Nr. LIT-21-022A - Vides pārraudzības valsts birojs

LR Valsts vides dienesta Liepājas reģionālā vides pārvalde 

Nod.maks.reģ.Nr. 90000017078, Jaunā Ostmala 2a, Liepāja, LV-3401 

tālrunis: (+371) 634-24826, fakss: (+371) 634-26902, e-pasts: lrvp@liepāja.vvd.gov.lv 

Atļauja A kategorijas piesārņojošai darbībai 

Nr. LIT-21-022A 

Komersanta (vai citas personas) firmas (nosaukums): 

SIA „RENETA” 

Juridiskā adrese: Rīgas-Liepājas šoseja 101C, Saldus pagasts, Saldus rajons, LV3801 

Vienotais reģistrācijas numurs: 40003502366 

Reģistrācijas datums Uzņēmumu reģistrā: 2000.gada 18.jūlijā 

Reģistrācijas datums Uzņēmumu reģistra komercreģistrā: 2004.gada 24.marts 

Iekārta, operators: SIA „Reneta” dzīvnieku izcelsmes atkritumu pārstrādes iekārta 

Adrese: Rīgas-Liepājas šoseja 101C, Saldus pagasts, Saldus rajons, LV3801 

Teritorijas kods: 8486 

Paredzētās piesārņojošās darbības veids atbilstoši likuma „Par piesārņojumu” 1.pielikuma 

punktam: 

(6) Citās nozarēs: 

5) dzīvnieku līķu un dzīvnieku izcelsmes atkritumu apglabāšanas vai pārstrādes iekārtas, kuru 

jauda pārsniedz 10 tonnas dienā 

Paredzētās piesārņojošās darbības veids atbilstoši MK 2002.gada 9.jūlija noteikumu Nr.294 

"Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošās darbības un izsniedzamas 

atļaujas A un B kategorijas piesārņojošās darbības veikšanai" 1.pielikuma punktiem: 

1.1.1. – sadedzināšanas iekārtas, kuru ievadītā jauda ir: no 5 līdz 50 MW, ja sadedzināšanas 

iekārtā izmanto biomasu (arī koksni un kūdru) vai gāzveida kurināmo; 

8.12. – notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ar jaudu 20 un vairāk m 3 /dnn, kuras attīrītos 

notekūdeņus novada vidē. 

NACE kodi – 2.red. (spēkā no 2008.gada 01.01): 

38.21 – atkritumu apstrāde un izvietošana (izņemot bīstamos atkritumus), 

35.30 - tvaika piegāde un gaisa kondicionēšana, 

37.00 - notekūdeņu savākšana un attīrīšana, 

36.00 – ūdens ieguve, attīrīšana un apgāde. 

Atļaujas iesnieguma pieņemšanas datums: 2008.gada 01.septembris 

Atļauja izsniegta jaunai piesārņojošajai darbībai 

Atļauja izsniegta esošai piesārņojošajai darbībai 

Atļauja izsniegta esošai piesārņojošai darbībai ar būtiskām izmaiņām 

Esošās atļaujas termiņa pagarināšana 

Izsniegšanas datums: 2008.gada 14.novembris 

vietas nosaukums: Liepājā 

Valsts vides dienesta Liepājas reģionālās vides pārvaldes direktore: 

_________________ (Ingrīda Sotņikova 

(paraksts un tā atšifrējums) 

Datums: 2008.gada 14.novembris 

Z.v. 

Lēmumu par atļaujas izsniegšanu vai atļaujas nosacījumiem var apstrīdēt Vides pārraudzības valsts birojā 

mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas. 

Atļaujas nosacījumus var pārskatīt visā tās darbības termiņa laikā, pamatojoties uz likuma “Par piesārņojumu ” 

32. panta 3.1 daļu

Saturs 

A sadaļa 

Vispārīgā informācija par atļauju .............................................................................3 

1. Normatīvie akti, uz kuriem pamatojoties izsniegta atļauja.....................................................3 

2. Atļaujas derīguma termiņš un jauna iesnieguma iesniegšanas termiņš ..................................5 

3. Informācija par to, kam nosūtītas atļaujas kopijas .................................................................5 

4. Norāde par ierobežotas pieejamības informāciju ...................................................................5 

5. (Svītrots ar 26.07.2005. noteikumiem nr.567) .......................................................................5 

6. Citas saņemtās atļaujas, kuras aizstāj šī atļauja......................................................................5 

B sadaļa 

Pieteiktā darbība un iesnieguma novērtējums ..........................................................6 

7. Pieteiktās darbības īss apraksts ..............................................................................................6 

8. Atrašanās vietas novērtējums.................................................................................................9 

9. Komentāri (norādot kuri ir ņemti vērā) .................................................................................9 

10. Iesnieguma novērtējums.......................................................................................................10 

C sadaļa 

Atļaujas nosacījumi ..................................................................................................20 

11. Nosacījumi uzņēmuma darbībai...........................................................................................20 

12. Resursu izmantošana............................................................................................................20 

13. Gaisa aizsardzība..................................................................................................................22 

14. Notekūdeņi...........................................................................................................................23 

15. Troksnis................................................................................................................................25 

16. Atkritumi..............................................................................................................................25 

17. Prasības augsnes, grunts, kā arī pazemes ūdeņu aizsardzībai...............................................26 

18. Nosacījumi iekārtas darbībai netipiskos apstākļos...............................................................26 

19. Nosacījumi avāriju novēršanai un darbībām ārkārtas situācijās...........................................26 

20. Prasības informācijai, kas sniedzama vides institūcijām, ja pārkāpti atļaujas nosacījumi, 

vai notikusi avārija ...............................................................................................................27 

21. Nosacījumi vides valsts inspektoru regulārām kontrolēm....................................................27 

22. Tabulas.................................................................................................................................28 

9.1.Ķīmiskās vielas, ķīmiskie produkti un citi materiāli, ko izmanto ražošanas procesā 

kā izejmateriālus vai palīgmateriālus un kuri nav klasificēti kā bīstami 29 

9.2.Bīstamās ķīmiskās vielas un ķīmiskie produkti, kas izmantoti ražošanā kā izejmateriāli, 

palīgmateriāli vai veidojas starpproduktos vai gala produktos .....................................30 

9.3.Kurināmā vai degvielas izmantošana siltumenerģijai, elektroenergijai un transportam 

uzņēmuma iekšienē......................................................................................................31 

11.1.Ūdens ieguve 32 

13.1.Emisijas avotu fizikālais raksturojums.........................................................................33 

13.2.No emisiju avotiem gaisā emitētās vielas.....................................................................34 

13.3.Emisija no neorganizētiem emisiju avotiem un smakas.................................................35 

13.4.Piesārņojošo vielu emisijas limitu projekts ..................................................................36 

14.1.Piesārņojošās vielas notekūdeņos 37 

14.2.Tieša notekūd. un lietus ūdeņu izplūde ūdens objektos (grāvī, upē, ezerā, jūrā) 38 

14.3.Notekūdeņu izplūde uz cita operatora attīrīšanas iekārtu.............................................39 

17.1.Atkritumu veidošanās un rīcība ar tiem 40 

17.2.Atkritumu savākšana un pārvadāšana 42 

18.Monitorings......................................................................................................................43 

Pielikumi.....................................................................................................................................44 

1. pielikums – Pievienotie dokumenti .................................................................................44 

V/A ”Sabiedrības veselības aģentūras Liepājas filiāles vēstule....................44 

Sabiedriskās apspriešanas protokols..............................................................45 

Tehnoloģiskās iekārtas izvietojuma plāns.....................................................49 

2. pielikums – Iesnieguma kopsavilkums............................................................................51 

2

A SADAĻA 

Vispārīgā informācija par atļauju 

1. Normatīvie akti, uz kuriem pamatojoties izsniegta atļauja: 

I.2006.gada 02.novembra “Vides aizsardzības likums”, 

Grozījumi likumā 2007.gada 21.jūnijā, 2008.gada 14.februārī, 

II.2001.gada 15.marta likums "Par piesārņojumu", 

Grozījumi likumā 2002.gada 20.jūnijā (L.V., 10.jūl., nr.104), 

Grozījumi likumā 2003.gada 18.decembrī (L.V., 7.janvāris, nr.2), 

Grozījumi likumā 2005.gada 27.janvārī (L.V., 15.februāris, nr.25), 

Grozījumi likumā 2006.gada 06.aprīlī (L.V., 19.aprīlis, nr.62), 

Grozījumi likumā 2007.gada 27.septembrī (L.V., 04.okt, nr.160), 

Grozījumi likumā 2007.gada 25.oktobrī (L.V., 07.nov, nr.179), 

1.LR MK 2002.gada 09.jūlija noteikumi Nr.294 "Kārtība, kādā piesakāmas A,B un C 

kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo 

darbību veikšanai", 

Grozījumi - MK 2003.gada 08.jūlijā not.nr.376 (L.V., 16.jūlijs, nr.105), 

Grozījumi - MK 2004.gada 03.februārī not.nr.64 (L.V., 06.februāris, nr.20), 

Grozījumi - MK 2004.gada 22.aprīlī not.nr.415 (L.V., 01.maijs, nr.69), 

Grozījumi - MK 2005.gada 26.jūlijā not.nr.567 (L.V., 3.augusts, nr.121), 

Grozījumi - MK 2006.gada 25.jūlijā not.nr.602 (L.V., 27.jūlijs, nr.118), 

Grozījumi - MK 2006.gada 19.decembrī not.nr.1021(L.V., 22.decembris, nr.204), 

2.LR MK 2002.gada 22.janvāra noteikumi Nr.34 "Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju 

ūdenī", 

Grozījumi -MK 2007.gada 16.janvāra not.nr.59 (L.V., 18.janv., nr.11), 

Grozījumi - MK 2008.gada 15.aprīlī not.nr.267(L.V., 18.apr., nr.61), 

3.LR MK 2004.gada 27.jūlija noteikumi Nr.626 ”Noteikumi par piesārņojošas darbības izraisīto 

smaku noteikšanas metodēm, kā arī kārtību, kādā ierobežo šo smaku izplatīšanos”, 

Grozījumi - MK 2007.gada 03.jūlijā not.nr.468(L.V., 06.jūl, nr.108), 

4.2002.gada 03.oktobra Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr.1774/2002, ar ko 

nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, 

kuri nav paredzēti cilvēku uzturam, 

5.2005.gada maija Eiropas Komisijas „Atsauces dokuments par LPTP lopkautuvēs un dzīvnieku 

izcelsmes blakusproduktu ražošanā”, 

6.2005.gada augusta Eiropas Komisijas „Kopsavilkums atsauces dokumentam par LPTP 

atkritumu pārstrādes nozarē”, 

III.LR MK 2003.gada 21.oktobra noteikumi Nr.588 "Par gaisa kvalitāti", 

Grozījumi - MK 2006.gada 25.jūlijā not.nr. 612 (L.V., 27.jūl., nr.118), 

1.LR MK 2002.gada 20.augusta noteikumi Nr.379 "Kārtība, kādā novēršama, ierobežojama un 

kontrolējama gaisu piesārņojošo vielu emisija no stacionāriem piesārņojuma avotiem", 

Grozījumi MK 2003.gada 22.aprīļa not.nr.199 (L.V., 25.apr., nr.63), 

Grozījumi MK 2004.gada 02.marta not.nr.126 (L.V., 09.marts., nr.37), 

Grozījumi MK 2005.gada 01.novembra not.nr.834 (L.V., 11.nov., nr.181), 

Grozījumi MK 2008.gada 11.augusts not.nr.657 (L.V., 13.augusts., nr.124), 

IV.2002.gada 12.septembra “Ūdens apsaimniekošanas likums”, 

Grozījumi likumā 2002.gada 12.decembrī, 2004.gada 29.aprīlī, 2005.gada 03.februārī, 

2007.gada 31.maijā, 

1.LR MK 2003.gada 29.aprīļa noteikumi Nr.235 "Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma 

prasības, monitoringa un kontroles kārtība", 

Grozījumi 2005.gada 06.decembrī, 2006.gada 03.janvārī, 2007.gada 27.martā, 2008.gada 

19.maijā, 

V.2000.gada 14.decembra “Atkritumu apsaimniekošanas likums”, 

Grozījumi likumā 2004.gada 19.februārī, 2004.gada 22.aprīlī, 2004.gada 02.decembrī, 

2005.gada 22.jūnijā, 2006.gada 26.oktobrī, 2008.gada 13.marts, 

3

1.LR MK 2004.gada 30.novembra noteikumi Nr.985 “Noteikumi par atkritumu klasifikatoru un 

īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus”, 

2.LR MK 2002.gada 23.jūlija noteikumi Nr.319 "Bīstamo atkritumu uzskaites, identifikācijas, 

uzglabāšanas, iepakošanas, marķēšanas un pārvadājumu uzskaites kārtība", 

Grozījumi MK 2005.gada 13.septembra not.nr.705 (LV., 15.sept., nr.147), 

3.LR MK 2004.gada 20.aprīļa noteikumi Nr.365 "Noteikumi par atkritumu pārstrādes, 

reģenerācijas un apglabāšanas veidiem", 

4.LR MK 2008.gada 29.jūlija noteikumi Nr.613 "Atkritumu apsaimniekošanas atļauju 

izsniegšanas, pagarināšanas, pārskatīšanas un anulēšanas kārtība", 

5.LR MK 2008.gada 22.septembra noteikumi Nr.782 „Kārtība, kādā iesniedzami ziņojumi par 

pārstrādāto atkritumu apjomu un veidiem”, 

VI.1998.gada 01.aprīļa "Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likums", 

Grozījumi likumā 2000.gada 21.decembrī, 2001.gada 11.oktobrī, 2003.gada 16.oktobrī, 

2005.gada 30.jūnijā, 2007.gada 01.novembrī, 

1.LR MK 2005.gada 13.decembra noteikumi Nr.949 “Noteikumi par bīstamo ķīmisko vielu 

sarakstu”, 

2.LR MK 2002.gada 22.oktobra noteikumi Nr.466 “Noteikumi par ķīmisko vielu un ķīmisko 

produktu uzskaites kārtību un datu bāzi”, 

Grozījumi MK 2006.gada 18.aprīļa not.nr.294 (L.V., 21.apr., nr.64), 

Grozījumi -MK 2008.gada 17.marta not.nr.184 (L.V., 20.marts., nr.45), 

3.LR MK 2002.gada 12.marta noteikumi Nr.107 "Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu 

klasifikācijas, marķēšanas un iepakošanas kārtība", 

Grozījumi 2002.gada 01.oktobrī, 2003.gada 21.oktobrī, 2005.gada 19.aprīlī, 2007.gada 

30.janvārī, 

4.2006.gada 18.decembra Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr.1907/2006, kas 

attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), 

VII.2005.gada 15.decembra likums “Dabas resursu nodokļa likums”, 

Grozījumi likumā 2006.gada 19.decembrī, 2007.gada 08.novembrī, 2007.gada 13.decembrī, 

2008.gada 08.maijs, 

1.LR MK 2007.gada 19.jūnija noteikumi Nr.404 "Dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un 

maksāšanas kārtība un kārtība, kādā izsniedz dabas resursu lietošanas atļauju", 

VIII.LR MK 2003.gada 08.aprīļa noteikumi Nr.162 "Noteikumi par vides monitoringu un 

piesārņojošo vielu reģistru", 

IX.1997.gada 27.februāra likums “Par mērījumu vienotību”, 

Grozījumi likumā 1998.gada 01.aprīlī, 1999.gada 05.janvārī, 1999.gada 04.martā, 2001.gada 

05.aprīlī, 2004.gada 27.maijā, 2006.gada 22.jūnijā, 

1.LR MK 2007.gada 09.janvāra noteikumi Nr.40 “Noteikumi par valsts metroloģiskajai 

kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu”, 

Grozījumi - MK 2008.gada 03.jūnijā not.nr.405(L.V., 10.jūn, nr.89), 

2.LR MK 2006.gada 05.decembra noteikumi Nr.981 “Noteikumi par mērīšanas līdzekļu 

atkārtoto verificēšanu, verificēšanas sertifikātiem un verificēšanas atzīmēm”, 

X.LR MK 2004.gada 13.jūlija noteikumi Nr.597 „Vides trokšņa novērtēšanas kārtība”, 

Grozījumi MK 2004.gada 30.novembra not.nr.983 (LV., 06.dec., nr.193), 

Grozījumi MK 2006.gada 03.janvāra not.nr.11 (LV., 06.janv., nr.4), 

Grozījumi MK 2006.gada 31.janvāra not.nr.95 (LV., 08.febr., nr.23), 

Grozījumi MK 2008.gada 02.jūnija not.nr.390 (LV., 05.jūn., nr.87), 

XI.LR MK 2002.gada 19.marta noteikumi Nr.125 „Darba aizsardzības prasības darba 

vietās”, 

XII.1997.gada 05.februāra “Aizsargjoslu likums”, 

Grozījumi likumā 2002.gada 21.februārī (L.V., 12.marts, nr.39), 

Grozījumi likumā 2003.gada 19.jūnijā (L.V., 08.jūlijs, nr.101), 

Grozījumi likumā 2005.gada 22.jūnijā (L.V., 12.jūlijs, nr.108), 

Grozījumi likumā 2008.gada 06.martā (L.V., 18.marts, nr.43), 

XIII.1997.gada 06.novembra “Valsts statistikas likums”, 

Grozījumi likumā 1999.gada 28.janvārī, 2004.gada 18.martā, 2004.gada 07.oktobrī, 

2006.gada 16.martā, 2007.gada 15.novembrī, 

4

1.LR MK 2008.gada 15.janvāra noteikumi Nr.11 „Noteikumi par rūpniecības produkcijas 

klasifikāciju (PRODCOM), 

XIV.2001.gada 20.decembra ”Iepakojuma likums”, 

Grozījumi likumā 2005.gada 21.aprīlī, 

1.LR MK 2007.gada 16.janvāra noteikumi Nr.65 „Noteikumi par visa izlietotā iepakojuma 

reģenerācijas procentuālo apjomu (īpatsvaru) un termiņiem, reģistrēšanas un ziņojumu 

sniegšanas kārtību un veidlapas paraugu, prasībām, kas komercsabiedrībai jāizpilda, lai tā 

tiktu reģistrēta kā iepakojuma apsaimniekotājs, iepakojuma definīcijas kritēriju piemērošanas 

piemēriem un izņēmumiem attiecībā uz smago metālu saturu iepakojumā”.” 

