vienotības žurnāls jaunā rīga nr. 1

2
Izdod un apmaksā: Politiskā partija VIENOTĪBA Reģ. nr.: 40008158358. Redakcijas adrese: Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 12-3, Rīga, LV 1050.
Tālr. 67205472. Fakss 67205473. E-pasts: birojs@vienotiba.lv © Anotāciju un citēšanas gadījumā atsauce uz VIENOTĪBA ir obligāta, pārpublicēšana
iespējama, tikai iepriekš rakstveidā vienojoties ar politisko partiju VIENOTĪBA. Vāka foto: Gatis Rozenfelds.

INTERVIJA
3
PAR RĪGU - LEPNU,
PĀRTIKUŠU UN
LATVIJĀ SAKŅOTU
INTERVIJA AR VIENOTĪBAS SARAKSTA LĪDERI SARMĪTI ĒLERTI.
„VIENMĒR ĒRTĀK IR NOSKATĪTIES NO MALAS UN GUDRI KOMENTĒT. BET ES ZINU, KA TAD,
JA NEIZDARĪŠU VISU, KAS MANOS SPĒKOS, LAI IZMAINĪTU SITUĀCIJU, KURU UZSKATU PAR
NEPIEŅEMAMU, MAN BŪS SIRDSAPZIŅAS PĀRMETUMI.”
Foto: Gatis Rozenfelds
Ikvienam rīdziniekam ir sava
„mazā Rīga”. Kāda ir tavējā?
Mammas dzimta ir no Kurzemes,
bet no tēva puses es esmu rīdziniece
ceturtajā paaudzē. Mans dēls Krišs ir
piektās, bet brāļu mazbērni – sestās paaudzes
rīdzinieki. Mans vecvectēvs bija
dārznieks Hamaņa muižiņā Pārdaugavā,
savukārt mana bērnības pasaule ir Čiekurkalns.
Varu vien novēlēt visiem tik
mīļu bērnību, kāda bija man. Protams,
vecāku un ģimenes dēļ, bet arī Čiekurkalna
dēļ. Mēs dzīvojām mazā īres dzīvoklītī
ar malkas apkuri un mazmājiņu
trepēs. Tagad teiktu – nelabiekārtotā
mājoklī. Sestdienās no trepjapakšas izvilka
skārda vannu, sildīja ūdeni un lika
bērnus mazgāt. Mums bija sava sēta ar
kaktiem, kur noslēpties, ar pašiem savu
būdu un retu mašīnu, kas aizbrauca pa
Čiekurkalna 6. šķērslīnijas nelīdzeno
bruģi. Čiekurkalns bija nomale – es uzaugu
cilvēka mērogam labvēlīgā vidē,
kur bērnus var droši no rīta palaist laukā
un vakarā nosmulējušos savākt mājās.
Daudziem Rīgas bērniem šādas vides
trūkst! Kad man bija sešpadsmit, mēs
pārvācāmies uz Pārdaugavu, bet tā „īsto
māju” sajūta man palika Čiekurkalnā.
Bērnībai ir arī sava smarža. Arī tagad,
sajūtot dūmu smaržu no malkas kurinātām
krāsnīm, tā mani vienmēr domās aizved
uz Čiekurkalnu. Vai, piemēram, tas,
kā smaržo kurpju smērs…
Kurpju smērs?
Mans tētis 40 gadus nostrādāja Jaunatnes
teātrī. Bija arī teātra direktora
vietnieks. Un nedēļas nogalēs bija jāpucē
melnās kurpītes, jāvelk baltās zeķes
un jāiet tētim līdzi uz teātri. Jaunatnes
teātris bija manas bērnības otrās mājas.
Arī mana mamma strādāja teātrī – par
administratori. Viņas pienākums bija organizēt
izrāžu apmeklējumu skolēniem.
Man šķiet, ka Latvijas valsts un Rīgas
kultūrpolitikai, nu jau 20 gadus pēc savas
valsts atjaunošanas, ir jāspēj nodrošināt,
lai visiem Latvijas bērniem būtu šī iespēja
– aiziet uz teātri, koncertu, muzeju.
Māksla ļauj cilvēkam izprast sevi, savu
laiku un citus cilvēkus. Tāpēc Vienotība
piedāvā ieviest kultūrpases – subsidētu
iespēju daudzbērnu ģimenēm un
mazāk turīgiem cilvēkiem apmeklēt kultūras
iestādes.
Bet vai nav tā, ka tādas „mazās
Rīgas”, kādu tu atceries, vairs nemaz
nav?
Zināma taisnība ir – padomju laikos
lēnām postā gājusi koka apbūve, bet
naudas parādīšanās deviņdesmitajos ir
daudz ko salauzusi tiešā un pārnestā nozīmē.
Bet… Rīga ir vērtīga un interesanta
savā dažādībā: viduslaiku Vecrīga, lepnais
bulvāru loks, 100 un 200 gadu vecā
koka apbūve, cilvēkam labvēlīgie nomaļu
mērogi. Pilsētas pienākums ir saglabāt un
atbalstīt dažādību, atšķirīgās identitātes.

4 INTERVIJA
Un kā tu satiki „lielo Rīgu”?
Skolas Jaungada brīvdienās bija iespēja
piestrādāt par pastnieka palīgu, iznēsāt
daudzos apsveikumus. Man tika centrs.
Tad gan nācās ātri apgūt visas tās daudzās
svešās ielas. Vispār pusaudžu gados
ESMU STRĀDĀJUSI PAR BIĻEŠU
KONTROLIERI JAUNATNES TEĀTRĪ,
APKOPĒJU TEĀTRA MUZEJĀ, LAMPIŅU
FABRIKĀ PIE KONVEIJERA
mums ar brāli vecāki lika meklēt visādus
mazus darbiņus. Esmu strādājusi par biļešu
kontrolieri tajā pašā Jaunatnes teātrī,
par apkopēju Teātra muzejā, bet īpaši sīvs
bija mēnesis Pārdaugavas lampiņu fabrikā
pie konveijera. Protams, nopelnījām
naudiņu, bet maniem vecākiem tas, šķiet,
bija papildu veids, kā likt mums saprast,
ka jāmācās. Tāpat kā daudzi latvieši, viņi
uzskatīja, ka vienīgais kapitāls, kuru cilvēkam
nevar atņemt, vienīgais drošais
pamats dzīvē ir izglītība. To mūsu tautai
ir iemācījusi gadsimtu vēsture, kad atkal
un atkal ir bijis jāsāk tukšā vietā.
Tu studēji žurnālistos, tad sāki strādāt
Literatūrā un Mākslā, vadīji Kino
nodaļu. Tāds kultūras cilvēka ceļš, bet
pēkšņi politika…
Literatūrā un Mākslā sāku strādāt
vēl studiju laikā. Kad vēlāk man uzticēja
vadīt Kino nodaļu, Maskavā neklātienē
izmācījos Vissavienības Kinematogrāfi-
jas institūtā kino zinātni. Nonākšana šai
avīzē bija visbūtiskākais pavērsiens manā
dzīvē. Tālākais jau ir sekojis ļoti loģiski.
Literatūra un Māksla tai laikā spītīgi
cēla gaismā lielos jautājumus: par to,
kāpēc Dziesmu svētkos tik daudz jādzied
krievu valodā, par Latvijas ainavu, dabu,
kas tiek degradēta, par kino, kurā neņem
pretī latviešu rakstnieku scenārijus. Īvāna
un Snipa rakstu sēriju pret Daugavpils
HES būvniecību publicēja Literatūra un
Māksla; kā mēs atceramies, pirmās Atmodas
bezdelīgas bija tēmas par dabas,
ainavas, tātad Latvijas nosargāšanu. Literatūra
un Māksla tajā laikā bija asas un
godprātīgas domas centrs, ap to pulcējās
radošā inteliģence. Pēc ilgas stīvēšanās
ar cenzoriem un cekistiem tika noņemts
redaktors Jānis Škapars. Mērķis – avīzi
iznīcināt – tika panākts. Mēs cits pēc cita
aizgājām.
Es taisīju avīzi starptautiskajam kinofestivālam
Arsenāls, līdz 1988. gada
oktobrī man piezvanīja Škapars un „iesauca
frontē”. Pēc Latvijas Tautas frontes
1. kongresa milzīgās tautas viļņošanās
un LTF nodibināšanas Rakstnieku savienībā
sēdēja maza ļaužu grupiņa un
domāja, kas tālāk būtu darāms. Škapars
un Īvāns gribēja, lai es izveidoju un vadu
Tautas frontes informācijas centru. Mans
pienākums bija informēt pasaules ziņu
aģentūras par Latvijas neatkarības cīņu,
rūpēties par preses žurnālistiem un daudzajām
filmēšanas grupām no ASV, Kanādas,
Eiropas, kas tolaik ieradās Latvijā.
