12.06.2009 - Vides pārraudzības valsts birojs

LATVIJAS REPUBLIKAS VIDES MINISTRIJA 

VALSTS VIDES DIENESTS 

JELGAVAS REĂIONĀLĀ VIDES PĀRVALDE 

-Reă.Nr. 90000017078 

Kazarmes ielā 17 a , Jelgava, LV-3007, tālr. 63023228, fakss 63080666, e-pasts jelgava.Rvp@jelgava.vvd.gov.lv 

Jelgavā 

ATěAUJA B KATEGORIJAS PIESĀRĥOJOŠAI DARBĪBAI 

Nr. JE09IB0022 

Komersanta nosaukums: AS „Sadales tīkls” 

Juridiskā adrese: ŠmerĜa iela 1, Rīga LV-1079 

Vienotais reăistrācijas numurs: 40003857687 

Reăistrācijas datums UzĦēmumu reăistrā : 18.09.2006.. 

Reăistrācijas datums UzĦēmumu reăistra komercreăistrā : 18.09.2006. 

Iekārta, operators: Koka balstu ražotne 

Adrese:„Dienvidnieki”, Brankas, Cenu pag., Ozolnieku novads, Jelgavas raj., LV 3042 

Teritorijas kods: 544400 

Paredzētās piesārĦojošās darbības veids atbilstoši: 

Ministru kabineta 2002. gada 9. jūlija noteikumu Nr. 294 “Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C 

kategorijas piesārĦojošās darbības un izsniedzamas atĜaujas A un B piesārĦojošās darbības 

veikšanai”1. pielikumam: 4.2.punktam – iekārtas neiepakotu organisko vai neorganisko 

ėīmisko vielu, ėīmisko produktu vai starpproduktu uzglabāšanai, ja uzglabā vienu tonnu 

vai vairāk, enzīmu uzglabāšanai – 20 tonnu vai vairāk. 

2. pielikumam: 1.1. punktam – sadedzināšanas iekārtas, kuru ievadītā siltuma jauda ir 

vairāk nekā 0.2 megavati, ja sadedzināšanas iekārtai saskaĦā ar noteikumu 1.pielikuma 

1.1. vai 1.2.apakšpunktu nav nepieciešama atĜauja; 

4.2. punktam – kokzāăētavas un kokapstrādes iekārtas, kurās lieto koksnes griešanas 

tehniku un pārstrādā 2000m 3 un vairāk apaĜkoku un kokmateriālu gadā; iekārtas, 

kurās veic rūpniecisku koksnes ėīmisko apstrādi, arī spiediena impregnēšanu 

(augstspiediena impregnēšanu), vakuuma impregnēšanu (zemspiediena impregnēšanu) 

un koksnes aizsardzību pret zilējumu un pelējumu; 

6.2. punktam – ėīmijas un bioloăijas laboratorijas (izĦemot mācību laboratorijas). 

NACE 16.10; PRODCOM 20.10.31.16.00 kokapstrāde 

NACE 35.13; PRODCOM 40.10.10.10.00A elektroenerăijas sadale 

AtĜaujas iesnieguma pieĦemšanas datums: 

2009.gada 28.aprīlis 

AtĜauja izsniegta esošai piesārĦojošai darbībai 

Izsniegšanas datums: 2009. gada 12. jūnijs 

Izsniegšanas vieta: Jelgava. 

Direktors: 

H. Verbelis 

Z.v. 

Lēmumu par atĜaujas izsniegšanu vai atĜaujas nosacījumiem var apstrīdēt Vides pārraudzības valsts birojā 30 dienu 

laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas. 

AtĜaujas nosacījumus var pārskatīt visā tās darbības termiĦa laikā, pamatojoties uz likuma “Par piesārĦojumu” 32. panta 

3. 1 daĜu. 

KAC „Dienvidnieki” B kat. atĜauja JE09IB0022 1

Saturs 

A sadaĜa 

Vispārīgā informācija par atĜauju .............................................................................3 

1. Normatīvie akti, uz kuriem pamatojoties izsniegta atĜauja.............................3 

2. AtĜaujas derīguma termiĦš un jauna pieteikuma iesniegšanas termiĦš ..........3 

3. Informācija par to, kam nosūtītas atĜaujas kopijas .........................................4 

4. Norāde par ierobežotas pieejamības informāciju ...........................................4 

5. Informācija par apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas iespējām.............................4 

6. Citas saĦemtās atĜaujas, kuras aizstāj šī atĜauja..............................................4 

B sadaĜa 

Pieteiktā darbība, iesnieguma novērtējums un atĜaujas izsniegšanas pamatojums ..4 

7. Pieteiktās darbības īss apraksts.......................................................................4 

8. Atrašanās vietas novērtējums .........................................................................6 

9. Lēmuma pieĦemšanas procesā iesniegtie priekšlikumi 

(norādot kuri ir Ħemti vērā) ................................................................................7 

10. Iesnieguma novērtējums.................................................................................7 

C sadaĜa 

AtĜaujas nosacījumi ..................................................................................................10 

11. Nosacījumi uzĦēmuma darbībai ...................................................................10 

12. Resursu izmantošana ....................................................................................11 

13. Gaisa aizsardzība ..........................................................................................15 

14. NotekūdeĦi ...................................................................................................16 

15. Troksnis ........................................................................................................17 

16. Atkritumi ......................................................................................................18 

17. Prasības augsnes, grunts, kā arī pazemes ūdeĦu aizsardzībai.......................20 

18. Nosacījumi iekārtas darbībai netipiskos apstākĜos .......................................21 

18. 1 Nosacījumi, pārtraucot iekārtas vai tās daĜas darbību, lai samazinātu 

ietekmi uz vidi………………………………………………………………….21 

19. Nosacījumi avāriju novēršanai un darbībām ārkārtas situācijās...................21 

20. Prasības Prasības informācijai, kas sniedzama vides institūcijām, ja pārkāpti 

AtĜaujas nosacījumi, vai notikusi avārija, kā arī prasības informācijai, kas 

sniedzama vides aizsardzības institūcijām saskaĦā ar Eiropas PiesārĦojošo 

vielu pārneses reăistru, kā to nosaka EP un Padomes 18.01.2006.regula 

Nr. 166/2006.......................................................................................................21 

21. Nosacījumi vides valsts inspektoru regulārām kontrolēm............................21 

Pielikumi ............................................................................................................22 

1. pielikums – Pievienotie dokumenti……………………………………...22 

2. pielikums – Pieteikuma kopsavilkums.....................................................23 


A SADAěA 

Vispārīgā informācija par atĜauju 

1. Normatīvie akti, uz kuriem pamatojoties izsniegta atĜauja 

AS „Sadales tīkls” koka balstu ražotnes „Dienvidnieki” Brankās, Cenu pagastā, Jelgavas 

rajonā, atĜauja izsniegta pamatojoties uz: 

1. 29.11.2006. „Vides aizsardzības likumu”; 

2. 01.07.2001. Likumu ”Par piesārĦojumu”; 

3. MK 09.07.2002. noteikumiem Nr. 294 “Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas 

piesārĦojošās darbības un izsniedzamas atĜaujas A un B piesārĦojošās darbības veikšanai”; 

4. MK 20.08.2002. noteikumiem Nr. 379 “Kārtība, kādā novēršama, ierobežojama un 

kontrolējama gaisu piesārĦojošo vielu emisija no stacionāriem piesārĦošanas avotiem”; 

5. MK 21.10.2003. noteikumiem Nr. 588 “Noteikumi par gaisa kvalitāti”; 

6. MK 22.04.2003. noteikumiem Nr. 200 "Par stacionāru piesārĦojuma avotu emisijas limita 

projektu izstrādi". 

7. MK 22.01.2002. noteikumiem Nr. 34 “Noteikumi par piesārĦojošo vielu emisiju ūdenī”. 

8. MK 03.08.2004. noteikumiem Nr. 691 “Vides prasības kokzāăētavām un kokapstrādes 

iekārtām”; 

9. 01.04.1998. „Ėīmisko vielu un ėīmisko produktu likumu”; 

10. MK 22.10.2002. noteikumiem Nr. 466 “Noteikumi par ėīmisko vielu un ėīmisko produktu 

uzskaites kārtību un datu bāzi”; 

11. MK 12.03.2002. noteikumiem Nr. 107 “Ėīmisko vielu un ėīmisko produktu 

klasificēšanas, marėēšanas un iepakošanas kārtība”; 

12. MK 23.10.2003. noteikumiem Nr. 448 “Noteikumi par nepieciešamo izglītības līmeni 

personām, kuras veic uzĦēmējdarbību ar ėīmiskajām vielām un ėīmiskajiem produktiem” 

13. Eiropas Parlamenta un Padomes regula (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ėimikāliju 

reăistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) 

14. 01.03.2001. likumu “Atkritumu apsaimniekošanas likums”; 

15. MK 30.11.2004. noteikumiem Nr. 985 “Par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras 

padara atkritumus bīstamus” ; 

16. MK 16.12.2008. noteikumiem Nr. 1051 “Bīstamo atkritumu uzskaites, identifikācijas, 

uzglabāšanas, iepakošanas, marėēšanas un pārvadājumu uzskaites kārtība” ; 

17. 29.12..2005. likumu “Likums par dabas resursu nodokli” 

18. MK 19.06.2007. noteikumiem Nr.404 „Dabas resursu nodokĜa aprēėināšanas un 

maksāšanas kārtība un kārtība, kādā izsniedz dabas resursu lietošanas atĜauju”; 

19. MK 09.01.2007. noteikumiem Nr. 40 “Noteikumi par valsts metroloăiskai kontrolei 

pakĜauto mērīšanas līdzekĜu sarakstu”. 