2. Atļaujas derīguma termiņš un jauna iesnieguma iesniegšanas termiņš: 

1.Atļauja izsniegta 2008.gada 14.novembrī un derīga līdz 2013.gada 13.novembrim 

(2001.gada 15.marta likums "Par piesārņojumu" 32.panta 1.daļa). 

2.Iesniegums jaunas atļaujas saņemšanai jāiesniedz ne vēlāk kā 90 dienas pirms esošās A 

kategorijas atļaujas termiņa beigām, t.i. 2013.gada 13.augustā (MK 2002.gada 09.jūlija 

noteikumi Nr.294 "Kārtība, kādā piesakāmas A,B un C kategorijas piesārņojošas 

darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai" 

4.3.punkts). 

3.Ja iekārtā paredzēts veikt būtiskas izmaiņas, jauns iesniegums jāiesniedz vismaz 180 

dienas pirms šo izmaiņu veikšanas (MK 2002.gada 09.jūlija noteikumi Nr.294 "Kārtība, 

kādā piesakāmas A,B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas 

A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai" 4.1.punkts). 

4.Iesniegumu jaunas atļaujas saņemšanai vai būtiskas izmaiņas ieviešanai piesārņojošā 

darbībā iesniedz Liepājas RVP mēneša laikā pēc sekojošu apstākļu atklāšanas: 

• Ja ir saņemta informācija par piesārņojuma negatīvo ietekmi uz cilvēka veselību 

vai vidi, ir pārsniegti vides kvalitātes normatīvu robežlielumi vai izdarīti grozījumi 

normatīvajos aktos, kas nosaka vides kvalitātes normatīvus, 

• Ja saskaņā ar valsts institūciju atzinumu procesa drošības garantēšanai ir 

nepieciešams lietot citu tehnoloģiju, 

• Ja to nosaka citi normatīvie akti, 

• Ja iekārtas radītais piesārņojums ir tik būtisks, ka atļaujas nosacījumus vai tajā 

noteiktos emisijas limitus nepieciešams pārskatīt vai noteikt atļaujā jaunus 

emisijas limitus (2001.gada 15.marta likums "Par piesārņojumu" 32.panta 4.daļa). 

3. Informācija par to, kam nosūtītas atļaujas kopijas: 

Atļaujas LIT-21-022A kopijas elektroniski nosūtītas: 

• Vides pārraudzības (VP) valsts birojam, Rūpniecības ielā 23, Rīgā (arī papīra 

formātā), LV1045. 

• Sabiedrības Veselības aģentūras Liepājas filiālei, Veidenbauma ielā 11, Liepājā, 

LV3401. 

• Saldus pagasta padomei, Vienības ielā 15/17, Saldus pagasts, Saldus rajons, 

LV3801. 

4. Norāde par ierobežotas pieejamības informāciju: 

Ierobežotas pieejamības informācijas nav. 

5. (Svītrots ar 26.07.2005. noteikumiem nr.567) 

6. Citas saņemtās atļaujas, kuras aizstāj šī atļauja 

Šī atļauja neaizstāj SIA „Reneta” 2008.gada 11.septembrī izdoto atkritumu pārvadāšanas 

atļauju Nr.LIT-13/260 (MK 2002.gada 09.jūlija noteikumi Nr.294 "Kārtība, kādā piesakāmas 

A,B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas 

piesārņojošo darbību veikšanai" 59.punkts). 

5

B SADAĻA 

Pieteiktā darbība un iesnieguma novērtējums 

7. Pieteiktās darbības īss apraksts. 

SIA ,,Reneta” ir dibināta 2000.gada 18.jūlijā, un tās sākotnējā darbība bija pārtikas un 

pārtikas piedevu tirdzniecība. 2005.gada 15.aprīlī uzņēmums saņēma LR Pārtikas un 

veterinārā dienesta atļauju ,,Par pārtikā neizmantojamo dzīvnieku izcelsmes 

blakusproduktu centralizētas savākšanas maršrutiem un transportēšanas kārtību uz 

pārstrādes vietu” un no tā brīža līdz šim laikam darbojas šai jomā. Uzņēmumam ir 

izsniegta Pārtikas uzņēmuma reģistrācijas apliecība, un piešķirts reģistrācijas numurs 

023090. SIA ,,Reneta” saņem valsts atbalstu ar mērķi nodrošināt dzīvnieku līķu 

savākšanu, transportēšanu, uzglabāšanu un pārstrādi, lai nepakļautu cilvēku un dzīvnieku 

inficēšanos vai saindēšanos, kā arī patogēno mikroorganismu nokļūšanu un izplatīšanos 

vidē. 

2005.gadā Lauku Atbalsta Dienests apstiprināja Eiropas Savienības (Eiropas 

Lauksaimniecības virzības un garantiju fonds) finansiālo atbalstu dzīvnieku izcelsmes 1. 

un 2.kategorijas blakusproduktu pārstrādes rūpnīcas izveidošanai Saldus pagastā. Šī 

iekārta pārstrādās dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus kaulu miltos un dzīvnieku taukos, 

skatīt 1.attēlu. Līdz rūpnīcas nodošanai ekspluatācijā blakusproduktu utilizācija tiek 

nodrošināta ar ES atzīta Lietuvas uzņēmuma palīdzību. 

1.attēls. Produkcijas sadalījuma diagramma 

Iekārtas pārstrādes projektētā jauda ir 10 000 t gadā vai 38 t izejmateriāla dienā. 

Izejmateriālu piegādā ar specializētām kravas automašīnām, kuras ir aprīkotas ar visu 

nepieciešamo blakusproduktu un dzīvnieku līķu iekraušanai. Iekraušanas iekārta aprīkota 

ar elektroniskajiem svariem un šoferi-pieņēmēji var nosvērt kravu uzreiz pēc pacelšanas ar 

krānu, to iekraujot. 

Produkcija: 

• kaulu miltus realizē Lietuvā UAB ,,Rietavo veterinaria sanataria”, kur tos 

izmanto kā kurināmo. Tiek plānots slēgt līgumu ar SIA ,,CEMEX” par kaulu 

miltu utilizāciju, 

• dzīvnieku taukus realizē UAB ,,Rietavo veterinaria sanataria”, kur tos izmanto 

kā kurināmo. 

Dzīvnieku līķu un dzīvnieku izcelsmes atkritumu pārstrādes iekārtas pārstrādes cikls ir 

slēgts, tiek izmantotas jaunākās Itālijas firmas ,,Meccar Impianti” izstrādātās iekārtas, 

kuru projektā ir izmantotas jaunākās tehnoloģijas, lai panāktu energoresursu taupīšanu un 

emisiju samazināšanu gaisā. Smaku emisijas neitralizācijai paredzēts NaOH mitrais filtrs 

ar attīrīšanas jaudu 25 000 m 3 /stundā. 

6

Ražošanas procesā izmanto ar dabas gāzi kurināmu tvaika katlu ar ražību 10 t tvaika 

stundā un maksimālo gāzes patēriņu 890 nm 3 /stundā. Katla jauda ir 7,75 MW. Ražošanas 

procesa plūsmas diagrammu skatīt 2.attēlā. 

Emisijas gaisā 

NAOH 

izejvielas 

Tauki 

enerģija 

ūdens 

Kaulu milti 

Tehnoloģiskā procesa apraksts 

Notekūdens 

2.attēls. Plūsmas diagramma 

Dzīvnieku izcelsmes atkritumi no piegādātājiem tiek piegādāti ar autotransportu slēgtos 

konteineros. Pārstrādes ceha iekšienē izejvielas tiek izgāztas slēgtās pieņemšanas tvertnēs 

un tiek nekavējoties pārstrādātas. Ar skrūves tipa konveijeru izejvielas tiek padotas uz 

drupināšanas un smalcināšanas iekārtu, pēc tam uz sterilizācijas autoklāvu AV1600, kur 

tiek pakļautas 20 minūšu termiskai apstrādei pie 133˚C. Pēc tam apstrādātais materiāls 

tiek sadalīts dzīvnieku taukos un kaulu miltos. 

No izejvielām izdalījies ūdens tiek recirkulēts caur sterilizatoru līdz tiek pilnībā attīrīts 

no izejmateriāla paliekām, atdzesēts un pēc tam, saskaņā ar līgumu, novadīts uz SIA 

,,Saldus gaļas kombināts” attīrīšanas iekārtām. 

Gatavais produkts tiek uzglabāts tehnoloģiskā procesa gatavās produkcijas tvertnēs, kad 

tās ir pilnas, produkcijas pasūtītājs ar slēgtu autotransportu regulāri (reizi maiņā) to 

nogādā uz Lietuvas uzņēmumu SIA ,,UAB Rietavo veterinarine sanataria”. Latvijas 

Republikas Pārtikas un veterinārais dienests ir izdevis atļauju pārtikā neizmantojamo 

dzīvnieku blakusproduktu izvešanai pārstrādei uz Lietuvas Republiku. Par kaulu miltu 

utilizāciju plāno slēgt līgumu ar SIA ,,CEMEX”. 

Sanitāro un higiēnisko prasību ievērošanai, transportēšanas konteineri un pieņemšanas 

tvertnes tiek pēc katras lietošanas reizes vispirms mazgātas ar karsta ūdens augstspiediena 

strūklu, pēc tam mazgātas ar dezinfikcējošu un mazgājošu līdzekli. Mazgāšanā 

izmantotais ūdens tiek novadīts uzkrāšanas tvertnē, pēc tam recirkulēts caur sterilizatoru 

un pēc tam novadīts uz SIA ,,Saldus gaļas kombināts” attīrīšanas iekārtām. Pirms 

kanalizācijas ūdeņu novadīšanas uz attīrīšanas iekārtām, tie tiek izfiltrēti caur lokālo 

attīrīšanas iekārtu EcoDRY-KSF-3 ar attīrīšanas jaudu 3 l/s. Šādā veidā tiek mazgātas arī 

iekārtas pēc katras maiņas. 

Vienīgā iespējamā avārijas situācija var būt iekārtas bojājumi. Ja to nespēj savlaicīgi 

likvidēt, izejvielas tiek transportētas uz SIA ,,UAB Rietavo veterinarine sanataria” 

pārstrādei. 

Ugunsdrošība tiek ievērota atbilstoši Ministru Kabineta noteikumiem. Ugunsdzēsības 

vajadzībām ir izveidots ūdens baseins ar kopējo tilpumu 600 m 3 . Iekārtai nav 

nepieciešama rūpniecisko avāriju novēršanas programma vai drošības pārskats un objekta 

avārijgatavības plāns. 

7

Pārstrādes process sastāvdaļas: 

1. Izejmateriāla noliktava un smalcināšanas sekcija. 

Izejmateriālu (blakusproduktus un mirušos dzīvniekus) saņem un sadalītus uzglabā divos 

apakšzemes konteineros, kas pārklāti ar hidrauliski vadāmu pārsegu no nerūsējoša 

tērauda. 

Ar divu gliemežtransportieru palīdzību izejmateriāli nonāk priekšsmalcinātājā. No 

priekšsmalcinātāja pārstrādātais produkts nonāk smalcinātājā MF 100. 

Elektromagnēts pirms smalcinātāja uztver visus metāla priekšmetus no ievadāmās masas. 

Sasmalcināto produktu ar 3 slīpiem gliemežtransportieriem padod uz sterilizācijas 

autoklāvu. 

Šķidrums, kas iztek no izejmateriāla, satek savākšanas baseinā, un tad to ar sūkni nogādā 

šķidruma savācējtvertnē un pēc tam sterilizatora autoklāvā. 

2. Sterilizācijas un vārīšanas sekcija. 

Lai pilnībā sterilizētu maisījumu, kad materiāla porcija (6 t vienā reizē) ir sterilizācijas 

autoklāvā AV 1600, temperatūrai jābūt virs 133˚C vismaz 20 minūtes bez pārtraukuma pie 

(absolūtā) spiediena vismaz 3 bāri, ko rada piesātināti tvaiki. Piesātināti tvaiki nozīmē to, 

ka viss gaiss ticis izvadīts ārā un aizstāts ar tvaikiem visā sterilizācijas kameras tilpumā. 

Tā ir obligāta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr.1774/2002 “Ar ko nosaka 

veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, 

kuri nav paredzēti cilvēku uzturam” prasība, jo izejmateriāls var saturēt mērenu daudzumu 

baktēriju un vīrusu, kuri var novest pie slimību izraisīšanas. 

Pēc noteiktā laika sterilizācijas autoklāvā spiedienu samazina līdz tas izlīdzinās ar ārējo 

spiedienu. To izdara ar tvaika vārstiem, padodot tvaiku uz gaisa dzesēšanas kondensatoru, 

kurš to atdzesē līdz 50˚C. Mikseri uzkarsē ar cirkulējošu tvaiku atstarpē starp oderējumu 

un sterilizācijas autoklāva ārpusi. Autoklāva iekšpusē rotējošam nazim ir speciāla forma 

un apsildāms rotors, kurš silda materiālu vārīšanās procesa laikā un procesa beigās nazi 

izmanto autoklāva iztukšošanai. 

Sauso produktu pārvieto uz filtrēšanas tvertni, kurā ir siets, kas atdala taukus no dradžiem. 

Filtrēšanas tvertne ir aprīkota ar sūkni, kurš nofiltrētos taukus nogādā dozēšanas tvertnē 

pirms centrifūgas. 

3. Presēšanas sekcija. 

Izfiltrētais materiāls, kas satur vēl apmēram 20-30 % tauku (atkarībā no procesā izmantotā 

materiāla), tiek pārvietots uz preses dozēšanas tvertni. Nepārtrauktas darbības skrūves 

presē MGN/1050 no izfiltrētā materiāla atdala 12-15 % tauku. 

Presē iegūtos raušus transportē uz uzkrāšanas konteineru, lai atdzesētu pirms malšanas. 

Taukus no preses savāc ar atkritumu-tauku atdalīšanas transportieri, kas aprīkots ar 

perforētu loksni, kura atdala sīkdaļiņas no taukiem. Tauki nonāk ar sūkni aprīkotā 

savākšanas tvertnē, kas tos nosūta uz attīrīšanas fāzi (centrifūgu), bet sīkdaļiņas ar 

atkritumu atgriešanas gliemežtransportieri nonāk uz atkārtotu presēšanu. 

4. Malšanas sekcija. 

Rauši pēc atdzišanas ar filtru pildīšanas gliemežtransportieri nonāk nepārtrauktas darbības 

vibrējošā filtrā. Šis filtrs atdala raušus, kuriem ir vajadzīgais izmērs, un atvieglo 

āmurdzirnavu darbu. 

Tad rauši nonāk dozēšanas tvertnē, kas novietota virs āmurdzirnavām. Magnēts pirms 

āmurdzirnavām aptur visus metāla priekšmetus, kuri varētu sabojāt tās. Āmurdzirnavas 

sasmalcina raušus līdz vajadzīgajam izmēram. 

Tālāk gaļas-kaulu milti nonākt uzkrāšanas konteinerā, no kura tos iekrauj speciālā 

autotransportā. 

8

5. Tauku attīrīšana. 

Tauki no katla filtrēšanas tvertnes un preses nonāk centrifūgas dozēšanas tvertnē. Tālāk 

centrifūga no taukiem atdala piemaisījumus. Attīrītie tauki uzglabājas atbilstošā tvertnē, 

no kurienes ar tauku sūkņa palīdzību tos iepilda speciālā autotransportā. 

Nofiltrētās daļiņas ar recirkulācijas transportieri padod atpakaļ uz presi. 

6. Vadības sistēma. 

Vadības sistēma sastāv no centrālās barošanas skapja komplektā ar personālo datoru, uz 

kura displeja attēlots procesa darbības grafiskais attēls. Šis panelis nāk kopā ar drošības 

aprīkojumu kā operatoram, tā iekārtai. Vadības sistēma komplektēta ar automātiem, 

elektromotoru termoaizsardzību, ampērmetriem un temperatūras rakstītājiem. 

7.Apkures iekārta. 

Apkures iekārta ir paredzēta, lai iegūtu tvaiku, kurš nepieciešamas vārīšanai, lai tvertnēs 

un citās iekārtās taukus uzturētu šķidrā stāvoklī. 

Apkures katlā (kurināmais –gāze) stundā iegūst 10 tonnas tvaika ar 10 bar lielu spiedienu. 

Tehnoloģiskās iekārtas izvietojuma plānu skatīt 1.pielikumā. 

