staiceles pilsētas ar lauku teritoriju teritorijas plānojums - Rīgas ...

Staiceles pilsētas dome
STAICELES PILSĒTAS AR LAUKU TERITORIJU
TERITORIJAS PLĀNOJUMS
I sējums
ESOŠĀ SITUĀCIJA UN APSVĒRUMI
PAR TERITORIJAS ATTĪSTĪŠANU
Staicele, 2005-2006

2
Izpildītāji
Jānis Bērziņš, Staiceles pilsētas domes izpilddirektors
Modrīte Lūse, arhitekte, Dr.arh.,
sertifikāts Nr.10-0968
Anete Pošiva, ģeogrāfe
par plānojuma izstrādi atbildīgā
amatpersona, projekta vadītājs
projekta autore
kartogrāfiskais materiāls

3
Teritorijas plānojuma sastāvs:
I sējums
II sējums
III sējums
I daļa. Esošā situācija un apsvērumi par teritorijas attīstīšanu
(111 lpp. teksta, 3 attēli)
II daļa. Staiceles pilsētas ar lauku teritoriju Teritorijas izmantošanas un
apbūves noteikumi
(72 lpp. teksta, 2 attēli)
Staiceles pilsētas ar lauku teritoriju Teritorijas plānojuma sabiedriskās
apspriešanas materiāli (Pārskats par teritorijas plānojuma izstrādi)
(240 lpp. teksta)
Grafiskā daļa:
1.karte. Staiceles pilsētas ar lauku teritoriju teritorijas pašreizējā izmantošana, M 1:10000
2.karte. Staiceles pilsētas ar lauku teritoriju teritorijas plānotā/atļautā izmantošana,
M 1:10000
3.karte. Staiceles pilsētas teritorijas pašreizējā izmantošana, M 1:5000
4.karte. Staiceles pilsētas teritorijas plānotā/atļautā izmantošana, M 1:5000

4
SATURS
Ievads .................................................................................................................... 6
1. Teritorijas galvenie resursi..............................................................................11
1.1. Vispārējais stāvoklis ..................................................................................................... 11
1.2. Iedzīvotāji un nodarbinātība ......................................................................................... 12
1.3. Apdzīvojums ................................................................................................................. 16
1.4. Zeme un tās izmantošana .............................................................................................. 19
1.5. Infrastruktūra ................................................................................................................ 31
1.5.1. Komunālā infrastruktūra ..................................................................................................... 31
1.5.2. Sakaru līnijas ....................................................................................................................... 35
1.5.3. Transporta infrastruktūra ..................................................................................................... 36
1.5.4. Meliorācijas sistēmas .......................................................................................................... 38
1.6. Vide .............................................................................................................................. 40
1.6.1. Dabas pamatne .................................................................................................................... 40
1.6.2. Dabas resursi ....................................................................................................................... 41
1.6.3. Aizsargājamās dabas teritorijas ........................................................................................... 45
1.6.4. Kultūras pieminekļi ............................................................................................................. 51
2. Attīstības priekšnosacījumi un iespējas ..........................................................53
2.1. Attīstības priekšnosacījumu vērtējums ......................................................................... 53
2.1.1. Esošā situācija. Ģeogrāfiskie faktori ................................................................................... 53
2.1.2. Esošā situācija. Zemes izmantošana .................................................................................... 55
2.1.3. Esošā situācija. Infrastruktūra ............................................................................................. 57
2.1.4. Esošā situācija. Dabas pamatne un vides stāvoklis ............................................................. 59
2.2. Plānošanas principi un nosacījumi ............................................................................... 61
2.2.1. Staiceles pilsētas ar lauku teritoriju plānojumā izmantojamie principi ............................... 61
2.2.2. Teritorijas attīstības programmu, citu plānojumu, programmu, stratēģiju nostādnes ......... 62
2.2.3. Limbaţu rajona attīstības dokumentu nostādnes ................................................................. 67
2.2.4. Reģionu attīstības dokumenti .............................................................................................. 68
2.2.5. Nacionālais plānojums…………………………………………………………………... ..69
2.2.6. Kaimiņu pašvaldību plānojumi……………………………………………………………69
2.3. Attīstības iespēju vērtējums .......................................................................................... 73
2.3.1. Teritorijas izmantošana. Attīstības iespēju analīze ............................................................. 73
2.3.2. Infrastruktūra. Attīstības iespēju analīze ............................................................................. 77
2.3.3. Dabas pamatne. Attīstības iespēju analīze .......................................................................... 78
2.4. Pašvaldības teritorijas plānojuma mērķis ..................................................................... 79
3.Teritorijas plānojuma risinājumi ......................................................................80
3.1. Apdzīvojuma struktūra ................................................................................................. 80
3.1.1. Apdzīvojuma karkass .......................................................................................................... 80
3.1.2. Apkalpes un darījumu centri ............................................................................................... 87
3.2. Apsvērumi par teritorijas izmantošanu ......................................................................... 87

5
3.3. Vides aizsardzības pasākumi ........................................................................................ 89
3.3.1. Kultūras pieminekļi, kultūrvēsturiskie objekti un to aizsargjoslas ...................................... 89
3.3.2. Aizsargājamās dabas teritorijas un objekti un to aizsargjoslas ........................................... 92
3.3.3. Piesārņojums un tā novēršana ............................................................................................. 99
3.3.4. Riska teritorijas un objekti ................................................................................................ 101
4. Pašvaldības un privāto investoru ieceres ......................................................102
5. Kopējo interešu teritorijas un nozares ..........................................................107
6. Turpmākā plānošana un teritorijas plānojuma pārskatīšana un grozīšana ...108
Izmantotie avoti ................................................................................................110

6
Ievads
Pamatojums: Staiceles pilsētas ar lauku teritoriju teritorijas plānojums izstrādāts,
pamatojoties uz Staiceles pilsētas domes 20.04.2005. lēmumu Nr.74 (protokols Nr.6, 4.§) par
teritorijas plānojuma izstrādes uzsākšanu un par plānojuma izstrādi atbildīgās amatpersonas
iecelšanu.
Saskaņā ar Darba uzdevumu teritorijas plānojuma izstrādes mērķis ir veicināt pašvaldības kā
patstāvīgas teritoriālas vienības līdzsvarotu un ilgtspējīgu attīstību, nodrošinot:
– vides kvalitāti un teritorijas racionālu izmantošanu atbilstoši Staiceles pilsētas ar lauku
teritoriju mērķiem un vīzijai, iedzīvotāju tiesības izmantot un attīstīt nekustamo īpašumu
saskaņā ar teritorijas plānojuma prasībām;
– pilnvērtīgu dzīves vidi, kvalitatīvus izglītības, veselības un sociālās aizsardzības
pakalpojumus pašvaldības iedzīvotājiem;
– dabas un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu;
– tautsaimniecības nozaru un inţenierinfrastruktūras attīstību;
– racionālu dabas un cilvēku materiālo resursu izmantošanu;
– uzņēmējdarbības attīstību tirgus ekonomikas apstākļos un jaunu investīciju piesaisti;
– sabiedrības iesaisti un līdzdalību teritorijas attīstības plānošanas procesā.
Staiceles pilsētas ar lauku teritoriju teritorijas plānojums uzsākts un pabeigts saskaņā ar MK
noteikumu Nr.883 (19.10.2004.) Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi
prasībām.
Zemes izmantošanas veidi noteikti, pamatojoties uz LR likumā Par zemes lietošanu un zemes
ierīcību doto klasifikāciju, kas detalizētāk sakārtota LR MK noteikumu Nr.344 (31.07.2001.)
pielikumā Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikators.
Teritorijas plānojumā lietoti MK noteikumiem pievienotajā klasifikatorā noteiktie zemes
izmantošanas mērķu grupu apzīmējumi:
01 lauksaimniecība
02 meţsaimniecība
03 ūdenssaimniecība
04 ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde
05 zvejniecība un zivsaimniecība, t.sk. zivaudzētavas
06 vienģimenes un divģimeņu dzīvojamo māju apbūve
07 daudzdzīvokļu māju apbūve
08 darījumu iestāţu un komerciāla rakstura apbūve
09 sabiedriskas nozīmes objekti
10 rūpniecības objekti
11 satiksmes infrastruktūras objekti
12 inţeniertehniskās apgādes tīkli un objekti
13 pārējie objekti,
tos variējot, lai pielāgotu esošajiem/plānotajiem zemes izmantošanas veidiem.
Plānošanas procesā visas trīs iesaistītās puses – pilsētas domes nozīmētais vadītājs J.Bērziņš,
“GIS projekti” ekspertes kartogrāfe, arhitekte-plānotāja – aktīvi sadarbojās. Aktīvi
plānošanas procesā iesaistījās arī domes priekšsēdētājs J.Bakmanis.

7
Staiceles pilsētas lauku teritorijas pamatkartes izgatavotas M 1:10000, Staiceles pilsētas
teritorijas pamatkartes – M 1:5000, bet pārējās tematiskās kartes – M 1:50000. Visas kartes
izgatavotas digitālā veidā. Teritorijas plānojuma teksta daļai pievienotas karšu (1.-4.karte)
izdrukas.
Metodika: darbs veikts pakāpeniski, izdalot tā gaitā trīs pēc darbības veida atšķirīgas daļas:
izpēti, vērtējumu un priekšlikumu izstrādāšanu. Katrai daļai tika izvirzīti izpildāmie
uzdevumi. To izpilde notika pa posmiem.
Izpētes daļas sagatavošanu uzsākot, izvirzīti uzdevumi:
nodrošināt teritorijas plānojumam nepieciešamo publiskuma pakāpi;
noskaidrot Staiceles pilsētas un tās lauku teritorijas attīstības potenciālu, t.i.,
pašvaldības galveno resursu pašreizējo stāvokli.
Izskatīti šādi pamatresursi:
– transportģeogrāfiskā situācija;
– iedzīvotāji;
– apdzīvojums;
– zemes izmantošana;
– infrastruktūra;
– dabas un kultūrvides vērtības.
Šajā procesā vērtēts arī resursu izvietojums – pilsētā vai laukos, attiecībā pret
galvenajiem ceļiem.
1.posms:
Valsts, pašvaldību un privātās institūcijas MK noteikumos Nr.883 noteiktajā
kārtībā informētas par projekta uzsākšanu. Vienlaicīgi privātās un juridiskās
personas aicinātas izteikt savas vajadzības. Institūcijām pieprasīti nosacījumi, kas
viņuprāt jāievēro, lai teritorijas plānojuma izstrādāšanas gaitā un piedāvājot
projekta risinājumus ievērotu to intereses.
Par Staiceles pilsētas ar lauku teritoriju teritorijas plānojuma uzsākšanu tika
informētas sekojošas institūcijas:
1. Limbaţu rajona padome,
2. Valmieras reģionālā vides pārvalde,
3. SIA BO “Vidzemes attīstības aģentūra”,
4. Rīgas Plānošanas reģiona attīstības padome,
5. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija,
6. LR ZM Ziemeļvidzemes reģionālā lauksaimniecības pārvalde,
7. LR Vides ministrijas Vides pārraudzības valsts birojs,
8. Valsts aģentūras “Sabiedrības veselības aģentūra” Valmieras filiāle,
9. LR Vides ministrijas Dabas aizsardzības pārvalde,
10. VZD Vidzemes reģionālā nodaļa,
11. Valsts meţa dienesta Limbaţu virsmeţniecība,
12. VAS “Latvijas valsts meţi” Rietumvidzemes meţsaimniecība,
13. Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Limbaţu brigāde,
14. SIA “Lattelekom”,
15. SIA “Latvijas Mobilais Telefons”,

8
16. VAS “Latvijas valsts ceļi” Vidzemes reģiona Limbaţu nodaļa,
17. Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta administrācija,
18. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra,
19. VAS “Latvenergo” filiāle Ziemeļu elektriskie tīkli, Limbaţu ETR,
20. AS “Latvijas gāze”,
21. Ainaţu, Salacgrīvas, Alojas pilsētu domes, Valmieras rajona Ramatas un
Skaņkalnes pagasta padomes.
Rakstiskā veidā nosacījumi Staiceles pilsētas ar lauku teritoriju teritorijas plānojumam
saņemti no:
1. Limbaţu rajona padomes,
2. Valmieras reģionālās vides pārvaldes,
3. SIA BO “Vidzemes attīstības aģentūra”,
4. Rīgas Plānošanas reģiona attīstības padomes,
5. LR ZM Ziemeļvidzemes reģionālās lauksaimniecības pārvaldes,
6. LR Vides ministrijas Vides pārraudzības valsts biroja,
7. Valsts aģentūras “Sabiedrības veselības aģentūra”,
8. Valsts aģentūras “Sabiedrības veselības aģentūra” Valmieras filiāles,
9. LR VZD Vidzemes reģionālās nodaļas,
10. VAS “Latvijas valsts meţi” Rietumvidzemes meţsaimniecības,
11. Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Limbaţu brigādes,
12. SIA “Latvijas Mobilais Telefons”,
13. VAS “Latvijas valsts ceļi” Vidzemes reģiona Limbaţu nodaļas,
14. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras,
15. VAS “Latvenergo” filiāles Ziemeļu elektriskie tīkli,
16. AS “Latvijas gāze”.
Ne visas institūcijas nosacījumiem pievienojušas to izpildei nepieciešamo informāciju.
Pirmās sabiedriskās apspriešanas gaitā saņemti arī fizisku un juridisku personu ierosinājumi.
Saņemtie nosacījumi un ierosinājumi tika izskatīti un apkopoti (sk. III sējumu). Vienlaicīgi
apkopota arī cita kartogrāfiskā, rakstiskā un mutiskā informācija, kura var tikt izmantota,
izstrādājot Staiceles pilsētas ar lauku teritoriju teritorijas plānojumu (iepriekš izstrādātās
izpētes, pagasta padomes rīcībā esošie dati).
2.posms:
Veikta kartogrāfisko, statistikas, iepriekš izstrādātu teritorijas plānojumu un cita
veida projektu materiālu izpēte un plānojamās teritorijas apsekojums dabā, īpašu
uzmanību pievēršot Staiceles pilsētai, kā arī Rozēnu, Vīķu, Karogu apdzīvotajām
vietām, arhitektūras un kultūrvēsturiskajiem pieminekļiem, aizsargājamiem dabas
objektiem un ainaviski pievilcīgām vietām, kā arī tām teritorijām, kuru
izmantošanas statuss varētu tikt mainīts. Faktiskais stāvoklis salīdzināts ar
kartogrāfiskos un rakstiskos materiālos, publicētos avotos, kā arī mutiski iegūto
informāciju. Izstrādāts esošās situācijas raksturojums.
Vērtējošās daļas uzdevums:
izvērtēt pagasta pamatresursu pašreizējo stāvokli un to attīstības priekšnosacījumus un
iespējas, ievērojot iekšējās un ārējās fiziskās, kā arī ekonomiskās un sociālās vides
īpatnības un varbūtēju nelabvēlīgu faktoru ietekmi.

9
3.posms:
Izmantojot SVID analīzes metodi, pa nozarēm un sektoriem izvērtēta informācija
par teritorijas galvenajiem resursiem. Analīze ietver:
– esošās situācijas spēcīgo un vājo pušu konstatāciju;
– izdevību, ko sniedz ārējā vide esošās situācijas izmainīšanai, noteikšana,
izvērtējot varbūtējās problēmas un ārējos draudus.
Vērtējošās daļas uzdevums:
izvirzīt plānojuma mērķi.
4.posms:
Atbilstoši LR tiesību aktos noteiktai kārtībai izstrādāt pašvaldības teritorijas
plānojumu, pamatojoties/saistībā ar citiem tās teritorijā spēkā esošiem
plānojumiem, programmām u.tml., izskatīti Staiceles pilsētas un tās lauku
teritorijas, kā arī augstāka līmeņa – Rīgas plānošanas reģiona un Limbaţu rajona –
un kaimiņu pašvaldību – Limbaţu rajona Ainaţu, Salacgrīvas un Alojas pilsētu ar
lauku teritorijām un Valmieras rajona Ramatas un Skaņkalnes pagasta – RAPLM
un citos arhīvos pieejamie attīstības plānošanas dokumenti, tostarp:
– Nacionālā plānojuma saistošā daļa “Nacionālas nozīmes lauksaimniecības un
meţsaimniecības teritorijas”, 2004;
– Staiceles pilsētas ģenerālais plāns, 1984;
– Staiceles pilsētas ar lauku teritoriju Attīstības plāns 2003.-2010.gadam, 2003.
– Ainaţu pilsētas ar lauku teritoriju sociāli ekonomiskās attīstības programma,
1999;
– Ainaţu pilsētas ar lauku teritoriju teritorijas plānojums, 2005;
– Alojas pilsētas ar lauku teritoriju Attīstības programma, 1997;
– Salacgrīvas pilsētas ar lauku teritoriju teritorijas plānojums, 2004;
– Skaņkalnes pagasta attīstības stratēģija, 2002;
– Skaņkalnes pagasta teritorijas plānojums, I redakcija, 2002;
– Limbaţu rajona Staiceles pilsētas ar lauku teritoriju Attīstības plāns 2003.-
2010.gadam. 2003;
– Rīgas reģiona attīstības stratēģija, 2000;
– Vidzemes plānošanas reģiona telpiskais struktūrplāns, 2003;
– Dabas parka “Salacas ieleja” posma Rozēni-Mērnieki Dabas aizsardzības plāns
2004.-2014.gadam, 2004;
– Vides aizsardzības politika Latvijā, 1998
un izvērtēta šajos dokumentos izstrādāto priekšlikumu iespējamā ietekme uz
Staiceles pilsētas un tās lauku teritorijas pamatresursu attīstību.
Priekšlikumu daļas galvenais uzdevums:
izstrādāt zemes izmantošanas priekšlikumus Staiceles pilsētai un tās lauku teritorijai.
5.posms:
Uz iepriekšējos posmos iegūtās informācijas bāzes tiek piedāvātas iespējas konkrētu
teritoriju izmantošanai ar mērķi veicināt pašvaldības kopējās attīstības procesu.
Izstrādājot projekta priekšlikumus, ievērotas tiesību un normatīvo aktu, kā arī
attiecīgo institūciju noteiktās prasības teritorijas izmantošanai.

10
Pēc Staiceles pilsētas ar lauku teritoriju Teritorijas plānojuma I redakcijas sabiedriskās
apspriešanas izvērtēti visi saņemtie atzinumi un iesniegumi. Kopumā saņemti 20 atzinumi un
25 Staiceles iedzīvotāju iesniegumi (5 pirms Teritorijas plānojuma izstrādes uzsākšanas
24.04.2005., 3 iesniegumi – sabiedriskās apspriešanas 1.posma laikā un 17 iesniegumi – pēc
1.redakcijas nodošanas sabiedriskajai apspriešanai). Visu saņemto atzinumu un iesniegumu
apkopojums ievietots III sējumā. Pamatotajām prasībām un ierosinājumiem atbilstošas
korekcijas veiktas I sējuma nodaļās 1.5.1 (sadaļas Centralizētā ūdensapgādes sistēma un
Gāzes apgāde), 3.3.2, 3.3.3 (sadaļa Purvu aizsargjoslas), II sējuma nodaļās 1.1, 1.5, 1.6, 1.7,
1.8, 1.10, 1.13 (sadaļas Inženierkomunikāciju objektu teritorijas un Atkritumu saimniecība),
2.1, 2.2 (sadaļas Dabas teritorijas un Īpašas teritorijas), 2.3, 2.4. Atzinumi no Valsts
kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta
teritorijas netika saņemti.
Pēc Teritorijas plānojuma I redakcijas izskatīšanas RAPLM veiktas korekcijas un
papildinājumi, lai novērstu atzinumā norādītās nepilnības. RAPLM atzinums, pārskats par
veiktajām korekcijām/papildinājumiem, kā arī papildus saņemtie institūciju atzinumi un citi
materiāli apkopoti un pievienoti III sējumam.

11
1. Teritorijas galvenie resursi
1.1. Vispārējais stāvoklis
Izvietojums, teritorija, veidošanās. Staiceles pilsēta ar lauku teritoriju atrodas Limbaţu
rajona ziemeļaustrumos, Salacas upes abos krastos, 46 km attālumā no rajona centra
Limbaţiem, 131 km – no Rīgas. Rietumos tā robeţojas ar Ainaţu un Salacgrīvas lauku
teritoriju, dienvidos – ar Alojas lauku teritoriju, austrumos – ar Valmieras rajona Ramatas un
Skaņkalnes pagastu, ziemeļos stiepjas līdz Igaunijas robeţai. Pašvaldības nozīmīgākā
apdzīvotā vieta ir Staiceles pilsēta. Pilsētas tiesības Staicele ieguvusi 1992.gadā. Kopš
1950.gada tai bija strādnieku ciemata, kopš 1961.gada – pilsētciemata statuss. Staiceles lauku
teritorijā ietilpst galvenokārt agrākā Rozēnu pagasta teritorija. Pēdējās administratīvās
izmaiņas notikušas 1977.gadā, kad Staiceles pilsētciemata padomei pakļautajai teritorijai
pievienota daļa Alojas ciemata padomei pakļautās teritorijas (1488,7 ha).
Sasniedzamība. Staiceli un tās lauku teritoriju šķērso 1.šķiras autoceļš Ainaţi-Matīši (P15)
(2,3 km ceļa posms – caur Staiceles pilsētu), nodrošinot saistību ar kaimiņu pašvaldību
centriem – Ainaţiem (28 km) un Aloju (14 km) un tālāk – ar Vidzemes reģiona centru
Valmieru (ceļš P16 Valmiera-Mazsalaca). Valsts 2.šķiras autoceļš Mazsalaca-Staicele
(V163) saista Staiceli ar Mazsalacas pilsētu (26 km), bet autoceļi Staicele-Puršēni-Rozēni
(V118, 11,1 km) un Staicele-Lejasmūnas-Rozēni (V119, 15 km) saista Staiceli ar lielāko
apdzīvoto vietu tās lauku teritorijā – Rozēniem – un citām apdzīvotajām vietā šajos ceļu
maršrutos. Teritorijas transportģeogrāfisko situāciju raksturo nomaļa novietne ar relatīvi labu
pieeja valsts galvenajām transporta artērijām – starptautiskas nozīmes autoceļiem A1 Rīga-
Igaunijas robeţa (Via Baltica) un A3 Inčukalns-Valmiera-Igaunijas robeţa (Via Hanseatica)
– un laba satiksme ar rajona centru. To nodrošina valsts 1.šķiras autoceļi Ainaţi-Matīši (P15,
posms Staicele-Aloja) un Aloja-Limbaţi (P13). Staicelei ir tieša satiksme ar galvaspilsētu
Rīgu. Ar sabiedrisko auto transportu Rīga sasniedzama 3 stundās, rajona centrs Limbaţi – 1
stundā. Staiceles pašvaldības teritorijā nav dzelzceļa līniju, tuvākā dzelzceļa stacija atrodas
Valmierā (57 km).
Teritorijas attīstības vērtēšanas rādītāji (indeksi) 1 . Staiceles attīstības vērtēšanas statistiskie
rādītāji par 1999. un 2002.gadu neiepriecina. Pēc svērtā attīstības rādītāja (indeksa) lieluma
tā atrodas desmit sociāli ekonomiskās attīstības ziņā vājāko Latvijas pilsētu grupā un starp 77
pilsētām ieņem 70.vietu. Pēc 2003.gada svērtā attīstības rādītāja Staicelei ar lauku teritoriju –
67.vieta (salīdzinājumam: Ainaţiem – 26., Alojai – 31., Salacgrīvai – 32.vieta). Salīdzinošās
attīstības izmaiņas vērtētas arī samērojot pilsētu rangu izmaiņas četru gadu laikā (1.tab.).
Staiceles pilsētas ar lauku teritoriju svērtais attīstības indekss šajā laika posmā bijis visai
stabils un negatīvs: -2,062 (1999), -2,142 (2000), -1,898 (2001), -2,342 (2002), tā vērtība
kopumā samazinājies par 0,280, būtiski neietekmējot vietu pilsētu rangu sarakstā [71].
1 Tiek aprēķināts Latvijas Statistikas institūtā sākotnēji pēc 1996./1997.gadā izstrādātas metodikas, kopš
2000.gada – pēc koriģētas metodikas. Izmanto atbalstāmo teritoriju noteikšanai un reģionālās attīstības politikas
izstrādāšanai. Šeit informācija/dati no darba [71].

12
Staiceles pilsētas ar lauku teritoriju attīstības rādītāji
Iedzīvotāju Demogrāfiskās
Pastāvīgo
ienākuma
iedzīvotāju
nodokļa slodzes skaita
lielums līmenis izmaiņas 5
uz 1 iedz.
gadu periodā
Bezdarba
līmenis
svars 0,3 svars 0,3 svars 0,2 svars 0,2
Svērtais
attīstības
indekss
1.tabula
Rangs 1)
1999. -0,017 -0,873 -0,880 -0,293 -2,062 70
2002. -0,018 -0,768 -1,069 -0,487 -2,342 70
2003. -2,090 67
1) Vieta Latvijas pilsētu kopumā, vērtējot pēc svērtā attīstības indeksa.
Avoti: Daţādā Latvija: pagasti, novadi, pilsētas, rajoni, reģioni. Vērtējumi, perspektīvas, vīzijas. Latvijas
Statistikas institūts, Valsts reģionālās attīstības aģentūra, 2004. (1999., 2002.g. aprēķins).
Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 2.marta noteikumos Nr.124 “Noteikumi par kritērijiem valsts
budţeta dotācijas piešķiršanai pašvaldībām Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansēto projektu
īstenošanai”, 2.pielikums. “Latvijas Vēstnesis”, 25.01.2005., Nr.13 (3171) (2003.g. aprēķins).
Vērtējumā iekļauto attīstības komponentu – bezdarba līmeņa, iedzīvotāju ienākuma nodokļa
uz 1 cilvēku, demogrāfiskās slodzes, iedzīvotāju skaita – rādītāju skaitlisko lielumu izmaiņas
4 gados pašvaldībā bijušas visai atšķirīgas. Bezdarba līmeņa samazinājums par 1,5%
punktiem un iedzīvotāju skaita samazinājums par 7,2% Staiceles pašvaldībā atbilst vidējam
bezdarba līmeņa un iedzīvotāju skaita samazinājumam visās pilsētās (atbilstoši –1,5% un –
7,0%. Demogrāfiskā slodze pašvaldībā samazinājusies par 14,6%, pilsētās vidēji – par
10,8%, bet pēc iedzīvotāju ienākuma nodokļa uz 1 cilvēku pieauguma šajā periodā (113,6%)
Staicele atrodas 2.vietā aiz Līvānu novada.
1.2. Iedzīvotāji un nodarbinātība
2005.gada sākumā Staicelē un tās lauku teritorijā dzīvojuši 2000 cilvēku. Iedzīvotāju skaits
11 gadu posmā starp 1989. un 2000.gada tautskaitēm samazinājies no 2249 līdz 2122, t.i. par
127 cilvēkiem vai vidēji par 11,5 cilvēkiem gadā. Pēdējo 5 gadu attīstība uzrāda iedzīvotāju
skaita stabilizēšanās tendenci, mazinoties dabiskās kustības rezultātā notiekošā ikgadējā
samazināšanās tempam (2.tab.).
Datu apkopojums par iedzīvotāju ikgadējo mehānisko kustību netiek publicēts. Sprieţot pēc
Staiceles pašvaldības datiem par iedzīvotāju skaita izmaiņām, šīs plūsmas rādītājs var būt
samazinājums/palielinājums par mazāk kā 10 cilvēkiem gadā (2004.gadā Staicelē uz dzīvi
apmetušies 59 iedzīvotāji, no pašvaldības aizbraukuši 55 cilvēki).

13
Gads
12.01.1989.
31.03.2000.
2.tabula
Iedzīvotāju skaita attīstība 2000-os gados 2)
Iedzīvotāju skaits
Dabiskā kustība
gada sākumā piedzimuši miruši dabiskais pieaugums
2249 (p.c. – 1380,
l.t. – 869) 2)
2122 (pils. – 1209,
l.t. – 913) 2)
2000 3)
2131
2001 3)
2069
2002 3)
2056
2003 3)
2030
2004 3)
2014
2005 5) 2008 (pils. – 1174,
l.t. – 834)
Iedzīvotāju skaita
pieaugums:
1989-2000 1)
2000-2005
-127 (pils. -171,
l.t. +44)
-114 (pils. -35,
l.t. -79)
4
10
11
33
11 4)
18
27
29
29
35
18 4)
22
-23
-19
-18
-2
-7
-4
87 160 -73
1) Staiceles pilsēta kopā ar lauku teritoriju (2000-šo gadu statistikā nav nodalīta informācija par pilsētām un to lauku
teritorijām).
2) Pēc tautskaites datiem.
3) Pēc LR Centrālās statistikas pārvaldes publicētajiem avotiem, attiecīgā gada sākumā.
4) Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes iedzīvotāju reģistra datiem.
5) Pēc Staiceles pašvaldības informācijas.
Avoti: 1989.gada tautas skaitīšanas rezultāti Latvijā. LR Valsts statistikas komiteja, 1992; 52., 293.lpp.
Latvijas 2000.gada tautas skaitīšanas rezultāti. LR Centrālā statistikas pārvalde, 2002; 33., 41.lpp.
Latvijas demogrāfijas gadagrāmata 2001. LR Centrālā statistikas pārvalde, 2001, 58.lpp. (iedzīvotāju dabiskā
kustība 2000.g.)
Latvijas demogrāfijas gadagrāmata 2002. LR Centrālā statistikas pārvalde, 2002 (iedzīvotāju dabiskā kustība
2001.g.)
Latvijas demogrāfijas gadagrāmata 2003. LR Centrālā statistikas pārvalde, 2003, 63.lpp. (iedzīvotāju dabiskā
kustība 2002.g.)
Demogrāfija 2004. LR Centrālā statistikas pārvalde, 2004, 47., 67.lpp. (iedzīvotāju skaits 2000.-2004.g.,
dabiskā kustība 2003.g.)
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati (2004.-2005.g.).
Staiceles pašvaldības informācija par iedzīvotāju skaitu 2005.g..
Pēc 2000.gada tautas skaitīšanas datiem, Staiceles pilsētas un tās lauku teritorijas iedzīvotāju
vecuma struktūra atšķiras no Limbaţu rajona vidējās – Staicelē ar lauku teritoriju darbspējas
vecuma iedzīvotāju īpatsvars bijis 50,7%, rajonā vidēji – 56,5%; virs darbspējas vecuma –
attiecīgi 25,6% un 22,5%; bērnu un jauniešu attiecīgi – 23,7% un 21,0%. Tas noteicis
ievērojami augstāku nekā rajonā vidēji (atbilstoši 970 un 768 bērni un pensijas vecuma
iedzīvotāji uz 1000 darbspējīgajiem iedzīvotājiem) demogrāfiskās slodzes līmeni. Pēdējo
piecu gadu laikā Staiceles iedzīvotāju demogrāfiskā struktūra ievērojami mainījusies –
darbspējas vecumu sasniegusi 1980-to gadu dzimstības „buma” paaudze, bet sekojošā
paaudze ir mazskaitlīga 1990-to gadu dzimstības krīzes ietekmē. Bērnu skaitu un, atbilstoši,
viņu īpatsvaru iedzīvotāju vecumstruktūrā ietekmē arī bērnu psihiatriskās slimnīcas esamība
Vīķos (3.tab. )

14
3.tabula
Iedzīvotāju galvenās vecuma grupas 1)
Iedzīvotāju skaits Īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā, %
Iedzīvotāju vecuma grupas 1996 2000 2) 2005 1996 2000 2005
Staicelē ar l.t. Latvijā
Līdz darbspējas vecumam 531 502 372 22,5 23,7 18,7 15,4
Darbspējas vecumā 1229 1077 1129 52,1 50,7 56,7 62,8
Virs darbspējas vecuma 599 543 490 25,4 25,6 24,6 21,8
1) Darbspējas vecums 1996.gada sākumā: vīriešiem - 15-59 gadi, sievietēm - 15-55 gadi;
2000.gada sākumā: vīriešiem - 15-59 gadi, sievietēm - 15-56 gadi;
2005.gada sākumā: vīriešiem - 15-61 gads, sievietēm - 15-59 gadi.
2)
Pēc tautskaites datiem.
Avoti: Limbaţu rajona pilsētas un pagasti. LR Valsts statistikas komiteja, 1997 (iedzīvotāju skaits 1996.gadā).
Latvijas 2000.gada tautas skaitīšanas rezultāti. LR Centrālā statistikas pārvalde, 2002, 70.lpp.
(iedzīvotāju skaits 31.03.2000.).
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati (iedzīvotāju skaits 01.01.2005.) [105].
PMLP iedzīvotāju reģistra dati atšķiras no pašvaldības datiem. Saskaņā ar tiem 2005.gada
sākumā 26,8% iedzīvotāju bijuši bērni un pusaudţi pirmsskolas un skolas vecumā, tostarp
vecumā līdz 6 gadiem – 113 vai 5,7%, no 7 līdz 18 gadiem – 421 vai 21,1% no iedzīvotāju
kopskaita 2 [105].
Pensijas vecuma iedzīvotāju augstākais nekā rajonā un arī valstī īpatsvars, kas atspoguļo
iedzīvotāju kopuma novecošanos, un relatīvi zemais dzimstības līmenis pēdējā desmitgadē
liecina par iespējamām grūtībām nākotnē uzturēt iedzīvotāju skaitu esošajā līmenī ar
dabiskās ataudzes palīdzību. Arī mehāniskā pieauguma varbūtība/iespējas nav lielas, jo
samazinās visas valsts iedzīvotāju skaits.
2000.gada tautskaitē Staicelē kopā ar tās lauku teritoriju uzskaitītas 757 mājsaimniecības, no
tām 415 vai 54,8% ir vienas (234) un divu (181) personu mājsaimniecības.
Iedzīvotāju etniskais sastāvs ir visai viendabīgs – 89,1% latviešu tautības (01.01.2005). Starp
minoritātēm dominē krievu tautība (59% no nelatviešu skaita, vai 6,4% no iedzīvotāju
kopskaita) [105]. Minoritātes sekmīgi integrējušās.
Iedzīvotāju izglītības līmenis jāvērtē kā zemāks par Limbaţu rajona vidējo. Iedzīvotāju ar
augstāko, vidējo speciālo un vispārējo vidējo izglītību īpatsvars Staicelē ir zemāks par rajona
vidējiem rādītājiem (atbilstoši 4,1%, 15,1% un 26,6% no Staiceles un 7,3%, 17,4% un 27,8%
no rajona iedzīvotājiem 15 un vairāk gadu vecumā), ar pamatskolas izglītību – augstāks
(42,8% no Staiceles, 34,0% no rajona iedzīvotājiem 15 un vairāk gadu vecumā) (pēc [74]).
Iedzīvotāju nodarbinātība. Saskaņā ar Staiceles pašvaldības sniegto informāciju, 01.06.2005.
pašvaldības teritorijā nodarbināts 631 cilvēks, no tiem 546 ir pašvaldības iedzīvotāji, t.i.
pašvaldības teritorijā ir darba vietas 55,9% darbspējīgo pašvaldības iedzīvotāju, nodarbināti
2 Pēc Staiceles pašvaldības sniegtās informācijas, 01.06.2005. Staiceles pilsētā un tās lauku teritorijā uzskaitīti
103 pirmsskolas vecuma bērni, no visiem skolas vecuma bērniem 251 mācās Staiceles pamatskolā, 12 –
Katvaru un Tilţas internātskolās, 60 – uzturas Vīķu bērnu psihoneiroloģiskajā slimnīcā, 89 – turpina izglītību
citās skolās.

15
48,4% no darbspējīgajiem pašvaldības iedzīvotājiem 3 ; 85 cilvēki uz darbu Staiceles
pašvaldības teritorijā esošajos uzņēmumos un iestādēs ierodas no citām pašvaldībām.
No kopējā nodarbināto pašvaldības iedzīvotāju skaita:
251 cilvēks (46,0%) strādā pašvaldības teritorijā esošajos uzņēmumos un iestādēs,
142 (22,5%) – strādā ārpus pašvaldības teritorijas,
108 (17,1%) – strādā zemnieku saimniecībās,
17 (2,7%) – strādā ārzemēs (Anglijā, Norvēģijā, Īrijā, Zviedrijā, Dānijā, Francijā),
28 (4,4%) – ir pagaidu prombūtnē no darba (mātes, kuras atrodas bērnu kopšanas
atvaļinājumā) 4 .
Pašvaldības teritorijā ir 159 bezdarbnieki, t.i. 14% no darbspējīgajiem iedzīvotājiem.
Pēc VID Galvenās nodokļu pārvaldes informācijas, 2004.gadā Staiceles pilsētā un tās lauku
teritorijā reģistrētas 44 daţādu uzņēmumu struktūrvienības. Tostarp ir:
5 valsts/pašvaldības iestādes un uzņēmumi – AS Latvijas pasts, Staiceles pilsētas
dome, AS Latvijas valsts meţi, VMD Limbaţu virsmeţniecība, Limbaţu rajona
pansionāts “Urga” (15 struktūrvienības),
13 sabiedrības ar ierobeţotu atbildību, (16 struktūrvienības),
4 individuālie uzņēmumi (4 struktūrvienības),
4 zemnieku saimniecības (5 struktūrvienības),
2 sabiedriskas organizācijas (2 struktūrvienības),
1 akciju sabiedrība (1 struktūrvienība, AS Balva),
1 kooperatīvā sabiedrība (1 struktūrvienība – KS Buks).
Pašvaldības teritorijā bez šajā reģistrā iekļautajiem uzņēmumiem pastāv vēl vairāki citi
uzņēmumi un iestādes: BOV SIA “Psihiatrijas centrs” (stacionārā bērnu nodaļa “Vīķi”),
ģimenes ārsta prakse, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, sabiedrības ar ierobeţotu
atbildību – “Radi AVM”, “Marko K”, “Avotiņi Plus”, “Salacas būve”, “Staicele-2”, “Robs”.
No šiem uzņēmumiem un iestādēm:
14 – sniedz sociālos pakalpojumus,
3 – sakaru pakalpojumus,
17 – tirdzniecības/sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus;
6 struktūrvienību darbība saistīta ar kokapstrādi,
3 – meţsaimniecību/meţizstrādi,
2 – komunālo saimniecību,
1 – tekstilizstrādājumu raţošanu,
1 – autoremontu/apkopi.
Visvairāk – 100 cilvēku – nodarbina Staiceles pilsētas ar lauku teritoriju pašvaldība, seko
BOV SIA “Psihiatrijas centrs” (Stacionārā bērnu nodaļa “Vīķi”) – 63, SIA “Staiceles papīra
fabrika 2” (iepakojuma raţošanas cehs) – 28, trīs kokapstrādes uzņēmumi (SIA “Radi AVM”
– 12, SIA “Marko K” – 13, SIA “Salacas būve” – 12 cilvēki), Valsts ugunsdzēsības un
glābšanas dienests – 10. Pārējie valsts (Latvijas pasts, VAS “Latvijas valsts meţi”, Vīķu
3 Pieņemts, ka darbspējīgo iedzīvotāju īpatsvars kopš 01.01.2005. nav mainījies (sk. 3.tab.).
4 Personas, kuras atrodas pagaidu prombūtnē no darba sakarā ar grūtniecības vai dzemdību atvaļinājumu, kā arī
bērna kopšanas atvaļinājumā līdz 3 mēnešiem, uzskata par nodarbinātām, ja pēc atvaļinājuma beigšanās
personai ir garantija atgriezties iepriekšējā darba vietā [78, 50.lpp.].

