09.07.2008 - Vides pārraudzības valsts birojs

LATVIJAS REPUBLIKAS VIDES MINISTRIJAS VALSTS VIDES DIENESTA 

VALMIERAS REĢIONĀLĀ VIDES PĀRVALDE 

L. Paegles iela 13, Valmiera, LV- 4201 Tālrunis 64207266 Fakss 64207281 E-pasts parvalde@valmiera.vvd.gov.lv 

Atļauja B kategorijas piesārņojošai darbībai 

Nr. 296 

Komersanta (vai citas personas) firmas nosaukums: SIA “Lauma Koks” 

Juridiskā adrese: “Magones”, Lēdurgas pagasts, Limbažu rajons, LV-4012 

Vienotais reģistrācijas numurs: 40103002584 

Reģistrācijas datums Uzņēmumu reģistrā: 27.03.1991. 

Reģistrācijas datums Uzņēmumu reģistra komercreģistrā: 20.01.2003. 

Iekārta, operators: Kokapstrādes un mēbeļu ražotne, SIA “Lauma Koks” 

Adrese: “Magones”, Lēdurgas pagasts, Limbažu rajons, LV-4012 

Teritorijas kods: 665600 

Pieteiktās piesārņojošās darbības veids atbilstoši likuma “Par piesārņojumu” pielikumam vai 

Ministru kabineta 2002.gada 9.jūlija noteikumu Nr. 294 “Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C 

kategorijas piesārņojošās darbības un izsniedzamas atļaujas A un B piesārņojošās darbības 

veikšanai” 1. pielikumam: 

6. Lauksaimniecība, mežsaimniecība un kokapstrāde: 

6.8. – mēbeļu ražošana, ja ražošanas platība ir 1000 m 2 un vairāk. 

2. pielikumam: 

1. Enerģētika: 

1.1. – sadedzināšanas iekārtas, kuru ievadītā jauda ir vairāk nekā 0,2 megavati, ja 

sadedzināšanas iekārtai saskaņā ar noteikumu 1.pielikuma 1.1. vai 1.2.apakšpunktu 

nav nepieciešama atļauja; 

5. lauksaimniecība, mežsaimniecība un kokapstrāde: 

5.2. – kokzāģētavas un kokapstrādes iekārtas, kurās lieto koksnes griešanas tehniku un 

pārstrādā 2000m 3 un vairāk apaļkoku un kokmateriālu gadā. 

NACE kods: 16.23, 31.09, 35.30 

PRODCOM kods: 36.14.13.03.00. 

Atļaujas iesnieguma pieņemšanas datums: 09.05.2008. 

Atļauja izsniegta jaunai piesārņojošai darbībai. 

Izsniegšanas datums un vieta: 2008.gada 9.jūlijs, Valmiera 

Valsts Vides dienesta Valmieras 

reģionālās vides pārvaldes direktore 

I.Zudāne 

Z.v. 

Lēmumu par atļaujas izsniegšanu vai atļaujas nosacījumiem var apstrīdēt Vides pārraudzības valsts birojā mēneša 

laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas. 

Atļaujas nosacījumus var pārskatīt visā tās derīguma termiņa laikā, pamatojoties uz likuma „Par piesārņojumu” 

32.panta 3. 1 daļu.

Saturs 

A sadaļa 

Vispārīgā informācija par atļauju 

1. Pielietotie normatīvie akti, uz kuriem pamatojoties izsniegta atļauja: ............................ 3 

2. Atļaujas derīguma termiņš un jauna iesnieguma iesniegšanas termiņš........................... 4 

3. Informācija par to, kam nosūtītas atļaujas kopijas: ......................................................... 4 

4. Norāde par ierobežotas pieejamības informāciju ............................................................ 4 

5. (Svītrots ar 26.07.2005.noteikumiem Nr.567)................................................................. 4 

6. Citas saņemtās atļaujas, kuras aizstāj šī atļauja:.............................................................. 4 

B sadaļa 

Pieteiktā darbība un iesnieguma novērtējums 

7. Pieteiktās darbības īss apraksts........................................................................................ 5 

8. Atrašanās vietas novērtējums .......................................................................................... 8 

9. Komentāri (norādot, kuri ir ņemti vērā) .......................................................................... 8 

10. Pieteikuma novērtējums ................................................................................................ 8 

C sadaļa 

Atļaujas nosacījumi 

11. Nosacījumi uzņēmuma darbībai .................................................................................. 15 

12. Resursu izmantošana ................................................................................................... 16 

13. Gaisa aizsardzība ......................................................................................................... 16 

14. Notekūdeņi .................................................................................................................. 21 

15. Troksnis ....................................................................................................................... 22 

16. Atkritumi ..................................................................................................................... 22 

17. Prasības augsnes, grunts, kā arī pazemes ūdeņu aizsardzībai...................................... 23 

18. Nosacījumi iekārtas darbībai netipiskos apstākļos ...................................................... 24 

19. Nosacījumi avāriju novēršanai un darbībām ārkārtas situācijās.................................. 24 

20. Prasības informācijai, kas sniedzama vides aizsardzības institūcijām, ja pārkāpti 

atļaujas nosacījumi, vai notikusi avārija............................................................................ 24 

21. Nosacījumi vides valsts inspektoru regulārajām kontrolēm........................................ 24 

Pielikumi 

1.Pielikums 

Informācija par pieteikuma un tā precizējumu vai papildinājumu iesniegšanas datumiem.. 25 

2.Pielikums 

Kopsavilkums ........................................................................................................................ 26 

3. Pielikums 

Mēbeļu ražotnes izvietojuma principiālā shēma....................................................................29 

2

A SADAĻA 

Vispārīgā informācija par atļauju 

1. Normatīvie akti, uz kuriem pamatojoties izsniegta atļauja: 

1. 2001.gada 15.marta likums “Par piesārņojumu”(ar grozījumiem, kas izsludināti līdz 

06.04.2006.) 5.,15.,19., pants. 

2. 2001.gada 1.marta “Atkritumu apsaimniekošanas likums” (ar grozījumiem, kas 

izsludināti līdz 13.03.2008.) 13.panta pirmā daļa, 

3. 2006.gada 29.novembra “Vides aizsardzības likums ” 3.panta pirmā daļa. 

4. 1997.gada 6.novembra „Valsts Statistikas likums” (ar grozījumiem, kas izsludināti 

līdz16.03.2006.) 10.pants. 

5. 2002.gada 9.janvāra Iepakojuma likums (ar grozījumiem, kas izsludināti līdz 

21.04.2005.) 12.,13.,15. pants. 

6. 1998. gada 1.aprīļa „Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likums” (ar grozījumiem, 

kas izsludināti līdz 04.12.2007.) 9.panta trešā daļa; 

7. 2002.gada 9.jūlija Ministru kabineta noteikumi Nr. 294 ”Kārtība, kādā piesakāmas A, 

B un C kategorijas piesārņojošās darbības un izsniedzamas atļaujas A un B 

kategorijas piesārņojošās darbības veikšanai” 4. punkta 4.4.apakšpunkts, 36.punkts, 

1. pielikuma 6.punkta 6.8.apakšpunkts, 7.pielikums. 

8. 2003.gada 21.oktobra Ministru kabineta noteikumi Nr. 588 “Noteikumi par gaisa 

kvalitāti” 3.punkta 3.1., 3.2., 3.7. apakšpunkti. 

9. 2002.gada 20.augusta Ministru kabineta noteikumi Nr. 379 “Kārtība, kādā novēršama, 

ierobežojama un kontrolējama gaisu piesārņojošo vielu emisija no stacionāriem 

piesārņojuma avotiem” 5., 32., 34., 56., 57., 58.punkts un 3. pielikuma 1. tabula; 

10. 2002.gada 23. jūlija Ministru kabineta noteikumu Nr. 319 „Bīstamo atkritumu 

uzskaites, identifikācijas, uzglabāšanas, iepakošanas, marķēšanas un pārvadājumu 

uzskaites kārtība” 3.pielikumā. 

11. 2003.gada 22.aprīļa Ministru kabineta noteikumi Nr. 200 “Noteikumi par stacionāru 

piesārņojuma avotu emisijas limita projektu izstrādi” 3.punkta 3.2.apakšpunkts,11.,12. 

punkts . 

12. 2002.gada 22.janvāra Ministru kabineta noteikumi Nr. 34 “Noteikumi par 

piesārņojošo vielu emisiju ūdenī” 42.,43. punkts. 

13. 2004.gada 27.jūlija Ministru kabineta noteikumi Nr.626 „Noteikumi par piesārņojošas 

darbības izraisīto smaku noteikšanas metodēm, kā arī kārtību, kādā ierobežo šo smaku 

izplatīšanos 11.punkts 

14. 2004.gada 13.jūlija Ministru kabineta noteikumi Nr.597 „Vides trokšņa novērtēšanas 

kārtība” 2.pielikums. 

15. 2004.gada 3.augusta Ministru kabineta noteikumi Nr.691 „Vides prasības 

kokzāģētavām un kokapstrādes iekārtām” 5.,6.,8.,9.,15. punkts. 

16. 2002. gada 22.oktobra Ministru kabineta noteikumi Nr. 446 „Noteikumi par ķīmisko 

vielu un ķīmisko produktu uzskaites kārtību un datu bāzi” 2.,3. punkts 

17. 2002.gada 2.aprīļa Ministru kabineta noteikumi Nr.139 „Noteikumi par izlietotā 

iepakojuma reģenerācijas apjomiem un termiņiem, ziņojuma sniegšanas kārtību un 

veidlapas paraugu” 6.,7.,8.,9. punkts un 2.pielikums. 

18. 2006.gada 18. decembra Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 

1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un 

ierobežošanu (REACH) 31.pants un 2.pielikums; 

19. 2004.gada 14.decembra Ministru kabineta noteikumi Nr.1015 „Vides prasības mazo 

katlumāju apsaimniekošanai” 6., 8., 18., 19. punkts. 

3

2. Atļaujas derīguma termiņš un jauna iesnieguma iesniegšanas termiņš 

Atļauja derīga no 2008. gada 9.jūlija 

Atļauja derīga līdz 2013. gada 8.jūlijam 

Atļauja izdota saskaņā ar likuma “Par piesārņojumu” 19.panta 3.daļu. Iesniegums jaunas 

atļaujas saņemšanai jāiesniedz ne vēlāk kā 60 dienas pirms izsniegtās atļaujas derīguma 

termiņa beigām, t.i. līdz 2013.gada 9.maijam. 

Ja iekārtā paredzēts veikt būtiskas izmaiņas, iesniegums būtiskām izmaiņām jāiesniedz 

vismaz 90 dienas pirms šo izmaiņu veikšanas. 

Iesniegums jaunas atļaujas saņemšanai vai būtiskām izmaiņām jāiesniedz mēneša laikā 

pēc kāda no šādu apstākļu atklāšanas: 

1) ir saņemta informācija par piesārņojuma negatīvo ietekmi uz cilvēku veselību vai vidi, 

ir pārsniegti vides kvalitātes normatīvu robežlielumi vai izdarīti grozījumi normatīvajos 

aktos, kas nosaka vides kvalitātes normatīvus; 

2) saskaņā ar valsts institūciju atzinumu procesa drošības garantēšanai ir nepieciešams 

lietot citu tehnoloģiju; 

3) to nosaka citi normatīvie akti; 

4) ja iekārtas radītais piesārņojums ir tik būtisks, ka atļaujas nosacījumus vai tajā 

noteiktos emisijas limitus nepieciešams pārskatīt vai noteikt atļaujā jaunus emisijas 

limitus. 

3. Informācija par to, kam nosūtītas atļaujas kopijas: 

Vides pārraudzības valsts birojam – pa pastu: Rūpniecības ielā 23, Rīgā, elektroniski: 

vpvb@vpvb.gov.lv; 

Sabiedrības veselības aģentūras Valmieras filiālei – L. Paegles ielā 9, Valmierā, 

elektroniski: valmiera@sva.gov.lv; 

Lēdurgas pagasta padomei – Melngaiļa ielā 2, Lēdurgā, Limbažu rajonā elektroniski: 

ledpadom@latnet.lv 

4. Norāde par ierobežotas pieejamības informāciju 

Atļaujā nav ietverta ierobežotas pieejamības informācija. 

