931 

Katlu māja DKVR- 

020 038 Slāpekļa 0,261 152 5,888 - - - 152 0,261 5,888 

6.5/13 

dioksīds 

5 MW 

020 028 Oglekļa dioksīds 306,25 178988 6914,29 - - - 178988 306,258 6914,294 

8 

4 

Dūmenis Katls A 3 24 2160 020 029 Oglekļa oksīds 0,058 129 0,429 - - - 129 0,058 0,429 

nosau 

kums, 

tips 

Nosaukums 

Projektētā 

Efektivitāte 

Faktiskā 

mg/m 3 

g/s 

Tonnas 

/gadā 




viela 




iekārtas 



Katlu māja 

Mildronāta 

ražotne 

Ftorafūra 

ražotne 

Ftorafūra 

ražotne 

Zopiklona 

ražotne 

tips 

emisijas 

avota 

kods 

darbības 

ilgums (h) 

dnn 

gadā 

vielas 

kods 


gadā 

nosau 

kums, 

tips 

Nosaukums 

Projektētā 

Efektivitāte 

E1.5-0.9 

1,23 

020 038 Slāpekļa 

dioksīds 

0,069 154 0,512 - - - 154 0,069 0,512 

MW 020 028 Oglekļa dioksīds 80,792 181094 601,243 - - - 181094 80,792 601,243 

Reakt. A 4 24 7416 060 022 Izopropanols 2,744 9100 0,015 - - - 9100 2,744 0,015 

R-12 

7416 080 026 Metilakrilāts 0,120 400 0,001 - - - 400 0,120 0,001 

7416 050 033 Metilbromīds 8,238 27500 0,045 - - - 27500 8,238 0,045 

Reakt. A 5 24 7416 060 012 Etanols 1,108 11100 0,002 - - - 11100 1,108 0,002 

R-72 


R-5; R- 

15 

Reakt. A 7 24 7416 - Heksametildisila 0,140 7000 0,000 - - - 7000 0,140 0,000 

R-39 

zāns 

Reakt. A 8 24 7416 050 034 Metilhlorīds 6,826 341300 0,015 - - - 341300 6,826 0,015 

R-52 


R-68 


R-72 


R-76 


R-81 


R-86 vai 

R-88 

Reakt. A 14 24 7416 050 034 Metilēnhlorīds 129,01 341300 0,071 - - - 341300 129,014 0,071 

R-108 

4 

080 017 Etilacetāts 6,286 49900 0,002 - - - 49900 6,286 0,002 

Faktiskā 

mg/m 3 

g/s 

Tonnas 

/gadā 




viela 




iekārtas 



Zopiklona 

ražotne 

Oksitocīna 

ražotne 

Ftorafūra 

žāvēšana 

Oksitocīna 

ražotne 

tips 

Reakt. 

R-98 

Reakt. 

R-90 

Reakt. 

R-112 

Reakt. 

R-30 

Destilāci 

-jas 

iekārta 

Reakt. 

R-36 

Uztvērēj 

s U-45 

Reakt. 

R-2 

Reakt. 

R-4 

Reakt. 

R-8 

Reakt. 

R-13 

Žāvskapi 

s 

Velkmes 

skapis 

emisijas 

avota 

kods 

darbības 

ilgums (h) 

dnn 

gadā 

vielas 

kods 


gadā 

nosau 

kums, 

tips 

Nosaukums 

Projektētā 

Efektivitāte 

110 010 Etiķskābes 0,180 1400 0,000 - - - 1400 0,180 0,000 

anhidrīds 

060 022 Izopropanols 3,535 9400 0,002 - - - 9400 3,535 0,002 

A 15 24 7416 080 017 Etilacetāts 18,857 49900 0,006 - - - 49900 18,857 0,006 

060 022 Izopropanols 3,535 9400 0,002 - - - 9400 3,535 0,002 

A 16 24 7416 110 010 Etiķskābes 0,029 1400 0,000 - - - 1400 0,029 0,000 

anhidrīds 

A 17 24 7416 070 006 Dioksāns 0,006 0,000 0,000 - - - 0,000 0,006 0,000 

050 034 Metilēnhlorīds 81,913 341300 0,041 - - - 341300 81,913 0,041 

A 18 24 7416 100 002 Acetons 13,151 109600 0,006 - - - 109600 13,151 0,006 

050 034 Metilēnhlorīds 40,957 341300 0,023 - - - 341300 40,957 0,023 

A 19 24 7416 080 017 Etilacetāts 3,991 49900 0,002 - - - 49900 3,991 0,002 

A 20 24 7416 050 034 Metilēnhlorīds 81,913 341300 0,287 - - - 341300 81,913 0,287 

