visi dzīvnieki ir heterotrofi organismi. daudzi no tiem spēj izdzīvot ...
visi dzīvnieki ir heterotrofi organismi. daudzi no tiem spēj izdzīvot ... visi dzīvnieki ir heterotrofi organismi. daudzi no tiem spēj izdzīvot ...
BARĪBAS UZĥEMŠANAS UN GREMOŠANAS FUNKCIJA VISI DZĪVNIEKI IR HETEROTROFI ORGANISMI. DAUDZI NO TIEM SPĒJ IZDZĪVOT TIKAI SIMBIOZĒ AR AUTOTROFIEM FOTOSINTEZĒJOŠIEM VAI HEMOSINTEZĒJOŠIEM ORGANISMIEM. HETEROTROFI ORGANISMI UZĥEM UZTURVIELAS, KO IZMANTO KĀ ENERĂIJAS AVOTU. Gremošanas rezultātā uzturvielas, kas sastāv no polimēriem, tiek pārvērstas vienkāršās vielās - monomēros: olbaltumvielas - aminoskābēs; tauki - glicerīnā un taukskābēs; ogĜhidrāti - monosaharīdos.
- Page 2 and 3: ATKARĪBĀ NO BARĪBAS IZVĒLES, DZ
- Page 4 and 5: Atkarībā no gremošanas fermentu
- Page 6 and 7: VIENŠŪĥA GREMOŠANA MUTES GROPE
- Page 8 and 9: GREMOŠANAS TRAKTS BARĪBAS VADS GU
- Page 10 and 11: ATGREMOTĀJIEM BARĪBA TIEK ŠĖELT
- Page 12 and 13: Gremošanas trakta nozīme šėidru
- Page 14 and 15: ELPOŠANA IR PROCESU KOPUMS, KAS NO
- Page 16 and 17: ELPOŠANA ŪDENĪ CAUR ĖERMEĥA VI
- Page 18 and 19: IEKŠĒJĀS, PLĀKŠĥVEIDA ŽAUNAS
- Page 20: ELPOŠANA UZ SAUSZEMES KUKAIĥIEM U
- Page 23 and 24: Abinieku asinsrite Ādas vēna Āda
- Page 25 and 26: CILVĒKA ELPOŠANAS SISTĒMA Zīdī
- Page 27 and 28: Cilvēka elpošanas mehānika
- Page 29 and 30: SLĀPEKěA SAVIENOJUMU IZVADE NO OR
- Page 31 and 32: METANEFRĪDIJI KAPILĀRU TĪKLS PŪ
- Page 33 and 34: CILVĒKA URĪNIZVADSISTĒMA NIERES
- Page 35 and 36: NEFRONA KAPSULAS UZBŪVE IZEJOŠĀ
- Page 37 and 38: SĀLS DZIEDZERI DZIEDZERIS VĒNA AR
- Page 39 and 40: PUMPUROŠANĀS JŪRAS ANEMONE Rakst
- Page 41: APAUGěOŠANĀS ĀRĒJA IEKŠĒJA
BARĪBAS UZĥEMŠANAS UN GREMOŠANAS FUNKCIJA<br />
VISI DZĪVNIEKI IR HETEROTROFI ORGANISMI.<br />
DAUDZI NO TIEM SPĒJ IZDZĪVOT TIKAI SIMBIOZĒ<br />
AR AUTOTROFIEM FOTOSINTEZĒJOŠIEM VAI<br />
HEMOSINTEZĒJOŠIEM ORGANISMIEM.<br />
HETEROTROFI ORGANISMI UZĥEM UZTURVIELAS,<br />
KO IZMANTO KĀ ENERĂIJAS AVOTU.<br />
Gremošanas rezultātā uzturvielas, kas sastāv <strong>no</strong> polimēriem,<br />
tiek pārvērstas vienkāršās vielās - mo<strong>no</strong>mēros:<br />
olbaltumvielas - ami<strong>no</strong>skābēs;<br />
tauki - glicerīnā un taukskābēs;<br />
ogĜhidrāti - mo<strong>no</strong>saharīdos.