5. (Svītrots ar 26.07.2005.noteikumiem Nr.567). 

6. Citas saņemtās atļaujas, kuras aizstāj šī atļauja: 

Nav. (Uzņēmuma darbību reglamentēja Valmieras reģionālās vides pārvaldes (turpmāk 

tekstā – RVP) izdota atļauja emisijām gaisā Nr.6656-2096, kuras derīguma termiņš bija 

līdz 01.07.2001). 

4

B SADAĻA 

Pieteiktā darbība un iesnieguma novērtējums 

7. Pieteiktās darbības īss apraksts 

Kokapstrādes cehs un galdniecība SIA „Lauma Koks” ir dibināta 1991.gadā. Tā 

nodarbojas ar dažādu koksnes izstrādājumu (pārsvarā vannas istabu mēbeļu iekārtu) 

izgatavošanu, produktu apdari (beicēšanu un lakošanu) un iepakošanu. 

Praktiski visi ražotnes stacionārie darbagaldi, no kuriem iespējamas skaidu un putekļu 

emisijas, ir aprīkoti ar vietēju nosūces ventilāciju, kas tiek novadīta vai nu uz gaisa 

attīrīšanas iekārtu (GAI) mezglu – cikloniem, vai speciāliem, ražošanas procesiem 

paredzētiem putekļusūcējiem. 

Ražotnes teritorijā atrodas 4 ražošanas cehi, gateris, kalte, katlumāja un divas materiālu 

uzglabāšanas noliktavas. 

Gaterī apstrādā apaļkokus, ko teritorijā piegādā piegādātāji ar savu autotransportu. Šeit 

apaļkoki tiek pārstrādāti un izgatavoti dēļi, kurus tālāk izmanto mēbeļu ražošanā. Gatera 

izmantošanu nosaka tirgus situācija – ja izdevīgāk ir iepirkt jau izžāvētu materiālu, tad 

gateris tiek izmantots nedaudz, ja dēļus ir izdevīgāk sagatavot un žāvēt uzņēmumā, tad 

gateris tiek noslogots intensīvāk. 

Dēļu sagatavošanai tiek izmantoti 2 lentzāģi, daudzzāģis un zeimers, kurus darbināšanas 

laikā pieslēdz lokālam, pārvietojamam putekļusūcējam SF-209BH ar nosūces jaudu 

59 m 3 /min. 

Sagatavotos dēļus ar uzņēmuma iekšējo transportu nogādā vai nu uzreiz žāvēšanai kaltēs, 

vai novieto segta tipa noliktavā pie kaltes neilgai uzglabāšanai līdz žāvēšanai. 

Kalte ar sešām žāvēšanas kamerām izvietota kopīgā ēkā ar katlumāju, līdz ar to 

žāvēšanas kamerām nepieciešamais siltums tiek nogādāts tajās ar minimāliem zudumiem. 

Žāvēšanas kameru darbību regulē automātiski – tiek uzstādīts noteikts režīms un vadības 

panelis regulē žāvēšanas procesam nepieciešamo temperatūras un mitruma režīmu. Lai 

nodrošinātu pareizu žūšanas režīmu, žāvēšanas kamerās (katras ietilpība 60 m 3 ) cikla 

sākumā un beigās tiek izmantots arī ūdens, kas novērš plaisu rašanos kokmateriālos. Kaltē 

žāvē kokmateriālus, ko sagatavo gaterī. Viena žāvēšanas cikla garums ir 14 diennaktis. 

Žāvēšanas laikā emisijas gaisā nerodas. Kamerās tiek novietoti dēļu krāvumi un žāvēšana 

veikta ar karstā gaisa plūsmu. Tiklīdz gaisā ir uzkrājies noteikts mitruma daudzums, tiek 

atvērts aizbīdnis un veikta gaisa apmaiņa – mitrais gaiss izlaists vidē un telpā ar pieplūdes 

ventilatoru ielaists svaigs gaiss. 

Katlumājā uzstādīti divi A/S „Komforts” ražoti apkures katli „AK-1000”. Katras 

sadedzināšanas iekārtas uzstādītā nominālā siltuma jauda ir 1 MW, iekārtu kopējā jauda 2 

MW. Sadedzināšanas iekārtas „AK-1000” ir tērauda cauruļu ūdens sildāmie katli, kas 

sastāv no divām daļām – kurtuves un konvektīvās daļas. Kurtuve veidota no cauruļu 

kolektoriem. Konvektīvā daļa sastāv no liela diametra caurules, kurā iemetinātas caurules 

ar diametru 76 mm dūmgāzu aizvadīšanai no kurtuves. Dūmgāzes sasilda kurtuvi un 

konvektīvajā daļā esošo ūdeni. Maksimālā siltumnesēja temperatūra ir +95°C. Apkures 

katlu kurināmā izmantošanas efektivitāte ir 82,7-85,1 %. 

Lai samazinātu cieto izkliedēto daļiņu emisijas gaisā, aiz katra no apkures katliem 

uzstādīts viens A/S „Komforts” ražots multiciklons „MC-1000”. Dūmgāzes ieplūst 

multiciklonā pa spirālveida virsmu. Centrbēdzes spēku ietekmē cietās izkliedētās daļiņas 

nosēžas apakšējā bunkurā, bet attīrītās dūmgāzes izplūst pa augšējo daļu. Multiciklona 

ražība ir 1,7 m 3 /s. Dūmgāzes no abiem katliem tiek novadītas kopējā dūmenī, kura 

augstums ir 25m un diametrs 0,6m. 

Apkures katli darbojas 24 h diennaktī, jo siltumenerģija, ko tie saražo, nepieciešama 

galvenokārt kaltēm ar viena darbības cikla garumu 14 diennaktis. Kaltes tiek noslogotas 

atkarībā no tirgus situācijas – ja izdevīgāk ir iepirkt sausu izejmateriālu (gatavus dēļus), 

tad izmanto 1-2 kaltes. Ja tiek iepirkti apaļkoki, kurus apstrādā uzņēmumā, attiecīgi tiek 

5

darbinātas visas 6 kaltes. Tomēr ik gadus katlumāja netiek darbināta aptuveni trīs 

mēnešus, kad apkures katli atrodas dīkstāvē iekārtu apkopes dēļ. 

Katlam nepieciešamā ūdens sagatavošana notiek, izmantojot filtru (sāls filtrs), sāls 

patēriņš ~8,3 kg/mēnesī. Cita veida ūdens mīkstināšanas līdzekļi netiek izmantoti. 

Kā kurināmo izmanto skaidas un kokapstrādes atgriezumus. Kurināmā daudzums ir 480 t 

(1428 m 3 koksnes skaidu un 472 m 3 kokapstrādes atgriezumu) gadā. Atsevišķos 

gadījumos, kad trūkst skaidu un atgriezumu, kā kurināmo izmanto arī malku. 

Kurināmais materiāls no cikloniem, kas atrodas pie katlumājas ēkas ārpusē esošajā GAI 

mezglā (Nr.4 – skat.4.pielikumu), sākumā nonāk skaidu bunkurā (ietilpība 80 m 3 ) un tad 

automātiski pa šneku tiek padots uz skaidu tvertni, kas izvietota pie sadedzināšanas 

iekārtas, un no kura materiāls pēc vajadzības tiek piegādāts apkures katlā. GAI mezgls 

sastāv no 14 cikloniem, kas uzstādīti 2001.gadā. Astoņi no šiem UC - 1200 tipa cikloniem 

pašlaik pieslēgti cehos strādājošajām iekārtām (seši cikloni šobrīd nav pieslēgti un nav 

izmantojami). Sakarā ar ražošanas apjoma samazināšanos pašlaik aktīvi darbojas divi līdz 

četri cikloni un tie pa pāriem pieslēgti noteiktām iekārtām ražošanas cehos. Pārējie 

paredzēti gadījumā, ja uzņēmums palielinās ražošanas apjomu. Attīrītais gaiss pa 

caurulēm tiek izvadīts 14 m augstumā, atveres diametrs 800 mm. 

Sagatavošanas cehā (Nr.6) no žāvētiem dēļiem gatavo līstes - izejmateriālu līmēto koka 

plākšņu ražošanai, un veic salīmēto koka plākšņu piegriešanu vajadzīgajos izmēros. Cehā 

darbojas garenzāģis (darbojas ~2h/dienā), zāģis (~3 h/dienā), kopējamais zāģis 

(~8h/dienā), divas četrpusīgās ēveles (abas darbojas ~8 h/dienā), zeimers (~8 h/dienā), 

garinātājzāģis (~8h/dienā). Visas šīs iekārtas pieslēgtas vienai ventilācijas maģistrālei ar 

jaudu 10 000 m 3 /h un no tām sasūktās skaidas un putekļi nonāk vienā ciklonu (CU-1200 

tipa) pārī (emisijas avoti A2 un A3). Cehā strādā arī slīpmašīna (~6 h/dienā), kura kopā ar 

līmētavā esošo robotu-frēzi pieslēgti otram ciklonu pārim (emisijas avoti A4 un A5). 

Ventilācijas maģistrāles, kura apkalpo šīs divas iekārtas, jauda ir 9000 m 3 /h. Telpā nav 

uzstādīta piespiedu pieplūdes un nosūces ventilācijas sistēma. 

Virpotava (Nr.6.1.) ir atsevišķa telpa sagatavošanas ceha ēkā, kurā izgatavo mēbeļu kājas. 

Darba telpā atrodas divas virpas un divas rokas slīpmašīnas, kuras katru atsevišķi ir 

iespējams pieslēgt pie putekļusūcēja SF-209BH. Iekārtas netiek darbinātas visas 

vienlaicīgi. Tā kā šīs iekārtas tiek lietotas tikai aptuveni 4 dienas mēnesī, tad to darbībai 

pietiek ar vienu putekļusūcēju. Putekļusūcējā sasūktās skaidas tiek aizvestas līdz 

ventilācijas ievadam sagatavošanas cehā un iesūktas ventilācijas sistēmā, kas savukārt 

skaidas un putekļus novada GAI mezglā un pēc tam - sadedzināšanai katlumājā. Telpā 

nav uzstādīta piespiedu pieplūdes un nosūces ventilācijas sistēma. 

Līmētava (Nr.6.2.) gatavo līmētās koka plāksnes un mēbeļu sagataves. Telpā atrodas trīs 

līmes preses, ar kurām salīmē līstes un sapresē koka plāksnes, un frēze – robots, ar kuras 

palīdzību veido gatavas mēbeļu detaļas (strādā 6 h/dienā). Līmes preses nav pieslēgtas pie 

ventilācijas sistēmas, jo šajā procesā neveidojas emisijas gaisā. Robots – frēze kopā ar 

sagatavošanas cehā esošo slīpmašīnu pieslēgti otram ciklonu pārim (emisijas avoti A4 un 

A5). Telpā nav uzstādīta piespiedu pieplūdes/ nosūces ventilācijas sistēma. 

Ražošanas cehā (Nr.7) frēzē koka plāksnes un sagriež frēzētās koka plāksnes, kā arī urbj 

jau gatavās plāksnēs caurumus mēbeļu tapām. Telpā atrodas divi garinātājzāģi (darbojas 

~ 6 - 8 h/dienā) un 3 frēzes (katra darbojas 3 - 4 h/dienā), kam pastāvīgi pieslēgti jaudīgi 

putekļu sūcēji SF-003F (88 m 3 /min). Viena frēze (darbojas 6 h/dienā) un zāģis (darbojas 4 

h/dienā) tiek pieslēgti putekļusūcējiem laikā, kad tiek darbināti. Skaidas, kas sasūktas 

putekļusūcējos, tiek nogādātas līdz ventilācijas ievadam sagatavošanas cehā un iesūktas 

ventilācijas sistēmā, kas savukārt skaidas un putekļus novada GAI mezglā un pēc tam - 

sadedzināšanai katlumājā. 