16
darba terapijas un rehabilitācijas centrs) un privātie uzņēmumi un iestādes nodarbina mazāk
kā 10 cilvēkus katrs.
1.3. Apdzīvojums
Teritorijas apdzīvojumu raksturo nevienmērīgs apdzīvoto vietu izvietojums: apdzīvota ir
galvenokārt teritorijas daļa abpus Salacas upei. Salaca veido dabisku apdzīvojuma asi, gar
kuru virzās nozīmīgākie ceļi un kura zarojas paralēli Salacas pieteku ielejām.
Aptuveni 90% pašvaldības iedzīvotāju izvietojušies apdzīvotās vietās pie Salacas, tostarp
Staiceles pilsētā 5 – 1174 cilvēki vai 58,5% pašvaldības iedzīvotāju, lauku apdzīvotajā vietā
Rozēnos – 86 cilvēki vai 4,3%, Vīķos – 114 cilvēki vai 5,7% pašvaldības iedzīvotāju, 155
sīkākās apdzīvotās vietās kopā 484 cilvēki vai 24,1% iedzīvotāju.
Meţainie un purvainie apvidi Staiceles lauku teritorijas ziemeļu daļā ir mazapdzīvoti.
Apdzīvoto vietu kopskaits – 198 (01.01.2005., pēc pašvaldības dzīvesvietu reģistrācijas
datiem).
Apdzīvotības blīvums pašvaldības teritorijā – vidēji 7,7 cilvēki uz kvadrātkilometru un 0,8
apdzīvotas vietas uz kvadrātkilometru. Iedzīvotāju blīvums Staiceles pilsētā – 302, lauku
teritorijā – vidēji tikai 3,5 cilvēki uz kvadrātkilometru.
Limbaţu rajonā vidēji ir 15,1 cilv./km 2 , kaimiņu pašvaldību teritorijās – Ainaţos, Salacgrīvā,
Alojā, Skaņkalnē, Ramatā – atbilstoši 11,8, 18,5, 14,3, 7,8, 3,3 cilv./km 2 [73].
Pastāvošā dispersi centralizētā apdzīvojuma struktūra pašvaldības teritorijā veidojusies
ilgstoši. Process sācies pēc Staiceles papīrfabrikas ciemata izveidošanas un aktīvi turpinājies
1950-1980-os gados. 1950-os gados pēc lauksaimniecības kolektivizācijas izvirzītā prasība
veidot jaunus centrus, t.s. perspektīvos ciematus, respektīvi, aizstāt Latvijas laukos līdz tam
pastāvošo disperso apdzīvojumu ar centralizētu, laukos radīja jauna veida apdzīvotas vietas,
t.s. perspektīvos ciematus ar līdz tam lauku apvidos netradicionālu iedzīvotāju un apbūves
koncentrāciju. Rozēnu pagasts bija starp samērā nedaudzajiem izņēmumiem kur jau
pastāvēja centrālā apdzīvotā vieta – Staiceles papīrfabrikas ciemats, kuram 1960-to gadu
sākumā piešķīra pilsētciemata statusu. Neskatoties uz to, tika nolemts attīstīt arī divus lauku
ciematus, tolaik pastāvošo kolhozu centrus – Rozēnus un Rēciemu. Turpmāko administratīvi
teritoriālo pārkārtojumu 6 un saimniecību reorganizācijas rezultātā Rozēni zaudē centra
funkcijas un to attīstība apsīkst, bet Rēciems laika gaitā teritoriāli saplūst ar Staiceli. Pilsēta
kļūst par izteiktu centrālo apdzīvoto vietu tai pieguļošajā un administratīvi pakļautajā
teritorijā.
Jaunās apdzīvojuma struktūras attīstību raksturo 1970. un 1989.gada tautskaišu datu par
iedzīvotāju skaitu lielākajās apdzīvotajās vietās salīdzinājums (4.tab.).
5 Pilsētas statuss piešķirts 1992.gadā.
6 1945.gadā agrākā Rozēnu pagasta teritorija tika sadalīta trīs ciemos – Rozēnu (centrs – Rozēni), Staiceles
(centrs – Staicele) un Vīķu (centrs – Vīķi). 1954.gadā Staiceles ciems pievienots Rozēnu ciemam, bet
1958.gadā Rozēnu un Vīķu ciems likvidēti, to teritorijas administratīvi pakļaujot Staiceles ciemata padomei.

17
4.tabula
Lielākās apdzīvotās vietas Staiceles pašvaldības teritorijā
(ar vairāk par 25 iedzīvotājiem)
Apdzīvotās vietas administratīvā un
1970 1989 2005 ekonomiskā nozīme 1970-1980-os gados
Staicele 1210 1380 1174 Pilsētciemats ar administratīvi pakļautu
lauku teritoriju, no 1992.gada – pilsēta ar
lauku teritoriju
Rēciems 1) 100 Kolhoza centrs
Vīķi 99 196 114 Bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca
Rozēni 73 133 86 Lauksaimnieciskā raţošana
Gobiņas 43 10 Lauksaimnieciskā raţošana
Ķilas 37 30 Lauksaimnieciskā raţošana
Karogi 2) 32 3 Meţsaimniecība
Liepiņas 25 5 Lauksaimnieciskā raţošana
Meţgravas 2) 47 11 Meţsaimniecība
1) Iekļauts Staiceles pilsētas teritorijā.
2) Līdz 1977.gadam atradās Alojas pilsētciematam administratīvi pakļautajā teritorijā. 1970.gada tautskaitē
apdz.v. Karogi nav uzrādīta starp apdzīvotajām vietām ar vairāk par 25 iedzīvotājiem.
Avots: Latvijas lielākās lauku apdzīvotās vietas (pēc 1970.gada iedzīvotāju skaitīšanas materiāliem). Rīga,
1973.
J.Turlajs, G.Milliņš. Latvijas apdzīvotās vietas: klasifikācija, vērtēšanas kritēriji, ciemu saraksts, kartes.
Rīga, 1998. (iedzīvotāju skaits 1989.gadā).
1989.gada tautas skaitīšanas rezultāti Latvijā. Statistisku datu krājums. Rīga, 1992, 52.lpp.
Staiceles pilsētas ar lauku teritoriju iedzīvotāju uzskaites dati (2005).
Lai raksturotu pašvaldībā pastāvošā apdzīvojuma struktūru, šī darba ietvaros, respektējot LR
06.06.1991. (ar grozījumiem) likuma Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju
izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu nostādnes, klasificēti šādi apdzīvoto vietu
tipi:
1.tips. Rajona pakļautības pilsēta – Staicele. Apdzīvoto vietu raksturo pietiekami attīstīta
sociālā infrastruktūra un komunālā saimniecība, spēja veikt vietējas nozīmes kultūras un
raţošanas centra funkcijas, kā arī spēja piedāvāt samērā plašu ikdienā nepieciešamo
pakalpojumu klāstu. Dzīvojamā apbūvē krasi nodalās divi periodi – 19.-20.gs. mijas
strādnieku ciemata 1-2 stāvu nelabiekārtotās koka ēkas un padomju perioda 2-3 stāvu
ķieģeļu un paneļu konstrukcijās celtās labiekārtotās daudzdzīvokļu un daţādu
konstrukciju 1-2 stāvu vienģimenes ēkas. Sabiedrisko apbūvi pārstāv ikdienas apkalpes
iestādes un pakalpojumu uzņēmumi.
2. tips. “Aizsākts ciemats” – Rozēni. Iecerētajā ciematā uzceltas daţas raţošanas un
dzīvojamās ēkas, trūkst sabiedrisko ēku, tam trūkst ciema statusa piešķiršanai vajadzīgās
“koncentrētās apbūves un iedzīvotāju skaita”[3].
3.tips. Bij. muižas centrs - Vīķi. Apdzīvoto vietu raksturo vienas dominējoša ēku
ansambļa esamība, ainaviski pievilcīga novietne. Muiţas ēkas tiek izmantotas publiskās
interesēs sociālo pakalpojumu sniegšanai, bet tie nav tieši pieejami pašvaldības
iedzīvotājiem. Dzīvojamo apbūvi pārstāv daţādu periodu un tipu ēkas – padomju perioda
2-3 stāvu ķieģeļu un paneļu konstrukcijās celta labiekārtota daudzdzīvokļu ēka,
pielāgotas bij. muiţas saimniecības ēkas, viensētu ēkas. Apdzīvoto vietu raksturo nespēja

18
darboties kā vietējas nozīmes centram, kas var piedāvāt pietiekami plašu ikdienā
nepieciešamo pakalpojumu klāstu.
4.tips. Viensētas. Apdzīvotās vietas raksturo līdz 1940.gadam veidojusies apbūve.
Raksturīga brīvi ap/pie pagalma grupētu viena, retāk pusotrstāva dzīvojamo un daţādas
izmantošanas saimniecības ēku apbūve, kuru papildina sakņu un augļu dārzi.
4A tips. Viensētu grupas. Viensētu grupas veidojas, ja vairākas viensētas izvietojas
relatīvi tuvu 7 viena otrai. Daţviet viensētu grupās atrodas arī mazstāvu daudzdzīvokļu
ēkas, sabiedriskā vai darījumu apbūve. Viensētu grupu apbūvē var būt iekļautas
raţošanas ēkas.
Staiceles pilsēta ir teritorijas administratīvais centrs. Tā sākusi veidoties jau no 1893.gada kā
topošās papīrfabrikas ciemats, straujāk attīstoties pēc 1898.gada, kad papīrfabrika sāka
darboties (1900.gadā fabrikā strādāja 41, 1938.gadā – 288 strādnieki). Līdz 1949.gada
beigām Staicele bija arī Rozēnu pagasta centrs. 1935.gadā Staicelē bija 870 iedzīvotāji. Te
atradās Rozēnu pagastnams, 65 dzīvojamās mājas, pasta un telegrāfa kantoris, darbojās
pamatskola (dib. 1926.g., ēka celta 1928.g.), bibliotēka, ārsts, aptieka (dib. 1911.g.),
Biedrības nams ar sarīkojumu zāli, Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība (dib. 1913.g.),
Mednieku biedrība, Sieviešu labklājības biedrība, Sporta biedrība, Staiceles un apkārtnes
strādnieku arodbiedrība, patērētāju kooperatīvs, kokzāģētava, krejotava.
2005.gadā Staicele ir pilsēta ar lauku teritoriju. Pilsētā dzīvo 1174 cilvēki vai 58%
pašvaldības iedzīvotāju, darbojas vietējas nozīmes administratīvās, pakalpojumu un
darījumu iestādes – Staiceles pilsētas dome, pamatskola (celta 1966.g., rekonstruēta 1990-os
gados), pirmsskolas izglītības iestāde, kultūras nams, bibliotēka, dienas aprūpes centrs (divas
pēdējās vienā ēkā ar bērnudārzu), ģimenes ārsta prakse, aptieka, pasta nodaļa, 11 veikali,
luterāņu baznīca (celta 1928.-1930.g.), muzejs “Pivalind”, kā arī reģionālas nozīmes
bērnu/skolnieku sporta centrs ar teicamu treniņu bāzi, AAS “Balta” filiāle, Valsts
ugunsdzēsības un glābšanas dienests, SIA “Salacas ieleja” un vairāki uzņēmumi – SIA
“Staiceles papīra fabrika 2” (papīra iepakojuma izgatavošana), “Radi AVM” (zāģētava, koka
tara), SIA “Marko K” (meţizstrāde), SIA “Salacas būve” (guļbūve), SIA “Gotika Auto”
degvielas uzpildes stacija. Vairums no tiem izvietojas Salacas kreisajā krastā – Rēciemā, bet
iestādes un dzīvojamā apbūve – galvenokārt Salacas labajā krastā.
Staiceles pilsētas telpiskajā struktūrā un apbūves kvalitātēs atspoguļojas pilsētas tapšanas
vēsture un tās dabas ainavas uzbūve. Vairāk kā 6 km garumā pilsētas teritoriju šķērso
Salacas upes ieleja, kurā meandriem vijas Salacas upe. Ielejas krasts ir visai daudzveidīgs –
gan lēzens, gan stāvs augstumā no 4-5 m – 20-25 m virs ūdens līmeņa un bagātīgi apaudzis
ar lapu koku un krūmu audzēm. Skuju koku un jaukti meţi aizņem apmēram 17%,
lauksaimniecības zemes – 41,5% pilsētas teritorijas. Apbūve savukārt aizņem tikai 14,3%
teritorijas. Apbūvē izdalāmi vairāki atšķirīgi masīvi:
– papīrfabrika un tās strādnieku ciemats pie Lielās ielas uz DA no Dzirnavu ielas;
– tagadējais administratīvais – pakalpojumu centrs, kas attīstījies pie Lielās ielas uz ZR no
Dzirnavu ielas no bij. Rozēnu pagasta centra;
– Salacas kreisā krasta apbūve, t.s. Rēciems – bij. kolhoza “Staicele” galvenais ciemats (pie
ceļa Ainaţi-Matīši) ar bij. saimniecības kantori, mehāniskajām darbnīcām,
7 Parasti grupās attālums no sētas līdz sētai nepārsniedz 50, daţkārt 100 m.

19
minerālkrāsvielu (okera) ieguves cehu, dzīvojamām ēkām. Apbūve veidota atbilstoši
1972.gadā izstrādātajai ciemata plānojuma un apbūves zonējuma shēmai [80].
– jaukta dzīvojamā apbūve (1920-1990-tie gadi, mazstāvu vairākdzīvokļu un vienģimenes
ēkas) uz ZA no Lielās un A no Planču ielas;
– sabiedriskā apbūve – sporta komplekss un skola – pie Ainaţu-Matīšu ceļa (1990-to gadu
būvniecība un rekonstrukcija)
– savrupmāju apbūve pie Ainaţu-Matīšu ceļa (bij. kolhoza 1980.-1990-to gadu
būvniecība).
Rozēnos dzīvo 86 cilvēki, tur var saņemt nepieciešamākos ikdienas pakalpojumus (veikals,
pasta nodaļa). Apdzīvotā vieta atrodas Salacas labajā krastā, pie Ainaţu-Matīšu ceļa.
Rozēnos atrodas dzīvojamā apbūve – 9 vienģimenes mājas, viena 12 dzīvokļu, viena 6
dzīvokļu māja – un raţošanas teritorijas. Bij. Rozēnu skolas ēkā darbojas viesu nams
“Rozēni”.
1960-os gados apdzīvotajā vietā Rozēni sākts veidot kolhoza “Rozēni” centru. Ciematā
tolaik ir pamatskola, klubs, bibliotēka, feldšeru-vecmāšu punkts, veikals, darbojas krejotava,
mehāniskās darbnīcas. Kolhozam “Rozēni” apvienojoties ar kolhozu ”Staicele”, apdzīvotā
vieta zaudē saimniecības centra funkciju, tās attīstība apsīkst.
Rozēnu apdzīvotās vietas robeţas nav noteiktas.
Vīķos dzīvo 114 cilvēki, var saņemt nepieciešamākos pakalpojumus (veikals, pasta nodaļa).
Tur atrodas viena 18 dzīvokļu, viena 4 dzīvokļu māja, viena vienģimenes māja, 3 viensētas.
Bij. muiţas „kungu namā” un daţās citās muiţas kompleksa ēkās darbojas BOV SIA
“Psihiatrijas centrs” stacionārā bērnu nodaļa “Vīķi” (bij. psihiatriskā slimnīca), kurā dzīvo 60
bērni. Izveidots un darbojas Limbaţu rajona pansionāta “Urga” Vīķu darba terapijas un
rehabilitācijas centrs (25 vietas). Lai gan pastāv Lauksaimniecības tehnikas, mašīnu un citu
darba rīku kopīgas lietošanas un apkopes kooperatīvā sabiedrība “Vīķi”, apdzīvotā vieta
uzskatāma par monofunkcionālu sociālās aprūpes pakalpojumu nodrošinātāju, kuras galvenā
loma Staiceles pašvaldības teritorijā ir darba vietu piedāvāšana.
Apdzīvotās vietas robeţas nav noteiktas.
1.4. Zeme un tās izmantošana
Zeme ir Latvijas pilsētu un lauku teritoriju, arī Staiceles nozīmīgākais dabas resurss – gan kā
lauksaimniecības un meţsaimniecības raţošanas līdzeklis un darba priekšmets, gan kā “locus
standi” – jebkuru ēku vai būvju pastāvēšanas vieta. Zemes platība ir ierobeţots lielums, līdz
ar to ierobeţotas ir arī iespējas to izmantot raţošanā un kā “locus standi”. Tas, kā arī zemes
izmantošanas veids, ietekmē zemes pieprasījumu un tās cenu. Ilgstoši Latvijas laukos zeme
nebija pieprasīta. Kopš 2000-šo gadu pirmajiem gadiem zemes tirgus sevišķi aktivizējies
Pierīgā, bet arī lauku rajonos, īpaši atpūtai piemērotās vietās, pēdējos gados notiek samērā
daudz darījumu ar zemi/nekustamo īpašumu. 2004.gadā Staiceles pilsētā reģistrēti 3 darījumi
ar nekustamo īpašumu (ēkas+zeme), Staiceles lauku teritorijā – 21 darījums ar neapbūvētu
zemi (5.tab.).

20
Darījumi ar nekustamo īpašumu 2004.gadā
Gads Darījumu skaits, no tiem Kopējā
zeme zeme ar
būvēm
zemes
platība, ha
Vidējā zemes
platība uz
1 darījumu,
ha
Darījumu
kopējā
vērtība, Ls
5.tabula
Viena
darījuma
vidējā
vērtība, Ls
Staiceles
pilsētā 3 12,4 4,1 12300,00 4100,00
Lauku
teritorijā 21 425,9 20,3 113137,75 5387,51
Kopā
pašvaldībā 21 3 438,3 18,3 125437,75 5226,57
Avots: Staiceles pašvaldības dati.
Visi reģistrētie darījumos izmantotie zemesgabali pēc to platības sadalās sekojoši:
līdz 1 ha –
1,1-5,0 ha –
5,1-10,0 ha –
10,1-15,0 ha –
15,1-20,0 ha –
20,1-30,0 ha –
30,1-40,0 ha –
40,1-50,0 ha –
64,1 ha –
Pilsētā
2 zemesgabali (66,7%)
-
-
1 (33,3%)
-
-
-
-
-
Lauku teritorijā
2 zemesgabali (9,5%)
2 (9,5%)
4 (19,0%)
4 (19,0%)
6 (28,6%)
1 (4,8%)
1 (4,8%)
1 (4,8%)
Vidējā zemes platība uz vienu darījumu bijusi pilsētā – 4,1 ha, lauku teritorijā – 20,3 ha, bet
vidējā viena darījuma vērtība pilsētā – 4100 lati, lauku teritorijā – 5387,51 lats. Tā kā
apbūvētās un neapbūvētās zemes platība uzrādīta kopā, nav iespējams aprēķināt zemes cenu.
Zemes izmantošana Staiceles pilsētā un tās lauku teritorijā raksturota pēc 2004.gada pārskata
“Zemes sadalījums pa nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupām (pēc galvenā zemes
lietošanas mērķa) un pa zemes lietošanas veidiem” datiem (forma K-1, tab. 1-15).
Lauksaimniecība (kods 01). Staiceles pilsētā lauksaimniecības zeme aizņem 59,4% (234,5
ha) kopējās platības, no tās lauksaimniecības vajadzībām – tīrumiem, pļavām, ganībām –
tiek izmantoti 63,4%, t.sk. 3,8% meliorētas zemes. Staiceles teritorijā ir 43 lauksaimniecības
zemes īpašumi/lietojumi un liels skaits mazdārziņu/sakņu dārzu. To galvenie masīvi izvietoti
pilsētas ZR daļā, Salacas palienes terasē un nogāzē pilsētas centrālajā daļā un Pārupē pie ceļa
P15.
Staiceles lauku teritorijā lauksaimniecības zeme aizņem 45,3% (11703 ha) kopējās platības,
no tās 38,8% tiek izmantoti tradicionālās lauksaimniecības vajadzībām – tīrumiem, pļavām,
ganībām, meliorēti 66,4% no tās, 54,2% lauksaimniecības zemes klāj meţs. Teritorijā ir 511
lauksaimnieciskās zemes īpašumi/valdījumi, kas izvietoti galvenokārt abpus Salacas ielejai
no meţiem un purviem brīvajās platībās. Lauksaimniecības zemju vērtība vidēji ir 39,5

21
balles 8 . Zemes vidējā kadastrālā vērtība Staiceles pilsētas lauku teritorijā – 83 Ls/ha [36,
12.pielikums] – ir zemākā starp Limbaţu rajona pašvaldībām (salīdzinājumam: Skultes
pagastā – 191 Ls/ha, Liepupes pagastā – 169 Ls/ha). Pašvaldībā nav noteiktas nacionālas
nozīmes un rajona nozīmes lauksaimniecības zemes.
Zemes lietošanas mērķa
kods
0102
Lauksaimniecības uzņēmumu teritorijas
Staiceles pilsēta
Piemājas saimniecības, kuru
galvenā ekonomiskā darbība ir
lauksaimniecība –
Darbības veids, nosaukums, vieta
2 fizisko personu īpašumi
6.tabula
0105
0101
0102
Pārējās lauksaimniecības zemes –
Tai skaitā:
SIA “Staicele-2” –
Staiceles lauku teritorija
Zemnieku saimniecības, kuru
galvenā darbības nozare ir
lauksaimniecība –
Piemājas saimniecības, kuru
galvenā ekonomiskā darbība ir
lauksaimniecība –
2 pašvaldības īpašumi(?)
12 fizisko personu īpašumi
20 pašvaldības lietojumi (35 ha)
7 fizisko personu lietojumi (5,4 ha)
“Rēciemi”
īpašumā 304 saimniecības – 9291,5 ha,
lietošanā 53 saimniecības – 1189,0 ha
kopplatībā, visā pašvaldības teritorijā
īpašumā 91 saimniecība – 832 ha,
lietošanā 37 saimniecības – 224,1 ha
kopplatībā, visā pašvaldības teritorijā
0103+0104+0105
Pārējās lauksaimniecības zemes –
Tai skaitā:
L/s tehnikas, mašīnu un citu darba
rīku kopīgas lietošanas un apkopes
kooperatīvā sabiedrība “Vīķi” (?) –
Lauksaimniecības pakalpojumu
kooperatīvā sabiedrība “Rozēni” –
Lauksaimniecības pakalpojumu
kooperatīvā sabiedrība “Mieriņi”
(kalte) –
4 īpašumi (1,0 ha),
20 lietojumi (162,2 ha)
a.v. Vīķi
a.v. Vilki
a.v. Mieriņi
Avots: Staiceles pilsētas ar lauku teritoriju pārskats “Zemes sadalījums pa nekustamā īpašuma lietošanas
mērķu grupām (pēc galvenā nekustamā īpašuma lietošanas mērķa) un pa zemes lietošanas veidiem uz
01.01.2005.”
8 Vidējais kolhoza “Staicele” zemes novērtējums 1981.-1985.g. [75].

22
Teritorijas izmantošanā, bet ne tirgum raţotās produkcijas raţošanā, ievērojams īpatsvars ir
piemājas saimniecībām, kuras izmanto zemi lauksaimnieciskajai raţošanai (ganībām,
pļavām, tīrumiem), lai papildinātu ģimenes iztiku. Arī vairumā zemnieku saimniecību
raţošanas apjomi nav lieli. Kā iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji reģistrējušās 4
zemnieku saimniecības, kurām paralēli lauksaimnieciskajai raţošanai ienākumu avots ir
tirdzniecība (z.s. “Birznieki”, “Ziediņi”, “Āpškalni”) vai kokapstrāde (z.s. “Eglītes”). Z.s.
“Mačkalni” pievērsusies lauku tūrismam. Pagasta lauksaimnieciskās zemes pašlaik tiek
izmantotas visai ekstensīvi, nomaļās vietās ievērojamas platības, arī meliorētas zemes,
aizaug ar krūmiem un apmeţojas.
Mežsaimniecība (kods 02). Staiceles pilsētā meţsaimniecības zemes aizņem 6,8% (26,9 ha)
kopējās platības, ir 6 meţsaimniecības zemes īpašumi/lietojumi, tostarp 4 pašvaldības
īpašumi/lietojumi, viens fiziskas personas un viens juridiskas personas īpašums.
Staiceles lauku teritorijā meţsaimniecības zemes aizņem 53,5% vai 13807,1 ha kopējās
platības, no tām 65,4% aizņem meţi, 30% – purvi. Meţa zemes vidējā vērtība Staiceles
lauku teritorijā – 27 balles/ha [36, 12.pielikums] – ir otrā zemākā starp Limbaţu rajona
pašvaldībām (salīdzinājumam: Katvaru un Skultes pagastā – 38 balles/ha) . Lieli kompakti
meţu masīvi aizņem lauku teritorijas Z daļu. Relatīvi sīki meţu nogabali izkaisīti visā
Staiceles lauku teritorijā. Lauku teritorijā reģistrēti 44 meţsaimniecības zemes
īpašumi/valdījumi, tostarp 33 fizisku personu īpašumi/lietojumi (82,3 ha), 3 juridisku
personu īpašumi (88,8 ha), 7 pašvaldības īpašumi/valdījumi (142 ha).
Staiceles pašvaldībā meţsaimniecības teritorijas ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta
teritorijā un to apsaimniekošanu un izmantošanu nosaka dabas aizsardzības prasības
rezervātā kopumā un tā atsevišķās teritorijās. Meţu kā dabas pamatnes elementa apskats dots
sadaļā 1.6.1. – „dabas pamatne‟.
Zemes lietošanas mērķa
kods,
kadastra numurs
0201
6617 001 0207
6617 003 0068
6617 001 0212
6617 001 0209
0201
6637 001 0166
6637 001 0164
6637 01 0174
Mežsaimniecības teritorijas
Nosaukums, vieta
Staiceles pilsēta
Pašvaldības īpašumā/valdījumā esošie meţi –
Planču meţs
Meţs Nākotnes ielā
Dzintari
Kociņi
Fizisko un juridisko personu īpašumā esošie
meţi –
Staiceles lauku teritorija
Valsts īpašumā/valdījumā esošie meţi,
VAS “Latvijas Valsts meţi” –
Pašvaldības īpašumā/valdījumā esošie meţi –
Straume 2
Straumes
Mūnas 1
1 īpašums (4,3 ha),
3 lietojumi (5,6 ha)
2 īpašumi
7.tabula
13194,7 ha kopplatībā
pašvaldības teritorijā
5 īpašumi (100,8 ha),

23
6637 002 0081
6637 002 0084
6637 009 0024
6637 001 0263
6637 001 0165
Ramata
Maldas meţs
Kapu meţs
Rozēnu meţs
Dzirnu meţs
Fizisko un juridisko personu īpašumā vai
lietošanā esošie meţi –
VAS “Latvijas Valsts meţi” kokaudzētava
“Ungurpils”, Limbaţu virsmeţniecības
Staiceles meţniecība –
3 lietojumi (41,9 ha)
35 īpašumi (432,3 ha)
pašvaldības teritorijā
a.v. Meţgravas
Avots: sk. 6.tab.
Ūdenssaimniecība (kods 03). Pārskatā par zemes sadalījumu pēc lietošanas mērķa Staiceles
pašvaldībā uzskaitīts viens ūdenssaimniecības objekts – Salacas upe. Tas ir valsts lietojums
un uzskaitīts gan Staiceles pilsētā (18,9 ha), gan lauku teritorijā (91,6 ha).
8.tabula
Ūdenssaimniecības teritorijas
Zemes lietošanas mērķa
Nosaukums, vieta
kods
Avots: sk. 6.tab.
0301 Publiskie ūdeņi:
Salacas upe
18,9 ha – Staiceles pilsētā,
91,6 ha – Staiceles lauku
teritorijā
Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde (kods 04). 2005.gada pārskatā par zemes sadalījumu
pēc lietošanas mērķa Staiceles pašvaldības lauku teritorijā uzskaitīts viens šī zemes
izmantošanas veida pašvaldības zemes lietojums ar kopplatību 4,1 ha – karjers “Vāveres”.
Darbojošos karjeru pašvaldībā nav. AS “Latvijas valsts meţi” apsaimniekotajā teritorijā
izmantotais smilts karjers “Karogi” (kadastra Nr.6637 009 0025) ir rekultivēts.
9.tabula
Karjeru teritorijas
Zemes lietošanas mērķa
Nosaukums, vieta
kods,
kadastra numurs
Staiceles lauku teritorija
0401
6637 007 0101
6637 009 0025
Avots: sk. 6.tab.
Smilts-grants atradne “Eţi”
(netiek izmantota) –
Smilts-grants atradne “Āpši”
(netiek izmantota) –
Smilts atradne “Vāveres – Zemesprojekts”
(netiek izmantota) –
Smilts-grants atradne “Vāvere – LĢ”
(netiek izmantota) –
Smilts karjers “Karogi”
……………(4,1 ha)

24
Pārskats par pašvaldības teritorijā esošajām atradnēm dots sadaļā 1.6.1. – dabas pamatne.
Zvejniecība un zivsaimniecība, t.sk. zivaudzētavas (kods 05). Šīs zemes lietošanas mērķu
grupas teritorijas Staiceles pašvaldībā nav reģistrētas.
Dzīvojamo ēku apbūves teritorijas (kods 06 un 07). Staiceles pilsētā dzīvojamās apbūves –
ģimenes un daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku apbūves – teritorijas aizņem 48,3 ha (12,2%
kopējās platības), kas sadalīti 209 īpašumos/lietojumos, tostarp 169 ģimenes māju, no tām
137 fizisko personu īpašumā, 30 – fizisko personu, 2 – pašvaldības lietojumā, un 40
mazstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku apbūves teritorijas, no tām 2 – valsts īpašumā, 28 -
pašvaldības īpašumā/valdījumā, 9 – fizisko personu un viena juridiskas personas
īpašumā/valdījumā.
Staiceles lauku teritorijā uzskaitītas 8 ģimenes māju apbūves teritorijas 3,2 ha kopplatībā un
5 mazstāvu daudzdzīvokļu māju apbūves teritorijas 2,5 ha kopplatībā – Rozēnos un Vīķos.
Pārējās pašvaldības apdzīvotās vietās – viensētu grupās un atsevišķi stāvošās viensētās –
dzīvojamās apbūves teritorijas netiek atsevišķi izdalītas, bet ietilpst lauksaimniecības
teritorijās. Viena daudzdzīvokļu māju apbūves teritorija (0,3 ha) ir pašvaldības valdījumā, 4
– valsts institūciju īpašumā.
Pēc ēku īpašībām/lietošanas veida šajā darbā izdalīti četri daţādi dzīvojamās apbūves tipi:
1.tips. Savrupmāju apbūve. Vienas vai divu ģimeņu vajadzībām būvētas 1 līdz 3 stāvu
dzīvojamās ēkas ar palīgēkām (saimniecības ēka, garāţa) parasti uz 600-1200-2400
m 2 lieliem apbūves gabaliem Staiceles pilsētas robeţās. Būvniecības laiks – 1950-
1990-tie gadi.
Kā apakštipu var izdalīt Līvānu māju būves kombinātā raţoto saliekamo ģimenes
māju apbūvi.
2.tips. Mazstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas. Staiceles pašvaldībā tās ir:
– labiekārtotas 2 vai 3 stāvu ķieģeļu vai paneļu ēkas ar 4-8-12-24 dzīvokļiem. Šādas
ēkas ir Staiceles pilsētā, Rozēnos, Meţuļos, Gobiņās, Silmaļos. Būvniecības laiks
1960.-1990.gadi;
– nelabiekārtotas 2 stāvu koka ēkas, būvētas Staiceles papīrfabrikai kā t.s. strādnieku
kazarmas. Būvniecības laiks – 1890.-1914.gadi.
3.tips. Līdz II pasaules karam un pēc tā celtas viena vai vairākdzīvokļu un nedzīvojamas
ēkas, kas tagad tiek izmantotas kā vien- vai vairākdzīvokļu ēkas. Tādas atrodas
Staicelē, Vīķos, lauku teritorijā (Mačkalni, Melderīši, Jaunzemes, Līgotnes,
Vecjurkas, Vecpuršēni).
4.tips. Viensētu dzīvojamās mājas. Tās savulaik būvētas sētas īpašnieka ģimenes vajadzībām,
daudzos gadījumos paredzot iespēju/vajadzību izmitināt arī algotus saimes locekļus.
Stāvu skaits 1-2, sienu materiāls – visbieţāk koks. Pašreiz tās vairumā gadījumu lieto
tikai sētas īpašnieka ģimene, daţkārt nodalītas telpas tiek izīrētas.
Staiceles pilsētā atrodas pašvaldībā plašākā dzīvojamā apbūve, kurā pārstāvētas visu četru
tipu dzīvojamās mājas. Pilsētā pavisam ir 255 dzīvojamās ēkas ar 606 dzīvokļiem.

25
Rozēnos ir viena mazstāvu dzīvojamā māja ar 12 dzīvokļiem, viena – ar 6 dzīvokļiem, 4
Līvānu mājas un 5 viensētu dzīvojamās mājas.
Vīķos atrodas 1 mazstāvu dzīvojamā māja ar 18 dzīvokļiem, 3 viensētu dzīvojamās ēkas.
Vairāk nekā puse (54%) pašvaldības iedzīvotāju mīt mājokļos, kas būvēti pirms padomju
perioda (3. un 4.tipa ēkas), 34% – mājokļos, .kas būvēti 1950-1970-os gados. Savukārt 1980.
gados būvētos mājokļos mīt tikai 5,5%, bet 1990. gados būvētos – 6,2% iedzīvotāju [74,
257.lpp.].
Zemes lietošanas mērķa
kods
0601
0701; 0702
0601
0701; 0702
Dzīvojamās apbūves teritorijas
Staiceles pilsēta
Vienģimenes, divģimeņu
dzīvojamo māju apbūve –
Daudzdzīvokļu
dzīvojamo māju apbūve –
Staiceles lauku teritorija
Vienģimenes, divģimeņu
dzīvojamo māju apbūve –
Mazstāvu daudzdzīvokļu
dzīvojamo māju apbūve –
Apbūves veids, vieta
10.tabula
167 fizisko personu īpašumi/lietojumi (32,1 ha),
2 pašvaldības lietojumi (0,9 ha)
2 valsts institūciju īpašumi,
28 pašvaldības īpašumi/valdījumi,
9 fizisko personu īpašumi/valdījumi,
1 juridiskas personas valdījums
2 valsts institūciju īpašumi,
5 fizisko personu īpašumi,
1 juridiskas personas īpašums
4 valsts institūciju īpašumi,
1 pašvaldības valdījums (0,3 ha)
Darījumu iestāžu un komerciāla rakstura apbūve (kods 08). Šī veida teritorijas atrodas
Staiceles pilsētā, Rozēnos un Vīķos, kā arī Staiceles lauku teritorijā, kur vairāki uzņēmumi
piedāvā tūrisma pakalpojumus: “Mačkalnos”, kā arī bij. Rozēnu skolā iekārtots viesu nams,
lauku tūrismā specializējusies Z/S “Eţi” (apbūves noteikumi atļauj zemnieku saimniecībām
nodarboties ar tūrismu, nemainot zemes izmantošanas veidu).
Staiceles pilsētā darījumu iestāţu apbūves teritorijas kopumā aizņem 6,5 ha. Fizisko personu
īpašumā/lietojumā ir 4 darījumu apbūves gabali, juridiskas personas īpašumā – 1,
pašvaldības īpašumā/lietojumā – 4.
Staiceles lauku teritorijā šī veida apbūve aizņem 3,1 ha, pārskatā par zemes sadalījumu pēc
nekustamā īpašuma lietošanas mērķa uzskaitīti divi juridisku personu īpašumā esoši objekti.

26
Zemes lietošanas mērķa
kods,
kadastra numurs
0801
6617 001 0047,
6617 001 0178,
6617 001 0252
0801
6637 001 0259
Darījumu iestāžu apbūves teritorijas
Staiceles pilsēta
Apbūves veids, vieta
SIA “Rants” veikals “Ūķis” –
SIA “Vidovska serviss” veikals “Miks” –
Z/S “Āpškalni” ziedu-augļu-dārzeņu tirgotava,
IU “Flora” veikals –
IU “Artava” veikals –
SIA “Austris” kafejnīca un veikals “Pīlādzis” –
SIA “Ābeles”, pārtikas veikals –
Z/S “Ziediņi” veikals “Lejasbode” –
Strazdiņas IU, veikals “Meţbirţas” –
I.Skujas IU, veikals “Ciprese IS” –
SIA “Limbaţu grāmatnīca” Staiceles grāmatnīca –
Dz.Graviņas IU “Staiceles aptieka” –
Viesnīca “Kastaņa”
Staiceles lauku teritorija
SIA “Austris” veikals “Pīlādzītis”
Z/S “Birznieki” veikals “Vīķi” –
Z/S “Birznieki” veikals –
SIA “Maksis un dēli” viesu nams “Rozēni” –
Z/S “Mačkalni” viesu nams “Mačkalni” –
SIA “Gotika Auto” degvielas uzpildes stacija –
Lielā iela 6
Lielā iela 6A
Lielā iela 4A
Lielā iela 4B
Lielā iela 9
Lielā iela 21
Lielā iela 32
Lielā iela 36
Dzirnavu iela 4
Lielā iela 13
Lielā iela 26
11.tabula
a.v. Vīķi
a.v. Vīķi, “Kastanīši”
a.v. Rozēni
a.v. Rozēni, Rozēnu
skola
a.v. Mačkalni
a.v. Rēciems
Avots: Pārskats par Staiceles pašvaldības iedzīvotāju nodarbošanos (sociālā darbiniece Ļ.Vinogradova,
01.06.2005.).
Staiceles pašvaldības administratīvajā teritorijā esošo objektu (SIA, IU, pašvaldības iestādes)
saraksts (Domes izpilddirektors J.Bērziņš, 2005).
VID informācija par uzņēmumu struktūrvienībām, kuras atrodas Staicelē un Staiceles lauku
teritorijā (07.06.2005.).
Sabiedriskas nozīmes objekti (kods 09). Sabiedriskas nozīmes – izglītības, veselības
aizsardzības, pasta, bibliotēku, pašvaldības pārvaldes iestāţu, reliģisko organizāciju –
apbūves teritorijas koncentrētas galvenokārt Staiceles pilsētā, kur tās aizņem 6,5 ha, kas
sadalīti 19 īpašumos/lietojumos. Pašvaldības īpašumā/lietojumā atrodas 17 objektu aizņemtie
zemesgabali, valsts īpašumā – 1 objekta zemesgabals, juridiskas personas īpašumā – 1
objekta zemesgabals. Staicelē atrodas kultūras nams, pamatskola, bērnudārzs, bibliotēka,
dienas aprūpes centrs, doktorāts, Staiceles pilsētas dome, pasta nodaļa, muzejs “Pivalind”,
Staiceles luterāņu baznīca (1930.g.), kā arī SIA “Salacas ieleja”.
Staiceles lauku teritorijā uzskaitīti 6 sabiedriskas nozīmes objektu apbūves gabali 22,5 ha
kopplatībā. Rozēnos atrodas pasta nodaļa, Vīķos – SIA “Psihiatrijas centrs” stacionārā bērnu
nodaļa un Darba terapijas un rehabilitācijas centrs, arī pasta nodaļa.

27
Zemes lietošanas
mērķa kods
0901+0801
0901+0902+0910
0902+0701
0903+0910+0801
0905
0906
0908
0909
0910
0902
0908
0910
Avots: Sk. 11.tabulu.
Sabiedriskas nozīmes objektu apbūves teritorijas
Staiceles pilsēta
Apbūves veids, vieta
Staiceles pamatskola, Vidzemes
jaunatnes futbola centrs, SIA “Austris” –
skolas ēdnīca, SIA “Kuiviţu enkurs” –
Staiceles pamatskolas ēdnīca
Bērnudārzs, dienas aprūpes centrs,
Staiceles bibliotēka –
Štemeres V. ģimenes ārsta prakse
(dzīvojamā mājā 1 dzīvoklis) –
Staiceles pilsētas dome, kultūras nams,
Staiceles lībiešu novada interešu
izglītības centrs, Staiceles pasta nodaļa,
AS “Balta” Staiceles pārdošanas punkts –
Staiceles luterāņu baznīca –
VUGD Limbaţu brigādes Staiceles
postenis –
Staiceles parks ar brīvdabas estrādi –
Staiceles kapsēta –
Salacas novada lībiešu kultūras un
informācijas centrs-muzejs “Pivalind” –
Golfa centrs –
IU “Kauss VH” atpūtas komplekss
Staiceles lauku teritorija
BOV SIA “Psihiatrijas centrs” stacionārā
bērnu nodaļa “Vīķi” –
Limbaţu rajona pansionāta “Urga” Vīķu
darba terapijas un rehabilitācijas centrs –
Vīķu muiţas parks –
Rozēnu pasta nodaļa –
Vīķu pasta nodaļa –
KS “Buks” sporta un atpūtas bāze
“Linrūpnieki”
Lielā iela 2
Parka iela 2
Lielā iela 26
Lielā iela 7
Kalēja iela 3
Dzirnavu iela 6
Lielā iela 14
Sporta iela 1
Lielā iela 31A
a.v. Vīķi, Vīķu muiţa
a.v. Vīķi ,“Veckabi”
a.v. Vīķi
a.v. Rozēni, “Vidzemnieki”
a.v. Vīķi, “Bodnieki”
12.tabula
Saskaņā ar MK noteikto nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikāciju (MK 31.07.2001.
noteikumi Nr.344) sabiedriskās apbūves teritorijās ieskaitītas arī kapsētas. Pašvaldības
teritorijā ir viena – Staiceles kapsēta. Kapsētas zeme ir pašvaldības īpašumā (kadastra Nr.
6617 003 0061).