8. Atrašanās vietas novērtējums. 

SIA „Reneta” dzīvnieku līķu un dzīvnieku izcelsmes atkritumu pārstrādes iekārta 

atrodas Saldus pagasta teritorijā. Saskaņā ar izstrādāto pagasta teritoriālo plānojumu, tā 

izvietota rūpnieciskajā zonā. Tuvumā austrumu pusē atrodas SIA „Saldus gaļas 

kombināts” teritorija, dienvidu pusē valsts nozīmes autoceļš A9 Rīga - Liepāja, rietumu 

pusē atrodas apstrādāta aramzeme, ziemeļu pusē meliorācijas grāvis, aiz kura, apmēram 

300 metru attālumā, divas viensētas. 

Hidroģeoloģiskos apstākļus iekārtas teritorijā galvenokārt nosaka ģeoloģiskā uzbūve, kā 

arī laukuma atrašanās vieta un klimatiskie apstākļi. Lauku darbu veikšanas laikā 

2005.gada 22.jūnijā atklāta pazemes ūdens kontaktzona ar pamatiežiem, tas ir, dolomīta 

miltiem ar šķembām. Pazemes ūdens līmenis nofiksēts 3,7-6,0 m dziļumā no zemes 

virsmas jeb uz absolūtajām atzīmēm +102,30 līdz +104,85 m. Sniega kušanas un intensīvo 

nokrišņu laikā, reljefa zemākajās vietās, tuvu zemes virsmai, var veidoties maldu 

gruntsūdens, jo mālainā grunts ieguļ no pašas zemes virsmas, vai tūlīt zem augsnes slāņa. 

Tuvumā atrodas Dīcmaņu strauts. 

Ģeomorfoloģiskā ziņā iekārtas atrašanās vieta ietilpst Austrumkursas augstienes Lutriņu 

paugurgrēdas dienvidu daļā. Ģeoloģiski laukums sastāv no sekojošiem nogulumiemvirspusē 

0,20-0,30 m biezā slānī atsegti eluviālie nogulumi – augsne – vidēji humusēta 

mālsmilts, kā arī tehnogēnie nogulumi – pārrakta morēnas mālsmilts ar grants, oļu un 

dažādu rūpniecības atkritumu piejaukumu, nesablīvējusies. Dziļāk atsegti glaciālie 

nogulumi-morēnas mālsmilts ar grants un oļu piejaukumu 5-30 % robežās. Vietām 

morēnas masīvā atklātas plānas smilšu starpkārtiņas. Konsistence plūstoši plastiska cieta 

(dominē puscieta, cieta). Zem augstāk minētajiem nogulumiem atsegti augšējā devona 

Ketleru svītas nogulumi, sadēdējis dolomīts līdz dolomītu miltu un šķembu stāvoklim. 

9. Lēmuma pieņemšanas procesā iesniegtie priekšlikumi (norādot, kā tie ņemti vērā): 

9.1. valsts vai pašvaldību institūciju priekšlikumi; 

Ir saņemta vēstule no: 

• V/A “Sabiedrības veselības aģentūra” Liepājas filiāles (2008.gada 24.septembra 

Nr.524), skat. 1.pielikumu, 

Saldus pagasta padome nav iesniegusi priekšlikumus atļaujas nosacījumiem. 

9

B1.tabula 

Priekšlikumu apkopojums 

Priekšlikuma 

iesniedzējs 

Priekšlikums nosacījumiem Norāde Nosacījumu 

punkts 

1. Netiks apdraudēta cilvēku veselība no Ņemts vērā 13.punkts 

bīstamām vielām gaisā 

1. Par objekta nodošanu ekspluatācijā saskaņā Nav ņemts - 

ar MK noteikumiem Nr.299 

vērā 

1. Ievērot MK not.Nr.125 „Darba 

aizsardzības prasības darba vietās” prasības 

Ņemts vērā 13.4.punkts 

9.2. citu valstu atbildīgo institūciju priekšlikumi, ja ir pārrobežu ietekme; 

Priekšlikumi nav iesniegti 

9.3. sabiedrības priekšlikumi; 

2008.gada 09.septembrī notika SIA „Reneta” dzīvnieku līķu un dzīvnieku izcelsmes 

atkritumu pārstrādes iekārtas, kas atrodas Saldus pagastā Rīgas-Liepājas šoseja 101c, 

paredzētās darbības sabiedriskā apspriešana. 

2008.gada 11.septembrī ir saņemts sabiedriskās apspriešanas protokols uz 4 lapām, skatīt 

1.pielikumā. 

Sabiedriskās apspriešanas dalībniekiem nav iebildes un priekšlikumi A kategorijas 

piesārņojošās darbības atļaujas izsniegšanai SIA “Reneta” dzīvnieku līķu un dzīvnieku 

izcelsmes atkritumu pārstrādes iekārtai Saldus pagasta Rīgas - Liepājas šoseja 101c. 

10. Iesnieguma novērtējums: 

10.1. ieviestie un plānotie labākie pieejamie tehniskie paņēmieni A kategorijas darbībām; 

Process - kautuvju atkritumproduktu un kritušo dzīvnieku savākšana un termiskā 

apstrāde, ir progresīvāks (atkritumi ir utilizēti drošā veidā, pārstrādes process ir 

kontrolējams un vērsts uz to, lai netiktu pieļauta patogēnu nonākšana dzīvnieku un cilvēku 

barības ķēdē un nerastos risks dzīvnieku un cilvēku veselībai), salīdzinot, piemēram, ar 

dzīvnieku kapsētu izveidošanu un apsaimniekošanu. 

Uzņēmuma tehnoloģiskā procesā izmantojamā principiālā shēma atbilst 2002.gada 

3.oktobra Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr.1774/2002, ar ko nosaka 

veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri 

nav paredzēti cilvēku uzturam prasībām. Pārstrādes procesā tiek izmantota minētās 

Regulas V pielikuma “Vispārējās higiēnas prasības attiecībā uz pirmās, otrās un trešās 

kategorijas pārstrādi” III nodaļā “Pārstrādes metodes” noteiktā 1.metode, skatīt B2.tabulā. 

B2.tabula 

Parametrs Rādītāji Atbilst Atsauce 

Pārstrādājamā 

materiāla daļiņu 

izmērs 

Temperatūra 

sterilizācijas autoklāvā 

Spiediens sterilizācijas 

autoklāvā 

Karsēšanas laiks 

sterilizācijas autoklāvā 

50 mm X EK 1774/2002 V pielikuma III 

nodaļa 

133 0 C X EK 1774/2002 V pielikuma III 

nodaļa 

3 Bar X EK 1774/2002 V pielikuma III 

nodaļa 

20 min. X EK 1774/2002 V pielikuma III 

nodaļa 

Iekārtas ražošanas procesa salīdzināšanai ar Labākiem pieejamiem tehniskiem 

paņēmieniem (LPTP) izmantoti: 

10

1.Eiropas Komisijas izstrādātais un formāli apstiprinātais nozaru LPTP apraksts 

„Lopkautuvēs un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu ražošanā” (Reference Document 

on Best Available Techniques in the Slaughterhouses and Animal By-products 

Industries” – nodaļa „Techniques to consider in the determination of BAT”, 2005.) 

(www.epa.ie/Licensing/IPPCLicensing/BREFDocuments/). 

2.Eiropas Komisijas izstrādātais un formāli apstiprinātais nozaru LPTP apraksts 

„Atkritumu pārstrādes nozarē” (Waste Treatments Industries, 2005.). 

Minētajos dokumentos LPTP tiek iedalīti: 

• vispārīgos LPTP, t.i., tos var piemērot attiecībā uz visu atkritumu pārstrādes 

nozari, 

• specifiskos LPTP, kuri attiecas uz dažāda veida specifiskiem procesiem un 

darbībām. 

SIA „Reneta” dzīvnieku atkritumu pārstrādes uzņēmuma atbilstību labākajiem 

pieejamiem tehniskiem paņēmieniem („Reference Document on Best Available 

Techniques in the Slaughterhouses and Animal By-products Industries”) skatīt B3.tabulā. 

Vispārīgo LPTP atbilstība 

LPTP prasības saskaņā ar 

minētā dokumenta 4.1.nodaļu 

4.1.1. Ražošanas procesa 

optimizācija un kontrole 

4.1.2. Personālā apmācība 

(attiecībā uz telpu, iekārtu, 

ūdens, elektroenerģijas 

lietošanu) 

4.1.3. Plānoto iekārtu 

uzturēšanas un apkopes 

programmu izmantošana 

B3.tabula. 

LPTP apraksts SIA „Reneta” dzīvnieku atkritumu 

pārstrādes uzņēmumā 

Paredzēts gan pēc iekārtu uzstādīšanas, gan iekārtu 

darbības laikā 

Uzņēmumā veic strādājošo kvalifikācijas 

paaugstināšanu un personāla apmācību: 

• strādniekiem instruktāžas 2 x gadā, 

• inženiertehniskajam personālam 1 x gadā 

kursi, lai paaugstinātu darbinieku zināšanas un 

prasmes nodrošināt ražošanas procesā uzņēmumā 

noteiktās tīrākas ražošanas prasības. Veic strādājošo 

apmācību par mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļa 

lietošanu. 

Uzsākot darbu iekārtu pārbaudi veic maiņas vecākais 

(nelaimes gadījumu novēršanai). 

4.1.4. Ūdens patēriņa uzskaite Ūdens patēriņu uzskaita un reģistrē 1x dienā no rīta 

(noplūdes fiksēšanai). 

4.1.6. Ūdensapgādes sistēmas 

pārbaude 

Laicīgai noplūdes novēršanai regulāri (1x dienā) 

kontrolē un atklāj ūdens noplūdes vietas. 

Ūdens patēriņu uzņēmumā samazina novēršot krānu, 

dušu, tualešu pilēšanu. 

4.1.8. Attiecīgs mazgāšanas Lieto ūdens šļūtenes ar mēlīštipa uzgaļiem (samazina 

inventārs 

patēriņu) 

4.1.12. Telpu uzkopšana Iekārtu un telpu uzkopšanu sāk ar sauso uzkopšanu 

un tikai pēc tam lieto ūdeni. 

Tā kā uzņēmums nodarbojas ar dzīvnieku izcelsmes 

atkritumu pārstrādi un iegūtie gala produkti – gaļas, 

kaulu milti un tauki ir tehniski produkti, kas nav 

paredzēti tālākam patēriņam pārtikā, bet domāti 

tālākai utilizācijai tos sadedzinot, tad netiek patērēts 

liels ūdens daudzums iekārtu un telpu uzkopšanai. 

11

Iekārtu un telpu mazgāšanai lieto labi putojošu 

mazgāšanas un dezinfekcijas koncentrātu “FINK-FC 

2062”, kuram ir drošības datu lapa. Mazgāšanas un 

dezinfekcijas līdzekļa darba šķīdumu ar nepieciešamo 

koncentrāciju sagatavo tikai konkrētās iekārtas vai 

telpas uzkopšanai, neveidojot uzkrājumus. 

Veic optimālu mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļa 

izmantošanu. 

4.1.16., 4.1.17. 

Elektroenerģijas izmantošana 

Lai samazinātu elektroenerģijas patēriņu, ir izstrādāts 

optimālais laika grafiks katram tehnoloģiskā procesa 

etapam (piemēram, ir noteikts, cik ilgā laikā jāveic 

izejmateriāla iekraušana, lai nelietderīgi nedarbinātu 

elektromotorus, kas darbina transportieri). 

Izvēlētās iekārtas ir energoefektīvas. 

4.1.23. Termostatiskā tvaika 

kontrolēta izmantošana 

(siltuma zudumu 

samazināšana) 

Uzņēmumā tiek izmantots horizontāls dubultsienu 

sterilizācijas autoklāvs, kurā sterilizācijas apstākļus 

nodrošina ar piesātinātā tvaika palīdzību. 

Termiskās pārstrādes laikā radušos attvaiku izmanto 

siltummainī karstā ūdens ražošanai, tādējādi 

ekonomējot siltumenerģiju un samazinot ražošanas 

izmaksas. 

4.1.26. Apgaismojums Lieto zema enerģijas patēriņa apgaismojumu 

4.1.28. Smaku audits Tehnoloģiskais process ir projektēts, lai nodrošinātu 

smaku savākšanu no iekārtām. 

4.1.35. Smaku samazināšana Uzņēmuma gāzu attīrīšanas iekārta (GAI) ar nātrija 

hidroksīda filtru nodrošina gaisa attīrīšanas prasības 

attiecībā uz atmosfēras piesārņojošo vielu emisiju 

gaisā caur dūmeni un smaku samazināšanu. 

4.1.40. Apkure Iekārtā paredzētais kurināmais (dabas gāze) atbilst 

LPTP, jo gāzes izmantošana, izslēdz SO2 emisijas. 

4.1.42. Iekārtu tīrīšana Ūdens patēriņa, mazgāšanas līdzekļu izmantošanas 

kontrole 

4.1.1., 4.1.43. Notekūdeņu 

apsaimniekošana - notekūdeņi 

jāpakļauj bioloģiskai 

attīrīšanai 

4.1.43.9. Piesārņojuma 

samazināšana 

4.1. Atkritumu 

apsaimniekošana 

Ir notekūdeņu savākšanas sistēma ar lokālām 

attīrīšanas iekārtām, kur notiek tauku atdalīšana. 

Mehāniski attīrīti notekūdeņi tiek uzskaitīti un 

novadīti uz SIA ,,Saldus gaļas kombināts” 

bioloģiskajām attīrīšanas iekārtām. 

Piesārņojumu samazina cehā pārklājot noteces ar 

sietiem un trapiem. Ir lokālās attīrīšanas iekārtas, kur 

notiek tauku atdalīšana. 

Neliels piemaisījumu apjoms no klientiem 

piegādātajos dzīvnieku atkritumos. Tos savāc 

atsevišķi atkritumu konteineros, izejmateriālu 

pieņemot. 

Nav paredzēta nekādu blakusproduktu vai otrreizēji 

izmantojamu izejvielu rašanās, jo visus dzīvnieku 

valsts atkritumus, ko savāc no kanalizācijas trapiem, 

tīrot iekārtas un telpas pēc darba beigšanas, pārstrādā. 

Viss piegādātais dzīvnieku izcelsmes 

atkritumproduktu daudzums tiek pārstrādāts gaļas 

kaulu miltos un tehniskajos taukos. 

12

10.2. ieviestie un plānotie tīrākas ražošanas pasākumi; 

SIA „Reneta” dzīvnieku līķu un dzīvnieku izcelsmes atkritumu pārstrādes iekārta izbūvēta 

atbilstoši 2002.gada 3.oktobra Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) 

Nr.1774/2002, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku 

izcelsmes blakusproduktiem, kuri nav paredzēti cilvēku uzturam prasībām. 

Iekārtas būvniecībā un darbībā izmantoti labākie pieejamie tehniskie paņēmieni. 

10.3. resursu izmantošana (ūdens, enerģija un ķīmiskās vielas); 

Ražotnes apgāde ar dzeramo ūdeni, ko izmanto sadzīves, saimnieciskām un ražošanas 

(tvaika ražošanai un mazgāšanai) vajadzībām tiek īstenota no artēziskā urbuma (LVĢMA 

Nr.25737) skatīt 11.1.tabulu. Ekspluatācijas urbumam ir noteikta stingrā režīma 

aizsargjosla 10 m rādiusā, bakterioloģiskā aizsargjosla nav nepieciešama, ķīmiskā 

aizsargjosla –124 m rādiusā. Ūdensapgādes urbuma stingrā režīma aizsargjoslas teritorija 

ierobežota ar žogu. 

Iegūtā ūdens daudzumu nosaka ar verificētu rotācijas aukstā ūdens skaitītāju pie 

ūdensvada ievada ražotnē. Skaitītāja rādījumi katru mēnesi tiek reģistrēti uzskaites 

žurnālā. 

ŪDENS IZMANTOŠANAS BILANCE SIA “RENETA” ( m 3 /gadā ). 

Artēziskais urbums 

P400788 

LVĢMA Nr.25737 

3000 

Tvaika ražošana 

720 

Automašīnu un 

iekārtu mazgāšana 

1980 

Sadzīves vajadzībām 

300 

Lokālas 

NAI 

Ūdens no 

izejvielām 

6100 

Lokālas 

NAI 

Uzņēmuma notekūdeņi 

3000+6100=9100 

Uz SGK attīrīšanas iekārtām 

Teritorijas 

lietus 

notekūdens 

3145 

A400506 

NAI – UE 

2515 

Izplūde: N400566 

Melior.grāvis, Dīcmaņu strauts 

2515 

13

Elektroenerģiju ražošanas vajadzībām, apgaismojumam un citiem mērķiem uzņēmuma 

darbības nodrošināšanai saskaņā ar līgumu piegādā AS „Latvenergo”. Visa uzņēmumam 

nepieciešamā siltumenerģija tiek saražota uz vietas. 

Uzņēmums ražošanas procesā izmanto – dzīvnieku līķus un dzīvnieku izcelsmes 

atkritumus kā izejmateriālus, NaCl - ūdens mīkstināšanas iekārtas reģenerācijas procesa 

vajadzībām, bet katlu mājā tvaika iegūšanai – dabas gāzi. 

Ķīmiskiem produktiem, kas ir klasificēti kā bīstami: NaOH (filtram), mazgāšanas un 

dezinfikcijas līdzekļim – ir drošības datu lapas. Skatīt 9.1. un 9.2.tabulas. 