Tad es pirmo reizi iepazinos ar Olafu
Pulku, viņš kopā ar Andreju Ēķi, Raulu
Viktorovu – visi trīs tādi garmataini –
bija mūsu filmēšanas grupa. Filmēja LTF
pasākumus, un pēc tam sižetus pārsūtīja
ārzemju televīzijām. Tā es iegāju politikā
un tajā vēl joprojām esmu. Bet no manas
„iepriekšējās dzīves” kultūra ir palikusi
kā absolūta dzīves nepieciešamība. Bez
tiešas iesaistes politikā es varētu dzīvot,
bet bez kultūras gan ne…
Pieļauju, ka šāda Sarmīte sabiedrībai
ir mazāk zināma, toties retais nezina
Sarmīti – Latvijas lielākā laikraksta
Diena izveidotāju un ilggadēju vadītāju.
Prese tomēr ir politiķiem pretējā pusē.
Un tomēr presei un politiķiem ir viena
kopēja atbildība – tā ir atbildība par
savu valsti, kaut arī bieži var atšķirties
viedokļi par to, kas un kā darāms. Dienai
bija sava pārliecība, vērtības, sava vīzija
par Latviju – kādai tai jābūt. Uz to balstoties,
mēs vērtējām notiekošo. Diena ir
daudz darījusi, lai noguruma un populisma
uzplūdu laikos mēs savu Latviju
nepazaudētu. Lai cilvēki būtu labi informēti
un spētu pieņemt izsvērtu viedokli.
Lai tiktu ievērota žurnālistikas ētika un
Foto: Toms Norde

KANDIDĀTS
5
Foto: Gatis Rozenfelds
profesionālie standarti. Dienas redaktors
ir vadītājs, kura pārraudzībā 100 cilvēku
liels kolektīvs, bet a/s Diena valdes locekļa
atbildība ir nesalīdzināmi lielāka,
jo jāvada saimniecisks uzņēmums ar vairāk
nekā 400 darbiniekiem. Tas bija ārkārtīgi
intensīvs darbs 18 gadu garumā.
Prese – tā ir politika valsts līmenī,
tās ir arī „lielās tēmas”. Pēc tam Kultūras
ministrijas vadīšana. Kāpēc esi gatava
iegrimt pašvaldības problēmās?
Kam tev tas vajadzīgs?
Kad Valdis Dombrovskis un Solvita
Āboltiņa mani uzrunāja, aicinot kļūt par
saraksta līderi Rīgā, man, protams, bija
šis jautājums un arī šaubas. Vienmēr taču
ir ērtāk noskatīties no malas un gudri komentēt.
Bet es zinu, ka tad, ja kādā situācijā,
kuru uzskatu par nepieņemamu un
kura noteikti jāmaina, neizdarīšu visu,
kas manos spēkos, lai to sakārtotu, man
būs sirdsapziņas pārmetumi, nevarēšu
sev to piedot.
Runājot par Rīgu, es uzskatu, ka Latvijas
galvaspilsētu nedrīkst vadīt cilvēks
un partija, kas, balsojot pret latviešu valodu,
ir vērsušies pret Latvijas valsts būtību,
pret tās pamatiem. Tas bija galvenais
iemesls, kas neļāva man palikt malā.
Cīņa par Rīgu nav tikai „stāsts” par
galvaspilsētu. Mana pārliecība ir, ka
Saskaņas centra, partijas, kuras ģeopo-
LATVIJAS
GALVASPILSĒTU
NEDRĪKST VADĪT
CILVĒKS, KURŠ,
BALSOJOT PRET
LATVIEŠU VALODU,
IR VĒRSIES PRET
LATVIJAS VALSTS
PAMATIEM
litiskās simpātijas raksturo sadarbības
līgums ar Putina Vienoto Krieviju, vēlme
nostiprināties Rīgā nes tālejošas, bīstamas
sekas visai Latvijai.
Rīga ir ļoti svarīga, un mums tas
jāapzinās. Rīga ir teju vai puse no Latvijas,
un galvaspilsēta var bremzēt vai
sekmēt Latvijas izaugsmi. Tā patiesībā
ir bijis vienmēr. Padomju varas gados,
piemēram, tieši Rīgu skāra vissmagākā
pārkrievošanās (atceros – Jaunatnes teātrim,
kurā tētis strādāja, atskaites Kultūras
ministrijai bija jāraksta krieviski). Tautas
frontes laiks – tieši Rīgā izšķīrās cīņa par
Latvijas neatkarības atgūšanu! Rīgā Interfronte
bija visstiprākā.
Tajā laikā mēs nesēdējām malā, domājot,
ka viss pats par sevi nokārtosies.
Tagad pat augstas amatpersonas runā par
Latvijas neatkarības atgūšanu kā dāvanu,
kas, tā teikt, nokritusi no debesīm. Tā nav
taisnība! Cilvēki, kas pirms 22 gadiem
bija barikādēs, jau televīzijā, ziņu reportāžās,
bija redzējuši, kā tanki Viļņā sašķaida
cilvēkus, un viņi zināja, ka Bastejkalnā
ir nogalinātie. Cilvēki bija gatavi
sevi ziedot! Barikādes, Baltijas ceļš, tautas
pārpildītā Daugavmala LTF mītiņos
bija skaidra zīme pasaulei – mēs gribam
savu, brīvu valsti! Tas izšķīra Latvijas
likteni, ar to nācās rēķināties gan Vašingtonā,
gan Maskavā. Otrs mūsdienu mīts
šodien ir par vispārēju tautas vienotību,
kas valdījusi tajā laikā. Jā, vienoti bija
tie, kas gribēja neatkarīgu Latviju, bet
vienoti bija arī tie, kas visiem spēkiem
pret to cīnījās. Augstākajā padomē interfrontistiem
bija trešā daļa deputātu,
viņi ar kājām balsoja pret Latvijas neatkarības
atjaunošanu. 1991. gada aptaujā
par Latvijas neatkarību un referendumā
par PSRS saglabāšanu vairāk nekā
400 tūkstoši balsoja pret mūsu virzību
uz neatkarību. Bija milzīga pretdarbība,
neviens mums brīvību nedāvināja! Mēs
paši brīvību izcīnījām un esam par to atbildīgi
joprojām.

6
INTERVIJA
Bet vai nav tā, ka daudziem rīdziniekiem,
kuri ir neapmierināti ar pilsētas
pašreizējo vadību, ir pretenzijas nevis
par Saskaņas centra līgumu ar Vienoto
Krieviju, bet par nenotīrītam ielām un
lieliem siltumrēķiniem?
Manis iepriekš teiktais nenozīmē,
ka nav jānotīra ielas. Jā, pilsētā ir jābūt
drošām un izbraucamām ielām, sakārtotai
komunālajai saimniecībai, neizdemolētām
sabiedriskā transporta pieturām.
Rīgas pilsētas atbildība ir arī, piemēram,
izglītības kvalitāte. Pilsēta ir atbildīga par
skolotāju tālākizglītību, tātad to, cik labi
tiks mācīti mūsu bērni. Pilsēta ir atbildīga
par to, lai visiem mazajiem rīdziniekiem
būtu bērnudārzi, un to, lai jau bērnudārzā
visiem bērniem būtu iespēja apgūt latviešu
valodu. Tas pašlaik nenotiek! Rīgas
pašvaldības kompetencē ir arī jaunas,
NEVIENS MUMS BRĪVĪBU NEDĀVINĀJA!
MĒS PAŠI BRĪVĪBU IZCĪNĪJĀM UN ESAM
PAR TO ATBILDĪGI JOPROJĀM
labāk apmaksātas darbavietas, tātad investīciju
piesaiste. Pilsēta pašlaik pie tā
nestrādā! Pilsēta ir atbildīga par kultūras
piedāvājumu un to, lai visās apkaimēs
būtu pieejami laukumi un rīki sporta nodarbībām.
Vienotības piedāvājumā ir
visas šīs lietas!
Premjers un finanšu ministrs vairākkārt
norādījuši, ka Rīga dzīvo „pāri
saviem līdzekļiem”, „noēd” uzkrājumus
utt. Vai Vienotība samazinās pilsētas
tēriņus, ja nonāks pie varas Rīgā?
Ušakovs jau tagad cilvēkus baida,
ka pensionāriem vairs nebūs brīvbiļešu
braucienam sabiedriskajā transportā.
