09.07.2008 - Vides pārraudzības valsts birojs
09.07.2008 - Vides pārraudzības valsts birojs 09.07.2008 - Vides pārraudzības valsts birojs
darbinātas visas 6 kaltes. Tomēr ik gadus katlumāja netiek darbināta aptuveni trīs mēnešus, kad apkures katli atrodas dīkstāvē iekārtu apkopes dēļ. Katlam nepieciešamā ūdens sagatavošana notiek, izmantojot filtru (sāls filtrs), sāls patēriņš ~8,3 kg/mēnesī. Cita veida ūdens mīkstināšanas līdzekļi netiek izmantoti. Kā kurināmo izmanto skaidas un kokapstrādes atgriezumus. Kurināmā daudzums ir 480 t (1428 m 3 koksnes skaidu un 472 m 3 kokapstrādes atgriezumu) gadā. Atsevišķos gadījumos, kad trūkst skaidu un atgriezumu, kā kurināmo izmanto arī malku. Kurināmais materiāls no cikloniem, kas atrodas pie katlumājas ēkas ārpusē esošajā GAI mezglā (Nr.4 – skat.4.pielikumu), sākumā nonāk skaidu bunkurā (ietilpība 80 m 3 ) un tad automātiski pa šneku tiek padots uz skaidu tvertni, kas izvietota pie sadedzināšanas iekārtas, un no kura materiāls pēc vajadzības tiek piegādāts apkures katlā. GAI mezgls sastāv no 14 cikloniem, kas uzstādīti 2001.gadā. Astoņi no šiem UC - 1200 tipa cikloniem pašlaik pieslēgti cehos strādājošajām iekārtām (seši cikloni šobrīd nav pieslēgti un nav izmantojami). Sakarā ar ražošanas apjoma samazināšanos pašlaik aktīvi darbojas divi līdz četri cikloni un tie pa pāriem pieslēgti noteiktām iekārtām ražošanas cehos. Pārējie paredzēti gadījumā, ja uzņēmums palielinās ražošanas apjomu. Attīrītais gaiss pa caurulēm tiek izvadīts 14 m augstumā, atveres diametrs 800 mm. Sagatavošanas cehā (Nr.6) no žāvētiem dēļiem gatavo līstes - izejmateriālu līmēto koka plākšņu ražošanai, un veic salīmēto koka plākšņu piegriešanu vajadzīgajos izmēros. Cehā darbojas garenzāģis (darbojas ~2h/dienā), zāģis (~3 h/dienā), kopējamais zāģis (~8h/dienā), divas četrpusīgās ēveles (abas darbojas ~8 h/dienā), zeimers (~8 h/dienā), garinātājzāģis (~8h/dienā). Visas šīs iekārtas pieslēgtas vienai ventilācijas maģistrālei ar jaudu 10 000 m 3 /h un no tām sasūktās skaidas un putekļi nonāk vienā ciklonu (CU-1200 tipa) pārī (emisijas avoti A2 un A3). Cehā strādā arī slīpmašīna (~6 h/dienā), kura kopā ar līmētavā esošo robotu-frēzi pieslēgti otram ciklonu pārim (emisijas avoti A4 un A5). Ventilācijas maģistrāles, kura apkalpo šīs divas iekārtas, jauda ir 9000 m 3 /h. Telpā nav uzstādīta piespiedu pieplūdes un nosūces ventilācijas sistēma. Virpotava (Nr.6.1.) ir atsevišķa telpa sagatavošanas ceha ēkā, kurā izgatavo mēbeļu kājas. Darba telpā atrodas divas virpas un divas rokas slīpmašīnas, kuras katru atsevišķi ir iespējams pieslēgt pie putekļusūcēja SF-209BH. Iekārtas netiek darbinātas visas vienlaicīgi. Tā kā šīs iekārtas tiek lietotas tikai aptuveni 4 dienas mēnesī, tad to darbībai pietiek ar vienu putekļusūcēju. Putekļusūcējā