20. 06.11.1997. likumu "Valsts statistikas likumu"; 

21. MK 22.12.2008. noteikumiem Nr. 1075 „Noteikumi par vides aizsardzības valsts 

statistikas pārskatiem”;. 

2. AtĜaujas derīguma termiĦš un jauna pieteikuma iesniegšanas termiĦš 

AtĜauja B kategorijas piesārĦojošo darbību veikšanai Nr. JE09IB0022 

Derīga no 2009.gada 14. jūnija līdz 2014. gada 13. jūnijam 

Iesniegums atĜaujas pagarināšanai vides pārvaldē jāiesniedz: 

- 60 dienas pirms atĜaujas termiĦa beigām . 

Jauns iesniegums vides pārvaldē jāiesniedz: 

- 90 dienas pirms būtiskām izmaiĦām esošajā piesārĦojošā darbībā. 


3.Informācija par to, kam nosūtītas atĜaujas kopijas 

AtĜaujas kopijas B kategorijas piesārĦojošo darbību veikšanai saskaĦā ar pastāvošo 

likumdošanu ir nosūtītas: 

- Ozolnieku novada domei, 

- Vides pārraudzības Valsts birojam, 

- Valsts Aăentūras “Sabiedrības veselības aăentūra” Zemgales reăionālai filiālei. 

4. Norāde par ierobežotas pieejamības informāciju 

Ierobežotas pieejamības informācija nav noteikta. 

5. Informācija par apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas tiesībām 

Svītrots saskaĦā MK 2005.gada 26. jūlija noteikumiem Nr.567 “Grozījumi MK 2002.gada 

09.jūlija noteikumos Nr. 294 “Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārĦojošās 

darbības un izsniedzamas atĜaujas A un B kategorijas piesārĦojošo darbību veikšanai”. 

6. Citas saĦemtās atĜaujas, kuras aizstāj šī atĜauja 

Operatora darbību līdz šim reglamentēja Jelgavas RVP 2004. gada 15. aprīlī izsniegtā B 

kategorijas piesārĦojošas darbības atĜauja JET-10-0022, kas ar Jelgavas reăionālās vides 

pārvaldes 2009. gada 8. aprīĜa lēmumu Nr.76 pagarināta līdz 2009. gada 13. jūnijam . AtĜauja 

B kategorijas piesārĦojošo darbību veikšanai reglamentēs uzĦēmuma darbību - emisijas 

gaisā, darbības ar sadzīves un bīstamajiem atkritumiem un ėīmiskajām vielām. 

B SADAěA 

Pieteiktā darbība, iesnieguma izvērtējums un atĜaujas izsniegšanas 

pamatojums 

7. Pieteiktās darbības īss apraksts 

UzĦēmumā tiek veikta elektrības pārvades koka balstu ražošana un impregnēšana. 

Iekārtas, kurās notiek darbības ar ėīmiskajām vielām vai ėīmiskajiem produktiem: 

Koksnes aizsardzības līdzekĜa uzglabāšanas rezervuārs 

Novietots autoklāva ēkā uz betonēta pamata ar speciālu izolāciju. Uzglabājamais ėīmiskais 

produkts - CELCURE AC 800. Rezervuāra tehniskie dati: 

Rezervuār 

a Nr. 

Tips 

Tilpums 

(m 3 ) 

Diametr 

s (m) 

Augstums 

(m) 

SieniĦu 

biezums 

(mm) 

Darba 

spiediens 

61 vertikālais 23 2.8 3.8 9-10 atmosfēras 

Zem rezervuāra izveidots izolēts 0.85 m dziĜš padziĜinājums avārijas noplūžu savākšanai ar 

kopējo tilpumu 165 m 3 , kas pietiekams, lai uzĦemtu visu rezervuāru tilpumu. Konstruktīvie 

elementi un stiklaplasta tvertnes izgatavošanas process atbilst „SWEDISH PLASTIC 

WESSEL CODE (PLN-83)” un MK noteikumu Nr.372 (2002.g.) prasībām. Uzglabājamā 

šėidruma temperatūra 0-20 0 C. Rezervuārs reăistrēts VDI un tā pārbaudes tiek veiktas saskaĦā 

ar grafiku. Rezervuārs uzstādīts 2000. gadā, tā resurss – 15 gadi. Rezervuārs ar pārējo 

tehnoloăisko sistēmu savienots ar cauruĜvadu D50 un atdalīts ar ventili D50. Šėidruma līmeni 

rezervuārā kontrolē pēc ārpusē piestiprinātas tilpuma kontroles mērskalas, kas graduēta tonnās 

un kubikmetros. Pirms katra tehnoloăiskā cikla notiek iekārtas vizuālā kontrole.(B kat. 4.2. p) 


Darba šėīduma manevrēšanas rezervuāri. 

Atrodas autoklāva ēkā. Rezervuāra tehniskie dati: 

Rezervuāra 

Nr. 

Tips 

Tilpums 

(m 3 ) 

Diametrs 

(m) 

Garums 

(m) 

SieniĦu 

biezums 

(mm) 

Darba 

spiediens 

3 horizontālais 75 3.0 10.6 6 atmosfēras 

4 horizontālais 75 3.0 10.6 6 atmosfēras 

Tērauda rezervuāri pārklāti ar poliuretāna putām. Uzglabājamā šėidruma temperatūra līdz 

20 0 C. Rezervuārs reăistrēts Valsts darba inspekcijā un tā pārbaudes tiek veiktas saskaĦā ar 

grafiku. Rezervuārs uzstādīts 1996.gadā, tā resurss – 15 gadi. Rezervuāri savienoti savā starpā 

un veido vienotu tilpumu. Rezervuāri no pārējās tehnoloăiskās sistēmas atdalīti ar D200 

aizbīdĦiem. Šėidruma līmeni rezervuārā kontrolē pēc ārpusē piestiprinātas tilpuma kontroles 

mērskalas. Pirms katra tehnoloăiskā cikla notiek iekārtas vizuālā kontrole. 

Autoklāvs AT 1.2 – 2.6*26 

Darba tilpums ir 139 m 3 un darba spiediens 12 bāri. Paredzēts darbam pie temperatūras līdz 

45 0 C. Iekārtas diametrs 2.6m, garums 26.23m. Autoklāva vāka atvēršanu, aizvēršanu un 

fiksāciju veic ar hidrauliskās sistēmas palīdzību. Iekārta klasificēta kā bīstamā iekārta darbam 

ar 1.grupas bīstamo vielu. Autoklāvs izgatavots Krievijā AS „Volgocemmaš” un uzstādīts 

1996.gadā. Autoklāvs reăistrēts VDI un tā pārbaudes tiek veiktas saskaĦā ar grafiku. 

Pārbaudes veic SIA „Latvijas rūpnieku tehniskās drošības ekspertu apvienība”. 

Procesi, kas saistīti ar bīstamu ėīmisku vielu vai ėīmisku produktu izmantošanu vai 

pārkraušanu: 

Koksnes ėīmiskā aizsardzības līdzekĜa uzglabāšanas tvertnes uzpildīšana no 

autocisternas. 

Koksnes aizsardzības līdzekli uzglabā stacionārā tvertnē (tilpums 23m 3 ). Koksnes ėīmiskais 

aizsardzības līdzeklis tiek piegādāts 15m 3 autocisternās. Piegādi veic, ja šėīduma daudzums 

tvertnē ir mazāk par 5m 3 . Automašīna tiek novietota uz hidroizolēta uzpildīšanas laukuma 

blakus autoklāva ēkai. Autoklāva ēkas sienā atrodas noslēdzamas durvis, pa kurām ar lokanās 

caurules palīdzību autocisternu savieno ar uzglabāšanas tvertni. Koksnes aizsarglīdzekĜa 

pārsūknēšanu vada autocisternas vadītājs, kurš ieslēdzot autocisternas kompresoru, nodrošina 

produkta pārvietošanu no autocisternas uz tvertni. Pārsūknēšanas procesu vizuāli kontrolē 

autoklāva operators. Process ilgst 30 līdz 40 minūtes un notiek 7 līdz 8 reizes gadā. Koksnes 

aizsardzības līdzekĜa pārsūknēšana un uzglabāšana ir slēgts process, kura laikā šėīduma tvaiki 

atmosfērā neizdalās. 

Koksnes ėīmiskā aizsardzības līdzekĜa darba šėīduma (6%) sagatavošana un 

papildināšana. 

Darba šėīduma sagatavošanu un uzglabāšanu veic divās darba šėīduma manevrēšanas tvertnēs 

– horizontālos rezervuāros ar 75m 3 tilpumu katram. Darba šėīdumu iegūst ūdenim piejaucot 

koksnes konservantu un pretpelējuma piedevu CELKIL 95 ar miksēšanas iekārtas palīdzību. 

Darba šėīduma sagatavošanas procesā koksnes aizsardzības līdzekĜa koncentrāciju 

iestāda pēc tabulas, periodiski kontrolējot koksnes paraugus ar ASOMA 8620 analizatoru. 

Pēc katra tehnoloăiskā cikla nepieciešams papildināt darba šėīduma līmeni darba 

apmaiĦas tvertnēs. 

Koka balstu piesūcināšana. 