Vienotība brīvbiļetes saglabās, tāpat
kā saglabās dažādos sociālā atbalsta
pasākumus trūcīgākajiem rīdziniekiem.
Mēs redzam iespējas pat palielināt pilsētas
ienākumus – aktīva investīciju piesaiste
nozīmē labāk apmaksātas darbavietas,
savukārt lielākas algas nozīmē lielākus
Saskaņas centra roka, mēs redzam „uzpūstus”
20 vai vairāk procentus. Rīgas
pilsētbūvnieks ceļ mājas cilvēkiem, kas
gaida rindā uz dzīvokli, bet tajās kvadrātmetrs
ir par 20% dārgāks salīdzinājumā
ar privāto projektu jaunbūvēm un
divreiz dārgāks par dzīvokļu tirgus piedāvājumu.
Saktas puķu tirdziņš, kurā
nav pat tualetes, izmaksāja 2964 latus
kvadrātmetrā, kas ir dārgāk nekā jaunatvērtajā,
apzeltītajā Biržas ēkā! Rīgas Nami
pazaudē 1,2 miljonus latu, nez kāpēc
pārskaitot naudu konvertēšanai uz kādu
kaktu firmeli. Rīgas kapitālsabiedrības
tiek slikti pārvaldītas, to valdēs sēž nekompetenti
Saskaņas centra bezdarbnieki.
Te visur nepieciešami uzlabojumi, un
ir iespējas vismaz par 20% taupīgāk apsaimniekot
rīdzinieku nodokļos samaksāto
naudu.
Tevi nebaida tas, ka mēs, tostarp
rīdzinieki, ļoti daudz gaidām no varas,
no Rīgas domes, bet paši nelabprāt piedalāmies,
paši nemākam sadarboties?
Nepiekrītu! Man šķiet, ka tieši krīzes
laiks atmodināja vēlmi, gatavību kaut ko
darīt kopā, lai grūtības pārvarētu. Rīgā
parādās dažādas interesantas, radošas
iniciatīvas, kvartāli, apkaimju sadarbības
projekti. Un pašvaldība te var palīdzēt.
Gan ar naudu, gan, piemēram, Vienotības
piedāvājums veidot apkaimju
fondus. Tad iedzīvotāji kopā ar pašvaldību
paši lemtu, kur ieguldīt līdzekļus, lai
labiekārtotu savu apkārtni.
JA PILSĒTA AKTĪVI VEICINA ĒKU
SILTINĀŠANU, IEGUVĒJI IR VISI, IZŅEMOT
KRIEVIJAS GAZPROM, KAM MAKSĀJAM
100 MILJONUS GADĀ
Foto: Gatis Rozenfelds
nodokļus Rīgas budžetā. Cits piemērs –
ēku siltināšana. Ja pilsēta aktīvi veicina šo
procesu, ieguvēji ir visi, izņemot Krievijas
Gazprom, kam maksājam 100 miljonus
latu gadā. Ieguvēji ir Latvijas uzņēmēji,
kuru darbs un materiāli siltināšanā tiek
izmantoti. Ieguvējs ir cilvēks, kuram komunālo
maksājumu rēķins ir samazinājies.
Četros gados Rīgas kungi nav izdarījuši
neko, lai pasargātu rīdziniekus no lielajiem
apkures rēķiniem.
Mēs arī redzam iespējas mazināt izdevumus,
jo gandrīz visur, kur pieskaras
Noslēgumā neizbēgamais jautājums:
kādēļ trīs labēji centriskās
partijas – it sevišķi, ņemot vērā tevis
iezīmēto uzdevumu svarīgumu – vēlēšanās
startē atsevišķi, nevis vienotā
sarakstā?
Es esmu optimistiski noskaņota –
mums veidojas laba, racionāla sadarbība
ar Reformu partiju un Nacionālo apvienību,
mums ir kopīgi mērķi. Mēs necīnāmies
nedz savstarpēji, nedz par krēsliem.
Mērķis ir viens – krietna, labklājīga un
Latvijā cieši sakņota Rīga.

7
Foto: Eduards Laķis
SENIORU DZĪVESPRIEKS SPIRDZINA
SENIORU DZĪVESPRIEKS UN ENERĢIJA PATIESI SPIRDZINA. TO VAR SAJUST IKVIENS, KURŠ IR
SASTAPIS RĪGAS AKTĪVO SENIORU ALIANSES RASA BIEDRUS UN ŠĪS PENSIONĀRU BIEDRĪBAS
VADĪTĀJU TERĒZIJU MACKARI. SENIORI IZGLĪTOJAS, DALĀS PIEREDZĒ, PALĪDZ CITIEM,
UN VIŅU DEVUMS SABIEDRĪBAI IR MILZĪGS.
Tikšanās ar RASA senioriem notiek biedrības mājvietā
Šarlotes ielā. Šodien ir mazi svētki. Būs kafija,
pašcepti pīrādziņi un ābolu plātsmaize. Ciemos
atnākuši ieinteresēti cilvēki – Vienotības Rīgas
nodaļas pārstāvji Sarmīte Ēlerte, Olafs Pulks, Valdis Gavars,
Marija Balcere un biedrības Latvijas Samariešu apvienība direktors
Andris Bērziņš.
Jaunajām telpām vēl nepieciešams remonts, tāpēc pagaidām
visi draudzīgi saspiežas nelielā istabā, un saruna var sākties.
RASA darbība ir plaša un intensīva. Savā divu gadu pastāvēšanas
laikā organizācija ir aktīvi sadarbojusies gan ar Labklājības, gan
Veselības ministriju, īpaši pērn, kad bija Eiropas senioru gads.
Biedrība arī prot izmantot dažādu ES projektu sniegtās iespējas,
seniori apgūst gan prasmi strādāt ar datoru, gan mācās svešvalodas
un brauc ciemos pie pensionāriem citās Eiropas valstīs, bet
SENIORI PIEDĀVĀ
PRASMĪGU PALĪDZĪBU
pagājušajā rudenī Rīgā sarīkoja starptautisku senioru forumu.
Sarmīte Ēlerte iztaujā sīkāk par RASA dibināto Vecmāmiņu
kontaktbiržu. Pedagoģijas doktore un idejas realizētāja Rita
Sprūža stāsta par to, kā seniori piedāvā prasmīgu palīdzību jaunajām
ģimenēm pieskatīt bērnus, kā atbalsta vecus cilvēkus,
apciemojot viņus, aizejot pie slimnieka palasīt grāmatu vai aizvedot
kādu vientuļu cilvēku uz teātri.
„Dzīvesprieks ir lipīgs,” pēc tikšanās saka Sarmīte Ēlerte.
„RASA vadītāja Terēzija Mackare ir kā tāds pozitīvs dinamīts,
realizējot visgrandiozākās idejas. Šie vairāk nekā 400 Rīgas darbīgie
seniori rada reālu sabiedrisko labumu. Kopā darbojoties,
neviens no viņiem nejūtas vientuļš, viņi bagātina sevi un vienlaikus
turpina nodot savu milzīgo dzīves pieredzi jaunajiem un
piedāvā pakalpojumus rīdziniekiem. Mēs redzējām, cik daudzpusīgi
savā darbībā ir šie cilvēki.”
Tikšanās palīdzēja iezīmēt arī virzienus, kuros senioriem
būtu nepieciešams galvaspilsētas pašvaldības atbalsts. Jāteic, ka
divu gadu laikā nekādu atbalstu no Rīgas pašvaldības diemžēl
nav izdevis panākt. ,,Runā ar Ušakovu vai runā ar Ameriku –
atbilde ir klusums,” saka T. Mackare.
Kā atzīmēja Vienotība pārstāvji, atbalstam jābūt vismaz
trijās jomās. Pirmkārt, ir nepieciešams aktīvs un tūlītējs institucionālais
atbalsts, lai senioru organizācijām ir vieglāk strādāt,
izvairoties no liekas birokrātijas vai lūdzēja pozīcijas. Otrkārt,
senioriem nepieciešams mērķtiecīgs projektu atbalsts, jo pagaidām
visi projekti ir īslaicīgi, un tas neļauj
plānot nopietnākus darbus, radot lieku
stresu. Treškārt, biedrībai ir lieliska
ideja par Senioru centra izveidošanu
Rīgā, kas būtu kā tāda Vienas
pieturas aģentūra, kurā pensionāri
varētu saņemt visu sev nepieciešamo
informāciju un atbalstu, kā tas
ir citās Eiropas pilsētās.
Divas stundas, vadītas sarunās par
nākotnes plāniem, aizrit nemanot.
Tikšanās sākumā
ciemiņiem uzdāvinātās
sirsniņas Latvijas karoga
krāsā, ko RASA izvēlējusies
par senioru alianses
simbolu, ir darījušas
savu, jo izdevies
vienam otru saprast
ar sirdi.
