09.07.2008 - Vides pārraudzības valsts birojs

LATVIJAS REPUBLIKAS VIDES MINISTRIJAS VALSTS VIDES DIENESTA
VALMIERAS REĢIONĀLĀ VIDES PĀRVALDE
L. Paegles iela 13, Valmiera, LV- 4201 Tālrunis 64207266 Fakss 64207281 E-pasts parvalde@valmiera.vvd.gov.lv
Atļauja B kategorijas piesārņojošai darbībai
Nr. 296
Komersanta (vai citas personas) firmas nosaukums: SIA “Lauma Koks”
Juridiskā adrese: “Magones”, Lēdurgas pagasts, Limbažu rajons, LV-4012
Vienotais reģistrācijas numurs: 40103002584
Reģistrācijas datums Uzņēmumu reģistrā: 27.03.1991.
Reģistrācijas datums Uzņēmumu reģistra komercreģistrā: 20.01.2003.
Iekārta, operators: Kokapstrādes un mēbeļu ražotne, SIA “Lauma Koks”
Adrese: “Magones”, Lēdurgas pagasts, Limbažu rajons, LV-4012
Teritorijas kods: 665600
Pieteiktās piesārņojošās darbības veids atbilstoši likuma “Par piesārņojumu” pielikumam vai
Ministru kabineta 2002.gada 9.jūlija noteikumu Nr. 294 “Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C
kategorijas piesārņojošās darbības un izsniedzamas atļaujas A un B piesārņojošās darbības
veikšanai” 1. pielikumam:
6. Lauksaimniecība, mežsaimniecība un kokapstrāde:
6.8. – mēbeļu ražošana, ja ražošanas platība ir 1000 m 2 un vairāk.
2. pielikumam:
1. Enerģētika:
1.1. – sadedzināšanas iekārtas, kuru ievadītā jauda ir vairāk nekā 0,2 megavati, ja
sadedzināšanas iekārtai saskaņā ar noteikumu 1.pielikuma 1.1. vai 1.2.apakšpunktu
nav nepieciešama atļauja;
5. lauksaimniecība, mežsaimniecība un kokapstrāde:
5.2. – kokzāģētavas un kokapstrādes iekārtas, kurās lieto koksnes griešanas tehniku un
pārstrādā 2000m 3 un vairāk apaļkoku un kokmateriālu gadā.
NACE kods: 16.23, 31.09, 35.30
PRODCOM kods: 36.14.13.03.00.
Atļaujas iesnieguma pieņemšanas datums: 09.05.2008.
Atļauja izsniegta jaunai piesārņojošai darbībai.
Izsniegšanas datums un vieta: 2008.gada 9.jūlijs, Valmiera
Valsts Vides dienesta Valmieras
reģionālās vides pārvaldes direktore
I.Zudāne
Z.v.
Lēmumu par atļaujas izsniegšanu vai atļaujas nosacījumiem var apstrīdēt Vides pārraudzības valsts birojā mēneša
laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas.
Atļaujas nosacījumus var pārskatīt visā tās derīguma termiņa laikā, pamatojoties uz likuma „Par piesārņojumu”
32.panta 3. 1 daļu.

Saturs
A sadaļa
Vispārīgā informācija par atļauju
1. Pielietotie normatīvie akti, uz kuriem pamatojoties izsniegta atļauja: ............................ 3
2. Atļaujas derīguma termiņš un jauna iesnieguma iesniegšanas termiņš........................... 4
3. Informācija par to, kam nosūtītas atļaujas kopijas: ......................................................... 4
4. Norāde par ierobežotas pieejamības informāciju ............................................................ 4
5. (Svītrots ar 26.07.2005.noteikumiem Nr.567)................................................................. 4
6. Citas saņemtās atļaujas, kuras aizstāj šī atļauja:.............................................................. 4
B sadaļa
Pieteiktā darbība un iesnieguma novērtējums
7. Pieteiktās darbības īss apraksts........................................................................................ 5
8. Atrašanās vietas novērtējums .......................................................................................... 8
9. Komentāri (norādot, kuri ir ņemti vērā) .......................................................................... 8
10. Pieteikuma novērtējums ................................................................................................ 8
C sadaļa
Atļaujas nosacījumi
11. Nosacījumi uzņēmuma darbībai .................................................................................. 15
12. Resursu izmantošana ................................................................................................... 16
13. Gaisa aizsardzība ......................................................................................................... 16
14. Notekūdeņi .................................................................................................................. 21
15. Troksnis ....................................................................................................................... 22
16. Atkritumi ..................................................................................................................... 22
17. Prasības augsnes, grunts, kā arī pazemes ūdeņu aizsardzībai...................................... 23
18. Nosacījumi iekārtas darbībai netipiskos apstākļos ...................................................... 24
19. Nosacījumi avāriju novēršanai un darbībām ārkārtas situācijās.................................. 24
20. Prasības informācijai, kas sniedzama vides aizsardzības institūcijām, ja pārkāpti
atļaujas nosacījumi, vai notikusi avārija............................................................................ 24
21. Nosacījumi vides valsts inspektoru regulārajām kontrolēm........................................ 24
Pielikumi
1.Pielikums
Informācija par pieteikuma un tā precizējumu vai papildinājumu iesniegšanas datumiem.. 25
2.Pielikums
Kopsavilkums ........................................................................................................................ 26
3. Pielikums
Mēbeļu ražotnes izvietojuma principiālā shēma....................................................................29
2

A SADAĻA
Vispārīgā informācija par atļauju
1. Normatīvie akti, uz kuriem pamatojoties izsniegta atļauja:
1. 2001.gada 15.marta likums “Par piesārņojumu”(ar grozījumiem, kas izsludināti līdz
06.04.2006.) 5.,15.,19., pants.
2. 2001.gada 1.marta “Atkritumu apsaimniekošanas likums” (ar grozījumiem, kas
izsludināti līdz 13.03.2008.) 13.panta pirmā daļa,
3. 2006.gada 29.novembra “Vides aizsardzības likums ” 3.panta pirmā daļa.
4. 1997.gada 6.novembra „Valsts Statistikas likums” (ar grozījumiem, kas izsludināti
līdz16.03.2006.) 10.pants.
5. 2002.gada 9.janvāra Iepakojuma likums (ar grozījumiem, kas izsludināti līdz
21.04.2005.) 12.,13.,15. pants.
6. 1998. gada 1.aprīļa „Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likums” (ar grozījumiem,
kas izsludināti līdz 04.12.2007.) 9.panta trešā daļa;
7. 2002.gada 9.jūlija Ministru kabineta noteikumi Nr. 294 ”Kārtība, kādā piesakāmas A,
B un C kategorijas piesārņojošās darbības un izsniedzamas atļaujas A un B
kategorijas piesārņojošās darbības veikšanai” 4. punkta 4.4.apakšpunkts, 36.punkts,
1. pielikuma 6.punkta 6.8.apakšpunkts, 7.pielikums.
8. 2003.gada 21.oktobra Ministru kabineta noteikumi Nr. 588 “Noteikumi par gaisa
kvalitāti” 3.punkta 3.1., 3.2., 3.7. apakšpunkti.
9. 2002.gada 20.augusta Ministru kabineta noteikumi Nr. 379 “Kārtība, kādā novēršama,
ierobežojama un kontrolējama gaisu piesārņojošo vielu emisija no stacionāriem
piesārņojuma avotiem” 5., 32., 34., 56., 57., 58.punkts un 3. pielikuma 1. tabula;
10. 2002.gada 23. jūlija Ministru kabineta noteikumu Nr. 319 „Bīstamo atkritumu
uzskaites, identifikācijas, uzglabāšanas, iepakošanas, marķēšanas un pārvadājumu
uzskaites kārtība” 3.pielikumā.
11. 2003.gada 22.aprīļa Ministru kabineta noteikumi Nr. 200 “Noteikumi par stacionāru
piesārņojuma avotu emisijas limita projektu izstrādi” 3.punkta 3.2.apakšpunkts,11.,12.
punkts .
12. 2002.gada 22.janvāra Ministru kabineta noteikumi Nr. 34 “Noteikumi par
piesārņojošo vielu emisiju ūdenī” 42.,43. punkts.
13. 2004.gada 27.jūlija Ministru kabineta noteikumi Nr.626 „Noteikumi par piesārņojošas
darbības izraisīto smaku noteikšanas metodēm, kā arī kārtību, kādā ierobežo šo smaku
izplatīšanos 11.punkts
14. 2004.gada 13.jūlija Ministru kabineta noteikumi Nr.597 „Vides trokšņa novērtēšanas
kārtība” 2.pielikums.
15. 2004.gada 3.augusta Ministru kabineta noteikumi Nr.691 „Vides prasības
kokzāģētavām un kokapstrādes iekārtām” 5.,6.,8.,9.,15. punkts.
16. 2002. gada 22.oktobra Ministru kabineta noteikumi Nr. 446 „Noteikumi par ķīmisko
vielu un ķīmisko produktu uzskaites kārtību un datu bāzi” 2.,3. punkts
17. 2002.gada 2.aprīļa Ministru kabineta noteikumi Nr.139 „Noteikumi par izlietotā
iepakojuma reģenerācijas apjomiem un termiņiem, ziņojuma sniegšanas kārtību un
veidlapas paraugu” 6.,7.,8.,9. punkts un 2.pielikums.
18. 2006.gada 18. decembra Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr.
1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un
ierobežošanu (REACH) 31.pants un 2.pielikums;
19. 2004.gada 14.decembra Ministru kabineta noteikumi Nr.1015 „Vides prasības mazo
katlumāju apsaimniekošanai” 6., 8., 18., 19. punkts.
3

2. Atļaujas derīguma termiņš un jauna iesnieguma iesniegšanas termiņš
Atļauja derīga no 2008. gada 9.jūlija
Atļauja derīga līdz 2013. gada 8.jūlijam
Atļauja izdota saskaņā ar likuma “Par piesārņojumu” 19.panta 3.daļu. Iesniegums jaunas
atļaujas saņemšanai jāiesniedz ne vēlāk kā 60 dienas pirms izsniegtās atļaujas derīguma
termiņa beigām, t.i. līdz 2013.gada 9.maijam.
Ja iekārtā paredzēts veikt būtiskas izmaiņas, iesniegums būtiskām izmaiņām jāiesniedz
vismaz 90 dienas pirms šo izmaiņu veikšanas.
Iesniegums jaunas atļaujas saņemšanai vai būtiskām izmaiņām jāiesniedz mēneša laikā
pēc kāda no šādu apstākļu atklāšanas:
1) ir saņemta informācija par piesārņojuma negatīvo ietekmi uz cilvēku veselību vai vidi,
ir pārsniegti vides kvalitātes normatīvu robežlielumi vai izdarīti grozījumi normatīvajos
aktos, kas nosaka vides kvalitātes normatīvus;
2) saskaņā ar valsts institūciju atzinumu procesa drošības garantēšanai ir nepieciešams
lietot citu tehnoloģiju;
3) to nosaka citi normatīvie akti;
4) ja iekārtas radītais piesārņojums ir tik būtisks, ka atļaujas nosacījumus vai tajā
noteiktos emisijas limitus nepieciešams pārskatīt vai noteikt atļaujā jaunus emisijas
limitus.
3. Informācija par to, kam nosūtītas atļaujas kopijas:
Vides pārraudzības valsts birojam – pa pastu: Rūpniecības ielā 23, Rīgā, elektroniski:
vpvb@vpvb.gov.lv;
Sabiedrības veselības aģentūras Valmieras filiālei – L. Paegles ielā 9, Valmierā,
elektroniski: valmiera@sva.gov.lv;
Lēdurgas pagasta padomei – Melngaiļa ielā 2, Lēdurgā, Limbažu rajonā elektroniski:
ledpadom@latnet.lv
4. Norāde par ierobežotas pieejamības informāciju
Atļaujā nav ietverta ierobežotas pieejamības informācija.
5. (Svītrots ar 26.07.2005.noteikumiem Nr.567).
6. Citas saņemtās atļaujas, kuras aizstāj šī atļauja:
Nav. (Uzņēmuma darbību reglamentēja Valmieras reģionālās vides pārvaldes (turpmāk
tekstā – RVP) izdota atļauja emisijām gaisā Nr.6656-2096, kuras derīguma termiņš bija
līdz 01.07.2001).
4