Balstu piesūcināšana ir atgriezenisks process. Balstu piesūcināšana notiek hermētiski noslēgtā 

autoklāvā ar vakuuma - spiediena – vakuuma metodi. Kokmateriālu iekraušana autoklāvā 

notiek uz speciālas vagonetēm, kuras autoklāvā tiek ievilktas un izvilktas pa sliežu ceĜu, 

izmantojot vinču. Koka balstu piesūcināšanas procesu vada no operatoru pults, izmantojot 


elektrificētus tālvadības mehānismus ar stāvokĜa kontroli. Procesa vadību uzsāk no operatoru 

pults rokas režīmā, tālāk pārslēdzoties uz automātisko vadību. Secīgas atsevišėas operācijas 

(aizbīdĦu un ventiĜu atvēršana un aizvēršana, sūkĦu ieslēgšana un izslēgšana) notiek 

automātiskā režīmā, atkarībā no kontroles un vadības aparatūras nodotajiem un saĦemtajiem 

signāliem. Procesa gaitā atsevišėu izpildmehānismu stāvoklim un procesa parametriem var 

sekot no operatora pults, kur iedegas attiecīgas krāsas signāllampiĦas un izvietoti spiediena un 

šėidrumu līmeĦu rādītāji. Avārijas gadījumā procesu var apstādināt no operatora pults, 

nospiežot pogu STOP. Pēc piesūcināšanas cikla beigām tehnoloăiskajā procesā neizmantotais 

darba šėīdums tiek pārsūknēts atpakaĜ uz manevrēšanas rezervuāriem. 

Sadedzināšanas iekārtas. 

Koka balstu ražotnes katlumāja ekspluatācijā pieĦemta 1998.gadā. Katlumājā ir uzstādīti divi 

apkures katli. Pamata katls – MULTIMISER 17 (jauda 0.995MW), kurināmais koksnes 

atlikumi. Rezerves katls – VBN 400 (jauda 0.465MW), kurināmais gāze. Saražotā 

siltumenerăija tiek izmantota ēku apsildīšanai un ražošanas tehnoloăiskajā procesā – koksnes 

žāvēšanai un piesūcināšanas šėīduma vajadzīgās temperatūras nodrošināšanai. 

Bīstamo atkritumu veidošanās. 

Pēc balstu apstrādes autoklāvā un tos tālāk pārvietojot veidojas bīstamie atkritumi – koksnes 

daĜiĦas, kas satur bīstamās vielas. Šos atkritumus, izmantojot rokas instrumentus, periodiski 

savāc plastmasas/metāla mucās un ar speciālu transportu nogādāti uz bīstamo atkritumu 

uzglabāšanas vietu. Ne retāk kā reizi gadā bīstamos atkritumus nodod bīstamo atkritumu 

apsaimniekotājam. 

Enerăija. 

UzĦēmuma kopējais elektroenerăijas patēriĦš ir 629 MWh/gadā. 

Koksnes apstrādes cehu ar elektroenerăiju nodrošina VAS „LATVENERGO” saskaĦā ar 

savstarpēji noslēgto līgumu. Siltumenerăija ražošanas procesam tiek nodrošināta par 

kurināmo izmantojot koksnes atkritumu un dabas gāzi. UzĦēmumā ir uzstādīts arī 

dīzeĜăenerators avārijas gadījumiem. 

Ūdensapgāde. 

Ražošanas un sadzīves vajadzībām ūdens patēriĦš 3000 m 3 /gadā. 

Kanalizācija. Ražošanas procesā radušies notekūdeĦi tiek savākti un izmantoti atkārtoti. 

Sadzīves notekūdeĦi tiek savākti hidroizolētos krājrezervuāros un pēc vajadzības izvesti. 

Atkritumi. Atkritumi tiek savākti un nodoti atkritumu apsaimniekotājiem saskaĦā ar 

savstarpēji noslēgtiem līgumiem. 

Darbinieki un darba laiks. Pašreizējais darbinieku skaits – 28 darbinieki, plānotais 

darbinieku skaits pēc atĜaujas saĦemšanas – 26 darbinieki. 

B kategorijas atĜauja tiek pieprasīta : 

19 000 m 3 koksnes apstrādei un ėīmiskā produkta CELCURE AC 800 uzglabāšanai 340 

t/gadā. 

8. Atrašanās vietas novērtējums 

Koka balstu ražotnes teritorija atrodas vidēji 4.0 līdz 5.3m virs jūras līmeĦa. Virsējo zemes 

slāni 1.5 līdz 3.0m biezumā veido uzbērta grunts, zem kuras ieguĜ rupja mālaina grants. 

GruntsūdeĦu līmenis robežās no 1.40 līdz 2.20m no zemes virsas. 

Ražošanas teritorijas grunts līmeĦu starpība ar blakus esošo atklāto ūdenstilpĦu (dīėu) līmeni 

3 līdz 4m ir pietiekami liela, lai ūdens līmeĦa svārstības šajos dīėos nevarētu apdraudēt Koka 

balstu ražotnes tehnoloăiskās iekārtas. 

Pēdējo 10 gadu novērojumi rāda, ka aptuveni 200m attālumā esošā Iecavas upe arī pavasara 

plūdu gadījumā nevar apdraudēt Koka balstu ražotnes teritoriju. 


Tuvākā dzīvojamā ēka, kurā dzīvo 3 ăimenes, atrodas pretējā ceĜa pusē, 25m attālumā no 

teritorijas žoga, dienvidu pusē. Otra tuvākā vienăimenes dzīvojamā māja atrodas aptuveni 

100m attālumā uz ziemeĜiem no teritorijas betona žoga. Trešā vienăimenes dzīvojamā māja 

atrodas 100m attālumā uz ziemeĜaustrumiem no uzĦēmuma teritorijas. 

Sabiedriskās ēkas, tūrisma un rekreācijas zonas, valsts aizsargājamie kultūras pieminekĜi 

objekta tuvumā neatrodas. 

Gar uzĦēmuma teritoriju austrumu pusē iet vietējas nozīmes 20kV elektroapgādes līnija, bet 

100m zonā arī 110kV elektropārvades līnija. 

9. Lēmuma pieĦemšanas procesā iesniegtie priekšlikumi (norādot, kuri ir Ħemti vērā) 

9.1. valsts un pašvaldību institūciju priekšlikumi 

SaĦemta VA „Sabiedrības veselības aăentūra” Zemgales reăionālās filiāles vēstule – atbalsta 

atĜaujas izsniegšanu ar nosacījumu, ka ūdens piegāde tiks nodrošināta no centralizēta ūdens 

piegādes tīkla. 

9.2.citu valstu atbildīgo institūciju priekšlikumi, ja ir pārrobežu ietekme 

Priekšlikumi nav saĦemti. 

9.3.sabiedrības priekšlikumi 

Priekšlikumi nav saĦemti 

9.4. operatora skaidrojumi. 

Operators paskaidroja, ka ūdens, kas tiek iegūts no blakus esošā dīėa, tiek izmantots sadzīves 

vajadzībām tikai sanitārajās telpās. Darbinieku vajadzībām tiek piegādāts dzeramais ūdens 

saskaĦā ar savstarpēji noslēgtu līgumu ar SIA „Wenden”. 

10. Iesnieguma novērtējums 

10.1. ieviestie un plānotie labākie pieejamie tehniskie paĦēmieni A kategorijas darbībām 

Neattiecas uz esošo B kategorijas darbību 

10.2. ieviestie un plānotie tīrākas ražošanas pasākumi 

Koka skaidas un mizas, kas veidojas koka mizošanas un gludināšanas procesā, tiek izmantotas 

kā kurināmais. Veicot koka balstu gludināšanu tiek samazināts koksnes aizsardzības līdzekĜa, 

ūdens un enerăijas patēriĦš piesūcināšanas procesā. Tas samazina arī bīstamo atkritumu 

(koksnes aizsardzības līdzekli saturošas mizas un skaidas) veidošanos piesūcināšanas procesā. 

Ražošanas procesā neveidojas notekūdeĦi – piesūcināšanas šėīduma atlikumi tiek izmantoti 

jauna šėīduma pagatavošanai. 

Kopš 2006.gada augusta koka balstu piesūcināšanā tiek pielietots koksnes ėīmiskās 

aizsardzības līdzeklis CELCURE AC 800. Šis līdzeklis nomainīja ėīmisko produktu 

CELCURE CCA, kas sastāvēja no hroma (III) oksīda, vara (II) oksīda un arsēna (V) oksīda. 

2006.gadā AS „BAO” tika nodoti uzĦēmumā ilgstoši uzglabātie bīstamie atkritumi un 

turpmāk ražošanā radušies bīstamie atkritumi objektā ilgāk par gadu netiek uzglabāti. 

10.3. resursu izmantošana (ūdens, enerăija un ėīmiskās vielas) 

10.3.1. Ūdens. 

Par ūdens piegādi sadzīves vajadzībām noslēgts līgums ar SIA “VENDEN”. Ražošanas 

vajadzībām koka balstu piesūcināšanas (impregnēšanas) šėīduma pagatavošanai un 


darbinieku sanitārajām telpām ūdens tiek nodrošināts no ražotnei blakus esošā dīėa. 

Virszemes ūdens patēriĦš 3000 m 3 /gadā. 

Ūdens uzskaite tiek veikta ar ūdens skaitītāju. 

10.3.2. Enerăija. 

Koka balstu ražotnes elektroapgādi nodrošina divas dublējošas transformatoru apakšstacijas 

un dīzeĜăenerators avārijas gadījumos. Saražotā siltumenerăija tiek izmantota ēku apsildīšanai 

un ražošanas tehnoloăiskajā procesā – koksnes žāvēšanai. 

Koka balstu ražotnes kopējais elektroenerăijas patēriĦš ir 629 MWh/gadā, tai skaitā: 

ražošanas iekārtām – 572 MWh/gadā, apgaismojumam – 51 MWh/gadā, apsildei – 

19MWh/gadā. 

Koka balstu ražotni ar elektroenerăiju nodrošina VAS „LATVENERGO” saskaĦā ar 

savstarpēji noslēgto līgumu. 

10.3.3. Ėīmiskās vielas. 

Koka balstu ražotnē tiek izmantots koksnes aizsardzības līdzeklis CELCURE AC 800 - 340 

t/gadā. 