ATKARĪBĀ NO BARĪBAS IZVĒLES, DZĪVNIEKUS<br />
NOSACĪTI IEDALA:<br />
1) AUGĒDĀJI jeb HERBIVORI<br />
(piem., zaėi, sauszemes gliemeži);<br />
2) GAěĒDĀJI jeb KARNIVORI<br />
(piem.,z<strong>ir</strong>nekĜi, jūraszvaigznes,<br />
plēsēji);<br />
3) VISĒDĀJI jeb OMNIVORI (piem., gliemenes).
BARĪBAS VEIDI:<br />
1) Sīkas daĜinas<br />
(filtrē, ėer ar skopstiĦām, viciĦām);<br />
2) Masīvas daĜiĦas<br />
(zobi, rīvītes, muskuĜi, muguras skriemeĜi);<br />
3) Šėidrums<br />
(iekšējās vides šėidrums, augu šėidrums).<br />
Barība<br />
Mehāniska<br />
sasmalcināšana<br />
Barības<br />
gabaliĦi<br />
Fermentatīva<br />
hidrolīze<br />
Sīkas<br />
molekulas<br />
Barības vielas<br />
<strong>no</strong>nāk šūnās<br />
Nesagremotās<br />
daĜiĦas<br />
BARĪBAS GREMOŠANA BARĪBAS SASĖELŠANA ABSORBCIJA<br />
IZVADĪŠANA
Atkarībā <strong>no</strong> gremošanas fermentu lokalizācijas,<br />
izšė<strong>ir</strong> va<strong>ir</strong>ākus gremošanas veidus:<br />
1) membranālā gremošana;<br />
2) dobuma gremošana;<br />
3) intracelulārā gremošana.
DAŽĀDIEM ORGANISMIEM GREMOŠANA VAR NOTIKT:<br />
1) GREMOŠANAS VAKUOLĀ (piem.,vienšūĦiem);<br />
2) GASTROVASKULĀRAJĀ DOBUMĀ (piem., zarndobumaiĦiem,<br />
plakantārpiem);<br />
3) GREMOŠANAS TRAKTĀ (piem., mugurkaulniekiem).
VIENŠŪĥA GREMOŠANA<br />
MUTES GROPE<br />
GREMOŠANAS VAKUOLA<br />
GREMOŠANAS<br />
VAKUOLAS<br />
VEIDOŠANĀS<br />
ENDOCITOZES<br />
CEěĀ<br />
ANĀLĀ<br />
PORA
GREMOŠANA GASTROVASKULĀRAJĀ DOBUMĀ<br />
MUTES ATVERE<br />
ŠŪNAS, KURĀS<br />
LOKALIZĒTI GREMOŠANAS<br />
FERMENTI<br />
HIDROLĪTISKIE<br />
FERMENTI<br />
GASTROVASKULĀRAIS DOBUMS
GREMOŠANAS TRAKTS<br />
BARĪBAS VADS<br />
GUZA<br />
ZARNA<br />
ANUS<br />
MUTES ATVERE<br />
ZARNAS LŪMENS<br />
MUTES ATVERE<br />
ANUS<br />
GUZA<br />
BARĪBAS VADS<br />
ZARNAS<br />
MUTES ATVERE<br />
GUZA<br />
KLOĀKA
GREMOŠANAS TRAKTA UZBŪVE DZĪVNIEKIEM<br />
IR ATŠĖIRĪGA UN INDIVIDUĀLA,<br />
ATKARĪGA NO BARĪBAS, KO TIE UZĥEM<br />
KUNĂIS<br />