B SADAĻA
Pieteiktā darbība un iesnieguma novērtējums
7. Pieteiktās darbības īss apraksts
Kokapstrādes cehs un galdniecība SIA „Lauma Koks” ir dibināta 1991.gadā. Tā
nodarbojas ar dažādu koksnes izstrādājumu (pārsvarā vannas istabu mēbeļu iekārtu)
izgatavošanu, produktu apdari (beicēšanu un lakošanu) un iepakošanu.
Praktiski visi ražotnes stacionārie darbagaldi, no kuriem iespējamas skaidu un putekļu
emisijas, ir aprīkoti ar vietēju nosūces ventilāciju, kas tiek novadīta vai nu uz gaisa
attīrīšanas iekārtu (GAI) mezglu – cikloniem, vai speciāliem, ražošanas procesiem
paredzētiem putekļusūcējiem.
Ražotnes teritorijā atrodas 4 ražošanas cehi, gateris, kalte, katlumāja un divas materiālu
uzglabāšanas noliktavas.
Gaterī apstrādā apaļkokus, ko teritorijā piegādā piegādātāji ar savu autotransportu. Šeit
apaļkoki tiek pārstrādāti un izgatavoti dēļi, kurus tālāk izmanto mēbeļu ražošanā. Gatera
izmantošanu nosaka tirgus situācija – ja izdevīgāk ir iepirkt jau izžāvētu materiālu, tad
gateris tiek izmantots nedaudz, ja dēļus ir izdevīgāk sagatavot un žāvēt uzņēmumā, tad
gateris tiek noslogots intensīvāk.
Dēļu sagatavošanai tiek izmantoti 2 lentzāģi, daudzzāģis un zeimers, kurus darbināšanas
laikā pieslēdz lokālam, pārvietojamam putekļusūcējam SF-209BH ar nosūces jaudu
59 m 3 /min.
Sagatavotos dēļus ar uzņēmuma iekšējo transportu nogādā vai nu uzreiz žāvēšanai kaltēs,
vai novieto segta tipa noliktavā pie kaltes neilgai uzglabāšanai līdz žāvēšanai.
Kalte ar sešām žāvēšanas kamerām izvietota kopīgā ēkā ar katlumāju, līdz ar to
žāvēšanas kamerām nepieciešamais siltums tiek nogādāts tajās ar minimāliem zudumiem.
Žāvēšanas kameru darbību regulē automātiski – tiek uzstādīts noteikts režīms un vadības
panelis regulē žāvēšanas procesam nepieciešamo temperatūras un mitruma režīmu. Lai
nodrošinātu pareizu žūšanas režīmu, žāvēšanas kamerās (katras ietilpība 60 m 3 ) cikla
sākumā un beigās tiek izmantots arī ūdens, kas novērš plaisu rašanos kokmateriālos. Kaltē
žāvē kokmateriālus, ko sagatavo gaterī. Viena žāvēšanas cikla garums ir 14 diennaktis.
Žāvēšanas laikā emisijas gaisā nerodas. Kamerās tiek novietoti dēļu krāvumi un žāvēšana
veikta ar karstā gaisa plūsmu. Tiklīdz gaisā ir uzkrājies noteikts mitruma daudzums, tiek
atvērts aizbīdnis un veikta gaisa apmaiņa – mitrais gaiss izlaists vidē un telpā ar pieplūdes
ventilatoru ielaists svaigs gaiss.
Katlumājā uzstādīti divi A/S „Komforts” ražoti apkures katli „AK-1000”. Katras
sadedzināšanas iekārtas uzstādītā nominālā siltuma jauda ir 1 MW, iekārtu kopējā jauda 2
MW. Sadedzināšanas iekārtas „AK-1000” ir tērauda cauruļu ūdens sildāmie katli, kas
sastāv no divām daļām – kurtuves un konvektīvās daļas. Kurtuve veidota no cauruļu
kolektoriem. Konvektīvā daļa sastāv no liela diametra caurules, kurā iemetinātas caurules
ar diametru 76 mm dūmgāzu aizvadīšanai no kurtuves. Dūmgāzes sasilda kurtuvi un
konvektīvajā daļā esošo ūdeni. Maksimālā siltumnesēja temperatūra ir +95°C. Apkures
katlu kurināmā izmantošanas efektivitāte ir 82,7-85,1 %.
Lai samazinātu cieto izkliedēto daļiņu emisijas gaisā, aiz katra no apkures katliem
uzstādīts viens A/S „Komforts” ražots multiciklons „MC-1000”. Dūmgāzes ieplūst
multiciklonā pa spirālveida virsmu. Centrbēdzes spēku ietekmē cietās izkliedētās daļiņas
nosēžas apakšējā bunkurā, bet attīrītās dūmgāzes izplūst pa augšējo daļu. Multiciklona
ražība ir 1,7 m 3 /s. Dūmgāzes no abiem katliem tiek novadītas kopējā dūmenī, kura
augstums ir 25m un diametrs 0,6m.
Apkures katli darbojas 24 h diennaktī, jo siltumenerģija, ko tie saražo, nepieciešama
galvenokārt kaltēm ar viena darbības cikla garumu 14 diennaktis. Kaltes tiek noslogotas
atkarībā no tirgus situācijas – ja izdevīgāk ir iepirkt sausu izejmateriālu (gatavus dēļus),
tad izmanto 1-2 kaltes. Ja tiek iepirkti apaļkoki, kurus apstrādā uzņēmumā, attiecīgi tiek
5

darbinātas visas 6 kaltes. Tomēr ik gadus katlumāja netiek darbināta aptuveni trīs
mēnešus, kad apkures katli atrodas dīkstāvē iekārtu apkopes dēļ.
Katlam nepieciešamā ūdens sagatavošana notiek, izmantojot filtru (sāls filtrs), sāls
patēriņš ~8,3 kg/mēnesī. Cita veida ūdens mīkstināšanas līdzekļi netiek izmantoti.
Kā kurināmo izmanto skaidas un kokapstrādes atgriezumus. Kurināmā daudzums ir 480 t
(1428 m 3 koksnes skaidu un 472 m 3 kokapstrādes atgriezumu) gadā. Atsevišķos
gadījumos, kad trūkst skaidu un atgriezumu, kā kurināmo izmanto arī malku.
Kurināmais materiāls no cikloniem, kas atrodas pie katlumājas ēkas ārpusē esošajā GAI
mezglā (Nr.4 – skat.4.pielikumu), sākumā nonāk skaidu bunkurā (ietilpība 80 m 3 ) un tad
automātiski pa šneku tiek padots uz skaidu tvertni, kas izvietota pie sadedzināšanas
iekārtas, un no kura materiāls pēc vajadzības tiek piegādāts apkures katlā. GAI mezgls
sastāv no 14 cikloniem, kas uzstādīti 2001.gadā. Astoņi no šiem UC - 1200 tipa cikloniem
pašlaik pieslēgti cehos strādājošajām iekārtām (seši cikloni šobrīd nav pieslēgti un nav
izmantojami). Sakarā ar ražošanas apjoma samazināšanos pašlaik aktīvi darbojas divi līdz
četri cikloni un tie pa pāriem pieslēgti noteiktām iekārtām ražošanas cehos. Pārējie
paredzēti gadījumā, ja uzņēmums palielinās ražošanas apjomu. Attīrītais gaiss pa
caurulēm tiek izvadīts 14 m augstumā, atveres diametrs 800 mm.
Sagatavošanas cehā (Nr.6) no žāvētiem dēļiem gatavo līstes - izejmateriālu līmēto koka
plākšņu ražošanai, un veic salīmēto koka plākšņu piegriešanu vajadzīgajos izmēros. Cehā
darbojas garenzāģis (darbojas ~2h/dienā), zāģis (~3 h/dienā), kopējamais zāģis
(~8h/dienā), divas četrpusīgās ēveles (abas darbojas ~8 h/dienā), zeimers (~8 h/dienā),
garinātājzāģis (~8h/dienā). Visas šīs iekārtas pieslēgtas vienai ventilācijas maģistrālei ar
jaudu 10 000 m 3 /h un no tām sasūktās skaidas un putekļi nonāk vienā ciklonu (CU-1200
tipa) pārī (emisijas avoti A2 un A3). Cehā strādā arī slīpmašīna (~6 h/dienā), kura kopā ar
līmētavā esošo robotu-frēzi pieslēgti otram ciklonu pārim (emisijas avoti A4 un A5).
Ventilācijas maģistrāles, kura apkalpo šīs divas iekārtas, jauda ir 9000 m 3 /h. Telpā nav
uzstādīta piespiedu pieplūdes un nosūces ventilācijas sistēma.
Virpotava (Nr.6.1.) ir atsevišķa telpa sagatavošanas ceha ēkā, kurā izgatavo mēbeļu kājas.
Darba telpā atrodas divas virpas un divas rokas slīpmašīnas, kuras katru atsevišķi ir
iespējams pieslēgt pie putekļusūcēja SF-209BH. Iekārtas netiek darbinātas visas
vienlaicīgi. Tā kā šīs iekārtas tiek lietotas tikai aptuveni 4 dienas mēnesī, tad to darbībai
pietiek ar vienu putekļusūcēju. Putekļusūcējā sasūktās skaidas tiek aizvestas līdz
ventilācijas ievadam sagatavošanas cehā un iesūktas ventilācijas sistēmā, kas savukārt
skaidas un putekļus novada GAI mezglā un pēc tam - sadedzināšanai katlumājā. Telpā
nav uzstādīta piespiedu pieplūdes un nosūces ventilācijas sistēma.
Līmētava (Nr.6.2.) gatavo līmētās koka plāksnes un mēbeļu sagataves. Telpā atrodas trīs
līmes preses, ar kurām salīmē līstes un sapresē koka plāksnes, un frēze – robots, ar kuras
palīdzību veido gatavas mēbeļu detaļas (strādā 6 h/dienā). Līmes preses nav pieslēgtas pie
ventilācijas sistēmas, jo šajā procesā neveidojas emisijas gaisā. Robots – frēze kopā ar
sagatavošanas cehā esošo slīpmašīnu pieslēgti otram ciklonu pārim (emisijas avoti A4 un
A5). Telpā nav uzstādīta piespiedu pieplūdes/ nosūces ventilācijas sistēma.
Ražošanas cehā (Nr.7) frēzē koka plāksnes un sagriež frēzētās koka plāksnes, kā arī urbj
jau gatavās plāksnēs caurumus mēbeļu tapām. Telpā atrodas divi garinātājzāģi (darbojas
~ 6 - 8 h/dienā) un 3 frēzes (katra darbojas 3 - 4 h/dienā), kam pastāvīgi pieslēgti jaudīgi
putekļu sūcēji SF-003F (88 m 3 /min). Viena frēze (darbojas 6 h/dienā) un zāģis (darbojas 4
h/dienā) tiek pieslēgti putekļusūcējiem laikā, kad tiek darbināti. Skaidas, kas sasūktas
putekļusūcējos, tiek nogādātas līdz ventilācijas ievadam sagatavošanas cehā un iesūktas
ventilācijas sistēmā, kas savukārt skaidas un putekļus novada GAI mezglā un pēc tam -
sadedzināšanai katlumājā.
Ražošanas cehā atrodas arī divas urbjmašīnas (katra darbojas ~ 4 - 6h/dienā), kurām nav
paredzēta vieta putekļusūcēja pieslēgšanai. Tā kā šajā procesā rodas tikai liela izmēra
skaidas, tās, urbjmašīnām darbojoties, birst uz grīdas, tiek savāktas mucā un vēlāk
6