A 21 24 7416 050 034 Metilēnhlorīds 129,01 341300 0,452 - - - 341300 129,014 0,452 

4 

A 22 24 7416 060 022 Izopropanols 8,979 9400 0,001 - - - 9400 8,979 0,001 



A 25 24 7416 060 012 Etanols 0,222 11100 0,000 - - - 11100 0,222 0,000 

A 26 24 7416 060 012 Etanols 0,011 25 0,739 - - - 25 0,011 0,739 

A 27 24 7416 100 002 Acetons 0,022 72 0,2 - - - 72 0,022 0,2 

Faktiskā 

mg/m 3 

g/s 

Tonnas 

/gadā 




viela 




iekārtas 



Sīrupu 

ražotne 

Perorālo 

zāļu formu 

ražošanas 

nodaļa 

Mildronāta 

ražotne 

tips 

emisijas 

avota 

kods 

darbības 

ilgums (h) 

dnn 

gadā 

vielas 

kods 


gadā 

nosau 

kums, 

tips 

Nosaukums 

Projektētā 

Efektivitāte 

Velkmes A 28 24 7416 100 002 Acetons 0,034 100 0,15 - - - 100 0,034 0,15 

skapis 

7416 060 012 Etanols 0,009 26 0,02 - - - 26 0,009 0,02 

Velkme A 29 4 448 060 012 Etanols 0,043 72 0,07 - - - 72 0,043 0,07 

Velkme 

no telpas 

Velkme 

no telpas 

Velkme 

no telpas 

Velkme 

no telpas 

A 30 16 4800 060 012 Etanols 0,087 24 1,5 - - - 24 0,087 1,5 

A 31 16 4800 060 012 Etanols 0,087 35 1,5 - - - 35 0,087 1,5 

A 32 4 1040 200 002 Ciet.daļ PM10 0,017 77 0,065 Filtrs 99 97 6 0,0014 0,005 

E4-5 


Faktiskā 

mg/m 3 

g/s 

Tonnas 

/gadā 


13.4.tabula 

Piesārņojošo vielu emisijas limiti 

Emisijas avots 

Piesārņojošā viela 

Nr. p.k. 

ģeogrāfiskās koordinātas 

mg/m 3 

nosaukums 

nosaukums kods g/s 

Z platums A garums 

ouE/m 3 t/a 

1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 

Metilakrilāts 080 026 1,428 48700 0,340 

Izopropanols 060 022 149,759 9400 7,714 

1. 

2. 

3. 

4. 

5. 

6. 

7. 

8. 

9. 

10. 

11. 

A1 

Vakuumlīnijas izvads 56 o 55’15” 24 o 11’49” 

A 4 

caurule atgaisošanai 

A 5 

Caurule atgaisošanai 

A 6 


A 8 


A 11 


A 12 


A 13 


A14 


A 15 


A 17 


56 o 55’14” 24 o 11’45” 

N-N-dimetilhidrazīns 160 010 1,913 70900 0,011 

Metilbromīds 050 033 8,642 27500 6,281 

Etanols 060 012 6,457 11100 0,044 

Metilenhlorīds 050 034 112,632 341300 0,074 

Etilacetāts 080 017 34,124 49900 0,016 

Acetons 100 002 38,402 109600 0,08 

Izopropanols 060 022 2,744 9100 0,015 

Metilakrilāts 080 026 0,120 400 0,001 

Metilbromīds 050 033 8,238 27500 0,045 

56 o 55’15” 24 o 11’49” Etanols 060 012 1,108 11100 0,002 

56 o 55’14” 24 o 11’47” Etanols 060 012 3,071 61400 0,025 

56 o 55’14” 24 o 11’45” Metilenhlorīds 050 034 6,826 341300 0,015 

56 o 55’14” 24 o 11’45” Etanols 060 012 1,064 11100 0,004 

56 o 55’14” 24 o 11’45” Etanols 060 012 0,332 11100 0,001 

56 o 55’14” 24 o 11’46” Etanols 060 012 0,858 11100 0,003 

56 o 55’15” 24 o 11’49” 