sasūktās skaidas tiek aizvestas līdz ventilācijas ievadam sagatavošanas cehā un iesūktas ventilācijas sistēmā, kas savukārt skaidas un putekļus novada GAI mezglā un pēc tam - sadedzināšanai katlumājā. Telpā nav uzstādīta piespiedu pieplūdes un nosūces ventilācijas sistēma. Līmētava (Nr.6.2.) gatavo līmētās koka plāksnes un mēbeļu sagataves. Telpā atrodas trīs līmes preses, ar kurām salīmē līstes un sapresē koka plāksnes, un frēze – robots, ar kuras palīdzību veido gatavas mēbeļu detaļas (strādā 6 h/dienā). Līmes preses nav pieslēgtas pie ventilācijas sistēmas, jo šajā procesā neveidojas emisijas gaisā. Robots – frēze kopā ar sagatavošanas cehā esošo slīpmašīnu pieslēgti otram ciklonu pārim (emisijas avoti A4 un A5). Telpā nav uzstādīta piespiedu pieplūdes/ nosūces ventilācijas sistēma. Ražošanas cehā (Nr.7) frēzē koka plāksnes un sagriež frēzētās koka plāksnes, kā arī urbj jau gatavās plāksnēs caurumus mēbeļu tapām. Telpā atrodas divi garinātājzāģi (darbojas ~ 6 - 8 h/dienā) un 3 frēzes (katra darbojas 3 - 4 h/dienā), kam pastāvīgi pieslēgti jaudīgi putekļu sūcēji SF-003F (88 m 3 /min). Viena frēze (darbojas 6 h/dienā) un zāģis (darbojas 4 h/dienā) tiek pieslēgti putekļusūcējiem laikā, kad tiek darbināti. Skaidas, kas sasūktas putekļusūcējos, tiek nogādātas līdz ventilācijas ievadam sagatavošanas cehā un iesūktas ventilācijas sistēmā, kas savukārt skaidas un putekļus novada GAI mezglā un pēc tam - sadedzināšanai katlumājā. Ražošanas cehā atrodas arī divas urbjmašīnas (katra darbojas ~ 4 - 6h/dienā), kurām nav paredzēta vieta putekļusūcēja pieslēgšanai. Tā kā šajā procesā rodas tikai liela izmēra skaidas, tās, urbjmašīnām darbojoties, birst uz grīdas, tiek savāktas mucā un vēlāk 6
nogādātas līdz ventilācijas ievadam sagatavošanas cehā un iesūktas ventilācijas sistēmā. Telpā nav uzstādīta piespiedu pieplūdes un nosūces ventilācijas sistēma. Lakošanas cehs (Nr.8) sastāv no trim atsevišķām telpām. Pirmajā telpā atrodas slīpmašīna, pie kuras vienlaicīgi strādā divi darbinieki (darbojas ~6 h/dienā). Slīpmašīna pieslēgta diviem ciklonu pāriem, četriem cikloniem (emisijas avoti A6; A7; A8; A9) ar ventilācijas maģistrāles iesūkšanas jaudu 8500 m 3 /h. Šajā telpā atsevišķā darba vietā notiek arī zaru vietu un šķirbu špaktelēšana (špakteļmasas patēriņš ~140 kg/gadā). Atsevišķa, speciāla darba vieta (norobežota no trīs pusēm) iekārtota putekļu un skaidu notīrīšanai no mēbeļu detaļām. Skaidas un putekļus no gatavajām detaļām nopūš ar gaisa pistolēm, izmantojot saspiestu gaisu, bet nopūstos putekļus un skaidas no darba vietas nosūc četri putekļusūcēji SF-003F (88 m 3 /min). Otrā lakošanas ceha telpā notiek beicēšana un lakošana. Telpā atrodas divas beicēšanas vietas, no kurām nav atsevišķas nosūces. Beicēšana notiek aptuveni ~4 h/dienā. Lakošana