nogādātas līdz ventilācijas ievadam sagatavošanas cehā un iesūktas ventilācijas sistēmā.
Telpā nav uzstādīta piespiedu pieplūdes un nosūces ventilācijas sistēma.
Lakošanas cehs (Nr.8) sastāv no trim atsevišķām telpām. Pirmajā telpā atrodas
slīpmašīna, pie kuras vienlaicīgi strādā divi darbinieki (darbojas ~6 h/dienā). Slīpmašīna
pieslēgta diviem ciklonu pāriem, četriem cikloniem (emisijas avoti A6; A7; A8; A9) ar
ventilācijas maģistrāles iesūkšanas jaudu 8500 m 3 /h. Šajā telpā atsevišķā darba vietā
notiek arī zaru vietu un šķirbu špaktelēšana (špakteļmasas patēriņš ~140 kg/gadā).
Atsevišķa, speciāla darba vieta (norobežota no trīs pusēm) iekārtota putekļu un skaidu
notīrīšanai no mēbeļu detaļām. Skaidas un putekļus no gatavajām detaļām nopūš ar gaisa
pistolēm, izmantojot saspiestu gaisu, bet nopūstos putekļus un skaidas no darba vietas
nosūc četri putekļusūcēji SF-003F (88 m 3 /min).
Otrā lakošanas ceha telpā notiek beicēšana un lakošana. Telpā atrodas divas beicēšanas
vietas, no kurām nav atsevišķas nosūces. Beicēšana notiek aptuveni ~4 h/dienā. Lakošana
notiek četrās lakošanas darba vietās, kurām katrai ir savs nosūcējs 2000 m 3 /h un izvads
ēkas ārpusē (emisijas avoti A10, A11, A12, A13) un lakmašīna, kurai ir atsevišķs
nosūcējs ar jaudu 3000 m 3 /h un izvads ārpus telpas (emisijas avots A14). Pēc nolakošanas
mēbeļu detaļas noliek žāvēties zem viena no nosūcējiem. Telpā uzstādītas caurules, lai
tuvākajā laikā pievienotu ventilatoru un nodrošinātu piespiedu pieplūdes ventilāciju.
Lakošanas kameras un lakmašīna strādā katra ~4h/dienā.
Trešajā lakošanas ceha telpā ir noliktava un pakotava. Tur tiek iepakotas un uzglabātas
gatavās mēbeles un to detaļas.
Ražošanas cehs Nr.8 un ražošanas cehs Nr.10 ir savienoti ar telpu, kurā notiek kartona
piegriešana pēc izmēriem, lai tālāk to izmantotu gatavās produkcijas iepakošanai.
Piegrieztais kartons telpā tiek arī īslaicīgi uzglabāts.
2.Ražošanas ceha (Nr.10) pirmajā stāvā atrodas ražošanas materiālu noliktava.
Materiālu noliktavā slēgtā telpā, uz šķidrumu necaurlaidīgas virsmas ar hidroizolāciju tiek
glabātas lakas, grunts krāsas, beices šķīdumi un atšķaidītāji 25 l iepakojumos, kā arī līme
30 kg iepakojumos. Noliktavā glabājas arī plēve, papīrs, palešu plēve, līmlenta, skavas un
maisiņi.
Ražošanas ceha otrajā stāvā notiek durtiņu un citu nelielo detaļu izgatavošana vannas
istabas mēbeļu komplektiem. Telpā atrodas urbjmašīna, kurai nav paredzēta vieta
putekļusūcēja pieslēgšanai. Tā kā šajā procesā rodas tikai liela izmēra skaidas, tās tiek
savāktas mucās un nogādātas līdz ventilācijas ievadam sagatavošanas cehā un iesūktas
ventilācijas sistēmā. Trīs frēzes un zāģis, kas novietoti šajā telpā darbojas katrs ~4 h/dienā
un tiem visiem ir pievienoti putekļusūceji SF-003F (88 m 3 /min). Telpā novietota arī līmes
prese, ar kuru strādā ~4 h/dienā. Ražošanas telpā nav uzstādīta piespiedu pieplūdes un
nosūces ventilācijas sistēma.
Noliktava (Nr.11) ir atsevišķa ēka, kurā uzglabā materiālus iepakošanai – finieri, gofrus,
stieples un citus materiālus pakošanai (materiālu izlietojumu skat. 9.1.tabulā), nelielos
daudzumos eļļas, kas nepieciešamas kompresoriem un iekrāvējam. Eļļas glabā
hermētiskās 200 l metāla mucās (patērē ~20 l un ~37 l/gadā no katra eļļas veida). Ēka ir
slēgta, ar šķidrumu necaurlaidīgu grīdu.
Noliktavā (Nr.12) glabā stiklu, kuru izmanto mēbeļu ražošanā. Šajā noliktavā stiklu arī
piegriež pēc vajadzīgajiem izmēriem. Šo procesu rezultātā nekādas emisijas vidē
nenonāk.
Gofres cehs (Nr.13) kurā notiek kartona piegriešana vajadzīgajos izmēros, lai veidotu
kastes gatavās produkcijas iepakošanai. Sagatavotās kastu veidnes īslaicīgi tiek arī
uzglabātas šajā ēkā.
Nojumēs (Nr.14) uzglabā metāla stīpu atgriezumus, kas rodas pakošanas laikā, un
sašķidrinātu skābekli, kas nepieciešams metināšanas darbiem mehāniskajā darbnīcā.
Nojumē glabā 2 pilnus un 2 tukšus balonus.
Mehāniskajā darbnīcā (Nr.15) notiek nelieli ražošanas iekārtu remontdarbi. Tur
novietoti divi metināšanas aparāti. Tie tiek lietoti ļoti reti, apmēram 1 reizi nedēļā un kā
7

pierāda aprēķini emisiju limita projektā, emisijas no metināšanas ir nebūtiskas un
turpmākajā izvērtējumā netiek ņemtas vērā.
8. Atrašanās vietas novērtējums
Saskaņā ar Lēdurgas pagasta teritorijas plānojumu, kas apstiprināts ar pašvaldības
saistošajiem noteikumiem Nr.5 "Lēdurgas pagasta teritorijas plānojuma 2006. -
2018.gadam grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi" (Lēdurgas
pagasta padomes 26.10.2006. pagasta padomes lēmums (protokols Nr.10, 2.p.)),
pašreizējā SIA „Lauma Koks” kokapstrādes ceha un galdniecības teritorija zonēta kā
ražošanas objektu apbūves teritorija. Tādējādi SIA „Lauma Koks” atrašanās vieta atbilst
gan pašreizējai izmantošanai, gan atļautajai (plānotajai) zemes izmantošanai.
Ražotne atrodas Limbažu rajonā, Lēdurgas pagastā, aptuveni 7 km uz austrumiem no
Lēdurgas, autoceļa Inciems - Lēdurga malā. Saskaņā ar Lēdurgas pagasta teritorijas
plānojumu SIA „Lauma Koks” atrodas teritorijā ar ražošanas apbūves funkcijām.
Objekta tuvumā neatrodas sabiedriskās ēkas. DR, ~100 m attālumā no uzņēmuma
katlumājas, pāri ceļam atrodas vienģimeņu dzīvojamā māja. Citas dzīvojamās mājas
izvietotas tālāk uz R, ~250 m attālumā. D pusē gar uzņēmuma teritoriju tek upe Jugla,
tuvāka ražošanas ēka atrodas ~50 m attāluma no upes. Pārējo teritoriju ap uzņēmumu
ieskauj pļavas, lauksaimniecības zemes un mežs.
9. Komentāri (norādot, kuri ir ņemti vērā)
9.1.valsts un pašvaldību institūciju priekšlikumi (norādot, kā tie ņemti vērā)
Priekšlikumi pārvaldē nav saņemti
9.2.citu valstu atbildīgo institūciju priekšlikumi, ja ir pārrobežu ietekme
Uz darbību neattiecas.
9.3.sabiedrības priekšlikumi
Priekšlikumi nav saņemti.
10. Iesnieguma novērtējums
10.1. labāko pieejamo tehnisko paņēmienu izmantošana A kategorijas
piesārņojošām darbībām
Uz darbību neattiecas.
10.2. ieviestie (plānotie) tīrākas ražošanas pasākumi
Atbilstoši iespējām, uzņēmums pakāpeniski tiek modernizēts un izmanto aizvien
jaunākas, energoekonomiskākas un videi draudzīgākas tehnoloģijas. Tuvākajā laikā
uzņēmums gatavojas risināt vairākas ar vides aizsardzību saistītas problēmas un plāno:
• uzstādīt jaunus gaisa attīrīšanas filtrus lakotajā, lai samazinātu emisijas;
• slēgt līgumu ar bīstamo atkritumu apsaimniekošanas organizāciju, lai savāktu un
nodotu bīstamos atkritumus atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Pašlaik bīstamie
atkritumi tiek uzglabāti noliktavā, speciālos konteineros.
Praktiski visi darbagaldi, kuros darba procesā rodas skaidas un putekļu emisijas, ir
aprīkoti ar nosūcējventilāciju Lai samazinātu emisijas gaisā, gaisu no kokapstrādes
iekārtām pirms izplūdes attīra GAI ar efektivitāti līdz 98%. un jaudīgos ražošanas
vajadzībām piemērotos putekļusūcējos.
8

Ūdens tiek izmantots sadzīves un ražošanas vajadzībām – kaltes un katlumājas darbībai.
Kalte atrodas vienā ēkā ar katlumāju un līdz ar to saražotā siltumenerģija tiek izmantota
maksimāli efektīvi.
Sadzīves notekūdeņi tiek novadīti krājrezervuārā un tālāk nodoti apsaimniekošanai
SIA “Lēdurgas komunālais dienests”.
Lietus notekūdeņi no uzņēmuma teritorijas netiek savākti un attīrīti. Tā kā ārpus telpām
netiek veiktas darbības ar ķīmiskām vielām, teritorija ir sakopta un tiek uzturēta kārtībā,
atkritumi tiek glabāti vides prasībām atbilstošos apstākļos tā, lai neveidotos lietus
notekūdeņu piesārņojums.
Ražošanas procesos bīstamas ķīmiskas vielas vai produkti tiek izmantoti salīdzinoši
nelielos daudzumos un tiek uzglabāti hermētiskā iepakojumā, slēgtās telpās uz šķidrumu
necaurlaidīgas grīdas seguma ar hidroizolāciju.
Ražošanas procesā radušies skaidu atkritumi tiek izmantoti siltumenerģijas iegūšanai
uzņēmuma vajadzībām, tādējādi samazinot utilizējamo atkritumu daudzumu un iegūstot
siltumenerģiju ar videi draudzīgu kurināmo.
10.3. resursu izmantošana (ūdens, enerģija un ķīmiskās vielas)
Kurināmā patēriņš: skaidas 1428 m 3 /gadā un kokapstrādes atgriezumi 472 m 3 /gadā, jeb
480 t/gadā.
Ūdens ieguve no Juglas upes 48m 3 /gadā, ko ražotnei pieved ar autocisternām, kuras
aprīkotas ar sūkņiem un zivju aizsardzības līdzekļiem, kuru spraugu maksimālais platums
ir 10 mm tai skaitā:
‣ ražošanas vajadzībām (kaltēm) – 30 m 3 /gadā, Mēbeļu ražošanai ūdens netiek
izmantots;
‣ Sadzīves vajadzībām – 18m 3 /gadā.
Valmieras RVP speciālists ir konstatējis (pārbaudes akts Nr.2007.gada 16.marta Nr.
0435-34/2007), ka uzņēmuma teritorijā atrodas pazemes urbums.
Uzņēmums izmanto elektroenerģiju -932 000 kWh/gadā, tai skaitā:
‣ ražošanai – 652 400 kWh/gadā;
‣ apgaismojumam – 64308 kWh/gada;
‣ vēdināšanai – 215 292 kWh/gadā.
Uzņēmums izmanto siltumenerģiju – 1131,83 MWh/gadā, tai skaitā:
‣ ražošanas procesiem – 702 MWh/gadā;
‣ apsildei – 430 MWh/gadā.
Uzņēmumā izmanto gaistošos organiskos savienojumus :
‣ atšķaidītājs – 3,67 t/a;
‣ nitrolaka – 9,06 t/a;
‣ grunts – 5,8 t/a;
‣ nitrocelulozes laka – 0,5 t/a;
Uzņēmums izmanto iepakojumu gatavai produkcijai:
‣ plastmasas plēves – 0,25 t/a;
‣ papīrs – 5.09 t/g;
‣ līmlenta – 0,15 t/g;
‣ metāla stieples, skavas, lentas – 0,11t/g;
‣ polietilēna maisiņi – 0,01t/g.
SIA „Laumas Koks” pielietotās ķīmiskās vielas un produktus skatīt 10.1.tabulā:
9