56 o 55’15” 24 o 11’49” 

Metilēnhlorīds 050 034 129,014 341300 0,071 

Etilacetāts 080 017 6,286 49900 0,002 

Izopropanols 060 022 3,535 9400 0,002 

Etilacetāts 080 017 18,857 49900 0,006 

Izopropanols 060 022 3,535 9400 0,002 

56 o 55’15” 24 o 11’49” Metilēnhlorīds 050 034 81,913 341300 0,041 

12. A 18 56 o 55’15” 24 o 11’49” Acetons 100 002 13,151 109600 0,006 

A kategorijas atļauja RIT-R-A-0647 44 

O 2 %



Nr. p.k. 


mg/m 3 

O 

nosaukums 



ouE/m 3 t/a 

2 % 

1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 

Caurule atgaisošanai Metilēnhlorīds 050 034 40,957 341300 0,023 

13. 

A 19 


56 o 55’15” 24 o 11’49” Etilacetāts 080 017 3,991 49900 0,002 

14. 

A 20 



15. 

A 21 



16. 

A 22 


56 o 55’15” 24 o 11’49” Izopropanols 060 022 8,979 9400 0,001 

17. 

A 23 



18. 

A 26 

Žāvskapja izvads 

56 o 55’14” 24 o 11’46” Etanols 060 012 0,011 25 0,739 

19. 

A 27 

Caurule velkmes skapī 

56 o 55’14” 24 o 11’46” Acetons 100 002 0,022 72 0,200 

20. 

A 28 

Acetons 100 002 0,034 100 0,15 

56 o 55’14” 24 o 11’46” 

Caurule velkmes skapī 

Etanols 060 012 0,009 26 0,02 

21. 

A 29 

Caurule 

56 o 55’13” 24 o 11’44” Etanols 060 012 0,043 72 0,07 

Velkme no telpas 

22. 

A 30 

Caurule 

56 o 55’15” 24 o 11’50” Etanols 060 012 0,087 24 1,5 


23. 

A 31 

Caurule 

56 o 55’15” 24 o 11’50” Etanols 060 012 0,087 35 1,5 


24. 

A 32 

Caurule 

56 o 55’14” 24o11’48” Ciet.daļ.PM 10 200 002 0,0014 6 0,005 


25. 

A 33 

Caurule 



26. A 2 Dūmenis Katlu 56 o 55’47” 24 o 11’46” Oglekļa oksīds 020 029 0,428 150 4,931 3 




Nr. p.k. 


mg/m 3 

O 

nosaukums 



ouE/m 3 t/a 

2 % 

1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 

māja 

Katls DKVR -6,5/13 

Slāpekļa dioksīds 020 038 0,855 300 5,888 

5MW 

A 3 Dūmenis Katlu 

Oglekļa oksīds 020 029 0,068 150 0,429 3 

27. 

māja 

56 o 55’47” 24 o 11’46” 

Katls E 1,6-0,9 

Slāpekļa dioksīds 020 038 0,135 300 0,512 3 

1,23MW 


14.3.tabula 

Izplūdes vietas 

numurs un 

adrese 

Izplūdes vietas 

identif- ikācijas 

numurs 

Notekūdeņu izplūde uz cita uzņēmuma attīrīšanas iekārtām 

Izplūdes vietas ģeogrāfiskās 

koordinātas 

Z 

platums 

A 

garums 

Cita uzņēmuma 

(uzņēmējsabiedrības) ūdens 

attīrīšanas iekārtu 

nosaukums, pieslēgšanās 

kontrolakas numurs m 3 /d 

Notekūdeņu daudzums 

(uz ārējām notekūdeņu 

attīrīšanas iekārtām saskaņā ar 

līgumu)* 

kubikmetri 

gadā 

Krustpils 53, Rīga 56º55’14” 24º11’41” SIA “Rīgas Ūdens” 30 951 347000 24/365 

56º55’11” 24º11’48” SIA “Reaģents A” izlīdzinātājs 328 120000 24/365 

Krustpils 71 A, 

56º54’50” 24º12’27” SIA “Rīgas Ūdens” 2,7 1000 10/365 

Rīga 

* Līgumos ar SIA Rīgas Ūdens” un SIA Reaģents A” nav limitēti notekūdeņu daudzumi. 