Ražošanas cehā atrodas arī divas urbjmašīnas (katra darbojas ~ 4 - 6h/dienā), kurām nav 

paredzēta vieta putekļusūcēja pieslēgšanai. Tā kā šajā procesā rodas tikai liela izmēra 

skaidas, tās, urbjmašīnām darbojoties, birst uz grīdas, tiek savāktas mucā un vēlāk 

6

nogādātas līdz ventilācijas ievadam sagatavošanas cehā un iesūktas ventilācijas sistēmā. 

Telpā nav uzstādīta piespiedu pieplūdes un nosūces ventilācijas sistēma. 

Lakošanas cehs (Nr.8) sastāv no trim atsevišķām telpām. Pirmajā telpā atrodas 

slīpmašīna, pie kuras vienlaicīgi strādā divi darbinieki (darbojas ~6 h/dienā). Slīpmašīna 

pieslēgta diviem ciklonu pāriem, četriem cikloniem (emisijas avoti A6; A7; A8; A9) ar 

ventilācijas maģistrāles iesūkšanas jaudu 8500 m 3 /h. Šajā telpā atsevišķā darba vietā 

notiek arī zaru vietu un šķirbu špaktelēšana (špakteļmasas patēriņš ~140 kg/gadā). 

Atsevišķa, speciāla darba vieta (norobežota no trīs pusēm) iekārtota putekļu un skaidu 

notīrīšanai no mēbeļu detaļām. Skaidas un putekļus no gatavajām detaļām nopūš ar gaisa 

pistolēm, izmantojot saspiestu gaisu, bet nopūstos putekļus un skaidas no darba vietas 

nosūc četri putekļusūcēji SF-003F (88 m 3 /min). 

Otrā lakošanas ceha telpā notiek beicēšana un lakošana. Telpā atrodas divas beicēšanas 

vietas, no kurām nav atsevišķas nosūces. Beicēšana notiek aptuveni ~4 h/dienā. Lakošana 

notiek četrās lakošanas darba vietās, kurām katrai ir savs nosūcējs 2000 m 3 /h un izvads 

ēkas ārpusē (emisijas avoti A10, A11, A12, A13) un lakmašīna, kurai ir atsevišķs 

nosūcējs ar jaudu 3000 m 3 /h un izvads ārpus telpas (emisijas avots A14). Pēc nolakošanas 

mēbeļu detaļas noliek žāvēties zem viena no nosūcējiem. Telpā uzstādītas caurules, lai 

tuvākajā laikā pievienotu ventilatoru un nodrošinātu piespiedu pieplūdes ventilāciju. 

Lakošanas kameras un lakmašīna strādā katra ~4h/dienā. 

Trešajā lakošanas ceha telpā ir noliktava un pakotava. Tur tiek iepakotas un uzglabātas 

gatavās mēbeles un to detaļas. 

Ražošanas cehs Nr.8 un ražošanas cehs Nr.10 ir savienoti ar telpu, kurā notiek kartona 

piegriešana pēc izmēriem, lai tālāk to izmantotu gatavās produkcijas iepakošanai. 

Piegrieztais kartons telpā tiek arī īslaicīgi uzglabāts. 

2.Ražošanas ceha (Nr.10) pirmajā stāvā atrodas ražošanas materiālu noliktava. 

Materiālu noliktavā slēgtā telpā, uz šķidrumu necaurlaidīgas virsmas ar hidroizolāciju tiek 

glabātas lakas, grunts krāsas, beices šķīdumi un atšķaidītāji 25 l iepakojumos, kā arī līme 

30 kg iepakojumos. Noliktavā glabājas arī plēve, papīrs, palešu plēve, līmlenta, skavas un 

maisiņi. 

Ražošanas ceha otrajā stāvā notiek durtiņu un citu nelielo detaļu izgatavošana vannas 

istabas mēbeļu komplektiem. Telpā atrodas urbjmašīna, kurai nav paredzēta vieta 

putekļusūcēja pieslēgšanai. Tā kā šajā procesā rodas tikai liela izmēra skaidas, tās tiek 

savāktas mucās un nogādātas līdz ventilācijas ievadam sagatavošanas cehā un iesūktas 

ventilācijas sistēmā. Trīs frēzes un zāģis, kas novietoti šajā telpā darbojas katrs ~4 h/dienā 

un tiem visiem ir pievienoti putekļusūceji SF-003F (88 m 3 /min). Telpā novietota arī līmes 

prese, ar kuru strādā ~4 h/dienā. Ražošanas telpā nav uzstādīta piespiedu pieplūdes un 

nosūces ventilācijas sistēma. 

Noliktava (Nr.11) ir atsevišķa ēka, kurā uzglabā materiālus iepakošanai – finieri, gofrus, 

stieples un citus materiālus pakošanai (materiālu izlietojumu skat. 9.1.tabulā), nelielos 

daudzumos eļļas, kas nepieciešamas kompresoriem un iekrāvējam. Eļļas glabā 

hermētiskās 200 l metāla mucās (patērē ~20 l un ~37 l/gadā no katra eļļas veida). Ēka ir 

slēgta, ar šķidrumu necaurlaidīgu grīdu. 

Noliktavā (Nr.12) glabā stiklu, kuru izmanto mēbeļu ražošanā. Šajā noliktavā stiklu arī 

piegriež pēc vajadzīgajiem izmēriem. Šo procesu rezultātā nekādas emisijas vidē 

nenonāk. 

Gofres cehs (Nr.13) kurā notiek kartona piegriešana vajadzīgajos izmēros, lai veidotu 

kastes gatavās produkcijas iepakošanai. Sagatavotās kastu veidnes īslaicīgi tiek arī 

uzglabātas šajā ēkā. 

Nojumēs (Nr.14) uzglabā metāla stīpu atgriezumus, kas rodas pakošanas laikā, un 

sašķidrinātu skābekli, kas nepieciešams metināšanas darbiem mehāniskajā darbnīcā. 

Nojumē glabā 2 pilnus un 2 tukšus balonus. 

Mehāniskajā darbnīcā (Nr.15) notiek nelieli ražošanas iekārtu remontdarbi. Tur 

novietoti divi metināšanas aparāti. Tie tiek lietoti ļoti reti, apmēram 1 reizi nedēļā un kā 

7

pierāda aprēķini emisiju limita projektā, emisijas no metināšanas ir nebūtiskas un 

turpmākajā izvērtējumā netiek ņemtas vērā. 

8. Atrašanās vietas novērtējums 

Saskaņā ar Lēdurgas pagasta teritorijas plānojumu, kas apstiprināts ar pašvaldības 

saistošajiem noteikumiem Nr.5 "Lēdurgas pagasta teritorijas plānojuma 2006. - 

2018.gadam grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi" (Lēdurgas 

pagasta padomes 26.10.2006. pagasta padomes lēmums (protokols Nr.10, 2.p.)), 

pašreizējā SIA „Lauma Koks” kokapstrādes ceha un galdniecības teritorija zonēta kā 

ražošanas objektu apbūves teritorija. Tādējādi SIA „Lauma Koks” atrašanās vieta atbilst 

gan pašreizējai izmantošanai, gan atļautajai (plānotajai) zemes izmantošanai. 

Ražotne atrodas Limbažu rajonā, Lēdurgas pagastā, aptuveni 7 km uz austrumiem no 

Lēdurgas, autoceļa Inciems - Lēdurga malā. Saskaņā ar Lēdurgas pagasta teritorijas 

plānojumu SIA „Lauma Koks” atrodas teritorijā ar ražošanas apbūves funkcijām. 

Objekta tuvumā neatrodas sabiedriskās ēkas. DR, ~100 m attālumā no uzņēmuma 

katlumājas, pāri ceļam atrodas vienģimeņu dzīvojamā māja. Citas dzīvojamās mājas 

izvietotas tālāk uz R, ~250 m attālumā. D pusē gar uzņēmuma teritoriju tek upe Jugla, 

tuvāka ražošanas ēka atrodas ~50 m attāluma no upes. Pārējo teritoriju ap uzņēmumu 

ieskauj pļavas, lauksaimniecības zemes un mežs. 

9. Komentāri (norādot, kuri ir ņemti vērā) 

9.1.valsts un pašvaldību institūciju priekšlikumi (norādot, kā tie ņemti vērā) 

Priekšlikumi pārvaldē nav saņemti 

9.2.citu valstu atbildīgo institūciju priekšlikumi, ja ir pārrobežu ietekme 

Uz darbību neattiecas. 

9.3.sabiedrības priekšlikumi 

Priekšlikumi nav saņemti. 

10. Iesnieguma novērtējums 

10.1. labāko pieejamo tehnisko paņēmienu izmantošana A kategorijas 

piesārņojošām darbībām 


10.2. ieviestie (plānotie) tīrākas ražošanas pasākumi 

Atbilstoši iespējām, uzņēmums pakāpeniski tiek modernizēts un izmanto aizvien 

jaunākas, energoekonomiskākas un videi draudzīgākas tehnoloģijas. Tuvākajā laikā 

uzņēmums gatavojas risināt vairākas ar vides aizsardzību saistītas problēmas un plāno: 

• uzstādīt jaunus gaisa attīrīšanas filtrus lakotajā, lai samazinātu emisijas; 

• slēgt līgumu ar bīstamo atkritumu apsaimniekošanas organizāciju, lai savāktu un 

nodotu bīstamos atkritumus atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Pašlaik bīstamie 

atkritumi tiek uzglabāti noliktavā, speciālos konteineros. 

Praktiski visi darbagaldi, kuros darba procesā rodas skaidas un putekļu emisijas, ir 

aprīkoti ar nosūcējventilāciju Lai samazinātu emisijas gaisā, gaisu no kokapstrādes 

iekārtām pirms izplūdes attīra GAI ar efektivitāti līdz 98%. un jaudīgos ražošanas 

vajadzībām piemērotos putekļusūcējos. 

8

Ūdens tiek izmantots sadzīves un ražošanas vajadzībām – kaltes un katlumājas darbībai. 

Kalte atrodas vienā ēkā ar katlumāju un līdz ar to saražotā siltumenerģija tiek izmantota 

maksimāli efektīvi. 

Sadzīves notekūdeņi tiek novadīti krājrezervuārā un tālāk nodoti apsaimniekošanai 

SIA “Lēdurgas komunālais dienests”. 

Lietus notekūdeņi no uzņēmuma teritorijas netiek savākti un attīrīti. Tā kā ārpus telpām 

netiek veiktas darbības ar ķīmiskām vielām, teritorija ir sakopta un tiek uzturēta kārtībā, 

atkritumi tiek glabāti vides prasībām atbilstošos apstākļos tā, lai neveidotos lietus 

notekūdeņu piesārņojums. 

Ražošanas procesos bīstamas ķīmiskas vielas vai produkti tiek izmantoti salīdzinoši 

nelielos daudzumos un tiek uzglabāti hermētiskā iepakojumā, slēgtās telpās uz šķidrumu 

necaurlaidīgas grīdas seguma ar hidroizolāciju. 

Ražošanas procesā radušies skaidu atkritumi tiek izmantoti siltumenerģijas iegūšanai 

uzņēmuma vajadzībām, tādējādi samazinot utilizējamo atkritumu daudzumu un iegūstot 

siltumenerģiju ar videi draudzīgu kurināmo. 

10.3. resursu izmantošana (ūdens, enerģija un ķīmiskās vielas) 

Kurināmā patēriņš: skaidas 1428 m 3 /gadā un kokapstrādes atgriezumi 472 m 3 /gadā, jeb 

480 t/gadā. 