28
Rūpniecības objekti (kods 10). Staiceles pilsētā izdalītas 5 rūpniecības objektu teritorijas 8,3
ha kopplatībā, tostarp 1 objekts ir juridiskas personas īpašums, 3 objekti – pašvaldības
valdījumā (3,6 ha), 1 objekts – valsts institūcijas valdījumā (4,4 ha), Staiceles lauku
teritorijā – 3 šādu objektu teritorijas 1,2 ha kopplatībā, no tiem 1 objekts ir fiziskas personas
īpašums, 1 – pašvaldības lietojums, 1 – juridiskas personas lietojums.
13.tabula
Rūpniecības (ražošanas) objektu apbūves teritorijas
Zemes lietošanas
Apbūves veids, vieta
mērķa kods
Staiceles pilsēta
1001
SIA “Salacas būve” (koka būvkonstrukciju raţošana);
SIA “Radi AVM” (kokapstrāde);
SIA “Staiceles papīra fabrika 2” iepakojuma raţošanas
cehs
Lielā iela 38 1)
SIA “Limbaţu tīne” Staiceles mākslas austuve – Audēju iela 6
SIA “Robs” (auto tehniskā apkope, remonts) – “Rēciemi”
1001
Staiceles lauku teritorija
SIA “Marko K” (kokapstrāde) –
SIA “Avotiņi Plus” (meţsaimniecība, kokapstrāde) –
SIA “Construct” zāģētava
Z/S “Eglītes” kokapstrādes darbnīca “Mierlīči”
a.v. Rēciems
a.v. Avotiņi
“Jaunsēta”
“Mierlīči”
1) Saskaņā ar VID Galvenās nodokļu pārvaldes informāciju (07.06.2005.) kā nodokļu maksātāji Staicelē, Lielā
ielā 38 reģistrēti 3 uzņēmumi: SIA “Staiceles papīrfabrika 2” iepakojuma raţošanas cehs, SIA “Kamīnmalka”
struktūrvienība “Krāces” un kokapstrādes uzņēmums “Marends IK”.
Avots: Sk. 11.tabulu.
Satiksmes infrastruktūras objekti (kods 11). Satiksmes infrastruktūras objekti – ceļi, ielas,
sabiedriskās garāţas – aizņem salīdzinoši lielu platību: Staiceles pilsētā – 29,3 ha, kas dalās
40 īpašumos/lietojumos. No tiem 38 ir pašvaldības lietojumi, 1 – valsts pārvaldes institūcijas
lietojums. Staiceles lauku teritorijā satiksmes infrastruktūras objekti aizņem 183,5 ha un
dalās 10 lietojumos. Plašāku aprakstu sk. sadaļā 1.5.
Satiksmes infrastruktūras objektu apbūves teritorijas
Zemes lietošanas mērķa kods, kadastra numurs
1101
6617-003-0075
Apbūves veids, vieta
Zeme zem valsts ceļiem:
Ainaţi-Matīši (P15)
Staicele-Puršēni-Rozēni (V118)
Staicele-Lejasmūnas-Rozēni (V119)
Aloja-Vīķi (V120)
Mazsalaca-Staicele (V163)
14.tabula

29
6637-002-0072, 6637-008-0095, 6637-005-0072,
6637-005-0073, 6637-005-0070, 6637-007-0112,
6637-007-0113, 6637-007-0114, 6637-007-0116,
6637-007-0117, 6637-004-0045, 6637-003-0092,
6637-003-0093, 6637-007-0115, 6637-004-0046,
6637-008-0098, 6637-001-0193, 6637-001-0195,
6637-001-0196, 6637-008-0096, 6637-002-0092,
6637-009-0040, 6637-009-0027, 6637-009-0030,
6637-005-0007, 6637-001-0125, 6637-001-0072,
6637-004-0053, 6637-004-0071, 6637-007-0154,
6637-001-0232, 6637-009-0049, 6637-006-0078,
6637-001-0168, 6637-007-0155, 6637-007-0156,
6637-007-0157, 6637-001-0192, 6637-008-0094,
6637-001-0265
6617-001-0133, 6617-002-0014, 6617-002-0023
6617-001-0152
6617-001-0138, 6617-001-0242
6617-001-0127
6617-001-0129
6617-003-0030
6617-001-0107, 6617-003-0043
6617-003-0056
6617-003-0034
6617-003-0055
6617-003-0042
6617-001-0144
6617-001-0158
6617-001-0172
6617-001-0171
6617-001-0115, 6617-003-0089
6617-001-0097
6617-001-0096
6617-001-0104, 6617-001-0087
6617-001-0089
6617-002-0015
6617-001-0116
6617-001-0111
6617-003-0088
6617-003-0054
6617-003-0031
6617-003-0044
6617-003-0032
6617-001-0106
6617-001-0113
6617-001-0119
Avots: Autoceļu saraksts; Staiceles pilsētas ielu saraksts (Staiceles pilsētas dome).
Zeme zem pašvaldības koplietošanas ceļiem –
Staiceles lauku teritorijā (63,7 ha)
Zeme zem ielām – Staiceles pilsētā (27,9 ha):
Dzirnavu iela
Jūras iela
Kalēju iela
Kluba iela
Planču iela
Krasta iela
Lielā iela
Meţa iela
Nākotnes iela
Prieţu iela
Audēju iela
Cepļu iela
Skolas iela
Dārza iela
Avotu iela
Ainaţu šoseja
Lazdu iela
Liepu iela
Ceriņu iela
Salacas iela
Lauku iela
Parka iela
Ūdens iela
Smilšu iela
Gravas iela
Stacijas iela
Sila iela
Purva iela
Rīgaļu iela
Attīrīšanas ceļš
Sporta iela
Autoosta
Automašīnu garāţu īpašnieku KS “Signāls 1” –
Lielā iela 40a, Staicele

30
Inženiertehniskās apgādes tīkli un objekti (kods 12). Šajā kategorijā ietilpst maģistrālās
sakaru līnijas un ar tām saistītās būves, maģistrālie siltumapgādes, ūdensapgādes un
notekūdeņu cauruļvadi un tiem piederīgās būves – ūdens ņemšanas iekārtas, notekūdeņu
attīrīšanas ierīces un būves. Staiceles pilsētā šī izmantošanas veida zemes aizņem 0,1 ha. Tās
dalās 5 īpašumos/lietojumos. 3 no tiem ir pašvaldības lietojumi, 2 – valsts institūciju
lietojumi. Staiceles lauku teritorijā uzskaitīti 2 šādi objekti 3,6 ha kopplatībā – viens
juridiskas personas īpašums, viens pašvaldības lietojums. Plašāku aprakstu sk. sadaļā 1.5.
Inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu teritorijas
Zemes lietošanas mērķa
kods,
Apbūves veids, vieta
kadastra numurs
Staiceles pilsēta
1201 Dziļurbuma akas:
Ūdens iela 2 1)
Lielā iela 2 1)
6617 001 0239(?)
Lielā iela 29a 1)
“Selgas” 2)
6637 001 0208(?)
SIA “Staiceles komunālais uzņēmums”
ūdenstornis
SIA “Staiceles komunālais uzņēmums”
attīrīšanas ietaises
Ūdens iela 1
Lielā iela 2F
1201
Staiceles lauku teritorija
Dziļurbuma akas:
“Vilklauţņi” 2)
“Gobiņas” 2)
“Mikas” 2)
“Rozēni” 2)
“Rozēni-1” 2)
“Bisenieki” 2)
“Puţas” 2)
“Liepiņas” 2)
“Jaunzemes” 2)
“Atvases” 2)
“Stūrēni” 2)
“Kaktiņi” 2)
“Pārupes” 2)
“Jāņkalni” 2)
15.tabula
1)
Pašvaldības īpašums.
2) Privātīpašums.
Avots: Informācija par dziļurbuma aku izvietojumu Staiceles pašvaldības teritorijā (Staiceles pilsētas domes
SIA “Staiceles komunālais dienests”, 16.05.2005.).
Pārējie objekti (kods 13). Pārskatā par zemes sadalījumu pa nekustamā īpašuma lietošanas
mērķu grupām Staiceles pašvaldībā – tās lauku teritorijā fiksēta viena šīs grupas (atkritumu
izgāztuvju, dzīvnieku apglabāšanas vietu teritorijas un citu iepriekš neklasificētu objektu
apbūve) teritorija – kritušo dzīvnieku apglabāšanai rezervētais zemesgabals 3,6 ha platībā.

31
Zemes lietošanas mērķa
kods, kadastra numurs
1301
6637-003-0079
Pārējo objektu teritorijas
Apbūves veids, vieta
Staiceles lauku teritorija
Kritušo dzīvnieku apglabāšanas vieta –
rezervēta zeme 3,6 ha platībā –
“Pūpoli”
16.tabula
Kopš 01.05.2005. līdz ar ES direktīvu stāšanos spēkā Nacionālajā likumdošanā dzīvnieku
kapsētu ierīkošana vairs netiek paredzēta. To nosaka Eiropas parlamenta un padomes
03.10.2002. regula Nr.1774/2002 – veselības aizsardzības noteikumi attiecībā uz dzīvnieku
izcelsmes blakusproduktiem, kuri nav paredzēti cilvēka uzturam [111].
1.5. Infrastruktūra
Jebkurā administratīvā vienībā infrastruktūra kalpo daţāda veida pakalpojumu, sākot no
sadzīves vajadzību apmierināšanas – ūdens, kanalizācijas, apgaismošanas, atkritumu
savākšanas, sabiedriskā transporta u.c., līdz ekonomisko attīstību veicinošo – transporta,
sakaru, tostarp elektronisko sakaru – nodrošināšanai tās teritorijā.
Saskaņā ar LR likumu “Par pašvaldībām” pašvaldības savas teritorijas robeţās nodrošina
galvenokārt komunālos pakalpojumus – siltumapgādi, ūdensapgādi/novadi, notekūdeņu
attīrīšanu. Var tikt nodrošināti arī atsevišķi ekonomisko attīstību veicinoši pakalpojumu veidi
– daţāda veida transporta un atsevišķi sakaru pakalpojumi.
Staiceles pašvaldībā 2005.gada teritorijas plānojuma izstrādāšanas kontekstā apzināti
sekojoši infrastruktūras veidi:
komunālā infrastruktūra: siltumapgāde, ūdensapgāde, kanalizācija;
sakaru līnijas un objekti;
transporta infrastruktūra;
meliorācijas sistēmas.
Pašvaldības teritorijā esošie infrastruktūras objekti – būves un tīkli – pieder gan valstij, gan
pašvaldībai, gan privātām struktūrām, līdz ar to atšķiras nozaru un atsevišķu objektu
apsaimniekošanas principi un attīstības iespējas.
1.5.1. Komunālā infrastruktūra
Ūdensapgāde. Staiceles pašvaldības teritorijā ir fiksētas 19 pazemes ūdeņu ieguves vietas
(17.tab.), no kurām pašreiz izmanto daţas.

32
17.tabula
Dziļurbuma akas Staiceles pašvaldības teritorijā
Atrašanās vieta Urbuma dziļums Ūdens horizonta
ģeoloģiskais indekss 1)
Sanitārais stāvoklis,
izmantošana
Staiceles pilsēta
Ūdens iela 2 (2 urbumi) 235; 83 D 2 pr Apmierinošs, darbojas
Lielā iela 2
Neizmanto, nav tamponēts
Lielā iela 29a
Neizmanto, nav tamponēts
“Selgas”
Darbojas
Lauku teritorija
“Vilklauţņi”
Neizmanto
“Gobiņas”
“Mikas”
“Rozēni”
Darbojas
“Rozēni-1”
“Bisenieki”
Neizmanto
“Puţas”
Neizmanto
“Liepiņas”
“Jaunzemes”
“Atvases”
Darbojas
“Stūrēni”
Neizmanto
“Kaktiņi”
Neizmanto
“Pārupes”
Neizmanto
“Jāņkalni”
1) Ūdens horizonti: D 2 pr – Pērnavas, D 2 ar+br – Arukilas-Burtnieku.
Staiceles pilsētas ūdenssaimniecības rekonstrukcija ietverta Latvijas ūdenssaimniecības
sakārtošanas projektā 800+. 2002.gadā izstrādāts Staiceles pilsētas ūdenssaimniecības
projekta tehniski ekonomiskais pamatojums [96].
Centralizētā ūdensapgāde aptver apmēram 70% pilsētas iedzīvotāju, pārējie izmanto vietējo
apgādi vai no grodu akām, dziļums apmēram 5 m, vai nelieliem urbumiem, dziļums apmēram
20 m.
Centralizētā ūdensapgādes sistēma pilnībā tiek apgādāta ar dzeramo ūdeni no pazemes
ūdens resursiem, izmantojot Pērnavas un Arukilas-Burtnieku ūdens horizontus.
Pērnavas ūdens horizontu izmantotā urbuma jauda (pases dati) – 9-13 l/sek., īpatnējais debits
– 0,9 l/sek. Horizonta ūdeņi – hidrogēnkarbonātu magnija-kalcija saldūdeņi ar mineralizāciju
0,31-0,35 g/l un cietību 5,0-5,4 mmol/l. Ūdenī ir diezgan zema dzelzs koncentrācija – 0,3-0,5
mg/l.
Arukilas-Burtnieku ūdens horizontu (D 2 ar+br) pilsētas teritorijā izmanto vairākos urbumos.
Ekspluatācijas urbumu debiti (urbumu pases dati) ir 2-4 l/sek. Urbumu jaudu limitē
smilšošana. Pēc ķīmiskā sastāva ūdens ir hidrogēnkarbonātu magnija-kalcija ar
mineralizāciju 0,24-0,32 g/l un cietību 4,4-6,4 mmol/l. Vidējā dzelzs koncentrācija – 1-2
mg/l, kas vairākkārtīgi pārsniedz pieņemtās normas.
Pazemes ūdeņi ir bakterioloģiski un ķīmiski tīri.
Darbojas divas neatkarīgas ūdensapgādes sistēmas:

33
– centra, apgādā urbumi Ūdens ielā 2;
– Rēciema, apgādā urbums “Selgās”.
Staiceles pilsētas centralizētai ūdensapgādei nepieciešamo ūdens daudzumu (40 tūkst.
m 3 /gadā vai 110 m 3 /dnn.) pilnīgi ar vienu ūdens ieguves urbumu nodrošina Pērnavas ūdens
horizonts. Kā rezerves ūdensapgādes variants tiek izmantots Arukilas-Burtnieku ūdens
horizonts.
Staiceles pilsētā visiem centralizētās ūdensapgādes urbumiem ir ierīkotas stingrā reţīma
aizsargjoslas 20-30 m rādiusā. Arukilas-Burtnieku un Pērnavas horizontu kompleksiem nav
nepieciešama bakterioloģiskā aizsargjosla, jo vertikālās filtrācijas laiks līdz izmantojamiem
ūdens horizontiem ir ievērojami lielāks par 200 diennaktīm.
Kopējais saraţotais ūdens daudzums 1996.gadā – 160,4 m 3 /dnn., 2001. – 88, 2004. – 32000
m 3 /dnn., ūdens zudumi ir 32%. Zudumu cēloņi: plīsumi tīklā, pastāvīgas noplūdes,
neuzskaitīts un nelegāls ūdens patēriņš, arī uzskaites kļūdas [96]. Zudumi tiek samazināti,
sakārtojot uzskaiti un pēc iespējas likvidējot noplūţu varbūtību.
Staiceles ūdensvada tīkla maģistrālo un sadales cauruļvadu kopgarums ir 8000 m, iebūvēto
ķeta cauruļvadu vecums – 18-38 gadi, plastmasas – 23 gadi. Reizi gadā apsaimniekotājs veic
ūdensvada tīkla hlorēšanu, bet pēc avārijām caurules netiek skalotas/dezinficētas.
Stabils spiediens ūdensapgādes sistēmā tiek uzturēts ar divu ūdenstorņu palīdzību.
Ūdenstornis centrā ir ar ķieģeļu stobru, 300 m 3 tvertni, tā augstums – 36 m, tornis
ekspluatācijā ir 20 gadus. Tam nepieciešams remonts. Rēciemā ūdenstornis ir ar mūrētu
ķieģeļu stobru un 25 m 3 tvertni, ekspluatācijā ir 38 gadus, atzīts par ekspluatācijai
nepiemērotu [96].
2002.gadā secināts, ka Staiceles pilsētas ūdensapgādes esošās sistēmas, ierīces un iekārtas,
ņemot vērā nokalpotos gadus un mazos ieguldījumus atjaunošanā, ir nolietojušās gan fiziski,
gan morāli. Plūsmu mēraparāti ir apmierinošā stāvoklī. Nepieciešama esošās sistēmas
komponentu nomaiņa, modernizācija un ūdensvada tīkla paplašināšana, drošības līmeņa
paaugstināšana [96].
Ugunsdzēsības vajadzībām ūdeni ņem no hidrantiem un rezervuāriem (100 m 3 ) pie skolas un
Salacas ielas.
Kanalizācija. Staiceles pilsētas teritorijā izbūvēta un funkcionē viena centralizēta sadzīves
notekūdeņu kanalizācijas sistēma, pa kuru notekūdeņi tiek novadīti uz notekūdeņu attīrīšanas
ietaisēm (turpmāk NAI). Tālāk attīrītie notekūdeņi tiek ievadīti Salacas upē.
Pašlaik pie kopējās kanalizācijas sistēmas ir pievienota daļa centra rajonā esošo ēku: 7
daudzdzīvokļu mājas, pamatskola, 3 individuālās mājas un 2 uzņēmumi. Centralizētajai
kanalizācijas sistēmai pieslēgti 24% no visiem Staiceles iedzīvotājiem.
Darbojas arī trīs lokālas notekūdeņu kanalizācijas sistēmas:
– daļā no Ceriņu un Salacas ielas ģimenes mājām kanalizācijas ūdeņi caur kolektoru
tiek savākti septikā, kuru vidēji reizi kvartālā izved uz kanalizācijas tīkla akām (pie
skolas vai Lielā ielā 36);

34
– bērnudārza kanalizācijas notekūdeņi pa kolektoru paštecē ieplūst Salacas upē;
– kanalizācijas notekūdeņi no Lielās ielas rajona arī ieplūst Salacas upē.
Lielākajā daļā privāto māju tiek izmantotas sausās tualetes ar izvedamām bedrēm.
Centralizētās kanalizācijas pakalpojumi nav pieejami Pārupē un arī citās pilsētas daļās.
2005.gadā uz attīrīšanas ietaisēm Staiceles pilsētā tika novadīti 9331 m 3 notekūdeņu.
Kopējais notekūdeņu apjoms centralizētajā tīklā ir 32-35 m 3 /dnn., aprēķinātais notekūdeņu
vidējais daudzums, ieskaitot infiltrāciju, apmēram 180 m 3 /dnn. Abonentu skaits – 119, no
tiem 116 iedzīvotāji, viena iestāde, 2 uzņēmumi. Kanalizācijas tīkla cauruļvadu kopgarums –
5070 m, no tiem sliktā stāvoklī ir divi paralēli 1500 m gari ķeta spiedvadi.
Kanalizācijas sūkņu stacija atrodas pie bij. papīrfabrikas. Darbojas viens sūknis, otrs ir
rezervē. 2002.gadā norādīts, ka sūkni nepieciešams nomainīt un ka sūkņu stacijas ēka ir sliktā
tehniskā stāvoklī.
Notekūdeņu attīrīšanas ietaises (NAI) atrodas pilsētas rietumu daļā pie Salacas upes. NAI
izbūvētas 1989.gadā un paredzētas notekūdeņu daudzumam 700 m 3 /dnn., praktiski tiek
darbinātas tikai par 20%, t.i., apm. 150 m 3 /dnn. Tās ir būvētas pēc tipveida projekta, kurā
paredzēts: redeles, bioloģiskā attīrīšana – aerācija ar otrējo nostādinātāju un dūņu laukiem,
pēcattīrīšanas filtri (nav izbūvēti), izlaide upē.
Šobrīd esošo NAI komplekss sastāv no izlīdzināšanas kameras, mehāniskajām redelēm
(rokas), aerotenka ar divām paralēlām sekcijām, otrreizējā nostādinātāja, diviem dūņu
laukiem, drenāţas sūkņa, gaisa kompresoriem ēkā, administratīvās ēkas. Izvedamo bedru,
septiku notekūdeņi tiek iepludināti kopējā kanalizācijas tīklā pie skolas vai Lielā ielā 34.
Apkalpes ēkā, kur atrodas kompresori, 1989.gadā sākts būvēt pēcattīrīšanas filtrus, taču to
būvniecība nav pabeigta.
2002.gadā secināts, ka NAI nespēj normāli funkcionēt, jo izbūvētā jauda ir pārāk liela,
iekārtas (sūkņi, kompresori) vecas, ka pastāv palielināta hidrauliskā slodze (infiltrācija) lietus
un sniega kušanas laikā un ka NAI tehniskais stāvoklis ir neapmierinošs.
Staiceles pilsēta ir iekļauta Nacionālajā programmā “Ūdenssaimniecības infrastruktūras
attīstība apdzīvotās vietās ar cilvēkekvivalentu līdz 2000”. Pirmajā etapā ir izbūvēta
izvedamo kanalizācijas ūdeņu pieņemšana attīrīšanas ietaisēs. 2005.gadā izvesti 828 m 3
kanalizācijas ūdeņu.
Lietus ūdeņu savākšana un novadīšana. 1990.gadā izbūvēti cauruļvadi 1530 m garumā
(Dzirnavu, Cepļu, Lielā iela). Sistēmas izbūve nav pabeigta, tā nedarbojas, ūdeņi nonāk
kopējā notekūdeņu novades sistēmā.
Vīķos centralizēta kopīga ūdensapgāde un novade ir BOV SIA Psihiatrijas centrs” ēkām,
Urgas pansionāta filiālei un 18 dzīvokļu dzīvojamai mājai. Darbojas artēziskā aka, kas iegūst
ūdeni no pazemes horizontiem. Ūdens patēriņš sasniedz 3500-4000 m 3 gadā. Kanalizācijas
notekūdeņu apjoms – 3000-3500 m 3 gadā vai apmēram 10 m 3 /dnn. Tie caur bioloģiskajām
attīrīšanas iekārtām BIO-25 nonāk Spaļupītē un Salacā. Centralizēto ūdensapgādi/novadi
Vīķos izmanto apmēram 45% iedzīvotāju. Vienģimenes māju notekūdeņi tiek savākti
izsmeļamajās bedrēs.

35
Rozēnos centralizēta ūdensapgāde un novade ir mazstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamā ēkā.
Ūdensapgāde – no artēziskās akas, kanalizācijas notekūdeņi – septikā un pēc nostādināšanas
– meliorācijas grāvī, 100 m attālumā no Salacas. Privāto māju ūdensapgāde – no grodu akām,
novade – izsmeļamajās bedrēs.
Vietējā kanalizācija ar nosēdakām vai izsmeļamajām bedrēm darbojas pārējās apdzīvotās
vietās. Novade – dabiskajās vai meliorācijas ūdenstecēs vai arī izvedot notekūdeņus uz
centralizētām attīrīšanas iekārtām.
Centralizēto ūdensapgādi/novadi pašvaldības teritorijā nodrošina SIA “Staiceles komunālais
uzņēmums”.
Siltumapgāde. Staiceles pilsētā vietējā centrālā apkure darbojas: pamatskolas un internāta
ēkās, ko nodrošina katlu māja pie skolas; pilsētas domes, kultūras nama, bērnudārza (dienas
aprūpes centrs, bibliotēka, no 2006.gada sākuma arī bērnu dārzs) un jauniešu kluba ēkās
(katlu māja atrodas kultūras nama pagrabā, Lielā ielā 7). Šo katlu māju darbību nodrošina
pašvaldība – SIA “Staiceles komunālais uzņēmums.” Vietēja katlu māja darbojas arī katrā
labiekārtotajā daudzdzīvokļu ēkā. To darbību nodrošina mājas iedzīvotāji. Galvenais
kurināmais – malka.
Vīķos vietējā centrālā apkure apkalpo psihiatrijas centra bērnu nodaļas, pansionāta un
daudzdzīvokļu ēku.
Visās pārējās apdzīvotajās vietās ēkas apsilda, izmantojot krāsns apkuri.
Elektroenerģijas apgāde. Staiceles pilsētā un tās lauku teritorijā elektroapgādi nodrošina
VAS “Latvenergo” filiāles “Ziemeļu elektriskie tīkli” Alojas elektrisko tīklu rajons (Alojas
ETR). Pašvaldības teritorijā “Augstsprieguma tīklu” 330 kV un 110 kV elektropārvades
līniju (EPL) nav un, pēc VAS “Latvenergo” informācijas, jaunu objektu celtniecība nav
paredzēta. Strāvas piegādi patērētājiem nodrošina vidsprieguma 20 kV un zemsprieguma 0,4
kV gaisvadu un kabeļlīnijas no 20/0,4 kV transformatoru apakšstacijām. VAS “Latvenergo”
2005.gadā realizējusi transformatora T – 4558 “Staicele” 0,4 kV tīkla un komercuzskaišu
rekonstrukcijas projektu.
Elektrības piegādi nodrošina Staiceles pašvaldības teritorijā esošās transformatoru
apakšstacijas.
Gāzes apgāde. Staiceles pilsētā un tās lauku teritorijā gāzes apgādi – propāna gāzi balonos
mājsaimniecību vajadzībām – nodrošina uzņēmuma SIA „Latvijas Propāna gāze” Limbaţu
apkalpes zonas balonu realizācijas punkts Limbaţos.
1.5.2. Sakaru līnijas
Staiceles pilsētā un tās lauku teritorijā telekomunikāciju (gaisvadu un apakšzemes kabeļu)
sakarus nodrošina SIA “Lattelekom”. Mobilo sakaru tīklā darbojas divi operatori: SIA
“Latvijas Mobilais Telefons” (LMT) un TELE-2. Mobilo sakaru abonentu skaits nav
konstatējams.

36
Pašvaldības teritorijā atrodas sekojošas telekomunikāciju pakalpojumus nodrošinošas būves:
SIA “Lattelekom” automātiskās telefona centrāles (ATC) Staiceles pilsētā (pieslēgta
ciparu tīklam, kabelis Aloja-Ainaţi), Rozēnos un Vīķos (analogā sakaru sistēma);
SIA “Lattelekom” gaisvadu sakaru līnijas;
SIA “Lattelekom” apakšzemes sakaru līnijas;
LMT bāzes stacija (tornis un mobilais konteiners) Staiceles lauku teritorijā (zemes
gabals “LMT tornis” ir LMT īpašums, kadastra Nr.6637-001-0267);
TELE-2 tornis un bāzes stacija “Gobiņās” (Nomas līgums ar pašvaldību par zemi, 0,3 ha,
kadastra Nr.6637 006 0083).
Telekomunikāciju pakalpojumi tiek nodrošināti Staiceles pilsētā, Vīķos, Rozēnos un
viensētās, kuras atrodas gaisvadu un apakšzemes komunikāciju līnijām pieguļošā teritorijā.
1.5.3. Transporta infrastruktūra
Autoceļi
Staiceles pašvaldības teritorijā ir:
valsts autoceļi;
pašvaldības ceļi – 41,22 km, kas dalīti A grupas ceļos – 2,59 km kopgarumā,
B grupas ceļos – 31,68 km kopgarumā,
C grupas ceļos – 6,95 km kopgarumā;
Visiem pašvaldības ceļiem ir grants segums, izņemot divus nelielus posmus ar asfaltbetona
segumu – caur apdzīvotām vietām (0,25 km ceļā Rēciems-Megras un 0,05 km ceļā Īves-
Ceriņi).
māju un uzņēmumu ceļi;
pilsētas ielas – 16,55 km kopgarumā, tai skaitā 6,68 km ar asfaltbetona segumu,
8,21 km ar grants segumu,
1,66 km ar grunts segumu (18.tab.).
18.tabula
Ceļi un ielas
Autoceļa Apzīmējums Nosaukums Posma Segums
kategorija
garums, km
Valsts autoceļi
1.šķira P15 Ainaţi-Matīši asfaltbetons
2.šķira V118 Staicele-Puršēni-Rozēni 11,1 grants
V119 Staicele-Lejasmūnas-Rozēni 15 grants
V120 Aloja-Vīķi grants
V163 Mazsalaca-Staicele grants
Kopā valsts autoceļi:
Pašvaldības ceļi
A grupa 1. Vīķi-Vecjurkas (Mazsalacas ceļš) 0,65 grants
2. Vīķi-Indiņi (Mazsalacas ceļš) 0,45 grants
3. Rozēni-Pērles (Ainaţu ceļš) 0,70 grants
4. Staicele-Ainaţu ceļš (Vecais ceļš) 0,47 grants
5. Staicele (Kociņi)-Ainaţu ceļš 0,32 grants
……Kopā A grupā: 2,59 grants

37
B grupa 1. Liepiņas-Kabi 7,20 grants
2. Glāţi-Melderīši 2,50 grants
3. Rēciems-Megras 5,05 0,25 – asfaltbetons,
4,80 – grants
4. Vecjurkas-Dzērves 2,00 grants
5. Glāţi-Jāņkalni 3,40 grants
6. Vecpuršēni-Putniņi 1,70 grants
7. Liepiņas-Janīši 1,55 grants
8. Vitagas-Vizbuļi 2,05 grants
9. Indiņi-Jaunzemji 0,60 grants
10. Graudiņi-Līciems 1,00 grants
11. Īves-Ceriņi 0,60 0,05 – asfaltbetons,
0,55 – grants
12. Tiltsargi-Dūcīši 0,80 grants
13. Puţas-Kārlīši 1,35 grants
14. Dripatas-Sniedzes 0,90 grants
Kopā B grupā: 31,68 0,30 – asfaltbetons,
31,38 – grants
C grupa 1. Jogliņas-Būvmeistari 1,30 grants
2. Griķi-Ārgaļi 0,85 grants
3. Ēvelītes-Kurmji 2,40 grants
4. Stūrēni-Upesmenči 0,65 grants
5. Ūciems-Saliņas 0,95 grants
6. Melderīši-Megras 0,80 grants
Kopā C grupā: 6,95 grants
Staiceles pilsētas ielas
1. Dzirnavu iela 1,60 1,10 – asfaltbetons,
0,49 – grants
2. Jūras iela 0,26 0,02 – asfaltbetons,
0,24 – grants
3. Kalēju iela 0,40 asfaltbetons
4. Kluba iela 0,18 grants
5. Planču iela 0,64 grants
6. Krasta iela 0,26 grants
7. Lielā iela 2,62 1,06 – asfaltbetons,
1,56 – grants
8. Meţa iela 0,09 grants
9. Nākotnes iela 0,47 asfaltbetons
10. Prieţu iela 0,10 grants
11. Audēju iela 1,44 0,63 – asfaltbetons,
0,81 – grants
12. Cepļu iela 0,44 0,40 – asfaltbetons,
0,04 – grants
13. Skolas iela 0,35 0,03 – asfaltbetons,
0,32 – grants
14. Dārza iela 0,12 grants
15. Avotu iela 0,14 grants
16. Ainaţu šoseja 2,65 asfaltbetons
17. Lazdu iela 0,15 0,04 – asfaltbetons,
0,11 – grants

38
18. Liepu iela 0,28 grants
19. Ceriņu iela 0,79 grants
20. Salacas iela 0,78 0,03 – asfaltbetons,
0,75 – grants
21. Lauku iela 0,48 grunts
22. Parka iela 0,18 asfaltbetons
23. Ūdens iela 0,34 grants
24. Smilšu iela 0,22 grants
25. Gravas iela 0,12 grants
26. Stacijas iela 0,50 grunts
27. Sila iela 0,24 grunts
28. Purva iela 0,22 grunts
29. Rīgaļu iela 0,10 grants
30. Attīrīšanu ceļš 0,40 0,03 – asfaltbetons,
0,37 – grants
31. Sporta iela
Kopā ielas: 16,55 6,68 – asfaltbetons,
8,21 – grants,
1,66 – grunts
Pārvadājumi ar sabiedrisko transportu. Pašvaldības teritorijā publiskie pasaţieru
pārvadājumi ar autobusu tiek nodrošināti pa ceļu P15, pa pārējiem valsts un pašvaldības
ceļiem satiksmes autobusi nekursē. Darbojas šādi maršruti:
Tiešā satiksme ar Rīgu – 2 reisi diennaktī.
Vietējā satiksme:
Limbaţi-Vīķi caur Staiceli – 1 reiss diennaktī
Valmiera-Salacgrīva – 2 reisi diennaktī
Salacgrīva-Valmiera – 2 reisi diennaktī
Valmiera-Staicele – 1 reiss diennaktī
Ainaţi-Cēsis – 1 reiss diennaktī
Staicele-Salacgrīva – (vasaras sezonā, 2 reisi diennaktī).
1.5.4. Meliorācijas sistēmas
Staiceles pilsēta ar lauku teritoriju atrodas Rīgas jūras līča baseinā.
Pašvaldības teritorijā, saskaņā ar Ziemeļvidzemes reģionālās lauksaimniecības pārvaldes
informāciju, uz 01.01.2005. nosusināti ir 3016 ha (62,3%) lauksaimniecībā izmantojamās
zemes. Ierīkoto meliorācijas sistēmu sastāvā ir sekojoši elementi:
– regulētas upes – 14,84 km
– ūdensnotekas (novadgrāvji, kontūrgrāvji, nosusināšanas grāvji) – 178,55 km
– caurtekas – 156 gab.
– drenāţas tīkls – 1933 km
– liela diametra kolektori (dzelzsbetona, betona) – 4,34 km [110]

39
Staiceles lauku teritorijā uzskaitīti 22 meliorācijas objekti:
Platība ha Izbūves gads Platība ha Izbūves gads
Dzirnu purvs 110,5 1960 Plūdoņi 232,8 1971
Mārciems 30,3 1960 Strenči 60,7 1973
Mūrnieki 148,1 1968 Aizupes 203,5 1974
Lintiņi 170,3 1968 Sači 116,6 1979
Gobiņas 133.3 1974 Sači, II kārta 218,8 1987
Stars 115,1 1960 Kubiņdambis 96,6 1965
Jaunā zeme 85,5 1960 Rungas 155,0 1982
Joglas, Rēciems 199,6 1962 Vilklauţņi 85,6 1962
Planči 13,2 1964 Lukstiņi 167,7 1983
Dārziņi 107,4 1968 Rozēni 222,6 1986
Ķilas 183,2 1976 Eţtērces 170,0 1993
Ierīkoto meliorācijas sistēmu būvju un ierīču bilances vērtība – 328071 Ls, vidējais
meliorācijas objektu nolietojums – 39%. Kā neapmierinoša novērtēta meliorācijas būvju
ekspluatācija pēdējos gados. Lauksaimniecības pārvaldes veikto apsekojumu rezultāti liecina,
ka 494 ha (16,3%) nosusināto platību meliorācijas sistēmu tīkls un būves vairs nestrādā
projektētajā reţīmā. Meliorācijas sistēmu un būvju rekonstrukcija/renovācija nepieciešama:
– koplietošanas ūdensnotekām – 8,4 km garumā
– viensaimniecības ūdensnotekām – 11,0 km garumā
– drenu vadu tīklam – 207 km garumā [110]
19.tabula
Valsts nozīmes ūdensnotekas pašvaldības teritorijā1)
Nosaukums Kopējais garums, km Regulētais garums, km
Salaca 30,6 2)
Jogla 10,0 7,0
Spaļupīte 3,0 3,0
Puţupīte 9,31 3,84
Īģe 6,0 3) 1,0
Kopā
14,84….
1)
Valsts nozīmes ir ūdensnotekas, garākas par 5 km, vai ar sateces baseinu, lielāku par 10 km 2 , hidrotehniskās
būves, kuru avārijas gadījumā tiktu apdraudētas 100 ha un lielākas platības (MK 27.07.2004. noteikumi
Nr.629 “Meliorācijas kadastra noteikumi”, 18.1.punkts).
2)
Upes posms Staiceles pašvaldības teritorijā, Salacas kopējais garums – 95 km.
3)
Upes posms Staiceles pašvaldības teritorijā, Īģes kopējais garums – 49 km.
Avots: Ziemeļvidzemes reģionālās lauksaimniecības pārvaldes dati (16.05.2005.).

40
1.6. Vide
Teritorijas esošie dabas elementi – reljefs, virszemes un pazemes ūdeņi, meţi, augsnes u.c. –
ietilpst zemes kā dabas resursa vērtībā, bet arī katrs atsevišķi ir dabas resurss, kura atraţošana
ne vienmēr ir iespējama. Tāpēc dabas resursu ilgtspējīgas izmantošanas nodrošināšana ir ne
vien ētiska un filozofiska nepieciešamība, bet arī ekonomiski pamatota rīcība.
Staiceles pašvaldības teritorijas plānojuma ietvaros tiek apskatīti tie dabas pamatnes
elementi:
– kuru kapacitāte tiek izmantota Staiceles un tās lauku teritorijas tālākai attīstībai;
– kuru pastāvēšanai pastāv kādi ārēji vai iekšēji draudi;
un kuriem jānosaka tālākās uzturēšanas vai izmantošanas pasākumi:
– jānoteic aizsargāšanas/saglabāšanas reţīms, dabas objektu aizsargjoslas;
– jāveic iespējamo draudu analīze;
– jānoteic iespējamie dabas pamatnes elementa tālākās uzturēšanas pasākumi.
1.6.1. Dabas pamatne
Fiziski ģeogrāfiskais raksturojums. Staiceles pašvaldības teritorija atrodas Viduslatvijas
zemienes Z daļā, Metsepoles līdzenumā. Pamatieţus veido galvenokārt vidusdevona
Burtnieku svītas smilšakmeņi, aleirolīti 9 , māli, kas atsedzas Salacas upes gultnē un krastos.
Pamatieţus pārsedz kvartāra nogulumi (smilts, grants ar oļiem, māls, pazeminājumos – purva
nogulumi, kas veido kūdras krājumus). To maksimālais biezums Staiceles pašvaldības
teritorijā ir senajā apraktajā ielejā Vīķu apkaimē (līdz 196 m), minimālais biezums (mazāk
par 10 m) – 8-15 km platā joslā gar Salacu.
Reljefu veido lēzeni un vidēji viļņots, vietām plakans līdzenums, kas nolaideni pazeminās R
virzienā. Staiceles lauku teritorijas A daļā zemes virsas augstākie punkti pārsniedz 50 m vjl.
(Karogu apkārtnē – 52-58,9 m vjl., pie Kabu mājām – 50,3 m vjl.), teritorijas R daļā –
nesasniedz 45 m vjl. (Puršeni – 44,1 m vjl., Meţvidi – 44,4 m vjl.). Teritorijas Z daļā dominē
limnoglaciālais abrāzijas-akumulācijas līdzenums.
Salacas un tās pieteku atsevišķos posmos notiek erozijas un akumulācijas procesi, krastos
nogāţu procesi un eolie procesi, atsevišķos posmos notiek arī sufozija – ieţu daļiņu
izskalošanās virszemes ūdeņu infiltrācijas un pazemes ūdens plūsmu iedarbībā. Šī procesa
rezultātā Salacas krastu smilšakmeņos radušās alas un nišalas, kas procesiem turpinoties var
mainīt savus izmērus un formu. Visi minētie procesi pieder t.s. ģeoloģiskā riska procesiem.
Teritorijas ģeoloģisko apstākļu piemērotība būvniecībai vērtēta Staiceles pilsētas robeţās
[96]. Izdalīti trīs inţenierģeoloģiskie rajoni:
1. ar būvniecībai labvēlīgiem ģeoloģiskiem apstākļiem – līdzenuma daļa. Tur grunts
nestspēja piemērota būvniecībai, bet traucē slikti hidroģeoloģiskie apstākļi (vāji
filtrējoši grunts slāņi)
2. ar būvniecībai nosacīti labvēlīgiem ģeoloģiskiem apstākļiem – Salacas sāngravām
tuvu esoši līdzenuma nogabali, Salacas ielejas lēzenās nogāzes un palienes otrā
terase;
9
Aleirīti – irdeni, smalkgraudaini drupieţi, kas ir starpstāvoklī starp smiltīm un mālu; aleirolīti –
sacementējušies, blīvi aleirīti (Svešvārdu vārdnīca, apgāds “Norden”, 1996, 34.lpp.).