Bīstamās vielas uzglabāšanas rezervuārs novietots autoklāva ēkā uz betonēta pamata ar 

speciālu izolāciju. Zem rezervuāra izveidots izolēts 0.85 m dziĜš padziĜinājums avārijas 

noplūžu savākšanai ar kopējo tilpumu 165 m 3 , kas pietiekams, lai uzĦemtu visu rezervuāru 

tilpumu. Koksnes aizsardzības līdzekli uzglabā stacionārā tvertnē (tilpums 23m 3 ). Koksnes 

ėīmiskā aizsardzības līdzeklis tiek piegādāts 15m 3 autocisternās. Piegādi veic, ja šėīduma 

daudzums tvertnē ir mazāk par 5m 3 . Automašīna tiek novietota uz hidroizolēta uzpildīšanas 

laukuma blakus autoklāva ēkai. Pārsūknēšanas procesu vizuāli kontrolē autoklāva operators. 

Koksnes aizsardzības līdzekĜa pārsūknēšana un uzglabāšana ir slēgts process, kura laikā 

šėīduma tvaiki atmosfērā neizdalās. 

Darba šėīduma sagatavošanu un uzglabāšanu veic divās darba šėīduma manevrēšanas tvertnēs 

– horizontālos rezervuāros ar 75m 3 tilpumu katram. Darba šėīdumu iegūst ūdenim piejaucot 

koksnes konservantu CELCURE AC 800 un pretpelējuma piedevu CELKIL 95 – 10 t/gadā 

ar miksēšanas iekārtas palīdzību. 

Siltumenerăijas nodrošināšanai ražošanas procesam tiek izmantoti koksnes atkritumi 917 

t/gadā un dabasgāze 110 tūkst. m 3 gadā. Dabasgāze tiek kvalificēta kā bīstama ėīmiska viela. 

Dabas gāzes uzskaitei tiek izmantots gāzes skaitītājs. 

UzĦēmumā tiek nodrošināta ėīmisko vielu un produktu uzskaite, norādot nosaukumu, 

daudzumu, klasifikāciju un marėējumu. Bīstamajām ėīmiskajām vielām un produktiem ir 

drošības datu lapas. 

10.4. Emisija gaisā un tās ietekme uz vidi 

Koka balstu ražotnes darbības rezultātā tiek vidē emitētas piesārĦojošās vielas: oglekĜa oksīds, 

slāpekĜa dioksīds, oglekĜa dioksīds cietās daĜiĦas kurināmā sadedzināšanas rezultātā. 

Emisijas avoti: 

A1 – sadedzināšanas iekārta MULTIMISER 17 ar jaudu 0,995 MW, dūmeĦa augstums 16 m, 

diametrs 315 mm, emisijas ilgums 228 dienas/ gadā; 

Pamatkurināmais – koksnes atkritumi 917 t/gadā. 

A2 – sadedzināšanas iekārta VNB 400 ar jaudu 0,465 MW, dūmeĦa augstums 16 m, diametrs 

250 mm, emisijas ilgums 93 dienas/gadā. 


Pamatkurināmais – dabas gāze, gada patēriĦš – 110 t/m 3 /gadā. 

Saražotā siltumenerăija tiek izmantota ēku apsildīšanai un ražošanas tehnoloăiskajā procesā – 

koksnes žāvēšanai un piesūcināšanas šėīduma vajadzīgās temperatūras nodrošināšanai. 

Normālas ekspluatācijas gadījumā zalvjveida un avārijas izmešu nav. 

UzĦēmuma sadedzināšanas iekārtu kopējā jauda nepārsniedz 5 MW, līdz ar to atbilst C 

kategorijas piesārĦojošai darbībai un nav nepieciešams izstrādāt piesārĦojošo vielu emisiju 

limitu projektu atbilstoši MK noteikumu Nr.200 “Noteikumi par stacionāru piesārĦojuma 

avotu emisijas limita projektu izstrādi” prasībām. 

10.5. smaku veidošanās 

Koka balstu ražotnes un katlu mājas darbības rezultātā neveidojas smakas, kas varētu atstāt 

negatīvu iedarbību uz apkārtējo iedzīvotāju labsajūtu. 

10.6. emisija ūdenī un tās ietekme uz vidi 

Koka balstu ražotnei nav notekūdeĦu izplūdes punktu vidē. Ražošanas notekūdeĦi tiek savākti 

un atkārtoti izmantoti ražošanas procesā. Sadzīves notekūdeĦi tiek savākti hidroizolētos 

krājrezervuāros un izvesti uz bioloăiskajām attīrīšanas iekārtām pēc nepieciešamības. 

10.7. atkritumu veidošanās un apsaimniekošana. 

Koka balstu ražotnes darbības rezultātā veidojas: 

Nebīstami atkritumi: 

- koka mizas un skaidas – 917 t/gadā koka balstu apstrādes procesā, tiek savākti un izmantoti 

kā kurināmais uzĦēmuma katlu mājā; 

- nešėiroti sadzīves atkritumi – 32,0 t/gadā no darbinieku sadzīves, tiek savākti konteineros un 

nodoto atkritumu apsaimniekotājam; 

Bīstami atkritumi: 

-koksnes daĜiĦas, kas satur bīstamas vielas – 3,0 t/gadā rodas ražošanas impregnēšanas 

procesā, tiek savāktas un nodotas atkritumu apsaimniekotājam. 

Atkritumu apsaimniekošana tiek veikta atbilstoši pašreizējām vides aizsardzības prasībām un 

atkritumi tālākai apsaimniekošanai tiek nodoti komersantiem, kas ir saĦēmuši atkritumu 

apsaimniekošanas atĜaujas. 

10.8. trokšĦa emisija 

Visi trokšĦa avoti atrodas ražošanas telpās, tāpēc trokšĦa( kā arī vibrācijas) pieĜaujamā līmeĦa 

pārsniegšana ārpus uzĦēmuma nav vērojama. TrokšĦa avotu, kas paaugstina troksni ārpus 

uzĦēmuma atrašanās vietas par 40 decibeliem-nav. UzĦēmumu apkalpojošais transports 

nerada paaugstinātu troksni un vibrāciju. 

10.9. augsnes aizsardzība 

Augsnes un grunts piesārĦojums var rasties vietās, kur notiek darbības ar ėīmiskajām vielām. 

Lai to nepieĜautu, autoklāva ēkas grīdā ir izbūvēts padziĜinājums ar hidroizolāciju un speciālu 

virsmas pārklājumu koka balstu piesūcināšanas šėīduma un koksnes aizsarglīdzekĜa 

savākšanai avārijas gadījumā. Piesūcināto koka balstu pārkraušanas laukums autoklāva ēkas 

priekšā izbūvēts ar hidroizolāciju un drenāžas sistēmu lietus ūdeĦu novadīšanai ražošanas 

notekūdeĦu savākšanas tvertnēs (tilpums 2*10kub.m). Gatavās produkcijas laukums, kur tiek 

glabāti piesūcinātie koka balsti, izbūvēts ar drenāžām lietus ūdens novadīšanai ražošanas 


notekūdeĦu savākšanas tvertnē (tilpums 30kub.m.). Laukums koksnes aizsarglīdzekĜa 

pieĦemšanas vietā izbūvēts ar hidroizolāciju un drenāžu lietus ūdens novadīšanai ražošanas 

notekūdeĦu savācējakā. Ražošanas notekūdeĦus no savākšanas tvertnēm, savācejakas un 

padziĜinājuma autoklāva ēkas grīdā pārsūknē uz manevrēšanas tvertnēm (tilpums 2*75kub.m) 

un izmanto koka balstu piesūcināšanas šėīduma sagatavošanā. 

UzĦēmuma teritorijā izbūvēti 5 (pieci) urbumi, lai varētu veikt gruntsūdeĦa kvalitātes 

novērtēšanu. 

10.10. avāriju risks un rīcības plāni ārkārtas situācijām 

Koksnes aizsardzības līdzekĜa noplūde 

Laukums autoklāva ēkas priekšā aprīkots ar hidroizolāciju un drenāžām notekūdeĦu 

savākšanai notekūdeĦu savākšanas tvertnēs (tilpums 2x10kub.m.). Gatavās produkcijas 

glabāšanas angārs aprīkots ar drenāžām notekūdeĦu savākšanai notekūdeĦu savākšanas 

tvertnē (tilpums 30kub.m.). Autoklāva ēkas grīdā izveidots padziĜinājums ar 

hidroizolāciju un speciālu virsmas pārklājumu piesūcināšanas šėīduma un koksnes 

konservanta savākšanai avārijas gadījumā. Šėidrumu no notekūdeĦu savākšanas 

tvertnēm un padziĜinājuma autoklāva ēkā pārsūknē uz manevrēšanas tvertnēm un 

izmanto piesūcināšanas šėīduma sagatavošanā. Laukums koncentrāta saĦemšanas vietā 

aprīkots ar hidroizolāciju un drenāžu notekūdeĦu savākšanai autoklāva ēkas padziĜinājumā. 

Ugunsgrēks. 

Koka balstu ražotnes teritorijā ir izbūvēts ugunsdzēsības ūdensvads ar ūdens hidrantiem. 

Ugunsdzēsības sistēmā ūdens tiek padots no objektam blakus esošā dīėa ar diviem 

elektropiedziĦas sūkĦiem. Teritorijā sešos ugunsdzēsības inventāra skapjos izvietots 

ugunsdzēsības inventārs: šĜūtenes, stobri, dalītāji, pārejas un stenderi. Ēkās ir ierīkota 

ugunsdrošības signalizācija un tajās atrodas pārnēsājamie ugunsdzēsības aparāti. 