Bīstamās ķīmiskās vielas un ķīmiskie produkti, kas izmantoti ražošanā kā izejmateriāli,
palīgmateriāli vai veidojas starpproduktos vai gala produktos
10.1.tabula
Nr
p.k.
1..
2.
3.
Ķīmiskā viela
vai ķīmiskais
produkts (vai
to grupas)
Nitrolaka LEC
19812
Grunts LAC
18502
Atšķaidītājs
LZC1024
Ķīmiskās
vielas vai
produkta
veids
Organiska
viela
Organiska
viela
Organiska
viela
Izmantošanas
veids
Lakošanas
darbiem
Lakošanas
darbiem
Lakošanas un
krāsošanas
darbiem
CAS
numurs
203-625-9
Drošības
prasību
apzīmējums (Sfrāze)
202-422-
2/203-3
201-159-0
200-661-7
203-625-9
200-662-2
200-661-7
203-625-9
201-159-0
Bīstamības
klase
Kaitīgs, viegli
uzliesmojošs
Kaitīgs
Kairinošs, viegli
uzliesmojošs
Kairinošs, viegli
uzliesmojošs
Kaitīgs, viegli
uzliesmojošs
Kairinošs, viegli
uzliesmojošs
Kairinošs, viegli
uzliesmojošs
Kaitīgs,viegli
uzliesmojošs
Kairinošs, viegli
uzliesmojošs
204-626-7 kairinošs
Bīstamības
apzīmējums
ar
burtu
F; Xn; Xi
Xn, F; Xi
Xi, Xn, F
Riska iedarbības
raksturojums
(R-frāze)
R11; R20
R2021; R38; R10
R11, R36, R66
R11, R36, R67
R11; R20
R11, R36, R66; R67
R11, R36, R67
R11; R20
R11, R36, R66
R36
S20; S21; S38
S17; S20; S21
S16; S20; S21
Uzglabātais
daudzums (tonnas),
uzglabāšanas veids
0,27 t (25 l metāla
spaiņos), slēgtā
noliktavā
0,28 t (25 l metāla
spaiņos), slēgtā
noliktavā
0,17 t (25 l metāla
spaiņos), slēgtā
noliktavā
Izmantotais
daudzums
gadā
(tonnas)
9,06
5,8
3,67
4.
Nitrocelulozes
laka
CELLONIL D
1009
Organiska
viela
Lakošanas
darbiem
106-88-3
64-17-5
123-86-4
Viegli
uzliesmojošs,
kaitīgs
Viegli
uzliesmojošs
Viegli
uzliesmojošs,
kaitīgs
64742-19-0 Bīstams videi
F, Xn, N
R11,R38,R18,R20,
R63,R65,R67
R11
R10, R66, R67
R11, R38, R51/53,
R65, R67
S7-9; S23;
S36/37/39;
S45;S51;S53
0,05 t (25 kg metāla
spaiņos), slēgtā
noliktavā
0,5
10

5. Terpentīns
6.
7
8
Skābeklis,
saspiests
Motoreļļa M
10 G 2
Pussintētiskā
multiveida eļļa
Superlube
SL/CF 10W40
Organiska
viela
Saspiesta
gāze
Organiska
viela
Organiska
viela
Kokapstrādei 8006-64-2
Metināšanai 07782-44-7
Motoreļļa
iekrāvējam un
traktoram
Motoreļļa
iekrāvējam
Nav
klasificēts
Nav
klasificēts
Bīstams videi,
kaitīgs
Spēcīgs
oksidētājs
Xn, F
R10,
R20/21/22,R36/38,
R43, R51/53 R65
S2, S36/S37, S46,
S61, S62
O R8 S17
Bīstams videi N R38; R34
Bīstams videi N R38; R34
S2; S36/37/39;
S24
S2; S36/37/39;
S24
0,02 t (23 l
plastmasas kannās),
slēgtā noliktavā
40 l balonos, nojumē
uz cieta seguma, 2
gab
0,17 t, metāla mucā,
slēgtā noliktavā
0,13 t, metāla mucā,
slēgtā noliktavā
0,24
0,08 m 3
0,018 t
0,032 t
11

10.4. emisija gaisā un tās ietekme uz vidi
Uzņēmumā atrodas 14 emisijas avoti (skatīt 10.2.tabulā).
Galvenie gaisa piesārņojuma avoti:
‣ katlumājas dūmenis (avots Nr.A1);
‣ sagatavošanas ceha ciklonu izvadi (Nr.A2; A3);
‣ ražošanas un lakošanas ceha ciklonu izvadi (Nr.A4; A5; A6; A7; A8; A9);
‣ lakošanas darba vietu ventilācijas izvadi (Nr.A10; A11; A12; A13):
‣ lakmašīnas ventilācijas izvads (Nr.A14).
Atmosfērā tiek emitētas 14 piesārņojošās vielas – cietās daļiņas (200002); oglekļa oksīds
(020029); slāpekļa dioksīds (020038); oglekļa dioksīds (020028); ksilols (043012);
toluols (043017); etanols (060012); n-butilacetāts; butanols; propanols (060030); acetons
(100002); diacetona alkohols; ligroīns. Kopējā gada emisiju summa nepārsniedz 18,6766
tonnas, t.sk gaistošie organiskie savienojumi (GOS) 12,551 tonnas.
Lai mazinātu emisiju daudzumu, praktiski visi stacionārie darbagaldi, kur rodas putekļu
emisijas, ir aprīkoti ar vietēju nosūces ventilāciju un gaisa attīrīšanas iekārtām (cikloniem
vai jaudīgiem putekļusūcējiem). 2008.gada marta mēnesī ir veikti piesārņojošo vielu
emisiju mērījumi katlumājā (avots A1) un divu (avots A2 un A3) darbojošos GAI
efektivitātes mērījumi kokapstrādes ražotnē. Mērījumi liecina, ka emisiju nepārsniedz
MK noteikumu Nr. 379 “Kārtība, kādā novēršama, ierobežojama un kontrolējama gaisu
piesārņojošo vielu emisija no stacionāriem piesārņojuma avotiem” 3. pielikuma 1. tabula;
noteiktās robežvērtības.
Sadedzināšanas iekārtām modelēšanas aprēķini saskaņā ar MK 14.12.2004. noteikumiem
Nr.1015 ir veikti piesārņojošo vielu - oglekļa oksīda, slāpekļa dioksīda, putekļu PM10,
emisijām no katlumājas, jo ~ 100m no SIA „Lauma Koks” katlumājas atrodas dzīvojamā
ēka “Kūriņi”. Modelēšanu veica Lielīgas reģionālā vides pārvalde ar licencētu ADMS
Screen 3 datorprogrammu (licences Nr. P99-0661-C-AS300-LV).
Indikatīvās modelēšanas rezultātā nav konstatēta gaisa kvalitātes normatīvu pārsniegšanas
iespēja no SIA “Lauma Koks” katlumājas emisijām. Modelēšanas rezultātus skatīt tabulā.
10.2. tabula
Piesārņojošo vielu aprēķinātās koncentrācijas ārtelpu gaisā
Nr.p.k.
Emisijas avots
Piesārņojošā
viela
Maksimālā
koncentrācija
(ārtelpu gaisā),
µg/m³
Noteikšanas
periods
Piesārņojuma
koncentrācija
attiecībā pret
gaisa kvalitātes
normatīvu, (%)
1.
Katlumāja, emisijas avots
Nr. A1
Oglekļa oksīds 0,01 (mg/m³) 8 h 0,00
Slāpekļa
9,37 1 h 4,7
dioksīds 0,44 kalend. gads 1,1
0,86 24 h 1,7
Cietās daļiņas
PM 10
0,11 kalend. gads 0,6
Ņemot vērā to, ka uzņēmuma emitētie toluola apjomi salīdzinoši nav lieli (3,269 t/gadā),
kā arī to, ka tuvumā nav līdzīgu ražošanas uzņēmumu, ar kuriem emisijas varētu
summēties un tādējādi būtiski iespaidot gaisa kvalitāti, šai vielai izkliedes modelēšana nav
veikta.
Ņemot vērā SIA „Lauma Koks” ražotnes piesārņojošās vielas un to daudzumus, jāsecina,
ka tās darbība būtiski neietekmē gaisa kvalitāti uzņēmuma apkārtnē.
12

Emisijas
avota kods
Emisijas avota
apraksts
ģeogrāfiskās koordinātas
Emisijas avotu fizikālais raksturojums
dūmeņa
augstums
Emisijas avota un emisijas raksturojums
dūmeņa
iekšējais plūsma
diametrs
emisijas
temperatūra
emisijas ilgums h
Z platums A garums m mm Nm 3 /h grādi C h/dnn h/a
A1 Katlu mājas dūmenis 57º19`51`` 24º51`54`` 25 600 15000 200 24 6600
Ciklona izvads GAI
A2 mezglā
57º19`50`` 24º51`56`` 14 800 5000 20 8 2000
Ciklona izvads GAI
A3 mezglā
57º19`50`` 24º51`56`` 14 800 5000 20 8 2000
Ciklona izvads GAI
A4 mezglā
57º19`50`` 24º51`56`` 14 800 4500 20 6 1500
Ciklona izvads GAI
A5 mezglā
57º19`50`` 24º51`56`` 14 800 4500 20 6 1500
Ciklona izvads GAI
A6 mezglā
57º19`50`` 24º51`56`` 14 800 4250 20 6 1500
Ciklona izvads GAI
A7 mezglā
57º19`50`` 24º51`56`` 14 800 4250 20 6 1500
Ciklona izvads GAI
A8 mezglā
57º19`50`` 24º51`56`` 14 800 2125 20 6 1500
Ciklona izvads GAI
A9 mezglā
57º19`50`` 24º51`56`` 14 800 2125 20 6 1500
Lakošanas darba vietas
A10 izvads
57º19`52` 24º51`56`` 4 500 2000 20 4 1000
Lakošanas darba vietas
A11 izvads
57º19`52` 24º51`56`` 4 500 2000 20 4 1000
Lakošanas darba vietas
A12 izvads
57º19`52` 24º51`56`` 4 500 2000 20 4 1000
Lakošanas darba vietas
A13 izvads
57º19`52` 24º51`56`` 4 500 2000 20 4 1000
Lakošanas kameras
A14 izvads
57º19`52` 24º51`56`` 4 600 3000 20 4 1000
10.3.tabula
13

