Valdis Dombrovskis tiekas ar Hilariju Klintoni - Vienotība
Valdis Dombrovskis tiekas ar Hilariju Klintoni - Vienotība
Valdis Dombrovskis tiekas ar Hilariju Klintoni - Vienotība
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
LĪDERA POZĪCIJA<br />
2010. GADA JŪLIJS<br />
3<br />
No nevienlīdzības līdz uzticībai<br />
Intervija <strong>ar</strong> VIENOTĪBAS līdzpriekšsēdētāju Aig<strong>ar</strong>u Štokenbergu<br />
Latvijas iedzīvotājiem ir ļoti dažāds<br />
labklājības līmenis. Tik dažāds,<br />
ka bija iemesls aicināt uz interviju<br />
VIENOTĪBAS līdzpriekšsēdētāju<br />
Aig<strong>ar</strong>u Štokenbergu, lai runātu<br />
p<strong>ar</strong> sociālo taisnīgumu un sociāli<br />
atbildīgu politiku.<br />
Sociālajai nevienlīdzībai ir tālejošas<br />
sekas – tā ne tikai atsvešina un<br />
sašķeļ dažādas sabiedrības daļas,<br />
bet <strong>ar</strong>ī rada neuzticēšanos valstij un<br />
politisko kūtrumu, samazina dzīves<br />
ilgumu un sabiedrības veselību, kā<br />
<strong>ar</strong>ī rada ekonomiski neracionālu<br />
patēriņu. Aig<strong>ar</strong>s Štokenbergs<br />
uzsver, ka viens no galvenajiem<br />
apvienības uzdevumiem ir<br />
mazināt milzīgās atšķirības cilvēku<br />
labklājības līmenī Latvijā un veidot<br />
spēcīgu vidusšķiru, kas ir valsts<br />
stabilitātes pamats.<br />
Sabiedrībā pastāv būtiskas sociālās<br />
atšķirības, cilvēkiem ir ļoti dažāds<br />
dzīves līmenis. Kā nodrošināt sociālo<br />
taisnīgumu, kad visur jūtamas krīzes<br />
sekas un valsts budžets tiek dramatiski<br />
samazināts?<br />
Sociālais taisnīgums iet roku rokā <strong>ar</strong><br />
nevienlīdzības izskaušanu. Ja sabiedrībā ir<br />
milzīga nevienlīdzība, tā sāk izpausties <strong>ar</strong>ī<br />
cilvēku pašsajūtā, veselības stāvoklī, dzīves<br />
ilgumā. Kā ekonomists es <strong>ar</strong>ī teiktu – tā<br />
pasliktina d<strong>ar</strong>baspēka stāvokli, līdz <strong>ar</strong> to<br />
nevienlīdzībai ir <strong>ar</strong>ī pilnīgi konkrētas sekas<br />
ekonomikā.<br />
Turklāt nevienlīdzība noved pie neracionāla<br />
patēriņa. Ar to es domāju nevajadzīgu,<br />
neekonomisku naudas tērēšanu.<br />
Ja sabiedrībā valda mantas kults, vēlme<br />
izcelties <strong>ar</strong> lielāku māju, dārgāku mašīnu<br />
vai apģērbu, tas rada nesaprotamu patēriņu.<br />
No ekonomikas viedokļa ir neracionāli<br />
tērēt aizvien vairāk naudas tikai tādēļ, ka<br />
gribas izcelties.<br />
Nevienlīdzība norāda uz lielu plaisu<br />
st<strong>ar</strong>p bagātajiem un nabagiem.<br />
Jā, un šī plaisa jeb labklājības pol<strong>ar</strong>izācija<br />
atspoguļojas pilnīgi konkrētā ekonomiskajā<br />
rādītājā – Džini indeksā. Latvijā<br />
Džini indekss ir ļoti augsts, tātad atšķirības<br />
iedzīvotāju ienākumos mūsu valstī ir ļoti<br />
lielas. Salīdzinājumam – tādās labklājības<br />
valstīs kā Dānijā un Zviedrijā šis indekss ir<br />
25, bet, pēc Pasaules Bankas prognozēm,<br />
Latvijā ekonomiskās krīzes ietekmē tas v<strong>ar</strong><br />
sasniegt pat 41,3. Tas ir ļoti augsts rādītājs.<br />
VIENOTĪBAS mērķis ir šīs atšķirības<br />
cilvēku labklājības līmenī samazināt.<br />
Mūsu kaimiņiem igauņiem tas ir izdevies.<br />
Iespējams, tieši tāpēc viņiem ir viendabīgāka<br />
sabiedrība, kas vairāk uzticas valstij<br />
un politiķiem.<br />
Ko Latvijas gadījumā nozīmē sociāli<br />
atbildīga politika?<br />
Tas nozīmē pēctecību un uzticēšanos.<br />