Kopš 2006. gada augusta koka balstu impregnēšanā tiek pielietots koksnes ėīmiskās 

aizsardzības līdzeklis CELCURE AC 800, kas aizstāja CELCURE CCA, kas sastāvēja no 

hroma (III) oksīda, vara (II) oksīda un arsēna (V) oksīda. Pēc vielu nomaiĦas uz uzĦēmumu 

neattiecas Ministru kabineta 2005. gada 19.jūlija noteikumu Nr.532 „Noteikumi par 

rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību un riska samazināšanas pasākumiem” prasības. 

11. Nosacījumi uzĦēmuma darbībai 

11.1. darbība un vadība 

C SADAěA 

AtĜaujas nosacījumi 

AtĜauja attiecas uz AS „Sadales tīkls” koka balstu ražotnes „Dienvidnieki” darbību un izdota 

piesārĦojošo darbību veikšanai: 

2. Ėīmiskā produkta – neiepakota koksnes aizsardzības līdzekĜa CELCURE AC 800 

uzglabāšanai, ja uzglabā vienu tonnu vai vairāk – 340t gadā. 

2. Elektroenerăijas pārvades līniju koka balstu ražošanai, gadā apstrādājot 19 000 m 3 koksnes. 

3. Sadedzināšanas iekārtas MULTIMISER 17 ar jaudu 0,995 MW darbībai, par kurināmo 

izmantojot koksnes atkritumus 917 t/gadā un sadedzināšanas iekārtas VNB 400 ar jaudu 

0,465 MW darbībai, par kurināmo izmantojot dabas gāzi 110 t/m 3 gadā . 


4. Reizi gadā iesniegt VID dabas resursu nodokĜa par gaisa piesārĦošanu no avotiem, kas 

norādīti 13.1. tabulā aprēėinu saskaĦā ar likumu "Par dabas resursu nodokli" un Ministru 

kabineta 2007.gada 19.jūnija noteikumiem Nr.404 „Dabas resursu nodokĜa aprēėināšanas un 

maksāšanas kārtība un kārtība, kādā izsniedz dabas resursu lietošanas atĜauju”; 

5. SaskaĦā ar likuma „Vides aizsardzības likums” 25. pantu (1), (2) punktu, operators ir 

atbildīgs par savas profesionālās darbības ietvaros nodarīto kaitējumu videi vai tiešiem 

kaitējuma draudiem, ko izraisījusi viĦa tīša vai aiz neuzmanības veikta darbība vai 

bezdarbība, ar kuru ir pārkāptas vides normatīvo aktu prasības. Operatora pienākums ir segt 

izmaksas, ko radījis viĦa nodarītais kaitējums videi vai tieša kaitējuma draudi. 

6. SaskaĦā ar likuma „Par piesārĦojumu” 4., 6. pantu visu līmeĦu darbiniekiem ir jāsaĦem 

atbilstoša apmācība un instrukcijas par viĦu pienākumiem procesu vadībā, kā arī 

nepieciešamās zināšanas par kārtību, kādā darbības veicamas, un to iespējamo ietekmi uz 

cilvēku veselību un vidi, par piesardzības pasākumiem šīs ietekmes samazināšanai, kā arī par 

rīcību avāriju situācijās. 

7. Par izmaiĦām piesārĦojošā darbībā (uzstādot jaunas iekārtas u.c.) vismaz 90 dienas pirms 

izmaiĦu uzsākšanas, informēt Jelgavas reăionālo vides pārvaldi, lēmuma pieĦemšanai par 

jauna iesnieguma iesniegšanu atĜaujas saĦemšanai vai esošās atĜaujas nosacījumu maiĦu. 

11.2. darba stundas 

Iekārtas darbības laiks – 8 stundas diennaktī.. 

Siltumenerăijas ražošana atkarībā no atmosfēras un ūdens temperatūras –nepārtraukti no 15. 

septembra līdz 1. maijam. 

12. Resursu izmantošana 

12.1. ūdens 

12.1.1. nosacījumi ūdens ieguvei un lietošanai 

Ūdens piegāde darbinieku sadzīves vajadzībām saskaĦā ar savstarpēji noslēgtu līgums ar SIA 

“VENDEN”. 

Ūdens ieguve ražošanas vajadzībām koka balstu piesūcināšanas (impregnēšanas) šėīduma 

pagatavošanai un darbinieku sanitārajām telpām ražotnei blakus esošā dīėa līdz 9 m 3 /dnn, 

3000 m 3 /gadā. 

12.1.2. nosacījumi ūdens uzskaitei un ziĦošanai 

1. Veikt ūdens skaitītāju metroloăisko pārbaudi saskaĦā ar likumu "Par mērījumu vienotību" 

un MK 2007.09.01. noteikumu Nr.40 "Noteikumi par valsts metroloăiskai kontrolei pakĜauto 

mērīšanas līdzekĜu sarakstu" prasībām. 

2. Reizi mēnesī veikt ūdens daudzuma instrumentālo uzskaiti un datus ierakstīt ūdens patēriĦa 

uzskaites žurnālā (papīra vai elektroniskā formā). 

3. Katra ieraksta pareizību un atbilstību mēraparātu rādījumiem vienreiz mēnesī jāapliecina 

atbildīgai amatpersonai. 

4. Ja uzĦēmums plāno veikt izmaiĦas esošajā darbībā vai tehnoloăiskajā procesā, kuru dēĜ 

mainās ūdens lietošanas apjoms vai ūdens lietošanas veids, ne vēlāk kā 30 dienas pirms 

izmaiĦu uzsākšanas par tām rakstiski paziĦot Jelgavas RVP. 


12.2. enerăija 

Elektroenerăijas patēriĦš līdz 629 MWh/gadā saskaĦā ar savstarpēji noslēgtu līgumu ar VAS 

„Latvenergo”. 

12.2.1. Nosacījumi kurināmā patēriĦam 

Kurināmā patēriĦš atbilstoši tabulai. 

Gada laikā 

izlietotais 

daudzums 

Sēra 

saturs 

(%) 

Izmantots 

Ražošanas 

procesiem 

Apsildei (1) 

Transportam 

uzĦēmuma 

iekšienē 

9.3. tabula 

Elektroeneră 

ijas 

ražošanai 

Dabas gāze (t m 3 ) 110,0 - 33,0 77,0 - - 

Koksne (t) 917,0 - 275,0 642,0 - - 

12.2.2. Nosacījumi enerăijas uzskaitīšanai un ziĦošanai. 

1. Veikt patērētās elektroenerăijas uzskaiti. 

2. Veikt kurināmā patēriĦa uzskaiti papīra vai elektroniskā formā atbilstoši Ministru kabineta 

2004. gada 14.decembra noteikumu Nr. 1015 „Vides prasības mazo katlu māju 

apsaimniekošanai” 19. punktam, norādot: 

- kurināmā patēriĦu (t vai m 3 ); 

- notekūdeĦu daudzumu (m 3 ) pēc katla skalošanas un filtru reăenerēšanas vienā skalošanas 

vai reăenerēšanas reizē; 

- atkritumu daudzumu, ko operators apsaimniekojis vai nodevis atkritumui apsaimniekošanas 

uzĦēmumam; 

- dūmeĦa tīrīšanas datumus un attiecīgā darba veicējus. 

3. Katra ieraksta pareizību un atbilstību mēraparātu rādījumiem vienreiz mēnesī jāapliecina 

atbildīgai amatpersonai. 

12.3. izejmateriāli un palīgmateriāli 

12.3.1. Nosacījumi izejmateriālu un palīgmateriālu patēriĦam. 

1. izejvielu patēriĦš atĜaujā norādītā produkcijas apjoma ražošanai atbilstoši iesniegumā 

pieprasītajam atbilstoši 9.1. un 9.2. tabulām. AtĜaujas nosacījums ir izpildīts, ja izejmateriālu 

un palīgmateriālu gada patēriĦš nepārsniedz 110% no atĜautā daudzuma. 

Nr.p. 

k. vai 

kods 

Ėīmiskās vielas, ėīmiskie produkti un citi materiāli, ko izmanto ražošanas procesā kā 

izejmateriālus vai palīgmateriālus un kuri nav klasificēti kā bīstami 

Ėīmiskā viela vai 

ėīmiskais produkts 

(vai to grupas) 

1. ApaĜkoki 

(neimpregnēti) 

Ėīmiskās 

vielas vai 

ėīmiskā 

produkta 

veids (1) 

Koksne 

Izmantošanas 

veids 

Ražošanas 

izejviela 

Uzglabātais 

daudzums 

(tonnas), 

uzglabāšanas 

veids (2) 

7200 

(120000m 3 ), 

Ārpus telpām 

9.1. tabula 

Izmantotais 

daudzums 

gadā 

(tonnas) 

11400 

(19000 m 3 ) 


Bīstamās ėīmiskās vielas un ėīmiskie produkti, kas izmantoti ražošanā kā izejmateriāli, palīgmateriāli vai veidojas starpproduktos vai gala 

produktos 

9. 2. tabula 

Nr.p.k 

. vai 

kods 

B 

1 

B4 

B5 

Ėīmiskā viela vai ėīmiskais 

produkts (1) 

(vai to grupas) 

CELCURE AC 800, kura 

sastāvā: 

Benzilamonija hlorīds, 

(koncentrācija mazāka par 5%) 

CELKIL 95, kura sastāvā: 

Hlor-2-metil-3(2H)-izotiazolons 

ar 2-metil-3(2H)-izotiazolonu 

(koncentrācija 1.1%) 

ANTIFOAM RD 

Hydroxyethylcellulose, 

(koncentrācija mazāka par 

5%) 

Ėīmiskās 

vielas vai 

produkta 

veids (2) 

Neorgani 

skais 

savienoj 

ums 

Neorg.sa 

v. 