41
3. ar būvniecībai nelabvēlīgiem ģeoloģiskiem apstākļiem – Salacas paliene un Salacas
ielejas un sāngravu stāvās nogāzes kā arī Z daļā esošā purvainā platība.
Pašvaldības teritorija pieder Ziemeļrietumu Vidzemes agroklimatiskajam apakšrajonam, kurš
ir viens no vēsākajiem Latvijā: gaisa ilggadējo vidējo temperatūru summa periodā, kad
diennakts vidējā temperatūra pārsniedz 10 C, ir 1800-1900 (salīdzinājumam: Zemgales
līdzenuma un arī Latgales augstienes apakšrajonā šī summa ir 2000-2100).
1.6.2. Dabas resursi
Augšņu raksturojums. Ģeogrāfiskajā augšņu rajonējumā Staiceles pašvaldības teritorija
ietilpst Ziemeļlatvijas līdzenuma augšņu rajonā. Augsnes cilmieţi – māls, smilšmāls,
mālsmilts, smilts, vietām stipri akmeņaini (no Rozēniem Vitrupes virzienā). Vēsais un
mitrais klimats, kā arī dabiskā veģetācija veicinājuši augšņu podzolēšanos, bet zemākajās
vietās – pārpurvošanos. Reljefa paaugstinājumos izplatītas vāji un vidēji podzolētās velēnu
podzolaugsnes, teritorijā uz Z no Salacas izplatītas velēnpodzolētās glejaugsnes, kas Rozēnu
apkārtnē ir nosusinātas, bet pārmitrās teritorijās – purvu augsnes. Aramzeme iekopta
galvenokārt abpus Salacas ielejai teritorijā starp Staiceli un Rozēniem, Staiceli un Vīķiem, kā
arī starp Salacas upi un Dzērvju purvu ZA no Vīķiem. Zemes vidējā kadastrālā vērtība
Staiceles lauku teritorijā – 83 Ls/ha – ir zemākā Limbaţu rajonā, arī meţa zemes vidējais
novērtējums – 27 balles/ha – ir viens no zemākajiem rajonā (zemāks – 25 balles/ha – ir tikai
Salacgrīvas lauku teritorijas meţa zemei) [36].
Derīgo izrakteņu atradnes. Staiceles pašvaldības teritorijā ir konstatētas smilts, grants,
kūdras, krāsu zemes (okera), saldūdens kaļķieţu, dzelzs kvarcītu iegulas.
1. Smilts un grants iegulas. Sīkāka informācija pieejama par četrām atradnēm: “Eţi”, “Āpši,
“Vāveres-Zemesprojekts”, “Vāveres-LĢ” [104].
Smilts-grants atradne “Eži” (pase: 1055). Atradne izpētīta 1968.gadā. Izpētītie krājumi
01.01.1969. bijuši 65,22 tūkst. m 3 (kategorija A). Atradnē esošā smilts-grants
izmantojama ceļu būvei.
Smilts-grants atradne “Āpši” (pase: 1070). Atradne izpētīta 1968.gadā. Izpētītie krājumi
01.01.1969. bijuši 9,05 tūkst. m 3 (kategorija A). Atradnē esošā smilts-grants izmantojama
būvniecībai, ceļu būvei.
Smilts atradne “Vāveres-Zemesprojekts” (pase: 1071). Atradne izpētīta 1997.gadā.
Izpētītie krājumi 01.01.1998. bijuši 115,0 tūkst. m 3 (kategorija A). Derīgo slāni veido
smilts ar 23,20% frakcijas >5 saturu, kas izmantojama būvniecībai, ceļu būvei.
Smilts-grants atradne “Vāveres-LĢ” (pase: 1072). Atradne izpētīta 1971.gadā. Izpētītie
krājumi (01.01.1972.) nav norādīti. Atradnē esošā smilts-grants izmantojama ceļu būvei.
Nevienai no tām nav piešķirts valsts nozīmes derīgā izrakteņa atradnes statuss, neviena no
tām netiek izmantota. Savulaik izmantotie smilts karjeri AS “Latvijas valsts meţi” teritorijā
ir rekultivēti. Teritorijas plānojuma izstrādāšanas laikā “Latvijas valsts meţi” pieteikuši
Karogu karjera izmantošanas atsākšanu.

42
2. Kūdra. Staiceles pašvaldības teritorijā esošajos augstajos purvos ir arī kūdras resursi. To
uzskaite veikta 1970-os gados.
Kodajpurvā (Kodu-Kapzemes purvā) kūdras slāņa vidējais dziļums – 4,2 m, kopējie
kūdras krājumi – 87,1 milj. m 3 . Slāņojumā spilvju-sfagnu kūdra, apakšējos slāņos arī
koku kūdra (sadalīšanās pakāpe 10-35%). Gandrīz 90% Latvijas teritorijā esošās
Kodajpurva daļas aizņem ZBR dabas lieguma zona.
Lielpurvā kūdras slāņa vidējais dziļums – 2 m, kopējie kūdras krājumi – 17,7 milj. m 3
(rūpnieciski izmantojami – 9,3 milj. m 3 ). Līdz 1,4 m dziļumam kūdra maz
sadalījusies, dziļāk – vidēji un labi sadalījusies, zem kūdras – sapropelis. 90% purva
teritorijas aizņem dabas liegums.
Kūdras rūpnieciska izmantošana nenotiek, jo purviem, kuros atrodas lielākie kūdras
krājumi, noteikts dabas lieguma statuss un derīgo izrakteņu ieguve šādās teritorijās ir
pretrunā ar dabas aizsardzības prasībām.
3. Saldūdens kaļķieži. Literatūrā minētas: Rēciema atradne – krājumi 22,5 tūkst. m 3 ,
Staiceles atradne – krājumi 9,0 tūkst. m 3 , Ķirķu atradne – krājumi 5,6 tūkst. m 3 (1970)
[72].
4. Krāsu zeme (okers). Netālu no Staiceles atrodas Rēciema okera atradne – vienīgā
izmantotā atradne Latvijā [70]. 1960-1970-os gados Staicelē (Rēciemos) darbojies
kolhoza “Staicele” minerālkrāsvielu (okera) cehs [72].
5. Dzelzs kvarcīti. Pie Staiceles atrodas Latvijā seklākās (ap 700 m dziļumā) dzelzs kvarcītu
iegulas kristāliskajā pamatklintājā (dzelzs saturs 28-32%). Prognozētie krājumi līdz 1200
m dziļumam – 2,9 mld. tonnu [72]
Meži un purvāji. Meži sedz 17% (68,1 ha) Staiceles pilsētas, 58,9% (15216 ha) – Staiceles
lauku teritorijas.
Staiceles lauku teritorijā sastopami galvenokārt gāršas un vēra tipa egļu-platlapju meţi ar
bērza un apses piejaukumu. Slapjā vēra meţaudzes daudzviet nosusinātas. Reljefa
pazeminājumos – prieţu mētrājs un damaksnis, kas zemākajās un mitrākajās vietās pāriet
slapjajā mētrājā un damaksnī, pārpurvotajās teritorijās – purvājā un niedrājā. Salacas ielejā
gar kraujām sastopami liepu, kļavu, ozolu puduri, uz augstākajām terasēm – prieţu meţs.
Vienlaidus meţu masīvi atrodas teritorijā uz Ziemeļiem no Salacas upes, relatīvi mazāki –
teritorijas D daļā.
Pašvaldības teritorijā esošajos meţos konstatēti vairāki ES Biotopu direktīvā kā īpaši
aizsargājami noteiktie dabiskie meţa biotopi: melnalkšņu staignājs, pārmitrs platlapju meţs,
boreālais (egļu-apšu) meţs, purvains prieţu meţs (parasti ietver purvus), liepu gārša, nogāţu
meţi u.c.
Staiceles lauku teritorijā esošie meţu masīvi ir nozīmīga ainavas sastāvdaļa, kas nodrošina
augstu bioloģisko daudzveidību un slēgto – atklāto ainavu miju, veidojot Latvijai raksturīgo
mozaīkveida ainavu. Kā bioloģiskās daudzveidības veicinātāji lauksaimniecībā izmantotās

43
platībās darbojas arī relatīvi sīkie meţi. Savukārt vizuāli uztverot, tie kalpo kā telpiskās
struktūras vertikālais elements vai arī kā kontrasts līdzenuma horizontālajai plaknei. Meţiem
ir arī papildus loma kā aizsargekrānam, kas mazina vēja ātrumu.
Purvi klāj 16,7% (4306 ha) Staiceles lauku teritorijas vai 16,4% visas pašvaldības teritorijas.
Staiceles pašvaldības teritorija izceļas ar Limbaţu rajonā augstāko purvu un mitrāju
īpatsvaru. Tie plašos masīvos plešas galvenokārt teritorijā uz Z no Salacas: Kodajpurvs
(Kodu-Kapzemes purvs) – pie robeţas ar Igauniju (Latvijas teritorijā esošā platība – 2167
ha), Pirtsmeţa purvs (617 ha), Limšānu purvs (319 ha), Kalna purvs (uz robeţas ar Ainaţu
lauku teritoriju), Painītes (Jāņkalna) purvs, Dzirnu purvs, Vilku purvs, Planču (Jānīšu) purvs.
Teritorijas D daļā, ~9 km uz R no Staiceles atrodas Lielpurvs (887 ha), A daļā uz robeţas ar
Alojas lauku teritoriju – Dzērves purvs. Tie visi ir augstie purvi, kuros saglabājusies neskarta
dabas vide, tāpēc lielām šo purvu platībām noteikts īpaši aizsargājamu dabas teritoriju –
dabas liegumu – statuss, savukārt meţu masīvos izdalīti meţa iecirkņi – mikroliegumi – tur
sastopamo reto putnu aizsardzībai (sk. 1.6.3.).
Purvi un mitrāji ekosistēmā darbojas kā ūdens akumulators – sevī uzkrājot ūdeni, tie ietekmē
tuvākās apkārtnes klimatu un ūdens reţīmu. Purvi attīra piesārņotos lietus un virszemes
ūdeņus, kā dabiskas piesārņojuma attīrīšanas iekārtas darbojas arī mitrāji. Vizuāli purvi un
mitrāji uzskatāmi par raksturīgu mozaīkveida ainavas elementu.
Virszemes ūdeņi. Staiceles pašvaldības teritorijā esošās ūdensteces un ūdenstilpes atrodas
Salacas sateces baseinā. Virszemes ūdeņu sistēmā ietilpstošā teritorija ir plašāka nekā
pašvaldības teritorija tās administratīvajās robeţās un ir cieši saistīta ar blakus esošo un
tālāku pašvaldību teritoriju virszemes ūdeņu sistēmu.
Salaca plūst pa Staiceles pašvaldības teritoriju 33 km garā vidusteces posmā, metot līkumu
uz dienvidiem līdz Staicelei. Šajā posmā Salaca uzņem kreisā krasta pietekas Īģi, kura kalpo
kā robeţa ar Skaņkalnes pagastu, Spaļupi, Karogupīti, Joglu (Rungu), Puršenupi ar Kanati un
labā krasta pietekas Glāţupi (arī Dzirnupe, augštecē - Līvupe) ar Maldupīti un Puţupi
(20.tab.). Vidustecē Salaca tek pa terasētu ieleju, gultni veido smilts, akmeņi, grants,
relatīvais kritums mazāks par 0,3 m/km. Ainaviski pievilcīgs ir upes Vīķu-Staiceles posms ar
augstiem krastiem, līču pļavām. Ģeoloģiski līdzīgs ir posms lejpus Staiceles, īpaši starp
Joglas lejteci (Rungu) un Glāţupes ieteku, kur Salaca veido 15 m dziļu ieleju ar liepu, kļavu
un ozolu puduriem gar kraujām un prieţu meţu uz augstākajām terasēm.
Salaca – nozīmīga vērtīgo zivju (lašu, taimiņu) un nēģu nārsta un migrācijas vieta, kur
sastopamas vairāk kā 20 zivju sugas. Salacas upe novērtēta kā viena no reprezentatīvākajām,
bioloģiski daudzveidīgākajām Eiropas upēm (Eiropas Vides aģentūra). Salacu iecienījuši
ūdenstūristi un makšķernieki.
Lielākais ezers – Sokas ezers (Kodajezers) teritorijas ziemeļos, Kodajpurvā. Pārējie – sīki
ezeriņi purvu masīvos. Uz Glāţupes izveidoti divi dzirnavu ezeri – Kalna un Lejas dzirnavu
ezers.
Staiceles pašvaldības teritorijā esošie virszemes ūdeņi aizņem 589,7 ha, kas ir 2,3%
teritorijas kopplatības (5% no Staiceles pilsētas, 2,2% - no lauku teritorijas).

44
20.tabula
Ūdensteces un ūdenstilpes
Nosaukums Raksturojošie rādītāji Ūdeņu piemērotība 1)
garums, km baseins, km 2
Salaca 95 3183,8 L 2) , P
Īģe 49 vai 237,5 L
Jogla 31 72,5 L
Runga 10 16,2 L
Puršenupe 9
Glāţupe (Dzirnupe) 18 81,8 L
Maldupīte 6
Puţupe 10 26,0 L
Karogupīte

45
Pērnavas ūdens horizonta (D 2 pr) virsma ieguļ 200,5 m dziļumā, horizonta biezums – 34 m.
Horizonta ūdeņi – hidrogēnkarbonātu magnija-kalcija saldūdeņi ar mineralizāciju 0,31-0,35
g/l un cietību 5,0-5,4 mmol/l. Ūdenī ir diezgan zema dzelzs koncentrācija – 0,3-0,5 mg/l.
Pazemes ūdeņi ir bakterioloģiski un ķīmiski tīri, bet, īpaši Arukilas-Burtnieku ūdens
horizontā, ar paaugstinātu dzelzs saturu.
1.6.3. Aizsargājamās dabas teritorijas
Starptautiskas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas
Staicele un tās lauku teritorija atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta (turpmāk –
Biosfēras rezervāts, ZBR) teritorijā. Biosfēras rezervāts izveidots 1997.gadā, piešķirot
starptautiskajai aizsargājamo teritoriju klasifikācijai atbilstošu nosaukumu 1990.gadā
dibinātajam Ziemeļvidzemes reģionālajam dabas aizsardzības kompleksam [2] . Tā robeţas
noteiktas likumā “Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu”. Lai īstenotu Biosfēras
rezervātam izvirzīto uzdevumu – nodrošināt teritorijas ainavu, ekosistēmu, sugu un
ģenētiskās daudzveidības saglabāšanu, veikts rezervāta teritorijas funkcionālais zonējums,
nosakot dabas lieguma zonu, ainavu aizsardzības zonu un neitrālo zonu un izdalot virkni
īpaši aizsargājamu teritoriju – dabas liegumu. 2000.gadā pieņemti “Ziemeļvidzemes
biosfēras rezervāta individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”, kas nosaka
atļautās, aizliegtās un nepieciešamās darbības rezervāta funkcionālajās zonās, kā arī
atsevišķās rezervāta teritorijā noteiktās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. Dabas
aizsardzības plāns nav izstrādāts. Biosfēras rezervāta ietvaros Staiceles lauku teritorijā
noteiktas 8 Eiropas nozīmes (Natura 2000) īpaši aizsargājamās dabas teritorijas 12 :
(1) Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta dabas lieguma zona “Ziemeļu purvi”. C tipa 13
īpaši aizsargājama dabas teritorija, ietver Kodu-Kapzemes purvu 14 (Kodajpurvu)
Staiceles lauku teritorijas ziemeļos un blakus esošo Ramatas pagasta Saklauru purvu
(kopējā platība – 5319 ha, Staiceles pašvaldības teritorijā – 2167 ha). Ar 31.10.2002.
grozījumiem likumā “Par 1971.gada 2.februāra Konvenciju par starptautiskas nozīmes
mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi” dabas lieguma zona “Ziemeļu purvi”
iekļauta ar likumu pieņemto Starptautiskas nozīmes Latvijas mitrāju sarakstā.
Dabas vērtības:
Augstais purvs ar ciņu-lāmu kompleksiem un distrofiem ezeriem; sastopami arī
pārejas purvi, purvaini prieţu meţi, melnalkšņu staignāji. Putnu aizsardzībai
nozīmīga teritorija [102].
12 Saskaņā ar likumam “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” pievienoto pielikumu “Latvijas Natura 2000
– Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju saraksts” (Grozījumi likumā 15.09.2005.).
13 Likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” pielikumā “Latvijas Natura 2000 – Eiropas nozīmes
aizsargājamo dabas teritoriju saraksts” (Groz.15.09.2005.) [7]:
ar “C” apzīmētas teritorijas, kas noteiktas īpaši aizsargājamo sugu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai;
ar “A” – teritorijas, kas noteiktas īpaši aizsargājamo putnu sugu aizsardzībai;
ar “B” – teritorijas, kas noteiktas īpaši aizsargājamo sugu, izņemot putnus, un īpaši aizsargājamo biotopu
aizsardzībai.
14 1977.gadā Kodu-Kapzemes purvs (1925 ha), ieskaitot Soku ezeru (94,0 ha), bija iekļauts Valsts aizsargājamo
purvu liegumu sarakstā [1, pielikums Nr.4].

46
Teritorijas apsaimniekošanu – atļautās, aizliegtās un nepieciešamās darbības – nosaka
MK 10.10.2000. noteikumi Nr.353 “Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta individuālie
aizsardzības un izmantošanas noteikumi” (II nodaļas 4.punkts).
(2) Dabas parks “Salacas ieleja”. 1977.gadā izveidots kompleksais dabas liegums
“Salacas upes ieleja” (kopējā platība – 4866 ha) (LPSR MP 15.04.1977. lēmums
Nr.241, pielikums Nr.2), dabas parka statuss Salacas ielejas posmam no Mazsalacas
līdz Salacgrīvai noteikts ar MK 09.03.1999. noteikumiem Nr.83 “Noteikumi par dabas
parkiem”. Natura 2000 teritoriju tīklā dabas parks “Salacas ieleja” iekļauts kā C tipa
īpaši aizsargājamā teritorija. Dabas parks atrodas Salacgrīvas, Ainaţu un Staiceles
lauku teritorijā, Valmieras rajona Ramatas un Skaņkalnes pagasta teritorijā, tā kopējā
platība – 6307 ha.
Dabas vērtības:
Sastopami vairāki ES Biotopu direktīvas biotopi – smilšakmens atsegumi,
netraucētas alas, nogāţu meţi, avoksnāji, upju straujteces, sausas pļavas
kaļķainās augsnēs u.c. Teritorija nozīmīga no ģeoloģiskā viedokļa (Staiceles
pašvaldības teritorijā – stāvkrasts un klintājs pie Puţupītes, Ziedugrava pie
Mačkalnu mājām, Vīksnu alas, mazā Skaņākalna klints pie Vīķiem, Limšēnu
stāvkrasts, stāvkrasts un klints pie Strenču mājām, Ķūliņu augstais krasts u.c.)
[102, 106].
Dabas parka apsaimniekošanu nosaka MK 22.07.2003. noteikumi Nr.415 “Īpaši
aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” (VI
nodaļa), kā arī MK 10.10.2000. noteikumi Nr.353 “Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta
individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” (10.punkts).
2003.gadā uzsākta dabas parka “Salacas ieleja” Dabas aizsardzības plāna izstrāde,
darbs tiek veikts pa posmiem. 2004.gadā dabas aizsardzības plāns laika periodam līdz
2014.gadam izstrādāts Salacas ielejas posmam Rozēni-Mērnieki. Izstrādātājs: s/o
“Baltijas vides forums”; projekta finansētāji: Vācijas Federālā vides aizsardzības un
kodoldrošības ministrija un Latvijas Vides aizsardzības fonds. 2005.gadā visai dabas
parka teritorijai ir izstrādāts un apstiprināts dabas aizsardzības plāns. Individuālie
aizsardzības un izmantošanas noteikumi dabas parkam “Salacas ieleja” nav izstrādāti.
(3) Dabas liegums “Lielpurvs”, dibināts 1987.gadā (LPSR AP 10.04.1987. lēmums
Nr.107), robeţas apstiprinātas ar LR MK 15.06.1999. noteikumiem Nr.212 “Noteikumi
par dabas liegumiem” (119.pielikums). Natura 2000 teritoriju tīklā dabas liegums
“Lielpurvs” iekļauts kā B tipa īpaši aizsargājamā teritorija. Dabas liegums atrodas
Staiceles un Salacgrīvas lauku teritorijā (lieguma kopējā platība – 1047 ha, no tās 887
ha aizņem Lielpurvs [72]. Staiceles lauku teritorijā dabas liegums “Lielpurvs” aizņem
802 ha lielu platību Staiceles meţniecības teritorijā.
Dabas vērtības:
Nozīmīga augsto purvu aizsardzības vieta. Konstatēta reta augu sabiedrība, kurā
dominē ciņu mazmeldrs Trichophorum caespitosum, sastopamas arī citas retas
augu sugas, retas bezmugurkaulnieku sugas, tostarp divas ES Biotopu direktīvas
2.pielikumā iekļautās bezmugurkaulnieku sugas – ošu pļavraibenis un

47
resnvēdera purvuspāris – tiem īpaši piemērotos biotopos – liepu gāršā (ošu
pļavraibeņa populācija novērtēta kā īpatņiem visbagātākā no pēdējos gados
konstatētajām Latvijā). Teritorijā sastopami arī veci apšu meţi, kuros konstatēta
ES Putnu direktīvas 1.pielikumā iekļautā suga vidējais dzenis [102].
Dabas lieguma apsaimniekošanu nosaka MK 22.07.2003. noteikumi Nr.415 “Īpaši
aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” (V
nodaļa). Dabas liegumam “Lielpurvs” nav izstrādāts dabas aizsardzības plāns, nav arī
individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu.
(4) Dabas liegums “Limšānu purvs”, dibināts 1977.gadā kā dzērvenāju liegums (LPSR
MP 15.04.1977. lēmums Nr.241, pielikums Nr.5), robeţas apstiprinātas ar LR MK
15.06.1999. noteikumiem Nr.212 (116.pielikums). Natura 2000 teritoriju tīklā dabas
liegums “Limšānu purvs” iekļauts kā B tipa īpaši aizsargājamā teritorija. Dabas
liegums atrodas Staiceles lauku teritorijā, Staiceles meţniecībā, platība – 571 ha.
Dabas vērtības:
Rietumu tipa augstais purvs ar ciņu mazmeldru. Sastopami ES Biotopu
direktīvas aizsargājami biotopi – neskarti augstie purvi, pārejas purvi, slīkšņas,
purvaini meţi, degradēti augstie purvi, kuros iespējama vai noris dabiska
atjaunošanās. Purvu ietver purvains prieţu meţs, kā arī sausi skujkoku un
jauktu koku meţi. Purva apmalēs – fragmentāri pārejas purvi [102]. 43,3 ha
purva aizņem dzērvenāji. Sastopama galvenokārt lielā dzērvene [81].
Dabas lieguma apsaimniekošanu nosaka MK 22.07.2003. noteikumi Nr.415 (V
nodaļa). Dabas aizsardzības plāns un individuālie aizsardzības un izmantošanas
noteikumi nav izstrādāti.
(5) Dabas liegums “Dzērves purvs”, dibināts 1987.gadā (LPSR AP 10.04.1987. lēmums
Nr.107), robeţas apstiprinātas ar LR MK 15.06.1999. noteikumiem Nr.212 “Noteikumi
par dabas liegumiem”. Natura 2000 teritoriju tīklā dabas liegums “Dzērves purvs”
iekļauts kā B tipa īpaši aizsargājamā teritorija. Dabas liegums atrodas Staiceles lauku
teritorijā, Staiceles meţniecībā, tā platība 488 ha.
Dabas vērtības:
Rietumu tipa augstais purvs ar ciņu mazmeldru, purvu aptver purvains prieţu
meţs. Īģes upes ieleja ar smilšakmens atsegumiem purva pierobeţā.
Aizsargājamas putnu sugas – mazais ērglis, rubenis, meţirbe, dzeltenais tārtiņš,
purva tilbīte, urālpūce, zivju dzenītis, melnā un pelēkā dzilna [102].
Dabas lieguma apsaimniekošanu nosaka MK 22.07.2003. noteikumi Nr.415 (V
nodaļa). Dabas aizsardzības plāns un individuālie aizsardzības un izmantošanas
noteikumi dabas liegumam nav izstrādāti.
(6) Dabas liegums “Pirtsmeža purvs”, dibināts 1987.gadā (LPSR AP 10.04.1987. lēmums
Nr.107), robeţas apstiprinātas ar LR MK 15.06.1999. noteikumiem Nr.212 “Noteikumi
par dabas liegumiem”. Natura 2000 teritoriju tīklā dabas liegums “Pirtsmeţa purvs”

48
iekļauts kā C tipa īpaši aizsargājamā teritorija. Dabas liegums atrodas Staiceles lauku
teritorijā, Staiceles meţniecībā, tā platība 571 ha.
Dabas vērtības:
Augstā purva aizsardzības teritorija; liels skaits aizsargājamu putnu sugu:
melnais stārķis, bezdelīgu piekūns, rubenis, mednis, dzērve, grieze, dzeltenais
tārtiņš, lietuvainis, kuitala [102].
Dabas lieguma apsaimniekošanu nosaka MK 22.07.2003. noteikumi Nr.415 (V
nodaļa). Dabas aizsardzības plāns un individuālie aizsardzības un izmantošanas
noteikumi dabas liegumam nav izstrādāti.
(7) Dabas liegums “Kalna purvs”, dibināts 2004.gadā, robeţas apstiprinātas ar MK
08.04.2004. noteikumiem Nr.206 “Grozījumi MK 15.06.1999. noteikumos Nr.212
“Noteikumi par dabas liegumiem” (263.pielikums). Natura 2000 teritoriju tīklā dabas
liegums “Kalna purvs” iekļauts kā B tipa īpaši aizsargājamā teritorija. Dabas liegums
atrodas Staiceles lauku teritorijā un Ainaţu lauku teritorijā, tā kopējā platība 152 ha.
Dabas vērtības:
ES Biotopu direktīvas biotops – augstais purvs – un vairāki meţu biotopi:
purvaini prieţu meţi, vietām melnalkšņu staignāji, kā arī dabiskajiem meţa
biotopiem atbilstoši boreālie (egļu-apšu) meţi. Lieguma teritorijā ietilpst medņu
riesta mikroliegums [102].
Dabas lieguma apsaimniekošanu nosaka MK 22.07.2003. noteikumi Nr.415 (V
nodaļa). Dabas aizsardzības plāns un individuālie aizsardzības un izmantošanas
noteikumi dabas liegumam nav izstrādāti.
(8) Dabas liegums “Ungurpils meži”, dibināts 1999.gadā, robeţas apstiprinātas ar LR MK
15.06.1999. noteikumiem Nr.212 “Noteikumi par dabas liegumiem” (125.pielikums).
Natura 2000 teritoriju tīklā dabas liegums “Ungurpils meţi” iekļauts kā B tipa īpaši
aizsargājamā teritorija. Dabas liegums atrodas Staiceles lauku teritorijā, DA no
Staiceles, tā platība 55 ha.
Dabas vērtības:
ES Biotopu direktīvas biotopi – melnalkšņu staignājs, pārmitri platlapju meţi,
boreālie meţi, smilšakmens atsegumi, netraucētas alas, upju straujteces,
minerālvielām bagāti avoti (Karogupītes grava ar klintīm, alām, svētavotu)
[102, 106].
Dabas lieguma apsaimniekošanu nosaka MK 22.07.2003. noteikumi Nr.415 (V
nodaļa), kā arī MK 08.05.2001. noteikumi Nr.189 “Dabas aizsardzības noteikumi meţa
apsaimniekošanā”. Dabas aizsardzības plāns un individuālie aizsardzības un
izmantošanas noteikumi dabas liegumam nav izstrādāti.
Dabas parka “Salacas ieleja”, kā arī iepriekš apskatīto dabas liegumu teritorijas pārvalda
Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta administrācija – valsts iestāde LR Vides ministrijas
pārraudzībā. Tās darbības koordinēšanai un vietējo pašvaldību, kā arī citu interešu grupu
iesaistīšanai ir izveidota ZBR konsultatīvā padome, kuras sastāvā ietilpst valsts iestāţu,
pašvaldību un nevalstisko organizāciju pārstāvji.

49
Dabas parka aizsardzības un izmantošanas noteikumu ievērošanu kontrolē Valsts vides
inspekcija un Valmieras reģionālā vides pārvalde.
Valsts meţa dienesta Limbaţu virsmeţniecība ir atbildīga par normatīvo aktu ievērošanu,
kuri regulē meţa apsaimniekošanu un izmantošanu.
Valsts aizsargājamie dabas pieminekļi/teritorijas
Staiceles pašvaldības teritorijā reģistrēti 9 valsts nozīmes dabas pieminekļi:
(1) Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis “Vīksnu alas”, kura robeţa
noteikta ar MK 17.04.2001. noteikumiem Nr.175 “Noteikumi par aizsargājamiem
ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem dabas pieminekļiem” (119.pielikums).
Noteiktā aizsargājamās teritorijas platība – 0,793 ha. Atrodas Staiceles lauku teritorijā,
Salacas labā krasta kraujā 3,5 km lejpus Staiceles tilta, Vīksnu klintīs, saimniecības
“Zīles” teritorijā. Divas alas – viena (arī Zvejnieku ala) 36 m gara, platums 1,5 m,
augstums 2,1 m, ar diviem sānzariem; izveidojusies ap 5 m augstā dzeltena
smilšakmens iezī (krasta augstums – 12 m), avota iztekas vietā. Galvenā taisnā eja ir 24
m gara – viena no garākajām Salacas alām. Nedaudz augstāk izveidojusies otra ala
(saukta arī par Vīkšņu alu) ar trīs ejām, kopgarums ap 20 m. Alas uzmērījis G.Eniņš.
Uzskata, ka šīs alas izveidojušās 20.gs. otrā pusē [102].
Dabas pieminekļa aizsardzības un izmantošanas kārtību, pieļaujamos un aizliegtos
darbības veidus pieminekļa teritorijā nosaka MK 22.07.2003. noteikumi Nr.415 (VIII
nodaļa).
(2) Īpaši aizsargājamie koki. Staiceles pašvaldības teritorijā atrodas 8 diţkoki, kuru
aizsardzības reţīmu nosaka MK 22.07.2003. noteikumu Nr.415 “Īpaši aizsargājamo
dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” VIII nodaļa.
Saskaņā ar šiem noteikumiem (22.2.punkts) īpaši aizsargājami ir koki, kuru apkārtmērs
1,3 m augstumā no koka sakņu kakla vai augstums nav mazāks par noteikumu
2.pielikumā noteiktajiem izmēriem.
21.tabula
Īpaši aizsargājamie koki Staiceles pašvaldības teritorijā
ID Suga Aizsardzības
kategorija
Atrašanās vieta
Apkārtmērs,
m
Augstums,
m
2635 Parastais ozols Diţkoks 170 m ZZA no Eţu mājām, uz 5,7 18,8
Salacas labā pamatkrasta, ganību
malā pie rijas
2636 Vīksna Diţkoks 300 m DA no Gaņģiem, Gaņģupītes 5,2 18,0
labajā krastā augšpus Gaņģiem
2638 Parastais ozols Diţkoks Spaļupītes labā krasta nogāzē, 250 5,4 18,5
m lejpus Staiceles-Mazsalacas ceļa,
Vīķu dzirnezera krastā
2639 Parastais ozols Diţkoks 160 m no Staiceles-Vīķu ceļa, bij. 5,25 21,0
Ķirķu pagalmā
2640 Parastā priede Diţkoks 230 m ZZR no Limšēnu muiţas, 3,03 23,0
Salacas labā pamatkrasta nogāzē,
50 m no Limšēnu-Līču ceļa
2641 Vītols, baltais Diţkoks 100 m D no bij. Vecogām, ceļmalā 6,08 16,5

50
2634 Parastā priede Potenciālais Staiceles-Vīķu ceļa labajā malā, pie 2,85 22,7
diţkoks Lejasrīgaļiem
2637 Vīksna Potenciālais Bij. Kalnmunu pagalmā, klajā laukā 3,51 23,3
diţkoks
Avots: LVĢMA datu bāze “Īpaši aizsargājamie koki”. http://www.lva.gov.lv
(3) Mikroliegumi. Staiceles pašvaldības teritorijā atrodas 11 mikroliegumi. Šo teritoriju
apsaimniekošanas kārtību un izmantošanu nosaka MK 30.01.2001. noteikumi Nr.45
“Mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumi”, kā arī MK
08.05.2001. noteikumi Nr.189 “Dabas aizsardzības noteikumi meţa apsaimniekošanā”.
22.tabula
Mikroliegumi Staiceles pilsētā un lauku teritorijā
Kods
Teritorijas apraksts
54 Alojas (bij. Rozēnu) meţniecības 2. Līvupes apgaitā. Apsaimniekotājs 340207402 -
Rozēnu VM VAS 402. iecirknis.
55 Alojas (bij. Rozēni) meţniecības 2. Līvupes apgaitā, apsaimniekotājs 340207402
Rozēnu VM VAS 402. iecirknis.
56 Alojas (bij. Ungurpils) meţniecības 4. Meţgravu apgaitā, apsaimniekotājs
340407402 Ungurpils VM VAS 402. iecirknis.
205 Limbaţu raj., Staiceles lauku terit., Limbaţu VM, Alojas M.
206 Staiceles lauku terit., Limbaţu VM, Alojas M.
207 Staiceles lauku terit., Limbaţu VM, Alojas M
211 Staiceles lauku terit., Limbaţu VM, Alojas M.
724 Mikroliegums atrodas Limbaţu raj., Staiceles lauku terit., Limbaţu VM, Alojas M.
725 Mikroliegums atrodas Limbaţu raj., Staiceles l.t., Limbaţu VM, Alojas M.
53 Staiceles lauku ter. Alojas meţn. 4. Meţgravu apgaitā.
212 Staiceles pilsēta, Limbaţu VM, Alojas M.
Avots: Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras informācijas sistēma „Mikroliegumi” (publiski
pieejamā daļa).
http://oas.vdc.lv:7779/ml_pub/pls/ML_PUB_WWW.saraksts
Citi interesanti dabas objekti [81]:
– stāvkrasts un klintājs pie Puţupītes;
– Lilles diţakmens Līvupītes gultnē;
– Ziedugrava (Ziedoņgrava) ar klintīm pie Mačkalnu mājām;
– Ozoliņu (Lielais) diţakmens (aiz Staiceles skolas);
– Pūču avotiņš, kas iztek no neliela smilšakmens klints atseguma;
– Līkā priede (pie ceļa Staicele-Mazsalaca, uz pašvaldības zemes, kadastra Nr.6617 002
0020);
– Indiņu diţakmens Salacā netālu no tilta pie Vīķiem;
– Vīķu saliņa ar klinti, ko dēvē par mazo Skaņokalnu;
– Limšēnu stāvkrasts pie Salacas;
– Salacas stāvkrasts un klints pie Strenču mājām;
– Graudiņu līcis Īģes upes krastā ar klinšu atsegumiem;
– Ķūliņu augstais krasts pie Salacas;
– Dzelzāmuru diţakmens;
– Karogupītes (Dzelzāmura) grava ar klintīm, alām, svētavotu.

51
Minētie objekti atrodas uz privātīpašumā esošām zemēm un ne visi no tiem ir sakopti un
pieejami.
Visā Staiceles pašvaldības teritorijā spēkā ir Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta atbilstošo
zonu (dabas lieguma, ainavu aizsardzības un neitrālās zonas) izmantošanas un
apsaimniekošanas noteikumi (MK 10.10.2000. noteikumi Nr.353).
1.6.4. Kultūras pieminekļi
Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi
Staiceles pašvaldības teritorijā atrodas četri Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā
ietverti arheoloģijas objekti, kas kā pieminekļi apstiprināti ar LR Kultūras ministrijas
29.10.1998. rīkojumu Nr.128.
23.tabula
Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Staiceles pašvaldības teritorijā
Valsts Pieminekļa Pieminekļa nosaukums
Atrašanās vieta
aizsardz.Nr. veids
1449. Arheoloģija Karogu baznīckalniņš
(Karogkalniņš) un Upurakmens –
kulta vieta
Pie bij. Karogu meţniecības,
Karogupītes krastā
6153. Arheoloģija Lījciema viduslaiku kapsēta Pie Lījciema, Īģes upes kreisajā
krastā
1481. Arheoloģija Staiceles viduslaiku kapsēta Salacas palienē pie Staiceles skolas
2608. Arheoloģija Ķenču pilskalns Salacas upes kreisajā krastā pie
Ķenčiem
Pašvaldības nozīmes kultūrvēsturiskie objekti
– Staiceles papīrfabrikas direktora dzīvojamā māja (19.gs. beigas),
– Staiceles luterāņu baznīca (1930.gads),
– dzīvojamā māja Staicelē, Lielā ielā 8 (19.gs. beigas, 20.gs. sākums),
– veikala un dzīvojamā māja Staicelē, Lielā ielā 9 (19.gs. beigas, 20.gs. sākums),
– dzīvojamā māja ar brūzi Staicelē, Lielā ielā 31 (19.gs. beigas, 20.gs. sākums),
– dzīvojamā māja Staicelē, Lielā ielā 33 (19.gs. beigas, 20.gs. sākums),
– Lībiešu muzejs “Pivalind”,
– 9 akmens skulptūras, izvietotas visā pilsētas teritorijā,
– piemineklis “Stazele”, pie gājēju tilta pār Salacu,
– piemineklis “Stārķa muzejs” Lielā ielā 40, Ruku kalnā,
– piemiņas akmens K.Elsbergam, pie Staiceles pamatskolas,
– Vīķu muiţas apbūve (19.gs. beigas, 20.gs. sākums),
– Vīķu muiţas kungu māja (20.gs. sākums),
– Vīķu muiţas kalpu māja (mūra, 20.gs.),
– Vīķu muiţas brūzis (20.gs. sākums),
– Vīķu muiţas klēts (mūra, 19.gs. beigas),
– Vīķu muiţas ūdensdzirnavas (20.gs. sākums),
– Vīķu muiţas parka paviljons (20.gs. sākums),
– Dūņgravas dzirnavu drupas Puršēnos,

– Rozēnu muiţa,
– Kalnadzirnavas pie Melderīšu mājām,
– Lejasdzirnavas pie Glāţu mājām,
– meţsarga māja “Kammas” [81].
52

53
2. Attīstības priekšnosacījumi un iespējas
2.1. Attīstības priekšnosacījumu vērtējums
Vērtējums ierobeţots ar izpētes daļā izskatītajiem faktoriem:
ģeogrāfiskiem,
zemes izmantošanas,
infrastruktūras,
dabas un kultūrvides vērtību.
Vērtējums veikts pēc SVID analīzes metodes 2005.gada oktobrī, kopīgi strādājot Staiceles
pilsētas ar lauku teritoriju domes priekšsēdētājam J.Bakmanim, projekta vadītājam,
izpilddirektoram J.Bērziņam un arhitektei-plānotājai M.Lūsei.
2.1.1. Esošā situācija. Ģeogrāfiskie faktori
Faktori Stiprās puses Vājās puses
Transportģeogrāfiskie
Teicami priekšnosacījumi
mazskrtas ainavas un dabas vides
saglabāšanai
Novietojums sāņus no valsts
administratīvajiem, ekonomiskās,
sociālās un kultūras dzīves centriem
Staiceles pilsēta ir viena no
piecām vietām, kur autotransports
var šķērsot 95 km garo Salacas
upi un nozīmīgāk šķērsošanas
vieta Salacas vidusposmā
Pašvaldība atrodas mazpilsētu
(Ainaţi – Salacgrīva – Aloja –
Mazsalaca) daudzstūra centrā.
Katras no šīm mazpilsētām ir
pietiekami tuvu, lai notiktu
svārstmigrācija uz darbu
Pagasts atrodas pietiekami tuvu
rajona centram, lai notiktu
svārstmigrācija uz darbu,
pakalpojumu iestādēm
Salacas upei līdztekus pa tās labo
un kreiso krastu trasētie ceļi
(Staicele-Puršēni-Rozēni, Liepiņas-
Kabi, Mazsalaca-Staicele) ne visos
posmos ir tādā kārtībā, ka var
nodrošināt esošās vietējās un
potenciālās tūrisma plūsmas.
Svārstmigrāciju neveicina
sabiedriskā transporta kustības
bieţums, īpaši R-A virzienā
maršrutos uz Salacgrīvu, Mazsalacu
Izdevumi par sabiedriskā transporta
lietošanu neatbilst zemāk atalgoto
darbinieku algām
Iedzīvotāji Labi integrēta, monolīta kopiena Ilgstoša iedzīvotāju skaita
samazināšanās
Novecojusi kopiena
Mirstība pārsniedz dzimstību
Jauno cilvēku aizplūde, arī darbā uz
ārzemēm
Pašvaldības teritorijā ir samērā
Bezdarba līmenis augstāks nekā

54
Apdzīvojums
plaša darba vietu izvēle
Iespēja izvēlēties darbu kaimiņu
mazpilsētās
Izveidojusies telpiski viegli
uztverama apdzīvojuma struktūra
ar spēcīgi izteiktu vienu galveno
asi – Salacas ieleju
Pēc skaita līdzsvarots iedzīvotāju
izvietojums centrā – Staicelē – un
dispersi teritorijā
Apdzīvojuma struktūra absolūtam
vairākumam pašvaldības
iedzīvotāju nodrošina ikdienas
pakalpojumu sasniedzamību 10-30
minūšu laikā
Pašvaldībā ir pilsētas tipa
apdzīvota vieta Staicele, kur ir
visi priekšnosacījumi lauku centra
funkciju izpildei
Stingri strukturēta, telpiski
sakārtota un sakopta apbūve
pilsētas centrā un ievērojamā daļā
Salacas labā krasta teritorijas
Sakopta Vīķu apbūve, īpaši tā
muiţas kompleksa daļa, ko
apsaimnieko BOV SIA
“Psihiatrijas centrs” bērnu nodaļa,
un tai piegulošā teritorijā esošais
pansionāts
rajonā vidēji
Iznīkst no centrālās ass – Salacas
ielejas – attālinātās apdzīvotās vietas
Darbspējīgo, labāk izglītoto
iedzīvotāju koncentrācija Staiceles
pilsētā
Sabiedriskais transports nomaļu
iedzīvotājiem nenodrošina
pietiekami labu ikdienas
pakalpojumu sasniedzamību
Pārējās divās lielākajās apdzīvotās
vietās – Vīķos un Rozēnos – nav
līdzvērtīgu priekšnosacījumu lauku
centra funkciju izpildei
Telpiski nesakārtota pilsētas apbūve
Salacas kreisā krasta teritorijā
Rozēnos vairāku apbūves teritoriju
sakoptība ir zem Latvijas lauku
vidējā līmeņa