Uzņēmums, saskaņā ar līgumu, degvielu autotransportam iegādājas degvielas uzpildes 

stacijās. 

10.4. emisija gaisā un tās ietekme uz vidi; 

Uzņēmumā ir divi gaisa piesārņojuma avoti – katlu mājas (katls BABCOCK WANSON 

(η = 86.8 %) ar jaudu 7.75 MW („ievadītā” siltuma jaudu 8.93 MW)) dūmenis (A1), un 

dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādes ceha dūmenis (A2). 

• (A1) - no katlu mājas dūmeņa (augstums 16 m, dūmeņa iekšējas diametrs 500 

mm, plūsmas ātrums 12254 Nm 3 /h, temperatūra 200 0 C) gaisā izdalās – CO, un NO x . 

Gāzu attīrīšanas iekārtas (GAI) – nav. 

• (A2) - no pārstrādes ceha dūmeņa gaisā izdalās – amonjaks, sērūdeņradis, 

amilspirts, fenols, propanāls, acetons, baldriānskābe, dimetilsulfīds, merkaptāni, 

dimetilamīns. 

Gaisa attīrīšanu nodrošina gāzes attīrīšanas iekārta – mitrais gaisa attīrītājs (skruberis) 

MECCAR IMPIANTI (η = 90 %) ar dūmeņa augstumu - 12 m, iekšējo diametru 500 mm, 

plūsmas ātrumu 15 000 Nm 3 /h, temperatūru 30 0 C, skatīt 13.1., 13.2.un 13.4.tabulas. 

Bez šīm iekārtām uzņēmumā ir administratīvās ēkas gāzes apkures katls ar jaudu 0,024 

MW, bet tā kā to emisijas ir uzskatāmas par salīdzinoši nenozīmīgām, šis izmešu avots 

aprēķinos netika ņemts vērā. Iekārtas normālas ekspluatācijas gadījumā zalvjveida un 

avārijas izmešu nav. 

Piesārņojošo vielu maksimāli pieļaujamās emisijas limitu projektu 2008.gadā izstrādāja 

SIA “EKOPOLIS VM”. Piesārņojošo izmešu noteikšanā no tehnoloģiskām iekārtām 

izmantota aprēķinu metodika. Gāzu plūsmas aprēķini izpildīti vadoties no uzstādītā 

ventilatora un iekārtas pases datiem un tā aerodinamiskiem raksturlielumiem. Gada izmeši 

tika noteikti, ņemot vērā darba ilgumu un iekārtu slodzi. 

Piesārņojošo vielu koncentrācijas dūmgāzēs (mg/m 3 ) un emisijas robežvērtības 

sadedzināšanas iekārtai, saskaņā ar MK noteikumiem Nr.379, skatīt B4.tabulā. 

B4.tabula 

Piesārņojošo vielu koncentrācijas dūmgāzēs 

Piesārņojošā viela 2008.gadā aprēķinātā Emisijas robežvērtības 

piesārņojošo vielu 

koncentrācija dūmgāzēs 

(mg/m 3 ) 

TVAIKA KATLS BABCOCK WANSON (2008.g., gāze) 

Oglekļa oksīds 150 150 

Slāpekļa oksīdi 299 350 

sadedzināšanas 

(mg/m 3 ) ( MK not. Nr.379 

3.pielikums ) 

iekārtām 

Piesārņojošo vielu izkliedes aprēķina atbilstības novērtējumu veica SIA “ EKOPOLIS 

VM”, ņemot vērā Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrā (LVĢMA), ar 

programmu EnviMan (beztermiņa licence Nr.3473-8113-8147, versija Beta 2.0D) veikto 

esošā (fona) un SIA “ EKOPOLIS VM” ar programmu The Leading Atmospheric 

Dispersion Model (ADMS 4.0), (Licence Number A01-0632-C-AD400-LV) veikto 

ražotnes piesārņojuma līmeņa izkliedes aprēķinu. LVĢMA izkliedes aprēķinos ņemtas 

14

vēra vietējā reljefa īpatnības un apbūves raksturojums. Meteoroloģiskajam raksturojumam 

izmantoti Saldus novērojumu stacijas dati. 

Imisiju modelēšana veikta atmosfēru piesārņojošām vielām – NO x CO (ņemot vērā 

fonu), un sērūdeņradim, kam ir noteikti gaisa kvalitātes normatīvi un mērķlielums 

(2003.gada 21.oktobra MK noteikumi Nr.588), kā arī pārējām emisiju avota A2 vielām, 

izmantojot atbilstošos literatūras avotos minētos datus par šīm piesārņojošām vielām. 

Piesārņojuma izkliedes modelēšanas procesā iegūtie aprēķina rezultāti apkopoti B5.tabulā. 

Izkliedes aprēķinu rezultātu analīze 

Piesārņojošā 

viela 

Oglekļa 

oksīds 

Slāpekļa 

dioksīds 

Sērūdeņradis 

Aprēķinu 

periods/ laika 

intervāls 

8 stundu 

98-procentilā 

koncentrācija 

Stundas 

19.augstākā 


Gada vidējā 


Diennakts 

vidējā 

Maksimālā 

summārā 


(µg/m 3 ) 

Vieta vai 

teritorija 

Iekārtas 

emitētā 

piesārņoju 

ma daļa 

summārajā 

koncentrā 

cijā (%) 

471 Teritorija 2,0 4,71 

Saldus pag., 

Rīgas- 

115 Liepājas 18,2 57,56 

šoseja 101C 

un tuvākā 

15,4 apkārtne 9,0 38,5 

0,00493 100 0,003 

Amonjaks Stundas vidējā 0,125 100 0,06 

Diennakts 0,0308 100 0,08 

vidējā 

Amilspirts Stundas vidējā 0,00999 100 0,1 

Fenols Stundas vidējā 0,00999 100 0,1 

Diennakts 0,00247 100 0,08 

vidējā 

Propanāls Stundas vidējā 0,0575 100 0,58 

Acetons Stundas vidējā 0,05 100 0,01 

Baldriānskābe Stundas vidējā 0,065 100 0,22 

Diennakts 0,016 100 0,16 

vidējā 

Dimetil Stundas vidējā 0,0175 100 0,02 

sulfīds 

Merkaptānu Stundas vidējā 0,0085 100 17,0 

maisījums 

Dimetilamīns Stundas vidējā 0,015 100 0,3 

Diennakts 

vidējā 

0,0037 

100 0,15 

B5.tabula 

Summārā 

piesārņoju 

ma 

koncentrā 

cija attiecībā 

pret gaisa 

kvalitātes 

normatīvu 

(%) 

Gaisa piesārņojuma modelēšana parādīja, ka iekārtai aprēķinātās piesārņojošo vielu – 

NO x , CO (ņemot vērā fonu), sērūdeņraža un pārējo vielu koncentrācijas nevienā gadījumā 

nepārsniedz gaisa kvalitātes robežlielumus uzņēmuma tuvākā apkārtnē. 

15

Liepājas RVP uzskata, ka: 

1. aprēķinātos izmešus var piedāvāt kā emisiju limitus, un īpaši pasākumi emisiju 

regulēšanai nelabvēlīgos meteoroloģiskos apstākļos nav nepieciešami, 

2. saskaņā ar 2002.gada 20.augusta MK noteikumu Nr.379 9.punktu, emisiju avotam 

A2 (materiālu apstrāde sterilizācijas autoklāvā) nav nepieciešams aprēķināt 

piesārņojošo vielu koncentrācijas dūmgāzēs (mg/m 3 ), jo emisiju robežvērtības ir 

noteiktas tikai sadedzināšanas iekārtām (katlu mājām), 

3. emisiju avotam A2 var atsevišķi limitēt amonjaku un sērūdeņradi, bet pārējo 

gaistošo organisko savienojumu (amilspirts, fenols, propanāls, acetons, 

baldriānskābe, dimetilsulfīds, merkaptāni, dimetilamīns) limitus var summēt. 

10.5. smaku veidošanās; 

Ražojot gaļas-kaulu miltus, rodas kaitīgās organiskās vielas saturoši tvaiki ar 

nepatīkamu smaku. Pārstrādes ceha iekārtu gaisa attīrīšanu nodrošina gāzes attīrīšanas 

iekārta – mitrais gaisa attīrītājs (skruberis) MECCAR IMPIANTI (η = 90 %) ar dūmeņa 

augstumu - 12 m, iekšējo diametru 500 mm, plūsmas ātrumu 15 000 Nm 3 /h, temperatūru 

30 0 C. Gāzu attīrīšanas iekārtas, kas samazina smaku emisiju no pārstrādes rūpnīcas, ir 

uzņēmuma tehnoloģijas organiska sastāvdaļa, tas nevar darboties bez attīrīšanas iekārtām. 

Absorbcijai izmanto NaOH šķīdumu. Darba efektivitātes paaugstināšanai skruberos ir 

PVC ķermeņu pildījums. NaOH padeve visu laiku tiek regulēta, lai nodrošinātu 

absorbcijai optimālu vidi. 

Nosūcei paredzēta kopēja nosūces sistēma, kas nosūc atstrādāto gaisu no visām ražošanas 

iekārtām – 15 000 m 3 /h. Gaisa nosūce notiek no: 

• izejmateriālu pieņemšanas tvertnēm, 

• sterilizācijas autoklāva pildīšanas un tukšošanas vietām, 

• sterilizēto materiālu tvertnes, 

• preses dozatora un preses, 

• tauku savākšanas tvertnes, 

• gaisa dzesēšanas kondensatora. 

Tālāk karstais gaiss tiek atdzesēts un ar ventilatora palīdzību tiek padots uz smakas 

utilizācijas torni, kur tiek izmantots NaOH šķīdums. 

Smakas mērķlielums noteikts saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 

2004.gada 27.jūlija noteikumiem Nr.626 “Par piesārņojošas darbības izraisīto smaku 

noteikšanas metodēm, kā arī kārtību, kādā ierobežo šo smaku izplatīšanos”. 

Smakas mērķlielumu - 10 ou E /m 3 , kas noteikts A, B un C kategorijas piesārņojošām 

darbībām, nedrīkst pārsniegt vairāk par septiņām diennaktīm gadā. 

Smakas koncentrācijas novērtēšanai izmantota piesārņojošo vielu izkliedes 

datorprogramma- The Leading Atmospheric Dispersion Model (ADMS 4.0), Licence 

Number A01-0632-C-AD400-LV, licences derīguma termiņš – 07.12.2008.). 

Informācija par meteoroloģiskos apstākļus raksturojošiem parametriem piesārņojošās 

darbības ietekmes zonā saņemta elektroniskā veidā no Latvijas vides, ģeoloģijas un 

meteoroloģijas aģentūras (2007.gads). 

Smakas izkliedes modelēšanas procesā iegūtie aprēķina rezultāti apkopoti B6.tabulā. 

16

Izkliedes aprēķinu rezultātu analīze smakai 


viela 

Smaka 

Aprēķinu 

periods/ 

laika 

intervāls 

Diennakts 

vidējā 

Maksimālā 

summārā 


(ou E /m 3 ) 

Vieta vai 

teritorija 

5,66 Teritorija Saldus 

pag., Rīgas- 

Liepājas šoseja 

101C un tuvākā 

apkārtne 

Iekārtas 

emitētā 

piesārņoju 

ma daļa 

summārajā 

koncentrā 

cijā (%) 

100 56,6 

B6.tabula 

Summārā 

piesārņoju 

ma koncentrā 

cija attiecībā 

pret gaisa 

kvalitātes 

normatīvu 

(%) 

Smakas koncentrācijas modelēšana konkrētos meteoroloģiskos apstākļos rajonā, kur 

atrodas uzņēmums, parādīja, ka diennakts koncentrācija sastāda 5,66 ou E /m 3 un 

nepārsniedz smakas mērķlielumu - 10 ou E /m 3 . Emisijas no neorganizētiem avotiem nav. 

Ziņas par smakām skatīt 13.3.tabulā. 

Liepājas RVP uzskata, ka: 

1. aprēķinos iegūtos rezultātus var izmantot kā orientējošus, kas, sūdzību gadījumos, 

jāprecizē ar tiešiem mērījumiem, 

2. objekta tīrā zonā jābūt ierīkotai telpas nosūces ventilācijai, kas telpas gaisu novada 

uz gāzes attīrīšanas iekārtu – mitro gaisa attīrītāju (skruberi), jo tehnoloģiskās 

iekārtas ieregulēšanas un remonta darbu laikā telpā un arī vidē izdalās smaka, ko 

nespēj atsūkt ražošanas iekārtu nosūces ventilācija. 

10.6. emisija ūdenī un tās ietekme uz vidi; 

Virszemes ūdeņos - meliorācijas grāvī tiek novadīti lietusūdeņi: 

• no ražošanas ēkas jumta (~ 630 m 3 /gadā bez attīrīšanas iekārtām), 

• no automašīnu stāvlaukuma caur attīrīšanas iekārtu EcoDRY-KSF-8 ar jaudu 15 l/sek. 

(1296 m 3 /dnn) suspendēto vielu un naftas produktu uztveršanai. 

Uz SIA ,,Saldus gaļas kombināts” bioloģiskajām attīrīšanas iekārtām tiek novadīti: 

• Ražošanas kanalizācijas ūdeņi, kas atdzesēti kondensatorā un izfiltrēti caur 

lokālajām attīrīšanas iekārtām EcoDRY-KSF-3 ar jaudu 3 l/sek.. 

• Automašīnu otrreizējās mazgāšanas ūdeņi, kas izfiltrēti caur lokālo attīrīšanas 

iekārtu EcoDRY-KSF-3, kur tiek uztvertas suspendētās vielas un naftas produkti. 

• Sadzīves notekūdeņi no sadzīves telpās bez lokālām attīrīšanas iekārtām, skatīt 

14.1., 14.2. un 14.3. tabulas. 

Kanalizācijas sistēma būvēta 2008.gadā no polivinilhlorīda caurulēm. Pirms uzņēmuma 

notekūdeņu ieplūdes SIA ,,Saldus gaļas kombināts” attīrīšanas iekārtās ir uzstādīts 

notekūdeņu skaitītājs. Kanalizācijas aku un lokālo attīrīšanas iekārtu tīrīšana tiek veikta 

pēc vajadzības. 

10.7. atkritumu veidošanās un apsaimniekošana; 

Dzīvnieku izcelsmes atkritumu pārstrādē iegūtos gaļas-kaulu miltus un tehniskos taukus ar 

autotransportu realizē tālākai utilizācijai Lietuvā UAB ,,Rietavos veterinaria sanataria”, to 

uzglabāšana nav paredzēta. Notiek pārrunas ar SIA ,,CEMEX” par iespējamo kaulu miltu 

utilizāciju. 

Ražošanas procesā izmanto šādus atkritumus: 

17

- Dzīvnieku audu atkritumi (kods 020202) – tiek transportēti ar specializētu 

autotransportu no visas Latvijas teritorijas kautuvēm, gaļas pārstrādes uzņēmumiem. 

- Dzīvnieku līķi (kods 020102) – tiek savākti no lopkopjiem un dzīvnieku īpašniekiem 

visā Latvijas teritorijā un transportēti ar specializētu autotransportu uz pārstrādes 

uzņēmumu 48 stundu laikā vasaras periodā (aprīlī, maijā, jūnijā, jūlijā, augustā un 

septembrī) un 72 stundu laikā ziemas periodā (janvārī, februārī, martā, oktobrī, 

novembrī un decembrī). 

Ražošanas procesā rodas sekojoši atkritumi: 

1.Nebīstamie. 

- Sadzīves atkritumi (kods 200301) - no administratīvām telpām, tie netiek šķiroti. 

Ražošanas teritorijā ir novietots viens 240 l konteiners. To vienu reizi mēnesī saskaņā 

ar līgumu izved SIA “Brocēnu ceļš” un transportē uz apsaimniekoto sadzīves 

atkritumu izgāztuvi „Vibsteri” Remtes pagastā. 

- Gaisa attīrīšanas iekārtu nosēdumi (kods 190299) - radīsies utilizējot visu ražošanas 

iekārtu atstrādātā gaisa smakas ar NaOH šķīdumu. Atsūknētie atkritumi tiks padoti uz 

netīrā ūdens uzkrāšanas tvertni un tālāk uz sterilizācijas autoklāvu. 

- Notekūdeņu un kanalizācijas sistēmas tīrīšanas nosēdumi (kods 190899) – radīsies 

tīrot ražotnes notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, un kanalizācijas sistēmu. Atsūknētie 

atkritumi tiks padoti uz netīrā ūdens uzkrāšanas tvertni un tālāk uz sterilizācijas 

autoklāvu. 

- Atkritumi no smilšu uztvērējiem (kods 190802) - rodas objekta lietus notekūdens 

attīrīšanas iekārtās, un tie vidēji gadā uzkrājas – 1 t. Smilšu atkritumu savākšanu un 

izvešanu veic SIA „Brocēnu ceļš”, pamatojoties uz noslēgto sadarbības līgumu. 

- Sadedzināmi atkritumi(no atkritumiem iegūts kurināmais): gaļas-kaulu milti 

(kods191210) – pārstrādes iekārtas produkcija -2400 tonnas. Līdz izvešanai glabājas 

tehnoloģiskā procesa uzkrāšanas konteinerā cehā. 

- Atkritumu mehāniskās apstrādes atkritumi – tauki (kods191212) - pārstrādes iekārtas 

produkcija -1500 tonnas. Līdz izvešanai glabājas tehnoloģiskā procesa uzkrāšanas 

tvertnē cehā. 