Ūdens ieguve no Juglas upes 48m 3 /gadā, ko ražotnei pieved ar autocisternām, kuras 

aprīkotas ar sūkņiem un zivju aizsardzības līdzekļiem, kuru spraugu maksimālais platums 

ir 10 mm tai skaitā: 

‣ ražošanas vajadzībām (kaltēm) – 30 m 3 /gadā, Mēbeļu ražošanai ūdens netiek 

izmantots; 

‣ Sadzīves vajadzībām – 18m 3 /gadā. 

Valmieras RVP speciālists ir konstatējis (pārbaudes akts Nr.2007.gada 16.marta Nr. 

0435-34/2007), ka uzņēmuma teritorijā atrodas pazemes urbums. 

Uzņēmums izmanto elektroenerģiju -932 000 kWh/gadā, tai skaitā: 

‣ ražošanai – 652 400 kWh/gadā; 

‣ apgaismojumam – 64308 kWh/gada; 

‣ vēdināšanai – 215 292 kWh/gadā. 

Uzņēmums izmanto siltumenerģiju – 1131,83 MWh/gadā, tai skaitā: 

‣ ražošanas procesiem – 702 MWh/gadā; 

‣ apsildei – 430 MWh/gadā. 

Uzņēmumā izmanto gaistošos organiskos savienojumus : 

‣ atšķaidītājs – 3,67 t/a; 

‣ nitrolaka – 9,06 t/a; 

‣ grunts – 5,8 t/a; 

‣ nitrocelulozes laka – 0,5 t/a; 

Uzņēmums izmanto iepakojumu gatavai produkcijai: 

‣ plastmasas plēves – 0,25 t/a; 

‣ papīrs – 5.09 t/g; 

‣ līmlenta – 0,15 t/g; 

‣ metāla stieples, skavas, lentas – 0,11t/g; 

‣ polietilēna maisiņi – 0,01t/g. 

SIA „Laumas Koks” pielietotās ķīmiskās vielas un produktus skatīt 10.1.tabulā: 

9

Bīstamās ķīmiskās vielas un ķīmiskie produkti, kas izmantoti ražošanā kā izejmateriāli, 

palīgmateriāli vai veidojas starpproduktos vai gala produktos 

10.1.tabula 

Nr 

p.k. 

1.. 

2. 

3. 

Ķīmiskā viela 

vai ķīmiskais 

produkts (vai 

to grupas) 

Nitrolaka LEC 

19812 

Grunts LAC 

18502 

Atšķaidītājs 

LZC1024 

Ķīmiskās 

vielas vai 

produkta 

veids 

Organiska 

viela 

Organiska 

viela 

Organiska 

viela 

Izmantošanas 

veids 

Lakošanas 

darbiem 

Lakošanas 

darbiem 

Lakošanas un 

krāsošanas 

darbiem 

CAS 

numurs 

203-625-9 

Drošības 

prasību 

apzīmējums (Sfrāze) 

202-422- 

2/203-3 

201-159-0 

200-661-7 

203-625-9 

200-662-2 

200-661-7 

203-625-9 

201-159-0 

Bīstamības 

klase 

Kaitīgs, viegli 

uzliesmojošs 

Kaitīgs 

Kairinošs, viegli 

uzliesmojošs 


uzliesmojošs 

Kaitīgs, viegli 

uzliesmojošs 


uzliesmojošs 


uzliesmojošs 

Kaitīgs,viegli 

uzliesmojošs 


uzliesmojošs 

204-626-7 kairinošs 

Bīstamības 

apzīmējums 

ar 

burtu 

F; Xn; Xi 

Xn, F; Xi 

Xi, Xn, F 

Riska iedarbības 

raksturojums 

(R-frāze) 

R11; R20 

R2021; R38; R10 

R11, R36, R66 

R11, R36, R67 

R11; R20 

R11, R36, R66; R67 

R11, R36, R67 

R11; R20 

R11, R36, R66 

R36 

S20; S21; S38 

S17; S20; S21 

S16; S20; S21 

Uzglabātais 

daudzums (tonnas), 

uzglabāšanas veids 

0,27 t (25 l metāla 

spaiņos), slēgtā 

noliktavā 



noliktavā 



noliktavā 

Izmantotais 

daudzums 

gadā 

(tonnas) 

9,06 

5,8 

3,67 

4. 

Nitrocelulozes 

laka 

CELLONIL D 

1009 

Organiska 

viela 

Lakošanas 

darbiem 

106-88-3 

64-17-5 

123-86-4 

Viegli 

uzliesmojošs, 

kaitīgs 

Viegli 

uzliesmojošs 

Viegli 

uzliesmojošs, 

kaitīgs 

64742-19-0 Bīstams videi 

F, Xn, N 

R11,R38,R18,R20, 

R63,R65,R67 

R11 

R10, R66, R67 

R11, R38, R51/53, 

R65, R67 

S7-9; S23; 

S36/37/39; 

S45;S51;S53 

0,05 t (25 kg metāla 


noliktavā 

0,5 

10

5. Terpentīns 

6. 

7 

8 

Skābeklis, 

saspiests 

Motoreļļa M 

10 G 2 

Pussintētiskā 

multiveida eļļa 

Superlube 

SL/CF 10W40 

Organiska 

viela 

Saspiesta 

gāze 

Organiska 

viela 

Organiska 

viela 

Kokapstrādei 8006-64-2 

Metināšanai 07782-44-7 

Motoreļļa 

iekrāvējam un 

traktoram 

Motoreļļa 

iekrāvējam 

Nav 

klasificēts 

Nav 

klasificēts 

Bīstams videi, 

kaitīgs 

Spēcīgs 

oksidētājs 

Xn, F 

R10, 

R20/21/22,R36/38, 

R43, R51/53 R65 

S2, S36/S37, S46, 

S61, S62 

O R8 S17 

Bīstams videi N R38; R34 

Bīstams videi N R38; R34 

S2; S36/37/39; 

S24 

S2; S36/37/39; 

S24 

0,02 t (23 l 

plastmasas kannās), 

slēgtā noliktavā 

40 l balonos, nojumē 

uz cieta seguma, 2 

gab 

0,17 t, metāla mucā, 


0,13 t, metāla mucā, 


0,24 

0,08 m 3 

0,018 t 

0,032 t 

11

10.4. emisija gaisā un tās ietekme uz vidi 

Uzņēmumā atrodas 14 emisijas avoti (skatīt 10.2.tabulā). 

Galvenie gaisa piesārņojuma avoti: 

‣ katlumājas dūmenis (avots Nr.A1); 

‣ sagatavošanas ceha ciklonu izvadi (Nr.A2; A3); 

‣ ražošanas un lakošanas ceha ciklonu izvadi (Nr.A4; A5; A6; A7; A8; A9); 

‣ lakošanas darba vietu ventilācijas izvadi (Nr.A10; A11; A12; A13): 

‣ lakmašīnas ventilācijas izvads (Nr.A14). 

Atmosfērā tiek emitētas 14 piesārņojošās vielas – cietās daļiņas (200002); oglekļa oksīds 

(020029); slāpekļa dioksīds (020038); oglekļa dioksīds (020028); ksilols (043012); 

toluols (043017); etanols (060012); n-butilacetāts; butanols; propanols (060030); acetons 

(100002); diacetona alkohols; ligroīns. Kopējā gada emisiju summa nepārsniedz 18,6766 

tonnas, t.sk gaistošie organiskie savienojumi (GOS) 12,551 tonnas. 

Lai mazinātu emisiju daudzumu, praktiski visi stacionārie darbagaldi, kur rodas putekļu 

emisijas, ir aprīkoti ar vietēju nosūces ventilāciju un gaisa attīrīšanas iekārtām (cikloniem 

vai jaudīgiem putekļusūcējiem). 2008.gada marta mēnesī ir veikti piesārņojošo vielu 

emisiju mērījumi katlumājā (avots A1) un divu (avots A2 un A3) darbojošos GAI 

efektivitātes mērījumi kokapstrādes ražotnē. Mērījumi liecina, ka emisiju nepārsniedz 

MK noteikumu Nr. 379 “Kārtība, kādā novēršama, ierobežojama un kontrolējama gaisu 

piesārņojošo vielu emisija no stacionāriem piesārņojuma avotiem” 3. pielikuma 1. tabula; 

noteiktās robežvērtības. 

Sadedzināšanas iekārtām modelēšanas aprēķini saskaņā ar MK 14.12.2004. noteikumiem 

Nr.1015 ir veikti piesārņojošo vielu - oglekļa oksīda, slāpekļa dioksīda, putekļu PM10, 

emisijām no katlumājas, jo ~ 100m no SIA „Lauma Koks” katlumājas atrodas dzīvojamā 

ēka “Kūriņi”. Modelēšanu veica Lielīgas reģionālā vides pārvalde ar licencētu ADMS 

Screen 3 datorprogrammu (licences Nr. P99-0661-C-AS300-LV). 

Indikatīvās modelēšanas rezultātā nav konstatēta gaisa kvalitātes normatīvu pārsniegšanas 

iespēja no SIA “Lauma Koks” katlumājas emisijām. Modelēšanas rezultātus skatīt tabulā. 

10.2. tabula 

Piesārņojošo vielu aprēķinātās koncentrācijas ārtelpu gaisā 

Nr.p.k. 

Emisijas avots 

Piesārņojošā 

viela 

Maksimālā 

koncentrācija 

(ārtelpu gaisā), 

µg/m³ 

Noteikšanas 

periods 

Piesārņojuma 

koncentrācija 

attiecībā pret 

gaisa kvalitātes 

normatīvu, (%) 

1. 

Katlumāja, emisijas avots 

Nr. A1 

Oglekļa oksīds 0,01 (mg/m³) 8 h 0,00 

Slāpekļa 

9,37 1 h 4,7 

dioksīds 0,44 kalend. gads 1,1 

0,86 24 h 1,7 

Cietās daļiņas 

PM 10 

0,11 kalend. gads 0,6 

Ņemot vērā to, ka uzņēmuma emitētie toluola apjomi salīdzinoši nav lieli (3,269 t/gadā), 

kā arī to, ka tuvumā nav līdzīgu ražošanas uzņēmumu, ar kuriem emisijas varētu 

summēties un tādējādi būtiski iespaidot gaisa kvalitāti, šai vielai izkliedes modelēšana nav 

veikta. 

Ņemot vērā SIA „Lauma Koks” ražotnes piesārņojošās vielas un to daudzumus, jāsecina, 

ka tās darbība būtiski neietekmē gaisa kvalitāti uzņēmuma apkārtnē. 

12

Emisijas 

avota kods 

Emisijas avota 

apraksts 

ģeogrāfiskās koordinātas 

Emisijas avotu fizikālais raksturojums 

dūmeņa 

augstums 

Emisijas avota un emisijas raksturojums 

dūmeņa 

iekšējais plūsma 

diametrs 

emisijas 

temperatūra 

emisijas ilgums h 

Z platums A garums m mm Nm 3 /h grādi C h/dnn h/a 

A1 Katlu mājas dūmenis 57º19`51`` 24º51`54`` 25 600 15000 200 24 6600 

Ciklona izvads GAI 

A2 mezglā 

57º19`50`` 24º51`56`` 14 800 5000 20 8 2000 


A3 mezglā 

57º19`50`` 24º51`56`` 14 800 5000 20 8 2000 


A4 mezglā 

57º19`50`` 24º51`56`` 14 800 4500 20 6 1500 


A5 mezglā 

57º19`50`` 24º51`56`` 14 800 4500 20 6 1500 


A6 mezglā 

57º19`50`` 24º51`56`` 14 800 4250 20 6 1500 


A7 mezglā 

57º19`50`` 24º51`56`` 14 800 4250 20 6 1500 


A8 mezglā 

57º19`50`` 24º51`56`` 14 800 2125 20 6 1500 


A9 mezglā 

57º19`50`` 24º51`56`` 14 800 2125 20 6 1500 

Lakošanas darba vietas 

A10 izvads 

57º19`52` 24º51`56`` 4 500 2000 20 4 1000 


A11 izvads 

57º19`52` 24º51`56`` 4 500 2000 20 4 1000 


A12 izvads 

57º19`52` 24º51`56`` 4 500 2000 20 4 1000 


A13 izvads 

57º19`52` 24º51`56`` 4 500 2000 20 4 1000 

Lakošanas kameras 

A14 izvads 

57º19`52` 24º51`56`` 4 600 3000 20 4 1000 

10.3.tabula 

13

10.5. smaku veidošanās 

Smaku emisija no neorganizētiem avotiem notiek sagatavošanas cehā, kur notiek mehānismu 

detaļu tīrīšana laikā ar terpentīnu, kas ir pieskaitāms gaistošajiem organiskajiem 

savienojumiem (GOS). GOS saturs terpentīnā ir 99%, darbības (izmantošanas) laiks ~30 

h/gadā, gadā patērētais daudzums 0,24 t, stundā patērētais daudzums attiecīgi 8 kg. 