notiek četrās lakošanas darba vietās, kurām katrai ir savs nosūcējs 2000 m 3 /h un izvads ēkas ārpusē (emisijas avoti A10, A11, A12, A13) un lakmašīna, kurai ir atsevišķs nosūcējs ar jaudu 3000 m 3 /h un izvads ārpus telpas (emisijas avots A14). Pēc nolakošanas mēbeļu detaļas noliek žāvēties zem viena no nosūcējiem. Telpā uzstādītas caurules, lai tuvākajā laikā pievienotu ventilatoru un nodrošinātu piespiedu pieplūdes ventilāciju. Lakošanas kameras un lakmašīna strādā katra ~4h/dienā. Trešajā lakošanas ceha telpā ir noliktava un pakotava. Tur tiek iepakotas un uzglabātas gatavās mēbeles un to detaļas. Ražošanas cehs Nr.8 un ražošanas cehs Nr.10 ir savienoti ar telpu, kurā notiek kartona piegriešana pēc izmēriem, lai tālāk to izmantotu gatavās produkcijas iepakošanai. Piegrieztais kartons telpā tiek arī īslaicīgi uzglabāts. 2.Ražošanas ceha (Nr.10) pirmajā stāvā atrodas ražošanas materiālu noliktava. Materiālu noliktavā slēgtā telpā, uz šķidrumu necaurlaidīgas virsmas ar hidroizolāciju tiek glabātas lakas, grunts krāsas, beices šķīdumi un atšķaidītāji 25 l iepakojumos, kā arī līme 30 kg iepakojumos. Noliktavā glabājas arī plēve, papīrs, palešu plēve, līmlenta, skavas un maisiņi. Ražošanas ceha otrajā stāvā notiek durtiņu un citu nelielo detaļu izgatavošana vannas istabas mēbeļu komplektiem. Telpā atrodas urbjmašīna, kurai nav paredzēta vieta putekļusūcēja pieslēgšanai. Tā kā šajā procesā rodas tikai liela izmēra skaidas, tās tiek savāktas mucās un nogādātas līdz ventilācijas ievadam sagatavošanas cehā un iesūktas ventilācijas sistēmā. Trīs frēzes un zāģis, kas novietoti šajā telpā darbojas katrs ~4 h/dienā un tiem visiem ir pievienoti putekļusūceji SF-003F (88 m 3 /min). Telpā novietota arī līmes prese, ar kuru strādā ~4 h/dienā. Ražošanas telpā nav uzstādīta piespiedu pieplūdes un nosūces ventilācijas sistēma. Noliktava (Nr.11) ir atsevišķa ēka, kurā uzglabā materiālus iepakošanai – finieri, gofrus, stieples un citus materiālus pakošanai (materiālu izlietojumu skat. 9.1.tabulā), nelielos daudzumos eļļas, kas nepieciešamas kompresoriem un iekrāvējam. Eļļas glabā hermētiskās 200 l metāla mucās (patērē ~20 l un ~37 l/gadā no katra eļļas veida). Ēka ir slēgta, ar šķidrumu necaurlaidīgu grīdu. Noliktavā (Nr.12) glabā stiklu, kuru izmanto mēbeļu ražošanā. Šajā noliktavā stiklu arī piegriež pēc vajadzīgajiem izmēriem. Šo procesu rezultātā nekādas emisijas vidē nenonāk. Gofres cehs (Nr.13) kurā notiek kartona piegriešana vajadzīgajos izmēros, lai veidotu kastes gatavās produkcijas iepakošanai. Sagatavotās kastu veidnes īslaicīgi tiek arī uzglabātas šajā ēkā. Nojumēs (Nr.14) uzglabā metāla stīpu atgriezumus, kas rodas pakošanas laikā, un sašķidrinātu skābekli, kas nepieciešams metināšanas darbiem mehāniskajā darbnīcā. Nojumē glabā 2 pilnus un 2 tukšus balonus. Mehāniskajā darbnīcā (Nr.15) notiek nelieli ražošanas iekārtu remontdarbi. Tur novietoti divi metināšanas aparāti. Tie tiek lietoti ļoti reti, apmēram 1 reizi nedēļā un kā 7