2.Bīstamie. 

- Dienas gaismas (luminiscentās) spuldzes (kods 200121) nodrošina nepieciešamo 

gaismu ražošanas un saimnieciskajās telpās. Atbilstoši ražotāja noteiktajiem spuldžu 

tehniskajiem parametriem teorētiskais lampu kalpošanas ilgums ir aptuveni 3,5 gadi. 

Vidējais vienas lampas svars ir 200g. Paredzamais atkritumu daudzums gadā ir (20 

lampas * 0,2 kg)= 4 kg. Izdegušās dienas gaismas spuldzes tiek savāktas slēgtā kastē 

un uzglabātas līdz to nodošanai SIA “Saldus komunālserviss” uz atsevišķa līguma 

pamata. 

- Eļļains ūdens no eļļas un ūdens atdalīšanas iekārtām (kods 130507) – rodas objekta 

lietus notekūdens attīrīšanas iekārtās, un tie vidēji gadā uzkrājas - 4 t. Eļļas - ūdens 

maisījuma atkritumu savākšanu un izvešanu veic uzņēmums, kas saņēmis atbilstošu 

atkritumu pārvadāšanas atļauju. 

Skatīt 17.1., 17.2.tabulas. 

10.8. trokšņa emisija; 

Ražošanas ēkās darbojas ventilācijas iekārtas, kompresori un tehnoloģiskās iekārtas, 

kuru darbības troksnis kā iekštelpās, tā ārpus tām nav būtisks. Teritorijas tuvumā 

dzīvojamo ēku nav. Tuvākās dzīvojamās mājas atrodas aptuveni 800 m uz ziemeļiem. 

Tā kā uzņēmuma teritorija atrodas blakus Rīgas – Liepājas autoceļam, kur ir intensīva 

transporta kustība, uzņēmuma iekšējā transporta kustības radītais troksnis uz apkārtējā 

fona ir nenozīmīgs. 

18

10.9. augsnes aizsardzība; 

Nav informācijas par augsnes un pazemes ūdeņu piesārņojumu. 

10.10. avāriju risks un rīcības plāni ārkārtas situācijām. 

Iespējamās avārijas un to seku samazināšana saskaņā ar 2005.gada 19.jūlijā MK 

noteikumiem Nr.532 ”Par rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību un riska 

samazināšanas pasākumiem” uzņēmumam nav saistoša. 

Lai novērstu iespējamās avārijas, personāls tiek regulāri apmācīts un instruēts. Pirms 

darba uzsākšanas tiek pārbaudītas iekārtas. Tiek sastādīti iekārtas remonta plāni. Bīstamās 

iekārtas (tvaika katls un sterilizators) tiek pārbaudīti atbilstoši normatīvajiem aktiem. 

Iekārtas avārijas gadījumā neizmantotās izejvielas tiek transportētas pārstrādei uz Lietuvu 

UAB „Rietavo veterinarine sanataria”. 

Ugunsdrošība tiek ievērota atbilstoši MK noteikumiem, ugunsdzēsības vajadzībām ir 

izbūvēts ugunsdzēsības dīķis ar ietilpību 400 m 3 , kas nodrošina ūdeni ugunsdzēsības 

vajadzībām 3 stundas, ņemot ūdeni vienlaicīgi no divām pieslēguma akām. Ir izstrādātas 

ugunsdrošības un tehnoloģiskās instrukcijas darbiniekiem. 

19

11. Nosacījumi uzņēmuma darbībai: 

11.1. darbība un vadība; 

C SADAĻA 

Atļaujas nosacījumi 

1.Atļauja attiecas uz uzņēmumu SIA „Reneta” dzīvnieku līķu un dzīvnieku izcelsmes 

atkritumu pārstrādes iekārtu Saldus pagasta Rīgas-Liepājas šoseja 101c ar produkcijas 

apjomu gadā: 

‣ 2 400 tonnu gaļas kaulu milti; 

‣ 1 500 tonnu tauku. 

2.Saskaņā ar likuma “Par piesārņojumu” 30.panta 1.daļu un MK noteikumu Nr.294 

4.1.punktu – 180 dienas pirms darbības izmaiņām paziņot par to Liepājas RVP, lai 

izvērtētu, vai šīs izmaiņas uzskatāmas par būtiskām izmaiņām un vai ir nepieciešams 

izdarīt grozījumus atļaujas nosacījumos. 

3.Saskaņā ar likuma “Par piesārņojumu” 30.panta 3.daļu, operatora maiņas gadījumā 

Liepājas RVP iesniegt iesniegumu. 

4.Lai novērstu vai, ja tas nav iespējams, samazinātu vides piesārņošanu vai tās risku, kā 

arī avārijas risku, veicot piesārņojošo darbību, ievērot likuma “Par piesārņojumu” 

5.pantā noteiktos piesardzības pasākumus. 

5.Saskaņā ar likuma “Par piesārņojumu” 6.panta 2.daļu operatoram jāsniedz darbiniekiem, 

kuri veic piesārņojošo darbību, nepieciešamās zināšanas par kārtību, kādā šī darbība 

veicama, tās iespējamo ietekmi uz cilvēku veselību un vidi, par piesardzības 

pasākumiem šīs ietekmes samazināšanai, kā arī par rīcību avārijas situācijā. 

6.Iekārtas profesionālā darbība jāveic atbilstoši 2002.gada 3.oktobra Eiropas Parlamenta 

un Padomes Regulas (EK) Nr.1774/2002 “Ar ko nosaka veselības aizsardzības 

noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri nav paredzēti 

cilvēku uzturam” prasībām. 

11.2. darba stundas. 

1.Iekārtas darba laiks –piecas darba dienas nedēļā pa 24 stundām. 

2.Aizliegts iekārtu ekspluatēt svētdienās un svētku dienās. 

12. Resursu izmantošana: 

12.1. ūdens; 

1.Uzņēmumam nepieciešamo pazemes ūdeni iegūt no artēziskā urbuma (LVĢMA 

Nr.25737), atbilstoši 11.1.tabulai. 

2.Ūdens izmantošanu veikt saskaņā ar bilances shēmu, skat.10.3.punktu. 

3.Ūdens ieguves vietā 1 x mēnesī veikt ūdens caurplūdes instrumentālo uzskaiti un datus 

reģistrēt ūdens resursu ieguves instrumentālās (elektroniskās) uzskaites žurnālā 

(2003.gada 23.decembra MK noteikumu Nr.736 - 42., 44., 45.punkts, 3.pielikums). 

4.Katra ieraksta pareizību un atbilstību mēraparātu rādījumiem jāapliecina atbildīgai 

amatpersonai. 

5.Nodrošināt ūdensapgādes monitoringa programmu saskaņā ar MK noteikumiem Nr.235 

“Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma prasības un kvalitātes prasības, monitoringa un 

kontroles kārtība”. 

6.Katru ceturksni veikt dabas resursu nodokļa aprēķinu par ūdens ieguvi un veikt 

maksājumus (2005.gada 15.decembra “Dabas resursu nodokļa likums” 27.panta (2), (3) 

daļa). 

20

7.Katru ceturksni aizpildīt dabas resursu nodokļa aprēķina lapu par ūdens ieguves 

apjomiem un limitiem un uzrādīt pēc pieprasījuma pārbaudes laikā vai iesniedzot 

statistikas pārskatus Liepājas RVP vides valsts inspektoram (MK noteikumu Nr.404 

“Dabas resursu nodokļa un aprēķināšanas un maksāšanas kārtība un kārtība, kādā 

izsniedz dabas resursu lietošanas atļauju” 43.punkts., 6.pielikums). 

8.Katru gadu līdz 31.janvārim (ja nav noteikts savādāk) Liepājas RVP iesniegt (uzrādot 

ūdens lietošanas uzskaites žurnālu) valsts statistikas pārskatu "Nr.2-Ūdens" par 

iepriekšējo gadu (likums “Par vides aizsardzību” 3 1 .nodaļa, “Ūdens apsaimniekošanas 

likums” I nodaļa 7.pants 7)punkts, “Valsts statistikas likums” ). 

9.Pazemes ūdens uzskaitei izmantotās mēraparatūras metroloģisko kontroli veikt 

akreditētās institūcijās (2006.gada 05.decembra noteikumi Nr.981 “Noteikumi par 

mērīšanas līdzekļu atkārtoto verificēšanu, verificēšanas sertifikātiem un verificēšanas 

atzīmēm”, 3.pielikums). 

10.Mēraparatūras metroloģisko pārbaudi veikt 1 x 4 gados (likums "Par mērījumu 

vienotību" un 2007.gada 09.janvāra noteikumi Nr.40 “Noteikumi par valsts 

metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu”). 

11.Pazemes ūdens ieguves urbumu atveres konstrukcijā jābūt ierīkotai vietai ūdens līmeņa 

mērīšanai un ūdens paraugu ņemšanai (2003.gada 23.decembra LR MK noteikumu 

Nr.736 “Noteikumi par ūdens resursu lietošanas atļauju” -34.punkts; 2000.gada 

01.februāra noteikumu par Latvijas būvnormatīvu LBN 222-99 “Ūdensapgādes ārējie 

tīkli un būves” 5.daļa). 

12.Izmantot sūkņus, kuru ražība nepārsniedz artēziskā urbuma pasē norādīto 

rekomendējamo ūdens ieguves debitu – 1,0 l/sek.. 

12.2. enerģija; 

1.Elektroenerģiju uzņēmuma darbības nodrošināšanai saņemt no VAS “Latvenergo” uz 

līguma pamata. 

2.Veikt elektroenerģijas patēriņa uzskaiti un katru mēnesi rezultātus reģistrēt atbilstošos 

žurnālos. 

3.Katra ieraksta pareizību un atbilstību mēraparātu rādījumiem jāapliecina atbildīgai 

amatpersonai. 

4.Ja radies nepamatots enerģijas pieaugums, jāatrod iemesls un jāveic nepieciešamās 

darbības, lai samazinātu patēriņu. 

12.3. izejmateriāli un palīgmateriāli. 

1.Uzņēmumā izmantojamos materiālus, kas nav klasificēti kā bīstami, gada patēriņš 

nedrīkst pārsniegt 9.1.tabulā norādītos. 

2.Uzņēmumā izmantojamo bīstamo ķīmisko vielu gada patēriņš nedrīkst pārsniegt 

9.2.tabulā norādītos. 

3.Ķīmiskās vielas apsaimniekot atbilstoši Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā 

noteiktajām prasībām. 

4.Regulāri veikt ķīmisko produktu rakstisku vai elektronisku uzskaiti un ikgadēju 

inventarizāciju (2002.gada 22.oktobra LR MK noteikumu Nr.466 2., 3., 4.punkti). 

5.Drošības datu lapām jāatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (EK) 

Nr.1907/2006 2.pielikuma prasībām. 

6.Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu iepakojumam un uzglabāšanai jāatbilst 2002.gada 

12.marta MK noteikumu Nr.107 noteiktajām prasībām. 

7.Izejmateriālus (dzīvnieku atkritumus, dzīvniekus līķus) savākt, ievērojot 2008.gada 

11.septembrī Liepājas RVP izsniegtajā atkritumu pārvadāšanas atļaujā Nr.Lit-13/260 

izvirzītās prasības. 

8.Nodrošināt tvertņu mazgāšanu un dezinfekciju pēc katras iztukšošanas. Nav pieļaujama 

netīru tvertņu glabāšana ražotnē vai tās teritorijā. 

21

13. Gaisa aizsardzība: 

13.1. emisija no punktveida avotiem, emisijas limiti; 

Emisijas atmosfērā no emisiju avotiem A1-A2 atļautas, ievērojot 13.1.tabulā dotos 

parametrus, un 13.4.tabulā norādīto piesārņojošo vielu emisiju limitu robežās. 

13.2. emisija no neorganizētiem (difūziem) emisiju avotiem, emisiju limiti; 

Neattiecas. 

13.3. procesa un attīrīšanas iekārtu darbība; 

1.Dzīvnieku līķu un dzīvnieku izcelsmes atkritumu pārstrādes ražošanas iekārtas 

ekspluatēt saskaņā ar izgatavotājfirmas izstrādātajiem ekspluatācijas noteikumiem. 

2.No izejmateriālu pieņemšanas tvertnēm, sterilizācijas autoklāva pildīšanas un 

tukšošanas vietām, sterilizēto materiālu tvertnēm, preses dozatora un preses, tauku 

savākšanas tvertnes un gaisa dzesēšanas kondensatora ar nosūces sistēmu savākto gaisu 

padot uz gāzu attīrīšanas iekārtu (GAI) mitro gaisa attīrītāju (skruberi) – smakas 

emisijas samazināšanai, attīrīšanas efektivitāte ne mazāka kā norādīts 13.2.tabulā. 

3.GAI ekspluatēt saskaņā ar izgatavotājfirmas specifikāciju. 

4.Regulāri veikt GAI apskati un tīrīšanu, lai pārliecinātos par to darbību atbilstoši ražotāja 

instrukcijām. Par bojājumiem un veiktajiem remontdarbiem izdarīt ierakstus iekārtu 

ekspluatācijas žurnālā (2002.gada 20.augusta LR MK noteikumu Nr.379 56.punkts). 

13.4. smakas; 

1.Veikt pārstrādes iekārtu atstrādātā gaisa smakas samazināšanas pasākumus – smakas 

absorbciju ar sārma (NaOH) šķīdumu mitrā gaisa attīrītājā MECCAR IMPIANTI 

(η=90%). 

2.Līdz 2009.gada 01.maijam objekta tīrā zonā ierīkot telpas nosūces ventilāciju, kas arī 

telpas gaisu novada uz gāzes attīrīšanas iekārtu – mitro gaisa attīrītāju (skruberi) 

(2002.gada 19.marta MK noteikumu Nr.125 „Darba aizsardzības prasības darba vietās” 

12.punkts). 

3.Uzņēmuma darbība nedrīkst izraisīt būtisku smakas izplatību apkārtnē - ražotnes logiem 

un durvīm ( arī pieņemšanas laikā) jābūt aizvērtām, lai ierobežotu neorganizētas smakas 

emisijas vidē. 

4.Ja tiek saņemtas iedzīvotāju sūdzības, objekta izraisītās smakas izplatīšanos un smakas 

koncentrācijas noteikšanu veikt saskaņā ar 2004.gada 27.jūlija LR MK noteikumu 

Nr.626 prasībām. 

5.Nepieciešamības gadījumā (ja piesārņojošo vielu emisija pārsniedz smakas 

mērķlielumu), jāsagatavo pasākumu plāns smaku novēršanai un tā īstenošanas grafiks 

(2004.gada 27.jūlija LR MK noteikumu Nr.626 III nodaļa 13.punkts). 

6.Pasākumu plāns jāsaskaņo ar VVD Liepājas RVP. 

13.5. emisijas uzraudzība un mērīšana (mērījuma vietas, regularitāte, metodes); 

1.Sadedzināšanas iekārtas gaisa piesārņojuma avotam - dūmenim (avots A1) nodrošināt 

paraugu ņemšanas un emisijas mērīšanas vietu ierīkošanu atbilstoši standartu prasībām 

(2002.gada 20.augusta LR MK noteikumu Nr.379, 56., 57.punkts). 

2.Vienu reizi divos gados (skatīt 18.tabulu) ražotnes maksimālās noslodzes laikā 

attiecīgajā jomā akreditētā testēšanas laboratorijā veikt piesārņojošo vielu - CO un NO x 

emisiju instrumentālos mērījumus no katlu mājas dūmeņa (avots A1), nosakot 

sadedzināšanas procesa parametrus un piesārņojošo vielu koncentrācijas (2002.gada 

20.augusta LR MK noteikumu Nr.379, 57.punkts). 

22

3.Mērījumus dokumentēt iekārtu ekspluatācijas žurnālā (2002.gada 20.augusta LR MK 

noteikumu Nr.379 44.punkts). Katra ieraksta pareizību un atbilstību mēraparātu 

rādījumiem jāapliecina atbildīgai amatpersonai. 

4.Katru ceturksni, dabas resursu nodokļa pārskata sastādīšanai, veikt piesārņojošo vielu 

emisiju (avots A1), bet vienu reizi gadā (avots A2) daudzuma noteikšanu aprēķinu ceļā, 

izmantojot stacionāro piesārņojuma avotu emisijas limitu projektā dotās metodikas un 

atbilstoši 18.tabulai. 

5.Sadedzināšanas iekārtām (katlu mājai) veikt oglekļa dioksīda emisijas aprēķinus – 

CO 2 (t) = patērētais kurināmais (m 3 ) x zemākais sadegšanas siltums (MJ/m 3 ) x emisijas 

faktors (kg/GJ) x 10 –6 . 

6.Katru ceturksni par gaisa piesārņojumu veikt maksājumus saskaņā ar “Dabas resursu 

nodokļa likuma” un MK noteikumu Nr.404 “Dabas resursu nodokļa un aprēķināšanas 

un maksāšanas kārtība un kārtība, kādā izsniedz dabas resursu lietošanas atļauju” 

prasībām. 

13.6. to emisijas veidu pārraudzība, kas rodas no neorganizētiem (difūziem) emisiju avotiem; 

Neattiecas. 

13.7. gaisa monitorings; 

1.Pēc piesārņojošo vielu emisiju instrumentāliem mērījumiem veikt iegūto rezultātu 

analīzi, salīdzinot tos ar piesārņojošo vielu emisiju limitiem. Skatīt 13.4.tabulu. 