Terpentīnam raksturīga arī smaku emisija, ko SIA “Lauma Koks” izmanto telpā, kurai nav 

piespiedu nosūces ventilācijas no telpas, līdz ar to var uzskatīt, ka tā ir smaku emisija. 

Terpentīna smaku emisija apkārtējā vidē šajā gadījumā ir nenozīmīga, jo mehānismu detaļu 

tīrīšana notiek tikai gadījumos, kad tas nepieciešams. 

Mehāniskajā darbnīcā nelielos apjomos tiek veikti metināšanas darbi, tā kā metināšanas 

postenis nav stacionārs, to var uzskatīt par neorganizētu emisiju. Metināšana tiek veikta ar 

metināšanas iekārtu gāzes vidē ar elektrodiem ANO-3, 4, 5 un UONI-13/45. Metināšana 

notiek vidēji 2 h darba dienās (~500 h/gadā). Metināšanas telpa nav aprīkota ar piespiedu 

nosūces ventilāciju. 

10.6. emisija ūdenī un tās ietekme uz vidi 

Sadzīves notekūdeņus novada krājrezervuārā, par kuru apsaimniekošanu ir noslēgts līgums 

ar pakalpojumu sniedzēju organizāciju. Sadzīves notekūdeņu daudzums ir salīdzinoši 

neliels, jo ūdens tiek izmantots tikai tualetēm. 

10.7. atkritumu veidošanās un apsaimniekošana 

Sadzīves atkritumus uzglabā atsevišķā konteinerā. Par to apsaimniekošanu ir noslēgts 

līgums ar SIA ZAAO. Gadā rodas 4,75 tonnas sadzīves atkritumi. 

Atstrādātās eļļas, kas rodas no iekrāvējiem, autotransporta līdz 0,05 t/ gadā uzglabā slēgtā 

mucā, slēgtā telpā. Par to apsaimniekošanu ir noslēgts līgums ar SIA „Ottensen”. 

Saražotās un ciklonos uztvertās skaidas un koksnes atlikumus līdz 1428 m 3 /gadā un koksnes 

atgriezumus 472 m 3 / gadā izmanto siltumenerģijas ražošanai. 

Sadedzināšanas iekārtās sadedzināšanas procesā radušos pelnus izmanto zemju mēslošanai 

uzņēmuma darbinieki. Gada laikā rodas 1 tonna pelnu. 

Bīstamos atkritumus - plastmasas iepakojumi no gruntskrāsām, lakām, beicēm, 

atšķaidītājiem rodas līdz 5,0 t/gadā. Uzņēmumam nav noslēgts līgums par šī iepakojuma 

apsaimniekošanu, bet pašlaik tiek veikta cenu aptauja, lai izvēlētos bīstamo atkritumu 

apsaimniekotāju. Līdz šim iepakojums tiek uzglabāts slēgtās noliktavas telpās, kurās grīdas 

segums ir ar hidroizolāciju. 

10.8. trokšņa emisija 

Viss ražošanas process notiek četrās ēkās aiz aizvērtām durvīm un logiem, lai samazinātu 

trokšņa izplatību ārpus uzņēmuma teritorijas. 

Trokšņa līmenis uz ražotnes teritorijas robežas nav noteikts. Tiek pieņemts, ka trokšņa 

līmenis uz fasādes minēto iekārtu darbības laikā nepārsniedz attiecīgajā teritorijas zonējumā 

(tehniskās apbūves teritorija), pieļaujamās robežvērtības L diena (60 dB(A)). 

Transports pārvietojas tikai dienas laikā. Sūdzības no iedzīvotājiem par pārsniegtu trokšņa 

līmeni ārpus uzņēmuma teritorijas nav saņemtas. 

10.9. augsnes aizsardzība 

Lai novērstu augsnes un pazemes ūdeņu piesārņošanu sadzīves atkritumi uzņēmuma 

teritorijā tiek uzglabāti speciālos konteineros, bīstamie atkritumi tiek uzglabāti atsevišķi, 

slēgtā noliktavā, kuras grīdas segums ir nodrošināts ar hidroizolāciju, līdz ar to augsnes un 

pazemes ūdeņu piesārņojuma risks ir praktiski novērsts. Līdz šim uzņēmuma teritorijā 

augsnes vai pazemes ūdens piesārņojums nav novērots. Nav veikta izpēte par uzņēmuma 

darbības rezultātā radīto augsnes vai pazemes ūdeņu piesārņojumu, līdz ar to operatoram 

nav informācijas par augsnes piesārņojumu. 

14

10.10. avāriju risks un rīcības plāni ārkārtas situācijām 

Iespējamās avārijas situācija uzņēmumā var būt ugunsgrēks, elektroenerģijas padeves 

pārtraukums. Uzņēmumam ir izstrādāti ugunsdzēsības noteikumi un avārijas apziņošanas, to 

situācijas novēršanas un seku likvidēšanas plāns un rīcības pasākumi. 

Ražošanas cehos un noliktavās ir izvietoti ugunsdzēšamie aparāti un šļūtenes pa kurām 

ugunsgrēka gadījumā ar elektrosūkņiem ūdens tiek padots no divām plastmasas mucām ar 

tilpumu 15 m 3 katra uz cehiem un noliktavām. Uzņēmuma cehos un ražošanas telpās 

izvietoti 25 ugunsdzēšanas aparāti ar tilpumu 10 l un 2 aparāti ar tilpumu 80 l. Ūdensapgāde 

ugunsdzēsībai ir paredzēta no Juglas upes, kas atrodas 100 m attālumā no uzņēmuma. 

Elektroenerģijas padeves pārtraukuma gadījumā tiek ziņots ZET avārijas dienestam. 

C SADAĻA 

Atļaujas nosacījumi 

11. Nosacījumi uzņēmuma darbībai 

11.1.darbība un vadība 

Atļauja izdota SIA „Laumas Koks” koksnes apstrādes iekārtai sekojošām darbībām: 

Piesārņojošās 

darbības 

kategorija 

Noteikumu 

Nr. 294 1. vai 

2. pielikuma 

punkts 

Darbība 

B 6.8. mēbeļu ražošana, ar ražošanas platība 1000 m 2 un 

vairāk 

C 5.2. Kokzāģētavas un kokapstrādes iekārtas, kuras lieto 

koksnes griešanas tehniku un pārstrādā 2000 m 3 un 

vairāk apaļkoku un kokmateriālu gadā. 

C 1.1. Sadedzināšanas iekārta ar kopējo ievadīto siltuma 

jaudu 2 MW ( divas sadedzināšanas iekārtas „AK- 

1000”). Kurināmais – koksne. 

1. Būtisku izmaiņu gadījumā (izmainot ražošanas tehnoloģisko procesu, pielietotās 

ķīmiskās vielas vai produktus, kurināmā veidu, veicot cehu vai ventilācijas sistēmu 

rekonstrukciju utt.) informēt Valmieras RVP, lai izvērtētu, vai ir jāizsniedz jauna atļauja 

vai jāpārskata izdotās atļaujas nosacījumi. 

2. Atļaujas nosacījumi var tikt mainīti: 

‣ mainoties ekoloģiskajai situācijai ražotnei pieguļošajā teritorijā; 

‣ mainoties normatīvo aktu nosacījumiem. 

3. Pārvalde var anulēt atļauju, ja tā konstatē, ka operators sniedzis nepareizu vai maldinošu 

informāciju. 

11.2. darba stundas 

Sadedzināšanas iekārtas darbojas 24 stundas diennaktī, 270 dienas gadā(trīs mēnešus 

sadedzināšanas iekārta nedarbojas, jo tiek apturēta, lai veiktu apkopes un remonta darbus). 

Ražošanas cehi – 8 stundas diennaktī, 5 dienas nedēļā, 250 darba dienas gadā. 

15

12. Resursu izmantošana 

12.1.ūdens 

1. Virszemes ūdens ieguve ražošanas (kaltēm) un sadzīves vajadzībā līdz 48 m 3 /gadā vai 

0,13 m 3 /dnn no Juglas upes, kas atrodas uzņēmumam pieguļošajā teritorijā, apmēram 

100m attālumā. 

2. Ūdens ņemšanas iekārtai jābūt aprīkotai ar zivju aizsardzības ierīci, kuras spraugu 

maksimālais platums nedrīkst pārsniegt 10 mm. 

3. Ūdens ieguve no uzņēmuma teritorijā esošas pazemes urbuma nav atļauta. 

4. Vismaz 60 dienas pirms pazemes urbuma izmantošanas uzsākšanas Valmieras RVP 

iesniegt iesniegumu izmaiņu veikšanai šajā atļaujā, iesniegumam pievienot pazemes 

urbuma pases kopiju. 

12.2. enerģija 

1. Ražošanas iekārtas, sadedzināšanas iekārtas, ekspluatēt atbilstoši tehnoloģiskajiem 

procesiem. 

2. Apgaismojumam izmantot zemas elektroenerģijas apgaismes ķermeņus. 

12.3. izejmateriāli un palīgmateriāli 

1. Kokapstrādes ražotnē izmantot kokmateriālu līdz 3900 m 3 /gadā. 

2. Sadedzināšanas iekārtu darbības nodrošināšanai kā kurināmo izmantot koksni (skaidas, 

koksnes atlikumus, malku). 

3. Veikt kurināmā patēriņa uzskaiti veicot ierakstus kurināmā uzskaites žurnālā - koksnei ne 

retāk kā 1x reizi mēnesī mēneša pēdējā dienā. Ierakstu pareizību atbildīgajai 

amatpersonai apliecināt ar parakstu. 

4. Veicot darbības ar ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem, ievērot drošības datu 

lapā norādītās vides aizsardzības prasības (ķīmisko vielu sarakstu skatīt 10.1.tabulā). 

5. Drošības datu lapām jābūt valsts valodā. Tām jāatrodas kokapstrādes cehos brīvi 

pieejamā vietā. 

6. Pirms darbu uzsākšanas darbiniekiem jābūt apmācītiem, kā rīkoties ar ķīmiskajām vielām 

un ķīmiskajiem produktiem atbilstoši drošības datu lapai. 

7. Visās vietās, kur notiek darbības ar bīstamajām ķīmiskajām vielām nodrošinās ar sorbentu 

izlijušo vielu savākšanai un neitralizēšanai. 

8. Veikt ķīmisko produktu uzskaiti 1 (vienu) reizi mēnesī, mēneša pēdējā darba dienā un 

inventarizāciju 1 (vienu) reizi gadā līdz tekošā gada 30.decembrim saskaņā ar 2002.gada 

22.oktobra Ministru kabineta noteikumu Nr. 466 “Noteikumi par ķīmisko vielu un 

ķīmisko produktu uzskaites kārtību un datu bāzi” prasībām, norādot ķīmiskās vielas vai 

ķīmiskā produkta nosaukumu, daudzumu, klasifikāciju un marķējumu. 

13. Gaisa aizsardzība 

13.1. emisija no punktveida avotiem, emisijas limiti 

1. Kokmateriālu pārstrādes cehos koksnes skaidas un putekļus savākt ciklonos vai 

speciālos, ražošanas procesiem paredzētos pārvietojamos putekļsūcējos, ar tālāku 

novadīšanu skaidu bunkurā pie katlumājas. 