10.5. smaku veidošanās
Smaku emisija no neorganizētiem avotiem notiek sagatavošanas cehā, kur notiek mehānismu
detaļu tīrīšana laikā ar terpentīnu, kas ir pieskaitāms gaistošajiem organiskajiem
savienojumiem (GOS). GOS saturs terpentīnā ir 99%, darbības (izmantošanas) laiks ~30
h/gadā, gadā patērētais daudzums 0,24 t, stundā patērētais daudzums attiecīgi 8 kg.
Terpentīnam raksturīga arī smaku emisija, ko SIA “Lauma Koks” izmanto telpā, kurai nav
piespiedu nosūces ventilācijas no telpas, līdz ar to var uzskatīt, ka tā ir smaku emisija.
Terpentīna smaku emisija apkārtējā vidē šajā gadījumā ir nenozīmīga, jo mehānismu detaļu
tīrīšana notiek tikai gadījumos, kad tas nepieciešams.
Mehāniskajā darbnīcā nelielos apjomos tiek veikti metināšanas darbi, tā kā metināšanas
postenis nav stacionārs, to var uzskatīt par neorganizētu emisiju. Metināšana tiek veikta ar
metināšanas iekārtu gāzes vidē ar elektrodiem ANO-3, 4, 5 un UONI-13/45. Metināšana
notiek vidēji 2 h darba dienās (~500 h/gadā). Metināšanas telpa nav aprīkota ar piespiedu
nosūces ventilāciju.
10.6. emisija ūdenī un tās ietekme uz vidi
Sadzīves notekūdeņus novada krājrezervuārā, par kuru apsaimniekošanu ir noslēgts līgums
ar pakalpojumu sniedzēju organizāciju. Sadzīves notekūdeņu daudzums ir salīdzinoši
neliels, jo ūdens tiek izmantots tikai tualetēm.
10.7. atkritumu veidošanās un apsaimniekošana
Sadzīves atkritumus uzglabā atsevišķā konteinerā. Par to apsaimniekošanu ir noslēgts
līgums ar SIA ZAAO. Gadā rodas 4,75 tonnas sadzīves atkritumi.
Atstrādātās eļļas, kas rodas no iekrāvējiem, autotransporta līdz 0,05 t/ gadā uzglabā slēgtā
mucā, slēgtā telpā. Par to apsaimniekošanu ir noslēgts līgums ar SIA „Ottensen”.
Saražotās un ciklonos uztvertās skaidas un koksnes atlikumus līdz 1428 m 3 /gadā un koksnes
atgriezumus 472 m 3 / gadā izmanto siltumenerģijas ražošanai.
Sadedzināšanas iekārtās sadedzināšanas procesā radušos pelnus izmanto zemju mēslošanai
uzņēmuma darbinieki. Gada laikā rodas 1 tonna pelnu.
Bīstamos atkritumus - plastmasas iepakojumi no gruntskrāsām, lakām, beicēm,
atšķaidītājiem rodas līdz 5,0 t/gadā. Uzņēmumam nav noslēgts līgums par šī iepakojuma
apsaimniekošanu, bet pašlaik tiek veikta cenu aptauja, lai izvēlētos bīstamo atkritumu
apsaimniekotāju. Līdz šim iepakojums tiek uzglabāts slēgtās noliktavas telpās, kurās grīdas
segums ir ar hidroizolāciju.
10.8. trokšņa emisija
Viss ražošanas process notiek četrās ēkās aiz aizvērtām durvīm un logiem, lai samazinātu
trokšņa izplatību ārpus uzņēmuma teritorijas.
Trokšņa līmenis uz ražotnes teritorijas robežas nav noteikts. Tiek pieņemts, ka trokšņa
līmenis uz fasādes minēto iekārtu darbības laikā nepārsniedz attiecīgajā teritorijas zonējumā
(tehniskās apbūves teritorija), pieļaujamās robežvērtības L diena (60 dB(A)).
Transports pārvietojas tikai dienas laikā. Sūdzības no iedzīvotājiem par pārsniegtu trokšņa
līmeni ārpus uzņēmuma teritorijas nav saņemtas.
10.9. augsnes aizsardzība
Lai novērstu augsnes un pazemes ūdeņu piesārņošanu sadzīves atkritumi uzņēmuma
teritorijā tiek uzglabāti speciālos konteineros, bīstamie atkritumi tiek uzglabāti atsevišķi,
slēgtā noliktavā, kuras grīdas segums ir nodrošināts ar hidroizolāciju, līdz ar to augsnes un
pazemes ūdeņu piesārņojuma risks ir praktiski novērsts. Līdz šim uzņēmuma teritorijā
augsnes vai pazemes ūdens piesārņojums nav novērots. Nav veikta izpēte par uzņēmuma
darbības rezultātā radīto augsnes vai pazemes ūdeņu piesārņojumu, līdz ar to operatoram
nav informācijas par augsnes piesārņojumu.
14

10.10. avāriju risks un rīcības plāni ārkārtas situācijām
Iespējamās avārijas situācija uzņēmumā var būt ugunsgrēks, elektroenerģijas padeves
pārtraukums. Uzņēmumam ir izstrādāti ugunsdzēsības noteikumi un avārijas apziņošanas, to
situācijas novēršanas un seku likvidēšanas plāns un rīcības pasākumi.
Ražošanas cehos un noliktavās ir izvietoti ugunsdzēšamie aparāti un šļūtenes pa kurām
ugunsgrēka gadījumā ar elektrosūkņiem ūdens tiek padots no divām plastmasas mucām ar
tilpumu 15 m 3 katra uz cehiem un noliktavām. Uzņēmuma cehos un ražošanas telpās
izvietoti 25 ugunsdzēšanas aparāti ar tilpumu 10 l un 2 aparāti ar tilpumu 80 l. Ūdensapgāde
ugunsdzēsībai ir paredzēta no Juglas upes, kas atrodas 100 m attālumā no uzņēmuma.
Elektroenerģijas padeves pārtraukuma gadījumā tiek ziņots ZET avārijas dienestam.
C SADAĻA
Atļaujas nosacījumi
11. Nosacījumi uzņēmuma darbībai
11.1.darbība un vadība
Atļauja izdota SIA „Laumas Koks” koksnes apstrādes iekārtai sekojošām darbībām:
Piesārņojošās
darbības
kategorija
Noteikumu
Nr. 294 1. vai
2. pielikuma
punkts
Darbība
B 6.8. mēbeļu ražošana, ar ražošanas platība 1000 m 2 un
vairāk
C 5.2. Kokzāģētavas un kokapstrādes iekārtas, kuras lieto
koksnes griešanas tehniku un pārstrādā 2000 m 3 un
vairāk apaļkoku un kokmateriālu gadā.
C 1.1. Sadedzināšanas iekārta ar kopējo ievadīto siltuma
jaudu 2 MW ( divas sadedzināšanas iekārtas „AK-
1000”). Kurināmais – koksne.
1. Būtisku izmaiņu gadījumā (izmainot ražošanas tehnoloģisko procesu, pielietotās
ķīmiskās vielas vai produktus, kurināmā veidu, veicot cehu vai ventilācijas sistēmu
rekonstrukciju utt.) informēt Valmieras RVP, lai izvērtētu, vai ir jāizsniedz jauna atļauja
vai jāpārskata izdotās atļaujas nosacījumi.
2. Atļaujas nosacījumi var tikt mainīti:
‣ mainoties ekoloģiskajai situācijai ražotnei pieguļošajā teritorijā;
‣ mainoties normatīvo aktu nosacījumiem.
3. Pārvalde var anulēt atļauju, ja tā konstatē, ka operators sniedzis nepareizu vai maldinošu
informāciju.
11.2. darba stundas
Sadedzināšanas iekārtas darbojas 24 stundas diennaktī, 270 dienas gadā(trīs mēnešus
sadedzināšanas iekārta nedarbojas, jo tiek apturēta, lai veiktu apkopes un remonta darbus).
Ražošanas cehi – 8 stundas diennaktī, 5 dienas nedēļā, 250 darba dienas gadā.
15

12. Resursu izmantošana
12.1.ūdens
1. Virszemes ūdens ieguve ražošanas (kaltēm) un sadzīves vajadzībā līdz 48 m 3 /gadā vai
0,13 m 3 /dnn no Juglas upes, kas atrodas uzņēmumam pieguļošajā teritorijā, apmēram
100m attālumā.
2. Ūdens ņemšanas iekārtai jābūt aprīkotai ar zivju aizsardzības ierīci, kuras spraugu
maksimālais platums nedrīkst pārsniegt 10 mm.
3. Ūdens ieguve no uzņēmuma teritorijā esošas pazemes urbuma nav atļauta.
4. Vismaz 60 dienas pirms pazemes urbuma izmantošanas uzsākšanas Valmieras RVP
iesniegt iesniegumu izmaiņu veikšanai šajā atļaujā, iesniegumam pievienot pazemes
urbuma pases kopiju.
12.2. enerģija
1. Ražošanas iekārtas, sadedzināšanas iekārtas, ekspluatēt atbilstoši tehnoloģiskajiem
procesiem.
2. Apgaismojumam izmantot zemas elektroenerģijas apgaismes ķermeņus.
12.3. izejmateriāli un palīgmateriāli
1. Kokapstrādes ražotnē izmantot kokmateriālu līdz 3900 m 3 /gadā.
2. Sadedzināšanas iekārtu darbības nodrošināšanai kā kurināmo izmantot koksni (skaidas,
koksnes atlikumus, malku).
3. Veikt kurināmā patēriņa uzskaiti veicot ierakstus kurināmā uzskaites žurnālā - koksnei ne
retāk kā 1x reizi mēnesī mēneša pēdējā dienā. Ierakstu pareizību atbildīgajai
amatpersonai apliecināt ar parakstu.
4. Veicot darbības ar ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem, ievērot drošības datu
lapā norādītās vides aizsardzības prasības (ķīmisko vielu sarakstu skatīt 10.1.tabulā).
5. Drošības datu lapām jābūt valsts valodā. Tām jāatrodas kokapstrādes cehos brīvi
pieejamā vietā.
6. Pirms darbu uzsākšanas darbiniekiem jābūt apmācītiem, kā rīkoties ar ķīmiskajām vielām
un ķīmiskajiem produktiem atbilstoši drošības datu lapai.
7. Visās vietās, kur notiek darbības ar bīstamajām ķīmiskajām vielām nodrošinās ar sorbentu
izlijušo vielu savākšanai un neitralizēšanai.
8. Veikt ķīmisko produktu uzskaiti 1 (vienu) reizi mēnesī, mēneša pēdējā darba dienā un
inventarizāciju 1 (vienu) reizi gadā līdz tekošā gada 30.decembrim saskaņā ar 2002.gada
22.oktobra Ministru kabineta noteikumu Nr. 466 “Noteikumi par ķīmisko vielu un
ķīmisko produktu uzskaites kārtību un datu bāzi” prasībām, norādot ķīmiskās vielas vai
ķīmiskā produkta nosaukumu, daudzumu, klasifikāciju un marķējumu.
13. Gaisa aizsardzība
13.1. emisija no punktveida avotiem, emisijas limiti
1. Kokmateriālu pārstrādes cehos koksnes skaidas un putekļus savākt ciklonos vai
speciālos, ražošanas procesiem paredzētos pārvietojamos putekļsūcējos, ar tālāku
novadīšanu skaidu bunkurā pie katlumājas.
2. Nodrošināt aspirācijas sistēmas hermētiskumu, lai emisijas no kokapstrādes cehiem
nenokļūst gaisā ārpus ražotnes.
3. Emisijas gaisā atļautas saskaņā ar piesārņojošo vielu emisiju limitiem, skatīt 13.1. tabulā
16