2.Gadījumā, ja emisiju limiti ir pārsniegti, veikt pasākumus emisiju samazināšanai. 

13.8. mēraparatūras uzturēšana un kalibrācija; 

Neattiecas. 

13.9. ziņas, kas sniedzamas vides aizsardzības institūcijām; 

1.Pēc instrumentālo mērījumu veikšanas, mērījumu rezultātus iesniegt Liepājas RVP 

piesārņojuma kontroles daļā Jaunā ostmala 2a, Liepāja. 

2.Katru gadu savlaicīgi (Centrālās Statistikas pārvaldes un Vides ministrijas noteiktajos 

termiņos) iesniegt pārskatu par gaisa aizsardzību "Nr.2-Gaiss". 

3.Katru ceturksni aizpildīt dabas resursu nodokļa aprēķina lapu par gaisa piesārņojuma 





4.Katru ceturksni par gaisa piesārņojumu veikt maksājumus (“Dabas resursu nodokļa 

likuma” 27.panta (2) daļa; MK noteikumu Nr.404 “Dabas resursu nodokļa un 

aprēķināšanas un maksāšanas kārtība un kārtība, kādā izsniedz dabas resursu lietošanas 

atļauju” 18.punkts). 

5.Mainot iekārtas darbināšanas režīmu, informēt Liepājas RVP (2002.gada 20.augusta LR 

MK noteikumu Nr.379 40.punkts) un, ja nepieciešams, saņemt jaunu atļauju. 

6.Par avārijām ziņot Liepājas RVP ne vēlāk kā 24 stundu laikā. 

14. Notekūdeņi: 

14.1. izplūdes, emisijas limiti; 

1.Uzņēmuma komunālos notekūdeņus attīrīt lokālās NAI (skat. bilances shēmu 

10.3.punktā) un saskaņā ar līgumu nodot uz SIA “Saldus gaļas kombināts” 

bioloģiskajām attīrīšanas iekārtām (2002.gada 22.janvāra MK noteikumu Nr.34 

“Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī” V nodaļas 43.pants). 

23

2.Piesārņojošo vielu limitējošās koncentrācijas notekūdeņos, ko nodod apsaimniekošanai, 

nodrošināt atbilstoši līgumam ar SIA “Saldus gaļas kombināts”. 

3.Lietus notekūdeņus no automašīnu stāvlaukuma (skat. bilances shēmu) caur attīrīšanas 

iekārtu EcoDRY-KSF-8 (A400506) novadīt meliorācijas grāvī (N400566), limiti 

atbilstoši 14.2. tabulai. 

4.Notekūdeņu izplūdē atļauto piesārņojošo vielu emisiju robežvērtības (mg/l) un atļauto 

piesārņojuma slodzi (t/gadā) nodrošināt 14.1.tabulā noteikto limitu robežās. 

14.2. procesa norise un attīrīšanas iekārtu darbība; 

1.Uzņēmuma lokālo un lietus notekūdeņu attīrīšanas iekārtu (NAI) ekspluatāciju veikt 

saskaņā ar NAI ekspluatācijas noteikumiem, lai sasniegtu maksimālo iespējamo 

attīrīšanas efektivitāti un informāciju par veiktajiem darbiem reģistrēt NAI 

ekspluatācijas žurnālā (2002.gada 22.janvāra MK noteikumu Nr.34 “Noteikumi par 

piesārņojošo vielu emisiju ūdenī” V nodaļas 43.2.pants). 

2.Neattīrītu notekūdeņu emisija virszemes ūdeņos un vidē ir aizliegta (2002.gada 

22.janvāra MK noteikumu Nr.34 “Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī” V 

nodaļas 42.pants). 

14.3. uzraudzība un mērījumi (mērījumu vietas, regularitāte, metodes); 

1.Lietus notekūdeņu paraugu ņemšanu veikt izplūdē 1 x gadā un akreditētā laboratorijā 

kontrolēt notekūdeņu kvalitāti, analizējot suspendētās vielas un naftas produktus, skatīt 

14.1. un 18.tabulu (2002.gada 22.janvāra MK noteikumu Nr.34 “Noteikumi par 

piesārņojošo vielu emisiju ūdenī” VII nodaļas 56.punkts). 

2.Analīžu rezultātus ierakstīt notekūdeņu kvalitātes reģistrācijas žurnālā. 

3.Uzņēmuma komunālo notekūdeņu pārsūknēšanas stacijā nodrošināt notekūdens 

daudzuma instrumentālo uzskaiti. un datus ierakstīt uzskaites žurnālā (2005.gada 

15.decembra “Dabas resursu nodokļa likums” 13.panta (3) daļa). 

4.Katra ieraksta pareizību un atbilstību mēraparātu rādījumiem 1x ceturksnī jāapliecina 

atbildīgai amatpersonai. 

14.4. mērījumi saņēmējā ūdenstilpē; 

Neattiecas. 

14.5. mēraparatūras uzturēšana un kalibrācija; 

Komunālo notekūdeņu uzskaitei izmantot standartizētu vai metroloģiski pārbaudītu 

mēraparatūru, veikt mēraparātu pārbaudi Latvijas nacionālajā metroloģijas centrā. 

14.6. ziņas, kas sniedzamas vides aizsardzības institūcijām. 

1.Katru gadu līdz 31.janvārim (ja nav noteikts savādāk) Liepājas RVP iesniegt (uzrādot 

notekūdens daudzuma un kvalitātes uzskaites žurnālus) valsts statistikas pārskatu "Nr.2- 

Ūdens" par iepriekšējo gadu (likums “Par vides aizsardzību” 3 1 .nodaļa, “Ūdens 

apsaimniekošanas likums” I nodaļa 7.pants 7)punkts, “Valsts statistikas likums” ). 

2.Vienu reizi gadā veikt dabas resursu nodokļa aprēķinu par ūdeņu piesārņojumu un veikt 

maksājumus (2005.gada 15.decembra “Dabas resursu nodokļa likums” 27.panta (2), (3) 

daļa). 

3.Vienu reizi gadā aizpildīt dabas resursu nodokļa aprēķina lapu par ūdens piesārņojuma 





24

4.Ja notekūdeņu monitoringā konstatēta emisijas neatbilstība atļaujas nosacījumiem, 

operators par to informē Liepājas reģionālās vides pārvaldes Piesārņojuma kontroles 

daļu (2002.gada 22.janvāra MK noteikumu Nr.34 “Noteikumi par piesārņojošo vielu 

emisiju ūdenī” VII nodaļas 62.punkts). 

15. Troksnis: 

15.1. trokšņa avoti un nosacījumi troksni radošo iekārtu darbībai; 

Nosacījumu nav. 

15.2. trokšņa emisijas limiti; 

Neattiecas. 


Neattiecas. 

15.4. ziņas, kas sniedzamas vides aizsardzības institūcijām. 

Neattiecas. 

16. Atkritumi: 

16.1. atkritumu veidošanās; 

Atkritumu plūsmu objektā nodrošināt atbilstoši 17.1.tabulai. 

16.2. atkritumu apsaimniekošanas nosacījumi; 

1.Atkritumu apsaimniekošanu veikt saskaņā ar “Atkritumu apsaimniekošanas likuma” 

prasībām un atbilstoši 17.2.tabulai. 

2.Dzīvnieku izcelsmes atkritumu pārstrādes produktus – gaļas kaulu miltus un taukus 

uzglabāt konteineros cehā un, saskaņā ar līgumu, nodot atkritumu 

apsaimniekotājuzņēmumam. 

3.Nešķirotos sadzīves atkritumus savākt standarta konteineros, kas novietoti betonētās 

vietās, un saskaņā ar līgumu nodot atkritumu apsaimniekotājuzņēmumam. Nepieļaut 

bīstamo atkritumu ievietošanu šajos konteineros. 

4.Mitrā gaisa attīrītāja un ceha kanalizācijas un lokālo NAI nosēdumus uzkrāt tvertnē un 

padot uz sterilizācijas autoklāvu pārstrādei. 

5.Lietus notekūdeņu attīrīšanas iekārtu tīrīšanu pēc nepieciešamības veikt saskaņā ar 

līgumu ar atkritumu apsaimniekotājuzņēmumu, kas saņēmis atļauju šādām darbībām. 

6.Bīstamos atkritumus (luminiscentās lampas) uzglabāt telpā speciālā tarā un pēc 

vajadzības, bet ne retāk kā 1 reizi gadā, saskaņā ar līgumu nodot atkritumu 

apsaimniekotājuzņēmumam (2000.gada 14.decembra likums “Par atkritumu 

apsaimniekošanu” 14.pants, 2002.gada 23.jūlija LR MK noteikumi Nr.319). Skatīt 

17.2.tabulu. 


1.Veikt bīstamo atkritumu – luminiscento lampu, eļļainā ūdens no lietus NAI uzskaiti, šos 

uzskaites materiālus uzglabāt trīs gadus (“Atkritumu apsaimniekošanas likums” 

20.pants, 2002.gada 23.jūlija MK noteikumu Nr.319 1.pielikums). 

2.Veikt sadzīves atkritumu, atkritumu no lietusūdeņu NAI smilšu uztvērējiem, gaļas - 

kaulu miltu un tauku uzskaiti speciālos žurnālos, fiksējot atkritumu veidus, daudzumus, 

transportēšanas datumus un apliecinot to ar atbildīgās amatpersonas parakstu, šos 

uzskaites materiālus uzglabāt trīs gadus (2000.gada 14.decembra “Atkritumu 

apsaimniekošanas likums” 20.pants). 

25

16.4. ziņas, kas sniedzamas vides aizsardzības institūcijām; 

1.Katru gadu savlaicīgi (Centrālās Statistikas pārvaldes un Vides ministrijas noteiktajos 

termiņos) Liepājas RVP iesniegt valsts statistisko pārskatu “Nr.3 Pārskats par 

atkritumiem”. 

2.Katru gadu līdz 01.maijam (ja nav noteikts savādāk) Liepājas RVP iesniegt ziņojumu 

par apstrādāto, pārstrādāto un reģenerēto atkritumu apjomu un veidiem (2008.gada 

22.septembra MK noteikumu Nr.782 pielikums). 

3.Nekavējoties informēt Liepājas RVP par vides piesārņojuma konstatēšanu un tā 

novēršanas pasākumiem (likums „Par piesārņojumu” 6.panta (5) punkts). 

16.5. atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtai – iekārtas jauda, iekārtā 

sadedzināmo atkritumu kategorijas, atkritumu daudzums; 

Neattiecas. 

16.6. atkritumu poligoniem – poligona kategorija, ietilpība, darbības ilgums, apglabājamo 

atkritumu veidi un kategorijas, prasības poligona iekārtošanai, ekspluatācijai, uzraudzības un 

kontroles procedūrām, prasības poligona slēgšanai un apsaimniekošanai pēc slēgšanas. 

Neattiecas. 

17. Prasības augsnes, grunts, kā arī pazemes ūdeņu aizsardzībai. 

1.Ievērot noteiktos aprobežojumus aizsargjoslām ap ūdens ņemšanas vietu (LVĢMA 

Nr.25737) saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 35.un 39.pantu un 2004.gada 20.janvāra MK 

noteikumu Nr.43 “Aizsargjoslu ap ūdens ņemšanas vietām noteikšanas metodika” 9., 

10., 12.pantu prasībām. 

2.Stingrā režīma aizsargjoslā ap ūdens ņemšanas vietām nodrošināt virszemes ūdens 

noteci no aizsargjoslas. Aizsargjoslai jābūt labiekārtotai un iežogotai. Nožogojuma 

augstums nedrīkst būt zemāks par 1.5 m, un uz tā jābūt informatīvai zīmei ar uzrakstu 

“Nepiederošiem ieeja aizliegta” (2004.gada 20.janvāra MK noteikumu Nr.43 

“Aizsargjoslu ap ūdens ņemšanas vietām noteikšanas metodika” 11.pants). 

3.Pazemes ūdens ieguves urbumu atveru aprīkojumam jābūt hermētiskam, sūkņu telpa 

jāuztur sanitārajā un tehniskajā kārtībā, kā arī jānodrošina pret applūšanu (2003.gada 

23.decembra LR MK noteikumu Nr.736 “Noteikumi par ūdens resursu lietošanas 

atļauju” -34.punkts; 2000.gada 01.februāra noteikumu par Latvijas būvnormatīvu LBN 

222-99 “Ūdensapgādes ārējie tīkli un būves” 5.daļa). 

4.Atkritumu apsaimniekošana nedrīkst negatīvi ietekmēt vidi, tai skaitā: 

• radīt apdraudējumu ūdeņiem, gaisam, augsnei, kā arī florai un faunai, 

• piesārņot un piegružot vidi. 

(2000.gada 14.decembra “Atkritumu apsaimniekošanas likums” 5.pants) 

18. Nosacījumi iekārtas darbībai netipiskos apstākļos. 

1.Uzņēmuma ražošanas iekārtas darbināt saskaņā ar to ekspluatācijas noteikumiem. 

2.Ja uzņēmums pārtrauc darbu, nodrošināt visu veida atkritumu un ķīmisko vielu palieku 

izvešanu – nodošanu licenzētai organizācijai. Līdz minēto pasākumu izpildei nodrošināt 

teritorijas apsardzi. 

19. Nosacījumi avāriju novēršanai un darbībām ārkārtas situācijās. 

1.Avāriju un ražošanas iekārtu darbības pārtraukšanas gadījumos rīkoties saskaņā ar 

izstrādāto instrukciju un nekavējoties informēt Liepājas RVP. 

2.Nodrošināt piesardzības pasākumus, lai novērstu avārijas risku (2001.gada 15.marta 

likums "Par piesārņojumu" 5.pants). 

26

3.Ugunsgrēka gadījumos uzņēmumā rīkoties saskaņā ar izstrādāto instrukciju. 

20. Prasības informācijai, kas sniedzama vides aizsardzības institūcijām, ja pārkāpti atļaujas 

nosacījumi, vai notikusi avārija, kā arī prasības informācijai, kas sniedzama vides 

aizsardzības institūcijām saskaņā ar Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistru, 

kā to nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 18.janvāra Regula Nr.166/2006 par 

Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistra ieviešanu un Padomes Direktīvu 

91/689EEK un 96/61/EK grozīšanu. 

Saskaņā ar likuma “Par piesārņojumu” 6., 45.pantiem: 

1.Nekavējoties informēt attiecīgās institūcijas: 

• ja pārkāpti atļaujas nosacījumi; 

• ja radušies vai var rasties draudi cilvēka veselībai, dzīvībai vai videi; 

• avārijas vai tās draudu gadījumā. 

2.Paziņojumā operatoram jāiekļauj šāda informācija: 

• datums un laiks, kad negadījums noticis; 

• negadījuma detaļas; 

• pasākumi, kas veikti, lai likvidētu sekas un izvairītos no negadījumu 

atkārtošanās. 

3.Veikt katra pārkāpuma un avārijas reģistrāciju. 

21. Nosacījumi vides valsts inspektoru regulārajām kontrolēm. 

Nodrošināt, inspekcijas veikšanai un atļaujas nosacījumu pārbaudei, brīvu pieeju 

nepieciešamajiem dokumentiem un datiem par objektu (2001.gada 15.marta likuma “Par 

piesārņojumu” 49.pants). 

27

Tabulas 

Nr 

9.1. 

9.2. 

9.3. 

Nosaukums 

Ķīmiskās vielas, ķīmiskie produkti un 

citi materiāli, ko izmanto ražošanas 

procesā kā izejmateriālus vai 

palīgmateriālus un kuri nav klasificēti 

kā bīstami 

Bīstamās ķīmiskās vielas un ķīmiskie 

produkti, kas izmantoti ražošanā kā 

izejmateriāli, palīgmateriāli vai 

veidojas starpproduktos vai gala 

produktos 

Kurināmā vai degvielas izmantošana 

siltumenerģijai, elektroenerģijai un 

transportam uzņēmumā 

TABULU SARAKSTS 

Aizpildīta 

(atzīmēt 

ar X) 

X 

X 

X 

Komentārs, ja tabula nav aizpildīta 

9.4. Uzglabāšanas tvertņu saraksts - Neattiecas 

10.1. Elektroenerģijas izmantošana (gadā) x Atļaujā netiek pievienota 

10.2. Siltumenerģijas izmantošana gadā x Atļaujā netiek pievienota 

11.1. Ūdens ieguve X 

12. Ūdens lietošana x Atļaujā netiek pievienota 

13.1. Emisijas avotu fizikālais raksturojums X 

13.2. 

No emisiju avotiem gaisā emitētās 

vielas 

X 

13.3. 

Emisija no neorganizētiem emisiju 

avotiem un smakas 

X 

13.4. 

Piesārņojošo vielu emisijas limitu 

projekts 

X 

14.1. Piesārņojošās vielas notekūdeņos X 

14.2. 

Tieša notekūdeņu un lietusūdeņu 

izplūde ūdens objektos (grāvī, upē, X 

ezerā, jūrā) 

14.3. 