Izplūdes 

ilgums 

stundas 

dienā; 

dienas/ gadā 


17.1.tabula 

Atkritumu 

klase 

Atkritumu 

nosaukums 

070503 Halogenēti 

organiskie 

šķīdinātāji, 

mazgāšanas 

šķidrumi un 

atsāļņi 

070504 Citi 

organiskie 


mazgāšanas 

šķidrumi un 

atsāļņi 


kuba atlikumi 

un reakciju 

atlikumi 

070508 Citi kuba 

atlikumi un 

reakciju 

atlikumi 

070510 Citi 

filtrēšanas 

atlikumi un 

izlietotie 

absorbenti 

070513 Bīstamas 

vielas 

saturošie 

cietie 

atkritumi 

Atkritumu 

bīstamība 

Pagaidu 

glabāšanā 

(tonnas 

gadā) 

Atkritumu veidošanās un rīcība ar tiem 

Ienākošā atkritumu plūsma (t/a) 

Izejošā atkritumu plūsma (t/a) 

saražots 

saņemts 

no citiem 

pārstrādāts apglabāts 

uzņēmuton- 

miem kopā 

dau- 

dau- D- 

nas (uzņēmē- 

R-kods 

dzums 

dzums kods 

gadā jsabiedrībām) 

galvenais 

avots 

Bīstamie 5,2 Farmaceitisko 

preparātu 

ražošana 

Bīstamie 80 Farmaceitisko 

preparātu 

ražošana 


preparātu 

ražošana 


preparātu 

ražošana 


preparātu 

ražošana 


preparātu 

ražošana 

52 52 

800 800 

12 12 

4 4 

15 15 

5 5 

nodots 

citiem 

uzņēmumiem 

(uzņēmējsabiedrībām) 

kopā 


Atkritumu 

klase 

Atkritumu 

nosaukums 

180106 Ķīmiskie 

produkti, kuri 

satur bīstamas 

ķīmiskas 

vielas vai 

sastāv no 

bīstamām 

ķīmiskajām 

vielām 

060404 Dzīvsudrabu 

saturošie 

atkritumi 

130205 Nehlorētas 

minerālās 

motoreļļas, 

pārnesumu 

eļļas un 

smēreļļas 

160213 Nederīgas 

iekārtas, kuras 

satur citus 

bīstamus 

komponentus 

nekā 160209, 

160210, 

160211 un 

160212 klasē 

minētie 

160305 Organiskie 

atkritumi, kas 


vielas 

Atkritumu 

bīstamība 

Pagaidu 

glabāšanā 

(tonnas 

gadā) 



saražots 

saņemts 

no citiem 


uzņēmuton- 

miem kopā 

dau- 

dau- D- 


R-kods 

dzums 

dzums kods 


galvenais 

avots 


preparātu 

ražošana 


preparātu 

ražošana 


preparātu 

ražošana 

Bīstamie 2,0 Saimnieciskā 

darbība 


preparātu 

ražošana 

13 13 

0,010 0,010 

1 1 

2 2 

10 10 

nodots 

citiem 

uzņēmumiem 


kopā 


Atkritumu 

klase 

Atkritumu 

nosaukums 

160506 Laboratoriju 

ķīmiskās 

vielas, kuras 

sastāv no 

bīstamām 

vielām vai 


vielas, arī 

laboratoriju 

ķīmisko vielu 

maisījumi 

200301 Nešķiroti 

sadzīves 

atkritumi 

200121 Luminiscentās 

lampas un citi 

dzīvsudrabu 

saturošie 

atkritumi 

200101 Papīrs un 

kartons 

200108 Bioloģiski 

noārdāmi 

virtuves 

atkritumi 

200139 

Plastmasa 

200303 Ielu tīrīšanas 

atkritumi 

Atkritumu 

bīstamība 

Pagaidu 

glabāšanā 

(tonnas 

gadā) 