TIEVĀS<br />
ZARNAS<br />
TIEVĀS<br />
ZARNAS<br />
APENDIKS<br />
RESNĀ ZARNA
ATGREMOTĀJIEM BARĪBA TIEK ŠĖELTA<br />
ČETRDAěĪGĀ KUĥĂĪ<br />
TIEVĀS ZARNAS<br />
GRĀMATNIEKS<br />
BARĪBAS VADS<br />
SPUREKLIS<br />
GLUMENIEKS<br />
ACEKNIS
GREMOŠANAS TRAKTA FUNKCIJAS:<br />
1) barības mehāniska sašėelšana;<br />
2) barības ėīmiska sašėelšana;<br />
3) barības vielu molekulu absorbcija asinīs;<br />
4) nesagremoto barības atlieku izvade <strong>no</strong> organisma;<br />
5) motorā funkcija;<br />
6) endokrīnā funkcija.<br />
7) aizsargfunkcija (gremošanas trakts kā ārējā barjera)
Gremošanas trakta <strong>no</strong>zīme šėidrumu līdzsvara <strong>no</strong>drošināšana<br />
UzĦem šėidrumu<br />
2000 ml dienā<br />
Siekalas 1500 ml/d<br />
KuĦăa sula 2000ml/d<br />
Tievās zarnas absorbē<br />
8500ml/d<br />
Žults 500 ml/d<br />
Zarnu sulas 1500 ml/d<br />
AizkuĦăa dziedzera sula<br />
1500 ml/d<br />
Resnā zarna absorbē<br />
400 ml/d<br />
Izvadītscaur gremošans traktu<br />
100 ml/d
GREMOŠANAS TRAKTU VEIDI<br />
NEPILNĪGS<br />
GREMOŠANAS<br />
TRAKTS<br />
PILNĪGS<br />
GREMOŠANAS<br />
TRAKTS<br />
Viena atvere - mute;<br />
<strong>dzīvnieki</strong>em ar gastrovaskulāro<br />
dobumu, piem., plakantārpi,<br />
zarndobumaiĦi<br />
Gan mutes, gan anālā atvere;<br />
gremošanas traktam specializētas<br />
daĜas, piem., <strong>visi</strong> mugurkaulnieki,<br />
posmkāji, moluski.
ELPOŠANA IR PROCESU KOPUMS, KAS NODROŠINA<br />
SKĀBEKěA UZĥEMŠANU UN OGěSKĀBĀS GĀZES<br />
IZDALĪŠANU.<br />
ELPOŠANAS VEIDI:<br />
1) ĀRĒJĀ ELPOŠANA -<br />
gāzu apmaiĦa strap gaisu<br />
un asinīm;<br />
ELPOŠANAS FUNKCIJA<br />
CO 2<br />
1<br />
Plaušas<br />
2<br />
O 2<br />
Asinsrites<br />
sistēma<br />
2) IEKŠĒJĀ ELPOŠANA -<br />
gāzu apmaiĦa starp asinīm<br />
un audiem;<br />
3) ŠŪNU ELPOŠANA - oksidatīvie<br />
procesi mitohondrijos.<br />
3<br />
Mitohondriji<br />
O 2<br />
CO 2<br />
Kapilārs<br />
Šūna<br />
• GĀZU MAIĥAS VIRSMA: plāna, mitra, liela.