Terēzija Mackare, foto: Eduards Laķis

8
AKTUĀLI
MAKSĀ MAZĀK!
PAR RĪGAS KOMUNĀLĀS SAIMNIECĪBAS NEJĒDZĪBĀM UN TO IETEKMI UZ PILSĒTNIEKU MACIŅIEM
DISKUTĒ RĪGAS DOMES DEPUTĀTS VALDIS GAVARS, PROFESIONĀLS NAMU APSAIMNIEKOTĀJS AIVARS
PORIETIS UN INŽENIERIS, SERTIFICĒTS PROJEKTU VADĪTĀJS AINARS LODZIŅŠ.
VALDIS GAVARS
RĪGAS DOMES DEPUTĀTS
Rīdzinieku stāsti par domes struktūru izdarībām
brīžam pārsteidz ar pilsētas komunālās saimniecības
patvaļu un nekompetenci. Minēšu tikai
dažus piemērus, kas attiecas uz pagājušo gadu.
Divstāvu ēka Pārdaugavā. Ļaudis saņem rēķinu par siltā ūdens
cirkulāciju un siltā ūdens patēriņu. Bet šajā ēkā nav pat aukstā
ūdens – ir tikai pumpis pagalmā. Turklāt rēķins par nesniegtu
pakalpojumu ticis izrakstīts pat ar atpakaļejošu datumu... Ēka
Āgenskalnā. Namu pārvalde veikusi skursteņu remontu. Iedzīvotāji,
protams, priecīgi, bet tikai līdz brīdim, kad saņem
rēķinu, – tāmē rakstīts, ka remontdarbi veikti deviņiem skursteņiem,
lai gan ēkai ir tikai pieci. Ēka Juglas pusē. Iedzīvotājiem
nosūta tāmi par plānojamiem kāpņu telpu remontdarbiem.
AIVARS PORIETIS
PROFESIONĀLS NAMU APSAIMNIEKOTĀJS
Turpinot Valda teikto, svarīgi, lai nama iedzīvotāji ir
aktīvi, jo, lai atteiktos no nevajadzīgiem darbiem
vai ,,uzpūstām” tāmēm, ir nepieciešams dzīvokļu
īpašnieku vairākums (50+1). Ja runājam par Rīgas
namu pārvaldnieka struktūrām, iedzīvotājiem ir jābūt uzmanīgiem
vienmēr. Lūk, divi piemēri. Iedzīvotāji paziņo, ka mainīs
apsaimniekotāju un atteiksies no pašvaldības namu pārvaldes.
Iedzīvotāji visu kārtīgi maksājuši, ir pat uzkrājums. Lai to iztērētu,
līdzšinējais pārvaldnieks pēdējā brīdī sāk kaut kādus remontdarbus.
Vai, piemēram, namu pārvalde paziņo iedzīvotājiem: jā,
jūs nepiekritāt jumta remontam par 9000 latu, bet mēs to veicām
par 14 000 latu, un jūs taču neprotestējāt pret 14 000 latu.
TĀMĒ RAKSTĪTS, KA
REMONTDARBI VEIKTI
DEVIŅIEM SKURSTEŅIEM,
LAI GAN ĒKAI VISPĀR IR
TIKAI PIECI
Remontēšot piecas kāpņu telpas, bet ēkā ir tikai četras... Kad
sākas dzīvokļu īpašnieku protesti, tiek sniegts ,,izsmeļošs” paskaidrojums:
nu tādām mājām parasti ir piecas kāpņu telpas.
Vairākās divstāvu mājās tiek saņemti rēķini par lifta apkopšanu.
Kādā pilsētas centra namā tāmē paredz 240 latus koku
zaru apgriešanai. Koku gan tur nav, ir tikai viens ceriņkrūms.
Rekomendācija iedzīvotājiem: ļoti uzmanīgi izpētiet saņemtās
tāmes! Un, ja ir pretenzijas, tās noformējiet rakstiski, nevis vienkārši
piktojieties! Proti, ik gadu, parasti oktobrī vai novembrī,
nama apsaimniekotājam konkrētās ēkas iedzīvotājiem ir jāpiedāvā
gan apsaimniekošanas tarifs, gan tāme par plānotajiem remontdarbiem.
Ja iedzīvotāji neprotestē, apsamniekotājs to traktē
kā piekrišanu, un nākamajā gadā jūs varēsiet tikai dusmoties.
AINARS LODZIŅŠ
INŽENIERIS ĶĪMIĶIS
Īpaša uzmanība pievēršama summai, kas tiek prasīta
par silto ūdeni – siltā ūdens uzsildīšanu. Ja uzsildīšana
pārsniedz 10% no kopējā siltuma patēriņa,
ir jāceļ trauksme un jāveic rūpīga pārbaude.
Nākamā ,,slidenā” pozīcija ir kompensācija par ūdens zudumiem.
Ja trīs mēnešu garumā apsaimniekotājs rēķinā apgalvo,
ka zudumi ir lielāki par 20% no dzīvokļa kopējā ūdens patēriņa,
tad atkal jums ir tiesības apsaimniekotājam prasīt, lai pārbauda,
kas notiek. Rīgas namu pārvaldniekā ir speciālisti, kuriem divreiz
gadā šāda pārbaude jāveic, diemžēl tas nenotiek. Nebūšanas
ir arī ar mājas kopējiem ūdens patēriņa skaitītājiem, kas uzskaita
mājā ,,ienākošo” ūdeni. Prakse liecina, ka pēc 2–2,5 gadu
funkcionēšanas tie sāk rādīt kļūdaini. Būtībā namu pārvaldniekam
būtu jāinformē pašvaldības uzņēmums Rīgas ūdens par
kļūdainajiem rādījumiem, lūdzot veikt ūdens skaitītāja apkopi,
jo Rīgas ūdens šos skaitītājus uzstāda. Vairumā gadījumu, ja

AKTUĀLI
9
iedzīvotāji pašvaldības kontrolēto apsaimniekotāju nebaksta, tas
netiek darīts.
AIVARS PORIETIS: Varu Ainara teikto apstiprināt, pamatojoties
uz savu apsaimniekotāja pieredzi. Kad mēs dzīvokļu
īpašnieku kooperatīvajā sabiedrībā Pirmie Valdeķi nomainījām
šo lielo skaitītāju, iepriekš uzrādītie ūdens zudumi samazinājās
vairāk nekā par 40%. Pašreiz tie nepārsniedz 5–10%, kas
atbilst normai. Bet ir arī cita problēma, kuras cēlonis atkal ir
Rīgas namu pārvaldnieks... Bija gadījums, kad sešas mājas izlēma
uzstādīt jaunus, modernus lielos ūdens skaitītājus, bet Rīgas
namu pārvaldnieks paziņoja, ka sešu māju dēļ jau neiešot sludināt
iepirkumu… Absurds! Ietaupījumi iedzīvotāju rēķinos ir
pietiekams iemesls, lai sāktu rīkoties, pat ja runa būtu par divām
trim mājām. Bet, redz’, ietaupījumi interesē iedzīvotājus, nevis
pilsētas struktūras...
VALDIS GAVARS: Tas jau nav vienīgi skaitītāju gadījumā!
Līdzīgi bija arī tad, kad dažām mājām bija nepieciešama jumtu
seguma nomaiņa un skursteņu remonts. Nē, Rīgas namu pārvaldnieks
gaidīšot, līdz savāksies ,,apjoms”. Piebildīšu, ka namu
pārvaldes dažkārt rīkojas viltīgi: lai nebūtu jāpārbauda skaitītāji,
zudumi tiek fiksēti vairāk nekā 20% apmērā, bet tad vienā mēnesī,
lai ,,padzītu” kopējo līkni uz leju, ieraksta mazāku ciparu.
AIVARS PORIETIS: Faktiski labākais risinājums, lai cīnītos
ar šīm un citām nejēdzībām, ir dzīvokļu īpašnieku biedrību dibināšana.
Zīmīgi, ka visas 49 nosiltinātās ēkas Rīgā ir biedrību pārziņā.
Rīgas namu pārvaldnieka saimniecībā nav nevienas nosiltinātas
ēkas. Lai gan – saku to, vadoties no paša pieredzes – viens ietaupīts
temperatūras grāds samazina siltuma rēķinu par 5%! Turklāt es
10-15%
LOGI
15%
DURVIS
25%
JUMTS
pat nerunāju par ēku siltināšanu, tad ietaupījumi būtu lielāki, –
runa ir vienkārši par ,,jēdzīgāku” temperatūras regulēšanu. Bet
pilsēta jau negrib ķēpāties ar to regulēšanu! Tādēļ, lai aizstāvētu
savas intereses, dzīvokļu īpašniekiem jāapvienojas. Pilsēta pārāk
maz dara, lai iedzīvotājus informētu par to, kā veidot biedrības
un kādi būs ieguvumi. Laikam jau domes vadībai tas nav izdevīgi...