55
2.1.2. Esošā situācija. Zemes izmantošana
Izmantošanas
Stiprās puses
veidi
Lauksaimniecība
Augsts meliorēto zemju īpatsvars
Vairākas zemnieku saimniecības
specializējas alternatīvā
saimniekošanas nozarē – tūrisma
pakalpojumu sniegšanā
Atsevišķas zemnieku saimniecības
specializējušās noteiktu produkcijas
veidu raţošanā tirgum, arī
bioloģiskajā lauksaimniecībā
Meţsaimniecība Galvenie saimnieciski izmantojamie
meţi atrodas plašos masīvos
Vājās puses
Mazauglīgas augsnes.
Relatīvi augsts aizlaisto zemju,
tostarp meliorēto, īpatsvars
Vairums saimniecību raţo
galvenokārt pašu ģimenes
patēriņam
Vairāk kā 90% lauksaimniecības
produkcijas tirgū nonāk
nepārstrādāta/pārstrādāta ārpus
pagasta robeţām
Nav raţošanas/pārstrādes
kooperācijas pieredzes
Meţu teritorijas vietām pārmitras,
pārpurvotas.
Iespējams, ka ciršanas intensitāte
privātajos meţos pārsniedz vēlamo
apjomu.
Apmeţo ne visas izcirstās platības
Derīgie izrakteņi
un karjeru
izstrāde
Ūdeņi, to
izmantošana
Koksnes pārstrādes uzņēmumu
gatavās produkcijas sortimentā ir
arī būvkonstrukcijas – produkcija ar
relatīvi lielu pievienoto vērtību
Pašvaldības teritorijā ir tādi derīgie
izrakteņi kā kūdra, smilts, grants,
māls, kā arī krāsu zeme (okers)
1997.gadā noteikti ūdens kvalitātes
mērķi.
Salaca un tās pietekas ir lašu nārsta
upes. Vairākas pietekas – Īģe, –
ir arī foreļu upes.
Par peldēšanai piemērotu atzīta
Salaca
Pašvaldības teritorijā iegūtās
koksnes lielāko daļu tirgum piegādā
nepārstrādātu
Derīgo izrakteņu krājumi nav
pietiekami izpētīti
Nav izdalīti rūpnieciski
izmantojamie izrakteņi
Derīgo izrakteņu izmantošana var
būt nesavienojama ar dabas
aizsardzības prasībām
Nav normatīvu prasībām
atbilstošas, labiekārtotas peldvietas
Iespējas nodarboties ar sporta
makšķerēšanu nepietiekami
izmantotas tūrisma attīstīšanai
Nav labiekārtotas peldvietas

56
Dzīvojamās
apbūves
teritorijas
Visi pašvaldības iedzīvotāji ir
nodrošināti ar mājokļiem
Gan pilsētā, gan lauku teritorijā ir
daudz morāli un fiziski novecojušu
dzīvojamēku, kuru iedzīvotājiem nav
pieejamas 21.gs. par normu
uzskatītas labierīcības.
Darījumu
apbūves
teritorijas
Sabiedrisko
objektu apbūves
teritorijas
Rūpniecības
objektu apbūves
teritorijas
Neklasificētie
objekti
Staiceles pilsētā:
Daudzdzīvokļu māju apbūves zeme
ir galvenokārt pašvaldības
īpašums/lietojums (28 no 40
īpašumiem/lietojumiem)
Nodrošināta centrālās apkures
darbība, resp., visi labiekārtotie
dzīvokļi tiek apsildīti
Izvietotas ērti pieejamās lielākajās
apdzīvotajās vietās
19 no 24 sabiedriskās apbūves
objektiem izvietoti vairumam
iedzīvotāju vislabāk pieejamajā
apdzīvotajā vietā – Staiceles pilsētā
Teritorijas ir sakoptas
Veidojas kokapstrādes nozare
Sekmīgi darbojas būvkonstrukciju
(galdniecības) uzņēmums
Pašvaldības kapsēta atzīta par
prasībām atbilstošu, paredzēta tās
paplašināšana
Pašvaldībā darbojas atkritumu
savākšanas sistēma
Atkritumi tiek nogādāti uz
reģionālo atkritumu izgāztuvi Cēsu
rajona Stalbes pagastā
Staiceles pilsētā:
Labiekārtoto dzīvojamēku izklaidus
izvietojums
Nav pabeigta dzīvokļu privatizācija
Zināms skaits viensētu apdzīvotas
sezonāli
Apbūves gabali nav piemēroti
plašu, atsevišķi stāvošu darījumu
iestāţu ēku izbūvei
Teritoriju izvietojums divos,
relatīvi attālinātos masīvos
Neatbilstība VZD gada pārskatā
norādītajā un reāli pastāvošajā
zemes izmantošanā rūpniecisko
objektu apbūvei
Vāja atkritumu savākšanas
kontrole
Kritušo dzīvnieku likvidācijas vieta
Valmierā atrodas pārāk tālu

57
2.1.3. Esošā situācija. Infrastruktūra
Nozare Stiprās puses Vājās puses
Siltumapgāde Staiceles pilsētā sabiedriskās ēkās
un labiekārtotajās dzīvojamēkās
nodrošināta centrālā apkure
Novecojušas siltumtrases un
iekšējais sadales tīkls
Ūdensapgāde
Kanalizācija
Elektroapgāde
Staiceles pilsētā, Vīķos, Rozēnos
darbojas ūdensapgādes sistēma
Pietiekami lieli kvalitatīva
dzeramā ūdens resursi
Staiceles pilsētas ūdens apgādi
nodrošinošie artēziskie urbumi ir
pašvaldības valdījumā/īpašumā
Staiceles pilsētā un Vīķos
darbojas centralizēta sadzīves
kanalizācijas sistēma, Rozēnos -
vietēja
Uzsākta Staiceles pilsētas
notekūdeņu attīrīšanas ietaišu
rekonstrukcija
Pastāvošais gaisvadu līniju tīkls
apgādā vairāk kā 99% apdzīvoto
vietu
Ūdensvada objektu un tīklu
sliktais fiziskais stāvoklis un
morālā nolietošanās
Pagasta teritorijā pastāv
netamponēti artēziskie urbumi
Kanalizācijas sistēmas objekti un
tīkli ir morāli un fiziski
nolietojušies
Vīķos un Rozēnos sadzīves
notekūdeņi tiek novadīti Salacā
nepilnīgi attīrīti
Morāli un tehniski novecojušas
iekārtas un līnijas
Sakari
Pastāvošais stacionāro sakaru
līniju tīkls aptver lielāko daļu
iedzīvotāju
Staiceles pilsētā ATC pieslēgta
ciparu tīklam
Staiceles pilsētas domei
nodrošināta pieeja internetam
Iespējams izmantot divu mobilo
sakaru operatoru pakalpojumus
un nodrošināts divu tīklu
pārklājums
Esošās stacionāro sakaru līnijas
neaptver visu teritoriju
Lauku teritorijā sakaru tīklā pastāv
analogā sistēma un nav plānots to
tuvākajā laikā pieslēgt ciparu
tīklam
Lauku teritorijā slikta vietējo
sakaru kvalitāte

58
Transports,
pārvadājumi
Meliorācijas
sistēmas
Autoceļu tīkls nodrošina iespēju
nokļūt visās nozīmīgākajās
reģiona, rajona un pašvaldības
apdzīvotajās vietās
Pietiekami bieţa satiksme ar
rajona centru
Stabils valsts finansējums ceļu
remontiem
Plašas meliorētu lauksaimniecisko
zemju teritorijas
Ceļa “Ziemeļu stīga” posma
Staicele-Mazsalaca kvalitāte
neatbilst sabiedriskā transporta
prasībām
Finansējuma apjoms nenodrošina
ceļu atjaunotni, uzlabošanu
Pastāvošo meliorācijas sistēmu
apsaimniekošana nenotiek
atbilstoši prasībām

59
2.1.4. Esošā situācija. Dabas pamatne un vides stāvoklis
Stiprās puses
Ainavas
Daudzveidīgas vizuāli
izteiksmīgas, pievilcīgas ainavas
Vājās puses
Lauksaimniecībā izmantojamo
zemju zemā auglība
Virszemes ūdeņi
Meţi, purvi
Aizsargājamās
dabas teritorijas
Pastāv biotopu daudzveidība
Ir nozīmīga ūdenstece – Salaca,
kas kopā ar savām pietekām
veido pašvaldības teritorijas
ainavas telpisko struktūru
Ūdensteces izmantojamas aktīvai
atpūtai un tūrisma pakalpojumu
sniegšanai
Vērtējot bioloģiskos faktorus,
ūdens teces atzītas par unikālām
starptautiskā mērogā
Daudzveidīga mitrāju ainava, kas
atzīta par starptautiskas nozīmes
aizsargājamu dabas objektu, un
piemērota ekotūrisma attīstīšanai
Sākta aizsargājamo teritoriju
labiekārtošana tūrisma vajadzībām
Meţi veido ainavas telpiskās
struktūras vertikālo dimensiju
Ir labi medību resursi
Ir neierobeţotas ogošanas un
sēņošanas iespējas
Veicina un daţādo aktīvās atpūtas
iespējas
Pašvaldība atrodas
Ziemeļvidzemes biosfēras
rezervātā, tajā ir astoņas Natura
2000 teritorijas
Iespēja lauksaimniekiem/zemju
īpašniekiem Natura 2000
teritorijās saņemt ES atbalsta
maksājumus
Ir t.s. ģeoloģiskā riska procesu
apdraudētas teritorijas
Salaca – dabisks šķērslis, kas
sadala pašvaldības teritoriju
Staiceles pilsētā nav dabisku
ūdensteču/tilpju ar plašām atpūtai
piemērotām dabiskām pludmalēm
Nav izmantošanas koncepcijas,
nepietiekams labiekārtojums
Saimnieciskā izmantošana netiek
skatīta saistībā ar ainavas
veidošanu
Daļa izcirsto platību netiek
atjaunotas
Vienpusīga saimnieciskā
izmantošana – mazattīstīta dabas
vērošana un pētniecība,
komerciālās un foto medības,
ogu/sēņu vākšana kā atpūtas
pasākums u.c.
Natura 2000 teritorijās pastāv
ierobeţojumi saimnieciskajai
darbībai
Nepietiekams finansējums Natura
2000 teritoriju apsaimniekošanai
un sagatavošanai tūrismam.
Salacas ieleja apskatei sagatavota

60
Kultūras
pieminekļi un
objekti
Pašvaldības teritorijā ir deviņi
valsts nozīmes dabas pieminekļi
un vairāki interesanti dabas
objekti, kurus būtu iespējams
izdalīt vietējas nozīmes
aizsargājama dabas objekta statusa
iegūšanai
Ir četri valsts aizsargājamie
kultūras pieminekļi
Iespējams izdalīt objektus
pašvaldības nozīmes
kultūrvēstures objekta statusa
iegūšanai
Biosfēras rezervātā un lībiešu
muzejā “Pivalind” pieejami
materiāli par novada floru un
faunu, specifiskiem biotopiem un
tā vēsturi
daļēji, purvu platības – maz
sagatavotas
Nav izstrādāti pieminekļu
saglabāšanas un
apsaimniekošanas noteikumi,
pieminekļi nav sagatavoti
apskatei, nav publicēta
informācija, izstrādāti maršruti,
organizētas tūristu takas,
sagatavotas leģendas u.tml.
Rezervāta un muzeja materiāli
netiek pietiekami aktīvi izmantoti
iespējamo tūristu taku/maršrutu
plānošanai un izstāţu veidošanai

61
2.2. Plānošanas principi un nosacījumi
2.2.1. Staiceles pilsētas ar lauku teritoriju plānojumā izmantojamie principi
No plānošanas principiem, kurus plaši izmanto Eiropas valstu plānotāji un kas akceptēti,
izstrādājot Latvijas Republikas tiesību un normatīvos aktus reģionālās attīstības un
plānošanas jomās, no galvenajiem urbānajiem centriem attālinātās Staiceles pašvaldības
teritorijas plānošanā īpašu nozīmi iegūst šādi:
(1) Ilgtspējīgas attīstības princips, kas paredz nodrošināt nākamajām paaudzēm kvalitatīvu
vidi, līdzsvarotu ekonomisko un sociālo dzīvi, kuras izveides/pastāvēšanas pamats ir
racionāla dabas, cilvēku un materiālo resursu un kultūras mantojuma saglabāšana un
izmantošana.
1992.gadā Riodeţaneiro notikusī pasaules valstu valdību vadības konference par vidi un
attīstību apstiprināja globālu rīcības plānu XXI gadsimtam Agenda 21. Plāns satur
ilgtspējīgas sociālās un ekonomiskās attīstības pamatprincipus, kā arī turpmākās rīcības
programmu pārmaiņām attiecībās starp ekonomisko attīstību un vidi.
2000-šajos gados ilgtspējīgas attīstības principu ievēro visu nozaru attīstībā. Ilgtspējīgas
attīstības principa pielietošanu teritoriju plānošanā raksturo elastīga pieeja, neuzskatot
teritorijas plānošanu un plānojumu par kaut ko viennozīmīgi noteiktu, dogmatisku un
sastingušu, bet par nepārtrauktu pārmaiņu procesu, kura īstenošanas laikā pagastā esošo
fizisko resursu un cilvēkresursu, kā arī investīciju izmantošana un daţāda veida
institucionālas pārmaiņas tiek īstenotas saskaņā ar šodienas nepieciešamībām un respektējot
nākotnes vajadzības.
(2) Interešu saskaņotības princips, kas paredz ikvienu teritorijas vai apdzīvotas vietas
plānojumu izstrādāt, līdzsvarojot/saskaņojot publiskās (valsts, pašvaldību, sabiedrības)
un privātās intereses ne tikai ar citiem šīs teritorijas vai apdzīvotās vietas attīstības
plāniem un programmām, bet arī ar kaimiņos esošo un augstāka līmeņa pašvaldību,
attīstības plāniem un teritoriju plānojumiem.
Šis princips prasa respektēt visu teritorijas izmantošanā un tās attīstībā iesaistīto pušu –
valsts un pašvaldību institūciju, fizisku un juridisku personu – intereses.
(3) Daudzveidības princips, kas paredz nodrošināt jebkurā teritorijā iespējamo dabas vides,
kultūrvides, pakalpojumu un saimnieciskās darbības daudzveidību.
Daudzveidības veicināšanā vispirms ieinteresēta pašvaldība, jo daudzveidība ir viens no
faktoriem, kas kādai teritorijai piesaista iedzīvotājus un investīcijas. Tai ir nozīme arī kā
ilgtspējības veicinātājai.
(4) Identitātes princips, kas paredz, ka katras teritorijas vai apdzīvotas vietas plānojumam
jābalstās uz šīs vietas īpatnējiem apstākļiem un resursiem, jāveicina to izkopšana.
(5) Nepārtrauktības un pēctecības princips, kas paredz iespēju, mainoties spēkā esoša
plānojuma pamatojumam, grozīt šo plānojumu, saglabājot tās daļas, kuru pamatojums
nav mainījies.

62
Šis princips attiecināms arī uz jau agrāk īstenotu plānojumu atsevišķu risinājumu
iekļaušanu jaunos priekšlikumos.
(6) Atklātības princips, kas paredz informēt vietējo sabiedrību par teritoriju/apdzīvoto vietu
plānošanu un iesaistīt iedzīvotājus plānojuma koncepcijas izstrādāšanā un īstenošanā.
Plaša un veiksmīga sabiedrības informēšana ne tikai nodrošina veiksmīgu plānojuma
īstenošanu, bet arī veicina sabiedrības uzticēšanos vietējai varai, kas rada
priekšnosacījumus abpusējai sadarbībai plānojuma īstenošanas procesā.
2.2.2. Teritorijas attīstības programmu, citu plānojumu, programmu, stratēģiju
nostādnes
Staiceles pilsētas ar lauku teritoriju attīstības plāns izstrādāts 2003.gadā pašvaldības
darbinieku spēkiem.
Attīstības plāns satur plašu aprakstu, kas vispusīgi raksturo pašvaldības iedzīvotājus un
teritoriju, kā arī pašvaldības struktūrvienību darbību. Tas veidots kā īsā termiņā reāli
izpildāmas ieceres fiksējošs dokuments. Attīstības vīzija formulēta plaši (2 lpp. teksta), satur
esošās situācijas vērtējumu un pašvaldības iestāţu un uzņēmumu nākotnes ieceres.
Attīstības plānā ietvertā attīstības stratēģija veidota pa nozarēm un atsevišķām pašvaldības
struktūrvienībām. Tā faktiski ir Staiceles pilsētas domes darba plāns 4-5 gadu periodam.
Mērķis: uzlabot iedzīvotāju dzīves apstākļus, radīt labvēlīgus priekšnosacījumus
uzņēmējdarbībai, veidot pievilcīgu Staiceles tēlu.
Attīstības stratēģija(darba plāns) veidota šādām nozarēm/struktūrvienībām:
– uzņēmējdarbības vide, tūrisms (mērķi, to īstenošanai veicamās aktivitātes);
– vides aizsardzība (darba plāns komunālajam dienestam);
– kultūras nams (stratēģiskie mērķi, stratēģiskie uzdevumi, kultūras nama darbības
intelektuālā un materiālā bāze);
– sociālā aprūpe (mērķi, uzdevumi);
– Staiceles pilsētas bibliotēka (mērķis, uzdevumi, metodes, resursi);
– Lībiešu muzejs “Pivalind” (mērķi, stratēģiskie uzdevumi, risināšanas iespējas);
– komunālā saimniecība;
– izglītība.
Attīstības plāns satur arī darbības plānu tuvākajiem diviem gadiem.
Vairums 2003.gadā darbības plānā iecerēto pasākumu 2005.gada nogalē bija izpildīti/atradās
izpildīšanā.
Izstrādātais Teritorijas plānojums turpina un paplašina Attīstības plāna ieceres, piešķirot tām
teritoriālu dimensiju un izvirzot ilgtermiņa mērķus. Pēc apstiprināšanas Teritorijas plānojums
izmantojams īstermiņa darba plānu izstrādāšanai pa nozarēm un pašvaldības
struktūrvienībām.
Staiceles pilsētas apbūves dokumenti
1915.gada apbūves inventarizācijas plāns nav attīstību iezīmējošs, bet esošo apbūvi
attēlojošs dokuments.

63
1923.gada parcelācijas plāns norāda zemes gabalu robeţas atbilstoši pirmās agrārreformas
nosacījumiem, bet nesniedz vispusīgu iespējamās attīstības skatījumu.
1961.gadā izstrādātā Staiceles strādnieku ciemata un Staiceles perspektīvās saimniecības
ciemata plānojuma un apbūves shēma (Laukuprojekts, projekta galvenais arhitekts
U.Goģis, autors R.Strauts, 1., 2.att.) ir pirmais vispusīgais Staiceles apbūves priekšlikums.
Tā darbības laiks – 20 gadi. Staicele plānota kā papīrfabrikas ciemats, kurā plānots izmitināt
arī trīs apkārtējo kolhozu ļaudis. Plānotais iedzīvotāju skaits 1980.gadā – 3050 cilvēki.
Plānotais dzīvojamās apbūves apjoms – 45 000 m 2 lietderīgās platības. Paredzēta arī
atbilstoša apjoma kultūras un pakalpojumu iestāţu izbūve. No šajā ģenerālplānā ieteiktajiem
tā darbības laikā uzbūvēti šādi objekti:
– tilts pār Salacu un atbilstošais ceļa Ainaţi-Matīši posms;
– skola 450 skolēniem;
– bērnudārzs 140 vietā;
– 6 trīsstāvu daudzdzīvokļu nami (126 dzīvokļi vai 6300 m 2 lietderīgās platības;
– zināms skaits vienģimenes māju.
1961.gadā nospraustās ciemata attīstības iespējas nav bijušas reālās, tomēr manāmi
palielinājušas apbūvētās teritorijas platību un mainījušas Staiceles pilsētas apbūves struktūru.
Pozitīvi vērtējama jaunā tilta un atbilstošā ceļa posma izbūve, kas atslogo vēsturisko centru
no satiksmes plūsmām. Patlaban trase zaudējusi sākotnēji iecerēto apvadceļa nozīmi un
pārvērtusies par pilsētas ielu (šķērsielu uzslēgumi, gājēju plūsmas virzienā uz/no skolas,
sporta būvēm, pilsētas centru), jo 1970-1990-os gados apbūvētas klajās teritorijas abpus
ceļam. Kā pilsētas iela tā tomēr nav izbūvēta – nav gājēju ietves, apgaismojuma u.c. ielu
profiliem raksturīgu elementu.
Staiceles pilsētas ģenerālais plāns (Pilsētprojekts, 1984. Autori: L.Muntere, G.Melbergs,
3.att.).
Projekta priekšlikumi izstrādāti, pieņemot, ka:
– iedzīvotāju skaits sasniegs 1500 cilvēkus;
– ekonomisko aktivitāti un vairumu darba vietu nodrošinās divi uzņēmumi – Staiceles
papīrfabrika un kolhozs “Staicele”;
– plānotais dzīvojamās apbūves apjoms aprēķināts, pamatojoties uz praksi, ka
daudzdzīvokļu ēku būvniecību īsteno par valsts budţeta līdzekļiem un pieņēmumu, ka
priekšroka dodama daudzdzīvokļu dzīvojamēkām. Plānots, ka Staicelē 2005.gadā
nodrošinājums ar dzīvojamo fondu sasniegs vidēji 25,9 m 2 lietderīgās platības cilvēkam,
ģenerālplāna darbības laikā uzcelto dzīvojamēku kopplatība sasniegs 10800 m 2
lietderīgās platības, no tiem 83,3% daudzdzīvokļu dzīvojamēkās.
Projektā samērā liela vērība veltīta jautājumam par apbūves kompozīciju, gan plašākā
redzējumā, skatot ainavas un esošās plānojuma struktūras saderību, gan šaurākā, izstrādājot
centrālās daļas apbūves detālplānojumu. Konstatēts, ka Staiceles apbūvei nav spilgti izteikta
centra un izteiksmīga silueta. Vienīgais vertikālais akcents – papīrfabrikas skurstenis. Par
kompozīciju noteicošiem faktoriem atzīta ainava un esošā apbūves struktūra, par pēdējās
mugurkaulu uzskatot veco Valmieras-Ainaţu ceļa trasi (tag. Lielā iela), kuru paskaidrojuma
rakstā ieteikts pārveidot par gājēju ielu, bet tās avārijas stāvoklī esošo apbūvi aizstāt ar jaunu,
“vēsturiskai apbūvei līdzīga rakstura” apbūvi. Detālplānojumā gar Lielo ielu attēlota iecerētā
apbūve (sk. 3.att.).

Transporta priekšlikumos iekļauta velosipēdistu celiņu izbūve, kā arī vietējās maršruta
autobusu satiksmes izveide ar Ainaţiem, Aloju, Mazsalacu ar bieţumu 4 autobusi stundā.
Teritorijas plānojuma zīmējumā kā tālākā perspektīvā izbūvējama parādīta ziemeļu apvadceļa
Ainaţi-Staicele-Mazsalaca iespējamā trase.
Šajā projektā paredzētā daudzdzīvokļu māju būvniecība uzsākta ar triju trīsstāvu māju
būvniecību. No tām pabeigtas divas, trešā ir pusbūves stadijā.
Izstrādājot 2005.gada Staiceles pilsētas teritorijas plānojumu, respektēta doma par ainavas un
apbūves vēsturiskās struktūras noteicošo lomu Staiceles pilsētas vizuālā tēla, tās veidola
izkopšanā. Tālākā nākotnē vērā ņemams arī priekšlikums par ziemeļu apvadceļa izbūvi.
2.2.3. Limbažu rajona attīstības dokumentu nostādnes
Izmantoti vienīgi RAPLM arhīvā pieejamie dokumenti. Izstrādāšanas/I redakcijas stadijā
esošie dokumenti nav izmantoti.
Limbažu rajona teritorijas plānojums sagatavots Limbaţu rajona attīstības plāna ietvaros,
izstrādāts un apstiprināts 1999.gadā un atjaunots 2003.gadā. Teritorijas plānojums prognozē
teritorijas attīstību, paredz zemes izmantošanu un nosaka prasības zemes apbūvei. Plānojumā
ieskicētās zemju robeţas un teritoriju izmantošanas perspektīvas ieteikts precizēt katras
pašvaldības plānojumā. Rajona plānojums noteic rajona nozīmes teritorijas, norādot, ka to
aizsardzība un pilnveidošana jāparedz, izstrādājot vietējo pašvaldību plānojumus un
detālplānojumus.
Rajonā izdalīti sekojoši zemes izmantošanas mērķi, nosakot to teritorijas un nosacījumus:
– apbūves teritorijas;
– dārzkopības un mazdārziņu teritorijas
– lauksaimniecībā izmantojamās zemes;
– meţi;
– pārpurvotās un kūdras ieguves teritorijas;
– ūdeņi;
– aizsargājamās dabas teritorijas;
– dabas resursu teritorijas;
– ostu un lidlauku teritorijas;
– jūras piekrastes aizsargjoslas;
– transporta un komunikāciju līnijbūvju teritorijas;
– tūrisma un atpūtas industrijas attīstībai labvēlīgas teritorijas;
– atsevišķi kultūrvēsturiskie, dabas u.c. objekti;
– sabiedrībai nozīmīgo objektu izvietojums.
Izdalītajās apbūves teritorijās ir iekļauta visa veida apbūve, atstājot sīkāku klasifikāciju un
perspektīvās apbūves plānošanu rajona pilsētu un pagastu kompetencē. Ierobeţojumi saistībā
ar apbūves izvietojumu minēti atsevišķiem objektiem, kas nozīmīgi/apkalpo visu rajona
teritoriju (piemēram, atkritumu izgāztuve). Atsevišķi izdalītās dārzkopības un mazdārziņu
teritorijas raksturotas kā teritorijas ar būtisku antropogēno slodzi, specifisku ainavu,
problēmām, kas saistītas ar komunālo ūdeņu uzkrāšanu un attīrīšanu, cieto atkritumu
deponēšanu u.tml.

68
Plānojot Staiceles pašvaldības teritoriju, izmantojami šādi norādījumi:
Dārzkopības sabiedrību un mazdārziņu teritorijas – modelēt esošo mazdārziņu teritoriju
izmantošanu (izstrādāt nosacījumus apbūves pārveidošanai un ainaviskai uzlabošanai
utt.);
Lauksaimniecībā izmantojamās zemes; Meži – precizēt mazvērtīgo lauksaimniecības
zemju iespējamo transformēšanu un apmeţošanu un precizēt īpaši aizsargājamo meţu
kategorijas, kā arī paredzēt izstrādāt apsaimniekošanas nosacījumus;
Aizsargājamās dabas teritorijas – ievērot ZBR prasības, kopā ar ZBR speciālistiem
noteikt un izstrādāt atraktīvāko aizsargājamo objektu un dabas teritoriju labiekārtošanas
un apsaimniekošanas plānus intensīvajās rekreācijas zonās. Noteikt un saglabāt
Ziemeļvidzemei raksturīgās ainavu teritorijas, paredzēt pasākumus to sakārtošanai un
kvalitatīvas kultūrvēsturiskās vides saglabāšanai.
Dabas resursu teritorijas – ievērot rajona perspektīvajā plānojumā atzīmēto gruntsūdeņu
aizsardzības joslu (karte “Limbaţu rajons teritorijas plānojums 2010”) un neplānot
apbūvi bez detalizētākas pazemes dabas resursu izpētes.
Transporta komunikāciju līnijbūvju teritorijas – paredzēt iespējamo VIA Baltica
atvirzīšanu no piekrastes, ceļa “Ziemeļu stīga” tālāko izbūvi.
Tūrisma un atpūtas industrijas attīstībai labvēlīgās teritorijas – ievērot perspektīvajā
plānojumā izdalītās teritorijas.
Rajona plānojumā iezīmētas arī trīs iespējamas pašvaldību kooperācijas zonas. Staiceles
pašvaldība, kopā ar Ainaţu, Salacgrīvas, Alojas, Brīvzemnieku, Braslavas un Pāles
pašvaldībām ietilpst t.s. ziemeļu zonā. Norādīts, ka šajās zonās, iespējams, varētu pastāvēt
kopīgi
– ugunsdzēsēju, komunālie dienesti;
– atkritumu novietošana;
– kopīgs risinājums veselības aizsardzības, sociālās aprūpes jomās;
– varētu pastāvēt kopīga Būvvalde, Bāriņtiesa;
– kopīga izglītības sistēma utt.
2.2.4. Reģionu attīstības dokumenti
Izmantoti vienīgi RAPLM arhīvā pieejamie dokumenti. Izstrādāšanas stadijā (I redakcija)
esošie dokumenti nav izmantoti.
Rīgas reģiona attīstības stratēģija (2002). Izstrādes mērķi: veicināt Rīgas reģiona integrāciju
Baltijas jūras telpā un Eiropā, panākt reģiona starptautiskās lomas un ietekmes pieaugumu.
Periods – līdz 2010.gadam.
Rīgas reģiona iespējamā/vēlamā attīstība iecerēta sekojoši:
Eiropā un pasaulē atpazīstams ietekmīgs Baltijas jūras reģions, kura pašvaldības
sadarbojoties veicina savu un visa reģiona attīstību.
Reģions ar daudzveidīgu, inovatīvu pasaules telpā konkurētspējīgu tautsaimniecību un
pievilcīgu uzņēmējdarbības vidi.
Reģions, kur būs pieaudzis darba vietu skaits un iedzīvotāju ienākuma, tātad arī
labklājības līmenis.
Reģions, kura iedzīvotājiem ir nodrošināta augstvērtīga un droša dzīves vide.
Reģiona attīstības stratēģijā noteikto mērķu īstenošana skar arī Staiceles pašvaldību, t.sk.:

69
Salacas upes ielejas apsaimniekošanas programmas izstrāde;
līdzdalība Latvijas meţu resursu apsaimniekošanas koncepcijas izstrādē;
vietējā kurināmā programmas izstrāde un īstenošanas veicināšana;
Eiro veloceliņu sistēmas attīstība Rīgas reģionā;
pārtikas birţas izveides projekts;
sporta kompleksu sistēmas izveide reģionā;
reģiona skolu, slimnīcu, bērnudārzu ūdenssaimniecību sakārtošana u.c.
Kā nozīmīgs stratēģijā akcentēts jautājums par reģiona iesaisti vienotā valsts un Eiropas
transporta sistēmā. Lai veicinātu/nodrošinātu tranzīta transporta koridoru attīstību, ieteikts
uzlabot to infrastruktūru, savstarpējo sasaisti un palielināt caurlaides spēju. Izvērtēšanai
Nacionālajā plānojumā ir izstrādāta reģionālo ceļu attīstības programma, definējot arī
Limbaţu rajona ceļu uzlabojumu vajadzības, t.sk. Staiceles pašvaldības teritorijā.
Vidzemes plānošanas reģiona telpiskais struktūrplāns (2003). Staiceles pašvaldības
transportģeogrāfiskais novietojums nosaka, ka pašvaldības turpmākā attīstība var saistīties ne
tikai ar Rīgas, bet arī ar Vidzemes plānošanas reģionu.
Vidzemes plānošanas reģiona telpiskajā struktūrplānā kā iespējamās Rīgas un Vidzemes
reģionu pašvaldību interešu saskares jomas nosauktas:
(1) infrastruktūras attīstībā:
starpreģionālas nozīmes attīstības koridors (“Ziemeļu stīga”),
tūrisma infrastruktūras attīstība (veloceliņi, informatīvās norādes u.c.);
(2) urbānās apdzīvojuma struktūras attīstībā:
Staiceles pilsētas un tās lauku teritorijas iedzīvotājiem nozīmīgu pakalpojumu
sniegšanas iespēju piedāvājums Vidzemē,
reģionālas nozīmes raţošanas objektu izveide;
(3) vides aizsardzības jautājumos:
īpaši aizsargājamo dabas teritoriju bioloģiskās daudzveidības saglabāšana (īpaši ZBR
teritorijā),
Salacas upes sateces baseina attīstība.
2.2.5. Nacionālais plānojums Latvijas teritorijai patlaban tiek izstrādāts. Pabeigtas
atsevišķas sadaļas. Pašvaldības teritorijas plānotājiem bija pieejama Nacionālā plānojuma
saistošās daļas “Nacionālas nozīmes lauksaimniecības un meţsaimniecības teritorijas” sadaļa
“Nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijas”. Tajā Staiceles pilsētā un tās lauku
teritorijā nav noteikti lauksaimniecības zemes nogabali ar nacionālu nozīmi, kurus aizliegts
transformēt cita veida izmantošanai.
2.2.6. Kaimiņu pašvaldību plānojumi
RAPLM arhīvā bija pieejami Limbaţu rajona Ainaţu, Salacgrīvas un Alojas pilsētas ar lauku
teritoriju Teritorijas plānojums un Valmieras rajona Mazsalacas pilsētas un Skaņkalnes
pagasta Teritorijas plānojums un Ainaţu pilsētas ar lauku teritoriju sociāli ekonomiskās
attīstības programma.
Ainažu pilsētas ar lauku teritoriju sociāli ekonomiskās attīstības programma (1999).
Programmu sagatavojusi Ainaţu pilsētas dome. Programmā sniegts vispārīgs teritorijas

70
raksturojums, t.sk. dabas resursi un to apsaimniekošana (teritorijas struktūra, ģeoloģija,
aizsargājamie objekti, ūdeņi, derīgie izrakteņi), iedzīvotāji (nodarbinātība, demogrāfija,
sociālā situācija), pašvaldības darbība, izglītība un kultūra, ekonomiskā vide
(lauksaimniecība, meţsaimniecība un kokapstrāde, tūrisms, tirdzniecība, infrastruktūra). Tajā
definēta Ainaţu pilsētas ar lauku teritoriju nākotnes vīzija un stratēģiskie attīstības mērķi.
Vīzija: “Ir uzlabojies infrastruktūras stāvoklis Ainaţu pilsētā, kā arī tās lauku teritorijā.
Īstenojies projekts “Ziemeļu stīga”. Līdz ar to attīstījies aktīvais tūrisms pie Salacas upes. Ir
izveidotas mācību takas, kuras iepazīstina apmeklētājus ar bioloģiski daudzveidīgo floru un
faunu. Vairākas zemnieku saimniecības aktīvi iesaistījušās lauku tūrismā un ir izveidojušas
viesu mājas, kuras iekļautas asociācijas “Lauku ceļotājs” apritē. Ir izveidots tūrisma
informācijas centrs.”
Stratēģiskie attīstības mērķi:
– veicināt Ainaţu administratīvajā teritorijā uzņēmējdarbības aktivitātes kā pamatu
iedzīvotāju labklājības celšanai;
– pilnveidot cilvēka radītās vides kvalitātes un veicināt dabas vides ilgtspējīgu
izmantošanu;
– stimulēt vispusīgu un konkurētspējīgu personību veidošanos teritorijā;
– veidot vidi, kurā katrs, kam tas nepieciešams, tiktu aprūpēts un ikviens iedzīvotājs justos
vajadzīgs sabiedrībai.
Sadarbības iespējas ar kaimiņu pašvaldībām nav skatītas.
Ainažu pilsētas ar lauku teritoriju teritorijas plānojums (2005). Ainaţu dome, konsultanti
“Grupa 93”.
Plānojuma mērķis: noteikt vispiemērotāko Ainaţu pilsētas ar lauku teritoriju teritorijas
izmantošanu, ievērojot likumdošanā noteiktos nosacījumus, vietējo iedzīvotāju, zemes
īpašnieku un lietotāju intereses. Iecerēts:
– paaugstināt teritorijas pievilcību vietējo iedzīvotāju, esošo un potenciālo uzņēmēju acīs,
– veicināt teritorijas atpazīstamību plašākā mērogā,
– veidot pievilcīgu investīciju vidi turpmāko projektu realizācijai.
Plānojums tālāk attīsta Attīstības programmas nostādnes. Apraksta daļā plaši analizēti
ģeogrāfiskie apstākļi pašvaldības teritorijā, izstrādāti teritorijas izmantošanas un apbūves
noteikumi. Tūrisma attīstības iespējas vispārīgā veidā saistītas ar tūrisma attīstību Limbaţu
rajonā un Igaunijā, neskarot kaimiņu pašvaldības. Sadarbība/tās iespējas ar kaimiņu
pašvaldībām nav skatītas.
Salacgrīvas pilsētas ar lauku teritoriju teritorijas plānojums (2004). Salacgrīvas pilsētas
dome, autori – Dagnis Straubergs, Gundega Upīte.
Plānojumā pašvaldības teritorijas attīstīšana/izmantošana skatīta orientējoties galvenokārt uz
pašu spēkiem veicamiem pasākumiem, iespēja sadarboties ar kaimiņu pašvaldībām nav
skatīta. Piemēram, tūrisms plānojumā skatīts kā viena no pašvaldības attīstības iespējām.
Saprotams, ka par galveno tūrisma attīstīšanas virzienu izvēlēta piekraste, ieskaitot ostu, un
VIA Baltica trases zona. Tomēr nesaprotami, kāpēc tūrisma objektu izvietojums paredzēts
vienīgi gar Rīgas jūras līča piekrasti, lai gan pieminēts 1997.gadā uzsāktais Eiropas Padomes
pilotprojekts “Ilgtspējīga tūrisma attīstība dabas aizsargājamās teritorijās – Ziemeļvidzemes

71
biosfēras rezervātā”, kura mērķis ir izstrādāt vadlīnijas Centrāl- un Austrumeiropai
ilgtspējīga tūrisma attīstībai aizsargājamās dabas teritorijās. Nav arī norādītas
iespējas/nepieciešamība šī projekta ietvaros sadarboties ar citām ZBR teritoriju
apsaimniekojošām pašvaldībām.
Alojas pilsētas ar lauku teritoriju Attīstības programma (1997). Alojas pilsētas ar lauku
teritoriju attīstības vīzija nav orientēta uz kompleksa redzējuma izstrādi, bet akcentēts
virziens: izveidot Alojas novadu, apvienojoties Alojas un Staiceles pilsētām un
Brīvzemnieku un Braslavas pagastiem.
Izvirzīti arī šādi uzdevumi:
– realizēt meţu izstrādes un kokapstrādes, lauksaimniecības, tūrisma attīstību, dodot
iespējas šajās nozarēs veidoties un nostiprināties konkurētspējīgiem uzņēmējiem;
– atbalstīt un sekmēt daţādu lauku saimniecību veidošanos:
lielu specializētu, kuru galvenie ienākumi ir no lauksaimnieciskās raţošanas un kuru
apsaimniekošanā blakus ģimenes locekļiem izmanto arī algotu darbaspēku;
nelielu saimniecību, kurām ir papildus peļņas avots un kas galvenos ienākumus
negūst no lauksaimnieciskās raţošanas;
– izveidot meţizglītības sistēmu, kurā izglītības politika būtu saskaņota ar valsts un rajona
sociāli ekonomiskās attīstības programmu un būtu paredzēts budţeta finansējums arī
pieaugušo izglītības vajadzībām;
– saglabāt kvalitatīvu un pievilcīgu, ekoloģiski tīru vidi, kā arī kultūrainavas identitāti.
Programmā nav tiešu norādījumu sadarbībai ar Staiceles pašvaldību, bet šāda sadarbība ir
iespējama un sevišķi vēlama kokapstrādes nozarē, tūrismā, sportā un atpūtas iespēju
veidošanā, cilvēkresursu attīstīšanā un apmācībā.
Skaņkalnes pagasta attīstības stratēģija (2002). Skaņkalnes pagasta attīstības stratēģijā
izvirzītas trīs prioritātes, kuru ietvaros paredzēts:
1.prioritāte
Piesaistīt investīcijas uzņēmējdarbībā;
Sakārtot vidi;
Paaugstināt iedzīvotāju izglītības līmeni.
2.prioritāte
Attīstīt organizēto tūrismu;
Izglītot sabiedrību vides jomā;
Sekot ceļu stāvoklim;
Veicināt izglītības kvalitātes uzlabošanos skolā.
3.prioritāte
Uzlabot dzeramā ūdens kvalitāti un notekūdeņu attīrīšanu;
Nodibināt pašvaldību apvienību;
Sekmēt pasaţieru pārvadājumu optimizāciju.
Skaņkalnes pagasta teritorijas plānojums (2002). Teritorijas plānojums paredz, ka pagastā
ir sakopti kultūras, vēstures un dabas objekti, attīstīts tūrisma serviss, vides izglītība,
pieejams kvalitatīvs dzeramais ūdens un darbojas modernas attīrīšanas iekārtas.
Meţsaimniecība notiek ar zaļo sertifikātu un kokapstrādē ieviesta bezatlikumu tehnoloģija.
Sakārtotā pagasta vidē ir kvalitatīvi ceļi. Svarīgākās uzņēmējdarbības nozares pagastā ir
attīstīta kokapstrāde ar lielu pievienotās vērtības īpatsvaru. Ekoloģiski tīras produkcijas
raţošana tradicionālajā un netradicionālajā lauksaimniecībā. Tūrisms ir nozīmīga

72
palīgnozare uzņēmējiem. Attīstīta datu pārraides sistēma, kas strauji attīsta pakalpojumu
sfēru. Nodibināta pašvaldību apvienība, kas piesaista investīcijas daţādiem projektiem un
nodrošina attīstītu pakalpojumu sfēru.
Nav tieši norādīts, kas domāts ar “pašvaldību apvienību”, ļoti iespējams, ka pagasta
apvienošanās ar Mazsalacas pilsētu.
Mazsalacas pilsētas ar lauku teritoriju Teritorijas attīstības plāns 2003.-2015.gadam
(2005). Izstrādāts SIA “NAGLA IF”.
Attīstības plāna ietvaros izstrādāts teritorijas plānojums. Tas, citu starpā, ietver arī sadaļu
“Kopīgo interešu teritorijas”, kurā minēts, ka kopīgas robeţas un intereses Mazsalacai ir arī
ar Staiceli.
Kā kopīgas ar visām kaimiņu teritorijām intereses nosauktas:
Tūrisma attīstības plāna, vienotu tūrisma maršrutu izstrāde, izdalot teritorijas tūrisma
infrastruktūras izvietošanai atbilstoši perspektīvajām tūrisma, rekreācijas zonām; Salacas
upes izmantošana ūdenstūrismam;
Ekoloģisko koridoru koncepcijas izstrāde, izdalot teritorijas ekoloģisko koridoru tīkla
izstrādei;
Salacas apsaimniekošana;
Dabas resursu izmantošana – derīgo izrakteņu, augsnes resursu utt.;
Autoceļa “Ziemeļu stīga” rekonstrukcija un uzturēšana;
Izglītības, veselības aizsardzības infrastruktūras attīstība, paredzot teritorijas šīs
infrastruktūras izvietošanai;
Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijas izmantošana un aizsardzība;
Atkritumu apsaimniekošana;
Veloceliņu ierīkošana.
Īpaši virzieni/priekšlikumi sadarbībai ar Staiceli nav nosaukti.