2. Nodrošināt aspirācijas sistēmas hermētiskumu, lai emisijas no kokapstrādes cehiem 

nenokļūst gaisā ārpus ražotnes. 

3. Emisijas gaisā atļautas saskaņā ar piesārņojošo vielu emisiju limitiem, skatīt 13.1. tabulā 

16

Piesārņojošo vielu emisijas limitu projekts 

13.1. tabula 

Nr. 

p.k. 

A1 

A2 

A3 

A4 

A5 

A6 

A7 

A8 

A9 

A10 

A11 

Emisijas avots 

ģeogrāfiskās koordinātas 

nosaukums 

Z platums A garums 

Katlu mājas 

dūmenis 


mezglā 


mezglā 


mezglā 


mezglā 


mezglā 


mezglā 


mezglā 


mezglā 

Lakošanas darba 

vietas izvads 


vietas izvads 

57º19`51`` 

57º19`50`` 

57º19`50`` 

57º19`50`` 

57º19`50`` 

57º19`50`` 

57º19`50`` 

24º51`54`` 

24º51`56`` 

24º51`56`` 

24º51`56`` 

24º51`56`` 

24º51`56`` 

24º51`56`` 

Piesārņojošā viela 

nosaukums kods g/s mg/m³ t/a 

Cietās daļiņas PM 10 

Oglekļa oksīds 

Slāpekļa dioksīds 

Oglekļa dioksīds 


(t.sk. PM 10 ) 


(t.sk. PM 10 ) 


(t.sk. PM 10 ) 


(t.sk. PM 10 ) 


(t.sk. PM 10 ) 


(t.sk. PM 10 ) 

200 002 

020 029 

020 038 

020 028 

0,0234 

0,097 

0,0794 

0,58 

264,59 

1096,82 

897,81 

- 

0,5568 

2,304 

1,8864 

1,372 

200001 0,00015 0,11 0,0011 

200001 0,00015 0,11 0,0011 

200001 0,00013 0,10 0,0007 

200001 0,00013 0,10 0,0007 

200001 0,00013 0,10 0,0007 

200001 0,00013 0,10 0,0007 

57º19`50`` 24º51`56`` Cietās daļiņas (t.sk. PM 10 ) 200001 0,00013 0,10 0,0007 

57º19`50`` 24º51`56`` Cietās daļiņas (t.sk. PM 10 ) 200001 0,00013 0,10 0,0007 

57º19`52` 

57º19`52` 

24º51`56`` 

24º51`56`` 

Ksilols 

Toluols 

Etanols 

n-butilacetāts 

Butanols 

Propanols 

Acetons 

Diacetona alkohols 

Ligroīns 

Ksilols 

Toluols 

Etanols 

043 012 

043 017 

060 012 

- 

- 

060 030 

100 002 

- 

- 

043 012 

043 017 

060 012 

0,055 

0,339 

0,046 

0,046 

0,175 

0,075 

0,02 

0,02 

0,033 

0,055 

0,339 

0,046 

100 

610 

84 

84 

318 

316 

363 

363 

58 

100 

610 

84 

0,199 

0,654 

0,01 

0,01 

0,371 

0,244 

0,045 

0,029 

0,007 

0,199 

0,654 

0,01 

17

A12 

A13 

A14 


vietas izvads 


vietas izvads 

Lakošanas kameras 

izvads 

57º19`52` 

57º19`52` 

57º19`52` 

24º51`56`` 

24º51`56`` 

24º51`56`` 


Butanols 

Propanols 

Acetons 


Ligroīns 

Ksilols 

Toluols 

Etanols 


Butanols 

Propanols 

Acetons 


Ligroīns 

Ksilols 

Toluols 

Etanols 


Butanols 

Propanols 

Acetons 


Ligroīns 

Ksilols 

Toluols 

Etanols 


Butanols 

Propanols 

Acetons 


Ligroīns 

- 

- 

060 030 

100 002 

- 

- 

043 012 

043 017 

060 012 

- 

- 

060 030 

100 002 

- 

- 

043 012 

043 017 

060 012 

- 

- 

060 030 

100 002 

- 

- 

043 012 

043 017 

060 012 

- 

- 

060 030 

100 002 

- 

- 

0,046 

0,175 

0,075 

0,02 

0,02 

0,033 

0,055 

0,339 

0,046 

0,046 

0,175 

0,075 

0,02 

0,02 

0,033 

0,055 

0,339 

0,046 

0,046 

0,175 

0,075 

0,02 

0,02 

0,033 

0,22 

1,355 

0,185 

0,185 

0,7 

0,3 

0,08 

0,08 

0,13 

84 

318 

316 

363 

363 

58 

100 

610 

84 

84 

318 

316 

363 

363 

58 

100 

610 

84 

84 

318 

316 

363 

363 

58 

264 

1620 

222 

222 

840 

360 

960 

960 

156 

0,01 

0,371 

0,244 

0,045 

0,029 

0,007 

0,199 

0,654 

0,01 

0,01 

0,371 

0,244 

0,045 

0,029 

0,007 

0,199 

0,654 

0,01 

0,01 

0,371 

0,244 

0,045 

0,029 

0,007 

0,795 

2,615 

0,041 

0,041 

1,485 

0,975 

0,18 

0,115 

0,028 

18

13.2. emisija no neorganizētiem (difūziem) emisiju avotiem, emisiju limiti 

1. Emisijas no neorganizētiem emisiju avotiem pieļaujamas tikai sagatavošanas cehā, tīrot 

mehānismu detaļas ar terpentīnu. 

2. Veicot mehānismu detaļu tīrīšanu darbiniekiem izmantot aizsardzības līdzekļu, 

atbilstoši drošības datu lapā noteiktajiem norādījumiem. 

13.3. procesa un attīrīšanas iekārtu darbība 

1. Nodrošināt kokapstrādes darbnīcā saražoto zāģskaidu savākšanu ar aspirācijas sistēmu 

ciklonos un skaidu putekļsūcējos ar filtriem. 

2. Nepieļaut koka putekļu izplūdi no cikloniem un skaidu savākšanas bunkuriem, tos 

savlaicīgi iztīrīt. 

3. Koka materiālu, līmēšanu un lakošanu veikt speciālās telpās, nodrošinot tās ar tīrā gaisa 

pievades un piesārņotā gaisa atsūkšanas iekārtām. 

4. Uzturēt sadedzināšanas procesus katlumājās optimālā režīmā, lai emisijas koncentrācijas 

nepārsniegtu MK (20.08.2002.) noteikumos Nr.379 noteiktās robežvērtības: 

slāpekļa oksīdu summai, pārrēķinātai uz NO 2 – 600 mg/m 3 , 

oglekļa oksīdam - 2000 mg/m 3 , 

cietajām daļiņām – 1000 mg/m 3 , 

skābekļa saturs O 2 - 6 %. 

5. Sadedzināšanas iekārtās kā kurināmo izmantot koksni (skaidas, koksnes atlikumus, 

malku). Kurināmā uzskaiti ierakstīt informācijas nesējā 1 x mēnesī. 

6. Uzturēt gaisa attīrīšanas procesu optimālā režīmā, lai emisijas koncentrācija 

nepārsniegtu normatīvajos aktos izvirzītās robežvērtības. Gaisa attīrīšanas iekārtām 

koksnes putekļu koncentrācija gaisā pēc attīrīšanas kā vienas stundas vidējā vērtība 

nedrīkst pārsniegt – 50mg/Nm 3 (0˚C, 101,3 kPa, sausa gāze). 

13.4. smakas 

1. Nedrīkst radīt vidi un cilvēkus negatīvi ietekmējošas smakas no kokapstrādes cehiem, 

katlumājas, krāsošanas/lakošanas kameras. 

2. Ievērot Ministru kabineta (27.07.2004.) noteikumos Nr.626 „Noteikumi par 

piesārņojošas darbības izraisīto smaku noteikšanas metodēm, kā arī kārtību, kādā 

ierobežo šo smaku izplatīšanos” noteikto smaku mērķlielumu ievērošanu: 10 ou E /m 3 

nedrīkst pārsniegt vairāk par septiņām diennaktīm gadā. 

3. Saņemot sūdzības par traucējošām smakām, veikt akreditētā laboratorijā normatīvajos 

aktos noteiktā kārtībā smaku koncentrāciju mērījumus. 

13.5. emisijas uzraudzība un mērīšana (mērījuma vietas, regularitāte, metodes) 

1. Emisijas mērīšanas vietas katlumājas dūmvadā ierīkot atbilstoši standartam LVS ISO 

9096:2006 vai LVS ISO 10780. 

2. Emisiju parauga ņemšanas vietas atveri nodrošināt ar noslēdzamu hermētisku aizvaru. 

3. Katlumājas emisiju (cieto daļiņu, oglekļa oksīds, slāpekļa dioksīds) no dūmeņa 

koncentrāciju noteikšanu veikt 1 x divos gados apkures sezonā (novembrī - martā), 

uzrādot konkrēto ražošanas jaudu (slodzi), dūmgāzu temperatūru (t 0 C), plūsmu un 

kurināmā veidu mērīšanas laikā. Nākamo emisiju mērījumus veikt 2010. gadā. 

19

Emisiju monitorings 

13.2.tabula 

Emisiju Nosakāmie Vielas 

Monitoringa biežums 

avota kods parametri kods 2009.g 2010.g 2011.g 2012.g 

Oglekļa oksīds 020029 1x 1x 

A 1 Slāpekļa dioksīds 020038 1x 1x 

Putekļi (PM 10 ) 200002 1x 1x 

A 2 Putekļi (PM 10 ) 200001 1 x 1 x 

A 3 Putekļi (PM 10 ) 200001 1 x 1 x 

A 4 Putekļi (PM 10 200001 1 x 1 x 

A5 Putekļi (PM 10 200001 1 x 1 x 

A6 Putekļi (PM 10 200001 1 x 1 x 

A7 Putekļi (PM 10 200001 1 x 1 x 

A8 Putekļi (PM 10 200001 1 x 1 x 

A9 Putekļi (PM 10 200001 1 x 1 x 

4. Ja testēšanas rezultāti uzrāda, ka tiek pārsniegtas noteiktās robežvērtības, veikt 

sadedzināšanas iekārtu ieregulēšanu, lai nodrošinātu robežvērtību ievērošanu un veikt 

atkārtotu testēšanu. 

5. Veikt gaisa attīrīšanas iekārtu - astoņu ciklonu (GAI) emisiju koncentrāciju noteikšanu 

attiecīgajā jomā akreditētai laboratorijai ar akreditētām metodēm un mēraparatūru 1 reizi 

trijos gados. Pirmo testēšanu veikt 2010.gadā, norādot konkrēto ražošanas jaudu (slodzi) 

testēšanas brīdī. 

6. Emisiju testēšanu veikt attiecīgajā jomā akreditētai testēšanas laboratorijai ar 

akreditētām metodēm, kas nodrošina nepieciešamo sadedzināšanas procesa parametru, 

apstākļu un koncentrāciju noteikšanu. 

13.6. to emisijas veidu pārraudzība, kas rodas no neorganizētiem (difūziem) emisiju 

avotiem 

Veikt bīstamo atkritumu savlaicīgu utilizāciju (nodošanu atkritumu apsaimniekotājam), lai 

neveidotos smakas. 

13.7. gaisa monitorings 

1. Saņemot sūdzības par gaisa kvalitāti, veikt gaisa kvalitātes testēšanu attiecīgajā jomā 

akreditētai testēšanas laboratorijai, uzrādot konkrēto ražošanas jaudu (slodzi) un 

kurināmā veidu mērīšanas brīdī, norādot vēja virzienu un stiprumu mērījumu laikā. 