Piesārņojošo vielu emisijas limitu projekts
13.1. tabula
Nr.
p.k.
A1
A2
A3
A4
A5
A6
A7
A8
A9
A10
A11
Emisijas avots
ģeogrāfiskās koordinātas
nosaukums
Z platums A garums
Katlu mājas
dūmenis
Ciklona izvads GAI
mezglā
Ciklona izvads GAI
mezglā
Ciklona izvads GAI
mezglā
Ciklona izvads GAI
mezglā
Ciklona izvads GAI
mezglā
Ciklona izvads GAI
mezglā
Ciklona izvads GAI
mezglā
Ciklona izvads GAI
mezglā
Lakošanas darba
vietas izvads
Lakošanas darba
vietas izvads
57º19`51``
57º19`50``
57º19`50``
57º19`50``
57º19`50``
57º19`50``
57º19`50``
24º51`54``
24º51`56``
24º51`56``
24º51`56``
24º51`56``
24º51`56``
24º51`56``
Piesārņojošā viela
nosaukums kods g/s mg/m³ t/a
Cietās daļiņas PM 10
Oglekļa oksīds
Slāpekļa dioksīds
Oglekļa dioksīds
Cietās daļiņas
(t.sk. PM 10 )
Cietās daļiņas
(t.sk. PM 10 )
Cietās daļiņas
(t.sk. PM 10 )
Cietās daļiņas
(t.sk. PM 10 )
Cietās daļiņas
(t.sk. PM 10 )
Cietās daļiņas
(t.sk. PM 10 )
200 002
020 029
020 038
020 028
0,0234
0,097
0,0794
0,58
264,59
1096,82
897,81
-
0,5568
2,304
1,8864
1,372
200001 0,00015 0,11 0,0011
200001 0,00015 0,11 0,0011
200001 0,00013 0,10 0,0007
200001 0,00013 0,10 0,0007
200001 0,00013 0,10 0,0007
200001 0,00013 0,10 0,0007
57º19`50`` 24º51`56`` Cietās daļiņas (t.sk. PM 10 ) 200001 0,00013 0,10 0,0007
57º19`50`` 24º51`56`` Cietās daļiņas (t.sk. PM 10 ) 200001 0,00013 0,10 0,0007
57º19`52`
57º19`52`
24º51`56``
24º51`56``
Ksilols
Toluols
Etanols
n-butilacetāts
Butanols
Propanols
Acetons
Diacetona alkohols
Ligroīns
Ksilols
Toluols
Etanols
043 012
043 017
060 012
-
-
060 030
100 002
-
-
043 012
043 017
060 012
0,055
0,339
0,046
0,046
0,175
0,075
0,02
0,02
0,033
0,055
0,339
0,046
100
610
84
84
318
316
363
363
58
100
610
84
0,199
0,654
0,01
0,01
0,371
0,244
0,045
0,029
0,007
0,199
0,654
0,01
17

A12
A13
A14
Lakošanas darba
vietas izvads
Lakošanas darba
vietas izvads
Lakošanas kameras
izvads
57º19`52`
57º19`52`
57º19`52`
24º51`56``
24º51`56``
24º51`56``
n-butilacetāts
Butanols
Propanols
Acetons
Diacetona alkohols
Ligroīns
Ksilols
Toluols
Etanols
n-butilacetāts
Butanols
Propanols
Acetons
Diacetona alkohols
Ligroīns
Ksilols
Toluols
Etanols
n-butilacetāts
Butanols
Propanols
Acetons
Diacetona alkohols
Ligroīns
Ksilols
Toluols
Etanols
n-butilacetāts
Butanols
Propanols
Acetons
Diacetona alkohols
Ligroīns
-
-
060 030
100 002
-
-
043 012
043 017
060 012
-
-
060 030
100 002
-
-
043 012
043 017
060 012
-
-
060 030
100 002
-
-
043 012
043 017
060 012
-
-
060 030
100 002
-
-
0,046
0,175
0,075
0,02
0,02
0,033
0,055
0,339
0,046
0,046
0,175
0,075
0,02
0,02
0,033
0,055
0,339
0,046
0,046
0,175
0,075
0,02
0,02
0,033
0,22
1,355
0,185
0,185
0,7
0,3
0,08
0,08
0,13
84
318
316
363
363
58
100
610
84
84
318
316
363
363
58
100
610
84
84
318
316
363
363
58
264
1620
222
222
840
360
960
960
156
0,01
0,371
0,244
0,045
0,029
0,007
0,199
0,654
0,01
0,01
0,371
0,244
0,045
0,029
0,007
0,199
0,654
0,01
0,01
0,371
0,244
0,045
0,029
0,007
0,795
2,615
0,041
0,041
1,485
0,975
0,18
0,115
0,028
18

13.2. emisija no neorganizētiem (difūziem) emisiju avotiem, emisiju limiti
1. Emisijas no neorganizētiem emisiju avotiem pieļaujamas tikai sagatavošanas cehā, tīrot
mehānismu detaļas ar terpentīnu.
2. Veicot mehānismu detaļu tīrīšanu darbiniekiem izmantot aizsardzības līdzekļu,
atbilstoši drošības datu lapā noteiktajiem norādījumiem.
13.3. procesa un attīrīšanas iekārtu darbība
1. Nodrošināt kokapstrādes darbnīcā saražoto zāģskaidu savākšanu ar aspirācijas sistēmu
ciklonos un skaidu putekļsūcējos ar filtriem.
2. Nepieļaut koka putekļu izplūdi no cikloniem un skaidu savākšanas bunkuriem, tos
savlaicīgi iztīrīt.
3. Koka materiālu, līmēšanu un lakošanu veikt speciālās telpās, nodrošinot tās ar tīrā gaisa
pievades un piesārņotā gaisa atsūkšanas iekārtām.
4. Uzturēt sadedzināšanas procesus katlumājās optimālā režīmā, lai emisijas koncentrācijas
nepārsniegtu MK (20.08.2002.) noteikumos Nr.379 noteiktās robežvērtības:
slāpekļa oksīdu summai, pārrēķinātai uz NO 2 – 600 mg/m 3 ,
oglekļa oksīdam - 2000 mg/m 3 ,
cietajām daļiņām – 1000 mg/m 3 ,
skābekļa saturs O 2 - 6 %.
5. Sadedzināšanas iekārtās kā kurināmo izmantot koksni (skaidas, koksnes atlikumus,
malku). Kurināmā uzskaiti ierakstīt informācijas nesējā 1 x mēnesī.
6. Uzturēt gaisa attīrīšanas procesu optimālā režīmā, lai emisijas koncentrācija
nepārsniegtu normatīvajos aktos izvirzītās robežvērtības. Gaisa attīrīšanas iekārtām
koksnes putekļu koncentrācija gaisā pēc attīrīšanas kā vienas stundas vidējā vērtība
nedrīkst pārsniegt – 50mg/Nm 3 (0˚C, 101,3 kPa, sausa gāze).
13.4. smakas
1. Nedrīkst radīt vidi un cilvēkus negatīvi ietekmējošas smakas no kokapstrādes cehiem,
katlumājas, krāsošanas/lakošanas kameras.
2. Ievērot Ministru kabineta (27.07.2004.) noteikumos Nr.626 „Noteikumi par
piesārņojošas darbības izraisīto smaku noteikšanas metodēm, kā arī kārtību, kādā
ierobežo šo smaku izplatīšanos” noteikto smaku mērķlielumu ievērošanu: 10 ou E /m 3
nedrīkst pārsniegt vairāk par septiņām diennaktīm gadā.
3. Saņemot sūdzības par traucējošām smakām, veikt akreditētā laboratorijā normatīvajos
aktos noteiktā kārtībā smaku koncentrāciju mērījumus.
13.5. emisijas uzraudzība un mērīšana (mērījuma vietas, regularitāte, metodes)
1. Emisijas mērīšanas vietas katlumājas dūmvadā ierīkot atbilstoši standartam LVS ISO
9096:2006 vai LVS ISO 10780.
2. Emisiju parauga ņemšanas vietas atveri nodrošināt ar noslēdzamu hermētisku aizvaru.
3. Katlumājas emisiju (cieto daļiņu, oglekļa oksīds, slāpekļa dioksīds) no dūmeņa
koncentrāciju noteikšanu veikt 1 x divos gados apkures sezonā (novembrī - martā),
uzrādot konkrēto ražošanas jaudu (slodzi), dūmgāzu temperatūru (t 0 C), plūsmu un
kurināmā veidu mērīšanas laikā. Nākamo emisiju mērījumus veikt 2010. gadā.
19

Emisiju monitorings
13.2.tabula
Emisiju Nosakāmie Vielas
Monitoringa biežums
avota kods parametri kods 2009.g 2010.g 2011.g 2012.g
Oglekļa oksīds 020029 1x 1x
A 1 Slāpekļa dioksīds 020038 1x 1x
Putekļi (PM 10 ) 200002 1x 1x
A 2 Putekļi (PM 10 ) 200001 1 x 1 x
A 3 Putekļi (PM 10 ) 200001 1 x 1 x
A 4 Putekļi (PM 10 200001 1 x 1 x
A5 Putekļi (PM 10 200001 1 x 1 x
A6 Putekļi (PM 10 200001 1 x 1 x
A7 Putekļi (PM 10 200001 1 x 1 x
A8 Putekļi (PM 10 200001 1 x 1 x
A9 Putekļi (PM 10 200001 1 x 1 x
4. Ja testēšanas rezultāti uzrāda, ka tiek pārsniegtas noteiktās robežvērtības, veikt
sadedzināšanas iekārtu ieregulēšanu, lai nodrošinātu robežvērtību ievērošanu un veikt
atkārtotu testēšanu.
5. Veikt gaisa attīrīšanas iekārtu - astoņu ciklonu (GAI) emisiju koncentrāciju noteikšanu
attiecīgajā jomā akreditētai laboratorijai ar akreditētām metodēm un mēraparatūru 1 reizi
trijos gados. Pirmo testēšanu veikt 2010.gadā, norādot konkrēto ražošanas jaudu (slodzi)
testēšanas brīdī.
6. Emisiju testēšanu veikt attiecīgajā jomā akreditētai testēšanas laboratorijai ar
akreditētām metodēm, kas nodrošina nepieciešamo sadedzināšanas procesa parametru,
apstākļu un koncentrāciju noteikšanu.
13.6. to emisijas veidu pārraudzība, kas rodas no neorganizētiem (difūziem) emisiju
avotiem
Veikt bīstamo atkritumu savlaicīgu utilizāciju (nodošanu atkritumu apsaimniekotājam), lai
neveidotos smakas.
13.7. gaisa monitorings
1. Saņemot sūdzības par gaisa kvalitāti, veikt gaisa kvalitātes testēšanu attiecīgajā jomā
akreditētai testēšanas laboratorijai, uzrādot konkrēto ražošanas jaudu (slodzi) un
kurināmā veidu mērīšanas brīdī, norādot vēja virzienu un stiprumu mērījumu laikā.
2. Ievērot gaisa kvalitātes normatīvus emisijām no sadedzināšanas iekārtām atbilstoši
Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumos par gaisa kvalitāti Nr.588
noteiktajiem nosacījumiem. Nav pieļaujama šādu cilvēku veselības aizsardzības
robežlielumu pārsniegšana:
cietajām daļiņām (putekļiem):
- diennakts – 50 µg/m 3 (nedrīkst pārsniegt vairāk kā 35 reizes kalendāra gadā);
- gada – 40 µg/m 3 ;
oglekļa oksīdam - 8 stundu robežlielums - 10 mg/m 3 .
20