saražots 

saņemts 

no citiem 


uzņēmuton- 

miem kopā 

dau- 

dau- D- 


R-kods 

dzums 

dzums kods 


galvenais 

avots 


preparātu 

ražošana 

35,0 Saimnieciskā 

darbība 


darbība 


darbība 


darbība 


darbība 


darbība 

2 2 

350 350 

6 6 

81 81 

20 20 

27 27 

70 70 

nodots 

citiem 

uzņēmumiem 


kopā 


Atkritumu 

klase 

Atkritumu 

nosaukums 

130301 Izolācijas vai 

siltumnesēju 

eļļas, kas 

satur PHB vai 

PHT 

170601 Azbestu 

saturoši 

izolācijas 

materiāli 

Atkritumu 

bīstamība 

Pagaidu 

glabāšanā 

(tonnas 

gadā) 



saražots 

saņemts 

no citiem 


uzņēmuton- 

miem kopā 

dau- 

dau- D- 


R-kods 

dzums 

dzums kods 


galvenais 

avots 


darbība 

Bīstamie Saimnieciskā 

darbība 

0,480 0,480 

3 3 

nodots 

citiem 

uzņēmumiem 


kopā 


17.2.tabula 

Atkritumu klase 

Atkritumu 

nosaukums 


organiskie 


mazgāšanas 

šķidrumi un atsāļņi 

070504 Citi organiskie 


mazgāšanas 

šķidrumi un atsāļņi 

070507 Halogenēti kuba 

atlikumi un 

reakciju atlikumi 

070508 Citi kuba atlikumi 

un reakciju 

atlikumi 

070510 Citi filtrēšanas 

atlikumi un 

izlietotie 

absorbenti 

070513 Bīstamas vielas 

saturošie cietie 

atkritumi 

180106 Ķīmiskie produkti, 

kuri satur bīstamas 

ķīmiskas vielas vai 

sastāv no 

bīstamām 

ķīmiskajām vielām 

060404 Dzīvsudrabu 

saturošie atkritumi 

Atkritumu 

bīstamība 

Atkritumu savākšana un pārvadāšana 

Savākšanas 

veids 

Pārvadāto 

atkritumu 

daudzums 


Pārvadāšanas 

veids 


uzņēmums 

(uzņēmējsabiedrība) 

(vai 

atkritumu 

radītājs) 

Uzņēmums 

(uzņēmējsabiedrība), 

kas 

saņem atkritumus 

Bīstamie Mucas 52 Autotransports AS “BAO” AS “BAO” 

Bīstamie Mucas, konteineri 800 Autotransports SIA “Eko Osta” SIA “Eko Osta” 



Bīstamie Maisi 15 Autotransports AS “BAO” AS “BAO” 

Bīstamie 

Mucas, maisi, 

pudeles 

5 Autotransports AS “BAO” AS “BAO” 

Bīstamie Kartona kastes 13 Autotransports AS “BAO” AS “BAO” 

Bīstamie Pudeles 0,010 Autotransports AS “BAO” AS “BAO” 



Atkritumu 

nosaukums 

130205 Nehlorētas 

minerālās 

motoreļļas, 

pārnesumu eļļas un 

smēreļļas 

160213 Nederīgas iekārtas, 

kuras satur citus 

bīstamus 

komponentus nekā 

160209, 160210, 

160211 un 160212 

klasē minētie 

160305 Organiskie 

atkritumi, kas satur 

bīstamas vielas 

160506 Laboratoriju 

ķīmiskās vielas, 

kuras sastāv no 

bīstamām vielām 

vai satur bīstamas 

vielas, arī 

laboratoriju 

ķīmisko vielu 

maisījumi 

200301 Nešķiroti sadzīves 

atkritumi 

200121 Luminiscentās 

lampas un citi 

dzīvsudrabu 

saturošie atkritumi 

Atkritumu 

bīstamība 

Savākšanas 

veids 

Pārvadāto 

atkritumu 

daudzums 



veids 


uzņēmums 


(vai 

atkritumu 

radītājs) 

