09.07.2008 - Vides pārraudzības valsts birojs
09.07.2008 - Vides pārraudzības valsts birojs
09.07.2008 - Vides pārraudzības valsts birojs
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
10.5. smaku veidošanās<br />
Smaku emisija no neorganizētiem avotiem notiek sagatavošanas cehā, kur notiek mehānismu<br />
detaļu tīrīšana laikā ar terpentīnu, kas ir pieskaitāms gaistošajiem organiskajiem<br />
savienojumiem (GOS). GOS saturs terpentīnā ir 99%, darbības (izmantošanas) laiks ~30<br />
h/gadā, gadā patērētais daudzums 0,24 t, stundā patērētais daudzums attiecīgi 8 kg.<br />
Terpentīnam raksturīga arī smaku emisija, ko SIA “Lauma Koks” izmanto telpā, kurai nav<br />
piespiedu nosūces ventilācijas no telpas, līdz ar to var uzskatīt, ka tā ir smaku emisija.<br />
Terpentīna smaku emisija apkārtējā vidē šajā gadījumā ir nenozīmīga, jo mehānismu detaļu<br />
tīrīšana notiek tikai gadījumos, kad tas nepieciešams.<br />
Mehāniskajā darbnīcā nelielos apjomos tiek veikti metināšanas darbi, tā kā metināšanas<br />
postenis nav stacionārs, to var uzskatīt par neorganizētu emisiju. Metināšana tiek veikta ar<br />
metināšanas iekārtu gāzes vidē ar elektrodiem ANO-3, 4, 5 un UONI-13/45. Metināšana<br />
notiek vidēji 2 h darba dienās (~500 h/gadā). Metināšanas telpa nav aprīkota ar piespiedu<br />
nosūces ventilāciju.<br />
10.6. emisija ūdenī un tās ietekme uz vidi<br />
Sadzīves notekūdeņus novada krājrezervuārā, par kuru apsaimniekošanu ir noslēgts līgums<br />
ar pakalpojumu sniedzēju organizāciju. Sadzīves notekūdeņu daudzums ir salīdzinoši<br />
neliels, jo ūdens tiek izmantots tikai tualetēm.<br />
10.7. atkritumu veidošanās un apsaimniekošana<br />
Sadzīves atkritumus uzglabā atsevišķā konteinerā. Par to apsaimniekošanu ir noslēgts<br />
līgums ar SIA ZAAO. Gadā rodas 4,75 tonnas sadzīves atkritumi.<br />
Atstrādātās eļļas, kas rodas no iekrāvējiem, autotransporta līdz 0,05 t/ gadā uzglabā slēgtā<br />
mucā, slēgtā telpā. Par to apsaimniekošanu ir noslēgts līgums ar SIA „Ottensen”.<br />
Saražotās un ciklonos uztvertās skaidas un koksnes atlikumus līdz 1428 m 3 /gadā un koksnes<br />
atgriezumus 472 m 3 / gadā izmanto siltumenerģijas ražošanai.<br />
Sadedzināšanas iekārtās sadedzināšanas procesā radušos pelnus izmanto zemju mēslošanai<br />
uzņēmuma darbinieki. Gada laikā rodas 1 tonna pelnu.<br />
Bīstamos atkritumus - plastmasas iepakojumi no gruntskrāsām, lakām, beicēm,<br />
atšķaidītājiem rodas līdz 5,0 t/gadā. Uzņēmumam nav noslēgts līgums par šī iepakojuma<br />
apsaimniekošanu, bet pašlaik tiek veikta cenu aptauja, lai izvēlētos bīstamo atkritumu<br />
apsaimniekotāju. Līdz šim iepakojums tiek uzglabāts slēgtās noliktavas telpās, kurās grīdas<br />
segums ir ar hidroizolāciju.<br />
10.8. trokšņa emisija<br />
Viss ražošanas process notiek četrās ēkās aiz aizvērtām durvīm un logiem, lai samazinātu<br />
trokšņa izplatību ārpus uzņēmuma teritorijas.<br />
Trokšņa līmenis uz ražotnes teritorijas robežas nav noteikts. Tiek pieņemts, ka trokšņa<br />
līmenis uz fasādes minēto iekārtu darbības laikā nepārsniedz attiecīgajā teritorijas zonējumā<br />
(tehniskās apbūves teritorija), pieļaujamās robežvērtības L diena (60 dB(A)).<br />
Transports pārvietojas tikai dienas laikā. Sūdzības no iedzīvotājiem par pārsniegtu trokšņa<br />
līmeni ārpus uzņēmuma teritorijas nav saņemtas.<br />
10.9. augsnes aizsardzība<br />
Lai novērstu augsnes un pazemes ūdeņu piesārņošanu sadzīves atkritumi uzņēmuma<br />
teritorijā tiek uzglabāti speciālos konteineros, bīstamie atkritumi tiek uzglabāti atsevišķi,<br />
slēgtā noliktavā, kuras grīdas segums ir nodrošināts ar hidroizolāciju, līdz ar to augsnes un<br />
pazemes ūdeņu piesārņojuma risks ir praktiski novērsts. Līdz šim uzņēmuma teritorijā<br />
augsnes vai pazemes ūdens piesārņojums nav novērots. Nav veikta izpēte par uzņēmuma<br />
darbības rezultātā radīto augsnes vai pazemes ūdeņu piesārņojumu, līdz ar to operatoram<br />
nav informācijas par augsnes piesārņojumu.<br />
14