Bukletos informācija ir sadrumstalota, bet Mājokļu un
vides departamentā par to atbild viens cilvēks. Tomēr tādēļ vien
dzīvokļu īpašniekiem nevajadzētu nedz atmest ar roku, nedz
baidīties, ka ēkas apsaimniekošana būs ,,pāri viņu spēkiem”. Ja
esat izveidojuši biedrību, nekas jau netraucē konkursā izvēlēties
profesionālu apsaimniekotāju – šajā gadījumā ieguvums būs tas,
ka naudas plūsmu kontrolēs biedrība.
Lai biedrību izveidi stimulētu, būtu nepieciešama nekustamā
īpašuma nodokļa atlaide tieši to ēku dzīvokļu īpašniekiem, kuri
šādas biedrības nodibinājuši.
MĒS UZSKATĀM, KA
PAŠVALDĪBAI JĀSEDZ LĪDZ
80% NO ENERGOAUDITA
IZMAKSĀM
AINARS LODZIŅŠ: Dzīvokļu īpašnieku biedrības izveide
ir pareizais solis arī ceļā uz ēkas siltināšanu. Kā zināms,
vispirms ir nepieciešams ēkas energoaudits. Mēs uzskatām, ka
pašvaldībai būtu nevis jānoskatās, bet gan jāsedz 80% no energoaudita
izmaksām. Cilvēki ir nevajadzīgi sabaidīti, ka siltināšana
ir kaut kas sarežģīts. Pirmkārt, pašvaldība no savas puses var
izstrādāt 10–11 izplatītāko daudzdzīvokļu tipveida māju siltināšanas
modeļus. Laika gaitā katram no šiem tipveida projektiem
jārada pozitīvs piemērs, lai interesenti redz, kā izskatās konkrēta
tipa ēka pēc siltināšanas. Otrkārt, ir jāsaprot, ka siltināšanu var
veikt pakāpeniski – proti, jūtams ieguvums būs arī pēc logu nomaiņas
vai, piemēram, jumta, arī pagraba, siltināšanas gadījumā.
VALDIS GAVARS: Respektīvi, vismaz 10% siltuma var
ietaupīt, veicot vienkāršākos
darbus: nomainot logus un
durvis kāpņu telpās, izveidojot
normālu vējtveri, noblīvējot
pagrabu logus, durvis un
lūkas, aizverot visas spraugas
bēniņos, sakārtojot jumtu.
30-35%
SIENAS
15-20%
PAGRABS
Siltuma zudumi
Vēl 10% ekonomiju var iegūt,
sakārtojot siltuma patēriņa
regulēšanu, ko veiktu apmācīts
mājas iedzīvotājs par
nelielu, simbolisku samaksu.
Tātad 20% ietaupījumu var
panākt arī bez lieliem siltināšanas
pasākumiem.
AINARS LODZIŅŠ:
Treškārt, jāņem vērā, ka siltināšanas
gadījumā dzīvokļi
nav jāieķīlā bankā. Projekti
tiek finansēti no nama kārtējo
maksājumu naudas plūsmas. Ceturtkārt, ņemot vērā, ka cilvēki
ir visādi nerroti, pilsētai, izveidojot speciālu Mājokļu fondu,
būtu viņiem japalīdz. Eksperti norāda, ka šādā fondā vajadzētu
būt apmēram 30 miljoniem latu. Tas iedzīvotājiem garantētu, ka
viņus šajā procesā nepiešmauks nedz siltināšanas darbu veicēji,
nedz kāds cits. Vēl pilsētai jāizveido arī speciāla atbalsta programma,
lai siltināšanā bez liekiem kreņķiem un tēriņiem varētu
piedalīties trūcīgāki iedzīvotāji.

10
CV
PĒTERIS
VIŅĶELIS
PĒTERIS VIŅĶELIS
PADOMNIEKS EIROPAS PARLAMENTĀ
DZIMIS
1966. gadā.
IZGLĪTĪBA
Maskavas un Bonnas
universitātes;
psiholoģija.
PROFESIONĀLĀ
DARBĪBA
Latvijas diplomāts
Maskavā, Vašingtonā.
Sabiedriskās politikas
konsultants.
Padomnieks Eiropas
Parlamentā.
Ministru prezidenta
ārštata padomnieks
Eiropas lietās.
Transporta, mājokļa un bērnu pabalsti
ir jāsaņem tieši Rīgas iedzīvotājiem,
nevis Ušakova un Amerika draugu vadītajiem
uzņēmumiem.
Tā vietā, lai iemestu 60 miljonus latu Rīgas satiksmes
,,melnajā caurumā”, ir jāpiešķir 15 latu mēnesī
katram pensionāram, lai katrs pats var lemt, kā tos
izlietot – par transporta mēnešbiļeti, siltumu, mājokli
vai kultūras pasākumiem.
SIA Rīgas pilsētbūvnieks par 15 miljoniem latu
gadā būvē nesaimnieciski dārgas daudzdzīvokļu mājas,
kuru dzīvokļus sadala korumpēti ierēdņi. Par šiem
miljoniem dažu gadu laikā varētu izsniegt pārcelšanās
vai īres maksas pabalstus tām 5000 ģimenēm, kuras
gaida dzīvokļu rindā.
Gudrāk izlietojot 40 miljonus latu, kas Rīgas bu-
džetā atvēlēti pirmsskolas izglītībai, iespējams īsā
laikā atrisināt bērnudārzu rindu problēmu. Vienkārši
par katru bērnu bērnudārzam – gan pašvaldības, gan
privātajiem – ir jāmaksā vienāda summa, kas segtu
gan izglītības un uzturēšanas, gan telpu ekspluatācijas
izmaksas.
Varētu nosaukt arī citus piemērus. Šodien Rīgas
kungi dala mūsu nodokļu naudu savā uzticamu biedru
lokā un pirmām kārtām īsteno projektus, kuros paši
var ,,uzvārīties”.
Jaunajā Rīgā, lemjot par nodokļu izlietojumu,
daudz plašākām izvēles iespējām jābūt pašiem Rīgas
iedzīvotājiem.
Latviešu valodā ir skaists vārds – galvaspilsēta.
Rīgai patiesi ir jākļūst par ,,galvas pilsētu”. Tas ir –
par pilsētu, kura tiek vadīta ar galvu.
UĢIS
ROTBERGS
VIDES SPECIĀLISTS,
PASAULES DABAS FONDS LATVIJĀ
JURIS
ZVIRBULIS
LATVIJAS AUTO MOTO
BIEDRĪBAS (LAMB) PREZIDENTS
Man īpaši tuvi ir ilgtspējības jautājumi. Tie ir attiecināmi gan
uz dabu, gan nāciju, gan pilsētu. Tāpēc man nav pieņemams, ka
Rīgas kungi milzīgā ātrumā notrallina iepriekšējo gadu naudas
uzkrājumu un veido augsta deficīta budžetu, nav pieņemams tas,
ka ar populistiskiem lēmumiem tiek piesegti sadārdzinātie projekti,
ka domes vadība nevēlas „izgaismot” sevis pārvaldītos uzņēmumus.
Rīgas pārvaldība pārvērsta necaurredzamā mūrī, ko
raksturo dīvains sajaukums starp ,,trekno gadu gāzēšanu grīdā”
un padomju laikiem raksturīgo populismu – tikai skaisti izdekorētu
ar krāšņām lampiņām un biežu svinēšanu.
Pat ar nelieliem ieguldījumiem rīdzinieku dzīvi var uzlabot
tūlīt. Katrā apkaimē jābūt publiskiem bezmaksas sporta laukumiem
un trenažieriem, suņu pastaigas vietām, labiekārtotām
atpūtas zonām dabā un ūdens tuvumā. Rīgas teritorijā šādu vietu
un neizmantotu iespēju ir daudz, bet tās netiek attīstītas. Par
zaļajiem tirdziņiem mikrorajonos priecātos gan rīdzinieki, gan
Latvijas zemnieki. Tie visi ir ,,gudri” mazbudžeta pasākumi. Vai
tāpēc tie nešķiet interesanti pašreizējai domes vadībai?