Uzņēmums 


kas 



Bīstamie 2 Autotransports AS “BAO” AS “BAO” 

Bīstamie 

Mucas, pudeles, 

maisi 


Bīstamie Mucas, pudeles 2 Autotransports AS “BAO” AS “BAO” 

Bīstamie 

Konteineri 350 Autotransports SIA “L&T” SIA “L&T” 

Oriģinālais 

iepakojums 


200101 Papīrs un kartons Konteineri 81 Autotransports SIA “L&T” SIA “L&T” 

200108 Bioloģiski 

noārdāmi virtuves 

atkritumi 


200139 Plastmasa Konteineri 27 Autotransports SIA “L&T” SIA “L&T” 



Atkritumu 

nosaukums 

200303 Ielu tīrīšanas 

atkritumi 

130301 Izolācijas vai 

siltumnesēju eļļas, 

kas satur PHB vai 

PHT 

170601 Azbestu saturoši 

izolācijas materiāli 

Atkritumu 

bīstamība 

Savākšanas 

veids 

Pārvadāto 

atkritumu 

daudzums 



veids 


uzņēmums 


(vai 

atkritumu 

radītājs) 

Uzņēmums 


kas 



Bīstamie 0,480 Autotransports AS “BAO” AS “BAO” 

Bīstamie Maisi 3 Autotransports AS “BAO” AS “BAO” 


A kategorijas atļauja RIT-R-A-0647 

PIELIKUMI

4. pielikums 

Iesnieguma kopsavilkums 

20.1. uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) nosaukums, informācija par operatoru, īpašnieku un 

iekārtas atrašanās vieta; 

Akciju sabiedrības “Grindeks” Valdes priekšsēdētājs Jānis Romanovskis, 

Krustpils iela 53, Rīga , LV- 1057 tālr. 67083205, fakss 67083505 

Akciju sabiedrība “Grindeks” Vienotais reģistrācijas numurs 40003034935. 

Reģistrācijas datums uzņēmuma reģistrā 11.10.1991, reģistrācijas datums 

komercreģistrā 20.10.2004. 

Uzņēmums izvietots Rīgas pilsētas 3 teritorijās: 

• Krustpils ielā 53; 

• Krustpils ielā 71 A; 

• Rencēnu ielā 3 B (katlu māja). 

20.2. īss ražošanas apraksts un iemesls, kāpēc nepieciešama atļauja; 

Esoša piesārņojoša darbība. Beidzas esošās atļaujas termiņš. 

Akciju sabiedrība “Grindeks” ir uzņēmums, kas nodarbojas ar zāļu aktīvo vielu un 

farmaceitisko produktu - tablešu, kapsulu, sīrupu ražošanas tehnoloģiju izstrādi, 

ražošanu un tirdzniecību, kā arī citu ražotāju un sadarbības partneru zāļu iepakošanu 

un izplatīšanu. 

AS “Grindeks” kā uzņēmumam, kurš ražo farmaceitiskas vielas, izmantojot 

ķīmiskus un bioloģiskus procesus, saskaņā ar likumu “Par piesārņojumu” ir 

nepieciešama “A” kategorijas atļauja. 

20.3. piesārņojošās darbības aprakstu (norāda izmantojamos resursus un emisiju ietekmi uz 

vidi). Aprakstā sniedz šādas ziņas: 

Savā saimnieciskajā darbībā AS "Grindeks" izmanto ūdeni, izejmateriālus, arī 

ķīmiskās vielas un produktus, dabas gāzi, elektroenerģiju. 

20.3.1. ūdens patēriņš (ikgadējais daudzums – esošām iekārtām) un pasākumi ūdens 

lietošanas samazināšanai; 

Ūdens patēriņš 2006.gadā 220 tūkst. m 3 , pielietojot labākos piejamos tehniskos 

paņēmienus tehnoloģijā, paredzamais ūdens patēriņš pieaug lēnāk kā plānotie 

ražošanas apjomi, sasniedzot 2012.gadā – 468 tūkst. m 3 . 