13.8. mēraparatūras uzturēšana un kalibrācija
Sadedzināšanas iekārtām un kokapstrādes iekārtu darbības nodrošināšanai nepieciešamo
mēraparatūru (termometrus, spiediena mērītājus) ekspluatēt atbilstoši noteiktajiem
tehnoloģiskajiem procesiem.
13.9. ziņas, kas sniedzamas vides aizsardzības institūcijām
1. Katru gadu savlaicīgi Vides ministrijas apstiprinātā un Centrālās statistikas pārvaldes
saskaņotā termiņā iesniegt ikgadējo valsts statistikas pārskatu par gaisa aizsardzību
“Nr.2-gaiss. Pārskats par gaisa aizsardzību”.
2. Ne vēlāk kā līdz katra gada 1.martam iesniegt pārvaldē uzņēmumā iepriekšējā kalendāra
gadā izmantoto šķīdinātāju apsaimniekošanas bilanci atbilstoši MK (20.08.2002.)
noteikumu Nr. 379“Kārtība, kādā novēršama, ierobežojama un kontrolējama gaisu
piesārņojošo vielu emisija no stacionāriem piesārņojuma avotiem” 27.punktam.
3. Par avārijas gadījumiem nekavējoties ziņot Valmieras RVP (tel.64207266, 26566597).
14. Notekūdeņi
14.1. izplūdes, emisijas limiti
1. Bez notekūdeņu izplūdes vidē.
2. Sadzīves notekūdeņus novadīt krājrezervuārā, Par notekūdeņu izvešanu un attīrīšanu
jāslēdz līgums ar pakalpojumu sniedzēju organizāciju. Līguma saturam jāatbilst
2002.gada 22.janvāra Ministru kabineta noteikumu Nr.34 “Noteikumi par piesārņojošo
vielu emisiju ūdenī” 43.1. punkta prasībām.
14.2. procesa norise un attīrīšanas iekārtu darbība
Nodrošināt krājrezervuāra hidroizolāciju, lai netiktu piesārņota grunts un gruntsūdeņi.
14.3. uzraudzība un mērījumi (mērījumu vietas, regularitāte, metodes)
Veikt izvesto notekūdeņu daudzumu uzskaiti pie ikreizējas krājrezervuāra satura izvešanas
un izvesto daudzumu ierakstīt notekūdeņu uzskaites žurnālā.
14.4. mērījumi saņēmējā ūdenstilpē
Nav atļauta neattīrītu notekūdeņu izplūde vidē.
14.5. mēraparatūras uzturēšana un kalibrācija
Nosacījumi netiek izvirzīti.
14.6. ziņas, kas sniedzamas vides aizsardzības institūcijām
Par notekūdeņu avārijas izplūdēm ziņot Valmieras reģionālajā vides pārvaldē (tel.64207266,
26566597). Datumu, cēloni, izplūdušo notekūdeņu daudzumu ierakstīt notekūdeņu uzskaites
žurnālā.
21

15. Troksnis
15.1.trokšņa avoti un nosacījumi troksni radošo iekārtu darbībai
1. Trokšņa avoti – kokapstrādes cehu darbgaldi, ventilācijas sistēmas.
2. Kokapstrādes darbgaldu ekspluatācijas laikā cehu telpas durvīm un logiem jābūt vienmēr
aizvērtiem.
3. Ja darbgaldu radītais troksnis pārsniedz dienas trokšņa līmeņa pieļaujamo robežvērtību
60 dBA ārpus uzņēmuma robežas, vai saņemtas iedzīvotāju sūdzības, veikt to mērījumus
attiecīgajā jomā akreditētai laboratorijai, vai kvalificētiem speciālistiem, kuri saņēmuši
sertifikātu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
15.2.trokšņa emisijas limiti
1. Nav atļauta trokšņa līmeņa paaugstināšanās vairāk par 60 decibeliem ārpus uzņēmuma
atrašanās vietas.
15.3. uzraudzība un mērījumi (mērījumu vietas, regularitāte, metodes)
1. Saņemot iedzīvotāju sūdzības par esošo iekārtu paaugstinātu trokšņa līmeni, veikt
trokšņa mērījumus.
2. Mērījumus veikt attiecīgajā jomā akreditētai laboratorijai vai kvalificētiem speciālistiem,
kuri saņēmuši sertifikātu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
3. Mērījumus veikt ar normatīvajos aktos noteiktām akreditētām metodēm.
4. Ja mērījumi uzrāda paaugstinātu trokšņa līmeni, veikt pasākumus trokšņa līmeņa
samazināšanai, pirms tam izstrādājot pasākumu plānu.
15.4. ziņas, kas sniedzamas vides aizsardzības institūcijām
Mēneša laikā pēc trokšņa mērījumu veikšanas iesniegt testēšanas pārskata kopiju Valmieras
reģionālajā vides pārvaldē.
16. Atkritumi
16.1. atkritumu veidošanās
Uzņēmumā saražotie un radušies atkritumi:
1. koksnes atlikumi, zāģskaidas;
2. cietie sadzīves atkritumi;
3. pelni;
4. piesārņots plastmasas un metāla iepakojums – bīstamie atkritumi;
5. atstrādātās eļļas.
16.2. atkritumu apsaimniekošanas nosacījumi
1. Koksnes atlikumus un zāģskaidas sadedzināt uzņēmuma sadedzināšanas iekārtās „AK-
1000”.
2. Cietos sadzīves atkritumus savākt un uzglabāt atkritumu konteineri. Tos nodot atkritumu
apsaimniekošanā organizācijai atbilstoši noslēgtajam līgumam.
3. Pelnus uzglabāt speciālā konteinerā, un tos izmantot zemju auglības uzlabošanai.
Nedrīkst izbērt pelnus uz sasalušas vai pārmitras augsnes.
4. Plastmasas un metāla iepakojumu, piesārņoto taru uzglabāt atsevišķā konteinerā.
Bīstamos atkritumus nedrīkst sajaukt ar sadzīves atkritumiem. Bīstamos atkritumus
nodot atkritumu apsaimniekošanas organizācijai, kas saņēmusi atļauju šāda veida
atkritumu apsaimniekošanai.
22

5. Līdz 01.08.2008. noslēgt līgumu ar bīstamo atkritumu apsaimniekošanas organizāciju,
kura ir saņēmusi atļauju šāda veida pakalpojumu sniegšanai, par bīstamo atkritumu –
piesārņotu plastmasas un metāla iepakojumu, taras apsaimniekošanu.
6. Mēneša laikā pēc līguma noslēgšanas līguma kopiju iesniegt Valmieras RVP.
7. Iepakojuma apsaimniekošanu veikt atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām,
t.i.:
7.1. Veikt izlietotā iepakojamā materiāla uzskaiti, ierakstot to uzskaites žurnālā 1x
mēnesī;
7.2. Ja izlietotā iepakojuma apjoms kalendārā gadā ir lielāks par 300 kg, reģistrēties
Vides pārraudzības valsts birojā (adrese; Rūpniecības ielā 23, Rīgā, LV-1045), vai
Valmieras reģionālajā vides pārvaldē, vai noslēgt līgumu par izlietotā iepakojuma
apsaimniekošanu ar atkritumu apsaimniekošanas organizāciju;
16.3.uzraudzība un mērījumi (mērījumu vietas, regularitāte, metodes)
1. Cietos sadzīves un bīstamos atkritumus uzglabāt atsevišķos konteineros.
2. Aizliegts katlumājā, kā arī uzņēmuma teritorijā sadedzināt sadzīves vai bīstamos
atkritumus.
16.4.ziņas, kas sniedzamas vides aizsardzības institūcijām
1. Katru gadu savlaicīgi Vides ministrijas apstiprinātā un Centrālās statistikas pārvaldes
saskaņotā termiņā iesniegt ikgadējo valsts statistikas pārskatu par atkritumu
apsaimniekošanu „Nr.3. Pārskats par atkritumu apsaimniekošanu”.
2. Līdz kārtēja gada 1.maijam reģionālajā vides pārvaldē iesniegt ziņojumu par iepriekšējā
kalendārā gada izlietotā iepakojuma savākšanu atbilstoši Ministru kabineta noteikumu
Nr.139 „Noteikumi par izlietotā iepakojuma reģenerācijas apjomiem un termiņiem,
ziņojuma sniegšanas kārtību un veidlapas paraugu” 9. punktam un 2.pielikumam.
16.5.atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtai – iekārtas jauda,
iekārtā sadedzināmo atkritumu kategorijas, atkritumu daudzums
Nav atļauta atkritumu sadedzināšana vai līdzsadedzināšana.
16.6.atkritumu poligoniem – poligona kategorija, ietilpība, darbības ilgums,
apglabājamo atkritumu veidi un kategorijas, prasības poligona iekārtošanai,
ekspluatācijai, uzraudzības un kontroles procedūrām, prasības poligona slēgšanai
un apsaimniekošanai pēc slēgšanas
Uz darbību neattiecas.
17. Prasības augsnes, grunts, kā arī pazemes ūdeņu aizsardzībai
1. Nepieļaut neattīrītu notekūdeņu, ķīmisko vielu noplūdi vidē, radot draudus virszemes,
pazemes ūdeņu kvalitātei un grunts piesārņojumam.
2. Notekūdeņu krājrezervuāram nodrošināt hidroizolāciju.
3. Ķīmisko produktu uzglabāšanas vietā grīdas segumam jābūt ar hidroizolāciju.
4. Bīstamās ķīmiskas vielas un produktus uzglabāt slēgtā sausā telpā slēgtos traukos ar
nebojātu marķējumu, oriģinālajā iepakojumā.
23

18. Nosacījumi iekārtas darbībai netipiskos apstākļos
Iekārtas darbināt saskaņā ar to ekspluatācijas noteikumiem.
19. Nosacījumi avāriju novēršanai un darbībām ārkārtas situācijās
1. Avāriju gadījumā un ārkārtas situācijās rīkoties saskaņā ar izstrādāto attiecīgo pasākumu
plānu.
2. Avāriju gadījumā nekavējoties zvanīt Valmieras reģionālajai vides pārvaldei (tel.
64207266, 26566597).
20. Prasības informācijai, kas sniedzama vides aizsardzības institūcijām, ja pārkāpti
atļaujas nosacījumi, vai notikusi avārija, kā arī prasības informācijai, kas sniedzama
vides vides aizsardzības institūcijām saskaņā ar Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu
pārneses reģistru, kā to nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada
18.janvāra Regula Nr.166/2006 par Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses
reģistra ieviešanu un padomes Direktīvu 91/689EEK un 96/61/EK grozīšanu.
1. Saskaņā ar likuma “Par piesārņojumu” (15.13.2001.) 45.panta (4) daļu, ja piesārņojošās
darbības dēļ ir radušies vai var rasties draudi cilvēka dzīvībai, veselībai vai videi, kā arī
avārijas vai tās draudu gadījumā, uzņēmuma atbildīgajai personai nekavējoties ziņot
Valmieras RVP par notikuma laiku un vietu.
2. Avārijas gadījumos par vidē noplūdušo notekūdeņu daudzumu, piesārņojošo vielu
daudzumu, iemeslu un atbilstošo rīcību ne vēlāk kā diennakts laikā rakstiski ziņot
Valmieras RVP.
21. Nosacījumi vides valsts inspektoru regulārajām kontrolēm
1. Vides stāvokļa un atļaujas nosacījumu kontroli veic Valsts vides dienesta Valmieras
RVP inspektori.
2. Vides stāvokļa un atļaujas nosacījumu kontroles laikā vides valsts inspektoru nodrošināt
ar nepieciešamajiem dokumentiem (Emisiju mērījumu atmosfērā testēšanas pārskati,
statistikas pārskati, ķīmisko vielu uzskaites žurnāli, atkritumu uzskaites žurnāli,
materiālu uzskaites žurnāli).
3. Pārbaudes laikā nodrošināt atbildīgās amatpersonas vai pilnvarotas personas klātbūtni,
kā arī pieejamību objektiem.
24