ELPOŠANA ŪDENĪ<br />
HIDRA<br />
PLANĀRIJA<br />
Maza izmēra ūdenī dzīvojošiem <strong>dzīvnieki</strong>em, kuru ėermeĦa<br />
v<strong>ir</strong>sma <strong>ir</strong> lielāka par tilpumu, gāzu apmaiĦa var <strong>no</strong>tikt tieši<br />
caur ėermeĦa v<strong>ir</strong>smu
ELPOŠANA ŪDENĪ<br />
CAUR ĖERMEĥA VIRSMU<br />
AR ŽAUNU (ĀRĒJO)<br />
PALĪDZĪBU
ELPOŠANA ŪDENĪ<br />
žaunu lapiĦas<br />
Žaunu lapiĦu struktūra<br />
elektronmikroskopā<br />
Lielākiem ūdens <strong>dzīvnieki</strong>em gāzu apmaiĦa <strong>no</strong>tiek<br />
īpašos ėermeĦa v<strong>ir</strong>smas rajo<strong>no</strong>s - plākšĦveida žaunās
IEKŠĒJĀS, PLĀKŠĥVEIDA ŽAUNAS: EFEKTĪVA GĀZU MAIĥA<br />
TIEK PANĀKTA AR PRETSTRAUMES PRINCIPA PALĪDZĪBU
ELPOŠANA UZ SAUSZEMES<br />
DAěAI SAUSZEMES BEZMUGURKAULNIEKU, KĀ<br />
POSMTĀRPIEM, ELPOŠANA NOTIEK CAUR VISU ĖERMEĥA<br />
VIRSMU
ELPOŠANA UZ SAUSZEMES<br />
KUKAIĥIEM UN DAŽIEM CITIEM SAUSZEMES POSMKĀJIEM<br />
ELPOŠANU NODROŠINA TRAHEJU SISTĒMA
ELPOŠANA UZ SAUSZEMES<br />
SAUSZEMES MUGURKAULNIEKI ELPO AR PLAUŠĀM<br />
ABINIEKI ELPO GAN CAUR ĀDU, GAN PLAUŠĀM<br />
RĀPUěI ELPO AR PLAUŠĀM
Abinieku asinsrite<br />
Ādas vēna<br />
Āda<br />
Plaušu vēna<br />
ĖermeĦa artērija<br />
Plaušas<br />
Audi<br />
Plaušu artērija<br />
Sfinkters<br />
S<strong>ir</strong>ds (5/4)<br />
Vardes Astylosternus tēviĦiem pārošanās laikā<br />
gāzu maiĦas palielināšanai uz ādas<br />
veidojas bārkstiĦas,
ELPOŠANA UZ SAUSZEMES<br />
Putniem lidojuma laikā <strong>ir</strong><br />
divējāda elpošana - ar plaušu<br />
un gaisa maisu līdzdalību<br />
Putna plaušu struktūra<br />
elektronmikroskopā
CILVĒKA ELPOŠANAS SISTĒMA<br />
Zīdītāja plaušu struktūra<br />
elektronmikroskopā
Cilvēka elpošanas sistēmas funkcijas:<br />
1) gāzu maiĦas funkcija;<br />
2) sensorā funkcija;<br />
3) vokalizācijas funkcija;<br />
4) termoregulācijas funkcija;<br />
5) homeostāzes funkcija;<br />
6) izvadfunkcija;<br />
7) asinsriti veici<strong>no</strong>šā funkcija;<br />
8) aizsargfunkcija.
Cilvēka elpošanas mehānika
IZVADFUNKCIJA<br />
GALVENĀS NO ORGANISMA IZVADĀMĀS VIELAS<br />
UN ŠĖEěPRODUKTI:<br />
1) ŪDENS;<br />
2) OGěSKĀBĀ GĀZE;<br />
3) SLĀPEKLI SATUROŠIE SAVIENOJUMI.
SLĀPEKěA SAVIENOJUMU IZVADE<br />
NO ORGANISMA NOTIEK DAŽĀDU<br />
SAVIENOJUMU VEIDĀ, ATKARĪBĀ NO<br />
DZĪVNIEKA DZĪVES VEIDA UN VIDES,<br />
KURĀ DZĪVNIEKS DZĪVO:<br />
LIELĀKĀ DAěA ŪDENS<br />
DZĪVNIEKU, IESKAITOT<br />
ABINIEKU KĀPURUS<br />
NH 3<br />
PUTNI, KUKAIĥI,<br />
DAUDZI RĀPUěI,<br />
SAUSZEMES GLIEMEŽI<br />
URĪNSKĀBE<br />
ZĪDĪTĀJI, ABINIEKI,<br />
HAIZIVIS, DAŽAS KAULU ZIVIS<br />
URĪNVIELA
PROTONEFRĪDIJI<br />
ZVAIGŽĥVEIDA<br />
ŠŪNAS KODOLS<br />
CILIJAS<br />
IZVADPORAS<br />
ZVAIGŽĥVEIDA<br />
ŠŪNA<br />
IZVADCAURULE<br />
Raksturīgi - <strong>dzīvnieki</strong>em bez celoma;<br />
piem., zemākiem tārpiem.