Es negribu dzīvot Rīgā, kurā ceļu kvalitāte apdraud mūsu
drošību, bet katrs lielāks ceļu vai tiltu celtniecības projekts līdzi
nes korupcijas skandālu, kurā ieplānotie darbi netiek padarīti,
līdzekļi pazūd, bet atbildīgo nav; pilsētā, kurā autovadītājs šķībi
skatās uz motociklistu, motociklists uz riteņbraucēju, bet riteņbraucējs
uz gājēju, kurš uzkāpis uz veloceliņa.
Es gribu dzīvot Rīgā, kurā visi mobilitātes veidi cits citu
papildina: kad nepieciešams, izmantojam automašīnu, kad nē,
braucam komfortablā sabiedriskajā transportā, kura maršruti un
kustības grafiki ir saplānoti atbilstoši rīdzinieku vajadzībām un
ieteikumiem. Savukārt, ja ērtu pārvietošanos vēlamies apvienot
ar veselībai un videi noderīgu mobilitāti, braucam ar riteni pa
drošiem veloceliņiem, kuru tīkls aptver visu pilsētu, bet atstāt
riteņus varam drošās stāvvietās.
Es gribu dzīvot pilsētā, kurā mēs, visdažādākie satiksmes
dalībnieki, esam vienas komandas biedri, kuru kopējais mērķis
ir vienlīdzīga, uz savstarpēju cieņu balstīta mobilitāte jeb
kustība.

11
Olafs Pulks
RĪGAS DOMES DEPUTĀTS
CV
OLAFS
PULKS
Redzu Rīgu, kurā izglītības iestādes remonts
nav atkarīgs no divu cilvēku labvēlības.
Rīdzinieki, skatot četru gadu
plānu, varēs redzēt, kad paredzēts remonts
konkrētajā izglītības iestādē.
Es redzu Rīgu, kurā trešās klases skolniekam nekurkst
vēders, kamēr viņa māsiņa ēd, jo ir pirmklasniece,
bet brālītim nav naudas pusdienām. Rīdzinieku
bērni no daudzbērnu ģimenēm saņems brīvpusdienas
skolā!
Es redzu Rīgu, kura būs godprātīgi pārvaldīta, un
nevienam nebūs jāmaksā par pakalpojumu, ko viņš
nav izmantojis. Rīdziniekiem tiks piedāvāta mājas
kopējā ūdens skaitītāja nomaiņa, ja tas būs vecāks par
diviem gadiem. Rīdziniekiem par to nebūs jāmaksā!
Es redzu Rīgu, kurā rīdziniekiem nav jāuztur la-
bi apmaksātie Rīgas namu pārvaldnieka priekšnieki,
bet pilsētā ir siltinātas mājas, un rīdziniekiem nav jāmaksā
,,astronomiski’’ rēķini par apkuri.
Es redzu Rīgu, kurā sociālā palīdzība tiek sniegta
cilvēkiem atkarībā no vajadzības, nevis bezkaislīgiem
papīriem. Rīdziniekiem pienāksies taisnīga
pabalstu sistēma!
Es redzu Rīgu, kurā naudu netērēs fantastiski
dārgos puķu tirdziņos, bet tiks salabotas ielas, lai
Rīga neizskatītos pēc zemestrīces skarta rajona.
Es redzu Rīgu, kur uzmanības centrā ir cilvēks –
rīdzinieks!
DZIMIS
1963. gadā.
IZGLĪTĪBA
Latvijas Valsts
universitāte;
žurnālistika.
PROFESIONĀLĀ
DARBĪBA
Rīgas dome;
deputāts.
Politiskā partija
Jaunais laiks; valdes
loceklis.
Jura Docenko futbola
skola Alberts;
valdes priekšsēdētājs.
Latvijas kultūras
mantojuma
saglabāšanas
biedrība;
biedrības loceklis.
GUNTIS
STIRNA
ARHITEKTS, VECRĪGAS BIEDRĪBAS
VALDES PRIEKŠSĒDĒTĀJS
IEVA
GRAUDIŅA-ŠUTKO
RĪGAS DOMES VIENOTĪBAS
FRAKCIJAS REFERENTE
Veiksmīgākās pilsētas pasaulē ir sapratušas, ka pilsētu bez
ēkām var atjaunot, bet pilsēta bez cilvēkiem ir mirusi. Lai pilsētas
ekonomika attīstītos ilgtspējīgi, uzsvars pilsētu attīstībā ir
jāliek uz to, kā tajā jūtas iedzīvotāji, nevis uz to, cik iespaidīgas
ir ēkas, ceļi un tilti. Infrastruktūra ir līdzeklis, mērķis – pilsētas
dzīves kvalitāte.
Runa ir par tā saukto sociālo kapitālu, par reālu pievienoto
vērtību, kas rodas no tā, ka cilvēki ir gatavi cits citam uzticēties
un sadarboties kopējā labuma vārdā. Runa ir par to, ka ekonomisko
attīstību nenosaka tikai lēmumi no „augšas”, bet arī procesi
no „apakšas”.
Diemžēl mūsu pilsētā cilvēkiem ir pavisam maza teikšana.
„Plānošana no augšas” ir jāaizstāj ar apkaimju iedzīvotāju iesaisti,
parādot plānotājiem, dizaineriem un inženieriem, kā aiz
saviem šauri profesionālajiem uzdevumiem ieraudzīt patieso
pasūtītāju – iedzīvotāju. Pirmais solis šajā virzienā ir klausīties
konkrētās vietas viskvalificētākajos ekspertos – cilvēkos, kas tur
dzīvo, strādā un atpūšas. Jebkura mēroga projektēšanai jāsākas
ar iedzīvotāju forumu.
Jau vairākus gadus bērnudārzi Rīgā ir viena no sāpīgākajām
problēmām. Lai gan demogrāfiskās situācijas prognozes valstī ir
svārstīgas, Rīgā uz vietu bērnudārzā joprojām gaida tūkstošiem
mazuļu.
Mūžīgais bērnudārzu rindu jautājums drīzāk ir neizdarības sekas.
Manuprāt, svarīgākais, lai vecākiem būtu IZVĒLE. Tas nozīmē,
ka Rīgā jānosaka patiesās bērnudārzu izmaksas, lai nauda
varētu „sekot” bērnam neatkarīgi no tā, kuru bērnudārzu vecāki
izvēlējušies, pašvaldības vai privāto, bet varbūt arī sertificētu
aukļu dienestu. Savukārt Rīgas bērnudārzu vadītājiem jāsniedz
IESPĒJA rīkoties brīvāk, sniedzot kvalitatīvāku pakalpojumu.
Pašvaldībai jākļūst par sadarbības partneri, nevis vagaru. Pedagogiem
un darbiniekiem jānodrošina darba tirgū konkurētspējīgs
atalgojums.
Man ir astoņu gadu darba pieredze Rīgas pašvaldībā. Savos
darba gados esmu iepazinusi izglītības jomu, īpašu uzmanību
pievēršot tieši bērnudārzu jautājumam. Es ticu, ka savas zināšanas
varēšu izmantot, lai nodrošinātu bērnu vajadzībām un vecāku
interesēm atbilstošu pirmsskolas izglītību Rīgā.

12
NEDARBI
SAIMNIEKI VAI
IZSAIMNIEKOTĀJI?
1700 Latu PAR M 2
Tādas bija sākotnējās RD vadības akceptētās
izmaksas pašvaldības daudzdzīvokļu
nama celtniecībā. Šādas izmaksas
tika uzrādītas laikā, kad Rīgas mikrorajonu
jauno dzīvokļu vidējā tirgus cena
bija 819 latu par kvadrātmetru, bet citu
dzīvokļu vidējā cena bija 400 latu par
kvadrātmetru.
21 VAI 12 MILJONI
Un vēl. Par vienas un tās pašas sociālās
mājas (Imantas 8. līnijā 1A) būvniecību
vispirms (RD 13.12.2011. lēmums
Nr. RD-11-4489-lp) noslēdz līgumus ar
privātām celtniecības kompānijām par
21 miljonu latu (ieskaitot finansējumu
no bankām), bet pēc opozīcijā esošās
Vienotības spiediena un FM iejaukšanās
ir spiesti mainīt finansējuma modeli
(aizņemas Valsts kasē) un izmaksas
samazinās līdz 12 miljoniem latu (RD
3.07.2012. lēmums Nr. RD-12-5592-lp).
4 MILJONI LATU
Šādu summu Rīga, iespējams, pārmaksās
par pašvaldības uzņēmuma Rīgas
ūdens projektiem Bolderājā, Katlakalna,
Mārupes un Baltezera apkaimē.
Tā kā projektus līdzfinansē Eiropas
Savienība, Eiropas Komisija spiesta piesaistīt
savus ekspertus projektu izmaksu
novērtēšanai.