Neorg. 

savienoj 

ums 

Izmantošana 

s veids 

Koka 

prettrupes 

līdzeklis 

Pretpelējum 

a piedeva 

Pretputošan 

ās piedeva 

CAS 

numurs (3) 

141-43-5 

2-aminetanols (koncentrācija 30- 

50%) 

Vara karbonāts (koncentrācija 

16,74%) 

12069-69- 

1 

1317-38-0 

55965-84- 

9 

Bīstamības 

klase (4) 

Bīstamības 

apzīmējums 

ar burtu 

kodīgs C 

kaitīgs 

kodīgs 

Xn; C 

Riska 

iedarbības 

raksturojum 

s (R-frāze) 

(4) 

R20/21/22; 

R34 

R20/21/22; 

R34 

kaitīgs Xn R20/22 

kaitīgs, 

kopdīgs, 

bīstams videi 

kairinošs 

kairinošs 

nav 

nozīmīgu 

bīstamību 

nav 

nozīmīgu 

bīstamību 

Xn; C; N 

Xi 

Xi 

R22; 

R34;R50 

R34-43- 

52/53 

R34-43- 

52/53 

Drošības 

prasību 

apzīmējums 

(S-frāze) (4) 

S20/21; 

S23; S26; 

S28; 

S36/37/39; 

S45 

S24; S26; 

S36/37/39; 

S45; S61 

Uzglabātais 

daudzums 

(tonnas), 

uzglabāšana 

s veids (5) 

27.600 

tvertne 

koka 

balstu 

ražošana 

ēkā 

Izmantotais 

daudzums 

(tonnas/ 

gadā) 

340,0 

2 10,0 

0.005 0.010 

13 

KAC „Dienvidnieki” B kat. atĜauja JE09IB0022

2. Nodrošināt drošības datu lapas bīstamajām ėīmiskajām vielām un produktiem atbilstoši 

„Ėīmisko vielu un produktu likuma” 9. panta 3. daĜai un 2006.gada 18.decembra Eiropas 

Parlamenta un Padomes regulas (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ėimikāliju reăistrēšanu, 

vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) valsts valodā. 

3. Nodrošināt ėīmisko vielu un ėīmisko produktu iepakojumu ar nepieciešamo informāciju 

valsts valodā atbilstoši 2002.gada 12.marta Ministru kabineta noteikumiem Nr. 107 “Ėīmisko 

vielu un ėīmisko produktu klasificēšanas, marėēšanas un iepakošanas kārtība” 17.punktam. 

4. Ėīmisko vielu un ėīmisko produktu iepakojumam un uzglabāšanai jāatbilst 2002.gada 

12.marta Ministru kabineta noteikumiem Nr. 107 “Ėīmisko vielu un ėīmisko produktu 

klasificēšanas, marėēšanas un iepakošanas kārtība” IV nodaĜā noteiktajām prasībām. 

5. Darbības ar bīstamajām ėīmiskajām vielā un produktiem atĜauts veikt personai, kurai ir 

piemērota izglītība attiecīgo darbību veikšanai atbilstoši 2001.gada 23.oktobra Ministru 

kabineta noteikumiem Nr. 448 “Noteikumi par nepieciešamo izglītības līmeni personām, 

kuras veic uzĦēmējdarbību ar ėīmiskajām vielām un produktiem” 5punktam. 

6. Ėīmisko vielu uzglabāšana atbilstoši 9.4 tabulai 

Kods 

B1 

B2 

B3 

Uzglabāšanas 

tvertnes saturs 

Koksnes prettrupes 

līdzeklis 

CELCURE AC 800 

Koka balstu 

piesūcināšanas 

šėīdums 

(koncentrācija 

5.8%) 

Koka balstu 

piesūcināšanas 

šėīdums 

(koncentrācija 

5.8%) 

Tvertnes 

izmēri 

(m3) 

Tvertnes 

vecums 

(gados) 

23 9 

75 13 

75 13 

Tvertnes 

izvietojums 

Koka balstu 

ražošanas 

ēkā 

Koka balstu 

ražošanas 

ēkā 

Koka balstu 

ražošanas 

ēkā 

9.4. tabula 

Nākamās pārbaudes 

datums 

iepriekšējai nākamais 

s 

2007. 2010.aug. 

2007. 2010.aug. 

2007. 2010.aug. 

12.3.2. Nosacījumi izejmateriālu un palīgmateriālu uzskaitīšanai un ziĦošanai. 

1. Veikt ėīmisko vielu un ėīmisko produktu rakstisku vai elektronisku uzskaiti, tajā 

atspoguĜojot nosaukumu, daudzumu, klasifikāciju un marėējumu, saskaĦā ar 2002.gada 

22.oktobra MK noteikumu Nr.466 “Noteikumi par ėīmisko vielu un ėīmisko produktu 

uzskaites un datu bāzi” 2.; 3. punktu. 

2. Iesniegt līdz 01. martam Latvijas Vides aăentūrai pārskatu par darbībām ar ėīmiskajām 

vielām un ėīmiskajiem produktiem par iepriekšējo kalendāro gadu. saskaĦā ar 2002.gada 

22.oktobra Ministru kabineta noteikumu Nr.466 “Noteikumi par ėīmisko vielu un ėīmisko 

produktu uzskaites un datu bāzi” 5.punktu, ja ėīmiskās vielas vai produkti tiek ievesti Latvijas 

teritorijā.. 


3. Reizi gadā iesniegt datus Jelgavas RVP par izejvielu un palīgmateriālu patēriĦu ar 

paskaidrojumiem ja izejvielu patēriĦš pārsniedz 110 % no limitētā daudzuma. 

4. Pirms citu ėīmisko vielu izmantošanas uzsākšanas nekavējoties rakstiski informēt Jelgavas 

reăionālo vides pārvaldi. 

13. Gaisa aizsardzība 

13.1. Emisija no punktveida avotiem, emisijas limiti 

1. Emisijas gaisā atbilstoši tabulai 

13.1. tabula 

Emisija 

s 

Emisijas avota 

apraksts 

Emisijas avota un emisijas raksturojums 

Ăeogrāfiskās koordinātes DūmeĦDūmeĦa 

Plūsma Emisijas Emisijas 

punkta 

augstums iekšējais Temperatūra 

ilgums 

kods 

diametrs 

(1) 

Z platums A m mm Nm 3 /h 

C (stundas/ 

Garums 

gadā) 

A1 

Dūmenis apkures 

katlam 

MULTIMISER 

56 o 41’10’’ 23 o 50’52’’ 16 315 1684,8 138 228 

17 

A2 

Dūmenis apkures 

katlam VBN 400 

56 o 41’10’’ 23 o 50’52’’ 16 250 619,2 86 93 

2. PiesārĦojošo vielu emisijas netiek limitētas. 

13.2.emisija no neorganizētiem (difūziem) emisiju avotiem, emisiju limiti 

Nosacījumi netiek izvirzīti 

13.3. procesa un attīrīšanas iekārtu darbība 

1. Katlu mājas dūmeĦa augstumam jābūt tādam, lai nodrošinātu gaisa kvalitātes normatīvu 

ievērošanu atbilstoši MK 2004.gada 14.decembra noteikumu Nr.1015 “Vides prasības 

mazajām katlu mājām” 11 punktam. 

2. Emisijas no sadedzināšanas iekārtām nedrīkst pārsniegt MK 2002.gada 20.augusta 

noteikumu Nr.379 “Kārtība, kādā novēršama, ierobežojama un kontrolējama gaisu 

piesārĦojošo vielu emisija no stacionāriem piesārĦojuma avotiem” 2. pielikumā noteiktās 

emisijas robežvērtības: 

Dabasgāzei - oglekĜa monooksīdam - 150 mg/m 3 ; 

- slāpekĜa oksīdu summa - 300 mg/m 3 ; 

Koksnei - oglekĜa monooksīdam - 2000 mg/m 3 ; 

- slāpekĜa oksīdu summa - 600 mg/m 3 ; 

- cietajām daĜiĦām - 1000 mg/m 3 . 

3. Ievērot iekārtu tehnoloăiskos procesus un darbināt sadedzināšanas iekārtas saskaĦā ar 

ekspluatācijas noteikumiem; 

13.4. smakas 

Nosacījumi netiek izvirzīti. 


13.5. emisijas uzraudzība un mērīšana (mērījuma vietas, regularitāte, metodes) 

1. Sadedzināšanas iekārtām nodrošināt paraugu Ħemšanas un emisiju mērīšanas vietu 

ierīkošanu atbilstoši standarta LVS ISO 9096 vai LVS ISO 70780 prasībām saskaĦā ar 

Ministru kabineta 2002.gada 20.augusta. noteikumu Nr. 379 “Kārtība, kādā novēršama, 

ierobežojama un kontrolējama gaisu piesārĦojošo vielu emisija no stacionāriem piesārĦošanas 

avotiem” 56.punktam; 

2. Apkārtējo iedzīvotāju sūdzību gadījumos vai pēc Jelgavas RVP pieprasījuma, veikt 

instrumentālos mērījumus piesārĦojošo vielu emisijām no sadedzināšanas iekārtām atbilstoši 

Ministru kabineta 2002.gada 20.augusta noteikumu Nr. 379 “Kārtība, kādā novēršama, 

ierobežojama un kontrolējama gaisu piesārĦojošo vielu emisija no stacionāriem piesārĦošanas 

avotiem” 57.punktam. 

3. Reizi gadā veikt piesārĦojošo vielu emisiju no sadedzināšanas iekārtām apjomu aprēėinus 

atbilstoši MK 2004.gada 14.decembra noteikumos Nr.1015 “Vides prasības mazajām katlu 

mājām” noteiktajām metodēm un izmantot aprēėinu rezultātus dabas resursu nodokĜa 

aprēėiniem. 

13.6. to emisijas veidu pārraudzība, kas rodas no neorganizētiem (difūziem) emisiju 

avotiem 

Neattiecas uz esošo piesārĦojošo darbību. 