Ja šobrīd runājam p<strong>ar</strong> krīzi uzticībā valstij,<br />
valdībai, politikai, tad sociālā atbildība ir<br />
viens no veidiem, kā nodrošināt ilgtspējīgu<br />
valsts attīstību un uzticēšanos politiķiem.<br />
Tikai tad, ja spēsim p<strong>ar</strong>ūpēties p<strong>ar</strong><br />
saviem vecākiem un vecvecākiem, saviem<br />
bērniem, slimiem cilvēkiem, p<strong>ar</strong> visiem,<br />
kas paši p<strong>ar</strong> sevi nev<strong>ar</strong> p<strong>ar</strong>ūpēties, tikai tad<br />
mēs radīsim cilvēkos uzticību valstij un sajūtu,<br />
ka viņi šai valstij ir vajadzīgi.<br />
Kā to panākt? Spēcīga sociālā politika<br />
vienlaikus nozīmē <strong>ar</strong>ī atbilstošu valsts<br />
finansējumu.<br />
Vienīgais ceļš, kā sasniegt vienlīdzīgāku,<br />
sociāli atbildīgāku un veselāku sabiedrību,<br />
ir izmaiņas nodokļu sistēmā.<br />
Patiešām, tiesības iet roku rokā <strong>ar</strong><br />
pienākumiem. Kā motivēt vai v<strong>ar</strong>būt<br />
piespiest maksāt nodokļus?<br />
Ja vispārīgi runā p<strong>ar</strong> to, vai gribam maksāt<br />
lielākus nodokļus, sākotnējā, spontānā<br />
atbilde v<strong>ar</strong> būt – nē, negribam! Bet, ja analizējam<br />
konkrētas cilvēku grupas, šo cilvēku<br />
vēlmes un vajadzības, aina kļūst cita.<br />
Piemēram, uzņēmēji. Viņi ir ieinteresēti<br />
maksāt nodokļus, jo tādējādi līdz<br />
<strong>ar</strong> konkurētspējīgu izglītības sistēmu ir<br />
pieejams izglītotāks d<strong>ar</strong>baspēks, līdz <strong>ar</strong><br />
efektīvu veselības sistēmu – veselāks d<strong>ar</strong>baspēks.<br />
Arī labāka infrastruktūra. Un<br />
šo visu v<strong>ar</strong> nodrošināt tikai <strong>ar</strong> valsts finansējumu,<br />
<strong>ar</strong> d<strong>ar</strong>boties spējīgu nodokļu<br />
sistēmu. Cits piemērs – jaunās māmiņas.<br />
Viņām šajos jautājumos ir uzņēmējiem<br />
līdzīga motivācija. Māmiņas vēlas pediatra<br />
aprūpi saviem bērniem, bērnudārzus.<br />
Iedzīvotāju vairākums, ņemot vērā viņu<br />
vajadzības, ir ieinteresēts, lai valstij būtu<br />
vairāk naudas!<br />
Es gribu <strong>ar</strong>ī uzsvērt, ka nerunāju vienkāršoti<br />
p<strong>ar</strong> nodokļu celšanu. Nodokļus <strong>ar</strong>ī<br />
labāk jāiekasē.<br />
Sociāli atbildīga politika asociējas<br />
<strong>ar</strong> stabilu vidusšķiru. Ja Latvijā tādu<br />
beidzot izdotos izveidot, kā šāds cilvēks<br />
dzīvotu?<br />
Pirmkārt, jārunā p<strong>ar</strong> atskaites sistēmu.<br />
Latvijā, spriežot p<strong>ar</strong> sabiedrības labklājību,<br />
esam runājuši tikai p<strong>ar</strong> IKP pieaugumu uz<br />
vienu iedzīvotāju. Tā nav p<strong>ar</strong>eiza pieeja,<br />
un šādi rādītāji neko nepasaka p<strong>ar</strong> cilvēku<br />
reālo dzīvi. Latvijā nenoliedzami ir bijusi<br />
samērā strauja izaugsme, bet tā nav skārusi<br />
visas iedzīvotāju grupas vienlaikus.<br />
Iedomājieties – ja Latvijas sabiedrībai pievienotos<br />
milj<strong>ar</strong>dieris Bils Geitss, statistiski<br />
mūsu bagātība vidēji uz vienu iedzīvotāju<br />
strauji pieaugtu. Bet reālajā dzīvē mēs katrs<br />
nebūtu kļuvuši ne p<strong>ar</strong> kapeiku bagātāki!<br />
Atbildot uz jautājumu p<strong>ar</strong> sabiedrības<br />
vidusšķirai raksturīgo, tā nozīmē, ka absolūtais<br />
sabiedrības vairākums – vismaz 80% –<br />
spēj apmierināt savas veselības, drošības,<br />
izglītības, kultūras un citas vajadzības. Šī<br />