73
2.3. Attīstības iespēju vērtējums
Attīstības iespēju vērtējums, tāpat kā attīstības priekšnosacījumu vērtējums, veikts pa zemes
izmantošanas mērķu grupām, ierobeţojoties ar izpētes daļā izskatītajiem faktoriem, par cik
tie ir nozīmīgākie zemes izmantošanas mērķu noteikšanā. Arī šis vērtējums veikts pēc SVID
analīzes metodes tajā pašā darba sanāksmē, kad tika izvērtēta esošā situācija, un piedaloties
tiem pašiem dalībniekiem. Papildus tika izvērtēti zemes īpašnieku iesniegumi par viņu
īpašumu tālāko izmantošanu un institūciju nosacījumi/ieteikumi.
2.3.1. Teritorijas izmantošana. Attīstības iespēju analīze
Zemes Izdevības, ko sniedz ārējā vide
izmantošanas
mērķu grupa
Lauksaimniecība
Palielināt bioloģisko
lauksaimniecību apguvušo un
specializēto saimniecību daudzumu
un raţošanas apjomus, izmantojot
ES atbalsta maksājumus
Pārvaramās problēmas un
iespējamie draudi
Zemnieku inerce: intereses
trūkums un neticība saviem
spēkiem/daţādiem
jaunievedumiem
Sadarbojoties ar citām ZBR teritorijā
esošām pašvaldībām un
lauksaimnieku organizācijām,
vienoties par noteiktas bioloģiski
audzētas lauksaimniecības kultūras
prioritāti ne tikai Staiceles lauku
teritorijā, bet plašākā apkārtnē, lai
produkcijas apjoms sasniegtu līmeni,
kas nodrošinātu atbilstoša pārstrādes
uzņēmuma darbību/sadarbību ar
pastāvīgiem produkcijas noņēmējiem
Sadarboties ar kaimiņu pašvaldībām,
iesaistīt zemniekus, atrast/piesaistīt
investorus un ES struktūrfondu
līdzekļus, izstrādāt bioloģiskās
lauksaimniecības attīstības projektus
Iespējas apsaimniekot meliorētus
tīrumus
Iespēja piegādāt kartupeļu raţu cietes
rūpnīcai Ungurpilī
Sadarbības tradīcijas trūkums
Lauku saimniecību kooperācijai un
mazo uzņēmumu attīstīšanai
nepietiekami labvēlīga valsts
ekonomiskā politika
Ieinteresēta un kvalificēta projektu
ierosinātāja/vadītāja trūkums
Izmaiņas ES lauksaimniecības un
lauku vides attīstības politikā
Meliorācijas sistēmu apkopšana
zemes privātīpašuma apstākļos,
resp., vairāku zemes īpašnieku
nespēja vienoties par viņu
īpašumos esošās vienas
meliorācijas sistēmas remontu
Nepieciešamība savietot ķīmiskā
mēslojuma lietošanu ar bioloģisko
lauksaimniecību, dabas aizsardzību

74
Meţsaimniecība
Karjeru
izstrāde
Aizsargājamo dabas teritoriju
izmantošana tūrismā un ES “platību
maksājumu” izmantošana
Saimniecisko meţu platības
palielināšana, apmeţojot aizlaistās
lauksaimniecības platības
Izcirtumu apmeţošana
ZBR administrācijas ieinteresētība
izmantot aizsargājamos dabas
objektus – purvus un meţus –
tūrismā
Iespējas iegūt smilti, granti, kūdru kā
pašvaldības “eksportpreci”
Iespējami konflikti ar dabas
aizsardzības interesēm
Zemes privātīpašnieku nespēja
vienoties ar tūrisma organizatoriem
Inerce – īpašnieku nespēja
mobilizēt sevi, lai sagatavotu
iesniegumus “platību maksājumu”
saņemšanai
Trūkst ieinteresētu lauksaimniecības
zemju īpašnieku
Institucionālas problēmas (atļaujas
zemes transformācijai)
Meţu īpašnieku neieinteresētība
Neattīstīts ceļu un taku tīkls
apgrūtina piekļūšanu objektiem
Apsaimniekotāju “Latvijas valsts
meţu” un privātīpašnieku
iespējamā neieinteresētība tūrisma
attīstībā
Apsaimniekotāju nespēja vienoties
Nav pietiekamas informācijas par
izrakteņu rūpnieciskas ieguves
lietderību
Zivsaimniecība Iespēja izmantot Salacu un tās
pietekas
– sporta makšķerēšanai,
– vērtīgo zivju populācijas
atjaunošanai
Apdzīvojuma
struktūra
Pastāvošās apdzīvojuma struktūras
pilnveidošana, uzlabojot pakalpojumu
sasniedzamību, inţeniertehniskos
tīklus un apbūvi
Iespējams konflikts ar dabas
aizsardzības un ainavas izkopšanas
prasībām
Malu zvejniecība
Neieinteresētība, sākumkapitāla
trūkums zivju audzētavas attīstībai
Viensētu tipa apdzīvoto vietu
dzīvotspējas samazināšanās līdz
pat to izzušanai, ja ievērojami
sarūk to iedzīvotāju skaits

75
Darījumu
apbūves
teritorijas
Sabiedriskās
apbūves
teritorijas
Staiceles pilsētas apbūvētajā daļā ir
pietiekamas neapbūvētas zemes
rezerves, tostarp pašvaldības īpašumā,
kā arī neizmantotas/nepilnīgi
izmantotas ēkas darījumu apbūves
teritoriju paplašināšanai
Sadzīves, sabiedriskās ēdināšanas,
tūrisma pakalpojumu attīstīšana
Pašvaldības īpašumā/valdījumā ir un
tiek izmantotas atbilstoši to
sākotnējai/pēc rekonstrukcijas iegūtai
funkcijai vajadzīgās sabiedriskās ēkas
un relatīvi plašas teritorijas apbūvei
Pašvaldība uzsākusi izveidot
Jauniešu centru Lielā ielā, īrētās
telpās
Pabeigt uzsāktos projektus:
telpu rekonstrukciju jauniešu
centra vajadzībām Lielā ielā;
jaunbūvi “Stārķu muzejs”
Pieprasījuma apjoms ir zemāks
nekā nepieciešams atbilstošo
pakalpojumu iestāţu dzīvotspējas
nodrošināšanai
Pašvaldībai pietrūkst līdzekļu ēku
uzturēšanai, personāla algošanai
Trūkst šajā specifiskajā objektā
ieinteresētu investoru un
pietiekami plašas publiskās –
privātās sadarbības pieredzes
Raţošanas
objektu
teritorijas
Staiceles pilsētā, kā arī citur
pašvaldības teritorijā ir neizmantotas/
nepilnīgi izmantotas relatīvi plašas
raţošanas objektu teritorijas
Intensificēt darbojošos raţošanas
uzņēmumu ēku un teritoriju
izmantošanu
Iekārtot jaunus raţošanas uzņēmumus
virknē bij. raţošanas objektu (fermas
ēkas Rēciemā, noliktavas, Rozēnu
pienotava u.c.)
Izmantot raţošanas objektiem
rezervētās teritorijas jaunu raţotņu
iekārtošanai/veco paplašināšanai
Raţošanas teritoriju un ēku
īpašnieku nespēja/nevēlēšanās
izmantot teritoriju/ēkas raţošanai
Ideju, sākumkapitāla un projektu
iniciatoru/vadītāju trūkums
Vairāku pretendentu nespēja
vienoties par rezervēto teritoriju
izmantošanu

76
Satiksmes
infrastruktūras
objekti
Neklasificētie
objekti
Iekārtot virziena rādītājus ceļu
krustojumos, norādes uz/pie
apdzīvotām vietām un tūrisma
objektiem
Iekārtot autostāvvietas Staiceles
pilsētā
Ierādīt mazdārziņiem jaunas
teritorijas
Ierobeţots finansējums
Līdzekļu trūkums parcelācijas un
labiekārtošanas projekta izstrādei
un īstenošanai

77
2.3.2. Infrastruktūra. Attīstības iespēju analīze
Izdevības,
ko sniedz ārējā vide
NOZARE
Siltumapgāde
Iespējas rekonstruēt katlu mājas,
ārējos un iekšējos siltumapgādes
tīklus; izmantot alternatīvus
kurināmā veidus (zāģu skaidas, citi
kokapstrādes atkritumi, šķelda)
Pārvaramas problēmas un
iespējamie draudi
Līdzekļu trūkums
Iespējams, ka pēc rekonstrukcijas
paaugstinās maksa par
siltumenerģiju
Patērētāju zemā maksātspēja
Ūdensapgāde
Kanalizācija
Elektroapgāde
Sakari
Transports
Meliorācijas
sistēmas
Piesaistīt līdzekļus arī Rozēnu
ūdensapgādes sistēmas
rekonstrukcijai
Piesaistīt ES līdzekļus Staiceles
centralizētās kanalizācijas sistēmas
un attīrīšanas iekārtu tālākai
rekonstrukcijai; kanalizācijas
sistēmas izveidei Rozēnos
A/s „Latvenergo” kompetence
Iespēja izmantot modernās bezvadu
tehnoloģijas telefona sakaru
nodrošināšanai
Ceļa “Ziemeļu stīga” posma
Staicele-Mazsalaca izbūve
Izveidot īpašus ceļus velotūristu,
takas gājēju vajadzībām
Mēnešbiļešu par pazeminātu
brauciena maksu ieviešana kaimiņu
pašvaldībās/rajona centrā
strādājošiem pašvaldības
iedzīvotājiem
Pasaţieru pārvadājumu ar
autotransportu pilnveidošana, cita
starpā, iesaistot privātus
uzņēmumus
Pastāv un darbojas meliorācijas
sistēmas
Vajadzīga vairuma dzīvokļu
īpašnieku ieinteresētība
Trūkst finansējuma
Iespējama pakalpojumu
sadārdzināšanās
Trūkst papildus finansējuma
Iespējama pakalpojumu
sadārdzināšanās
Ciparu sistēmas pastāvēšana lauku
telefona tīklā
LMT un Tele-2 pārtrauc sniegt
pakalpojumus
Ierobeţots finansējums
Ierobeţots finansējums
Līdzekļu atrašana atbilstošām
dotācijām autotransporta
uzņēmumam
Trūkst ieinteresētu uzņēmēju –
nespēja konkurēt ar valsts dotētiem
transporta uzņēmumiem
Ierobeţots finansējums
Nekoptas sistēmas var pārstāt
darboties

78
2.3.3. Dabas pamatne. Attīstības iespēju analīze
NOZARE Izdevības, ko sniedz ārējā vide Pārvaramas problēmas un
iespējamie draudi
Ainavas
Priekšnosacījumi daţāda veida
tūrisma maršrutu izveidošanai
(izziņas, atpūtas, velosipēdu, gājēju,
izjādes, kombinēti)
Ierobeţots finansējums
Zemes īpašnieku interešu
aizskaršana
Ieinteresētu uzņēmēju trūkums
Virszemes ūdeņi Ir nozīmīga ainavas sastāvdaļa
Iespēja attīstīt ūdens tūrismu un citus
aktīvās atpūtas (zveja un
makšķerēšana, izbraucieni ar laivām,
putnu un zvēru vērošana, medības)
veidus
Iespēja Salacas krastos iekārtot
peldvietas, daţāda veida tūristu
mītnes
Lauksaimniecības un sadzīves
notekūdeņu radītais piesārņojums
Organizatoriskas un institucionālas
problēmas
Nepieciešams finansējums
Zemes īpašnieku interešu
aizskaršana
Finansējuma trūkums
Meţi
Kultūrvēsturiskie
pieminekļi un
objekti
Rada aktīvās atpūtas iespējas
(ogošana, sēņošana, pastaigas kājām,
ar velosipēdu, izjādes ar zirgiem,
zvēru, putnu vērošana)
Saimnieciskie meţi nozīmīgs
ienākumu avots
Izstrādāt valsts nozīmes pieminekļu
aizsardzības zonu noteikšanas un
labiekārtošanas projektus
Pēc izpētes piešķirt pašvaldības
nozīmes aizsargājama objekta statusu
virknei nozīmīgāko kultūrvēsturisko
objektu
Izveidot daţādus maršrutus tūristiem,
aptverot:
– nozīmīgākos dabas objektus,
parādot daţādus biotopus;
– ievērojamākos un vizuāli
pievilcīgākos kultūrvēsturiskos
– objektus, nodrošinot saistošu
leģendu;
– atraktīvus mūsdienu objektus
Privātīpašums uz zemi
Nepieciešams finansējums
Antropogēnās ietekmes negatīvā
ietekme uz meţu
Nepietiekami ieguldījumi resursu
atjaunošanā
Finansējuma un speciālistu
trūkums
Izpētes rezultātu apkopošana,
pagasta padomes lēmuma
sagatavošana un saskaņošana ar
VKPAI
Trūkst atbilstošas infrastruktūras
Nav maršrutu/leģendu izstrādāšanā
ieinteresētu
cilvēku
Ierobeţots finansējums

79
2.4. Pašvaldības teritorijas plānojuma mērķis
Plānojuma mērķis: veicināt pašvaldības teritorijas izmantošanas atbilstību dabas
dotumiem un Latvijas un Eiropas dabas aizsardzības interesēs izvirzīto mērķu
īstenošanas veicināšana, pilnveidojot pašvaldības teritorijā esošos priekšnosacījumus
jau tagad darbojošos pamatnozaru (lauksaimniecība, mežsaimniecība un kokapstrāde,
tūrisms un atpūta, cilvēku ar īpašām vajadzībām aprūpe) attīstības paātrināšanai, lai
straujāk virzītu pašvaldības ekonomisko un sociālo izaugsmi.

80
3.Teritorijas plānojuma risinājumi
3.1. Apdzīvojuma struktūra
Esošās situācijas un plānošanu ietekmējošo faktoru raksturojums (sk.1., 2.nod.) un uz šo datu
bāzes veiktā analīze (sk. 2.nod.) ļauj secināt, ka turpmākajos 12 gados Staiceles pilsētas un
tās lauku teritorijas izmantošanā nav gaidāmas krasas pārmaiņas un pašvaldības iedzīvotāju
skaits nepieaugs. Tas nosaka, ka pašvaldības teritorijā nepalielināsies apdzīvoto vietu skaits,
kā arī nav sagaidāms esošo apdzīvoto vietu iedzīvotāju skaita pieaugums. Pašvaldības
attīstību noteicošais faktors būs spēja apgūt jaunas iemaņas gan tradicionālajās nozarēs –
lauksaimniecībā, meţsaimniecībā un kokapstrādē – gan tūrismā, kura kā nozares attīstība
nule kā sākusies.
Plānojumā tāpēc galvenā vērība veltīta tūrisma un kokapstrādes vajadzībām izmantojamu
būvobjektu nodrošināšanai ar teritorijām, kā arī vietējas nozīmes kultūrvēsturisku objektu
ēku un pilsētvides atjaunošanai un ainavas izkopšanai. Teritorijas jaunu mājokļu būvniecībai
paredzētas, bet mājokļu būvniecība pagaidām nav uzskatāma par primāru uzdevumu. Tā
aktuāla robeţās, ko nosaka iedzīvotāju iespējas/vēlme uzlabot savus mājokļu apstākļus, un
tad, kad tā nepieciešama, lai izmitinātu daļu rekonstruējamās nelabiekārtotās koka
vairākdzīvokļu ēkās Lielajā ielā dzīvojošo ģimeņu.
3.1.1. Apdzīvojuma karkass
Staiceles pašvaldības teritorijā apdzīvojuma veidošanos no teritorijas apguves pirmsākumiem
noteicis ģeogrāfisko apstākļu kopums, kurā cilvēka dzīvei labvēlīgākie apstākļi ir Salacas
upes ielejas koridorā un tam piegulošajā pamatkrasta līdzenumā. Pastāvošais apdzīvojums
organiski ierakstās teritorijas ģeogrāfiskajā pamatnē un nav pretrunā ar biosfēras rezervāta
koncepcijā teikto: sekmēt ainavu, ekosistēmu un sugu aizsardzību rezervāta teritorijā.
Teritorijas plānojums piedāvā arī nākotnē saglabāt pastāvošo apdzīvojumu un tā karkasu kā
telpisku struktūru, kas var veicināt ilgtspējīgu attīstību. Tās saturs jābagātina, īstenojot
daţādus attīstības projektus.
Karkasa punktus un pamatvienības saista ceļi. Ceļu tīklam, skatot no apdzīvojuma struktūras
viedokļa, ir nozīme kā apdzīvotās vietas saistošam un organizējošam elementam. Tīklu
veidojošie ceļi diferencējas arī pēc to nozīmīguma apdzīvojuma struktūrā.
Staiceles pašvaldības apdzīvojuma struktūrā kā nozīmīgākie iezīmējas Salacas pamatkrastā
pa tā labo un kreiso pusi, parasti paralēli ielejas nogāzēm, trasētie ceļi –
autoceļi: Ainaţi-Matīši (P15),
Staicele-Puršēni-Rozēni (V118),
Mazsalaca-Staicele (V163),
Liepiņas-Kabi (B grupas pašvaldības ceļš),
Staicele-Lejasmūnas-Rozēni (V119).
Karkasa mezglpunktā, atbalsta punktos un Salacas joslā ietilpstošās apdzīvotās vietas sk.
kartē, tās nosauktas 23., 24.tabulās.

81
24.tabula
Dzīvojamās mājas apdzīvojuma karkasa mezglpunktā – Staiceles pilsētā
Ielas nosaukums Daudzdzīvokļu mājas Vienģimenes mājas
māju skaits
dzīvokļu skaits
Audēju iela 1 6 1
Avotu iela 5
Cepļu iela 7 79 2
Ceriņu iela 1
Dārza iela 4
Dzirnavu iela 5 48 17
Gravas iela 1
Jūras iela 9
Kalēju iela 2 22 4
Kluba iela 2
Krasta iela 7
Lauku iela 3
Lazdu iela 2
Lielā iela 23 172 35
Liepu iela 8
Meţa iela 4
Nākotnes iela 9
Parka iela 2 16 1
Planču iela 1 7 11
Prieţu iela 7
Purva iela 1
Salacas iela 21
Sila iela 1 9
Skolas iela 16
Smilšu iela 2
Stacijas iela 1 4
Ūdens iela 1
Rēciemi 3 13
Selgas 1 12
Viensētas
Dravnieki 1
Dzintarkrasti 1
Indrāni 1
Imantas 1
Jāņjuri 1
Jaunkociņi 1
Jaunplanči 1
Jaunsiliņi 1
Kadiķi 1
Kaktusi 1
Kallas 1
Kalnrīgaļi 1
Kalnsētas 1
Kastaņas 1
Kļavas 1
Kociņi 1

Lazdas 1
Liepas 1
Lejas 1
Pionieri 1
Pīlādţi 1
Planči 1
Priedītes 1
Rozes 1
Salackrasti 1
Silzemnieki 1
Skulmes 1
Timermaņi 1
Vecplanči 1
Viesturi 1
Vītoli 1
Zariņi 1
Zītari 1
Ţuburi 1
Pavisam 47 388 208 vienģimenes mājas,
t.sk. 34 viensētas
82

83
25.tabula
Apdzīvotās vietas pie karkasā ietilpstošajiem ceļiem1)
Mājas
nosaukums
Apdzīvotās vietas
statuss/nosaukums
Iedzīvotāju
skaits
Ceļš Ainaţi-Matīši (P15) Vecglāţi Viensētu grupa pie
8
Lejasdzirnavām
Glāţi 6
Krasti 5
Oši 7
Pīleņģi 2
Lintiņi 1
Gulbji 2
Jaunglāţi 6
Kronīši 5
Kalnglāži 2)
Rozēni-1 Viensētu grupa Rozēni-1 11
Rozēni -
Rozēni-2 1
Muiţnieki 4
Stūrkalēji -
Pilskalni 2
Bikšeri 2)
Dzintari Apdzīvota vieta Rozēni 47
Rozēni-3 13
Ceplenieki 4
Madaras 3
Vētras 3
Silarāji 5
Vidzemnieki 3
Plēšas 1
Minkini 2
Pērles 5
Salacas -
Āderes Viensētu grupa 6
Īves 5
Purvi 3
Gundegas -
Silmači 2
Nākotnes 4
Lūši 1
Upītes 2
Ozolkalni Viensētas 1
Ieviņas 4
Līdakas 2)
Puţas -
Eţtērces -
Punči 1
Kārkliņi -
Starutmaļi -
Pārupes 3
Ābelītes -
Saknītes -

84
Ūdri 3
Kalnbraslas -
Mārciemi 3
Lejasmārciemi 1
Dauguļi 5
Mačkalni 13
Meţmaļi 2
Porieši -
Ķekari 6
Krastiņi -
Zīles 7
Vīksnas -
Gobiņas 10
Alksnīši 3
Teterīši 6
Mieriņi 3
Dancīši 1
Ozoliņi -
Baloţi 2
Rēciemi-4 12
Priedkalni -
Meţgravas 11
Karogi 3
Ceļš Staicele-Puršēni-Rozēni (V118) Vecpuršēni Viensētu grupa Puršēni 18
Rungas 4
Rūjas -
Puršēnu skola 2)
Ramukas Viensētas 6
Buliņi 4
Kapariņi -
Krogzemes 1
Ģinēni -
Kalēji 4
Ezeriņi 2)
Liepkalni 3
Celiņi 1
Zaķlauţņi 2
Vilklauţņi 3
Apsītes 1
Meirāni 3
Odiņi 3
Dripatas 7
Dzērves 2)
Ceļš Mazsalaca-Staicele (V163) Atvases Apdzīvota vieta Vīķi 30
Bodnieki 9
Dzirnzemnieki 5
Kastanīši 2
Strautiņi 2
Vīķi 1
Vīķu psih. slimn. 60
Veckabi (pans.) 5

85
Straumes Viensētas 2
Jaunzemes 11
Veczemes 2)
Itari -
Meţuļi 21
Vecjurkas 15
Dzirnupes 1
Vāveres 5
Jaunjurkas 3
Līgotnes 8
Zemturi 4
Brīvzemnieki 3
Veczemnieki 5
Valdravas 1
Sīpoli 7
Kaņepes 1
Āpškalni 6
Kalneverti 1
Ārgaļi 1
Kārkliņi 4
Griķi 3
Graudiņi -
Noriņas 2)
Īģes dzirnavas 2)
Ceļš Staicele-Lejasmūnas-Rozēni (V119) Mikas Viensētu grupa 20
Ķilas 30
Bergiņi 3
Zemītes -
Saulītes 2)
Saulrieti Viensētas 7
Kurmji 1
Sārupes -
Krieviņi 4
Vecogas -
Bajāri -
Ēvelītes -
Ķīšupes -
Lauciņi 4
Rūķi 3
Melderīši 13
Vīganti 2)
Birzgaļi 2)
Ezerkalni 2)
Ceļš Liepiņas-Kabi (B gr. pašvaldības ceļš) Tiltsargi Viensētas 2
Taurītes -
Dīķeri 3
Stīpnieki 2)
Kaucīši -
Oliņi 1
Ievlīči -
Meţsargi 2

86
Limšēni -
Kūtzemnieki -
Krastkalni -
Klintiņi 1
Kalniņi -
Eţi 5
Kabi 1
Pie karkasa galvenajiem ceļiem kopā
5 viensētu grupas ar 139
29 viensētām
2 biezi apdz. vietas 200
(19 mājas)
93 viensētas 287
Pavisam 124 apdzīvota vieta 626 cilvēki
1) Apdzīvotās vietas un to nosaukumi – atbilstoši Staiceles pilsētas ar lauku teritoriju esošo adresācijas objektu
sarakstam. Iedzīvotāju skaits Staiceles lauku teritorijā – pēc pašvaldības iedzīvotāju uzskaites adresācijas
objektos (dati uz 01.02.2004.)
2) Mājas, kuras ir atzīmētas Staiceles pilsētas ar lauku teritoriju kartē (M 1:25000), bet nav ietvertas pašvaldības
apdzīvoto vietu sarakstā.
Apdzīvojuma karkasā izdalīti:
mezglpunkts – Staiceles pilsēta,
atbalsta punkti – Rozēni, Vīķi,
pamatvienības – viensētas izklaidus pašvaldības teritorijā.
Karkasa mezglpunktā – Staiceles pilsētā – dzīvo 1174 cilvēki vai 58% pašvaldības
iedzīvotāju, atbalsta punktā Rozēni – 86 cilvēki vai 4,3% no pašvaldības iedzīvotājiem,
atbalsta punktā Vīķi – 114 cilvēki vai 5,7% pašvaldības iedzīvotāju, Salacas joslā – 626
cilvēki vai 31,2% pašvaldības iedzīvotāju.
Karkasa sastāvdaļās atrodas arī vairums apdzīvoto viensētu un citu veidu māju.
Karkasa mezglpunktā – 255 apdzīvotas dzīvojamēkas;
atbalsta punktā Rozēni – 11 apdzīvotas dzīvojamēkas, tostarp 5 apdzīvotas viensētas
vai 2,5% no visām Staiceles lauku teritorijā esošajām 203
viensētām, vai 3,6% no apdzīvotajām 137 viensētām;
atbalsta punktā Vīķi – 6 apdzīvotas dzīvojamēkas, tostarp 3 viensētas vai 1,5% no
visām Staiceles lauku teritorijā esošajām viensētām, vai
2,2% no apdzīvotajām viensētām;
Salacai piegulošajā joslā – 103 apdzīvotas viensētas vai 75% no pagastā esošajām 15 .
Kopā pašvaldības apdzīvojuma karkasa galvenajās sastāvdaļās dzīvo 1800 cilvēki vai 89,6%
no pašvaldības iedzīvotājiem un atrodas 124 apdzīvota vieta vai 62,6% no pašvaldības
apdzīvotajām vietām. Pārējie iedzīvotāji un apdzīvotās vietas izkaisītas pašvaldības lauku
teritorijā.
Plānotā Staiceles pilsētas ar lauku teritoriju apdzīvojuma struktūra nav pretrunā ar kaimiņu
pašvaldību – Ainaţu, Salacgrīvas, Alojas pilsētas ar lauku teritoriju, kā arī Mazsalacas
pilsētas ar lauku teritoriju – interesēm. Tā atbilst plānotajai Rīgas reģiona apdzīvojuma
struktūrai, ciktāl reģiona apdzīvojuma struktūras attīstību noteic apdzīvoto vietu – atbalsta
15 Sk. 24., 25.tab.

87
punktu – izvēle. Atbilstību rajona plānojumam nav iespējams norādīt, jo patlaban notiek šī
plānojuma izstrāde.
3.1.2. Apkalpes un darījumu centri
Par nozīmīgāko daţāda veida pakalpojumu sniegšanas un darījumu centru 20.gs. gaitā
izveidojusies Staiceles pilsēta.
Staiceles pilsētai plānotajā pašvaldības apdzīvojuma struktūrā saglabāta un nostiprināta
lauku centra loma. Teritorijas plānojumu uzsākot, pilsētā saņemamo sociālo pakalpojumu –
skolas, kultūras nama, bibliotēkas, dienas aprūpes centra un medicīniskās palīdzības – loks
2006.gadā papildinājies ar pirmsskolas audzināšanas iestādi un jauniešu centru. Ieteikts
paplašināt saņemamo komerciālo pakalpojumu loku – daţādot tirdzniecības pakalpojumus,
veicināt sabiedriskās ēdināšanas, sadzīves un tūrisma pakalpojumu attīstību.
Atbalsta punktus Rozēni un Vīķi ieteikts veidot par Staiceles pilsētu papildinošiem
specializētiem apkalpes centriem.
Rozēni, ap kuriem atrodas plašākas lauksaimniecībā izmantoto zemju platības, nākotnē
varētu specializēties šīs nozares apkalpošanā, piemēram, zemnieku konsultēšanā bioloģiskajā
lauksaimniecībā, konsultācijās ES atbalsta maksājumu pieprasījumu sagatavošanā, kā arī
sadarbībā produkcijas uzglabāšanā, sagatavošanā tirgum/pārstrādei un pārstrādē,
raţojumu(produktu) mārketingā.
Vīķi, kur ir ilgstoša pieredze cilvēku ar īpašām vajadzībām aprūpē, varētu specializēties šajā
virzienā. Piemēram: sociālās aprūpes personāla apmācībā, cilvēku ar īpašām vajadzībām
rehabilitācijas/atpūtas centru un nometņu darbības organizēšanā un pārraudzībā pašvaldības
teritorijā.
Patlaban pastāvošās pakalpojumu iestādes/uzņēmumi darbojas, ja pieprasītais attiecīgo
pakalpojumu apjoms sedz šo iestāţu/uzņēmumu uzturēšanu. Ja pieprasījums pēc
pakalpojumiem aug, abos centros iespējams atrast ēkas/teritorijas jaunu iestāţu/uzņēmumu
ierīkošanai.
Lauku teritorijā pakalpojums sniedz arī nestacionāri tirdzniecības uzņēmumi. Staiceles lauku
teritorijas iedzīvotājiem tirdzniecības pakalpojumus sniedz SIA “Santīms G” autoveikals,
reizi nedēļā piegādājot pārtikas un pirmās nepieciešamības nepārtikas preces. Autoveikals
pārvietojas pa diviem maršrutiem:
1) Liepas-Jogla-Dauguļi-Sauleskalni-Rāmnieki-Puţas – Salacas kreisajā krastā;
2) Gobiņas-Mikas-Berģi-Munas-Krogzemji-Galdniecība – Salacas labajā krastā.
Autoveikals darbojas, kamēr pieprasītais attiecīgo pakalpojumu apjoms sedz tā uzturēšanu.
3.2. Apsvērumi par teritorijas izmantošanu
Teritorijas izmantošanai, neatkarīgi no tās piederības (valsts, pašvaldības vai privātais
īpašums), jāatbilst tiesību un normatīvajos aktos noteiktajām teritoriju izmantošanas un
apbūves, kā arī vides aizsardzības prasībām. Teritorijas izmantošanas veidam bez tam
jāveicina konkrētajam plānojumam izvirzīto mērķu sasniegšana un tā akceptēto

88
pamatprincipu iemiesošana.
Izvirzītais plānojuma mērķis (sk. 2.4.nod.) nosaka teritorijas izmantošanas atbilstības dabas
dotumiem un Latvijas un Eiropas dabas aizsardzības interesēs izvirzīto mērķu īstenošanas
veicināšanu, pilnveidojot pašvaldības teritorijā esošos priekšnosacījumus darbojošos nozaru
(lauksaimniecība, meţsaimniecība un kokapstrāde, tūrisms un atpūta, cilvēku ar īpašām
vajadzībām aprūpe) ekonomiskās un sociālās attīstības paātrināšanai.
Plānojumā tāpēc galvenā vērība veltīta tūrisma un kokapstrādes vajadzībām izmantojamu
būvobjektu nodrošināšanai ar teritorijām, kā arī pašvaldības nozīmes kultūrvēsturisku objektu
ēku un pilsētvides atjaunošanai un ainavas izkopšanai.
Teritorijas jaunu mājokļu būvniecībai paredzētas, bet mājokļu būvniecība pagaidām nav
uzskatāma par primāru uzdevumu. Tā aktuāla robežās, ko nosaka iedzīvotāju iespējas/vēlme
uzlabot savus mājokļu apstākļus, un tad, kad tā nepieciešama, lai izmitinātu daļu
rekonstruējamās nelabiekārtotās koka vairākdzīvokļu ēkās Lielajā ielā dzīvojošo ģimeņu.
No izvirzītajiem plānošanas principiem (sk. 2.2.1.), nosakot teritoriju izmantošanu, aktīvi
izmantoti šādi:
Ilgtspējīgas attīstības princips. Ieteicot: lauksaimniecības zemēs attīstīt bioloģisko
lauksaimniecību; paplašināt meţu platības, apmeţojot neizmantotas lauksaimniecības zemes;
saistot tūrisma attīstību ar samērā nolaistās kultūrvēsturiski nozīmīgās 20.gs. sākuma apbūves
revitalizāciju;
Interešu saskaņotības princips. Līdzsvarot lauksaimniecības un dabas aizsardzības intereses,
ieviešot bioloģisko lauksaimniecību, radot iespēju teritorijas plānojuma I redakcijas publiskās
apspriešanas gaitā saskaņot pašvaldības un privātās intereses par to zemes gabalu
izmantošanu, kur izveidojusies konfliktsituācija;
Daudzveidības princips. Izmantots, lai bagātinātu samērā monotono pilsētas centrālās daļas
apbūvi: paredzot daudzpusīgu ilgtermiņa – īstermiņa atpūtas-izziņas, velosipēdistu,
kājāmgājēju, auto, ūdens, ekskursiju tūrisma attīstīšanu.
Identitātes princips. Izmantots, balstot tūrisma attīstību uz pastāvošās dabas vides un
atsevišķu vizuāli izteiksmīgu dabas objektu un kultūrvēsturiskā mantojuma dotumu
izmantošanu; nosakot apbūves parametrus, kas harmonē ar pašvaldības teritorijā pastāvošās
apbūves parametriem;
Nepārtrauktības un pēctecības princips. Izmantots, balstot pilsētas teritorijas plānojumu uz
iepriekšējā, 1984.gada ģenerālplānā par “kompozīcijas mugurkaulu” atzītiem elementiem –
dabas vidi un centrālās daļas plānojuma struktūru, par kuras galveno asi atzīta Lielā iela.
Atklātības princips – dodot iespēju visiem interesentiem iepazīties ar pašvaldības teritorijas
plānojumu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.
Teritorijas izmantošanas veids nākotnē noteikts, pēc iespējas balstoties uz iespējām, kuras
nosaka tagadējais izmantošanas veids un apbūves īpašības. Zemes gabalu piederība un tās
īpašnieka/valdītāja izteiktie priekšlikumi vērtēti kā ietekmīgs papildus faktors, kas lielā mērā
noteic plānotā izmantošanas veida izvēli.