1 200 000 Latu
Tik lielu summu (nodokļu maksātāju
naudu) pašvaldības uzņēmums Rīgas nami
iegulda firmā ar 2000 latu pamatkapitālu,
kas nodarbojas ar... valūtas
maiņas operācijām. Iespēja naudu atgūt
joprojām ir maz ticama.
700 000 latu
Par šādu summu pilsētai piederošā
Ceļu pārvalde iegādājas tai patiesībā
nevajadzīgu karjeru Engures novadā.
Pats pārdevējs karjeru pirms gada bija
iegādājies par 80 000 latu.
Jāatzīmē, ka 2011. gada nogalē
KNAB veica kratīšanu uzņēmumā Ceļu
pārvalde. Tika aizturētas četras personas
un noskaidrots, ka kukulis 10 500 latu
apjomā nodots ar vairāku personu starpniecību
un Ceļu pārvaldes amatpersonas
veikušas pretlikumīgas darbības, lai šīs
akciju sabiedrības noslēgto līgumu izpildes
rezultātā gūtu noziedzīgus finanšu
līdzekļus.
Šo peripetiju rezultātā pašvaldības uzņēmuma
vērtība tā kritusies, ka RD izsolē
uz sabiedrības pārdošanu nepiesakās neviens
pretendents.
draugu bŪšana
Rīgas pašvaldības struktūru izdevīgākos
apdrošināšanas pasūtījumus
saņem Ušakova pelēkā kardināla Ērika
Teilāna Baltijas apdrošināšanas nams un/
vai apdrošināšanas līgumi tiek slēgti ar
Teilāna sievas firmu Attollo Brokers.
2890 Latu PAR M 2
Tik lielas esot bijušas pilsētas Saktas
puķu tirdziņa izmaksas. Salīdzinājumam:
valsts izmaksas, rekonstruējot no darbu
izpildes viedokļa krietni sarežģītāko Biržas
namu Vecrīgā, bija 2430 lati par
kvadrātmetru.
19 999 LatI
Tik Rīgas pašvaldības kapsētām izmaksā
egļu zaru piegāde. Jāatgādina, ka pašvaldībai
pieder arī uzņēmums Rīgas meži,
tātad it kā nevajadzētu būt problemātiskai
krietni lētākas ,,preces” saņemšanai.
KUKUĻI
KNAB pirmstiesas izmeklēšanas laikā
noskaidrojis, ka Rīgas domes Satiksmes
departamenta Kontroles dienesta
amatpersonas regulāri ilgākā laika posmā
pieņēmušas kukuļus no autopārvadātājiem
par to, lai amatpersonas, veicot
pārvadājumu kontroles funkcijas, būtu
pielaidīgākas.
Pagājušajā gadā KNAB aiztur divas
pašvaldības Rīgas namu pārvaldnieks
iecirkņa Valdemārs amatpersonas aizdomās
par 1500 latu kukuļa pieprasīšanu
par komunālo parādu norakstīšanu.
Foto: Lita Krone, LETA
2012. gadā tika veiktas kratīšanas
Rīgas brīvostā, t.s. Oligarhu lietas ietvaros,
kā arī pašvaldības uzņēmumā Rīgas
satiksme, izmeklējot lietu par Vācijas autobūves
koncerna Daimler Rīgas domes
amatpersonām dotajiem kukuļiem.

NEDARBI
13
Nils Ušakovs
bez maskas
2009. GADA APRĪLIS. Nils Ušakovs,
tolaik vēl Saeimas deputāts, iebilst pret
priekšlikumu liegt kandidēt Eiropas Parlamentā
cilvēkiem, kuri tiesāti par noziegumiem
pret Latvijas valsti.
2009. gada maijs. Atklātībā nāk
informācija, ka Saskaņas centra valdes
priekšsēdētājs Nils Ušakovs ticies un sarakstījies
ar Krievijas ,,diplomātu” Aleksandru
Hapilovu, kuru vēlāk ,,palūdza”
izbraukt no Latvijas, jo Gruzijā viņš tiek
turēts aizdomās par iesaistīšanos atentāta
rīkošanā.
2009. GADA AUGUSTA INTERVIJĀ NILS UŠAKOVS
SAKA: ,,KRIEVU VALODAI LATVIJĀ JĀBŪT OFICIĀLA-
JAI VALODAI. JA KRIEVU VALODA KĻŪS PAR VALSTS
VALODU, LATVIEŠU VALODA IZZUDĪS PĒC PĀRIS
PAAUDZĒM. KRIEVU VALODA TO VIENKĀRŠI IZSTUMS,
TĀPAT KĀ TĀ IR IZSTŪMUSI BALTKRIEVU VALODU
BALTKRIEVIJĀ.” TO APZINOTIES, UŠAKOVS TOMĒR
2011. GADA NOVEMBRĪ PIEDALĀS LINDERMANA
KAMPAŅĀ PAR VALSTS VALODAS STATUSA PIEŠĶIR-
ŠANU KRIEVU VALODAI.
2009. GADA JŪLIJS. Aizsardzības
ministrs Imants Lieģis lūdz Ušakovu atsaukt
Krievijas avīzēm intervijā sniegto
nepatieso informāciju par leģionāru īpašo
statusu un privilēģijām Latvijā. Ministrs
uzskata, ka Ušakovs tādējādi uztur spriedzi
Latvijas–Krievijas attiecībās, kurina naidu
starp abām valstīm un to iedzīvotājiem.
2009. gada decembris. Ušakovs
Domes sēdē, kas tiek translēta tiešraidē,
sarunā ar toreizējo vicemēru Ainaru Šleseru
runā „atklāti”.
Šlesers: Viņai jāpasaka, lai viņa savu
vietu zin’ tomēr.
Ušakovs: Pid..., bļ....!
Ušakovs: Bļ..., atkal Bogdanova.
Ušakovs: Ai, pida..., bļ....!
Šlesers: Kas tas tāds?
Ušakovs: Par pilnvarojumu parakstīt
Eiropas pilsētas mēru paktu.
Šlesers: Kas tas ir?
Ušakovs: Hu.... viņu zin’.
2012. GADA 18. FEBRUĀRĪ. Ušakovs
referendumā nobalso par krievu valodu
kā otru valsts valodu Latvijā.
2009. gada nogale. Intervija laikrakstam
Čas: ,,Šī diena [9. maijs] ir mūsu
vēstures daļa! Nākamgad, ceru, svinības
būs vēl vērienīgākas, jo atzīmēsim uzvaras
65. gadadienu.”
Nila Ušakova radītās un vadītās biedrības
9. maijs un Mums pa ceļam līdzekļus
ideoloģiskiem pasākumiem saņem no
Krievijas valsts un biznesa struktūrām.
Autors: Mr. Puū

14 APTAUJA
KĀDU ES GRIBU
REDZĒT RĪGU?
LAIMDOTA PODZE
BIEDRĪBA KURZEMES RAJONA POLITISKI REPRESĒTO KLUBS
Ar domām, attieksmi un darbiem mēs veidojam savu pilsētu – šo vienreizējo, neatkārtojamo un cēlo pilsētu
– Rīgu. Katrai paaudzei ir savs neizmērojamais vērtību mērs, pēc kura tā nosaka savas pilsētas attīstību.
Paaudžu mūža garumā uzkrātās vērtības nedrīkst ,,nolikt plauktā” un par tām aizmirst. No šī pūra jāprot
paņemt nozīmīgāko, lai sniegtu šodienas paaudzei.
Veidojot un attīstot daudzveidīgas programmas, kurās darbojas un savu artavu dod senioru paaudze, iegūst visa sabiedrība. Tas ir
brīvprātīgo darbs, tās ir aktivitātes dažādās jomās, tā ir individuāla iniciatīva. Cilvēks no prasītāja kļūst par darītāju, un tas nav maz.
Runājot līdzībās – tā ir tikai ,,sēkliņa”, bet no tās izaugs brīnišķīgs koks, tas sakuplos un dos augļus visai pilsētai.
Ilze Feldberga
RSU AĢENTŪRAS DARBA
DROŠĪBAS UN VIDES VESELĪBAS
INSTITŪTA SEKRETĀRE
Es Rīgu vēlos redzēt kā patiesu
mūsu valsts galvaspilsētu. Es redzu Rīgu ar skaidri izteiktu latvisku
identitāti. Es redzu Rīgu kā ziemeļu pērli Ziemeļeiropas
galvaspilsētu saimē. Manā nākotnes Rīgā ir tīra, sakopta vide,
un tajā dzīvo smaidīgi, izglītoti cilvēki.