- Page 1 and 2: LATVIJAS REPUBLIKAS VIDES MINISTRIJ
- Page 3 and 4: A SADAĻA Vispārīgā informācija
- Page 5: B SADAĻA Pieteiktā darbība un ie
- Page 9 and 10: Ūdens tiek izmantots sadzīves un
- Page 11 and 12: 5. Terpentīns 6. 7 8 Skābeklis, s
- Page 13 and 14: Emisijas avota kods Emisijas avota
- Page 15 and 16: 10.10. avāriju risks un rīcības
- Page 17 and 18: Piesārņojošo vielu emisijas limi
- Page 19 and 20: 13.2. emisija no neorganizētiem (d
- Page 21 and 22: 13.8. mēraparatūras uzturēšana
- Page 23 and 24: 5. Līdz 01.08.2008. noslēgt līgu
- Page 25 and 26: PIELIKUMI 1.PIELIKUMS INFORMĀCIJA
- Page 27 and 28: Uzņēmuma kopējais produkcijas ap
- Page 29: MĒBEĻU RAŽOTNES IZVIETOJUMA PRIN
darbinātas visas 6 kaltes. Tomēr ik gadus katlumāja netiek darbināta aptuveni trīs<br />
mēnešus, kad apkures katli atrodas dīkstāvē iekārtu apkopes dēļ.<br />
Katlam nepieciešamā ūdens sagatavošana notiek, izmantojot filtru (sāls filtrs), sāls<br />
patēriņš ~8,3 kg/mēnesī. Cita veida ūdens mīkstināšanas līdzekļi netiek izmantoti.<br />
Kā kurināmo izmanto skaidas un kokapstrādes atgriezumus. Kurināmā daudzums ir 480 t<br />
(1428 m 3 koksnes skaidu un 472 m 3 kokapstrādes atgriezumu) gadā. Atsevišķos<br />
gadījumos, kad trūkst skaidu un atgriezumu, kā kurināmo izmanto arī malku.<br />
Kurināmais materiāls no cikloniem, kas atrodas pie katlumājas ēkas ārpusē esošajā GAI<br />
mezglā (Nr.4 – skat.4.pielikumu), sākumā nonāk skaidu bunkurā (ietilpība 80 m 3 ) un tad<br />
automātiski pa šneku tiek padots uz skaidu tvertni, kas izvietota pie sadedzināšanas<br />
iekārtas, un no kura materiāls pēc vajadzības tiek piegādāts apkures katlā. GAI mezgls<br />
sastāv no 14 cikloniem, kas uzstādīti 2001.gadā. Astoņi no šiem UC - 1200 tipa cikloniem<br />
pašlaik pieslēgti cehos strādājošajām iekārtām (seši cikloni šobrīd nav pieslēgti un nav<br />
izmantojami). Sakarā ar ražošanas apjoma samazināšanos pašlaik aktīvi darbojas divi līdz<br />
četri cikloni un tie pa pāriem pieslēgti noteiktām iekārtām ražošanas cehos. Pārējie<br />
paredzēti gadījumā, ja uzņēmums palielinās ražošanas apjomu. Attīrītais gaiss pa<br />
caurulēm tiek izvadīts 14 m augstumā, atveres diametrs 800 mm.<br />
Sagatavošanas cehā (Nr.6) no žāvētiem dēļiem gatavo līstes - izejmateriālu līmēto koka<br />
plākšņu ražošanai, un veic salīmēto koka plākšņu piegriešanu vajadzīgajos izmēros. Cehā<br />
darbojas garenzāģis (darbojas ~2h/dienā), zāģis (~3 h/dienā), kopējamais zāģis<br />
(~8h/dienā), divas četrpusīgās ēveles (abas darbojas ~8 h/dienā), zeimers (~8 h/dienā),<br />