89
Pašvaldības īpatnība – pilsēta ar lauku teritoriju – nosaka dalītas zemes izmantošanas
uzskaites pastāvēšanu. Staiceles pilsētas juridiski noteiktajās robeţās zemes vienības tiek
uzskaitītas kā pilsētas, pārējā pašvaldības teritorijā – lauku zemes īpašumi.
Staiceles pilsētas īpatnība ir augsts neapbūvējamo dabas teritoriju īpatsvars pilsētas teritorijā
un, daļēji pateicoties dabas teritoriju platībām, augsts pašvaldības īpašumā esošu zemju
īpatsvars. Tas paplašina pašvaldības iespējas virzīt pilsētas attīstību un lielā mērā atvieglinās
pašvaldības iecerēto projektu īstenošanu.
Pilsētas apbūvē Salacas labajā krastā izdalās neliels, bet samērā kompakts centrs. Nedaudz
attālināti no tā izvietojies savrupmāju kvartāls. Pārējā labā krasta, kā arī kreisā krasta apbūve
samērā brīvi izvietojas starp neapbūvētām teritorijām – lauksaimniecības zemēm, meţiem.
Pilsētā ietilpst arī Salacas ielejas dabas parkā iekļautās upes palieņu terašu un nogāţu
platības. Dabas parka teritorijas zonējumā platības, kas atrodas pilsētas robeţās, iekļautas
parka neitrālajā zonā.
Daļa lauksaimniecības zemju un meţu ir pašvaldības īpašums un uzskatāmas par rezerves
teritorijām apbūvei, publisko apstādījumu ierīkošanai, citām publiskām vajadzībām.
Teritorijas izmantošanas veidi aprakstīti Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos (II
daļa, 2.nod.). Nosakot kādam zemes gabalam jaunu izmantošanas veidu, norādīts arī tā
kadastra numurs.
3.3. Vides aizsardzības pasākumi
Staiceles pilsētas ar lauku teritoriju plānojums paredz pasākumu kopumu, kas veicinātu
pastāvošās dabas un kultūrvides kvalitātes un vērtību saglabāšanu, mazinātu un likvidētu
pastāvošās negatīvās ietekmes, kuras atsevišķās vietās pašvaldības teritorijā rada/var radīt
antropogēnā slodze. Tiek ievērotas prasības, kuras izvirza pastāvošie tiesību un normatīvie
akti un valsts institūcijas vides un kultūrvēsturisku pieminekļu aizsardzībā. Vides
aizsardzības intereses kopumā ievērtētas nosakot teritorijas plānojuma ieteikumus nozaru
attīstīšanai, konkrētu teritoriju/objektu aizsardzības - risinājumus zemes izmantošanai
(3.2.nod.).
3.3.1. Kultūras pieminekļi, kultūrvēsturiskie objekti un to aizsargjoslas
Aizsargjoslas ap kultūras pieminekļiem tiek noteiktas saskaņā ar LR “Aizsargjoslu likuma”
8. un 38.pantu un MK 15.07.2003. noteikumiem Nr.392 “Kultūras pieminekļu aizsargjoslas
(aizsardzības zonas) noteikšanas metodika”. Saskaņā ar likumu aizsargjoslu uzdevums ir
nodrošināt kultūras pieminekļu aizsardzību un saglabāšanu, kā arī samazināt daţāda veida
negatīvu ietekmi uz nekustamiem kultūras pieminekļiem.
Minētie tiesību un normatīvie akti nosaka, ka, ja nav aizsardzības zonas projekta un
aizsargjosla ap kultūras pieminekli nav noteikta īpaši, tās minimālais platums lauku apvidos
ir 500 m. Šāda platuma aizsargjosla noteikta sekojošiem Staiceles lauku teritorijā esošajiem
aizsargājamiem objektiem:

90
Nr.1449 Karogu baznīckalniņam (Karogkalniņam)
un Upurakmenim – kulta vietai –
pie bij. Karogu meţniecības, Karogupītes
krastā (kadastra Nr. 6637 009 0010)
Nr.6153 Lījciema viduslaiku kapsētai – pie Lījciema, Īģes upes kreisajā krastā
(kadastra Nr. 6637 004 0028)
Nr.2608 Ķenču pilskalnam –
Salacas upes kreisajā krastā pie Ķenčiem
(kadastra Nr. 6637 007 0082)
100 m plata aizsargjosla noteikta Staiceles pilsētā esošam kultūras piemineklim
Nr.1481 – Staiceles viduslaiku kapsētai – pie Staiceles skolas, Salacas upes palienē
(kadastra Nr. 6617 001 0222)
Saimniecisko darbību kultūras pieminekļa teritorijā un tā aizsargjoslā regulē likums “Par
kultūras pieminekļu aizsardzību” un nosaka MK 26.08.2003. noteikumi Nr.474 “Noteikumi
par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju, valsts pirmpirkuma
tiesībām un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu”, kā arī Valsts kultūras pieminekļu
aizsardzības inspekcijas (VKPAI) izstrādātie norādījumi “Par meţsaimniecisko darbību
arheoloģisko pieminekļu teritorijās un aizsardzības zonās”.
Saskaņā ar MK noteikumiem (noteikumi Nr.392, 2.punkts), kultūrvēsturiskajiem
pieminekļiem iespējams noteikt individuālu aizsardzības zonu atbilstoši VKPAI
apstiprinātam projektam. Noteikumu 4.punkts nosaka, ka projektus izstrādā pēc VKPAI,
pašvaldības, kultūras pieminekļa īpašnieka (valdītāja), zemes īpašnieka vai citas ieinteresētas
personas pasūtījuma. Pēc konkrēta kultūrvēsturiskā pieminekļa aizsardzības zonas projekta
izstrādes un apstiprināšanas VKPAI, projektā noteiktā aizsardzības zona aizstāj objektam
noteikto aizsargjoslu.
Pašvaldības nozīmes kultūrvēsturiskie objekti. Staiceles pilsētas ar lauku teritoriju Attīstības
plānā (2003.-2010.) [81] fiksēti šādi pašvaldības nozīmes arhitektūras un kultūrvēsturiskie
objekti:
– Staiceles papīrfabrikas direktora dzīvojamā māja (19.gs. beigas),
– Staiceles luterāņu baznīca (1930.gads),
– dzīvojamā māja Staicelē, Lielā ielā 8 (19.gs. beigas, 20.gs. sākums),
– veikala un dzīvojamā māja Staicelē, Lielā ielā 9 (19.gs. beigas, 20.gs. sākums),
– dzīvojamā māja ar brūzi Staicelē, Lielā ielā 31 (19.gs. beigas, 20.gs. sākums),
– dzīvojamā māja Staicelē, Lielā ielā 33 (19.gs. beigas, 20.gs. sākums),
– Lībiešu muzejs “Pivalind”,
– 9 akmens skulptūras, izvietotas visā pilsētas teritorijā,
– piemineklis “Stazele”, pie gājēju tilta pār Salacu,
– piemineklis “Stārķa muzejs” Lielā ielā 40, Ruku kalnā,
– piemiņas akmens K.Elsbergam, pie Staiceles pamatskolas,
– Vīķu muiţas apbūve (19.gs. beigas, 20.gs. sākums),
– Vīķu muiţas kungu māja (20.gs. sākums),
– Vīķu muiţas kalpu māja (mūra, 20.gs.),
– Vīķu muiţas brūzis (20.gs. sākums),
– Vīķu muiţas klēts (mūra, 19.gs. beigas),
– Vīķu muiţas ūdensdzirnavas (20.gs. sākums),

91
– Vīķu muiţas parka paviljons (20.gs. sākums),
– Dūņgravas dzirnavu drupas Puršēnos,
– Rozēnu muiţa,
– Kalnadzirnavas pie Melderīšu mājām,
– Lejasdzirnavas pie Glāţu mājām,
– meţsarga māja “Kammas”.
Teritorijas plānojuma projektā pēc pašvaldības ieteikuma ierosināts pašvaldības nozīmes
kultūrvēsturiska objekta statusu noteikt bij. Staiceles papīrfabrikas ēku un inţenierbūvju un
tās strādnieku ciemata kompleksa teritorijai un Vīķu muiţas kompleksa teritorijai.
Bij. Staiceles papīrfabrikas ēku un inţenierbūvju un tās strādnieku ciemata komplekss
atrodas Staiceles pilsētā un ietver apbūvi abpus Lielajai ielai posmā no gājēju tilta pār Salacu
līdz sadurai ar Dzirnavu ielu, kā arī Salacas upi šķērsojošo aizsprostu (dambi). Papīrfabrikas
un tās strādnieku ciemata kompleksam ir neapšaubāma kultūrvēsturiska vērtība. Apbūves
paņēmieni un izmantotie būvju tehniskie risinājumi plašā diapazonā (raţošanas ēkas un
inţenierbūves, civilā būvniecība – dzīvojamās ēkas, krogs) raksturo 19.gs. beigās-20.gs.
sākumā Latvijā pastāvošo būvniecības kultūru un daţādiem slāņiem piedāvāto dzīves vidi
(direktora māja, strādnieku dzīvokļi). Ansambli raksturo kompakts izvietojums, tas organiski
iekļaujas Staiceles pilsētas struktūrā, būves saglabājušās autentiskajā izpildījumā, īpaši
dzīvojamās mājas. Kompleksā ietilpst ēkas fabrikas teritorijā, dzīvojamās un citas
izmantošanas ēkas abpus Lielajai ielai
Pašvaldības teritorijas plānojumā ieteikts veikt papīrfabrikas un Lielās ielas apbūves
teritorijas detālplānojumu, tā saturā iekļaujot arī ēku konstrukciju un arhitektonisko, kā arī
apbūves kopuma vēstures izpēti.
Rekonstrukcija (restaurācija) orientējama uz kompleksa vienotības saglabāšanu un atbilstošā
laikmeta patiesu atspoguļošanu, vienlaikus izstrādājot priekšlikumus par tā mūsdienīgu
izmantošanu dzīvošanai, darbam, atpūtai un kā daudzpusīgu tūrisma objektu (apskatei,
izziņai, atpūtai/izklaidei, iesaistei procesos u.tml.).
Teritorijas potenciālās robeţas plānojumā iezīmē teritorijas izmantošanas zonas –
rekonstruējamas jauktas dzīvojamās-darījumu apbūves un rekonstruējamas jauktas
sabiedriskās-darījumu-raţošanas teritorijas:
- darījumu-raţošanas-sabiedriskās apbūves teritorija, kadastra Nr. 6617 001 0263,
6617 001 0214;
- darījumu-dzīvojamās-sabiedriskās apbūves teritorija, kadastra Nr. 6617 001 0240,
6617 001 0191, 6617 001 0215, 6617 001 0072, 6617 001 0193, 6617 001 0195,
6617 001 0196, 6617 001 0197, 6617 001 0198, 6617 001 0199, 6617 001 0200,
6617 001 0201, 6617 001 0202, 6617 001 0150, 6617 001 0149, daļa 6617 001
0203, daļa 6617 001 0038, 6617 001 0204, 6617 001 0080, 6617 001 0079, 6617
001 0073, 6617 001 0078, 6617 001 0190, 6617 001 0262, 6617 001 0180, 6617
001 0068.
Vīķu muižas komplekss atrodas Vīķos. Muiţas dzīvojamo ēku (19.gs. beigas – 20.gs.
sākums), kurā spilgti izpauţas jūgendstilam raksturīgi paņēmieni, un daţas saimniecības ēkas
izmanto BOV SIA “Psihiatrijas centra” stacionārā bērnu nodaļa “Vīķi”, kas tās un apkārtni
rūpīgi kopj un uztur (kadastra Nr.3367 007 0032). Citas saimniecības ēkas ir privātpersonu
īpašumā (kadastra Nr.6637 007 0019) un to teritoriju sakoptība ir zemāka nekā BOV
īpašuma. Sadalot atsevišķos īpašumos zemes gabali apjozti ar ţogiem, kas neveicina

92
ansambļa vienotu uztveri un arī apskates iespējas (izmantošana tūrismam!). Vīķos vēlams
izstrādāt detālo plānojumu, kas precizētu pašvaldības nozīmes kultūrvēsturiska objekta Vīķu
muiţas apbūves zemes izmantošanu sabiedriskai, darījumu un dzīvojamai apbūvei.
3.3.2. Aizsargājamās dabas teritorijas un objekti un to aizsargjoslas
Staiceles pilsētā un tās lauku teritoriju ir noteiktas sekojošas Eiropas nozīmes aizsargājamās
dabas teritorijas un objekti:
1. Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts (izveidots 11.12.1997.), kura robeţas apstiprinātas
un teritorijas funkcionālās zonas noteiktas ar likumu “Par Ziemeļvidzemes biosfēras
rezervātu” (11.12.1997., grozījumi 18.12.2003.). Biosfēras rezervātā atrodas visa
Staiceles pašvaldības teritorija: apmēram 90% pašvaldības teritorijas – rezervāta ainavu
aizsardzības zonā, 10% – dabas lieguma zonā. Saskaņā ar likuma “Par Ziemeļvidzemes
biosfēras rezervātu” 14.punktu Staiceles pilsēta iekļauta Biosfēras rezervāta neitrālajā
zonā.
Likums nosaka, ka:
– Biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonā un neitrālajā zonā meţi
apsaimniekojami pēc vispārējā kārtībā apstiprinātiem meţa apsaimniekošanas
plāniem (16.pants);
– zemes īpašnieki un tiesiskie valdītāji, kuru zemes atrodas dabas lieguma zonā,
Biosfēras rezervāta teritorijā esošajos dabas liegumos un dabas parkos, saskaņo ar
Biosfēras rezervāta administrāciju meţa apsaimniekošanas plānus un koku ciršanu
ārpus meţa zemes (17.pants).
Rezervāta teritorijā ir spēkā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārīgie aizsardzības un
izmantošanas noteikumi (MK 22.07.2003. noteikumi Nr.415, IV nodaļa). Saskaņā ar
šiem noteikumiem, rezervāta stingrā režīma – dabas lieguma – zonā aizliegta gandrīz
jebkāda saimnieciskā darbība, aizliegts veikt zemes transformāciju, sadalīt zemes
īpašumus zemes vienībās, kas mazākas par 10 hektāriem. Būvniecība dabas lieguma
zonā pieļaujama tikai pēc detālplānojuma izstrādāšanas un tā rakstiskas saskaņošanas ar
Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta administrāciju, kā arī ievērojot citus MK
noteikumos Nr.415, citos normatīvajos aktos un dabas aizsardzības plānā noteiktos
ierobeţojumus (V nodaļa, 16.5., 16.24., 17.punkts).
Ainavu aizsardzības zonā aizliegta jebkāda darbība, kas būtiski pārveido raksturīgo
ainavu: uzstādīt vēja ģeneratorus, nobraukt no ceļiem un pārvietoties ar mehāniskajiem
transportlīdzekļiem, mopēdiem, motorolleriem un pajūgiem pa meţa un
lauksaimniecības zemēm, ja tas nav saistīts ar šo teritoriju apsaimniekošanu un
uzraudzību; bez rakstiskas saskaņošanas ar Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta
administrāciju ierīkot izziņas, atpūtas un tūrisma infrastruktūras objektus. Būvniecība
šajā zonā pieļaujama tikai pēc detālplānojuma izstrādāšanas un rakstiskas
saskaņošanas ar rezervāta administrāciju, ievērojot arī citus MK noteikumos Nr.415,
citos normatīvajos aktos un dabas aizsardzības plānā noteiktos ierobeţojumus (VII
nodaļa, 20., 21.punkts).
Neitrālajā zonā visa saimnieciskā darbība notiek saskaņā ar vispārējo likumdošanu.
10.10.2000. pieņemtie MK noteikumi Nr.353 “Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta

93
individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” nosaka atļautās, aizliegtās un
nepieciešamās darbības Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta funkcionālajās zonās,
galvenokārt atsevišķās rezervāta teritorijā noteiktās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās
(sk. tālāk).
Staiceles pašvaldības robeţās Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā noteiktas astoņas
Natura 2000 teritorijas:
(1) Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta dabas lieguma zona “Ziemeļu purvi”, kuras robeţas
noteiktas likumā “Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu” (11.12.1997., grozījumi
18.12.2003.) un kuras teritorijas apsaimniekošanu – atļautās, aizliegtās un nepieciešamās
darbības – nosaka “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un
izmantošanas noteikumi‟” (MK 22.07.2003. noteikumi Nr.415, V nodaļa), kā arī MK
10.10.2000. noteikumi Nr.353 “Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta individuālie
aizsardzības un izmantošanas noteikumi”.
Saskaņā ar MK 22.07.2003. noteikumiem Nr.415, rezervāta dabas lieguma zonā
“Ziemeļu purvi” aizliegts:
– veikt jebkādas darbības, kurām ir vai var būt būtiska negatīva ietekme uz
dabiskajiem un īpaši aizsargājamiem biotopiem, savvaļas dzīvnieku, augu un sēņu
sugām un to dzīvotnēm;
– pārvietoties ar ūdens motocikliem vai motorjahtām, izņemot valsts un pašvaldības
institūciju amatpersonu pārvietošanos, pildot dienesta pienākumus;
– veikt zemes transformāciju, ierīkot purvos dzērveņu plantācijas, nosusināt purvus;
– cirst kokus galvenajā un reproduktīvajā, kā arī kopšanas cirtē (izņemot slimību
inficētos, kaitēkļu invadētos vai citādi bojātos kokus); atzarot augošus kokus
meţaudzēs, izņemot koku atzarošanu skatu punktu ierīkošanai un uzturēšanai (V
nodaļa, 16.punkts).
Ievērojot Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta individuālo aizsardzības un izmantošanas
noteikumu II nodaļas 4.punkta prasības, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta dabas
lieguma zonā “Ziemeļu purvi” aizliegts:
– veikt darbības, kas izraisa pazemes ūdeņu, gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu līmeņa
pazemināšanos;
– iegūt derīgos izrakteņus;
– Sokas ezerā – turēt un lietot peldošos līdzekļus ar jebkāda veida dzinējiem; no
1.aprīļa līdz 30.jūnijam nodarboties ar rūpniecisko zveju un makšķerēšanu; no
1.aprīļa līdz 30.jūnijam pārvietoties ar jebkuriem peldošiem līdzekļiem, izņemot
pārvietošanos zinātniskās pētniecības nolūkos.
(2) Dabas parks “Salacas ieleja”, kura robeţas apstiprinātas ar MK 09.03.1999.
noteikumiem Nr.83 “Noteikumi par dabas parkiem” un kura apsaimniekošanu un
izmantošanu nosaka MK 22.07.2003. noteikumi Nr.415, VI nod., kā arī MK
10.10.2000. noteikumi Nr.353 “Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta individuālie
aizsardzības un izmantošanas noteikumi” (10.punkts).
Ievērojot MK noteikumu Nr.415 „Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie
aizsardzības un izmantošanas noteikumi” VI nodaļā noteiktās prasības, dabas parka
„Salacas ieleja” teritorijā aizliegts veikt sekojošas, ar zemes izmantošanu saistītas
darbības: jebkādas darbības, kurām var būt būtiska negatīva ietekme uz dabiskajiem un

94
īpaši aizsargājamiem biotopiem, floras un faunas sugām; pļaut virzienā no lauka malas
uz centru; veikt zemes transformāciju; cirst kokus kailcirtē un rekonstruktīvajā cirtē;
pārvietoties pa dabas parka teritoriju ar transporta līdzekļiem, nobraucot no ceļiem;
ierīkot nometnes, kurināt ugunskurus ārpus speciāli norādītām vietām; rīkot daţāda
veida sacensības, treniņbraucienus; uzstādīt vēja ģeneratorus; iegūt derīgos izrakteņus;
bojāt vai iznīcināt palieņu pļavas uzarot vai kultivējot; sadalīt zemes īpašumus mazākos
par 10 ha gabalos, veikt darbības, kas izraisa augsnes eroziju; celt un ierīkot
hidrotehniskas būves, savvaļas dzīvnieku sugu brīvdabas audzētavas, kā arī veikt citas,
ar zemes izmantošanu nesaistītas darbības.
No jauna plānojama būvniecība dabas parkā „Salacas ieleja” pieļaujama tikai pēc
detālplānojuma izstrādāšanas un rakstveida saskaņošanas ar Valmieras reģionālo vides
pārvaldi, kā arī ievērojot citus šajos noteikumos, citos normatīvajos aktos un dabas
aizsardzības plānā noteiktos ierobeţojumus. Esošās apbūves rekonstrukcija veicama:
pēc atļaujas un nosacījumu saņemšanas no Valmieras reģionālās vides pārvaldes un
būvniecības projekta skiču stadijā saskaņošanas ar Valmieras reģionālo vides pārvaldi,
kā arī ievērojot citus MK noteikumos Nr.415, citos normatīvajos aktos un dabas
aizsardzības plānā noteiktos ierobeţojumus. Būvatļauja izsniedzama tikai ja saņemts
pozitīvs atzinums no iepriekš minētajām institūcijām.
Saskaņā ar Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta individuālo aizsardzības un
izmantošanas noteikumu IV nodaļas 10.punkta prasībām, dabas parkā “Salacas ieleja”
aizliegts:
– novietot transportlīdzekļus un to piekabes, celt teltis, ierīkot apmetnes un kurt
ugunskurus ārpus īpaši iekārtotām vietām;
– no 1.maija līdz 31.maijam un no 1.septembra līdz 15.novembrim Salacas upē
aizliegts ņemt un izgāzt grunti;
– iegūt derīgos izrakteņus;
– būvēt jaunus aizsprostus un citādi ierobeţot caurceļotāju zivju migrāciju.
Tūristu uzņemšana un atpūtas un sporta pasākumu rīkošana atļauta pēc saskaņošanas ar
rezervāta administrāciju.
Dabas parkam “Salacas ieleja” izstrādāts un apstiprināts vidēja termiņa Dabas
aizsardzības plāns (periodam līdz 2014.gadam). Tā izstrāde veikta pa posmiem:
– Salacgrīvas pilsēta ar lauku teritoriju, dabas aizsardzības plāns apstiprināts ar vides
ministra 04.11.2005. rīkojumu Nr.357;
– Mērnieki-Rozēni, dabas aizsardzības plāns apstiprināts ar vides ministra
14.01.2005. rīkojumu Nr.14;
– Rozēni-Staicele, dabas aizsardzības plāns apstiprināts ar vides ministra 04.11.2005.
rīkojumu Nr.357;
– Staicele-Mazsalaca, dabas aizsardzības plāns apstiprināts ar vides ministra
04.11.2005. rīkojumu Nr.357.
Plāni pašvaldības robeţās izvietotajiem posmiem ir izstrādāti un publiski apspriesti
Staiceles pašvaldībā [101, 106].
(3) Dabas liegums “Lielpurvs”, kura robeţas apstiprinātas ar LR MK 15.06.1999.
noteikumiem Nr.212 “Noteikumi par dabas liegumiem” (119.pielikums) un kura
apsaimniekošanu un izmantošanu nosaka MK 22.07.2003. noteikumi Nr.415.

95
Ievērojot MK noteikumu Nr.415 „Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie
aizsardzības un izmantošanas noteikumi” V nodaļā noteiktās prasības, dabas lieguma
“Lielpurvs” teritorijā aizliegts veikt sekojošas, ar zemes izmantošanu saistītas darbības:
jebkādas darbības, kurām var būt būtiska negatīva ietekme uz dabiskajiem un īpaši
aizsargājamiem biotopiem, savvaļas dzīvnieku un augu sugām un to dzīvotnēm; veikt
zemes transformāciju, purvā ierīkot dzērveņu plantācijas, nosusināt purvu, dedzināt
sauso zāli un niedres; cirst kokus kailcirtē un rekonstruktīvajā cirtē; ierīkot nometnes,
kurināt ugunskurus ārpus speciāli norādītām vietām; iegūt derīgos izrakteņus; ierīkot
savvaļas dzīvnieku sugu brīvdabas audzētavas, kā arī veikt citas, ar zemes izmantošanu
nesaistītas darbības.
(4) Dabas liegums “Limšānu purvs”, kura robeţas apstiprinātas ar LR MK 15.06.1999.
noteikumiem Nr.212 (116.pielikums) un kura apsaimniekošanu nosaka MK
22.07.2003. noteikumi Nr.415 (V nodaļa).
Ievērojot MK noteikumu Nr.415 „Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie
aizsardzības un izmantošanas noteikumi” V nodaļā noteiktās prasības, dabas lieguma
“Limšānu purvs” teritorijā aizliegts veikt sekojošas, ar zemes izmantošanu saistītas
darbības: jebkādas darbības, kurām var būt būtiska negatīva ietekme uz dabiskajiem un
īpaši aizsargājamiem biotopiem, savvaļas dzīvnieku un augu sugām un to dzīvotnēm;
veikt zemes transformāciju, purvā ierīkot dzērveņu plantācijas, nosusināt purvu,
dedzināt sauso zāli un niedres; cirst kokus kailcirtē un rekonstruktīvajā cirtē; ierīkot
nometnes, kurināt ugunskurus ārpus speciāli norādītām vietām; ierīkot savvaļas augu,
sēņu un dzīvnieku, kā arī to produktu pārdošanas un iepirkšanas punktus; ierīkot
savvaļas dzīvnieku sugu brīvdabas audzētavas, kā arī veikt citas, ar zemes izmantošanu
nesaistītas darbības.
(5) Dabas liegums “Dzērves purvs”, kura robeţas apstiprinātas ar LR MK 15.06.1999.
noteikumiem Nr.212 “Noteikumi par dabas liegumiem”. Dabas lieguma
apsaimniekošanu nosaka MK 22.07.2003. noteikumi Nr.415 (V nodaļa).
Ievērojot MK noteikumu Nr.415 „Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie
aizsardzības un izmantošanas noteikumi” V nodaļā noteiktās prasības, dabas lieguma
“Dzērves purvs” teritorijā aizliegts veikt sekojošas, ar zemes izmantošanu saistītas
darbības: jebkādas darbības, kurām var būt būtiska negatīva ietekme uz dabiskajiem un
īpaši aizsargājamiem biotopiem, savvaļas dzīvnieku un augu sugām un to dzīvotnēm;
veikt zemes transformāciju, purvā ierīkot dzērveņu plantācijas, nosusināt purvu,
dedzināt sauso zāli un niedres; cirst kokus kailcirtē un rekonstruktīvajā cirtē; ierīkot
nometnes, kurināt ugunskurus ārpus speciāli norādītām vietām; ierīkot savvaļas
dzīvnieku sugu brīvdabas audzētavas, kā arī veikt citas, ar zemes izmantošanu
nesaistītas darbības.
(6) Dabas liegums “Pirtsmeža purvs”, kura robeţas apstiprinātas ar LR MK 15.06.1999.
noteikumiem Nr.212 “Noteikumi par dabas liegumiem” un kura apsaimniekošanu
nosaka MK 22.07.2003. noteikumi Nr.415 (V nodaļa).
Ievērojot MK noteikumu Nr.415 „Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie
aizsardzības un izmantošanas noteikumi” V nodaļā noteiktās prasības, dabas lieguma
“Pirtsmeţa purvs” teritorijā aizliegts veikt sekojošas, ar zemes izmantošanu saistītas

96
darbības: jebkādas darbības, kurām var būt būtiska negatīva ietekme uz dabiskajiem un
īpaši aizsargājamiem biotopiem, savvaļas augu sugām un to dzīvotnēm; veikt zemes
transformāciju, purvā ierīkot dzērveņu plantācijas, nosusināt purvu, dedzināt sauso zāli
un niedres; cirst kokus kailcirtē un rekonstruktīvajā cirtē; ierīkot nometnes, kurināt
ugunskurus ārpus speciāli norādītām vietām, kā arī veikt citas, ar zemes izmantošanu
nesaistītas darbības.
(7) Dabas liegums “Kalna purvs”, kura robeţas apstiprinātas ar MK 08.04.2004.
noteikumiem Nr.206 “Grozījumi MK 15.06.1999. noteikumos Nr.212 “Noteikumi par
dabas liegumiem” (263.pielikums) un kura apsaimniekošanu nosaka MK 22.07.2003.
noteikumi Nr.415 (V nodaļa).
Ievērojot MK noteikumu Nr.415 „Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie
aizsardzības un izmantošanas noteikumi” V nodaļā noteiktās prasības, dabas lieguma
“Kalna purvs” teritorijā aizliegts veikt sekojošas, ar zemes izmantošanu saistītas
darbības: jebkādas darbības, kurām var būt būtiska negatīva ietekme uz dabiskajiem un
īpaši aizsargājamiem biotopiem, savvaļas dzīvnieku un augu sugām un to dzīvotnēm;
veikt zemes transformāciju, purvā ierīkot dzērveņu plantācijas, nosusināt purvu,
dedzināt sauso zāli un niedres; cirst kokus kailcirtē un rekonstruktīvajā cirtē; ierīkot
nometnes, kurināt ugunskurus ārpus speciāli norādītām vietām; ierīkot savvaļas augu,
sēņu un dzīvnieku, kā arī to produktu pārdošanas un iepirkšanas punktus; ierīkot
savvaļas dzīvnieku sugu brīvdabas audzētavas, kā arī veikt citas, ar zemes izmantošanu
nesaistītas darbības.
(8) Dabas liegums “Ungurpils meži”, kura robeţas apstiprinātas ar LR MK 15.06.1999.
noteikumiem Nr.212 “Noteikumi par dabas liegumiem” (125.pielikums) un kura
apsaimniekošanu nosaka MK 22.07.2003. noteikumi Nr.415 (V nodaļa), kā arī MK
08.05.2001. noteikumi Nr.189 “Dabas aizsardzības noteikumi meţa apsaimniekošanā”.
Ievērojot MK noteikumu Nr.415 „Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie
aizsardzības un izmantošanas noteikumi” V nodaļā noteiktās prasības, dabas lieguma
“Ungurpils meţi” teritorijā aizliegts veikt sekojošas, ar zemes izmantošanu saistītas
darbības: jebkādas darbības, kurām var būt būtiska negatīva ietekme uz dabiskajiem un
īpaši aizsargājamiem biotopiem, savvaļas augu sugām un to dzīvotnēm; veikt zemes
transformāciju, nosusināt pārmitrās meţa platības; cirst kokus kailcirtē un
rekonstruktīvajā cirtē, kā arī kopšanas cirtē (izņemot slimību inficētos, kaitēkļu
invadētos vai citādi bojātos kokus), ja valdaudzes vecums pārsniedz: prieţu un ozolu
audzēm – 60 gadus, egļu, bērzu, melnalkšņu, ošu un liepu audzēm – 50 gadus, apšu
audzēm – 30 gadus; no 15.aprīļa līdz 31.jūlijam veikt meţsaimniecisko darbību,
izņemot meţa ugunsdrošības pasākumus, bīstamo koku ciršanu un novākšanu; atzarot
augošus kokus meţaudzēs, izņemot koku atzarošanu skatu punktu ierīkošanai un
uzturēšanai; cirst nokaltušus kokus un izvākt kritušus kokus, kritalas vai to daļas, kuru
diametrs resnākajā vietā ir lielāks par 25 cm; ierīkot nometnes, kurināt ugunskurus
ārpus speciāli norādītām vietām; pārvietoties pa meţa zemēm ar transporta līdzekļiem,
nobraucot no ceļiem; ierīkot savvaļas dzīvnieku sugu brīvdabas audzētavas, kā arī veikt
citas, ar zemes izmantošanu nesaistītas darbības.

97
Saskaņā ar “Dabas aizsardzības noteikumiem meţa apsaimniekošanā” dabas liegumā
aizliegts: veikt meţsaimniecisko darbību; lietot minerālmēslus, pesticīdus un citas
ķīmiskas vielas; veikt meţa zemes transformāciju.
Likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (30.10.1998.) 4.pants nosaka, ka darbībām, kas
var būtiski ietekmēt NATURA 2000 teritorijas, nepieciešams ietekmes uz vidi
novērtējums. Pasākuma ierosinātājs iecerēto darbību piesaka reģionālajā vides pārvaldē
likuma 8.panta noteiktajā kārtībā.
Valsts nozīmes dabas pieminekļi:
(1) Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis “Vīksnu alas”, kura robeţa
noteikta ar MK 17.04.2001. noteikumiem Nr.175 “Noteikumi par aizsargājamiem
ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem dabas pieminekļiem” (119.pielikums) un kura
apsaimniekošanu un izmantošanu nosaka MK noteikumi Nr.415.
Saskaņā ar MK noteikumu Nr.415 „Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie
aizsardzības un izmantošanas noteikumi” prasībām dabas pieminekļa “Vīksnu alas”
teritorijā un 10 m attālumā no tā robeţas aizliegts: veikt jebkādu saimniecisko vai cita
veida darbību, kuras rezultātā var tikt bojāts piemineklis vai mazināta tā dabiskā
estētiskā nozīme; iegūt derīgos izrakteņus; rakstīt, zīmēt un gravēt uz dabas
pieminekļa; bez rakstiskas saskaņošanas ar Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta
administrāciju tīrīt dabas pieminekli, veikt zemes transformāciju.
(2) Īpaši aizsargājamie koki – dižkoki:
Nr.2634 Parastā priede – Staiceles-Vīķu ceļa labajā malā, pie Lejasrīgaļiem
Nr.2635
Parastais ozols – 170 m ZZA no Eţu mājām, uz Salacas labā pamatkrasta,
ganību malā pie rijas
Nr.2636 Vīksna – 300 m DA no Gaņģiem, Gaņģupītes labajā krastā
augšpus Gaņģiem
Nr.2637 Vīksna – Bij. Kalnmunu pagalmā, klajā laukā
Nr.2638
Nr.2639
Parastais ozols – Spaļupītes labā krasta nogāzē, 250 m lejpus Staiceles-
Mazsalacas ceļa, Vīķu dzirnezera krastā
Parastais ozols – 160 m no Staiceles-Vīķu ceļa, bij. Ķirķu pagalmā
Nr.2640 Parastā priede – 230 m ZZR no Limšēnu muiţas, Salacas labā
pamatkrasta nogāzē, 50 m no Limšēnu-Līču ceļa
Nr.2641 Vītols, baltais – 100 m D no bij. Vecogām, ceļmalā
Diţkoku aizsardzības reţīmu nosaka MK 22.07.2003. noteikumu Nr.415 “Īpaši aizsargājamo
dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” VIII nodaļa.
Aizsargjoslas 10 m rādiusā ap īpaši aizsargājamiem kokiem tiek noteiktas saskaņā ar šo
noteikumu 23.punktu. Aizsargjoslās ap īpaši aizsargājamiem kokiem aizliegts veikt jebkādas
veida darbības, kuras var negatīvi ietekmēt aizsargājamo koku augšanu un dabisko attīstību,
apkraut aizsargājamos kokus, mainīt vides apstākļus – ūdens un barošanās reţīmu, veikt
zemes transformāciju, iznīcināt vai būtiski mainīt dabisko zemsedzi, izņemot krūmu un koku

98
ciršanu saskaņā ar šiem noteikumiem, citiem normatīvajiem aktiem un dabas aizsardzības
plānu (26.punkts).
(3) Mikroliegumi:
Staiceles pašvaldības teritorijā atrodas 11 mikroliegumi (skat. 22. tabulu). Šo teritoriju
apsaimniekošanas kārtību un izmantošanu nosaka MK 30.01.2001. noteikumi Nr.45
“Mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumi”. Mikroliegumos,
kas izveidoti meţos ligzdojošo putnu aizsardzībai, ir aizliegtas vai ierobeţotas darbības, kas
apdraud retās sugas vai biotopa pastāvēšanu, tai skaitā: aizliegta meţsaimnieciskā darbība,
izņemot meţa ugunsdrošības pasākumus, grāvju rakšana, ceļu būve un to remonts, meţacūku
barotavu ierīkošana, medību torņu ierīkošana un izmantošana no 1.februāra līdz 1.augustam
(IV nodaļa, 25.punkts).
Mikroliegumos, kas izveidoti purvos ligzdojošo putnu aizsardzībai, aizliegtas darbības,
kas izraisa pazemes ūdeņu, gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu līmeņa maiņu (arī
meliorācija); neattīrītu notekūdeņu ievadīšana ūdenstilpēs, ūdenstecēs un purvos vai
citas darbības, kas var piesārņot ūdeni; derīgo izrakteņu ieguve; niedru pļaušana, ja tā
nav nepieciešama mikrolieguma apsaimniekošanai; pārvietošanās ar motorizētiem
transportlīdzekļiem, ja tā nav nepieciešama mikrolieguma apsaimniekošanai; tūrisma
vai atpūtas objektu ierīkošana (IV nodaļa, 27.punkts).
Saskaņā ar MK 08.05.2001. noteikumiem Nr.189 “Dabas aizsardzības noteikumi meţa
apsaimniekošanā” ap īpaši aizsargājamo putnu mikroliegumiem nosakāmas buferzonas:
– ap medņa un klinšu ērgļa mikroliegumiem – līdz 500 m plata buferzona, bet ne
vairāk kā 300 ha platībā, ieskaitot mikrolieguma teritoriju (5.1.punkts);
– ap mazā ērgļa mikroliegumu – līdz 250 m, bet ne vairāk kā 40 ha platībā, ieskaitot
mikrolieguma teritoriju (5.4.punkts).
Buferzonā ap medņu riesta mikroliegumu no 1.marta līdz 1.septembrim aizliegta
meţsaimnieciskā darbība, izņemot ugunsgrēka dzēšanu un meţa atjaunošanu,
izmantojot roku darbaspēku (20.punkts).
Buferzonā ap klinšu ērgļa un mazā ērgļa mikroliegumiem noteikti šādi saimnieciskie
ierobeţojumi: no 1.marta līdz 31.augustam aizliegtas visu veidu cirtes; no 1.marta līdz
30.jūnijam aizliegta augsnes mehanizēta sagatavošana.
Pašvaldības nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas
Jaunu objektu iekļaušana pašvaldības nozīmes aizsargājamu dabas objektu sarakstā tiek
realizēta saskaņā ar LR likuma ”Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 11. un 13.pantu
(likuma 30.10.1997. grozījumu redakcijā), kuros noteikts, ka “dabas liegumus, dabas parkus
un dabas pieminekļus, kuri ir nozīmīgi dabas saglabāšanai attiecīgajā teritorijā, var izveidot
arī pašvaldības” (13.pants). Pašvaldību izveidoto aizsargājamo teritoriju individuālos
aizsardzības un izmantošanas noteikumus reglamentē attiecīgā pašvaldība (likuma
30.10.1997. grozījumi, 17.panta trešā daļa).
Staiceles pašvaldības teritorijas plānojumā ierosināts pašvaldības nozīmes aizsargājamas
dabas teritorijas statusu piešķirt:
(1) Vīķu muižas parka teritorijai Staiceles lauku teritorijā, Vīķos. Parks atrodas dabas parka
“Salacas ieleja” teritorijā. Tas veidots 20.gs. sākumā un ietilpst muiţas ansamblī.

99
Patlaban to savu iespēju robeţās kopj BVO SIA “Psihiatrijas centrs” stacionārā bērnu
nodaļa “Vīķi”. Šī iestāde un pašvaldība arī ierosina parka iekļaušanu pašvaldības
nozīmes aizsargājamu objektu sarakstā.
3.3.3. Piesārņojums un tā novēršana
Virszemes ūdeņu aizsargjoslas. Ūdenstilpēm un ūdenstecēm aizsargjoslas tiek noteiktas, lai
samazinātu piesārņojuma negatīvo ietekmi uz ūdens ekosistēmām, novērstu erozijas procesu
attīstību, kā arī saglabātu apvidum raksturīgo ainavu, purviem – lai saglabātu bioloģisko
daudzveidību un stabilizētu mitruma reţīmu meţa un purvu saskares (pārejas) zonā. Šo joslu
izveidi nosaka LR Aizsargjoslu likums un tā grozījumi (likuma grozījumi 19.06.2003.,
7.pants; grozījumi 21.02.2002., 7. 1 pants).
Staiceles pilsētas ar lauku teritoriju ūdenstecēm un tilpēm atbilstoši to garumam un platībai
noteikti šādi minimālie aizsargjoslu platumi:
26.tabula
Nozīmīgāko ūdensteču un tilpju aizsargjoslas
Nosaukums Garums, km Aizsargjoslas platums, m
Salaca 95 100 1)
Īģe 49 100
Jogla 31 100
Runga 10 50
Puršenupe 9 10
Kanate

100
Zivju resursu aizsardzība. MK 15.01.2002. noteikumos Nr.27 “Noteikumi par upēm (upju
posmiem), uz kurām zivju resursu aizsardzības nolūkā aizliegts būvēt un atjaunot
hidroelektrostaciju aizsprostus un veidot jebkādus mehāniskus šķēršļus” Salaca, Glāţupe
(Dzirnupe), Īģe, Jogla noteiktas kā upes, uz kurām zivju resursu aizsardzības nolūkā aizliegts
būvēt un atjaunot hidroelektrostaciju aizsprostus un veidot jebkādus citus mehāniskus
šķēršļus (1.punkts).
Piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas. MK noteikumi Nr.483 (20.11.2001.) nosaka,
ka piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšanu un sākotnējo novērtēšanu savā
administratīvajā teritorijā organizē un veic pašvaldība sadarbībā ar attiecīgo reģionālo vides
pārvaldi un ka reģionālā vides pārvalde sniedz pašvaldībām visu tās rīcībā esošo informāciju
par piesārņotajām un potenciāli piesārņotajām vietā attiecīgajā teritorijā (MK noteikumu
Nr.483 2., 3.punkts).
Staiceles pilsētas ar lauku teritoriju plānojumā tiek noteiktas sekojošas, potenciāli piesārņotas
teritorijas un piesārņojoši objekti:
neapsaimniekotās artēzisko jeb spiedūdeņu ieguves vietas;
bezsaimnieka būves pašvaldības teritorijā;
izsmeļamās notekūdeņu bedres (akas), viscaur pašvaldības teritorijā;
bij. lielfermu teritorijas.
Teritorijas plānojuma kompetences ietvaros tiek noteiktas iespējamās rīcības potenciāli
piesārņoto teritoriju un piesārņojošo objektu nelabvēlīgas ietekmes uz apkārtējo vidi
novēršanai.
27.tabula
Iespējamā piesārņojuma vietas un izpausmes veidi, novēršanas paņēmieni
Potenciālā piesārņojuma
veids
1. Pazemes ūdeņu
piesārņošana artēzisko
urbumu vietās visā
pašvaldības teritorijā
2. Pastāvošo un bijušo
lopu fermu teritorijas
3. Bezsaimnieka būves
Piesārņojuma avota radītie
iespējamie draudi
Pazemes spiedūdeņu
piesārņojums
Dzeramā ūdens kvalitātes
pasliktināšanās
Sanitāro apstākļu pasliktināšanās
Virsūdeņu, gruntsūdeņu un
pazemes ūdeņu piesārņojums
Smaka
Potenciāls grunts piesārņojums
Vides ainaviskās kvalitātes
pasliktināšanās
Rīcības
(1) Artēzisko urbumu pagaidu
tamponēšana
(2) Artēzisko urbumu galīgā
tamponēšana
(1) Pastāvošās – labiekārtot
teritoriju
Prasībām atbilstošas mēslu
savāktuves, lopu aploki
(2) Bijušās – rekultivēt teritoriju
Nojaukt un rekultivēt teritoriju
Daţādas pagaidu būves
Staiceles pilsētā un citur
dzīvojamās teritorijās
(šķūnīši, lopu nojumes)
Vides ainaviskās kvalitātes
pasliktināšanās
Sanitāro apstākļu pasliktināšanās
Potenciāls grunts piesārņojums
Nojaukt un rekultivēt teritoriju

101
4. Izsmeļamās bedres Pazemes ūdeņu - gruntsūdeņu
piesārņojums
Veikt izlases veida pārbaudi par
notekūdeņu noplūdēm un grunts un
ūdeņu piesārņojumu bedru apkārtnē
Salīdzināt pārbaudes datus ar
normatīvajiem
Izstrādāt turpmākās rīcības plānu
3.3.4. Riska teritorijas un objekti
Staiceles pilsētas ar lauku teritoriju plānojumā kā riska teritorijas noteiktas:
– pastāvošā DUS Audēju ielā (kadastra Nr.6637 008 0076), paredzētā DUS Ainaţu-Matīšu
ceļa un Salacas ielas saduras vietā (kadastra Nr.6617 001 0260);
– bij. papīrfabrikas DUS un noliktava. Teritorija pamesta, aizaugusi, tagad privātīpašums.
Divas nenoslēgtas apakšzemes cisternas;
– Salacas palienes applūstošās teritorijas. Tās varētu atbilst augstuma atzīmei 35,5 36,0 m.
Augstāk palu ūdeņi kāpj izņēmuma gadījumos, vidēji reizi 10-15 gados;
– Ģeoloģiskā riska teritorijas Salacas krastos.
Saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” (19.05.1994., grozījumi 13.11.1997.) kā katras vietējās
pašvaldības autonomā funkcija noteikta gādība par pretplūdu pasākumu nodrošināšanu
(15.pants, 2.punkts), kā rajona pašvaldības funkcija – piedalīšanās civilās aizsardzības
pasākumu nodrošināšanā (15.pants, 18.punkts).
Ārkārtas situācijās glābšanas darbus Staiceles pašvaldība organizē saskaņā ar Limbaţu rajona
teritorijas plānojumā izstrādāto shēmu. Rajonā ir izveidota ārkārtējo situāciju operatīvā
komisija, kura izstrādā ārkārtējo situāciju novēršanas preventīvos pasākumus un organizē
darbus ārkārtas situācijas tiešu draudu, avārijas situāciju un to seku likvidēšanas laikā.
Staiceles pašvaldībā ir izstrādāta cilvēku apziņošanas shēma avārijas un ārkārtējo situāciju
gadījumiem.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas funkcijas – ugunsdrošības profilaksi, ugunsgrēku
dzēšanu, glābšanas darbus – Limbaţu rajona teritorijā pilda Valsts ugunsdzēsības un
glābšanas dienesta (VUGD) Limbaţu brigāde. Tai ir noslēgti sadarbības līgumi ar rajona
vietējām pašvaldībām. Staicelē darbojas VUGD Limbaţu brigādes Staiceles postenis, kura
rīcībā ir zināms tehniskais nodrošinājums ugunsdzēsības un glābšanas darbu veikšanai.