PIELIKUMI
1.PIELIKUMS
INFORMĀCIJA PAR PIETEIKUMA UN TĀ PRECIZĒJUMU VAI
PAPILDINĀJUMU IESNIEGŠANAS DATUMIEM
Pieteikums saņemts Valmieras RVP
Pieteikuma 1.redakcija 08.04.2008.
Pieņemšanas datums 09.05.2008.
25

2.PIELIKUMS
KOPSAVILKUMS
Sabiedrības informēšana par uzņēmumu:
Uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) nosaukums, informācija par operatoru, īpašnieku:
SIA “Laumas Koks”
“Magones”, Lēdurgas pag., Limbažu raj., LV-4012
Kokapstrāde un mēbeļu ražotne
Ražošanas apraksts, iemesls atļaujas saņemšanai:
Kokapstrādes cehs un galdniecība SIA „Lauma Koks” ir dibināta 1991.gadā. Tā nodarbojas
ar dažādu koksnes izstrādājumu (pārsvarā vannas istabas iekārtu) izgatavošanu, produktu
apdari (beicēšanu un lakošanu) un iepakošanu. Atļauja nepieciešama esošai darbībai.
Atļauja pieprasīta pēc MK noteikumu Nr.294 1.pielikuma:
6. Lauksaimniecība, mežsaimniecība un kokapstrāde:
6.8. – mēbeļu ražošana, ja ražošanas platība ir 1000 m 2 un vairāk.
2.pielikuma 1. Enerģija 1.1.apakšpunktu - sadedzināšanas iekārtas, kuru ievadītā siltuma
jauda ir vairāk nekā 0,2 megavati, ja sadedzināšanas iekārtai saskaņā ar noteikumu
1.pielikuma 1.1. vai 1.2.apakšpunktu nav nepieciešama atļauja;
5. Lauksaimniecība, mežsaimniecība un kokapstrāde 5.2.apakšpunktu -
kokzāģētavas un kokapstrādes iekārtas, kuras lieto koksnes griešanas tehniku un
pārstrādā 2000 m 3 un vairāk apaļkoku un kokmateriālu gadā.
Ūdens patēriņš (ikgadējais), pasākumi patēriņa samazināšanai:
Uzņēmumā izveidota ugunsdzēsības sistēma, kas ļauj operatīvi sākt dzēšanu ugunsgrēka
gadījumā. Uzņēmumam pieder ugunsdzēsības automašīna, kas tiek uzturēta darba kārtībā un
atrodas teritorijā. Ražošanas cehos un noliktavās izvietoti ugunsdzēšamie aparāti un
šļūtenes, pa kurām ugunsgrēka gadījumā ar diviem elektrosūkņiem tiks padots ūdens no
divām plastmasas mucām ar tilpumu 15 m 3 katra. Ūdensapgāde ugunsdzēsībai ir paredzēta
no Juglas upes, kas atrodas 100 m attālumā no uzņēmuma.
Gadā tiek patērēts vidēji 48 m 3 upes ūdens un gan ražošanas vajadzībām, gan daļēji sadzīves
vajadzībām (dzeršanai ūdeni darbinieki ved līdzi). Ūdens tiek patērēts racionāli. SIA
„Lauma Koks” darbinieki regulāri apseko un uztur kārtībā ūdensapgādes sistēmu un,
tādējādi nepieļaujot ūdens zudumu rašanos. Līdz ar to nav iespējama būtiska patēriņa
samazināšana.
Galvenās izejvielas (ieskaitot kurināmo; degvielu), to lietojums:
SIA “Lauma Koks” nodarbojas ar mēbeļu – galvenokārt vannas istabas mēbeļu komplektu
ražošanu, lakošanu, beicēšanu un iepakošanu. Uzņēmuma izmantotais kokmateriālu
daudzums:
‣ dēļi 3000 m 3 /gadā un
‣ apaļkoks 900 m 3 /gadā.
26

Uzņēmuma kopējais produkcijas apjoms 1600 m 3 /gadā.
Kurināmā patēriņš: skaidas 1428 m 3 /gadā un kokapstrādes atgriezumi 472 m 3 /gadā.
Uzņēmumā izmanto gaistošos organiskos savienojumus :
‣ atšķaidītājs – 3,67 t/a;
‣ nitrolaka – 9,06 t/a;
‣ grunts – 5,8 t/a;
‣ nitrocelulozes laka – 0,5 t/a;
‣ terpentīns – 0,2 t/a.
Bīstamo ķīmisko vielu lietošana, pasākumi to aizvietošanai:
Beicēšanas darbiem, lakošanai, kā arī iekārtu apkopēm tiek izmantotas dažādas, t.sk. arī
bīstamas ķīmiskas vielas. Galvenās vielu grupas - lakas vidēji ~9,6 t/gadā, grunts – 5,8
t/gadā, atšķaidītājus ~3,67 t/gadā, beices šķīdumus ~2,3 t/gadā un eļļas iekārtu apkopei 0,05
t/gadā.
Ņemot vērā uzņēmuma darbības profilu un to, ka tas ir orientēts uz ražošanas apjomu
saglabāšanu, nav iespējama bīstamo ķīmisko vielu lietošanas samazināšana vai aizstāšana ar
citām. Pie tam ņemot vērā izejmateriālu izmaksas, tam, lai ķīmiskās vielas tiktu lietotas
atbilstoši, atbildīgās personas pastiprināti seko līdz.
Nozīmīgākās emisijas gaisā un ūdenī (koncentrācijas, ikgadējie lielumi):
Tiek emitētas 14 piesārņojošās vielas – cietās daļiņas (200002); oglekļa oksīds (020029);
slāpekļa dioksīds (020038); oglekļa dioksīds (020028); ksilols (043012); toluols (043017);
etanols (060012); n-butilacetāts; butanols; propanols (060030); acetons (100002); diacetona
alkohols; ligroīns. Kopējā gada emisiju summa nepārsniedz 18,6766 tonnas, t.sk gaistošie
organiskie savienojumi 12,551 t.
Lai mazinātu emisiju daudzumu, praktiski visi stacionārie darbagaldi, kur rodas putekļu
emisijas, ir aprīkoti ar vietēju nosūces ventilāciju un gaisa attīrīšanas iekārtām (cikloniem
vai jaudīgiem putekļusūcējiem).
Ņemot vērā to, ka uzņēmums atrodas ražošanas apbūves teritorijā, kā arī piesārņojošās
vielas un to emitētos daudzumus, jāsecina, ka uzņēmuma ietekme uz gaisa kvalitāti tuvākajā
apkārtnē ir neliela.
Ņemot vērā to, ka ārpus telpām netiek veiktas darbības ar ķīmiskām vielām, nav paredzama
piesārņojošo vielu klātbūtne lietus notekūdeņos.
Atkritumu veidošanās un to apstrāde:
Uzņēmuma teritorijā novietots viens konteiners sadzīves atkritumiem, kā tilpums ir 1,1 m 3 .
Kopā gadā no uzņēmuma tiek izvestas vidēji 4,75 t sadzīves atkritumu. Atkritumus
apsaimnieko SIA “ ZAAO”.
Kokapstrādes rezultātā rodas koksnes atkritumi - skaidas (maksimāli 1428 m 3 / gadā), kas
pilnībā tiek sadedzinātas uzņēmuma apkures katlos. Gadā rodas arī vidēji 472 m 3
kokapstrādes atgriezumu, kas arī pilnībā tiek patērēti siltumenerģijas ražošanai.
Bīstamie atkritumi veidojas lakošanas darbu rezultātā, uzkrājoties izlietotajam iepakojumam
– bundžām, mucām ar bīstamo vielu paliekām un atstrādātās eļļas (kompresoriem un
tehnikai). Šie atkritumi tiek savākti atsevišķi no pārējiem atkritumiem un pašlaik tiek veikta
cenu aptauja, lai izvēlētos labāko no bīstamo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem,
kuram nodot šos atkritumus apsaimniekošanai.
Uzņēmums atstrādātās eļļas no kāriem tiek savāktas un nodotas atbilstoši normatīvo aktu
prasībām – SIA “Ottensen” veic kompresoru apkopi un atstrādāto eļļu savākšanu.
Pelni, kas rodas katlumājas darbības rezultātā, netiek uzskatīti par bīstamajiem atkritumiem,
jo katlumājā dedzina tikai skaidas un neapstrādātas koksnes atlikumus, tāpēc uzņēmuma
darbinieki tos izmanto lauksaimniecības platību ielabošanai.
27

Trokšņa emisiju līmeņi:
Uzņēmuma teritorijā atrodas četras ražošanas ēkas, kurās dažādu iekārtu darbināšana rada
paaugstinātu trokšņa līmeni, taču, ņemot vērā trokšņa izkliedi telpā un logu, durvju (vārtu)
absorbcijas spēju, tiek pieņemts, ka trokšņa līmenis uz fasādes minēto iekārtu darbības laikā
nepārsniedz attiecīgajā teritorijas zonējumā (tehniskās apbūves teritorija), pieļaujamās
robežvērtības L diena (60 dB(A)).
Trokšņa līmenis uz ražotnes teritorijas robežas nav noteikts.
Transports pārvietojas tikai dienas laikā.
Sūdzības par pārsniegtu trokšņa līmeni ārpus uzņēmuma teritorijas nav saņemtas.
Iespējamo avāriju novēršana:
Uzņēmumā izveidota ugunsdzēsības sistēma, kas ļauj operatīvi sākt dzēšanu ugunsgrēka
gadījumā. Uzņēmumam pieder ugunsdzēsības automašīna, kas tiek uzturēta darba kārtībā un
atrodas teritorijā. Ražošanas cehos un noliktavās izvietoti ugunsdzēšamie aparāti un
šļūtenes, pa kurām ugunsgrēka gadījumā ar diviem elektrosūkņiem tiks padots ūdens no
divām plastmasas mucām ar tilpumu 15 m 3 katra. Uzņēmuma cehos un ražošanas telpās
izvietoti 25 ugunsdzēšanas aparāti ar tilpumu 10 l un 2 aparāti ar tilpumu 80 l. Ūdensapgāde
ugunsdzēsībai ir paredzēta no Juglas upes, kas atrodas 100 m attālumā no uzņēmuma.
Pirms stāšanās darbā, SIA “ Lauma Koks” instruē jaunos darbiniekus par rīcību avāriju vai
ugunsgrēka gadījumos.
Nākotnes plāni – iekārtas plānotā paplašināšanās, atsevišķu daļu vai procesu
modernizācija:
SIA „Lauma Koks” plāno savu darbību līdzšinējā līmenī un tuvākajā laikā uzņēmums
risinās vairākas ar vides aizsardzību saistītas problēmas – domāt par emisiju samazināšanas
iespējām no lakotavas un slēgt līgumu ar bīstamo atkritumu apsaimniekošanas organizāciju,
lai savāktu un nodotu visus bīstamos atkritumus atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
28

MĒBEĻU RAŽOTNES IZVIETOJUMA PRINCIPIĀLĀ SHĒMA
3.PIELIKUMS