2. Ievērot gaisa kvalitātes normatīvus emisijām no sadedzināšanas iekārtām atbilstoši 

Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumos par gaisa kvalitāti Nr.588 

noteiktajiem nosacījumiem. Nav pieļaujama šādu cilvēku veselības aizsardzības 

robežlielumu pārsniegšana: 

cietajām daļiņām (putekļiem): 

- diennakts – 50 µg/m 3 (nedrīkst pārsniegt vairāk kā 35 reizes kalendāra gadā); 

- gada – 40 µg/m 3 ; 

oglekļa oksīdam - 8 stundu robežlielums - 10 mg/m 3 . 

20

13.8. mēraparatūras uzturēšana un kalibrācija 

Sadedzināšanas iekārtām un kokapstrādes iekārtu darbības nodrošināšanai nepieciešamo 

mēraparatūru (termometrus, spiediena mērītājus) ekspluatēt atbilstoši noteiktajiem 

tehnoloģiskajiem procesiem. 

13.9. ziņas, kas sniedzamas vides aizsardzības institūcijām 

1. Katru gadu savlaicīgi Vides ministrijas apstiprinātā un Centrālās statistikas pārvaldes 

saskaņotā termiņā iesniegt ikgadējo valsts statistikas pārskatu par gaisa aizsardzību 

“Nr.2-gaiss. Pārskats par gaisa aizsardzību”. 

2. Ne vēlāk kā līdz katra gada 1.martam iesniegt pārvaldē uzņēmumā iepriekšējā kalendāra 

gadā izmantoto šķīdinātāju apsaimniekošanas bilanci atbilstoši MK (20.08.2002.) 

noteikumu Nr. 379“Kārtība, kādā novēršama, ierobežojama un kontrolējama gaisu 

piesārņojošo vielu emisija no stacionāriem piesārņojuma avotiem” 27.punktam. 

3. Par avārijas gadījumiem nekavējoties ziņot Valmieras RVP (tel.64207266, 26566597). 

14. Notekūdeņi 

14.1. izplūdes, emisijas limiti 

1. Bez notekūdeņu izplūdes vidē. 

2. Sadzīves notekūdeņus novadīt krājrezervuārā, Par notekūdeņu izvešanu un attīrīšanu 

jāslēdz līgums ar pakalpojumu sniedzēju organizāciju. Līguma saturam jāatbilst 

2002.gada 22.janvāra Ministru kabineta noteikumu Nr.34 “Noteikumi par piesārņojošo 

vielu emisiju ūdenī” 43.1. punkta prasībām. 

14.2. procesa norise un attīrīšanas iekārtu darbība 

Nodrošināt krājrezervuāra hidroizolāciju, lai netiktu piesārņota grunts un gruntsūdeņi. 

14.3. uzraudzība un mērījumi (mērījumu vietas, regularitāte, metodes) 

Veikt izvesto notekūdeņu daudzumu uzskaiti pie ikreizējas krājrezervuāra satura izvešanas 

un izvesto daudzumu ierakstīt notekūdeņu uzskaites žurnālā. 

14.4. mērījumi saņēmējā ūdenstilpē 

Nav atļauta neattīrītu notekūdeņu izplūde vidē. 

14.5. mēraparatūras uzturēšana un kalibrācija 

Nosacījumi netiek izvirzīti. 


Par notekūdeņu avārijas izplūdēm ziņot Valmieras reģionālajā vides pārvaldē (tel.64207266, 

26566597). Datumu, cēloni, izplūdušo notekūdeņu daudzumu ierakstīt notekūdeņu uzskaites 

žurnālā. 

21

15. Troksnis 

15.1.trokšņa avoti un nosacījumi troksni radošo iekārtu darbībai 

1. Trokšņa avoti – kokapstrādes cehu darbgaldi, ventilācijas sistēmas. 

2. Kokapstrādes darbgaldu ekspluatācijas laikā cehu telpas durvīm un logiem jābūt vienmēr 

aizvērtiem. 

3. Ja darbgaldu radītais troksnis pārsniedz dienas trokšņa līmeņa pieļaujamo robežvērtību 

60 dBA ārpus uzņēmuma robežas, vai saņemtas iedzīvotāju sūdzības, veikt to mērījumus 

attiecīgajā jomā akreditētai laboratorijai, vai kvalificētiem speciālistiem, kuri saņēmuši 

sertifikātu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. 

15.2.trokšņa emisijas limiti 

1. Nav atļauta trokšņa līmeņa paaugstināšanās vairāk par 60 decibeliem ārpus uzņēmuma 

atrašanās vietas. 

15.3. uzraudzība un mērījumi (mērījumu vietas, regularitāte, metodes) 

1. Saņemot iedzīvotāju sūdzības par esošo iekārtu paaugstinātu trokšņa līmeni, veikt 

trokšņa mērījumus. 

2. Mērījumus veikt attiecīgajā jomā akreditētai laboratorijai vai kvalificētiem speciālistiem, 

kuri saņēmuši sertifikātu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. 

3. Mērījumus veikt ar normatīvajos aktos noteiktām akreditētām metodēm. 

4. Ja mērījumi uzrāda paaugstinātu trokšņa līmeni, veikt pasākumus trokšņa līmeņa 

samazināšanai, pirms tam izstrādājot pasākumu plānu. 


Mēneša laikā pēc trokšņa mērījumu veikšanas iesniegt testēšanas pārskata kopiju Valmieras 

reģionālajā vides pārvaldē. 

16. Atkritumi 

16.1. atkritumu veidošanās 

Uzņēmumā saražotie un radušies atkritumi: 

1. koksnes atlikumi, zāģskaidas; 

2. cietie sadzīves atkritumi; 

3. pelni; 

4. piesārņots plastmasas un metāla iepakojums – bīstamie atkritumi; 

5. atstrādātās eļļas. 

16.2. atkritumu apsaimniekošanas nosacījumi 

1. Koksnes atlikumus un zāģskaidas sadedzināt uzņēmuma sadedzināšanas iekārtās „AK- 

1000”. 

2. Cietos sadzīves atkritumus savākt un uzglabāt atkritumu konteineri. Tos nodot atkritumu 

apsaimniekošanā organizācijai atbilstoši noslēgtajam līgumam. 

3. Pelnus uzglabāt speciālā konteinerā, un tos izmantot zemju auglības uzlabošanai. 

Nedrīkst izbērt pelnus uz sasalušas vai pārmitras augsnes. 

4. Plastmasas un metāla iepakojumu, piesārņoto taru uzglabāt atsevišķā konteinerā. 

Bīstamos atkritumus nedrīkst sajaukt ar sadzīves atkritumiem. Bīstamos atkritumus 

nodot atkritumu apsaimniekošanas organizācijai, kas saņēmusi atļauju šāda veida 

atkritumu apsaimniekošanai. 

22

5. Līdz 01.08.2008. noslēgt līgumu ar bīstamo atkritumu apsaimniekošanas organizāciju, 

kura ir saņēmusi atļauju šāda veida pakalpojumu sniegšanai, par bīstamo atkritumu – 

piesārņotu plastmasas un metāla iepakojumu, taras apsaimniekošanu. 

6. Mēneša laikā pēc līguma noslēgšanas līguma kopiju iesniegt Valmieras RVP. 

7. Iepakojuma apsaimniekošanu veikt atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, 

t.i.: 

7.1. Veikt izlietotā iepakojamā materiāla uzskaiti, ierakstot to uzskaites žurnālā 1x 

mēnesī; 

7.2. Ja izlietotā iepakojuma apjoms kalendārā gadā ir lielāks par 300 kg, reģistrēties 

Vides pārraudzības valsts birojā (adrese; Rūpniecības ielā 23, Rīgā, LV-1045), vai 

Valmieras reģionālajā vides pārvaldē, vai noslēgt līgumu par izlietotā iepakojuma 

apsaimniekošanu ar atkritumu apsaimniekošanas organizāciju; 

16.3.uzraudzība un mērījumi (mērījumu vietas, regularitāte, metodes) 

1. Cietos sadzīves un bīstamos atkritumus uzglabāt atsevišķos konteineros. 

2. Aizliegts katlumājā, kā arī uzņēmuma teritorijā sadedzināt sadzīves vai bīstamos 

atkritumus. 

16.4.ziņas, kas sniedzamas vides aizsardzības institūcijām 

1. Katru gadu savlaicīgi Vides ministrijas apstiprinātā un Centrālās statistikas pārvaldes 

saskaņotā termiņā iesniegt ikgadējo valsts statistikas pārskatu par atkritumu 

apsaimniekošanu „Nr.3. Pārskats par atkritumu apsaimniekošanu”. 

2. Līdz kārtēja gada 1.maijam reģionālajā vides pārvaldē iesniegt ziņojumu par iepriekšējā 

kalendārā gada izlietotā iepakojuma savākšanu atbilstoši Ministru kabineta noteikumu 

Nr.139 „Noteikumi par izlietotā iepakojuma reģenerācijas apjomiem un termiņiem, 

ziņojuma sniegšanas kārtību un veidlapas paraugu” 9. punktam un 2.pielikumam. 

16.5.atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtai – iekārtas jauda, 

iekārtā sadedzināmo atkritumu kategorijas, atkritumu daudzums 

Nav atļauta atkritumu sadedzināšana vai līdzsadedzināšana. 

16.6.atkritumu poligoniem – poligona kategorija, ietilpība, darbības ilgums, 

apglabājamo atkritumu veidi un kategorijas, prasības poligona iekārtošanai, 

ekspluatācijai, uzraudzības un kontroles procedūrām, prasības poligona slēgšanai 

un apsaimniekošanai pēc slēgšanas 


17. Prasības augsnes, grunts, kā arī pazemes ūdeņu aizsardzībai 

1. Nepieļaut neattīrītu notekūdeņu, ķīmisko vielu noplūdi vidē, radot draudus virszemes, 

pazemes ūdeņu kvalitātei un grunts piesārņojumam. 

2. Notekūdeņu krājrezervuāram nodrošināt hidroizolāciju. 

3. Ķīmisko produktu uzglabāšanas vietā grīdas segumam jābūt ar hidroizolāciju. 

4. Bīstamās ķīmiskas vielas un produktus uzglabāt slēgtā sausā telpā slēgtos traukos ar 

nebojātu marķējumu, oriģinālajā iepakojumā. 

23

18. Nosacījumi iekārtas darbībai netipiskos apstākļos 

Iekārtas darbināt saskaņā ar to ekspluatācijas noteikumiem. 

19. Nosacījumi avāriju novēršanai un darbībām ārkārtas situācijās 

1. Avāriju gadījumā un ārkārtas situācijās rīkoties saskaņā ar izstrādāto attiecīgo pasākumu 

plānu. 

2. Avāriju gadījumā nekavējoties zvanīt Valmieras reģionālajai vides pārvaldei (tel. 

64207266, 26566597). 

20. Prasības informācijai, kas sniedzama vides aizsardzības institūcijām, ja pārkāpti 

atļaujas nosacījumi, vai notikusi avārija, kā arī prasības informācijai, kas sniedzama 

vides vides aizsardzības institūcijām saskaņā ar Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu 

pārneses reģistru, kā to nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 

18.janvāra Regula Nr.166/2006 par Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses 

reģistra ieviešanu un padomes Direktīvu 91/689EEK un 96/61/EK grozīšanu. 

1. Saskaņā ar likuma “Par piesārņojumu” (15.13.2001.) 45.panta (4) daļu, ja piesārņojošās 

darbības dēļ ir radušies vai var rasties draudi cilvēka dzīvībai, veselībai vai videi, kā arī 

avārijas vai tās draudu gadījumā, uzņēmuma atbildīgajai personai nekavējoties ziņot 

Valmieras RVP par notikuma laiku un vietu. 

2. Avārijas gadījumos par vidē noplūdušo notekūdeņu daudzumu, piesārņojošo vielu 

daudzumu, iemeslu un atbilstošo rīcību ne vēlāk kā diennakts laikā rakstiski ziņot 

Valmieras RVP. 

21. Nosacījumi vides valsts inspektoru regulārajām kontrolēm 

1. Vides stāvokļa un atļaujas nosacījumu kontroli veic Valsts vides dienesta Valmieras 

RVP inspektori. 