garinātājzāģis (~8h/dienā). Visas šīs iekārtas pieslēgtas vienai ventilācijas maģistrālei ar<br />
jaudu 10 000 m 3 /h un no tām sasūktās skaidas un putekļi nonāk vienā ciklonu (CU-1200<br />
tipa) pārī (emisijas avoti A2 un A3). Cehā strādā arī slīpmašīna (~6 h/dienā), kura kopā ar<br />
līmētavā esošo robotu-frēzi pieslēgti otram ciklonu pārim (emisijas avoti A4 un A5).<br />
Ventilācijas maģistrāles, kura apkalpo šīs divas iekārtas, jauda ir 9000 m 3 /h. Telpā nav<br />
uzstādīta piespiedu pieplūdes un nosūces ventilācijas sistēma.<br />
Virpotava (Nr.6.1.) ir atsevišķa telpa sagatavošanas ceha ēkā, kurā izgatavo mēbeļu kājas.<br />
Darba telpā atrodas divas virpas un divas rokas slīpmašīnas, kuras katru atsevišķi ir<br />
iespējams pieslēgt pie putekļusūcēja SF-209BH. Iekārtas netiek darbinātas visas<br />
vienlaicīgi. Tā kā šīs iekārtas tiek lietotas tikai aptuveni 4 dienas mēnesī, tad to darbībai<br />
pietiek ar vienu putekļusūcēju. Putekļusūcējā sasūktās skaidas tiek aizvestas līdz<br />
ventilācijas ievadam sagatavošanas cehā un iesūktas ventilācijas sistēmā, kas savukārt<br />
skaidas un putekļus novada GAI mezglā un pēc tam - sadedzināšanai katlumājā. Telpā<br />
nav uzstādīta piespiedu pieplūdes un nosūces ventilācijas sistēma.<br />
Līmētava (Nr.6.2.) gatavo līmētās koka plāksnes un mēbeļu sagataves. Telpā atrodas trīs<br />
līmes preses, ar kurām salīmē līstes un sapresē koka plāksnes, un frēze – robots, ar kuras<br />
palīdzību veido gatavas mēbeļu detaļas (strādā 6 h/dienā). Līmes preses nav pieslēgtas pie<br />
ventilācijas sistēmas, jo šajā procesā neveidojas emisijas gaisā. Robots – frēze kopā ar<br />
sagatavošanas cehā esošo slīpmašīnu pieslēgti otram ciklonu pārim (emisijas avoti A4 un<br />
A5). Telpā nav uzstādīta piespiedu pieplūdes/ nosūces ventilācijas sistēma.<br />
Ražošanas cehā (Nr.7) frēzē koka plāksnes un sagriež frēzētās koka plāksnes, kā arī urbj<br />
jau gatavās plāksnēs caurumus mēbeļu tapām. Telpā atrodas divi garinātājzāģi (darbojas<br />
~ 6 - 8 h/dienā) un 3 frēzes (katra darbojas 3 - 4 h/dienā), kam pastāvīgi pieslēgti jaudīgi<br />
putekļu sūcēji SF-003F (88 m 3 /min). Viena frēze (darbojas 6 h/dienā) un zāģis (darbojas 4<br />
h/dienā) tiek pieslēgti putekļusūcējiem laikā, kad tiek darbināti. Skaidas, kas sasūktas<br />
putekļusūcējos, tiek nogādātas līdz ventilācijas ievadam sagatavošanas cehā un iesūktas<br />
ventilācijas sistēmā, kas savukārt skaidas un putekļus novada GAI mezglā un pēc tam -<br />
sadedzināšanai katlumājā.<br />
Ražošanas cehā atrodas arī divas urbjmašīnas (katra darbojas ~ 4 - 6h/dienā), kurām nav<br />
paredzēta vieta putekļusūcēja pieslēgšanai. Tā kā šajā procesā rodas tikai liela izmēra<br />
skaidas, tās, urbjmašīnām darbojoties, birst uz grīdas, tiek savāktas mucā un vēlāk<br />
6
Change language