20.3.2. galvenie izejmateriāli (arī kurināmais un degviela) un to lietojums; 

Uzņēmumā aktīvo farmaceitisko vielu un gatavo zāļu ražošanai un iepakošanai 

tiek lietots: 

• terapeitiski aktīvās vielas; 

• dažādas organiskās vielas, tajā skaitā šķīdinātāji; 

• neorganiskas vielas, tajā skaitā skābes un sārmi; 

• iepakojamie materiāli: papīrs, kartons, dažāda veida plastmasas, stikls u. c. 

Uzņēmuma bilancē ir katlu māja, kurā tiek izmantota dabas gāze. Dabas gāzes 

patēriņš 2006.gadā 2344 tūkst. m 3 , paredzamais – 4000 tūkst. m 3 . 

20.3.3. bīstamo ķīmisko vielu lietošana un plānotie pasākumi to aizvietošanai; 

Uzņēmumā plānots lietot ķīmiskās vielas un produktus 2350,702 tonnas. 

Uzņēmumā tiek izmantoti kaitīgi organiskie šķīdinātāji (metilēnhlorīds, hloroforms). 

2006.gada patēriņš 22,546 t/ gadā. Ražošanā plānotais (2012.g.) iepakojumu daudzums 


691 tonnas. Vides rīcības plānā paredzēti pasākumi par bīstamo ķīmisko vielu aizstāšanu 

ar mazāk bīstamām vai to patēriņa samazināšanu 2007.- 2010.gadā. 

20.3.4. nozīmīgākās emisijas gaisā un ūdenī (koncentrācija un ikgadējais lielums); 

Pielietojot slēgtas sistēmas, nozīmīgākās emisijas gaisā ir tehnoloģijās plaši lietotais 

izopropanols 12,630 t gadā no punktveida izmešu avotiem, etilspirts - 3,908 t. Ražošanā 

izmanto arī metilakrilātu (emisijas 0,341t gadā), metilbromīdu (6,326t), metilēnhlorīdu 

(0,963 t). 

20.3.5. atkritumu veidošanās un apsaimniekošana; 

Sadzīves atkritumi tiek savākti un ar līgumorganizācijas palīdzību nogādāti Rīgas 

atkritumu savāktuvē. 

Bīstamie atkritumi tiek savākti un nodoti līgumorganizācijām. 

20.3.6. trokšņa emisijas līmenis; 

Troksnis nerada apkārtējās vides problēmas. 

20.4. – 20.9. (svītrots ar MK 03.02.2004. noteikumiem nr.64) 

20.10.iespējamo avāriju novēršanu; 

Izstrādāta rūpniecisko avāriju novēršanas programma, sastādīts rūpniecisko avāriju 

riska samazināšanas plāns 2007.- 2010. gadam. 

20.11. nākotnes plāni- ietver iekārtas paplašināšanos, atsevišķu daļu vai procesu 

modernizāciju. 

Mildronāta aktīvās vielas ražotnes paplašināšana, vienlaicīgi organizējot atsevišķu 

piesārņojošu darbību veikšanu citur – 2007.- 2011.g. 

Ķīmisko izejvielu noliktavas rekonstrukcija – 2007.-2008.g. 

Rūpniecisko notekūdeņu attīrīšanas iekārtu būve – 2007. -2008.g. 

Perorālo zāļu formu ražotnes paplašināšana (rekonstrukcija) – 2007 - 2008.g. 

Aktīvo vielu multiproduktu ražošanas iecirkņa izbūve – 2007.-2009.g. 

Siltumapgādes sistēmas paplašināšana (rekonstrukcija) – 2009. -2010.g. 

Tehniskā ūdens apgādes sistēmas izveide – 2008. -2009.g. 

Ūdensapgādes un saimnieciskās kanalizācijas rekonstrukcija – 2008.-2009.g 

Elektroapgādes apakšstacijas jaudu palielināšana – 2008.-2009.g. 

Produktu attīstības laboratorijas rekonstrukcija – 2010. - 2011.g. 

Gatavās produkcijas noliktavas (GPN) rekonstrukcija – pārvietošana Krustpils ielas 53 

teritorijā – 2008.- 2009.g.

LIELRĪGAS REĢIONĀLĀ VIDES PĀRVALDE Atļauja A kategorijas ...

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?