13.7. gaisa monitorings 


13.8. mēraparatūras uzturēšana un kalibrācija 


13.9. ziĦas, kas sniedzamas vides aizsardzības institūcijām 

1. Reizi gadā līdz 31.janvārim iesniegt Latvijas Vides ăeoloăijas un meteoroloăijas aăentūrā 

kvalitatīvi aizpildītu statistisko pārskatu „Nr.2 Gaiss. Pārskats par gaisa aizsardzību” par 

iepriekšējo kalendāro gadu, informāciju ievadot aăentūras elektroniskajā datu bāzē atbilstoši 

Ministru kabineta 2008. gada 22.decembra noteikumu Nr. 1075 „Noteikumi par vides 

aizsardzības statistikas pārskatu veidlapām” 4. punktam. 

2. Veicot instrumentālos mērījumus piesārĦojošo vielu emisijām no sadedzināšanas iekārtām, 

mēneša laikā iesniegt Jelgavas RVP piesārĦojošo vielu emisiju monitoringa rezultātus 

atbilstoši MK 2002.20.08. noteikumu Nr. 379 “Kārtība, kādā novēršama, ierobežojama un 

kontrolējama gaisu piesārĦojošo vielu emisija no stacionāriem piesārĦošanas avotiem” 

58.punktam; 

3. Mainoties kurināmā veidiem un daudzumiem katlu mājā, mainoties ražošanas apjomiem un 

tehnoloăijām, uzstādot jaunas GAI, nekavējoties rakstiski informēt Jelgavas RVP. 

14. NotekūdeĦi 

14.1. izplūdes, emisijas limiti 

14.1.1. Nosacījumi notekūdeĦu novadīšanai. 

1. Sadzīves notekūdeĦus savākt un novadīt hidroizolētos krājrezervuāros un izvest uz 

notekūdeĦu attīrīšanas ietaisēm saskaĦā ar savstarpēji noslēgto līgumu. 


14.2. procesa norise un attīrīšanas iekārtu darbība 


14.3. uzraudzība un mērījumi (mērījumu vietas, regularitāte, metodes) 


14.4. mērījumi saĦēmējā ūdenstilpē 


14.5. mēraparatūras uzturēšana un kalibrācija 



Par avārijas gadījumiem nekavējoties ziĦot Jelgavas RVP (3023228, 9490044). 

15. Troksnis 

15.1. trokšĦa avoti un nosacījumi troksni radošo iekārtu darbībai 


15.2. trokšĦa emisijas avoti 



Apkārtējo iedzīvotāju sūdzību gadījumā veikt trokšĦu mērījumus saskaĦā ar MK 2004.gada 

13.jūlija noteikumiem Nr.597 “Vides trokšĦa novērtēšanas kārtība” akreditētā laboratorijā 

atbilstoši LVS ISO 1996 standarta prasībām un mērījumu rezultātus mēneša laikā iesniegt 

RVP. 


Nosacījumi netiek izvirzīti 


18 

KAC „Dienvidnieki” B kat. atĜauja JE09IB0022 

16. Atkritumi 

16.1. atkritumu veidošanās 

1. Atkritumu veidošanās saskaĦā ar tabulu. 

Atkritumu 

klase (1) 

Atkritumu 

nosaukums (2) 

030101 Mizu un korėa atkritumi 

030104 

200301 

Koksnes daĜiĦas, kas 

satur bīstamas vielas 

Nešėiroti sadzīves 

atkritumi 

Atkritum 

u bīstamība 

(3) 

Nav 

bīstami 

Bīstami 

H4 

Nav 

bīstami 

Pagaidu 

glabāšanā 

(t/ 

gadā) 

650 

0 

17.1.tabula 

Ienākošā atkritumu plūsma (t/a) 

Izejošā atkritumu plūsma (t/a) 

saražots pārstrādāts apglabāts nodots 

sacitiem 

uz- 

Ħemts 

Ħēmumie 

ton- no 

R- 

D- 

galvenais 

kopā dau- dau- 

m 

avots (4) nas citiem 

kods kods 

dzums (5) dzums (6) (uzĦēmējsabied- 

gadā uzĦēmumierībām) 

Koka balstu 

mizošana un 

gludināšana 

Koka balstu 

piesūcināšana 

780 - 780 

917 

+ 513 

(rezer 

ve) 

kopā 

R1 - - 0 - 

3 - 3 - - - - 3 3 

0 Ikdienas darbs 32 - 32 - - - - 32 32 

2. Atkritumu apsaimniekošanu veikt saskaĦā ar “Atkritumu apsaimniekošanas likuma” 13. un 14. pantiem. 

3. Līgumus par atkritumu apsaimniekošanu slēgt tikai ar firmām, kuras reăionālajā vides pārvaldē ir saĦēmušas atkritumu apsaimniekošanas atĜaujas. 

4. Atkritumus savākt speciāli tam paredzētās vietās uzĦēmuma teritorijā saskaĦā ar „Atkritumu apsaimniekošanas likuma” 12.pantu. 

5. Aizliegts sajaukt bīstamos atkritumus ar sadzīves atkritumiem atbilstoši “Atkritumu apsaimniekošanas likuma” 16.pantam.

6. Nodrošināt koka balstu ražotnes teritorijā esošo kokapstrādes atkritumu uzglabāšanu, 

nepieĜaujot piegulošo teritoriju piesārĦošanu atbilstoši 2004. gada 03. augusta Ministru 

kabineta noteikumu Nr. 691 „Vides prasības kokzāăētavām un kokapstrādes iekārtām” 15. 

punktam. 

7. Bīstamos atkritumus uzglabāt, Ħemot vērā atkritumu bīstamību un daudzumu, tikai īpaši 

aprīkotās vietās apstākĜos, kas nevar radīt kaitējumu videi, cilvēku veselībai un īpašumam 

atbilstoši Ministru kabineta 2008. gada 16. decembra noteikumu Nr. 1051 “Bīstamo atkritumu 

uzskaites, identifikācijas, uzglabāšanas, iepakošanas, marėēšanas un pārvadājumu uzskaites 

kārtība” 7. punktam. 

8. Bīstamos atkritumus uzglabāt tikai iepakotus izturīgā un drošā iepakojumā un nodrošināt 

etiėešu izvietošanu uz bīstamo atkritumu iepakojuma atbilstoši MK 2008.gada 16.decembra 

noteikumiem Nr. 1051 “Bīstamo atkritumu uzskaites, identifikācijas, uzglabāšanas, 

iepakošanas, marėēšanas un pārvadājumu uzskaites kārtība” 8. un 9. punktiem. 

9. Bīstamo atkritumu pārvadājumu elektroniskai reăistrācijai un uzskaitei valsts teritorijā 

izmantot bīstamo atkritumu pārvietošanas uzskaites valsts informācijas sistēmu atbilstoši 

Ministru kabineta 2008.gada 16.decembra noteikumu Nr. 1051 “Bīstamo atkritumu uzskaites, 

identifikācijas, uzglabāšanas, iepakošanas, marėēšanas un pārvadājumu uzskaites kārtība” 12. 

- 20. punktiem. 

10. Reizi gadā līdz 15.februārim iesniegt Latvijas Vides ăeoloăijas un meteoroloăijas 

aăentūrā kvalitatīvi aizpildītu statistisko pārskatu “Nr.3 – Atkritumi. Pārskats par 

atkritumiem” par iepriekšējo kalendāro gadu, informāciju ievadot aăentūras elektroniskajā 

datu bāzē atbilstoši Ministru kabineta 2008. gada 22.decembra noteikumu Nr. 1075 

„Noteikumi par vides aizsardzības statistikas pārskatu veidlapām” 4. punktam. 


Nodrošināt bīstamo atkritumu uzskaiti īpašā žurnālā vai elektroniskā formā saskaĦā ar 

2008.gada 16.decembra Ministru kabineta noteikumu Nr. 1051 “Bīstamo atkritumu uzskaites, 

identifikācijas, uzglabāšanas, iepakošanas, marėēšanas un pārvadājumu uzskaites kārtība” 

1.pielikumu. 

16.4. atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtai – iekārtas jauda, 

iekārtā sadedzināmo atkritumu kategorijas, atkritumu daudzums 


16.5. atkritumu poligoniem – poligona kategorija, ietilpība, darbības ilgums, 

apglabājamo atkritumu veidi un kategorijas, prasības poligona iekārtošanai, 

ekspluatācijai, uzraudzības un kontroles procedūrām, prasības poligona slēgšanai 

un apsaimniekošanai pēc slēgšanas 


17. Prasības augsnes, grunts, kā arī pazemes ūdeĦu aizsardzībai 

1. Koka balstu ražotnē vietās, kur tiek veikta koksnes ėīmiskā apstrāde pret zilējumu un 

pelējumu un kur tiek uzglabāti šim procesam nepieciešamie koksnes aizsardzības līdzekĜi, 

aprīkot ar norobežojošu monolītu (pretinfiltrācijas) virsmas segumu, lai novērstu minēto 

ėīmisko vielu nokĜūšanu augsnē un pazemes ūdeĦos. Savāktos koksnes aizsardzības līdzekĜus 

izmantot atkārtoti vai apsaimniekot saskaĦā ar DDL noteiktajām prasībām atbilstoši 2004. 


gada 03. augusta Ministru kabineta noteikumu Nr. 691 „Vides prasības kokzāăētavām un 

kokapstrādes iekārtām” 11. punktam. 

2. Koka balstus pēc apstrādes ar koksnes aizsardzības līdzekĜiem pārvietot uz koka balstu 

uzglabāšanas laukumu, kad apstrādei lietotie koksnes aizsardzības līdzekĜi vairs nepil 

atbilstoši 2004. gada 03. augusta Ministru kabineta noteikumu Nr. 691 „Vides prasības 

kokzāăētavām un kokapstrādes iekārtām” 12. punktam. 