102
4. Pašvaldības un privāto investoru ieceres
Pirms teritorijas plānojuma izstrādāšanas un tā izstrādes gaitā pašvaldība un atsevišķi
zemes īpašnieki uzsākuši īstenot vai iecerējuši virkni projektu, kas saistīti ar zemes
izmantošanu.
Pašvaldības iniciētie projekti:
(1) Sporta kompleksa paplašināšana Lielā ielā 1, apgūstot arī teritorijas Salacas pretējā krastā
un savienojot labo un kreiso krastu ar gājēju tiltu. Kreisajā krastā iecerēti futbola laukumi
un ziemas sporta trases Staiceles iedzīvotājiem un tūristiem – sporta entuziastiem.
Iecerētā teritorija – Salacas paliene un nogāze – patlaban nav apbūvēta. Platības palienē
atrodas pašvaldības lauku teritorijā.
Projektu iecerēts īstenot kā publiskās-privātās sadarbības projektu. Plānojumā noteikts šai
iecerei rezervēt daļu no zemes gabala ar kadastra Nr.6617 003 0070. Projekta īstenošana
uzsākama ar teritorijas detālplānojuma izstrādi.
(2) Pabeigt iesākto ēku, t.s. Stārķa muzeju Salacas kreisajā krastā un zemes gabalā iekārtot ne
tikai muzeju, bet arī putnu rehabilitācijas centru un specializētu putnu zoodārzu. Projekts
top sadarbībā ar Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu un Rīgas zooloģisko dārzu un paredz
arī apkārtējās teritorijas iekļaušanu. Tajā tiktu iekārtots putnu dārzs, kur rehabilitējamie
(un ne tikai tie) putni uzturētos dabīgā vidē. Vienlaikus tas kalpotu kā rekreācijas
teritorija ar izziņas un atpūtas funkcijām. Plānojumā šai iecerei noteikta platība, kas
aizņem aptuveni trīs ceturtdaļas no zemes gabala ar kadastra Nr.6617 003 0013.
Projektu iecerēts īstenot kā pašvaldības un divu iepriekš minēto institūciju sadarbības
projektu, piesaistot līdzekļus ar daţādu starptautisku fondu palīdzību. Projekta īstenošana
uzsākama ar teritorijas detālplānojuma izstrādi.
(3) Teritorijas labiekārtošana, peldvieta un motelis Salacas labajā krastā pie Ainaţu-Matīšu
ceļa.
Projekts iecerēts kā publiskās-privātās sadarbības projekts. Plānojumā tam rezervēta
teritorija (dienvidu daļa no kadastra gabala Nr. 6617 001 0114) un norādīta peldvietas un
moteļa izvietošana. Projektu īstenošana uzsākama ar teritorijas detālplānojuma izstrādi.
(4) Pašreiz mazdārziņu aizņemtās teritorijas pilsētas centrālajā daļā, Salacas labajā krastā pa
labi no Ainaţu-Matīšu ceļa (kadastra Nr.6617 001 0117) labiekārtošana publiskai
izmantošanai. Teritorija labiekārtojama, paredzot brīvu izmantošanas reţīmu – atļauta
pārvietošanās, spēles, pikniki viscaur zālienā. Iespējams to/tajā iekārtot skulptūru dārzu,
koncentrējot vienuviet vairumu pašvaldības īpašumā esošo akmens veidojumu. Nākotnē,
ja parādās vajadzība un ir iespējams izveidot arhitektoniski pievilcīgu sabiedrisku ēku,
kuras apjoms nenomāc fonā esošo apbūvi un ainavu, šajā teritorijā iespējama arī
būvniecība. Mazdārziņu pārvietošanai paredzēta teritorija pilsētas ZR daļā aiz savrupmāju
apbūves.
(5) Mazdārziņiem paredzētās teritorijas (kadastra Nr. 6617 001 0054, 6617 001 0249, 6617
001 0211.) labiekārtošana (parcelācija, ceļu (piebraucamais ceļš zemes gabalā ar kadastra
Nr.6617 001 0256) un vasaras ūdensvada maģistrālo trasu iekārtošana). Projekta
īstenošana iesākama ar parcelācijas plāna izstrādi.

103
Teritorijas plānojuma I redakcijā zemes gabali ar kadastra Nr. 6637 008 0108 un 6617 003
0070, uz kuriem pretendēja pašvaldība un arī uzņēmums “Radi AVM”, tika noteiktas kā
turpmākās izpētes teritorijas. Sabiedriskās apspriešanas gaitā starp pašvaldību un uzņēmumu
“Radi AVM” panākta vienošanās par minēto zemes gabalu izmantošanu (sk. III sēj.).
Pašvaldība savas ieceres realizēs zemes gabalā ar kadastra Nr. 6617 001 0070, bet uzņēmumi
“Radi AVM” – zemes gabalos ar kadastra Nr. 6637 008 0108, 6637 008 0106, 6637 008 105,
6637 008 0121 un 6637 008 0223. Minētajai teritorijai noņemts turpmākās izpētes teritorijas
statuss.
Privāto investoru ieceres
Pilsētas robeţās:
A.Hansona – izmantot tūrismam īpašuma “Planči” atsevišķi izvietotos zemes gabalus:
– pie Dzirnavu ielas, kadastra Nr.6617 001 0061, platība 5,7 ha.
Noteikta izmantošana – darījumu apbūve;
– pie Planču ielas, kadastra Nr.6617 001 0061, platība 6,36 ha, un tam
piegulošajam īpašumam Staiceles pilsētas lauku teritorijā, kadastra Nr.6617-001-
0039.
Noteikta izmantošana lauksaimniecībai un lauku tūrismam.
M.Arnava – izmantot savrupmāju apbūvei īpašumu “Jaunsiliņi” – divus zemes gabalus ar
kadastra Nr.6617 003 1146, kopplatībā 13,4 ha, atrodas Salacas upes kreisajā
krastā. Īpašumā ietilpst Salacas upes paliene, lēzena krasta nogāze un augšējais
līdzenums. 1984.gada inţenierģeoloģiskā izpēte [96] kā būvniecībai nelabvēlīgas
noteikusi teritorijas palienē zem atzīmes 35,0 m virs jūras līmeņa, bet lēzeno
nogāţu teritorijas – par nosacīti labvēlīgām/labvēlīgām būvniecībai; gar Salacas
krastu noteikta 10 m plata tauvas josla.
Zemes gabalam virs atzīmes 35,5 m vjl. noteikta izmantošana savrupmāju
apbūvei, zemāk par to – dabas teritorijas statuss. Tur iespējams/ieteicams ierīkot
ūdenstūristu laivu piestātni un telšu vietu. Tauvas joslā gar krastu iekārtot taku
gājējiem un velosipēdistiem.
Pašvaldības lauku teritorijā:
SIA “RALVA” – izmantot lauku tūrisma attīstīšanai īpašumu “Ozoliņi”, kadastra Nr. 6637
006 0022, platība 23,5 ha, no tiem 17,8 ha – meţs. Īpašums atrodas pie Salacas
upes, dabas parkā “Salacas ieleja”.
Īpašumam noteikta izmantošana lauksaimniecībai un lauku tūrismam.
U.Zēģelis – izmantot lauku tūrisma attīstīšanai īpašumu “Efejas”, kadastra Nr. 6617 005 0005.
Īpašums atrodas dabas parkā “Salacas ieleja”.
Īpašumam noteikta izmantošana lauksaimniecībai un lauku tūrismam.
A.Kalinka un D.Brezinska – izvietot īpašumos “Lejasmenči” un “Upesmenči”, kadastra
Nr.6637 007 0134, platība 2,4 ha, un kadastra Nr.6637 007 0056, platība 40,1 ha,
atpūtas zonu un viesu namus. Abi īpašumi atrodas dabas parka „Salacas ieleja”
teritorijā.
Staiceles pilsētas ar lauku teritoriju plānojumā nav paredzēta lauku teritorijas

104
izmantošana atpūtas zonu iekārtošana. Īpašumiem noteikta izmantošana
lauksaimniecībai un lauku tūrismam.
A.Kalinka – izvietot īpašumos „Eţi” ar kadastra Nr. 6637 003 0002 (platība 90 ha) un
„Klintiņas”, kadastra Nr. 6637 003 0050 (platība 7,6 ha) atpūtas zonu un viesu
namus. Abi īpašumi atrodas dabas parka „Salacas ieleja” teritorijā. Staiceles
pilsētas ar lauku teritoriju plānojumā, atbilstoši Ziemeļvidzemes biosfēras
rezervāta (ZBR) atzinumam (skat. III sējumu), nav paredzēta lauku teritorijas
izmantošana atpūtas zonu iekārtošanai.
Īpašumiem noteikta izmantošana lauksaimniecībai un lauku tūrismam – īpašuma
„Eţi” zemes vienībā ar kadastra Nr. 6637 003 0003 izmantošana lauku tūrismam
atļauta platībās, kas neietilpst dabas liegumā „Limšānu purvs”; zemes vienībā ar
Nr. 6637 003 0002 – neveicot jaunu ēku būvniecību, jo zemes vienība pilnībā
ietilpst dabas parkā „Salacas ieleja”. Zemes vienībā ar kadastra Nr. 6637 003
0058 atļauta teritorijas izmantošana lauku tūrismam. Zemes īpašumā „Klintiņi”
(kadastra Nr. 6637 003 0050) noteikts zemes īpašuma izmantošanas veids
„rekreācijas teritorija”, kas paredz iespēju ierīkot laivu piestātni bez pastāvīgām
ēkām un būvēm.
L.Lapsiņa – plānot putnkopības nozares paplašināšanu īpašumā Rotas, kadastra Nr.6637-006-
0053. Īpašums atrodas dabas parka “Salacas ieleja” teritorijā un tieši robeţojas ar
Salacas upi.
Dabas parka teritorijā putnkopības, tāpat kā kādas citas lopkopības nozares,
objektu būvniecība nav atbalstāma. L.Lapsiņas prasība teritorijas plānojumā
īpašumam “Rotas” noteikt izmantošanu putnkopības attīstībai netiek pieņemta.
D.Skulte – paredzēt mājas „Kabi” (kadastra Nr. 6637 003 0042) zemju transformāciju apbūvei
tūrisma attīstībai un upes krasta sakārtošanai, vēlams paredzēt zemes gabala
sadalīšanu.
Īpašums atrodas dabas parka „Salacas ieleja” teritorijā. Staiceles pilsētas ar lauku
teritoriju plānojumā nav paredzēta lauku teritoriju apbūve tūrisma vajadzībām
dabas parka „Salacas ieleja” teritorijā. Aizsargājamās teritorijās - dabas parkos
apbūvi un zemes gabalu sadalīšanu nepieļauj MK 2003.gada 22.jūlija noteikumi
Nr.415.
Teritorijas plānojuma I redakcijas sabiedriskās apspriešanas laikā tika saņemti jauni privāto
investoru iesniegumi, kā arī papildinājumi/izmaiņas teritorijas plānojumu
uzsākot izteiktajās iecerēs.
Staiceles pilsētas robežās:
Mārcis Arnavs – paplašināt īpašumā “Jaunsiliņi”, kadastra Nr.6617 003 0045, savrupmāju
apbūvei paredzēto platību līdz īpašumu šķērsojošam ceļam un atļaut meţa
platību otrpus ceļam izmantot lauku tūrismam.
Paplašināta savrupmāju apbūvei paredzētā teritorija, atļauta meţa platības
(kadastra Nr. 6637 009 0013) daļas izmantošana lauku tūrismam. Salacas
krastam piegulošai teritoriju zemāk par atzīmi 35,5 m vjl. (daļa kadastra Nr.
6617 003 0045) noteikta izmantošana rekreācijai, iekārtojot īslaicīgas apmetnes
vietu ūdens tūristiem.

105
Velta Andersone – īpašuma “Kalnrīgaļi-1” otrajā (2.) zemes vienībā (kadastra Nr. 6617 001
0065) ar kopplatību 1,331 ha, kas tiek izmantota lauksaimniecībā, ir nodalīts
zemes gabals ar platību 0,6570 ha. Šim zemes gabalam jau ir saņemta atļauja
lauksaimniecības zemes transformācijai par zemi zem ūdeņiem.
Paskaidrot, ka teritorijas plānojumā noteiktais zemes izmantošanas veids
rekreācijas teritorija atļauj dīķa ierīkošanu, nedzīvojamas ēkas (pirts)
būvniecību un visa zemes gabala labiekārtošanu.
Alvis Bondars – ierosina pašvaldības teritorijas plānojumā:
1. Rēciemā, sākot no AGMA-s teritorijas līdz grāvim aiz “Ramukas”
galdniecības ēkas paredzēt rūpniecisko zonu.
2. 2. Teritorijā starp Rīgaļu un Ceriņu ielām izveidot dīķi ar sabiedrisko atpūtas
zonu
3. Nemainīt Staiceles pilsētas robeţas
Pamatojoties uz vienošanos starp Staiceles pilsētas domi un uzņēmumu “Radi
AVM” minētajai teritorijai paredzēta izmantošana raţošanas vajadzībām
(sk.skaidrojumu 103.lpp.);
Sk. atbildi uz Veltas Andersones iesniegumu (105.lpp);
Lēmumu par pilsētas robeţu izmaiņām pieņem pašvaldība, plānojumā tās tikai
tiek ierosinātas.
Andrejs Hansons – īpašumam Dzirnavu ielā, kadastra Nr.6617 001 0061, mainīt noteikto
izmantošanas veidu - darījumu apbūve - uz jauktu darījumu un dzīvojamo
apbūvi.
Iesniegums pieņemts.
Mirdza Lāce – zemes gabalam ar kadastra Nr. 6617 001 0064 noteikt izmantošanu
lauksaimniecībai.
Noteiktais izmantošanas veids „dabas pamatne” pieļauj izmantošanu
lauksaimniecības kultūru audzēšanai.
Ruta Šmite – īpašumam Smilšu ielā 1 noteikt izmantošanu tūrismam.
Īpašuma izmantošanas iespējas tūrismam ir ierobeţotas - tā niecīgās platības dēļ
nav iespējama jaunu ēku būvniecība/esošo ēku rekonstrukcija – paplašināšana.
Staiceles lauku teritorijā:
Evija Arnava – noteikt nekustamajam īpašumam “Laimas”, kadastra Nr.6637 005 0081,
zemes izmantošanas mērķi lauku tūrisms.
Īpašumā atļauta izmantošana rekreācijai bez pastāvīgām ēkām un būvēm.
Mārcis Arnavs – noteikt daļai nekustamā īpašuma “Upesmārciemi”, kadastra Nr.6637 006
0040, zemes izmantošanas mērķi lauku tūrisms.
Īpašuma daļai noteikta izmantošana lauku tūrismam.
Jānis Bakmanis – noteikt īpašumam ar kadastra Nr.6637 001 0163 izmantošanu lauku
tūrismam.
Noteikt izmantošanu lauku tūrismam.

106
D.Brezinska un A.Kalinka – precizēti un apvienoti iepriekšējie iesniegumi (iesniegumam
pievienota skice par vēlamo zemes gabalu izmantošanu). Prasīta atļauja izvietot
īpašumos “Lejasmenči” un “Upesmenči”, kadastra Nr.6637 007 0134, platība 2,4
ha, un kadastra Nr.6637 007 0056, platība 40,1 ha (kā arī šo zemes īpašumu
pārējās zemes vienībās) atpūtas zonu un viesu namus. Abi īpašumi atrodas dabas
parka „Salacas ieleja” teritorijā, tāpēc lemjot par šo īpašumu plānoto
izmantošanu, tika ņemts vērā ZBR atzinums (skat. III sējumu).
Zemes gabalam ar kadastra Nr.6637 007 0134 noteikta izmantošana „lauku
tūrisms”, neveicot jaunu apbūvi un nepaplašinot esošās ēkas. „Upesmenču”
zemes gabalos ar kadastra Nr. 6637 007 0056 un 6637 007 0057 jaunu ēku
būvniecība un zemes transformācija nav paredzēta. „Upesmenču” zemes gabalā
ar kadastra Nr. 6637 004 0042 aug meţs. Meţsaimniecībā izmantojamas zemes
transformācija apbūvei dabas parka teritorijā nav atļauta (MK 22.07.2003.
noteikumi Nr.415, VI nod., punkts 18.13.2).
Lija Lapsiņa – noteikt īpašumam “Rotas” izmantošanas veidu, kas atļautu nākotnē būvēt
vasaras atpūtas mājiņas.
Noteikta izmantošana rekreācijai bez pastāvīgām ēkām un būvēm. Vieglas
konstrukcijas būves izvietot pamatkrasta līdzenumā ārpus upes ielejas un iekārtot
atbilstošu pieeju..
Daiga Lilenblate – noteikt īpašumam “Niedrāji” ar kadastra Nr.6637 007 0007 izmantošanu
lauku tūrismam.
Noteikt izmantošanu lauku tūrismam, ieteicot koordinēt šī izmantošanas veida
attīstību ar plānoto tūristu takas izveidi Planču purvā un blakus esošās “Planču”
saimniecības darbību tūrismā.
Zaiga Rita Paura – noteikt īpašumam ar kadastra Nr.6637 006 0054 izmantošanas veidu, kas
atļautu būvēt vasaras mājiņas izīrēšanai tūristiem.
Noteikta izmantošana rekreācijai bez pastāvīgām ēkām un būvēm.
Visu iecerēto projektu īstenošana iesākama ar detālplānojuma izstrādi. Detālplānojuma
robežas un konkrētas prasības katram objektam nosaka Alojas pilsētas būvvalde, saskaņojot
ar ZBR administrāciju.

107
5. Kopējo interešu teritorijas un nozares
Sadarbība ar kaimiņu pašvaldībām – Ainaţu, Salacgrīvas un Alojas pilsētu ar lauku
teritorijām un Valmieras rajona Skaņkalnes un Ramatas pagastu, ar Limbaţu rajona padomi,
ar Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta administrāciju un Igaunijas republikas pierobeţas
pašvaldībām, kā arī ar VZD ir vēlama/nepieciešama:
apsaimniekojot pagastā esošās Natura 2000 teritorijas – Ziemeļvidzemes biosfēras
rezervāta dabas lieguma zonu “Ziemeļu purvi” (ar Ramatas pagastu un Igaunijas
republikas pierobeţas pašvaldībām), dabas parku „Salacas ieleja“ (ar Ainaţu, Salacgrīvas
un Mazsalacas pilsētām ar lauku teritorijām un Ramatas un Skaņkalnes pagastu), dabas
liegumu „Lielpurvs“ (ar Salacgrīvas pilsētu ar lauku teritoriju), dabas liegumu „Kalna
purvs“ (ar Ainaţu pilsētu ar lauku teritoriju);
attīstot transporta teritorijas:
– ceļa V163 posma Staicele-Mazsalaca uzlabošana (asfaltēšana), turpinot projektu
„Ziemeļu stīga“ (ierosina Limbaţu rajona padome);
– ceļa Liepiņas-Kabi-pašvaldības robeţa-Nuķis (saduras punkts ar ceļu V164 Igaunijas
robeţa-Mazsalaca-Vilzēni-Dikļi) uzlabošanai (ar Skaņkalnes un Ramatas pagastu);
– ceļu/gājēju un velosipēdistu taku sistēmas sakārtošana gar Salacas ieleju/krastu
posmā Salacgrīva-Mazsalaca (ar Salacgrīvas un Mazsalacas pašvaldībām).
attīstot sabiedrisko transportu (maršrutu pilnveidošana iedzīvotāju interesēs);
iedzīvotāju izglītošanā/apmācībā (mūţizglītības centrs kā vairāku pašvaldību kopīgs
projekts);
attīstot tūrismu, sadarbība vajadzīga:
– izstrādājot tūrisma piedāvājumu, maršrutus, leģendas, mārketingu izziņas un atpūtas
tūrismam aizsargājamās dabas teritorijās;
– izstrādājot tūrisma specializēšanas koncepciju, kopīgus atpūtas un izziņas tūrisma
maršrutus, tūristu mītņu izvietojuma un specializēšanās shēmu;
– veicinot tūrisma nozarē strādāt gribošu iedzīvotāju apmācību;
– piedaloties ūdenstūrisma pa Salacu attīstīšanas projektā, apsaimniekojot ūdenstūrisma
objektus un ūdensceļu.
Tūrisma attīstīšanā vēlama/nepieciešama ne tikai sadarbība ar iepriekš minētajām
institūcijām, bet arī ar valsts meţu apsaimniekotājiem un privātīpašniekiem par
aizsargājamo teritoriju robeţās esošo zemju izmantošanu tūrisma attīstīšanai, ar
potenciāliem investoriem un apsaimniekotājiem, kā arī ar tūrisma firmām – tūrisma
produkta izplatītājām.
Tēmu un sadarbības partneru loku iespējams paplašināt, daţādi kombinējot pieejamos
tūrisma objektus, variējot maršrutu ilgumu (vienas dienas, nedēļas nogales, vasaras
atpūtas utt.), transporta līdzekļus (auto, velosipēdu, kājāmgājēju, kombinētie), pieejamo
atpūtas vietu/naktsmītņu komforta līmeni, to piemērotību/atbilstību daţādām sabiedrības
grupām (skolēni, pensionāri, cilvēki ar īpašām vajadzībām, fiziski aktīvi cilvēki utt.);
civilās aizsardzības pasākumos;
piesaistot investorus, izmantojot tā sauktos publiskās – privātās partnerības principus un
sagatavojot projektu pieteikumus ES fondu programmām.

108
sakārtojot zemes uzskaiti pēc tās izmantošanas veidiem atbilstoši plānojumā noteiktajai
un pastāvošajai izmantošanai, ierakstot ierobeţojumus, kas zemes gabalu izmantošanai
noteikti agrāk un plānojumā.
6. Turpmākā plānošana un teritorijas plānojuma pārskatīšana un
grozīšana
Pašvaldības teritorijas plānojums tiek pārskatīts/izstrādāts no jauna pēc tā darbības laika
izbeigšanās.
Atbilstoši MK 19.10.2004. noteikumiem Nr.883 Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas
noteikumi:
– katra jaunievēlēta dome izvērtē pašvaldības teritorijas plānojumu trīs mēnešu laikā pēc
tās ievēlēšanas, pieņemot lēmumu vai nu par plānojuma atstāšanu spēkā, vai grozījumu
izdarīšanu, vai atcelšanu;
– dome izvērtē teritorijas plānojumu trīs mēnešu laikā pēc reģiona/rajona plānojuma
stāšanās spēkā un, ja nepieciešams, pieņem lēmumu par grozījumu izdarīšanu vai jauna
plānojuma izstrādāšanu;
– jaunizveidota novada dome tajā ietilpstošas pašvaldības teritorijas plānojumu izskata
trīs mēnešu laikā pēc novada izveidošanas, pieņemot lēmumu vai nu par plānojuma
atstāšanu spēkā, vai grozījumu izdarīšanu, vai atcelšanu.
Mainot pašvaldības teritorijas plānojumā noteikto Staiceles pilsētas un tās lauku teritorijas
plānoto (atļauto) izmantošanu vai noteiktos izmantošanas aprobeţojumus, teritorijas
plānojuma grozījumi jāizstrādā MK noteikumos Nr.883 noteiktajā kārtībā.
Teritorijas plānojuma detalizēšana notiek izstrādājot detālos plānojumus. Tos izstrādā
teritorijām, kuras norādītas plānojumā (sk.4.karti) un citām teritorijām, kurās iecerēta
būvniecība. Detālai plānošanai noteiktās teritorijas robeţas katrā konkrētajā gadījumā noteic
Staiceles pilsētas dome, ievērojot teritorijas plānojuma norādījumus un saskaņojot ar Alojas
pilsētas Būvvaldi, kura izstrādā darba uzdevumu katra detālplānojuma izstrādāšanai.
Detālplānojumā jāizstrādā un jāparāda:
teritorijas atļautā izmantošana, nosakot konkrētos nekustamā īpašuma lietošanas mērķus
vai mērķu grupas;
apbūves noteikumi līdz tādai pakāpei, kas nodrošina konkrētas prasības katram
zemesgabalam vai parcelei (projektētais zemesgabals);
apbūves blīvums un intensitāte, pieļaujamais stāvu skaits, ēku apdares prasības u.c.;
sarkanās līnijas, ielu un ceļu profili;
būvlaides (minimālais attālums no sarkanās līnijas līdz esošai vai plānotai apbūvei);
aizsargjoslas, kuras neietilpst ielu un ceļu sarkanajās līnijās vai ceļu nodalījumu joslās;
inţenierkomunikāciju izvietojums;
ceļu un ielu tīkla, laukumu, celiņu, gājēju ielu, velosipēdistu celiņu un trotuāru
izvietojums; automašīnu stāvvietas;
teritoriju labiekārtojums un apzaļumošanas risinājums;
ūdens notekas;

109
vizuālās informācijas un labiekārtošanas elementu izvietojums;
adresācija.
Prasības konkrēta detālplānojuma izstrādāšanai nosaka darba uzdevumā atbilstoši spēkā
esošo tiesību un normatīvo aktu prasībām.

110
Izmantotie avoti
Tiesību un normatīvie akti (hronoloģiskā secībā)
1. Par valsts aizsargājamo Latvijas PSR teritorijā esošo dabas objektu apstiprināšanu. LPSR MP
15.04.1977. lēmums Nr.241.
2. Par Ziemeļvidzemes reģionālā dabas aizsardzības kompleksa izveidošanu un pasākumiem
biosfēras rezervāta organizēšanai. LPSR MP 26.03.1990. lēmums Nr.75.
3. Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa
noteikšanu. LR 06.06.1991. likums (grozījumi 27.10.1994.).
4. Par vides aizsardzību. LR 08.06.1991. likums.
5. Par zemes lietošanu un zemes ierīcību. LR 21.06.1991. likums.
6. Par kultūras pieminekļu aizsardzību. LR 12.02.1992. likums.
7. Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām. LR 02.03.1993. likums (grozījumi 30.10.1997.,
28.02.2002., 20.11.2003., 15.09.2005.).
8. Par pašvaldībām. LR 19.05.1994. likums.
9. Zvejniecības likums. LR 12.04.1995. likums.
10. Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi. MK 23.04.1996. noteikumi Nr.154.
11. Noteikumi par ūdenslietošanas atļaujām. MK 22.04.1997. noteikumi Nr.155.
12. Aizsargjoslu likums. LR 05.02.1997. likums; grozījumi 21.02.2002.; 19.06.2003.; 22.06.2005.
13. Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu. LR 11.12.1997. likums; grozījumi 24.05.2001.,
18.12.2003.
14. Grozījumi Civillikumā. LR 14.05.1998. likums.
15. Noteikumi par ūdensvadu un kanalizācijas tīklu ekspluatācijas aizsargjoslu noteikšanas metodiku.
MK 26.05.1998. noteikumi Nr.198. (Spēkā līdz 01.07.2006.)
16. Noteikumi par ekspluatācijas aizsargjoslu ap meliorācijas būvēm un ierīcēm noteikšanas
metodiku lauksaimniecībā izmantojamās zemēs un meţa zemēs. MK 30.06.1998. noteikumi
Nr.236.
17. Ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslu noteikšanas metodika. MK 4.08.1998. noteikumi Nr.284.
18. Peldvietu iekārtošanas un higiēnas noteikumi. MK 11.08.1998. noteikumi Nr.300.
19. Par ietekmes uz vidi novērtējumu. LR 14.10.1998. likums.
20. Ekspluatācijas aizsargjoslu gar elektriskajiem tīkliem noteikšanas metodika. MK 20.10.1998.
noteikumi Nr.416. (Spēkā līdz 01.07.2006.)
21. Ekspluatācijas aizsargjoslu gar siltumtīkliem noteikšanas metodika. MK 20.10.1998. noteikumi
Nr.416. (Spēkā līdz 01.07.2006.)
22. Aizsargjoslu ap kapsētām noteikšanas metodika. MK noteikumi Nr.502, 29.12.1998.
23. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu. LR Kultūras ministrijas 29.10.1998.
rīkojums Nr.128.
24. Noteikumi par dabas parkiem. MK 09.03.1999. noteikumi Nr.83 (13.pielikums); grozījumi ar MK
18.03.2003. noteikumiem Nr.118 (24.-38.punkts).
25. Noteikumi par dabas liegumiem. MK 15.06.1999. noteikumi Nr.212. (116.-119., 125.pielikums);
grozījumi ar MK 21.10.2003. noteikumiem Nr.586 (119.-124.punkts), ar MK 08.04.2004.
noteikumiem Nr.266. (263.pielikums).
26. Noteikumi par valsts autoceļu sarakstiem. MK 06.07.1999. noteikumi Nr.245.

111
27. Aizsargjoslu ap dzīvnieku kapsētām noteikšanas metodika. MK 22.06.1999. noteikumi Nr.225.
28. Meţa likums. LR 24.02.2000. likums.
29. Sugu un biotopu aizsardzības likums. LR 16.03.2000. likums.
30. Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi. MK
10.10.2000. noteikumi Nr.353.
31. Noteikumi par ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību izmantošanas kārtību. MK 12.12.2000.
noteikumi Nr.433.
32. Mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumi. MK 30.01.2001.
noteikumi Nr.45.
33. Makšķerēšanas noteikumi. MK 13.02.2001. noteikumi Nr.67.
34. Autoceļu aizsargjoslu noteikšanas metodika. MK 10.04.2001. noteikumi Nr.162.
35. Noteikumi par aizsargājamiem ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem dabas pieminekļiem. MK
17.04.2001. noteikumi Nr.175 (119.pielikums).
36. Lauku apvidu zemes kadastrālās vērtēšanas noteikumi. MK 31.07.2001. noteikumi Nr.341.
37. Dabas aizsardzības noteikumi meţa apsaimniekošanā. MK 08.05.2001. noteikumi Nr.189;
grozījumi 17.05.2005. (MK noteikumi Nr.343).
38. Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un sistematizācijas kārtība. MK 31.07.2001.
noteikumi Nr.344.
39. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes transformācijas nosacījumi un zemes transformācijas
atļauju izsniegšanas kārtība. MK 28.08.2001. noteikumi Nr.385.
40. Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšanas un reģistrācijas kārtība. MK 20.11.2001.
noteikumi Nr.483.
41. Noteikumi par upēm (upju posmiem), uz kurām zivju resursu aizsardzības nolūkā aizliegts būvēt
un atjaunot hidroelektrostaciju aizsprostus un veidot jebkādus mehāniskus šķēršļus. MK
15.01.2002. noteikumi Nr.27.
42. Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti. MK 12.03.2002. noteikumi Nr.118.
43. Teritorijas plānošanas likums. LR 22.05.2002. likums.
44. Ūdens apsaimniekošanas likums. LR 12.09.2002.likums.
45. Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumos Nr.118 “Noteikumi par virszemes
un pazemes ūdeņu kvalitāti”. MK 01.10.2002. noteikumi Nr.446.
46. Grozījumi likumā “Par 1971.gada 2.februāra Konvenciju par starptautiskas nozīmes mitrājiem,
īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi”. LR 31.10.2002. likums.
47. Kultūras pieminekļu aizsargjoslas (aizsardzības zonas) noteikšanas metodika. MK 15.07.2003.
noteikumi Nr.392.
48. Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi. MK
22.07.2003. (grozījumi 26.10.2004.) noteikumi Nr.415.
49. Ekspluatācijas aizsargjoslu gar telekomunikāciju tīklu līnijām noteikšanas metodika. MK
19.08.2003. noteikumi Nr.465.
50. Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju, valsts
pirmpirkuma tiesībām un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu. MK 26.08.2003.
noteikumi Nr.474.
51. Meliorācijas likums. LR 20.11.2003. likums.

112
52. Noteikumi par nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijām. MK 14.02.2006. noteikumi
Nr.142
53. Noteikumi par ūdens resursu lietošanas atļauju. MK 25.12.2003. noteikumi Nr.736.
54. Aizsargjoslu ap ūdens ņemšanas vietām noteikšanas metodika. MK 20.01.2004. noteikumi Nr.43.
55. Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums. MK 23.03.2004. noteikumi
Nr.157.
56. Meliorācijas sistēmu ekspluatācijas un uzturēšanas noteikumi. MK 08.04.2004. noteikumi
Nr.272.
57. Noteikumi par ekspluatācijas aizsargjoslu ap meliorācijas būvēm un ierīcēm noteikšanas
metodiku lauksaimniecībā izmantojamās zemēs un meţa zemēs. MK 13.05.2004. noteikumi
Nr.258.
58. Kārtība, kādā lauksaimniecībā izmantojamo zemi transformē par lauksaimniecībā neizmantojamu
zemi un izsniedz zemes transformācijas atļaujas. MK 20.07.2004. noteikumi Nr.619.
59. Meliorācijas kadastra noteikumi. MK 27.07.2004. noteikumi Nr.629.
60. Meţa zemes transformācijas noteikumi. MK 28.09.2004. noteikumi Nr.806.
61. Vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma noteikumi. MK 19.10.2004. noteikumi Nr.883.
62. Noteikumi par valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradnēm un to izmantošanas kārtību, valsts
nozīmes derīgo izrakteņu izmantošanas kārtību, kā arī zemes dzīļu izmantošanas atļauju
izsniegšanas konkursa vai izsoles kārtību. MK 21.06.2005. noteikumi Nr.448.
63. Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobeţojumiem īpaši
aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos. LR 30.06.2005. likums (spēkā no 01.01.2006.).
64. Meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves. Latvijas būvnormatīvs LBN 224-05. Apstiprināts
ar MK 23.08.2005. noteikumiem Nr.631 (spēkā no 01.09.2005.).
65. Grozījums Ministru kabineta 2004.gada 30.novembra noteikumos Nr.1002 “Kārtība, kādā
ieviešams programmdokuments “Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku attīstības programmas
īstenošanai 2004.-2006.gadam””. MK 23.08.2005. noteikumi Nr.632.
66. Ugunsdrošības normas. LBN 201-96.
Pārējie avoti
67. Ainaţu pilsētas ar lauku teritoriju sociāli ekonomiskās attīstības programma, 1999.
68. Ainaţu pilsētas ar lauku teritoriju teritorijas plānojums, 2005.
69. Alojas pilsētas ar lauku teritoriju Attīstības programma, 1997.
70. Daugule A. Staicele. Enciklopēdija “Latvijas pilsētas”. Rīga, 1999, 476-478.lpp.
71. Daţādā Latvija: pagasti, novadi, pilsētas, rajoni, reģioni. Vērtējumi, perspektīvas, vīzijas. Rīga,
Latvijas Statistikas institūts, Valsts reģionālās attīstības aģentūra, 2004.
72. Latvijas daba. Enciklopēdija, 1.sējums, 1994; 2.sējums, 1995; 3.sējums, 1995; 5.sējums, 1998;
6.sējums, 1998.
73. Latvijas demogrāfijas gadagrāmata. LR Centrālā statistikas pārvalde, 1998, 49.lpp.; 2000, 53.lpp.;
2001, 46.lpp.; 2003, 51.lpp.; 2004.
74. Latvijas 2000.gada tautas skaitīšanas rezultāti. Statistikas datu krājums. Rīga, LR Centrālā
statistikas pārvalde, 2002.
75. Latvijas lauksaimniecības uzņēmumu galvenie raţošanas rādītāji 1976.-1985.g. Rīga, 1986
(krievu val.).

113
76. Latvijas lielākās lauku apdzīvotās vietas (pēc 1970.gada iedzīvotāju skaitīšanas materiāliem).
Rīga, 1973 (krievu val.).
77. Latvijas PSR kūdras fonds uz 1980.gada 1.janvāri. LPSR Meliorācijas un ūdenssaimniecības
ministrija, Latvijas Valsts meliorācijas projektēšanas institūts. Rīga, 1980.
78. Latvijas statistikas gadagrāmata 2004. LR Centrālā statistikas pārvalde. Rīga, 2004.
79. Limbaţu rajona attīstības plāns, 1999.
80. Limbaţu rajona perspektīvās saimniecības “Staicele” ciemata plānojuma un apbūves zonējuma
shēma. Valsts lauku celtniecības projektēšanas institūts, arh. L.Grauda, 1972.
81. Limbaţu rajona Staiceles pilsētas ar lauku teritoriju Attīstības plāns (2003.-2010.). Staicele, 2003.
82. Maldups A. Apriņķu un pagastu apraksti. Rīga, 1937.
83. Mazsalacas pilsētas ar lauku teritoriju Teritorijas attīstības plāns 2003.-2015.gadam, 2005.
84. Nacionālā līmeņa teritorijas plānojuma saistošā daļa “Nacionālas nozīmes lauksaimniecības un
meţsaimniecības teritorijas” sadaļa “Nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijas” galīgā
redakcija, 2004.
85. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums: vēsturiskās uzziņas un pārvaldes iestāţu
arhīvu fondu rādītājs (1940-1941, 1944-1990). Zinātniska arhīvu rokasgrāmata. Latvijas Valsts
arhīvu ģenerāldirekcija, 1997.
86. Rīgas reģiona attīstības stratēģija, 2000.
87. Salacas ielejas attīstības programma. BO SIA “Rīgas reģiona attīstības aģentūra”, 2003.
88. Salacas ielejas dabas parks. Dabas aizsardzības plāns. ZBR, Salacgrīva, 2003.
89. Salacgrīvas pilsētas ar lauku teritoriju teritorijas plānojums, 2004.
90. Salnais V., Maldups A. Latvijas ciemi. Rīga, 1936.
91. Salnais V., Maldups A. Pagastu apraksti. Rīga, 1935.
92. Skaņkalnes pagasta attīstības stratēģija, 2002.
93. Skaņkalnes pagasta teritorijas plānojums, I redakcija, 2002.
94. Salacas baseina hidrobioloģiskais raksturojums. Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts, 2002.
95. Staiceles pilsētas ģenerālais plāns. Pilsētprojekts, 1984. Autori G.Melbergs, L.Muntere.
96. Tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrāde Staiceles pilsētas ūdenssaimniecības projektam. Beigu
ziņojums. Pasūtītājs: Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Staiceles pilsētas
dome. Izpildītājs: SIA “Firma L4”, projekta vadītājs A.Ozols. Rīga, 2002.gada jūnijs.
97. Turlajs J., Milliņš G. Latvijas apdzīvotās vietas: klasifikācija, vērtēšanas kritēriji, ciemu saraksts,
kartes. Rīga, 1998.
98. 1989.gada tautas skaitīšanas rezultāti Latvijā. LR Valsts statistikas komiteja, 1992, 295.lpp.
99. Vides aizsardzības politika Latvijā. Gadsimtu miju sagaidot. VARAM Vides aizsardzības
departaments, 1998.
100. Vidzemes plānošanas reģiona telpiskais struktūrplāns, 2003.
101. Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta dabas parka “Salacas ieleja” posma Rozēni-Mērnieki
Dabas aizsardzības plāns 2004.-2014.gadam. Izstrādātājs: s/o “Baltijas Vides forums”, projekta
vadītāja: Anda Ruskule. Rīga, 2004.
Nepublicēti materiāli
102. Informācija par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, http://www.dap.gov.lv.

114
103. Informācija par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu, http://www.biosfera.gov.lv.
104. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras informācija: derīgo izrakteņu atradņu
uzskaites lapas, http://mapx.map.vgd.gov.lv.
105. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes informācija par iedzīvotāju skaitu un struktūru,
http://www.pmlp.gov.lv.
106. Staiceles pilsētas domes materiāli.
107. Uzņēmumu struktūrvienības, kuras atrodas Staiceles pilsētā un Staiceles lauku teritorijā. Valsts
ieņēmumu dienesta Galvenās nodokļu pārvaldes informācija (07.06.2005.)
108. Valsts meţa dienesta Limbaţu virsmeţniecības informācija
109. VAS “Latvijas valsts meţi” Rietumvidzemes meţsaimniecības informācija (vēstule
18.05.2005., Nr.4.1.-1.1/15001/05/14; sk. III sēj.).
110. Ziemeļvidzemes reģionālās lauksaimniecības pārvaldes informācija (vēstule 16.05.2005., Nr.1-
7/2294; vēstule 18.08.2004., Nr.1-7/634; sk. III sēj.).
111. Valmieras reģionālās vides pārvaldes informācija (vēstule 04.01.2005., Nr.8.5.-20/29; sk. III
sēj.).
112. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras informācijas sistēma „Mikroliegumi”
(publiski pieejamā daļa). http://oas.vdc.lv:7779/ml_pub/pls/ML_PUB_WWW.saraksts.