2. Vides stāvokļa un atļaujas nosacījumu kontroles laikā vides valsts inspektoru nodrošināt 

ar nepieciešamajiem dokumentiem (Emisiju mērījumu atmosfērā testēšanas pārskati, 

statistikas pārskati, ķīmisko vielu uzskaites žurnāli, atkritumu uzskaites žurnāli, 

materiālu uzskaites žurnāli). 

3. Pārbaudes laikā nodrošināt atbildīgās amatpersonas vai pilnvarotas personas klātbūtni, 

kā arī pieejamību objektiem. 

24

PIELIKUMI 

1.PIELIKUMS 

INFORMĀCIJA PAR PIETEIKUMA UN TĀ PRECIZĒJUMU VAI 

PAPILDINĀJUMU IESNIEGŠANAS DATUMIEM 

Pieteikums saņemts Valmieras RVP 

Pieteikuma 1.redakcija 08.04.2008. 

Pieņemšanas datums 09.05.2008. 

25

2.PIELIKUMS 

KOPSAVILKUMS 

Sabiedrības informēšana par uzņēmumu: 

Uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) nosaukums, informācija par operatoru, īpašnieku: 

SIA “Laumas Koks” 

“Magones”, Lēdurgas pag., Limbažu raj., LV-4012 

Kokapstrāde un mēbeļu ražotne 

Ražošanas apraksts, iemesls atļaujas saņemšanai: 

Kokapstrādes cehs un galdniecība SIA „Lauma Koks” ir dibināta 1991.gadā. Tā nodarbojas 

ar dažādu koksnes izstrādājumu (pārsvarā vannas istabas iekārtu) izgatavošanu, produktu 

apdari (beicēšanu un lakošanu) un iepakošanu. Atļauja nepieciešama esošai darbībai. 

Atļauja pieprasīta pēc MK noteikumu Nr.294 1.pielikuma: 

6. Lauksaimniecība, mežsaimniecība un kokapstrāde: 

6.8. – mēbeļu ražošana, ja ražošanas platība ir 1000 m 2 un vairāk. 

2.pielikuma 1. Enerģija 1.1.apakšpunktu - sadedzināšanas iekārtas, kuru ievadītā siltuma 

jauda ir vairāk nekā 0,2 megavati, ja sadedzināšanas iekārtai saskaņā ar noteikumu 

1.pielikuma 1.1. vai 1.2.apakšpunktu nav nepieciešama atļauja; 

5. Lauksaimniecība, mežsaimniecība un kokapstrāde 5.2.apakšpunktu - 

kokzāģētavas un kokapstrādes iekārtas, kuras lieto koksnes griešanas tehniku un 

pārstrādā 2000 m 3 un vairāk apaļkoku un kokmateriālu gadā. 

Ūdens patēriņš (ikgadējais), pasākumi patēriņa samazināšanai: 

Uzņēmumā izveidota ugunsdzēsības sistēma, kas ļauj operatīvi sākt dzēšanu ugunsgrēka 

gadījumā. Uzņēmumam pieder ugunsdzēsības automašīna, kas tiek uzturēta darba kārtībā un 

atrodas teritorijā. Ražošanas cehos un noliktavās izvietoti ugunsdzēšamie aparāti un 

šļūtenes, pa kurām ugunsgrēka gadījumā ar diviem elektrosūkņiem tiks padots ūdens no 

divām plastmasas mucām ar tilpumu 15 m 3 katra. Ūdensapgāde ugunsdzēsībai ir paredzēta 

no Juglas upes, kas atrodas 100 m attālumā no uzņēmuma. 

Gadā tiek patērēts vidēji 48 m 3 upes ūdens un gan ražošanas vajadzībām, gan daļēji sadzīves 

vajadzībām (dzeršanai ūdeni darbinieki ved līdzi). Ūdens tiek patērēts racionāli. SIA 

„Lauma Koks” darbinieki regulāri apseko un uztur kārtībā ūdensapgādes sistēmu un, 

tādējādi nepieļaujot ūdens zudumu rašanos. Līdz ar to nav iespējama būtiska patēriņa 

samazināšana. 

Galvenās izejvielas (ieskaitot kurināmo; degvielu), to lietojums: 

SIA “Lauma Koks” nodarbojas ar mēbeļu – galvenokārt vannas istabas mēbeļu komplektu 

ražošanu, lakošanu, beicēšanu un iepakošanu. Uzņēmuma izmantotais kokmateriālu 

daudzums: 

‣ dēļi 3000 m 3 /gadā un 

‣ apaļkoks 900 m 3 /gadā. 

26

Uzņēmuma kopējais produkcijas apjoms 1600 m 3 /gadā. 

Kurināmā patēriņš: skaidas 1428 m 3 /gadā un kokapstrādes atgriezumi 472 m 3 /gadā. 

Uzņēmumā izmanto gaistošos organiskos savienojumus : 

‣ atšķaidītājs – 3,67 t/a; 

‣ nitrolaka – 9,06 t/a; 

‣ grunts – 5,8 t/a; 

‣ nitrocelulozes laka – 0,5 t/a; 

‣ terpentīns – 0,2 t/a. 

Bīstamo ķīmisko vielu lietošana, pasākumi to aizvietošanai: 

Beicēšanas darbiem, lakošanai, kā arī iekārtu apkopēm tiek izmantotas dažādas, t.sk. arī 

bīstamas ķīmiskas vielas. Galvenās vielu grupas - lakas vidēji ~9,6 t/gadā, grunts – 5,8 

t/gadā, atšķaidītājus ~3,67 t/gadā, beices šķīdumus ~2,3 t/gadā un eļļas iekārtu apkopei 0,05 

t/gadā. 

Ņemot vērā uzņēmuma darbības profilu un to, ka tas ir orientēts uz ražošanas apjomu 

saglabāšanu, nav iespējama bīstamo ķīmisko vielu lietošanas samazināšana vai aizstāšana ar 

citām. Pie tam ņemot vērā izejmateriālu izmaksas, tam, lai ķīmiskās vielas tiktu lietotas 

atbilstoši, atbildīgās personas pastiprināti seko līdz. 

Nozīmīgākās emisijas gaisā un ūdenī (koncentrācijas, ikgadējie lielumi): 

Tiek emitētas 14 piesārņojošās vielas – cietās daļiņas (200002); oglekļa oksīds (020029); 

slāpekļa dioksīds (020038); oglekļa dioksīds (020028); ksilols (043012); toluols (043017); 

etanols (060012); n-butilacetāts; butanols; propanols (060030); acetons (100002); diacetona 

alkohols; ligroīns. Kopējā gada emisiju summa nepārsniedz 18,6766 tonnas, t.sk gaistošie 

organiskie savienojumi 12,551 t. 

Lai mazinātu emisiju daudzumu, praktiski visi stacionārie darbagaldi, kur rodas putekļu 

emisijas, ir aprīkoti ar vietēju nosūces ventilāciju un gaisa attīrīšanas iekārtām (cikloniem 

vai jaudīgiem putekļusūcējiem). 

Ņemot vērā to, ka uzņēmums atrodas ražošanas apbūves teritorijā, kā arī piesārņojošās 

vielas un to emitētos daudzumus, jāsecina, ka uzņēmuma ietekme uz gaisa kvalitāti tuvākajā 

apkārtnē ir neliela. 

Ņemot vērā to, ka ārpus telpām netiek veiktas darbības ar ķīmiskām vielām, nav paredzama 

piesārņojošo vielu klātbūtne lietus notekūdeņos. 

Atkritumu veidošanās un to apstrāde: 

Uzņēmuma teritorijā novietots viens konteiners sadzīves atkritumiem, kā tilpums ir 1,1 m 3 . 

Kopā gadā no uzņēmuma tiek izvestas vidēji 4,75 t sadzīves atkritumu. Atkritumus 

apsaimnieko SIA “ ZAAO”. 

Kokapstrādes rezultātā rodas koksnes atkritumi - skaidas (maksimāli 1428 m 3 / gadā), kas 

pilnībā tiek sadedzinātas uzņēmuma apkures katlos. Gadā rodas arī vidēji 472 m 3 

kokapstrādes atgriezumu, kas arī pilnībā tiek patērēti siltumenerģijas ražošanai. 

Bīstamie atkritumi veidojas lakošanas darbu rezultātā, uzkrājoties izlietotajam iepakojumam 

– bundžām, mucām ar bīstamo vielu paliekām un atstrādātās eļļas (kompresoriem un 

tehnikai). Šie atkritumi tiek savākti atsevišķi no pārējiem atkritumiem un pašlaik tiek veikta 

cenu aptauja, lai izvēlētos labāko no bīstamo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem, 

kuram nodot šos atkritumus apsaimniekošanai. 

Uzņēmums atstrādātās eļļas no kāriem tiek savāktas un nodotas atbilstoši normatīvo aktu 

prasībām – SIA “Ottensen” veic kompresoru apkopi un atstrādāto eļļu savākšanu. 

Pelni, kas rodas katlumājas darbības rezultātā, netiek uzskatīti par bīstamajiem atkritumiem, 

jo katlumājā dedzina tikai skaidas un neapstrādātas koksnes atlikumus, tāpēc uzņēmuma 

darbinieki tos izmanto lauksaimniecības platību ielabošanai. 

27

Trokšņa emisiju līmeņi: 

Uzņēmuma teritorijā atrodas četras ražošanas ēkas, kurās dažādu iekārtu darbināšana rada 

paaugstinātu trokšņa līmeni, taču, ņemot vērā trokšņa izkliedi telpā un logu, durvju (vārtu) 

absorbcijas spēju, tiek pieņemts, ka trokšņa līmenis uz fasādes minēto iekārtu darbības laikā 

nepārsniedz attiecīgajā teritorijas zonējumā (tehniskās apbūves teritorija), pieļaujamās 

robežvērtības L diena (60 dB(A)). 

Trokšņa līmenis uz ražotnes teritorijas robežas nav noteikts. 

Transports pārvietojas tikai dienas laikā. 

Sūdzības par pārsniegtu trokšņa līmeni ārpus uzņēmuma teritorijas nav saņemtas. 

Iespējamo avāriju novēršana: 

Uzņēmumā izveidota ugunsdzēsības sistēma, kas ļauj operatīvi sākt dzēšanu ugunsgrēka 

gadījumā. Uzņēmumam pieder ugunsdzēsības automašīna, kas tiek uzturēta darba kārtībā un 

atrodas teritorijā. Ražošanas cehos un noliktavās izvietoti ugunsdzēšamie aparāti un 

šļūtenes, pa kurām ugunsgrēka gadījumā ar diviem elektrosūkņiem tiks padots ūdens no 

divām plastmasas mucām ar tilpumu 15 m 3 katra. Uzņēmuma cehos un ražošanas telpās 

izvietoti 25 ugunsdzēšanas aparāti ar tilpumu 10 l un 2 aparāti ar tilpumu 80 l. Ūdensapgāde 

ugunsdzēsībai ir paredzēta no Juglas upes, kas atrodas 100 m attālumā no uzņēmuma. 

Pirms stāšanās darbā, SIA “ Lauma Koks” instruē jaunos darbiniekus par rīcību avāriju vai 

ugunsgrēka gadījumos. 

Nākotnes plāni – iekārtas plānotā paplašināšanās, atsevišķu daļu vai procesu 

modernizācija: 

SIA „Lauma Koks” plāno savu darbību līdzšinējā līmenī un tuvākajā laikā uzņēmums 

risinās vairākas ar vides aizsardzību saistītas problēmas – domāt par emisiju samazināšanas 

iespējām no lakotavas un slēgt līgumu ar bīstamo atkritumu apsaimniekošanas organizāciju, 

lai savāktu un nodotu visus bīstamos atkritumus atbilstoši normatīvo aktu prasībām. 

28

MĒBEĻU RAŽOTNES IZVIETOJUMA PRINCIPIĀLĀ SHĒMA 

3.PIELIKUMS

09.07.2008 - Vides pārraudzības valsts birojs

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?