LINDA ŠĪRONE
NEATLIEKAMĀS MEDICĪNISKĀS
PALĪDZĪBAS DIENESTA RĪGAS
REĢIONĀLĀ CENTRA DARBINIECE
Manu Rīgu veido cilvēki. Un
lai tā būtu vislabākā, cilvēkiem jābūt laimīgiem Rīgā. Tā var
būt tikai tad, ja viņiem ir laba veselība, tādēļ, manuprāt, svarīgākais
ir sakārtot nozari, kas rūpējas par visdārgāko – par veselību.
Lai labklājība plauktu un zeltu mūsu Rīgā! Veselā miesā
vesels gars – tas ir pamats visam labajam!
Kristaps
ĢEOLOĢIJAS STUDENTS
Kā es redzu savu Rīgu? Kustībā,
nemitīgi attīstoties, bet arī saglabājot
vēsturisko šarmu, kas kopā ar tehnoloģiju
attīstību veidotu Rīgu.
Lai to vēl uzlabotu, iedzīvotājiem pašiem vairāk jādod, nevis
tikai jāprasa, jo tieši rīdzinieki ir tie, kas savu Rīgu var padarīt
labāku, ja ne vislabāko.
Rasa
TAUTAS DEJU DEJOTĀJA
Es Rīgu pēc dažiem gadiem redzu
kā pulsējošu organismu, kurā nerimstoši
kūsā kultūras dzīve. Ticu, ka gaidāmie
XXV Vispārējie Dziesmu un XV Deju svētki jauniešos uzjundīs
vēlmi apzināties savu ,,snaudošo” potenciālu un to realizēt,
lai varam lepoties ar mūsu panākumiem. Nākotnē droši nesīsim
Latvijas vārdu pasaulē, piedaloties starptautiska mēroga kultūras
konkursos un festivālos.
BIRUTA AUSTRIŅA
PENSIONĀRE
Es vēlētos, lai mana Rīga saglabātu
jūgendstila arhitektūru un citas
kultūras vērtības, kā arī attīstītu un
sakoptu vidi Rīgas dzīvojamos rajonos.
SANTA MATĪSA
RĪGAS 2. ĢIMNĀZIJAS SKOLNIECE
Man Rīga ir vieta, kur satikties ar
draugiem, izklaidēties un mācīties.
Rīga man nav tikai pilsēta, bet arī
manas mājas. Vieta, kur es vienmēr jutīšos vislabāk.

APTAUJA
15
Solvita
RĪDZINIECE
Rīga attīstās, aug un mainās, bet
līdz ar to mainās arī rīdzinieku ikdiena
un vajadzības. Tādēļ, lai Rīga arī nākotnē būtu pilsēta, kurā
katrs var dzīvot, mācīties, strādāt, atpūsties, veidot ģimeni, iepirkties,
izklaidēties un līdzdarboties, ir jomas, kuras jāpilnveido.
Likums par galvaspilsētu. Latvija ir viena no nedaudzajām
Eiropas valstīm, kam šāda likuma vēl nav. Tas varētu tikt izstrādāts
2013. gada laikā.
Transports. Viens no lētākajiem un videi draudzīgākajiem sabiedriskā
transporta veidiem ir elektrotransports, tādēļ nākotnes
Rīgai nepieciešams ne tikai paplašināts tramvaju un trolejbusu
maršrutu tīkls, bet arī pilsētas elektrovilcienu tīkls un elektrobusi.
Vide. Rīga vēsturiski ir bijusi zaļa pilsēta, tādēļ nākotnes Rīgā
jārada patīkama vide, papildus esošajiem Rīgas centra parkiem
veidojot jaunus dārzus un parkus, kā arī apzaļumojot ielas un ēku
pagalmus.
Zinātne, ekonomika, uzņēmējdarbība. Nākotnes Rīgai jākļūst
par zinātnes, izglītības un uzņēmējdarbības akadēmisko centru.
Tas virzītu Latvijas ekonomikas attīstību.
Socializācija. Nākotnes Rīgai nepieciešams vairāk atvērtu un
daudzfunkcionālu publisko telpu, kur risinās ar sociālo kontaktu
saistītas darbības – atpūta, izklaide, darbs, iepirkšanās, darījumu
kārtošana, pastaiga.
LĪGA
EUROSKOR VEIKALA VADĪTĀJA
Rīga man liekas skaistākā un mīļākā
pilsēta, kādā vien ir būts. Tai ir
bagāta kultūrvēsture. Tajā tiek izmantotas mūsdienu tehnoloģijas.
Tajā ir vērojama izaugsme. Skumdina vienīgi lielā atšķirība
starp bagātiem un tiešām nabadzīgiem cilvēkiem, atšķirība
starp pilsētas centra un mikrorajonu vidi.
Rīgas centrs ir sakopts, tajā ir daudz parku, bet Rīgas mikrorajonos
pagalmi ir vienās bedrēs, nav padomāts, kur iedzīvotājiem
būtu ērti novietot auto, nav sakārtotas ietves.
SABĪNE GRĪNBERGA
RĪGAS STRADIŅA UNIVERSITĀTES
LEKTORE
Nākotnē gribētu, lai velobraucēji
varētu drošāk pārvietoties pa
pilsētu. Bez veloceliņiem būtu nepieciešams uzlabot arī satiksmes
kultūru. Es gribētu, lai pa veloceliņiem neietu gājēji un lai
autobraucēji mūs cienītu kā līdzvērtīgus satiksmes dalībniekus.
Vēlētos Rīgu redzēt ar mazākiem transporta sastrēgumiem.
Tuvākā nākotnē ceru ieraudzīt nosiltinātas un renovētas
pirms 20–30 gadiem celtās mājas.
Nebūtu slikti, ja dzīvojamos rajonos būtu mazāks trokšņu
līmenis, ko varētu panākt ar dažādu trokšņa slāpēšanas
barjeru uzstādīšanu. Koku un krūmu saglabāšana ne tikai
palīdzētu slāpēt trokšņus, bet uzlabotu pilsētas vidi kopumā.
Gribētu Rīgu redzēt kā patiesi zaļu pilsētu – ar sakoptiem
parkiem, ar tvertnēm atkritumu šķirošanai. Lai bebri nepostītu
Rīgas parkus, dzīvniekus varētu saudzīgi pārvietot ārpus
pilsētas.
Būtu nepieciešams atvieglot iekļūšanu ēkās cilvēkiem ar
kustību traucējumiem. Dažās vietās jau ir uzbraucamie celiņi,
taču pie daudzām ēkām to vēl joprojām nav. Man patīk
mana pilsēta, un vēlos redzēt to vēl sakārtotāku.
MĀRTIŅŠ MEĻĶIS
RTU ELEKTRONIKAS KLUBA
VADĪTĀJS
Nākotnē Rīgu redzu kā labvēlīgu
vidi zinātniskajai un tehniskajai darbībai.
Rīga būtu kā fundaments jaunajiem censoņiem un arī pieredzējušajiem
zinātnes cilvēkiem. Katram ar zinātni un tehniku
saistītam rīdziniekam būtu jājūtas kā radošai personībai, kurai
būs gan vēlme, gan brīvas pašizpausmes iespējas.
Lai to sasniegtu, katram tehniski un radoši domājošam rīdziniekam,
kas mēs patiesībā arī esam, ir jāmācās veikt mazus, bet
tajā pašā laikā nozīmīgus uzlabojumus sev līdzās. Jāizkopj sava
iekšējā pasaule, jāveido pozitīva attieksme pret visām apkārt
esošajām lietām, jāorientējas uz progresu, uz attīstību.
AUSTRA KOKOREVIČA
ZEMGALES PRIEKŠPILSĒTAS PENSIONĀRU BIEDRĪBAS PRIEKŠSĒDĒTĀJA
Sakoptu! Skaistu! Latvisku! Tīru!
Lai krietniem cilvēkiem, kuri dzīvo necienīgos apstākļos, dzīve kļūtu labāka, taisnīgāka!
Lai pazustu ļaunprātīgi ubagotāji – kontingents, kas parazitē uz sabiedrības rēķina!
Lai darbavietu būtu vairāk! Lai ļaužu acīs pazustu skumjā nolemtības izteiksme!
Lai nebūtu šīs nomācošās neziņas par rītdienu! Lai vairāk tiktu atbalstītas ģimenes ar bērniem!
Vaira Vīķe-Freiberga teica: ,,Nopelnītā pensija ir svētums.” Lai šī svētuma būtu vismaz tik, ka pietiktu
eksistencei! Var vēlēties daudz ko, tas ir cilvēcīgi. Bet kurš tad ir teicis, ka dzīvei jābūt vieglai?