sabiedrības daļa – vidusšķira – ir mugurkauls,<br />
kas valstij nodrošina stabilitāti.<br />
Vidusšķiras esamība nodrošina <strong>ar</strong>ī patriotismu<br />
un interesi iesaistīties politikā.<br />
Ja cilvēkam jādomā tikai p<strong>ar</strong> to, kā izdzīvot<br />
līdz rītdienai, kā dabūt zupas šķīvi vai<br />
nopirkt bērnam apģērbu, viņam nav laika<br />
domāt p<strong>ar</strong> politiku, iesaistīties sabiedriskās<br />
organizācijās un d<strong>ar</strong>īt dzīvi labāku.<br />
Jautājums, kas pēdējā laikā interesē gandrīz<br />
katru Latvijas ģimeni, ir pensijas.<br />
Vai pensionāri v<strong>ar</strong> justies droši, ka viņu<br />
pensijas netiks samazinātas?<br />
Pensionāri v<strong>ar</strong> būt p<strong>ar</strong> to pārliecināti.<br />
Viss manis iepriekš minētais vislielākajā<br />
mērā attiecas <strong>ar</strong>ī uz pensionāriem. V<strong>ar</strong>u<br />
apliecināt – pensionāri p<strong>ar</strong> savām pensijām<br />
v<strong>ar</strong> justies droši. Vienīgais izņēmums<br />
v<strong>ar</strong>ētu būt tie pensionāri, kuru pensijas ir<br />
lielākas p<strong>ar</strong> 1000 latiem. Tie, kas saņem<br />
lielās pensijas, un šādu pensionāru Latvijā<br />
ir ļoti maz, v<strong>ar</strong>ētu maksāt lielākus nodok-<br />
Foto: AFI<br />
ļus situācijā, ja tiktu ieviests progresīvais<br />
ienākumu nodoklis.<br />
Jūsu iepriekš minētās idejas Eiropā<br />
ir saistītas <strong>ar</strong> modernu sociāldemokrātisku<br />
virzienu. Latvijā ir vairākas<br />
sociāldemokrātiskas p<strong>ar</strong>tijas, kuras<br />
vismaz vārdos aizstāv sociāli atbildīgu<br />
politiku. Kāpēc jūs savu mērķu īstenošanas<br />
iespējas saskatāt tieši sad<strong>ar</strong>bībā <strong>ar</strong><br />
p<strong>ar</strong>tneriem VIENOTĪBĀ, nevis <strong>ar</strong> kādu<br />
citu p<strong>ar</strong>tiju?<br />
Šo ideju ģenēze politikā tomēr nav tik<br />
vienkārša. Tā nav tikai sociāla ideja, tā<br />
nenāk tikai no sociāldemokrātiem un ir<br />
diezgan sena un iesakņojusies. Valstīs,<br />
kur v<strong>ar</strong>am runāt p<strong>ar</strong> labklājības valsti un<br />
sociāli atbildīgu politiku kopš Otrā pasaules<br />
k<strong>ar</strong>a, sociāli atbildīgās valsts līnija ir<br />
izturēta visās jomās un cauri gadu desmitiem.<br />
Piemēram, Vācija un Zviedrija – tur<br />
sociālā atbildība pret sabiedrību ir īstenota<br />
neatk<strong>ar</strong>īgi no tā, kas bijis pie v<strong>ar</strong>as – labējie<br />
vai kreisie, konservatīvie vai liberāļi.<br />
Sociāli atbildīga politika savā ziņā atrodas<br />
ārpus vai pāri ideoloģijām. Ziemeļvalstīs<br />
sociālās valsts pamatā 1928. gadā ir ielikta<br />
tautas vienošanās „Folkhemmet” jeb<br />
„Mājas tautai”.<br />
Kāpēc jūs uzskatāt, ka tieši VIENOTĪBA<br />
spēs šīs idejas vislabāk īstenot?<br />
VIENOTĪBAS spēks ir tajā, ka esam<br />
dažādi un spējam diskutēt, likt kopā savus<br />
priekšstatus p<strong>ar</strong> valsts attīstību, konstruktīvi<br />
diskutēt un atrast vislabākos risinājumus.<br />
Mēs šeit spējam pārstāvēt visu to<br />
ideju spektru, kas pastāv sabiedrībā. Tās<br />
ir konservatīvās vērtības, kas vairāk saskatāmas<br />
„Pilsoniskajā savienībā”, liberālās –<br />
„Jaunajā laikā” un „Sabiedrībā citai politikai”,<br />
un <strong>ar</strong>ī eiropeiski sociālas idejas. Tās<br />
ietver gan tirgus konkurenci, gan spēcīgas<br />
vidusšķiras izveidošanu un solidāru sociālā<br />
atbalsta sistēmu.