3. Ėīmisko vielu pārlējumu gadījumos rīkoties saskaĦā ar drošības datu lapās dotajiem 

norādījumiem. 

18. Nosacījumi iekārtas darbībai netipiskos apstākĜos 

1. Nekavējoties ziĦot Jelgavas reăionālajai vides pārvaldei par visām avārijas situācijām, kuru 

dēĜ radies vai var rasties neatĜauts vides piesārĦojums, kā arī par steidzamu pasākumu 

uzsākšanu iespējamās avārijas novēršanai vai avārijas seku likvidēšanai. 

2. Iekārtas bojājumu gadījumā ierobežot vai apturēt tās darbību līdz brīdim, kad var tikt 

atsākta normāla iekārtas darbība. 

18. 1 Nosacījumi, pārtraucot iekārtas vai tās daĜas darbību, lai samazinātu ietekmi uz 

vidi. 

1. Nodrošināt visu attiecīgajā teritorijā esošo atkritumu drošu uzglabāšanu atbilstoši to 

bīstamībai. 

2. Izvest un apglabāt visus attiecīgajā teritorijā esošos atkritumus atbilstoši to bīstamībai un 

prasībām, kas izvirzītas šādu atkritumu apsaimniekošanai. 

3. Nodrošināt ėīmisko produktu drošu uzglabāšanu, nepieĜaujot to noplūdi vidē, līdz tiek 

atrasti videi droši veidi kā tos iznīcināt vai nodot citām juridiskām personām. 

4. Nodrošināt ugunsdrošības pasākumu ievērošanu attiecīgajā teritorijā. 

19. Nosacījumi avāriju novēršanai un darbībām ārkārtas situācijās 

Iespējamo avāriju situācijās rīkoties atbilstoši uzĦēmumā izstrādātajām instrukcijām. 

20. Prasības informācijai, kas sniedzama vides aizsardzības institūcijām, ja pārkāpti 

atĜaujas nosacījumi, vai notikusi avārija 

1. Nekavējoties telefoniski 63023228 vai 29490044 ziĦot vides pārvaldei gadījumos: 

1.1. kad tiek pārkāpti atĜaujas nosacījumi, kā arī avārijas gadījumos, par nosacījumu 

pārkāpšanas laiku, iespējamo vides piesārĦojuma raksturu un apjomu, par veiktajiem 

pasākumiem avārijas seku vai atĜaujas nosacījumu pārkāpšanas seku likvidācijai; 

1.2. gadījumos, kad ir apdraudēta atĜaujā izvirzīto nosacījumu turpmākā ievērošana. 

21. Nosacījumi vides valsts inspektoru regulārajām kontrolēm 

1. Nodrošināt vides valsts inspektoriem netraucēti pārbaudīt atĜaujā izvirzīto vides 

aizsardzības prasību izpildi. 

2. Nodrošināt vides inspektoriem brīvu pieeju atĜaujā paredzētajiem datu reăistrācijas 

žurnāliem. 


1. pielikums 

Norādes par datumiem, tai skaitā iesniegumu un tā precizējumu vai papildinājumu 

iesniegšanas datumi, sabiedrības un pašvaldības, citu iestāžu priekšlikumi un operatora 

skaidrojumi, protokoli par tikšanos ar operatoru un iestāžu pārstāvjiem, sabiedriskās 

apspriešanas protokoli. 

Iesniegts iesniegums 

01.04.2009. Nr.630 

Izsniegt atzinums par iesniegumu 28.04.2009. Nr. 3.3.2.- 7/681 

Izsūtīts iesniegums Ozolnieku novada domei 28.04.2009. 

Ozolnieki@ozolnieki.lv un VA „Sabiedrības 

veselības aăentūras” Zemgales reăionālajai 

filiālei Jelgava@sva.gov.lv 

Nav saĦemta Ozolnieku novada domes - 

atbilde 

SaĦemta VA „Sabiedrības veselības 11.05.2009. Nr. 23-1-13/324 

aăentūras” Zemgales reăionālās filiāles 

vēstule – atbalsta atĜaujas izsniegšanu ar 

nosacījumu, ka ūdens piegāde tiks 

nodrošināta no centralizēta ūdens piegādes 

tīkla. 


Kopsavilkums 

2. pielikums 

UzĦēmuma (uzĦēmējsabiedrības) nosaukums, informāciju par operatoru, īpašnieku un 

iekārtas atrašanās vietu. 

Akciju sabiedrība „Sadales tīkls” Koka balstu ražotne vadītājs Pēteris Račinskis, adrese 

„Dienvidnieki”, Brankas, Cenu pagasts, Ozolnieku novads, Jelgavas rajons, LV-3042. 

Īss ražošanas apraksts un iemesls kāpēc nepieciešama atĜauja. 

Koka balstu ražotnē veic koka balstu piesūcināšanu ar koksnes aizsarglīdzekli (darbības ar 

ėīmiskām vielām). Katlumājā darbojas divi katli – pamata katls MULTIMISER 17 (jauda 

0.995MW, kurināmais koksnes atlikumi) un rezerves katls VBN 400 (jauda 0.465MW, 

kurināmais gāze). Koka balstu ražošanas procesā veidojas bīstamie atkritumi – koksnes 

daĜiĦas, kas piesārĦotas ar bīstamām vielām. 

Ūdens patēriĦš (ikgadējais daudzums – esošām iekārtām) un pasākumi ūdens lietošanas 

samazināšanai. 

Par ūdens piegādi sadzīves vajadzībām noslēgts līgums ar SIA “VENDEN”. Ražošanas 

vajadzībām koka balstu piesūcināšanas (impregnēšanas) šėīduma pagatavošanai un 

darbinieku sanitārajām telpām ūdens tiek nodrošināts no ražotnei blakus esošā dīėa. 

Virszemes ūdens patēriĦš 3000 m 3 /gadā. 

Ūdens uzskaite tiek veikta ar ūdens skaitītāju. 

Bīstamo ėīmisko vielu lietošana un plānotie pasākumi to aizvietošanai. 

Koka balstu ražošana – skujkoka koksne, koksnes aizsarglīdzeklis CELCURE AC 800, 

pretpelējuma piedeva CELKIL 95, pretputošanās piedeva ANTIFOAM RD. 

Siltumenerăijas ražošana – koksnes mizas un skaidas, gāze. 

Koksnes aizsardzības līdzekli CELCURE AC 800 koka balstu piesūcināšanai tiek izmantots 

kopš 2008.gada un pašreiz tas ir optimālākais koksnes ėīmiskais aizsarglīdzeklis. 

Nozīmīgākās emisijas gaisā un ūdenī (koncentrācija un ikgadējais lielums). 

Sadedzinot koksnes atlikumus – izkliedētās cietās daĜiĦas 0.379g/s, 787mg/kub.m, 2.750t/g; 

oglekĜa oksīds 2.561 g/s, 5320mg/kub.m, 18.588t/g; slāpekĜa dioksīds 0.218g/s, 453 

mg/kub.m, 1.580t/g. 

Sadedzinot gāzi – oglekĜa oksīds 0.041g/s, 240mg/kub.m, 0.264t/g; slāpekĜa dioksīds 

0.044g/s, 258 mg/kub.m, 0.281 t/g. 

Atkritumu veidošanās un apsaimniekošana. 

Nešėirotus sadzīves atkritumus 32tonnas savāc konteineros, kurus izved SIA „Jelgavas 

komunālie pakalpojumi”. Koksnes daĜiĦas, kas satur bīstamās vielas, 3tonnas savāc 

plastmasas/metāla mucās un nodod AS”BAO”. Koka skaidas un mizas 950tonnas savāc 

skaidu noliktavā/laukumos un izmanto siltumenerăijas ražošanai. 

TrokšĦa emisijas līmenis. 

Nav noteikts, jo visas iekārtas atrodas ražošanas zonā. 


Iespējamo avāriju novēršana: 

Laukums autoklāva ēkas priekšā aprīkots ar hidroizolāciju un drenāžām notekūdeĦu 

savākšanai notekūdeĦu savākšanas tvertnēs. Gatavās produkcijas glabāšanas angārs aprīkots 

ar drenāžām notekūdeĦu savākšanai notekūdeĦu savākšanas tvertnē. Autoklāva ēkas 

grīdā izveidots padziĜinājums ar hidroizolāciju un speciālu virsmas pārklājumu 

piesūcināšanas šėīduma un koksnes konservanta savākšanai avārijas gadījumā. 

Laukums koncentrāta saĦemšanas vietā aprīkots ar hidroizolāciju un drenāžu notekūdeĦu 

savākšanai autoklāva ēkas padziĜinājumā. 

Koka balstu ražotnes teritorijā ir izbūvēts ugunsdzēsības ūdensvads ar ūdens hidrantiem. 

Teritorijā sešos ugunsdzēsības inventāra skapjos izvietots ugunsdzēsības inventārs, šĜūtenes 

un hidrantu pieslēguma mezgli. Ēkās ir ierīkota ugunsdrošības signalizācija un tajās 

atrodas pārnēsājamie ugunsdzēsības aparāti. 

Nākotnes plāni – iekārtas plānotā paplašināšanās, atsevišėu daĜu vai procesu 

modernizācija: 

Koka balstu ražotnes rekonstrukcija un modernizācija tika uzsākta 1994.gadā un pabeigta 

2003.gadā. Šajā laikā tika izbūvētas un ekspluatācijā pieĦemtas visas nepieciešamās ēkas un 

komunikācijas koka balstu ražošanai. 

Tuvākā laikā nav plānotas izmaiĦas ražotnes darbībā.

12.06.2009 - Vides pārraudzības valsts birojs

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?