Notekūdeņu izplūde uz cita uzņēmuma 

attīrīšanas iekārtām 

X 

16.1. Trokšņa avoti un to rādītāji - Neattiecas 

17.1. Atkritumu veidošanās un rīcība ar tiem X 

17.2. Atkritumu savākšana un pārvadāšana X 

17.3. Atkritumu apglabāšana - Neattiecas 

18. Monitorings X 

28

9.1. tabula 

Nr.p.k. 

vai 

kods 

Ķīmiskās vielas, ķīmiskie produkti un citi materiāli, ko izmanto ražošanas procesā kā izejmateriālus 

vai palīgmateriālus un kuri nav klasificēti kā bīstami 

Ķīmiskā viela vai ķīmiskais 

produkts 

(vai to grupas) 

Ķīmiskās vielas vai 

ķīmiskā produkta veids 

(1) 

Izmantošanas veids 

Uzglabātais daudzums 

(tonnas), 

uzglabāšanas veids 

(2) 

1. Izejmateriāls Dzīvnieku atkritumi, Ražošanā 38; 

10 000 

kritušie dzīvnieki 

slēgti konteineri cehā 

2. Sāls (NaCl) Neorganiska viela. Ūdens mīkstināšanas 

iekārta 

0,1; filtra tvertnē 1 

Izmantotais 

daudzums gadā 

(tonnas) 

Piezīmes. 

(1) Izejmateriālu vai palīgmateriālu veidi: metāls, koks, plastmasa, māls, smilts, naftas produkti, organiskās vielas, neorganiskās vielas, augļi, dārzeņi, dzīvnieki, krāsas, kurās 

gaistošie organiskie savienojumi (turpmāk – GOS) ir mazāk nekā 5 %, mazgāšanas līdzekļi, filtru materiāli. 

(2) Uzglabāšana: mucās, tvertnēs, zem zemes, ārpus telpām, iekštelpās un citās vietās. Maksimālais un vidējais daudzums, kas tiek uzglabāts. Sniegt atsauces uz karti. 

29

9.2. tabula 

Bīstamās ķīmiskās vielas un ķīmiskie produkti, kas izmantoti ražošanā kā izejmateriāli, palīgmateriāli 

vai veidojas starpproduktos vai gala produktos 

Nr. 

p.k. 

vai 

kod 

s 

Ķīmiskā viela vai 

ķīmiskais produkts 

(1) 

(vai to grupas) 

1. Kaustiskā soda 

NaOH 

2. FINK-FC 2062 

(nātrija fosfāts, 

polifosfāts, katjonu 

tenzīdi u.c.) 

Ķīmiskās 

vielas vai 

produkta veids 

(2) 

Sārms 

Neorganisku 

vielu 

maisījums 

Izmantošanas 

veids 

Palīgmateriāls 

absorbcijai 

Mazgāšanas, 

dezinfekcijas 

līdzeklis 

CAS 

numurs 

(3) 

Bīstamības 

klase 

(4) 

Bīstamī 

bas 

apzīmē 

jums ar 

burtu 

Riska 

iedarbības 

raksturoj 

ums 

(R-frāze) (4) 

Drošības 

prasību 

apzīmējums 

(S-frāze) 4) 

1310-73-2 kodīgs C 35 (1/2),26, 

36/37/39, 

45 

7601-54-9; 

7320-34-5; 

68424-85-1 

Kairinošs Xi 36 36/37/39, 

60 

Uzglabātais 

daudzums 

(tonnas), 

uzglabāšanas 

veids (5) 

3, 

filtra tvertnē 

0,120; 

40 l 

plastikāta 

kannas, 

iekštelpās 

Izmantotais 

daudzums 

(tonnas/ 

gadā) 

9 

0,5 

Piezīmes.: (1) Ķīmiskās vielas un ķīmiskos produktus nosaka par bīstamiem saskaņā ar 2005.gada 13.decembra noteikumiem Nr.949 "Par bīstamo ķīmisko vielu sarakstu" (pieejams 

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras mājas lapā http://www.lva.gov.lv/chemical/saraxti/saraksti.htm). 

(2) Izejmateriālu veids: naftas produkti, darvas produkti, neorganiskie savienojumi, organiskie savienojumi, krāsas ar vairāk nekā 5 % GOS saturu un citi. 

(3) CAS numurs – vielu indekss ķīmijas referatīvajā žurnālā (Chemical Abstracts). 

(4) Vielas iedarbības raksturojums (R–frāze) - riska frāze raksturo bīstamās ķīmiskās vielas iedarbību; drošības prasību apzīmējums (S–frāze) – drošības frāze raksturo nepieciešamos 

drošības pasākumu atbilstoši Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumiem Nr.107 "Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu klasificēšanas, marķēšanas un iepakošanas kārtība". 

(5) Uzglabāšana mucās, tvertnēs (norāda tvertnes veidu), zem zemes, ārpus telpām, iekštelpās un citur. Sniegt atsauci uz karti. 

30

9.3. tabula 

Kurināmā vai degvielas izmantošana siltumenerģijai, elektroenerģijai un transportam iekārtā 

Gada laikā 

izlietotais 

daudzums 

Sēra 

saturs 

(%) 

ražošanas 

procesiem 

Apsildei 

(1) 

Izmantots 

transportam 

iekārtas teritorijā 

elektroenerģijas 

ražošanai 

Degvieleļla (mazuts) (t) 

Dabas gāze (1000 m 3 ) 3 508 - 3 500 8 - - 

Akmeņogles (t) 

Dīzeļdegviela (t) 

Benzīns (t) 

Krāšņu kurināmais (t) 

Degakmens eļla (t) 

Koksne (t) 

Kūdra (t) 

Citi kurināmā veidi (t) 

Piezīme. 

(1) Telpu apsildei un siltā ūdens piegādei sadzīves vai saimnieciskām vajadzībām (neattiecas uz ražošanas procesu). 

31

11.1 tabula 

Ūdens ieguve 

Ūdens ieguves avota 

identif- ikācijas 

numurs 

(*) 

P400788 

(LVĢMA Nr.25737) 

nosaukums un 

atrašanās vieta 

(adrese) 

Art. urbums 

Saldus raj. Saldus 

pag. Liepājas – 

Rīgas šoseja 101 c 

Ūdens ņemšanas avots (ūdenstilpe vai urbums) 

ģeogrāfiskās koordinātas 

ūdens saimnieciskā 

Z platums A garums iecirkņa kods 

56 0 40`54,4” 22 0 26`58,5” 

Piezīmes. 

(*) Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras klasifikatoru. 

36454000 –Dīcmaņu 

strauts 

teritoriālais 

kods 

Ūdens daudzums 

kubikmetri 

dienā 

kubikmetri 

gadā 

848600 8,3 3000 

KOPĀ 8,3 3000 

32

13.1.tabula 

Emisijas avotu fizikālais raksturojums 

Emisijas 

avota 

kods (1) 

A1 

A2 

Emisijas avota apraksts 

Katlu mājas dūmenis 

(katls BABCOCK WANSON) 

Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu 

pārstrādes ceha mitrā gaisa attīrītāja 

MECCAR IMPIANTI dūmenis 

Z 

platums 

ģeogrāfiskās 

koordinātas 

(2) 

A 

garums 

Emisijas avota un emisijas raksturojums 

dūmeņa 

augstums 

dūmeņa 

iekšējais 

diametrs 

plūsma 

m mm Nm 3 /h 

emisijas 

temperatūra 

(3) 

o C 

emisijas 

ilgums 

(4) 

h/dnn, 

dienas/gadā 

56°40’55” 22°27’06” 16,0 500 12254 200 24 / 260 

56°40’54” 22°27’05” 15,5 500 15000 30 24 / 260 

Piezīmes. 

(1) Katru dūmeni vai citu emisijas avotu, ja to neuzskata par difūzās emisijas avotu, identificē ar iekšēju kodu A1, A2, A3 utt. 

(2) Ģeogrāfiskās koordinātas noteiktas ar precizitāti līdz sekundei. 

(3) Emisijas temperatūra plūsmas mērīšanas vietā. 

(4) Ja emisija nav pastāvīga, sniedz informāciju par tās ilgumu - minūtes/stundā, stundas/dienā un dienas/gadā. 

33

13.2.tabula 

Iekārta, process, ražotne, ceha nosaukums 

Katls 

Dzīvnieku 

izcelsmes 

blakus 

produktu 

pārstrādes 

ceha mitrā 

gaisa 

attīrītājs 

tips 

BABCOCK 

WANSON, 

kurināmais 

gāze 

MECCAR 

IMPIANTI 

Emi 

si 

jas 

avota 

kods 

darbības 

ilgums (h) 

dnn gadā 

A1 24 6240 

A2 24 6240 

vielas 

kods 

(2) 

No emisiju avotiem gaisā emitētās vielas 


viela 

Nosaukums 

g/s 

(3) 

Emisiju raksturojums 

pirms attīrīšanas 

mg/ 

m 3 

(3) 

tonnas/ 

gadā 

(3) 

Nosaukums 

Gāzu attīrīšanas 

iekārtas 

No- Efektivitā 

sau 

t 

Pro- 

kums, 

Faktiskjektētā 

tips 

Emisiju raksturojums pēc 

attīrīšanas (5) 

g/s 

(4) 

mg/m 3 

(4) 

020 028 Oglekļa dioksīds - - 12030 - - - - - 12030 

020 029 Oglekļa oksīds 0.461 150 11.1 - - - 0.461 150 11.1 

020 038 

Slāpekļa 

dioksīds 

0.921 299 22.2 - - - 0.921 299 22.2 

020 001 Amonjaks 0.00500 0.112 0.000500 0.0112 

tonnas 

/gadā 

(4) 

020 036 Sērūdeņradis 0.000800 0.01797 0.0000800 0.00180 

060 002 Amilspirts 

060 016 Fenols 

1314 1 Propanāls 

100 002 Acetons 

110 004 Baldriānskābe 

130 002 Dimetilsulfīds 

1716 2 Merkaptāni 

0.000400 0.00899 0.0000400 0.000899 

0.000400 0.00899 0.0000400 0.000899 

0.00230 0.0517 mitrais 

0.000230 0.00517 

0.00200 0.0449 

gaisa 

90 

attīrītājs 

% 

MECCAR 

0.000200 0.00449 

0.00260 0.0584 IMPIANTI 

0.000260 0.00584 

0.000700 0.0157 0.0000700 0.00157 

0.000340 0.00764 0.0000340 0.000764 

140 008 Dimetilamīns 0.000600 0.0135 

0.0000600 0.00135 

Piezīmes. 

(1) 

Emisijas avota atsauces iekšējais kods kā šī pielikuma 13.1.tabulā. (2) Vielas kods saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras apstiprinātu 

sarakstu. 

1 līdz jauna koda piešķiršanai, drīkst izmantot kodu 090 000 (aldehīdi) 

2 līdz jauna koda piešķiršanai, drīkst izmantot kodu 130 000 (sēru saturošie savienojumi) 

34

(3) , (4) 

Sadedzināšanas iekārtām norādīt skābekļa saturu. Piesārņojošo vielu saturu norāda normālam kubikmetram (0 o C 101,3 kPa). Mitruma apstākļiem (mitrs/sauss) 

jāsakrīt ar citās tabulās dotajiem, ja vien tie nav noteikti atsevišķi. 

(5) 

Piesārņojošās vielas saturs (koncentrācija un daudzums) standarta apstākļos (273 K 101,3 kPa), ja tas nav noteikts atsevišķi. 

Mitruma apstākļiem (sauss/mitrs) jābūt salīdzināmiem ar citās tabulās sniegtajiem datiem, ja tas nav noteikts atsevišķi. 

13.3.tabula 

Emisija no neorganizētiem emisiju avotiem un smakas 

Emisijas avots 

A2 

Pārstrādes ceha 

mitrā gaisa 

attīrītāja dūmenis 

Viela 

Smakas koncentrācija 

(ou E /m 3 ) (1) 

Smaka 5,66 

Samazināšanas pasākumi 

Gāzes attīrīšanas iekārta – mitrais gaisa 

attīrītājs MECCAR IMPIANTI 

(η = 90 %), kas samazina smaku emisiju 

no pārstrādes rūpnīcas. 

Absorbcijai izmanto NaOH šķīdumu. 

Piezīme. 

(1) 

Smakas vienību (ouE) skaits vienā kubikmetrā gāzes standartapstākļos. 

35

13.4.tabula 

Piesārņojošo vielu emisijas limitu projekts 

Emisijas avots 

Piesārņojošā viela 

Nr. 


mg/m 3 

O 2 

p.k. nosaukums 

nosaukums kods g/s 

ou /m3 (2) t/a % 

Z platums A garums 

E 

1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 (1) 

A1 

Oglekļa dioksīds 020028 - - Bez limita 

Dūmenis, kurinot katlu 

BABCOCK WANSON ar 

Oglekļa oksīds (CO) 020 029 0.461 150 11.1 

56°40’55” 22°27’06” 

gāze 

Slāpekļa dioksīds 

020 038 0.921 299 22.2 

(NOx) 

3 

Amonjaks 020 001 0.000500 0.0112 

Sērūdeņradis 020 036 0.0000800 0.00180 

A2 

Pārstrādes ceha mitrā gaisa 

attīrītāja MECCAR 

IMPIANTI dūmenis 

56°40’54” 22°27’05” 

Amilspirts 060 002 

Fenols 060 016 

Propanāls 1314 3 

Acetons 100 002 

Baldriānskābe 110 004 

Dimetilsulfīds 130 002 

Merkaptāni 1716 4 

Dimetilamīns 140 008 

0,000934 

Ceha 

teritorija 

un tuvākā 

apkārtne 

5,66 

ou 

E 

/m3 

0,021 

- 

Piezīme. (1) Aizpilda iekārtām, kurām skābekļa saturu dūmgāzēs vai izplūdes gāzēs nosaka normatīvie akti. 

(2) 

Par smaku emisiju neaizpilda tabulas 6., 7., 9. un 10.aili. 

3 līdz jauna koda piešķiršanai, drīkst izmantot kodu 090 000 (aldehīdi) 

4 līdz jauna koda piešķiršanai, drīkst izmantot kodu 130 000 (sēru saturošie savienojumi) 

36

14.1.tabula 

Piesārņojošās vielas notekūdeņos 

Izplūdes 

punkta 

numurs un 

adrese 

(1) 

N400566 

Lietus n/ū 

NAI 

Saldus raj. 

Saldus pag. 

Liepājas – 

Rīgas šoseja 

101 c 

Piesārņojošā viela, 

parametrs, kods (3) 

Suspendētās 

vielas 

Naftas 

produkti 

Koncentrācija, 

ko 

mg/l, 24 

nedrīkst 

stundās 

pārsniegt 

(mg/l) (2) (vidēji) 

Pirms attīrīšanas 

tonnas 

gadā 

(vidēji ) 

230 026 - 400 * 1,006 

230 025 - 20 * 0,05 

Īss lietotās 

attīrīšanas apraksts 

un tās efektivitāte 

(%)- 

MK not. Nr.34 

mg/l, 

24 stundās 

(vidēji) 

Pēc attīrīšanas 

tonnas 

gadā 

(vidēji) 

A400506 10,0 * 0,025 

Smilšu tauku 

uztvērējs 

ar jaudu 15 l/sek. < 2,0 * < 0,005 

* - pēc iekārtas tehniskās pases datiem 

Piezīme. 

(1) Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras klasifikatoru. 

(2) Norāda tikai atļaujā. 

(3) Vielas kods saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras apstiprinātu sarakstu. 

37

14.2.tabula 

Tieša notekūdeņu un lietusūdeņu izplūde ūdens objektos (grāvī, upē, ezerā, jūrā) 

Izplūdes vietas 

nosaukums un 

adrese (vieta) 

Izplūdes 

vietas 

identifikācijas 

numurs 

(1) 



Z platums 

A garums 

Nosaukums 

Saņemošā ūdenstilpe 

Ūdenssaimniecības 

iecirkņa 

kods 

(1) 

ūdens 

caurtece 

(m 3 /h) 

Notekūdeņu 

daudzums 

m 3 /dnn 

(vidēji) 

kubikmetru 

gadā 

(vidēji) 

Izplūdes 

ilgums 

(2) 

stundas/ 

diennaktī 

dienas/ gadā 

Dīcmaņa strauts, 

Saldus pag., 

Rīgas liepājas 

šoseja 101c 

N400566 

56º41'05" 

22º27'07" 

Melior. 

grāvis, 

Dīcmaņa 

strauts 

36454000- 

Dīcmaņa 

strauts 

- 12,6 2515 

Nokrišņu 

laikā 

(~ 200dienas) 

Piezīmes. 

(1) 

Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras klasifikatoru. 

(2) 

Neregulārām izplūdēm izplūdes periodu norāda stundās, dienās, mēnešos un gados (arī periodus, kas saistīti ar sistēmas uzstādīšanu, uzturēšanu un remontēšanu). 

38

14.3.tabula 

Notekūdeņu izplūde uz cita operatora attīrīšanas iekārtu 


numurs un 

adrese 

(1) 

Saldus pagasts, 

Kuldīgas iela 96 


identifikācijas 

numurs 

(2) 

- 

Izplūdes vietas ģeogrāfiskās 

koordinātas 

Z 

platums 

56º40'45" 

A 

garums 

22º26'55" 

Citas ūdens attīrīšanas 

iekārtu operatora 

nosaukums, pieslēgšanās 

kontrolakas numurs 

SIA ,,Saldus gaļas 

kombināts”, 

kontrolaka Nr.22 

Notekūdeņu daudzums 

(uz ārējām notekūdeņu 

attīrīšanas iekārtām 

saskaņā ar līgumu) 

m 3 /dnn 

kubikmetri 

gadā 

Izplūdes 

ilgums 

(3) 

stundas 

dienā; 

dienas/ 

gadā 

34,6 9000 24 /260 

Piezīmes. 