METANEFRĪDIJI<br />
KAPILĀRU TĪKLS<br />
PŪSLIS<br />
ATVERE AR SKROPSTIĥĀM<br />
IZVADPORA<br />
Raksturīgi posmtārpiem<br />
SAVĀCĒJKANĀLI
MALPĪGIJA VADI<br />
ANUS<br />
VIDUSZARNA<br />
GALAZARNA<br />
MALPĪGIJA VADI<br />
Raksturīgi - kukaiĦiem, sauszemes z<strong>ir</strong>nekĜveidīgajiem
CILVĒKA URĪNIZVADSISTĒMA<br />
NIERES<br />
GAROZA<br />
URĪNVADI<br />
SERDE<br />
URĪNPŪSLIS<br />
NIERES BěODIĥA<br />
URĪNIZVADKANĀLS<br />
URĪNVADS
NEFRONA UZBŪVE<br />
NEFRONI<br />
GLOMERULĀRAIS<br />
KAMOLIĥŠ<br />
GAROZA<br />
KAPSULA<br />
VĒNA<br />
SAVĀCĒJKANĀLIĥS<br />
SAVĀCĒJKANĀLIĥS<br />
ARTĒRIJA<br />
SERDE<br />
NEFRONA (HENLES)<br />
CILPA
NEFRONA KAPSULAS UZBŪVE<br />
IZEJOŠĀ<br />
ARTERIOLA<br />
IEEJOŠĀ<br />
ARTERIOLA<br />
ASINSVADU<br />
KAMOLIĥŠ<br />
KAPSULA<br />
KAPSULA<br />
ELEKRTONMIKROSKOPĀ
CILVĒKA NIERE IR POLIFUNKCIONĀLS ORGĀNS:<br />
1) IZVADA SLĀPEKI SATUROŠOS SAVIENOJUMUS;<br />
2) REGULĒ IEKŠĒJĀS VIDES KONSTANTES;<br />
3) VEIC METABOLO FUNKCIJU;<br />
4) IZDALA BIOLOĂISKI AKTĪVAS VIELAS.<br />
CILVĒKA IZVADORGĀNI:<br />
1) NIERES;<br />
2) SVIEDRU DZIEDZERI;<br />
3) PLAUŠAS;<br />
4) ZARNU TRAKTS.
SĀLS DZIEDZERI<br />
DZIEDZERIS<br />
VĒNA<br />
ARTĒRIJA<br />
KAPILĀRI<br />
SEKRĒTA<br />
SAVĀCĒJCAURULĪTE<br />
SEKRĒTA<br />
SAVĀCĒJCAURULĪTE<br />
ASINS<br />
PLŪSMA<br />
CENTRĀLAIS KANĀLS<br />
EPITĒLIJA<br />
SEKRETORĀS<br />
ŠŪNAS
REPRODUKCIJAS FUNKCIJA<br />
VAIROŠANĀS VEIDI:<br />
1) BEZDZIMUMVAIROŠANĀS:<br />
a) PUMPUROŠANĀS;<br />
b) PARTENOĂENĒZE;<br />
c) FRAGMENTĀCIJA.<br />
2) DZIMUMVAIROŠANĀS.
PUMPUROŠANĀS<br />
JŪRAS ANEMONE<br />
Raksturīgi, piem., zarndobumaiĦiem
DAUDZI DZĪVNIEKI SPĒJ VAIROTIES GAN BEZDZIMUMISKI,<br />
GAN DZIMUMISKI<br />
ZARNU<br />
TRAKTS<br />
OLNĪCAS<br />
OLAS<br />
ROTIFERA
APAUGěOŠANĀS<br />
ĀRĒJA<br />
IEKŠĒJA
Change language