(1) 

Saskaņā ar kanalizācijas ārējo tīklu un būvju tehniskās inventarizācijas lietu vai kanalizācijas sistēmas tehnisko pasi. 

(2) 

Saskaņā ar Latvijas Vides aģentūras klasifikatoru. 

(3) 

Ja izplūde nav pastāvīga, norāda izplūdes periodu ilgumu (arī periodus, kas saitīti ar sistēmas uzstādīšanu, slēgšanu, uzturēšanu un remontu). 

39

17.1.tabula 

Atkritumu 

klase 

(1) 

Atkritumu 

nosaukums 

(2) 

Atkritumu 

bīstamība 

(3) 

Pagaidu 

glabā 

šanā 

(tonnas 

gadā) 

Atkritumu veidošanās un rīcība ar tiem 

Ienākošā atkritumu plūsma (t/a) 

Izejošā atkritumu plūsma (t/a) 

saražots saņemts 

pārstrādāts apglabāts nodots 

no citiem 

citiem 

uzņēmu- 

uzņēmugalve- 

ton- miem kopā 

R- 

D- 

dau- 

dau- 

miem 

nais avots nas (uzņēmē- 

kods 

kods 

(4) 

dzums (5) dzums (uzņēmēj- 

(6) 

gadā jsabied- 

sabiedrībām) 

rībām) 

020202 Dzīvnieku Nav - - - 5000 5000 5000 R12 - - - 5000 

atkritumi 

020102 Dzīvnieku līķi Nav - - - 5000 5000 5000 R12 - - - 5000 

190299 Nosēdumi no 

gaisa attīrīšanas 

iekārtām 

Nav - Gaisa attīrīšanas 

iekārtām 

0,35 - 0,35 0,35 R12 - - - 0,35 

190899 Ceha notekūdeņu 

un kanalizācijas 

sistēmas 

attīrīšanas iekārtu 

nosēdumi 

190802 

Atkritumi no 

smilšu 

uztvērējiem 

Eļļains ūdens no 

eļļas un ūdens 

130507 

atdalīšanas 

iekārtām 

200121 Dienas gaismas 

lampas 

200301 Sadzīves 

atkritumi 

191210 Gaļas kaulu 

Nav - Notekūdeņu 

attīrīšanas 

iekārtas 

Nav 

bīstami 

Bīstami - 

Nav 

bīstami 

Nav 

milti 

bīstami 

191212 Tehniskie tauki Nav 

bīstami 

- 

Lietus 

notekūdeņu 


iekārtas 

Lietus 

notekūdeņu 


iekārtas 

Bīstami 0,004 Apgaismo 

jums 

0,072 - 0,072 0,072 R12 - - - 0,072 

1,0 - 1,0 - - - - 1,0 1,0 

4 - 4 - - - - 4 4 

0,004 - 0,004 - - - - 0,004 0,004 

- Strādnieki 6 - 6 - - - - 6 6 

- Pārstrādes 

iekārta 

- Pārstrādes 

iekārta 

2400 - 2400 - - - - 2400 2400 

1500 - 1500 - - - - 1500 1500 

kopā 

40

Piezīmes. (1) , (2) , (3) Atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 30.novembra noteikumiem Nr.985 "Noteikumi par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kas padara atkritumus bīstamus" 

un Ministru kabineta 2006.gada 2.maija noteikumiem Nr.362 "Noteikumi par notekūdeņu dūņu un to komposta izmantošanu, monitoringu un kontroli". 

(4) 

Atsauce jāsniedz par galveno darbību un procesu katram atkritumu veidam. 

(5) 

R-kods - atkritumu pārstrādes veids saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 20.aprīļa noteikumiem Nr.365 "Noteikumi par atkritumu pārstrādes, reģenerācijas un apglabāšanas 

veidiem". 

(6) 

D-kods - atkritumu apglabāšanas veids saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 20.aprīļa noteikumiem Nr.365 "Noteikumi par atkritumu pārstrādes, reģenerācijas un apglabāšanas 

veidiem". 

41

17.2.tabula 

Atkritumu 

klase (1) 

Atkritumu 

nosaukums (2) 

200301 Sadzīves 

atkritumi 

200121 Dienas gaismas 

lampas 

190802 

130507 

191210 

Atkritumi no 

smilšu uztvērējiem 

Eļļains ūdens no 

eļļas un ūdens 

atdalīšanas 

iekārtām 

Gaļas kaulu milti 

Atkritumu 

bīstamība (3) 

Atkritumu savākšana un pārvadāšana 

Savākšanas 

veids (4) 

Pārvadāto 

atkritumu 

daudzums 

(tonnas/ 

gadā) 

Pārvadāšanas 

veids (5) 

Komersants, kas 

veic atkritumu 

pārvadājumus (vai 

atkritumu radītājs) 

Nav Konteineri 6 Autotransports Uzņēmums, kas saņēmis 

atkritumu pārvadāšanas 

atļauju 

Bīstams Slēgtā kastē 0,004 Autotransports Uzņēmums, kas saņēmis 


atļauju 

Nav bīstami 

Bīstami 

Atsūkšana ar 

vakuummašīnu 

Atsūkšana ar 

vakuummašīnu 

1,0 Autotransports 

4 Autotransports 

Nav tvertnes 2400 Autotransports 

191212 Tehniskie tauki Nav tvertnes 1500 Autotransports 

020202 Dzīvnieku 

atkritumi 

Nav 

Speciāls 

autotransports 5000 

020102 Dzīvnieku līķi Nav Speciāls 

autotransports 5000 

Piezīmes. 

Speciāls 

autotransports 

Speciāls 

autotransports 

Uzņēmums, kas saņēmis 


atļauju 



atļauju 



atļauju 



atļauju 



atļauju 



atļauju 

Komersants, kas saņem 

atkritumus 


atkritumu apsaimniekošanas 

atļauju 



atļauju 



atļauju 



atļauju 



atļauju 



atļauju 



atļauju 



atļauju 

(1) , (2) , (3) 

Saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 30.novembra noteikumiem Nr.985 "Noteikumi par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kas padara atkritumus bīstamus". 

(4) 

Konteineri, mucas, maisi un citi. 

(5) 

Autotransports, dzelzceļš, jūras transports. 

42

18.tabula 

Monitorings 

Kods (1) 

Monitoringam pakļautie Paraugu ņemšanas Analīzes metode un Kontroles biežums 

parametri 

metode 

tehnoloģija 

(reizes gadā) 

Lietus notekūdens Izplūdē LVS ISO 5667-10:2000 Konkrētajā 

N400566 Suspendētās vielas laboratorijā 

1 

Naftas produkti 

akreditētās metodes 1 

EMISIJU MONITORINGS 

A1 

Oglekļa oksīds (CO) - 4 

Katla dūmenis Oglekļa dioksīds (CO 2 ) - Aprēķini 

4 

Slāpekļa dioksīds (NO 2 ) - 

4 

INSTRUMENTĀLIE MĒRĪJUMI 2009., 2011., 2013.gadā 

A1 

Oglekļa oksīds (CO) LVS ISO 9096 vai Konkrētajā 

1 

Katla dūmenis Slāpekļa dioksīds (NO 2 ) LVS ISO 10780 laboratorijā 

1 

akreditētās metodes 

A2 

Mitrā gaisa 

attīrītāja dūmenis 

Amonjaks - Aprēķini 

1 

Sērūdeņradis - 1 

GOS vielu (amilspirts, - 

1 

fenols, propanāls, 

acetons, baldriānskābe, 

dimetilsulfīds, 

merkaptāni, 

dimetilamīns) summa 

Piezīme. 

(1) 

Emisijas avota kods, izplūdes kods vai atkritumu kods. Lietot tādus pašus kodus kā šī pielikuma 13.2., 14.1., 14.2., 14.3., 16.1. un 17.1.tabulā. 

Laboratorija, 

kas veic analīzes 

Akreditēta 

laboratorija 

Operators 

Akreditēta 

laboratorija 

Operators 

43

1.pielikums 

PIEVIENOTIE DOKUMENTI 

44

PIETEIKUMA KOPSAVILKUMS 

2.pielikums 

1.iekārtas nosaukums, informācija par operatoru, īpašnieku un iekārtas atrašanās 

vieta; 

SIA ,,Reneta” 

Kuldīgas iela 69, Saldus, LV3801 

2.īsu ražošanas aprakstu un iemeslu, kāpēc nepieciešama atļauja; 

SIA ,,Reneta” ir dibināta 18.07.2000.g. Sākotnēji darbība bija pārtikas un pārtikas piedevu 

tirdzniecība. SIA ,,Reneta” 15.04.2005.g. saņēmusi atļauju no LR Pārtikas un veterinārā 

dienesta ,,Par pārtikā neizmantojamo dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu centralizētas 

savākšanas maršrutiem un transportēšanas kārtību uz pārstrādes vietu” un no tā brīža līdz 

šim laikam darbojas šai jomā. Ir izsniegta Pārtikas uzņēmuma reģistrācijas apliecība un 

piešķirts reģistrācijas numurs 023090. SIA ,,Reneta” saņem valsts atbalstu ar mērķi 

nodrošināt dzīvnieku līķu savākšanu, transportēšanu, uzglabāšanu un pārstrādi, lai 

nepakļautu cilvēku un dzīvnieku inficēšanos vai saindēšanos, kā arī patogēno 

mikroorganismu nokļūšanu un izplatīšanos vidē. Turpmāk SIA ,,Reneta” vēlas attīstīt 

dzīvnieku izcelsmes 1. un 2.kategorijas blakusproduktu pārstrādi, tādēļ tiek būvētas šādas 

pārstrādes iekārtas Saldus pagasta Liepājas-Rīgas šosejas 101c. Šī iekārta pārstrādās 

dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus kaulu miltos un dzīvnieku taukos. Kaulu milti tiek 

izmantoti kā kurināmais, bet dzīvnieku tauki tiek izmantoti kā izejviela biodegvielas 

ražošanai. Pārstrādes cikls ir slēgts, tiek izmantotas jaunākās Itālijas firmas ,,Meccar 

Impianti” izstrādātās iekārtas. Smaku emisijas neitralizācijai paredzēts NaOH mitrais filtrs 

ar attīrīšanas jaudu 25000 m3/st.. Piesārņojošas darbības paredzamas no izejvielu smaku 

emisijas, notekūdeņu novadīšanas caur attīrīšanas iekārtām virszemes ūdeņos un katla 

darbības emisijas. Tādēļ ir nepieciešama A kategorijas piesārņojošās darbības atļauja. 

Sākotnēji paredzēts saražoto produkciju realizēt Lietuvas uzņēmumam SIA,,UAB Rietavo 

veterinare sanataria”. Ražošanas process notiek slēgtā iekārtā, iekārtu projektā ir 

izmantotas jaunākās tehnoloģijas, lai panāktu energoresursu taupīšanu un emisiju 

samazināšanu gaisā. Dzīvnieku izcelsmes atkritumi no piegādātājiem tiek piegādāti ar 

autotransportu slēgtos konteineros. Pārstrādes ceha iekšienē izejvielas tiek izgāztas slēgtās 

pieņemšanas tvertnēs un tiek nekavējoties pārstrādātas. Ar skrūves tipa konveijeru 

izejvielas tiek padotas uz drupināšanas un smalcināšanas iekārtu, pēc tam uz sterilizatoru, 

kur tiek pakļautas 20 minūšu termiskai apstrādei 133 *C apstrādei. Pēc tam apstrādātais 

materiāls tiek sadalīts dzīvnieku taukos un kaulu miltos. No izejvielām izdalījies ūdens 

tiek recirkulēts caur sterilizatoru līdz tiek pilnībā attīrīts no izejmateriāla paliekām, 

atdzesēts un pēc tam novadīts uz SIA ,,Saldus gaļas kombināta” attīrīšanas iekārtām. 

Gatavais produkts tiek uzglabāts gatavās produkcijas tvertnēs, kad tās ir pilnas, produkcija 

ar slēgtu autotransportu tiek nogādāta pasūtītājam SIA ,,UAB Rietavo veterinarine 

sanataria”. Nākotnē ir paredzēts panākt vienošanos ar SIA ,,CEMEX” par kaulu miltu 

utilizāciju. Pielikumā ir pievienota tehnoloģiskā procesa shēma. Sanitāro un higiēnisko 

prasību ievērošanai transportēšanas konteineri un pieņemšanas tvertnes tiek pēc katras 

lietošanas reizes vispirms mazgātas ar karsta ūdens augstspiediena strūklu, pēc tam 

mazgātas ar dezinfikcējošu un mazgājošu līdzekli. Mazgāšanā izmantotais ūdens tiek 

novadīts uzkrāšanas tvertnē, pēc tam recirkulēts caur sterilizatoru un pēc tam tīrā veidā 

novadīts uz SIA ,,Saldus gaļas kombināts” attīrīšanas iekārtām. Šādā veidā tiek mazgātas 

arī iekārtas pēc katras maiņas. Vienīgā iespējamā avārijas situācija var būt iekārtas 

bojājumi. Ja to nespēj savlaicīgi likvidēt, izejvielas tiek transportētas uz UAB Rietavo 

veterinarine sanataria pārstrādei. Ugunsdrošība tiek ievērota atbilstoši Ministru Kabineta 

noteikumiem. 

51

3.piesārņojošās darbības aprakstu (norāda izmantojamos resursus un emisiju 

ietekmi uz vidi). Aprakstā sniedz šādas ziņas: 

Sia ,,Reneta„ piesārņojošās darbības izpaudīsies kā smaku un katlumājas dūmgāzu emisija 

gaisā .Šīs emisijas nepārsniegs LV likumdošanā noteiktās un kaitējumu videi nenodarīs. 

Izmantojamie resursi būs dzīvnieku līķi un dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti. 

Ražošanas procesā tiks izmantoti energoresursi (ūdens, dabas gāze, 

elektroenerģija).Tomēr der atzīmēt, ka šis ir valstiski svarīgs projekts, jo nodrošinās 

beigto dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes atkritumu savākšanu un pārstrādi, novēršot 

infekciju izcelšanos. 

3.1.ūdens patēriņš (ikgadējais daudzums - esošām iekārtām) un pasākumi ūdens lietošanas 

samazināšanai; 

Ūdens patēriņš ir plānots 3000 m 3 gadā, ūdens patēriņa samazināšanu ir plānots veikt 

veicot izskaidrojošu darbu ar darbiniekiem un uzlabojot ūdensapgādes tehnoloģijas 

(piemēram , lietojot parasto ventiļu vietā mēlīšslēdža ventiļus). 

3.2.galvenie izejmateriāli (arī kurināmais un degviela) un to lietojums; 

Galvenais izejmateriāls ir dzīvnieku līķi un dzīvnieku izcelsmes atkritumi , kuru 

savākšana un pārstrāde ir valstiski svarīga (atceraties sociālisma laikus , kad pie katras 

kolhoza fermas bija līķu bedre!!! Vai tāda situācija ir labāka?). Pārstrādes procesā būs 

nepieciešams izmantot dabas gāzi (apmēram 3,5 milj. nm 3 gadā un elektroenerģija 

(apmēram 3MW gadā) , kā arī ūdens 3000 m 3 gadā mazgāšanas un dezinfekcijas 

vajadzībām. 

3.3.bīstamo ķīmisko vielu lietošana un plānotie pasākumi to aizvietošanai; 

Bīstamas ķīmiskas vielas nelieto. 

3.4.nozīmīgākās emisijas gaisā un ūdenī (koncentrācija un ikgadējais lielums); 

Ūdenī emisija būs no automašīnu stāvlaukuma lietus ūdeņiem (naftas produkti un 

suspendētās vielas).Gaisā paredzēts emitēt smakas un dūmgāzes. Emisijas nepārsniegs 

likumdošanā atļautās. 

3.5.atkritumu veidošanās un apsaimniekošana; 

Paredzami dzīvnieku izcelsmes atkritumi 10000 t gadā, kuri tiks savākti ar 

autotransportu un nekavējoties pārstrādāti kaulu miltos un dzīvnieku taukos. Kaulu 

milti , kas arī skaitās atkritums , uzkrājumi netiks veidoti. Tie tiks regulāri transportēti 

ar autotransportu uz UAB ,,Rietavos veternaria sanitaria” tālākai utilizācijai. Par šādu 

iespēju notiek sarunas arī ar SIA ,,CEMEX”. Sadzīves atkritumi tiks nodoti SIA 

,,Brocēnu ceļš”. 

3.6.trokšņa emisijas līmenis; 

Nav paredzēts pārsniegt likumdošanā atļauto , precīzāki dati pēc iekārtas iedarbināšanas. 

4.- .9. (svītrots ar MK 03.02.2004. noteikumiem nr.64) 

10.iespējamo avāriju novēršanu; 

Lai novērstu iespējamās avārijas, personāls tiek regulāri apmācīts un instruēts. Pirms 

darba uzsākšanas tiek pārbaudītas iekārtas. Tiek sastādīti iekārtas remonta plāni. Bīstamās 

iekārtas (tvaika katls un sterilizators) tiek pārbaudīti atbilstoši normatīvajiem aktiem. 

52

1.11.nākotnes plānus - iekārtas plānotā paplašināšanos, atsevišķu daļu vai procesu 

modernizāciju. 

Modernizācija tiks plānota atbilstoši tehnoloģiju attīstībai, jo energoresursi ir dārgi. 

53

Nr. LIT-21-022A - Vides pārraudzības valsts birojs

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?